Ledus

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.16</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Ledus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1168</id>
    <revision>
      <id>4510442</id>
      <parentid>4398125</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:52:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4510442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6339" sha1="0jqoxgx76omyj89pyfjz2x3u5k9bw7r" xml:space="preserve">[[Attēls:SnowflakesWilsonBentley.jpg|right|235px]]
'''Ledus''' ir cieši sablīvētu [[ūdens]] kristāliņu kopums. Tas ir ūdens cietais [[viela|agregātstāvoklis]], kaut gan tam ir mazāks [[blīvums]] nekā ūdenim. Zemāka blīvuma dēļ ledus gabali spēj noturēties virs ūdens. Tīrs ūdens sasalst ledū, ja tā [[temperatūra]] ir zemāka par 0&amp;nbsp;°C. Ledus var veidoties arī [[sublimācija (fizikā)|desublimējoties]] ūdens tvaikiem, pietiekoši zemā temperatūrā ([[sarma]]). Kā dabā sastopams ciets [[kristāls]], ledus tiek pieskaitīts minerāliem — [[minerāls]] ir dabiski veidojusies neorganiska, homogēna, cieta viela ar noteiktu ķīmisko sastāvu un sakārtotu atomu struktūru, kas atbilst ūdenim pēc definīcijas ūdens - H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O, tas dabiski veidojas temperatūrā zem 0&amp;nbsp;°C, ir homogēns ar specifisku [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[skābeklis|skābekļa]] atomu izvietojumu.
Ledum ir iespējamas vairākas kristāliskās modifikācijas. Spiedienos līdz ≈200 MPa ([[trīskāršais punkts]] ≈200 MPa un ≈-20&amp;nbsp;°C) veidojas ledus-1, kura blīvums (0,9167 g/cm³) ir mazāks nekā ūdens blīvums sasalšanas temperatūrā (0,9998 g/cm³), tāpēc šajos apstākļos ledus sasalstot izplešas. Spiedienos, kas ir lielāki par ≈200 MPa, veidojas citas ledus modifikācijas, kuru [[blīvums]] ir lielāks par ūdens blīvumu.

Par ledu mēdz dēvēt arī citu, parastos apstākļos šķidru vai gāzveidīgu, vielu cieto agregātstāvokli, piemēram, [[sausais ledus]], [[ledus etiķskābe]], [[amonjaks|amonjaka]] ledus.

== Ledus veidi ==
[[Attēls:Hex ice.GIF|right|250px|thumb|I&lt;sub&gt;h&lt;/sub&gt; jeb parastā ledus struktūra (ar raustītām pelēkām līnijām attēlotas ūdeņraža saites)]] 
Kristāliskas vielas parasti ir ļoti blīvas, tāpēc augstā spiedienā tās var pārkārtoties tikai vienā vai divās citās kristāliskās struktūrās. Kā piemēru var minēt oglekli, kas no grafīta pārtop par dimantu 200000 atmosfēru spiedienā (200 tonnas uz katru grafīta virsmas kvadrātcentimetru). Ledus ir ļoti neparasta cieta viela, jo tas pastāv 19 zināmos veidos, no kuriem daudzi eksistē tikai laboratorijā. Pārsvarā uz [[Zeme]]s ir parastais ledus, ko sauc par I&lt;sub&gt;h&lt;/sub&gt; (viens h). Tajā ūdens [[molekula]]s veido heksagonālu struktūru, kurā starp molekulām ir izteiktas [[ūdeņraža saite]]s. Tādējādi kristālā paliek ļoti daudz tukšas vietas, tāpēc [[kubikcentimetrs]] ledus sver tikai 0,9167 gramus, turpretī kubikcentimetrs ūdens sver tieši vienu gramu. Robežās no -73 līdz -147&amp;nbsp;°C ledus veido kubisku struktūru, ko sauc par I&lt;sub&gt;c&lt;/sub&gt; ledu. Tas mikrokristālu veidā sastopams [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] augšējā slānī. Tā kā Ih ledū ir daudz tukšas telpas, to var saspiest vismaz 14 stabilās un divās nestabilās kristāliskās struktūrās. Vēl ir trīs amorfā ledus varianti. Vairāk nekā 99% ledus visumā ir amorfi. Amorfajā ledū ūdens molekulas ir bez tālās kārtības, līdzīgi šķidram ūdenim. Šāds ledus klāj putekļu daļiņas [[starpzvaigžņu vide|starpzvaigžņu telpā]].

[[Attēls:Iceviistructure-ru.gif|right|200px|thumb|VII ledus struktūra]]
'''I&lt;sub&gt;h&lt;/sub&gt; ledus''' Visvieglākais ledus paveids - I&lt;sub&gt;h&lt;/sub&gt; ledus (blīvums 916,7kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;) - uz Zemes sastopams visbiežāk. Tajā ar ūdeņraža saitēm saistītas ūdens molekulas veido heksagonālu [[Kristāliskā struktūra|kristālisko struktūru]]. I&lt;sub&gt;h&lt;/sub&gt; (h nozīmē heksagonāls) ledus rodas normālā spiedienā un 0 līdz -73&amp;nbsp;°C temperatūrā. Līdz pat V ledum struktūra kļūst arvien blīvāka, jo saites deformējas.

'''X ledus''' Visblīvākā ledus forma ir X ledus. Viens cm&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; šā ledus sver 2,51 g (blīvums 2510 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;). X ledu izgatavo eksperimentāli, pakļaujot VII ledu 600000 atmosfēru lielam spiedienam (600 tonnas uz katru ledus virsmas kvadrātcentimetru). Ūdeņraža saites tad jau ir pilnīgi sairušas, un ūdeņraža atomi atrodas starp diviem skābekļa atomiem, ar kuriem tie saistās vienlīdz cieši.

'''I&lt;sub&gt;h&lt;/sub&gt; ledus''' - blīvums 916,7 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.

'''I&lt;sub&gt;c&lt;/sub&gt; ledus''' - blīvums 916,7 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Reti sastopams atmosfēras augšējos slāņos.

'''II ledus''' - blīvums 1170 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Iegūst, saspiežot Ih ledu 190 — 210 [[Kelvins|K]] temperatūrā un 300 MPa [[spiediens|spiedienā]]. 
[[Attēls:Iceviiistructure-ru.gif|right|200px|thumb|VIII ledus struktūra]]
'''III ledus''' - blīvums 1140 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Iegūst, atdzesējot ūdeni līdz 250 [[Kelvins|K]] un 300 MPa spiedienā.

'''IV ledus''' - blīvums 1270 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.

'''V ledus''' - blīvums 1230 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Iegūst, atdzesējot ūdeni līdz 253 [[Kelvins|K]] temperatūrai 500 MPa spiedienā.

'''VI ledus''' - blīvums 1310 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Iegūst, atdzesējot ūdeni līdz 270 K 1,1 GPa spiedienā.

'''VII ledus''' - blīvums 1500 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.

'''VIII ledus''' - blīvums 1460 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.

'''IX ledus''' - blīvums 1160 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Iegūst no III ledus, to ātri atdzesējot no 208 K līdz 165 K (ātrums nepieciešams, lai nepaspētu izveidoties II ledus). IX ledus struktūra ir identiska III ledus struktūrai, bet [[protons|protonu]] izvietojums ir sakārtots.

'''X ledus''' - blīvums 2510 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Iegūst tāpat kā VII ledu, bet tikai 70 GPa spiedienā.
[[Attēls:Icexii-ru.jpg|right|220px|thumb|XII ledus struktūra]]
'''XI ledus''' - blīvums 916,7 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.

'''XII ledus''' - blīvums 1290 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Iegūst, atdzesējot ūdeni līdz 260 [[Kelvins|K]] temperatūrai 0,55 GPa spiedienā.

'''XIII ledus''' - blīvums 1230 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Iegūst, atdzesējot ūdeni zem 130 K 500 MPa spiedienā.

'''XIV ledus''' - blīvums 1290 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Iegūst pie temperatūras zem 118 K un 1,2 GPa spiedienā.

'''XV ledus''' - blīvums 1310 kg/m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;. Iegūst, atdzesējot ūdeni līdz apmēram 108 - 80 [[Kelvins|K]] 1,1 GPa spiedienā.

== Skatīt arī ==
* [[Aisbergs]]
* [[Ūdens]]

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ķīmija-aizmetnis}}
{{kfstub}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ledus]]
[[Kategorija:Glacioloģija]]
[[Kategorija:Minerāli]]</text>
      <sha1>0jqoxgx76omyj89pyfjz2x3u5k9bw7r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lietuva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1627</id>
    <revision>
      <id>4510331</id>
      <parentid>4498050</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:36:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4510331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73730" sha1="jtvnnp497qhm429mw8dz6meannktrri" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Lietuvos Respublika''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Lietuvas Republika
|            valsts_nosaukums = Lithuania
|               karoga_attēls = Flag of Lithuania.svg
|            karoga_nosaukums = Lietuvas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Lithuania.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Lietuvas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                valsts_himna =&lt;br /&gt;''[[Tautiskā dziesma|Tautiška Giesmė]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;''Tautiskā dziesma''&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[attēls:Tautiška giesme instrumental.oga|center]]
|               kartes_attēls = EU-Lithuania.svg
|             kartes_paraksts = Lietuva tumši zaļā krāsā
|               galvaspilsēta = [[Viļņa]]
|latd=54 |latm=41 |latNS=N |longd=25 |longm=19 |longEW=E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[lietuviešu valoda|lietuviešu]]
|             etniskās_grupas = 86,7% [[lietuvieši]]&lt;br /&gt;5,6% [[poļi]]&lt;br /&gt;4,8% [[krievi]]&lt;br /&gt;1,3% [[baltkrievi]]&lt;br /&gt;1,6% citi
|        etniskās_grupas_gads = 2015&lt;ref name=&quot;alkas.lt&quot;&gt;''Alkas''. A. Butkus: [http://alkas.lt/2015/12/16/a-butkus-lietuvos-gyventojai-tautybes-poziuriu/ Lietuvos gyventojai tautybės požiūriu];Skatīts: 2017-01-07&lt;/ref&gt;
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Lietuvas prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Gitans Nausēda]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Lietuvas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Mindaugs Sinkevičs]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Lietuvas vēsture|Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = no [[Padomju Savienība|PSRS]]
|        neatkarības_notikums = Lietuvas Kunigaitija
|          neatkarības_datums = ~{{dat|1000}} (?)
|       neatkarības_notikums2 = [[Lietuvas Dižkunigaitija]]
|         neatkarības_datums2 = ~{{dat|1183}}
|       neatkarības_notikums3 = [[Krēvas ūnija]]
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1386|2|2}} 
|       neatkarības_notikums4 = [[Ļubļinas ūnija]]
|         neatkarības_datums4 = {{dat|1569|7|1}}
|       neatkarības_notikums5 = [[Trešā Polijas dalīšana]]
|         neatkarības_datums5 = {{dat|1795}}
|       neatkarības_notikums6 = [[Lietuvas Neatkarības akts]]
|         neatkarības_datums6 = {{dat|1918|2|16}}
|       neatkarības_notikums7 = [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācija]]
|         neatkarības_datums7 = {{dat|1940|6|15}}
|       neatkarības_notikums8 = Neatkarības atjaunošana
|         neatkarības_datums8 = {{dat|1990|3|11}}
|       neatkarības_notikums9 = 
|         neatkarības_datums9 = 
|          iestāšanāsESdatums = {{dat|2004|5|1}}
|                 platība_km2 = 65,303
|               platība_rangs = 123.
|              procenti_ūdens = 1,35
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2018
|          iedzīvotāju_skaits = 2 810 118&lt;ref&gt;[http://osp.stat.gov.lt/web/guest/statistiniu-rodikliu-analize?portletFormName=visualization&amp;hash=ed31cbb8-93dd-4677-92f4-8c2c620b8111 Oficiālās statistikas portāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180809120633/https://osp.stat.gov.lt/web/guest/statistiniu-rodikliu-analize?portletFormName=visualization&amp;hash=ed31cbb8-93dd-4677-92f4-8c2c620b8111 |date={{dat|2018|08|09||bez}} }};Skatīts: 2017-01-07&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://osp.stat.gov.lt/informaciniai-pranesimai?articleId=5526623|title=Informaciniai pranešimai - Oficialiosios statistikos portalas|website=osp.stat.gov.lt|access-date=2018-11-13}}&lt;/ref&gt;
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 137
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 45,3
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 164.
|                     IKP_PPP = $83.105 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2015
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $28,245
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{palielinājās}}0.879
|                    HDI_gads = 2022
|              HDI_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#090;&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/span&gt;
|                   HDI_rangs = 37.
|                        Gini = 34.6
|                   Gini_gads = 2013
|             Gini_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#fc0;&quot;&gt;vidējs&lt;/span&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]]
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
|              utc_offset_DST = +3
|                      domēns = [[.lt]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|              tālsarunu_kods = 370
|                    piezīme1 = Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm.
|                iso_kods_num = 440
|              iso_kods_alfa2 = LT
|              iso_kods_alfa3 = LTU
}}

'''Lietuva''' ({{val|lt|Lietuva}}), oficiāli '''Lietuvas Republika''' (''Lietuvos Respublika''), ir valsts [[Eiropa]]s ziemeļaustrumos, lielākā no trim [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. Lietuva robežojas ar [[Latvija|Latviju]] ziemeļos, [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] dienvidaustrumos, [[Polija|Poliju]] dienvidos un [[Krievijas Federācija]]s [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]] dienvidrietumos. Lietuvas [[galvaspilsēta]] ir [[Viļņa]].

Valsts vēsture aizsākās 13 gadsimtā, kad [[Mindaugs]] apvienoja lietuviešu zemes un kļuva par [[Lietuvas karalis|Lietuvas karali]]. No 14. līdz 16. gadsimtam [[Lietuvas dižkunigaitija]] bija viena no varenākajām [[Austrumeiropa]]s lielvalstīm, ietverot tagadējās Baltkrievijas, [[Ukraina]]s, Polijas un [[Krievija]]s teritoriju daļas. Pēc [[Ļubļinas ūnija]]s 16. gadsimta vidū dižkunigaitija apvienojās ar [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemēm]], un izveidoja [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūniju]], kuras pakļautībā atradās arī mūsdienu Latvija (tolaik [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas]] un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s). Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Lietuvu anektēja [[Krievijas Impērija]]. No 1918. gada līdz 1940. gadam Lietuva bija neatkarīga valsts. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Lietuva nonāca [[Padomju Savienība|PSRS]], kā arī [[Trešais reihs|Trešā reiha]] varā. 1944. gadā [[Sarkanā armija]] no jauna okupēja Lietuvu.

{{dat|1990|3|11||bez}} Lietuvas PSR Augstākā Padome pieņēma neatkarības deklarāciju, tomēr PSRS valdība atzina Lietuvu par neatkarīgu valsti tikai {{dat|1991|9|6||bez}}. 1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dalībvalsti. {{dat|2004|3|29||bez}} Lietuva kļuva par [[NATO]], bet 2004. gada 1. maijā — par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsti. {{dat|2015|1|1||bez}} Lietuva pievienojās [[eirozona]]i. 2018. gada 5. jūnijā Lietuva iestājās [[ESAO]].

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Lietuvas vēsture}}

=== Agrīnā vēsture (līdz 1385. gadam) ===
[[Attēls:Lithuanian state in 13-15th centuries.png|thumb|270px|Lietuvas dižkunigaitijas izplešanās 1295.—1430. gadā]]
Pirmie iedzīvotāji tagadējā Lietuvas teritorijā ienāca apmēram no 11. līdz 9. gadu tūkstotim p.m.ē.&lt;ref&gt;Tomas Ostrauskas. ''Vėlyvasis paleolitas.''//A.Girininkas (red.) Lietuvos istorija. T.1. Vilnius: Baltos lankos, 2005. p. 22-23. ISBN 9955-584-90-4.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{LPE|6|157}}&lt;/ref&gt; [[Eiguļu apmetne|Eiguļu]] un [[Puvoču apmetne|Puvoču apmetnēs]] [[Paleolīts|paleolīta]] beigās, [[Mezolīts|mezolīta]] sākumā. [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetā]] (5. gadsimtā p. m. ē.) sākās [[balti|baltu]] sadalīšanās etniskajās grupās.

No 5. līdz 9. gadsimtam m. ē. jau pastāvēja atsevišķas, savstarpēji radniecīgas baltu maztautas ([[Aukštaitija|aukštaiši]], [[jātvingi]] jeb [[sudāvi]], [[kurši]], [[letgaļi]], [[lietuvji]], [[sēļi]], [[skalvji]], [[zemgaļi]], [[žemaiši]]). 12. un 13. gadsimta rakstītajos avotos jau minētas administratīvas teritorijas tagadējās Lietuvas teritorijā ([[Nalsene]], [[Deltuva (zeme)|Deltuva]], [[Upīte]] austrumu daļā un [[Karšuva]], [[Medenike (zeme)|Medininka]], [[Ceklis]], [[Megava]], [[Pilsāts]] rietumu daļā).

12. un 13. gadsimta mijā sākās atsevišķo zemju apvienošana — izveidojās novadu savienības jeb kunigaišu federācijas. Tiek uzskatīts, ka 13. gadsimta pirmajā pusē pastāvējusi lietuviešu zemju apvienība, kas radās kā atbildes reakcija uz tagadējo Latvijas un Igaunijas teritoriju pakļaušanu, ko veica [[Zobenbrāļu ordenis]], kas vēlāk pārtapa [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenī]].

[[Lietuvas dižkunigaiši|Dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] tiek uzskatīts par viduslaiku Lietuvas dibinātāju, kas ap 1236. gadu pārvaldīja tagadējās [[Aukštaitija]]s teritoriju. 1251. gadā Mindaugs tika kristīts un 1253. gadā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] svētību viņu kronēja par pirmo un vienīgo Lietuvas karali. Pēc [[Durbes kauja]]s (1260) Mindaugs pārtrauca sadarbību ar krustnešiem un atteicās no [[kristietība]]s.&lt;ref name=&quot;Tilde&quot;&gt;&quot;Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture&quot; © Tilde, 1998—2007, 13.—16.gs. Lietuvas valsts&lt;/ref&gt;

Jau 13. gadsimtā pamazām tika pakļautas bijušās [[Kijivas Krievzeme]]s teritorijas, kas pirms tam atradās atkarībā no [[Zelta Orda]]s mongoļu [[Hans|haniem]]. 14.—15. gadsimtā, kad valdīja Lietuvas dižkunigaiši [[Vītenis]] (1295—1316), [[Ģedimins]] (1316—1341), [[Aļģirds]] (1345—1377), [[Jagailis]] (1377—1392) un [[Vītauts Dižais]] (1392—1430), Lietuva kļuva par vienu no lielākajām Eiropas valstīm viduslaikos pēc citu austrumslāvu zemju pakļaušanas. Vītauta valdīšanas laikā Lietuvas teritorija pletās līdz pat [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]].&lt;ref name=&quot;Tilde&quot;/&gt;

=== Personālūnija un kopvalsts ar Poliju (1385—1795) ===
[[Attēls:Lietuva ir Lenkija.Lithuania and Poland 1387.png|thumbnail|270px|Lietuvas un Polijas personālūnija 1387. gadā]]
Kad pēc Aļģirda nāves par dižkunigaiti kļuva viņa dēls Jagailis, viņš 1385. gadā pēc Krēvijas ūnija kristījās, savukārt pēc precībām ar Polijas karalieni Jadvigu kļuva arī par Polijas karali (1386). Tādējādi tika nodibināta [[Polijas—Lietuvas ūnija|Lietuvas un Polijas personālūnija]], kuras mērķis bija spēku apvienošana cīņai pret Vācu un Livonijas ordeņiem. Ar to sākās arī Lietuvas pāriešana uz [[kristietība|kristietību]] (katoļticību).

Lietuvā 15. gadsimtā sāka veidoties klaušu muižas un tika iedibināta [[dzimtbūšana]], kā arī pieauga lietuviešu [[Bajārs|bajāru]] politiskā un ekonomiskā ietekme, samazinot dižkunigaiša varu un valsts centralizāciju. Bez tam Maskavas lielkņaziste bija uzsākusi krievu zemju apvienošanu, tādējādi grūtāk kļuva arī nosargāt austrumu teritorijas.&lt;ref name=&quot;Tilde&quot;/&gt;

15. gadsimtā un 16. gadsimta 1. pusē turpinājās Lietuvas un Polijas tuvināšanās, proti, lietuviešu bajāru vidū pieauga [[poļu valoda]]s un kultūras ietekme, un [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā abas valstis noslēdza [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]] (1569), tādējādi tika izveidota [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], dēvēta par Žečpospolitu (&quot;Republiku&quot;).&lt;ref name=&quot;Tilde&quot;/&gt;

Tomēr gan Lietuva, gan Polija saglabāja atsevišķu valsts pārvaldes aparātu, valsts kasi un karaspēku, turklāt Lietuva joprojām turpināja pastāvēt kā Lietuvas Dižkunigaitija. Abām valstīm kopīgs bija tikai karalis, kas vienlaikus skaitījās arī Lietuvas dižkunigaitis. Šajā periodā turpinājās arī Lietuvas [[pārpoļošana]]: bajāri (politiskā elite) ikdienā un arī valsts līmenī (1696. gadā poļu valoda kļuva par oficiālo valsts valodu) lietoja tikpat kā tikai poļu valodu. Šajā procesā loma bija arī katoļu baznīcai, kura lietuviešu valodu uzskatīja par &quot;pagānu valodu&quot;, ko Dievs nesaprot.

Polijas un Lietuvas kopvalsts politiskā ietekme pamazām samazinājās. 18. gadsimtā tā bija ļoti vāja, tāpēc 1772. gadā [[Krievijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]] un [[Hābsburgu monarhija]] vienojās par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas-Lietuvas dalīšanu]], 1793. gadā notika otrā dalīšana, bet 1795. gadā — trešā, pēc kuras Žečpospolita pārstāja eksistēt. Gandrīz visa etnogrāfiskā Lietuva tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā.

=== Krievijas Impērijas pakļautībā (1795—1915) ===

19. gadsimta sākumā Lietuva cerēja nodrošināt autonomiju Krievijas Impērijas sastāvā, tomēr tas neizdevās, 1801. gadā [[Lietuvas guberņa]] tika sadalīta. Tāpēc arī [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Lietuva ar zināmu sajūsmu uztvēra un sagaidīja Krievijā iebrūkošo Napoleona karaspēku. Laikā no [[Novembra sacelšanās|1830. līdz 1831. gadam notika pirmā poļu un lietuviešu sacelšanās]], taču tā tika apspiesta. [[Janvāra sacelšanās|1863. gadā notika vēl viens sacelšanās mēģinājums]], kura sekas bija t. s. lietuviešu drukas aizliegums — aizliegums iespiest grāmatas lietuviski latīņu alfabētā. Lietuviešu drukas aizliegums ilga līdz pat 1904. gadam.

19. gadsimta astoņdesmitajos gados Lietuvā aizsākās pirmā nacionālā atmoda. Šajā procesā liela nozīme bija diviem laikrakstiem: [[Jons Basanavičs|Jona Basanaviča]] izdotajam &quot;Aušra&quot; (1883—1886) un [[Vincs Kudirka|Vinca Kudirkas]] rediģētajam &quot;Varpas&quot; (1889—1905).
1914. gadā sākās [[Pirmais pasaules karš]], gadu vēlāk [[Kurzemes ofensīva]]s laikā Lietuvas teritoriju pilnībā okupēja [[Vācijas Impērija]].

=== Neatkarība (līdz Otrajam pasaules karam) ===
[[Attēls:Signatarai.Signatories of Lithuania.jpg|thumb|300px|Lietuvas Padome, kas 1917. gada 11. decembrī pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu. Vidū sēž [[Jons Basanavičs|J. Basanavičs]] un [[Antans Smetona|A. Smetona]]]]
1917. gada 11. decembrī [[Lietuvas Padome]] [[Lietuvas Neatkarības akts|pasludināja]] Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas Impēriju. [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunās]] starp [[Centrālās lielvalstis|Četrsavienību]] un Padomju Krieviju vācu puse ieteica Krievijai &quot;ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta [[Polija]]s, Lietuvas, [[Kurzeme]]s, kā arī [[Igaunija]]s un [[Vidzeme]]s daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas&quot;.&lt;ref&gt;Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.&lt;/ref&gt;

1918. gada 16. februārī tika parakstīts [[Lietuvas Neatkarības akts]] ar kuru Lietuva pasludināja demokrātiskas un neatkarīgas valsts atjaunošanu, taču vācu militārās okupācijas iespaidā, 11. jūlijā par Lietuvas karali ievēlēja vācu [[princis|princi]] [[Vilhelms fon Urahs|Vilhelmu fon Urahu]], kas pieņēma Mindauga II vārdu.

[[Lietuvas brīvības cīņas|Lietuvas brīvības cīņu]] sākumā [[boļševiki]] ieņēma Viļņu un 1919. gada 2. janvārī Lietuvas padome pārcēlās uz [[Kauņa|Kauņu]], kur 4. aprīlī pieņēma otro Lietuvas satversmi, kas paredzēja karalisti pārveidot par prezidentālu republiku. Par pirmo Lietuvas prezidentu kļuva bijušais Lietuvas padomes priekšsēdētājs [[Antans Smetona]]. No 1919. gada oktobra līdz decembrim Lietuvas armija [[Bermontiāde]]s laikā kopā ar Latvijas Bruņotajiem spēkiem sakāva [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju]].

1921. gadā Lietuva tika uzņemta Tautu Savienībā. 1922. gada 1. augustā tika pieņemta rietumnieciski liberāla konstitūcija. Par Lietuvas galvaspilsētu kļuva Kauņa, jo Viļņa līdz pat 1939. gadam bija Polijas sastāvā. 1923. gadā Lietuva ieguva Klaipēdu, kas kopš Pirmā pasaules kara beigām atradās Tautu Savienības pārvaldē.

1926. gada 17. decembrī bijušā prezidenta Smetonas vadībā notika valsts apvērsums (t. s. &quot;tautinieku apvērsums&quot;). Smetona atkal kļuva par prezidentu, atlaida Seimu un ieviesa valstī mēreni autoritāru režīmu.

Līdz 1938. gadam Lietuvai un Polijai nebija nekādu diplomātisko attiecību un tās atradās formālā karastāvoklī. 1938. gadā pēc kāda robežincidenta, kurā tika nogalināts kāds poļu kareivis, Polija pieprasīja atjaunot diplomātiskās attiecības (t. s. &quot;Polijas ultimāts&quot;). Lietuvai bija arī jāatsakās no jebkādām pretenzijām uz Viļņu.

1939. gadā nacistiskā Vācija pieprasīja, lai Lietuva tai atdod Klaipēdu. Ņemot vērā Vācijas ārkārtīgo militāro pārspēku, Lietuva prasībai pakļāvās.

=== Padomju Savienības sastāvā ===
Saskaņā ar [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepeno papildprotokolu Lietuva nonāca Vācijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonā]]. Tomēr, pēc 1939. gada septembra [[Polijas kampaņa]]s, kad Vācija un Padomju Savienība okupēja Poliju, Lietuvu iekļāva PSRS interešu zonā. Drīz vien Padomju Savienība piespieda Lietuvu noslēgt [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu starp Lietuvu un PSRS]], saskaņā ar kuru Lietuva atguva daļu no [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]], bet PSRS ieguva tiesības Lietuvā izveidot savas karabāzes. Apvainojot Lietuvas valdību pretpadomju [[Baltijas Antante]]s veidošanā, tika paziņots, ka &quot;Padomju valdība uzskata pret PSRS vērstas militārsavienības pastāvēšanu starp Latviju, Igauniju un Lietuvu ne tikai par nepielaižamu un neciešamu, bet arī par dziļi bīstamu un draudošu PSRS robežu drošībai&quot;. 1940. gada 15. jūnijā [[Sarkanā armija]] okupēja Lietuvu, un 3. augustā Padomju Savienība anektēja Lietuvu. [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnija deportācijā]] tika izsūtīti vairāk nekā {{sk|30000}} Lietuvas iedzīvotāju. 1941. gada 22. jūnijā Lietuvā ienāca vācu karaspēks, [[Ostlande|vācu okupācijas laikā]] Lietuvā tika nogalināti aptuveni {{sk|45000}} lietuviešu un {{sk|165000}} ebreju.

1944. gadā Lietuva atkal nonāca Padomju Savienības kontrolē. Padomju okupācijas laiks iesākās ar masu represijām un deportācijām. Laikā no 1944. līdz 1953. gadam tika izsūtīti aptuveni {{sk|517000}} Lietuvas iedzīvotāju. Partizānu karā pret Padomju režīmu gāja bojā aptuveni {{sk|36000}} cilvēku. Tāpat kā citās PSRS okupētajās teritorijās, Lietuvā tika īstenota piespiedu kolektivizācija un veikta nepārdomāta rūpniecības industrializācija.

=== Atjaunotā neatkarība (kopš 1990. gada) ===
Astoņdesmito gadu beigās tāpat kā abās pārējās Baltijas valstīs Lietuvā sākās nacionālās atmodas kustība. 1988. gada 3. jūnijā tika nodibināta organizācija &quot;[[Sajūdis]]&quot; (&quot;Kustība&quot;), par kuras vadītāju kļuva [[Vītauts Landsberģis]]. Sākotnēji šī organizācija iestājās par Lietuvas autonomiju, bet vēlāk jau pieprasīja Lietuvas neatkarību. 1990. gada 11. martā Lietuvas Augstākā Padome pieņēma Lietuvas valsts atjaunošanas aktu. 15. martā PSRS pieprasīja akta atsaukšanu un, draudot arī ar militāru spēku, ieviesa politiskas un ekonomiskas sankcijas pret Lietuvu. 1991. gada 10. janvārī PSRS spēki ieņēma vairākus nozīmīgus objektus Viļņā, pēc trim dienām (13. janvārī) tika ieņemts arī televīzijas tornis, nogalinot 14 un ievainojot 700 protestējošo cilvēku.

[[Islande]] bija pirmā valsts, kas ''de iure'' atzina Lietuvas neatkarību 1991. gada 11. februārī. 1991. gada 17. septembrī Lietuva tika uzņemta ANO. 1992. gada 25. oktobrī ar referendumu tika pieņemta Lietuvas Republikas konstitūcija. 1992. gadā tika ievēlēts arī parlaments — Seims. Par Lietuvas prezidentu 1993. gada 25. februārī tika ievēlēts [[Aļģirds Brazausks]].

2003. gada 10.—11. maijā Lietuvā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā un 2004. gada 1. maijā Lietuva tika uzņemta Eiropas Savienībā. Kopš 2008. gada Lietuva ir [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]] valsts. 2013. gadā Lietuva būs ES Padomes prezidējošā valsts.&lt;ref name=&quot;lietuva1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuva.lt/en/state |title=The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date=1990-03-11 |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2009-03-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090307174605/http://lietuva.lt/en/state }}&lt;/ref&gt; 2004. gada 29. martā Lietuva tika uzņemta arī [[NATO]]. Pašlaik Lietuvas militārie spēki ir iesaistīti NATO miera uzturēšanās operācijās visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;lietuva1&quot;/&gt;
 
2009. gadā Lietuvas galvaspilsēta Viļņa bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuva.lt/en/tourism |title=Tourism &amp;#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-10-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111004042314/http://lietuva.lt/en/tourism }}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
{{Pamatraksts|Lietuvas ģeogrāfija}}
Lietuva ir neliela [[Eiropa]]s valsts [[Baltijas jūra]]s krastā. Tās platība ir 65 302 km². Lietuvas teritorija plešas 373 km no austrumiem uz rietumiem un 276 km no ziemeļiem līdz dienvidiem. Lietuvas ģeogrāfiskais centrs atrodas 6129 km no [[ekvators|ekvatora]] un 3873 km no [[Ziemeļpols|ziemeļpola]].&lt;ref name=&quot;lietuva2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/about_lithuania/geography_climate/geography |title=Geography &amp;#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archive-date=2011-10-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111003152923/http://lietuva.lt/en/about_lithuania/geography_climate/geography }}&lt;/ref&gt;

Lietuva robežojas ar četrām kaimiņvalstīm: ziemeļos ar [[Latvija|Latviju]] 588 km garumā, austrumos un dienvidos ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] 660 km garumā, dienvidrietumos ar [[Polija|Poliju]] 103 km garumā un [[Krievija|Krievijas Federāciju]] 273 km garumā. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Lietuvas robežas stiepjas gar upēm un ezeriem. Lietuvas ekonomiskā zonā Baltijas jūrā (ap 6 400 km ²) sasniedz [[Zviedrija]]s ūdeņus. Lietuva lepojamies ar skaistu krasta līniju, kas stiepjas vairāk nekā 100 kilometru garumā.&lt;ref name=&quot;lietuva2&quot;/&gt;

Lietuva ir plakana zeme, kur nav īstu kalnu. Augstākais kalns jeb pakalns ir [[Aukštojs]] 293,8 m virs jūras līmeņa. Vairāk nekā puse no Lietuvas zemes ir piemērota lauksaimniecībai. Aptuveni vienu trešdaļu no platības aizņem meži. Lietuvu mēdz saukt par upju un ezeru zemi. Kopējais upju skaits ir ap 22 200 (garākā upe — Nemunas) un ezeru skaits ir vairāk nekā 830. Dziļākais ezers ir [[Tauragnas]] (62,5 m dziļš).&lt;ref name=&quot;lietuva2&quot;/&gt; Lauksaimniecībai derīgās zemes aizņem 57%, [[mežs|meži]] un [[krūms|krūmi]] — 30%, [[purvs|purvi]] — 3%, iekšējie ūdeņi — 4%, citas zemes — 6% no teritorijas. [[Klimats]] ir mērens, no jūras pārejošs uz kontinentālu.

=== Ainava ===
Lietuvas ainavas tipi:
* mālaini līdzenumi — 55,2%,
* pakalnainas morēniskas augstienes — 21,2%,
* smilšaini līdzenumi — 17,8%,
* upju lejas — 3,6%,
* piekrastes līdzenumi — 2,2%.

=== Upes ===
Kopējais upju un kanālu garums Lietuvā — 76 800 km. Lielākās [[Lietuvas upes]]:
# [[Nemuna]] — 937 km (Lietuvas teritorijā 475 km),
# [[Nere]] — 510 km (234 km),
# [[Venta]] — 343 km (161 km),
# [[Šešupe]] — 298 km (209 km),
# [[Mūsa]] — 284 km (133 km).

=== Ezeri ===
[[Attēls:Drūkšiai001.JPG|thumbnail|200px|Drūkšu ezers]]
Lielākie [[Lietuvas ezeri]]:
# [[Drūkšu ezers]] — 44,8 km²,
# [[Dīsnu ezers]] — 24,0 km²,
# [[Dusas ezers]] — 23,3 km²,
# [[Sartu ezers]] — 13,4 km²,
# [[Lodis]] — 12,9 km².

=== Reljefs ===
Reljefu veido:
* Piekrastes zemiene,
* Žemaišu augstiene,
* Ventas vidus zemiene,
* Sūduvas augstiene,
* Dzūku augstiene,
* Aukštaišu augstiene,
* Dienvidaustrumu līdzenums,
* daļa no Švenčoņu-Naroča un Ašmenas augstienēm.

==== Pakalni ====
Augstākie pakalni:
# [[Aukštojs]] — 293,8 m,
# [[Jozapines kalns|Jozapine]] — 293,6 m,
# [[Kropīne]] — 293,4 m,
# [[Nevaiši]] — 288,9 m,
# [[Būdakalns]] — 284,8 m.

=== Meži ===
Lielākie Lietuvas mežu masīvi:
* Dainavas dižmežs ([[Drusķininki|Drusķininku]]-[[Varēna]]s meži) — 1450 km²;
* Labanora-[[Pabrade]]s dižmežs — 911 km²;
* Kazlu Rūdas meži — 587 km²;
* Karšuvas dižmežs (Smalininku-Viešviles meži) — 427 km²;
* Rūdninku meži — 375 km².

Izplatītākie koki (%): [[priedes]] — 37,6, [[egles]] — 24,0, [[bērzi]] — 19,5, [[:lv:Baltalksnis|baltalkšņi]] — 5,6, [[:lv:Melnalksnis|melnalkšņi]] — 5,6, [[parastais osis|oši]] — 2,7, [[parastā apse|apses]] — 2,6, [[parastais ozols|ozoli]] — 1,8, citi — 0,6.

=== Klimats ===

Lietuvā valda mērenais klimats, pakāpeniski pārejot no jūras uz kontinentālo. Lietuvā tāpat kā pārējās Baltijas valstīs ir četri gadalaiki.

Pēdējo desmitgadu laikā Lietuvas klimats ir kļuvis siltāks — gada vidējā temperatūra visā valsts teritorijā ir 6,5-7,9 °C. Siltākais mēnesis ir jūlijs (vidējā temperatūra — apmēram 19,7 °C, un maksimālā — vairāk nekā 30 °C), un aukstākais ir janvāris (ar vidējo temperatūru — aptuveni -2,9 °C, bet var noslīdēt zemāk par -30 °C).Visvairāk nokrišņu daudzums tiek reģistrēts no aprīļa līdz oktobrim (60-65% no gada nokrišņu daudzuma).&lt;ref name=&quot;lietuva3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/about_lithuania/geography_climate/climate |title=Climate &amp;#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archive-date=2011-10-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111004041851/http://lietuva.lt/en/about_lithuania/geography_climate/climate }}&lt;/ref&gt;

Spēcīgākais vējš ir no novembra līdz janvārim (ar ātrumu 5—6 m/s piekrastē un 3—5 m/s citur), mērenāks no maija līdz septembrim (4—5 m/s piekrastē un 2—3 m/s citur). Reizēm vējš var sasniegt brāzmās pāri par 15 m/s.&lt;ref name=&quot;lietuva3&quot;/&gt;

Vasarās karstu un sausu gaisu nomaina lietains un vēss laiks. Pavasaris Lietuvā ir nepastāvīgs, bieži ir apmācies. Aprīlī bieži snieg, bet maijā mēdz būt arī lietus ar pērkona negaisu. Tomēr maijs nereti ir pats skaidrākais gada mēnesis. Rudenī bieži ir apmācies, vējains un lietains laiks, īpaši pie jūras. Ziemas ir nepastāvīgas, ar biežiem atkušņiem. Debesis bieži sedz mākoņi, snieg sniegs, ir slapjš sniegs, pie jūras bieži līst. Dažkārt novērojamas spēcīgas vētras ar stipru vēju, bieži plosās sniegputenis, mēdz būt kailsals, kā arī slapjdraņķis.

== Politiskā sistēma ==

=== Parlaments (Seims) ===
Saskaņā ar [[Lietuvas Konstitūcija|Lietuvas Republikas Konstitūciju]], parlamentu sauc par Seimu (lietuviski — ''Seimas''). Seims sastāv no 141 deputātiem, kurus ievēl uz četriem gadiem no vienmandātu apgabaliem vai partiju sarakstiem vispārējās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās. Par Seima deputātu var ievēlēt pastāvīgu Lietuvas iedzīvotāju, kuram ir tiesības vēlēt, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 25 gadu vecumu un nav saistīts ar zvērestu vai solījumu ar citu valsti.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Lietuvos Respublikos Seimo Kanceliarija |url=http://www3.lrs.lt/pls/inter/w5_show?p_r=3803&amp;p_k=2 |title=Work Of The Seimas |publisher=.lrs.lt |date= |accessdate=2011-09-16}}&lt;/ref&gt;

Seima darbs tiek organizēts divām kārtējās sesijās, proti, pavasara sesija (10. marts — 30. jūnijs) un rudens sesija (10. septembris — 23. decembris). Ārkārtas sesijas sasauc Seima spīkers pēc vismaz 1/3 Seima locekļa priekšlikuma vai prezidents, gadījumos, kas paredzēti Konstitūcijā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;

Galvenās pilnvaras:

* likumdošanas funkcija;
* veic grozījumus Konstitūcijā;
* apstiprina premjerministra kandidatūru, kuru izvirzījis valsts prezidents;
* apspriež un apstiprina valdības programmu un uzrauga tās politiku;
* apstiprināt valsts budžetu un uzrauga tā īstenošanu;
* veido valsts nodokļu politiku;
* izsludina prezidenta vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanas;
* ratificē starptautiskos līgumus un apspriež citus svarīgus jautājumus ārpolitikā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Parlaments ievēl komitejas, lai apspriestu tiesību aktu projektus un precizētu citus jautājumus saskaņā ar Konstitūciju. Parlamentārās komisijas (pastāvīgas un ''ad hoc'') ir izveidotas, lai veiktu īslaicīgus vai ierobežotus uzdevumus.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;

Pašreizējā Seima pilnvaru termiņš ir 2012.—2016. gads.

=== Prezidents ===

Saskaņā ar Lietuvas konstitūciju Republikas prezidents ir valsts galva. Prezidents pārstāv Lietuvas valsti un realizē pienākumus saskaņā ar konstitūciju un citiem likumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lt/en/institution/legal_framework.html |title=President of the Republic of Lithuania |publisher=President.lt |date=2011-10-29 |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-09-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110903205432/http://www.president.lt/en/institution/legal_framework.html }}&lt;/ref&gt;

Prezidenta pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Prezidentu ievēl Lietuvas pilsoņi, kuri ir vecāki par 18 gadiem. Prezidentu var ievēlēt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašlaik Lietuvas prezidents ir [[Gitans Nausēda]], kurš ir astotais valsts vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas.

=== Valdība ===
Lietuvas konstitūcija nosaka, ka valdība Lietuvā realizē izpildvaru un tā sastāv no valdības vadītāja un ministriem. Premjeru ieceļ un atceļ no amata Prezidents ar Seima piekrišanu. Ministrus pēc premjera priekšlikuma ieceļ un atceļ no amata Prezidents. Valdība uzsāk darbu pēc Seima izteiktās uzticības. Valdībai ir jāatkāpjas, ja Seims tai izteicis neuzticību, bet, ja Prezidents nepiekrīt šādam lēmumam, viņš savukārt var atlaist Seimu pirms tās pilnvaru termiņa beigām.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lrv.lt/en/government/apie-vyriausybe/government-constitutional-obligations/ |title=Government of the Republic of Lithuania - Government's Constitutional Obligations |publisher=Lrv.lt |date=1992-10-25 |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-10-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111027042612/http://www.lrv.lt/en/government/apie-vyriausybe/government-constitutional-obligations/ }}&lt;/ref&gt;

Lietuvas Republikas valdības pilnvaras:
* administrēt valsts lietas, aizsargāt Lietuvas Republikas teritorijas neaizskaramību un nodrošināt valsts drošību un sabiedrisko kārtību;
* īstenot Seima pieņemtos likumus un rezolūcijas, kā arī prezidenta rīkojumus;
* koordinēt ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes;
* sagatavot valsts budžeta projektu, iesniegt to Seimam, kā arī iesniegt Seimam pārskatu par budžeta izpildi;
* nodibināt diplomātiskās attiecības, uzturēt attiecības ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām;
* veikt citas funkcijas, kas noteiktas likumos.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;/&gt;

Pašlaik valdību veido 14 ministri un premjerministrs. [[Lietuvas premjerministrs]] kopš 2024. gada 21. novembra ir [[Gintauts Palucks]].

Ministri:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lrv.lt/en/government/inisters/ |title=Government of the Republic of Lithuania - Ministers |publisher=Lrv.lt |date= |accessdate=2013. gada 14. jūlijā |archive-date={{dat|2013|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130625213726/http://www.lrv.lt/en/government/inisters }}&lt;/ref&gt;
# Lins Antans Linkevičius (Ārlietu ministrs)
# Jozs Oleks (Aizsardzības ministrs)
# Algimanta Pabedinskiene (Darba un sociālās drošības ministre)
# Evalds Gusts (Ekonomikas ministrs)
# Jaroslavs Neverovičs (Enerģētikas ministrs)
# Rimants Šadžius (Finanšu ministrs)
# Dailis Alfonss Barakausks (Iekšlietu ministrs)
# Daiņus Pavalkis (Izglītības un zinātnes ministrs)
# Šarūns Birutis (Kultūras ministrs)
# Vigilijs Jukna (Lauksaimniecības ministrs)
# Jozs Bernatonis (Tieslietu ministrs)
# Rimants Sinkevičius (Transporta un komunikācijas ministrs)
# Vitenis Povils Andrjukaitis (Veselības ministrs)
# Valentins Mazuronis (Vides ministrs)

=== Politiskās partijas ===
Lietuvā pastāv daudzpartiju sistēma ar daudzām partijām, tāpēc praktiski nav iespējas izveidot vienas partijas valdību. Lietuvā tiek veidotas koalīciju valdības.

Uz 2020.-2024. gada posmu parlamentā ievēlētas:

Koalīcijas partijas (frakcijas): [[Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti]] — 50; [[Lietuvas Republikas liberāļu kustība]] — 13; [[Lietuvas Brīvības partija]] — 11.

Opozīcijas partijas (frakcijas): [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]] — 13; [[Darba partija (Lietuva)|Darba partija]] — 10; [[Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība]] — 32; pašizvirzītie — 4; [[Lietuvas poļu vēlēšanu akcija]] — 3; [[Lietuvas sociāldemokrātu darba partija]] — 3; [[Lietuvas Zaļo partija]] — 1; [[Brīvība un taisnīgums]] — 1 biedri.&lt;ref&gt;[http://www3.lrs.lt/pls/inter/w5_show?p_k=1], Lietuvas Seima mājaslapa. XIII Seims (2020—2024), {{dat|2012|11|22|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aizsardzības budžets un armijas lielums ===

2008. gadā Lietuvas Republikas Aizsardzības budžets bija 1,3 miljardi litu (kas bija aptuveni 285 miljoni latu). Lietuvas Bruņoto spēku personālsastāvs ir aptuveni 15 500 cilvēku. No tiem Sauszemes spēkus veido aptuveni 5800 cilvēku, Gaisa spēkos ir aptuveni 1000 cilvēku, bet Jūras spēkos ap 700 cilvēku. Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēkos (zemessardzē) ir aptuveni 4300 cilvēku. Pārējā armijas daļa ir militārā policija, loģistikas vienības, mācību centri u. c.

== Demogrāfija ==

=== Iedzīvotāji ===
Etniskais sadalījums (2015):&lt;ref name=&quot;alkas.lt&quot; /&gt;
* [[lietuvieši]]: 86,67%;
* [[poļi]]: 5,61 %;
* [[krievi]]: 4,78%;
* [[baltkrievi]]: 1,34%;
* citi: 1,6 %.
Kopumā Lietuvā dzīvo 155 dažādu tautību pārstāvji.&lt;ref name=&quot;lietuva4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/about_lithuania/quick_facts |title=Quick Facts &amp;#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archive-date=2011-09-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110908091324/http://lietuva.lt/en/about_lithuania/quick_facts }}&lt;/ref&gt;

[[Vidējais vecums]]: 40,1 gadi, vīriešiem: 37,5; sievietēm: 42,7 (2011).

[[Vecuma struktūra]]:
* 0-14 gadi: 13,8% (vīrieši 250 146/sievietes 236 984);
* 15-64 gadi: 69,7% (vīrieši 1,211,707/sievietes 1 254 195);
* 65 gadi un vairāk: 16,5% (vīrieši 201 358/sievietes 381 157) (2011).

Paredzamais jaundzimušo dzīves ilgums: 75,34 gadi; sievietēm: 80,48 gadi; vīriešiem: 70,48 gadi (2011).

Iedzīvotāju pieauguma temps: — 0,276% (2011).

[[Dzimstības līmenis]]: 9,29 jaundzimušo uz 1000 iedzīvotājiem (2011).

[[Mirstības līmenis]]: 11,33 nāves gadījumi uz 1000 iedzīvotājiem (2011).

[[Migrācijas saldo]]: -0.72 [[migranti]] uz 1000 iedzīvotājiem (2011).

[[Urbanizācija]]: 67 % no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās.

Lasīt un rakstītprasme (15 gadi un vecāki): 99.6%; vīrieši: 99.6%; sievietes: 99.6%.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/lh.html |title=CIA - The World Factbook |publisher=Cia.gov |date= |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2020-05-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200513101013/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/lh.html }}&lt;/ref&gt;

=== Etniskais sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! tautības!! 1897*!! 1923**!! 1959!! 1970!! 1979!! 1989!! 2001!! 2011
|-
| [[lietuvieši]]|| 1 568 750|| 1 701 863|| 2 150 767|| 2 506 751|| 2 712 233|| 2 924 251|| 2 907 293|| 2 561 314
|-
| [[poļi]]|| 278 921|| 65 599|| 230 107|| 240 203|| 247 022|| 257 994|| 234 989|| 200 317
|-
| [[krievi]]|| 142 300|| 50 460|| 231 014|| 267 989|| 303 493|| 344 455|| 219 789|| 176 913
|-
| [[baltkrievi]]|| 246 183|| 4 421|| 30 256|| 45 412|| 57 584|| 63 169|| 42 866|| 36 227
|-
| [[ukraiņi]]|| 3 710|| 43|| 17 692|| 25 099|| 31 982|| 44 789|| 22 488|| 16 423
|-
| [[ebreji]]|| 360 419|| 153 473|| 24 658|| 23 538|| 14 644|| 12 314|| 4 007|| 3 050
|-
| [[tatāri]]|| 3 573|| 973|| 3 020|| 3 454|| 3 984|| 5 135|| 3 235|| 2 793
|-
| [[vācieši]]|| 51 402|| 29 231|| 11 166|| 1 904|| 2 616|| 2 058|| 3 243|| 2 418
|-
| [[čigāni]]|| 618|| 284|| 1 238|| 1 880|| 2 306|| 2 718|| 2 571|| 2 115
|-
| [[latvieši]]|| 35 512|| 14 883|| 6 318|| 5 063|| 4 354|| 4 229|| 2 955|| 2 025
|-
| [[armēņi]]|| nez.|| 4|| 471|| 508|| 955|| 1 655|| 1 477|| 1 233
|-
| [[azerbaidžāņi]]|| tatāru daļa|| 0|| 500|| 711|| 1 078|| 1 314|| 788|| 648
|-
| [[moldāvi]]|| 13|| 0|| 164|| 764|| 724|| 1 450|| 704|| 540
|-
| [[gruzīni]]|| 17|| 6|| 326|| 472|| 623|| 658|| 437|| 372
|-
| [[igauņi]]|| 127|| 46|| 352|| 551|| 546|| 598|| 419|| 314
|-
| [[karaīmi]]|| nez.|| 141|| 423|| 388|| 352|| 289|| 273|| 241
|-
| pārējie|| 2 753|| 7 544|| 2 973|| 3 549|| 6 994|| 7 726|| 36 438|| 36 486
|-
| '''iedzīvotāji kopā'''|| '''2 694 298'''|| '''2 028 971'''|| '''2 711 445'''|| '''3 128 236'''|| '''3 391 490'''|| '''3 674 802'''|| '''3 483 972'''|| '''3 043 429'''
|}
* 1897. gadā tagadējā Lietuvas teritorija bija sadalīta un ietilpa [[Kauņas guberņa]]s apriņķos, [[Viļņas guberņa]]s 3 apriņķos un [[Suvalku guberņa]]s 5 apriņķos.
** 1923 gadā uzskaitīts vienīgi Lietuvas pilsoņu etniskais sastāvs.

=== Reliģija ===

Lietuvas [[konstitūcija]] nosaka ticības un apziņas brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts un Lietuvā nav oficiālas reliģijas. Tomēr reliģiskās konfesijas iedala tradicionālajās un netradicionālajās. Par tradicionālajām reliģijām uzskata tās, kuras Lietuvā ir pastāvējuši vismaz 300 gadu, bet par netradicionālajām — kas valstī ir pēdējos 25 vai vairāk gadus un nav pretrunā ar likumiem vai morāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/lifestyle/religion |title=Religion &amp;#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-11-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111103051743/http://lietuva.lt/en/lifestyle/religion }}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Eirobarometrs|Eirobarometra]] 2011. gada datiem 49 % lietuviešu tic [[Dieva esamība]]i, 36 % uzskata, ka pastāv kāda Augstāka vara, kas ietekmē cilvēku dzīvi, 12 % uzskata, ka nepastāv ne Dievs, ne kāda Augstāka vara, bet 3 % nav viedokļa šajā jautājumā.&lt;ref&gt;[http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_225_report_en.pdf], Eirobarometrs 225 &quot;Sociālās vērtības, zinātne un tehnoloģijas, 11 lpp., {{dat|2011|8|08|SK}}&lt;/ref&gt;

Lielākā daļa iedzīvotāju Lietuvā ir [[Romas katoļi]] — 79%, Krievijas [[Pareizticība|pareizticīgie]] — 4,1%, [[protestanti]] (ieskaitot luterāņus un baptistus) — 1,9%, citi — 5,5%, savukārt nevienai konfesijai nepieder 9,5%.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;/&gt;

=== Valoda ===
[[Lietuviešu valoda]] ir oficiālā un vienīgā Lietuvas Republikas valoda. Lietuviešu valoda ir [[indoeiropiešu valoda]], kas, tāpat kā [[latviešu valoda]], pieder pie [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas. Lietuviešu valodu izmanto 4 miljoni cilvēku visā pasaulē, ārpus Lietuvas galvenokārt [[Polija|Polijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[Īrija|Īrijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Krievija|Krievijā]].&lt;ref name=&quot;lietuva5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/about_lithuania/lithuanian_language |title=Lithuanian Language &amp;#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-11-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111103051738/http://lietuva.lt/en/about_lithuania/lithuanian_language }}&lt;/ref&gt;

Lietuviešu literārā valoda pastāv kopš 16. gadsimta. Senākie rakstiskie teksti ir [[tēvreize]]s un &quot;[[Esi sveicināta, Marija]]&quot; tulkojumi ap 1525. gadu. Lietuvieši ir spējuši saglabāt savu valodu, neskatoties uz polonizāciju [[Žečpospolita]]s laikā un pilnīgu lietuviešu valodas (latīņu rakstībā) aizliegumu presē [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, kas ilga 40 gadus. Grāmatas lietuviešu valodā tika drukātas ārzemēs, kas slepeni tika vestas uz Lietuvu un piegādātas skolām. Lietuvieši grāmatu kontrabandu uzskata par būtisku lietuviešu valodas saglabāšanā.&lt;ref name=&quot;lietuva5&quot;/&gt;

Lietuviešu valoda saglabājusi daudzas iezīmes, kuras citas indoeiropiešu valodas jau zaudējušas. Lietuviešu valodai ir daudz īpatnēju rakstu zīmju, piemēram, burti — ą, ę, į, ų, ė, č, š, ž, ū. Tomēr vienā ziņā lietuviešu valoda ir vienkāršāka nekā angļu vai franču valoda, proti, lietuviešu valodas izruna gandrīz vienmēr atbilst tās rakstībai.&lt;ref name=&quot;lietuva5&quot;/&gt;

[[Lietuviešu alfabēts|Lietuviešu alfabētā]] ir 32 burti: Aa Ąą Bb Cc Čč Dd Ee Ęę Ėė Ff Gg Hh Ii Įį Yy Jj Kk Ll Mm Nn Oo Pp Rr Ss Šš Tt Uu Ųų Ūū Vv Zz Žž

=== Pilsētas ===
Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita:
# [[Viļņa]] — 548 835 iedz.
# [[Kauņa]] — 348 624 iedz.
# [[Klaipēda]] — 182 752 iedz.
# [[Šauļi]] — 125 453 iedz.
# [[Panevēža]] — 111 959 iedz.&lt;ref name=&quot;lietuva4&quot;/&gt;

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Lietuvas administratīvais iedalījums}}
[[Attēls:Lithuania, administrative divisions - lt.svg|thumbnail|500px|Lietuvas pašvaldības]]
{{Lietuvas apriņķu karte}}

Lietuva ir iedalīta 10 apriņķos ({{val|lt|apskritis}}), kas ir iedalīti 60 rajonu un pilsētu pašvaldībās, t.sk. 43 rajonu pašvaldībās ({{val|lt|rajono savivaldybė}}), 10 pašvaldībās ({{val|lt|savivaldybė}}) un 7 pilsētu pašvaldībās ({{val|lt|miesto savivaldybė}}), kas ir sīkāk sadalītas 546 [[Seņūnija|seņūnijās]] ({{val|lt|seniūnija}}). Šāds administratīvi teritoriālais iedalījums tika radīts 2001. gadā.

Lietuvā ir pieci kultūrvēsturiskie novadi — [[Aukštaitija]], [[Suvalkija]], [[Žemaitija]], [[Dzūkija]], [[Mazā Lietuva]].

== Tautsaimniecība ==
Divdesmit neatkarības gados Lietuva ir spējusi panākt ievērojamu [[ekonomika]]s attīstību. Bez tam Lietuva bija viena no straujāk augošākajām ekonomikām [[Eiropa|Eiropā]] pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes. 2003. gadā Lietuvas ekonomikas augums bija pats straujākais [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], proti, [[IKP]], salīdzinot ar 2002. gadu, izauga par 9,7% un bija 16,27 mlrd. eiro. IKP 2005. gadā IKP daļa vienam valsts iedzīvotājam gadā, salīdzinot ar 2004. gadu palielinājās par 7,6% un bija 6040 [[eiro]]. 2006. gadā Lietuvas IKP izauga par 7,4% un bija 81,554 mlrd. 2005. gada decembrī [[inflācija]], salīdzinot ar 2004. gadu decembri, bija 3 %. 2005. gadā vidējā gada inflācija, salīdzinot ar 2004. gadu, bija 2,7%.

[[Ekonomiskā krīze]] Lietuvu skāra smagi, proti, 2009. gadā IKP kritums sasniedza gandrīz 15%, taču jau 2010. gadā valsts tautsaimniecība atkal ir piedzīvojusi izaugsmi. Eksperti ir pārliecināti, ka Lietuvai turpmākajos gados būs stabila izaugsme, saglabājot ilgtspējīgus pieauguma tempus, turpmākajos divos, trīs gados IKP pieauguma prognozes bija vidēji no 3 — 4% gadā. Tomēr analītiķi atzīst, ka valstij vēl kādu laiku jārēķinās ar sociālām grūtībām, kas saistītas ar lēno bezdarba līmeņa kritumu un ievērojamo emigrācijas tendenci.&lt;ref name=&quot;balticexportlv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://balticexport.com/?article=lietuvas-ekonomika&amp;lang=lv |title=Lietuvas ekonomika |publisher=Balticexport.com |date= |accessdate=2011-09-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305005246/http://balticexport.com/?article=lietuvas-ekonomika&amp;lang=lv |archivedate=2016-03-05 }}&lt;/ref&gt;

Taču krīze ir izmainījusi Lietuvas ekonomiku, t. i., apsīkuši ir lēto kredītu un pakalpojumu sektors un lielāku nozīmi, t.sk., izaugsmi piedzīvo eksportējošie ražotāji, kas skaidrojams ar to, ka bezdarba līmenis saglabājas augsts un vidējā alga — salīdzinoši zema, tādējādi ļaujot vietējiem uzņēmumiem konkurēt eksporta tirgos.&lt;ref name=&quot;balticexportlv&quot;/&gt;

Jāatzīmē, ka Lietuvas ekonomikas atveseļošanās saistīta arī ar valdības pieņemtajiem taupības pasākumiem. Lietuvā ir viena apjomīgākajām budžeta konsolidācijām, šajā ziņā stingrāka bijusi tikai Latvija. Lietuva ir spējusi īstenot taupības pasākumus, neizmantojot Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un citu institucionālo aizdevēju finansējumu. Tā kā Lietuva budžeta deficīta segšanai izmanto nevis aizdevēju, bet gan finanšu tirgos aizņemtos līdzekļus, pastāv pārkreditēšanas un tālāku budžeta samazinājumu risks, kas savukārt varētu bremzēt attīstību. Taču eksperti šādas bažas uzskata par maz ticamām.&lt;ref name=&quot;balticexportlv&quot;/&gt;

Ekonomikas virzītāji lielā mērā ir valsts augsto tehnoloģiju kompānijas un lielie uzņēmumi. Baltijas valstīs lielākā kompānija ir [[naftas pārstrāde]]s un tirdzniecības uzņēmums [[ORLEN Lietuva]]. Uzņēmuma īpašnieks ir Polijas koncerns [[PKN Orlen|ORLEN]], kura apgrozījums 2009. gadā bija 3,1 mljrd. EUR.&lt;ref name=&quot;balticexportlv&quot;/&gt;

=== Prioritārās nozares ===
[[Lietuvas attīstības aģentūra]] par pievilcīgākajām nozarēm investoriem min transportu un loģistiku, enerģētiku, biznesa ārpakalpojumu sniegšanu, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, PET, lāzeru un biotehnoloģijas, metālapstrādi, pārtikas ražošanu un kokapstrādi. Pastāv potenciāls veiksmīgi attīstīt biznesu arī tūrisma un nekustamo īpašumu nozarēs.&lt;ref name=&quot;balticexportlv&quot;/&gt;

==== Rūpniecība ====
[[Rūpniecība]] veido aptuveni piektdaļu no Lietuvas tautsaimniecības, ražojošajās nozarēs ieplūst vairāk nekā ceturtā daļa no visiem [[ārvalstu tiešie ieguldījumi|ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem]], kas ienāk Lietuvā. Investorus Lietuvā piesaista labvēlīgā nodokļu sistēma, kas turklāt arī paredz dažādus atvieglojumus atsevišķās teritorijās, proti, valstī ir divas brīvās ekonomiskās zonas — Kauņā un Klaipēdā, kā arī deviņi industriālie parki, kuros strādājošie uzņēmumi arī var rēķināties ar zināmiem atvieglojumiem.&lt;ref name=&quot;balticexportlv&quot;/&gt;

==== Tehnoloģijas un jaunievedumi ====
Lietuva ir nospraudusi ambiciozu mērķi kļūt par tehnoloģiju un [[jauninājums|jaunievedumu]] centru Baltijā un Ziemeļeiropā, ko tā cenšas sasniegt, veidojot tehnoloģiju parkus, biznesa inkubatorus un citus biznesam svarīgus objektus. Uzņēmējiem ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus, ja tie īsteno zinātniskus pētījumus un eksperimentus, bet, ja kompānija iegulda tehnoloģiskos uzlabojumos un modernizācijā, tā var samazināt ar nodokli apliekamo peļņu par 50%.&lt;ref name=&quot;balticexportlv&quot;/&gt;

Lietuva ir kļuvusi par vienu no lāzeru tehnoloģiju centriem, proti, Lietuva ir pasaules līderis augsto enerģiju mikrosekunžu lāzeru izgatavošanā un sevišķi ātru parametrisko gaismas ģeneratoru ražošanā.&lt;ref name=&quot;balticexportlv&quot;/&gt;

==== Tranzīts un loģistika ====
Lietuvā nozīmīga nozare ir tranzīts un loģistika. Jau vēsturiski Lietuvai ir ļoti ciešas ekonomiskās attiecības ar Poliju. Lietuva robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju un reizē atrodas stratēģiski labā vietā, proti, pa vidu starp Centrālo un Rietumeiropu un Ziemeļeiropu un Baltijas valstīm. Tādējādi Lietuva ir ļoti nozīmīgs transporta koridors. Lietuva 2007. gada nogalē pievienojās arī Šengenas zonai, tādējādi atvieglojot tranzītu caur Lietuvu.&lt;ref name=&quot;balticexportlv&quot;/&gt;

Lietuvā ir viena valsts mēroga osta — Klaipēda. Tā ir neaizsalstoša un ir labi savienota ar valsts ceļu un dzelzceļa sistēmu. 2010. gadā Klaipēdas osta kravu apgrozījuma ziņā bija otra lielākā osta Baltijas valstīs aiz Tallinas ostas, apsteidzot līdz šim otro lielāko Baltijas ostu — Rīgu.&lt;ref name=&quot;balticexportlv&quot;/&gt;

=== Rādītāji ===

==== Inflācija&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.gov.lt/en/catalog/list/?cat_y=1&amp;cat_id=1&amp;id=2038 |title=Catalogue of publications &amp;#124; Title |publisher=Stat.gov.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120305022527/http://www.stat.gov.lt/en/catalog/list/?cat_y=1 |archivedate=2012-03-05 }}&lt;/ref&gt; ====
* 2005 — 3 %
* 2008 — 8,5 %
* 2009 — 1,3 %
* 2010 — 3,8 %

==== Bezdarba līmenis&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot;/&gt; ====
* 2005 — 8,3 %
* 2008 — 5,8 %
* 2009 — 13,7 %
* 2010 — 17,8 %

==== IKP&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot;/&gt; ====

===== IKP LTL milj =====
* 2005 — 72060
* 2008 — 111483
* 2009 — 91526
* 2010 — 946442

===== IKP pieaugums =====
* 2005 — 7,8 %
* 2008 — 2,9 %
* 2009 — -14,7 %
* 2010 — 1,3 %

==== Ieguldījumi ====
[[Ārvalstu tiešie ieguldījumi]] 2004. gada 1. jūlijā bija 4,25 miljardi [[eiro]] un, salīdzinot ar 2003. gada 1. jūlijam, palielinājās par 4,9%. Vienam Lietuvas iedzīvotajam tika 1234 eiro ārvalstu tiešo ieguldījumu.

Galvenās valstis investores — [[Dānija]], [[Zviedrija]], [[Vācija]], [[Igaunija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Somija]]. Vairāk nekā 60% no visiem tiešajiem ieguldījumiem Lietuvā ir no ES-15 valstīm. 2003., salīdzinot ar 2002., ārvalstu tiešie ieguldījumi no ES-15 valstīm palielinājās par 10%, līdz 2,5 miljardiem eiro.

2004. gadā Lietuvā visvairāk ieguldīja:
* {{flag2|Denmark}} — 15,2%
* {{flag2|Sweden}} — 15,0%
* {{flag2|Germany}} — 11,4%
* {{flag2|Russia}} — 8,4%
* {{flag2|Finland}} — 7,8%

==== Ārējā tirdzniecība ====
2004. gadā eksports bija 25 819 miljoni liti, imports — 34 384 miljoni litu.
{|
|-
|
2005. gada pirmajā pusgadā visvairāk eksportēts uz:
|
2003. gadā visvairāk importēts no:
|-
|
* {{flaga|Russia}} [[Krievija]] 10,8%
* {{flaga|Germany}} [[Vācija]] 9,5%
* {{flaga|Latvia}} [[Latvija]] 9,1%
* {{flaga|France}} [[Francija]] 7,4%
* {{flaga|Estonia}} [[Igaunija]] 5,9%
* {{flaga|Sweden}} [[Zviedrija]] 5,0%
* {{flaga|Poland}} [[Polija]] 5,0%
* {{GBR}} 4,8%
* [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 4,7%
* {{flaga|Denmark}} [[Dānija]] 4,6%
|
* {{flaga|Russia}} Krievija 22,1%
* {{flaga|Germany}} [[Vācija]] 16,1%
* {{flaga|Poland}} Polija 5,2%
* {{flaga|Italy}} [[Itālija]] 4,3%
* {{flaga|France}} Francija 4,2%
* {{flaga|Sweden}} Zviedrija 3,5%
* {{GBR}} 3,3%
* [[Attēls:Flag of the People's Republic of China.svg|20px]] [[Ķīna]] 3,1%
* [[Attēls:Flag of the United States.svg|20px]] ASV 3,0%
|}

== Kultūra ==

=== Literatūra ===
[[Lietuvas literatūra]]s pirmie darbi tika sarakstīti [[latīņu valoda|latīņu valodā]], kas bija viduslaiku zinātniskā valoda. Pirmie rakstu darbi ir [[Mindaugs|Mindauga]] izdotie edikti un [[Ģedimina vēstules]].
Pirmie darbi lietuviešu valodā tika izdoti 16. gadsimtā. 1547. gadā [[Martins Mažvīds]] publicēja pirmo grāmatu „[[Vienkāršo vārdu katehisms]]”. 16. un 17. gadsimtā Lietuvā izdotā literatūra bija reliģiska satura. Taču 18. gadsimtā bija vērojams neliels sekulāro publicējumu pieaugums, ieskaitot vārdnīcas. [[Kristijons Donelaitis]] sarakstīja pirmo zināmo lietuviešu dzejoli „[[Gadalaiki (dzejolis)|Gadalaiki]]” (1818), tādējādi liekot pamatus lietuviešu dzejai. 19. gadsimta pirmajā pusē [[Viļņas Universitāte]] veicināja lietuviešu valodas attīstību un lietošanu, kā arī lietuviešu literāro darbu radīšanu.

Lietuvas 20. gadsimta sākuma izcilākie autori un to darbi ir iekļauti Lietuvas literatūras zelta fondā, un tie ir [[Jons Biļūns|Jona Biļūna]] „Bērnības sapņi” (1905), [[Vincs Kreve|Vinca Kreves]] „Siļķes” (1915), [[Petrs Cvirks|Petra Cvirka]] „Mazais un lielais” (1938), [[Antans Vaičulaitis|Antana Vaičulaiša]] „Ziemeļniece” (1939). [[Antans Šķēms|Antana Šķēma]] stāsts „Karuselis”, [[Jozs Baltušs|Joza Baltuša]] „Vasilei vajag Alekša” (1965), [[Jozs Grošs|Joza Gruša]] „Kailie izskatās neglīti” (1965), [[Aļģirds Pocjus|Aļģirda Pocjus]] „Desmit franču vārdi” (1963) pieder pie klasiskām nemainīgām vērtībām, lai gan radīti padomju laikā. Pie 80. gadu izcilākajiem rakstniekiem var pieskaitīt [[Romualds Grenausks|Romualdu Granausku]], [[Toms Sauļus Kondrots|Tomu Sauļu Kondrotu]], [[Jurga Ivanauskaite|Jurgu Ivanauskaiti]], [[Jurģis Kunčins|Jurģi Kunčinu]] un [[Sauļus Šaltenis|Sauļu Šalteni]]. No pēdējo divdesmit gadu rakstniekiem jāmin [[Jolita Skablauskaite]], [[Bite Vilimaite]], [[Reģimants Tamošaitis]], [[Sigita Paruļska]] un [[Danute Kalinauskaite]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=297697:qlaq-izdevniecba-laidusi-klaj-qlietuvieu-zelta-ststusq&amp;catid=92&amp;Itemid=207 |title=&quot;LA&quot; izdevniecība laidusi klajā &quot;Lietuviešu zelta stāstus&quot; |publisher=[[Latvijas Avīze]] |date= |accessdate=2011-09-16 |archive-date=2021-01-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210116024852/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=297697:qlaq-izdevniecba-laidusi-klaj-qlietuvieu-zelta-ststusq&amp;catid=92&amp;Itemid=207 }}&lt;/ref&gt;

=== Māksla ===
Slavenākais lietuviešu mākslinieks ir [[Mikalojs Konstantīns Čurļonis]] (1875—1911), kas bija arī talantīgs komponists. Viņš tiek uzskatīts par ievērojamāko lietuviešu devumu pasaules kultūrā. Čurļoņa darbi ir grūti ieliekami vienas mākslas nozarē. [[Kauņa|Kauņā]] viņa vārdā ir nosaukts muzejs, kur var aplūkot arī mākslinieka darbus.&lt;ref name=&quot;travel1&quot;&gt;[http://www.travel.lt/index.php/par_lietuvu/20966] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110910194315/http://www.travel.lt/index.php/par_lietuvu/20966|date={{dat|2011|09|10||bez}}}},{{dat|2011|7|26|SK}}&lt;/ref&gt;
 
[[Lietuvas mākslinieku apvienībā]] ir vairāk nekā 1500 profesionālie mākslinieku. Lietuvā ir apmēram 200 galerijas un mākslas izstāžu zāles.&lt;ref name=&quot;travel1&quot;/&gt; Ekspozīcijas regulāri tiek atjaunotas, ļaujot apmeklētājiem apskatīt dažādu lietuviešu mākslinieku darbus dažādos laika posmos.

==== Mākslas galerijas ====

[[Lietuvas Nacionālā Mākslas galerija|Lietuvas Nacionālā Mākslas galerijā]], kas tika atvērta 2009. gadā, var iepazīties tuvāk ar [[Lietuvas māksla|Lietuvas mākslu]]. Šis ir viens no jaunākajiem un modernākajiem mākslas centriem valstī. Galerijā atrodami lietuviešu mākslinieku darbi, kas ir augsti novērtēti gan Lietuvā gan ārzemēs.&lt;ref name=&quot;lietuva6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuva.lt/en/culture |title=Culture &amp;#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111202021650/http://lietuva.lt/en/culture |archivedate=2011-12-02 }}&lt;/ref&gt;

Galerijas kolekcijā ir atrodami vairāk nekā {{sk|46000}} Lietuvas mākslinieku darbi, kas radīti 20. un 21. gadsimtā. Galerija realizē starptautiskus un vietēja mēroga projektus, rīko izstādes, kultūras pasākumus, konferences, seminārus un filmu seansus. Galerijas informācijas centrs uztur bibliotēku, kura ir labākais resurss 20. un 21. gadsimta Lietuvas mākslas izpētei. Galerijas izglītības centrs piedāvā izglītības programmas ģimenēm, skolēniem un citām dažāda vecuma grupām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldm.lt/NDG/Index_en.htm |title=Lithuanian Art Museum. National Art Gallery |publisher=Ldm.lt |date=2011-08-28 |accessdate=2011-09-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110922033332/http://www.ldm.lt/NDG/Index_en.htm |archivedate=2011-09-22 }}&lt;/ref&gt;

[[Laikmetīgās mākslas centrs]] ir lielākā laikmetīgās mākslas telpa Baltijas valstīs ar 2400 kvadrātmetru lielu platību, kas piedāvā plaša diapazona starptautiskas un Lietuvas laikmetīgās mākslas izstādes, organizē konferences, lekciju ciklus, kinoseansus un koncertus. Katru gadu centrs realizē piecus līdz sešus liela mēroga mākslas projektus un apmēram 15 mazākus. Centrs starptautiski ir pazīstams kā [[Baltijas Starptautiskās mākslas triennāle]]s mājvieta, kas ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas festivāliem Ziemeļeiropā.&lt;ref&gt;[http://www.cac.lt/en/general], Laikmetīgās mākslas centra oficiālā mājaslapa,{{dat|2011|7|26|SK}},[http://www.anothertravelguide.lv/lat/eiropa/lietuva/vilna/galamerki/kulturas_afisa/laikmetigas_makslas_centrs_cac/]&lt;/ref&gt;

==== Muzeji ====
[[Lietuvas Nacionālais muzejs]], kas dibināts 1855. gadā, ir vecākais muzejs Lietuvā. Tas ir veltīts Lietuvas senākajai un jaunāko laiku kultūrai un vēsturei. Galvenās muzeja ekspozīcijas ir izvietotas Viļņas centrā, [[Viļņas piļu komplekss|Viļņas piļu kompleksā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cac.lt/en/general |title=Contemporary Art Centre : General Information : General Information |publisher=Cac.lt |date= |accessdate=2011-11-02}}&lt;/ref&gt;

Muzeja kolekcijā ir apmēram {{sk|800000}} eksponātu. Muzeja nenovērtējamā ekspozīcija ir sadalīta piecās nozarēs, proti, vēsture, arheoloģija, etnogrāfija, numismātika un ikonogrāfija. Ekspozīcijā ir gleznas, ikonas, ieročus, juvelierizstrādājumus, keramiku, mēbeles, apģērbus, monētas, medaļas, kartes, vēsturiskus dokumentus utt. Savukārt, hronoloģiski muzeja ekspozīcijas ilustrē lietuviešu tautas vēsturi un kultūru sākot ar Lielkņazistes dibināšanas beidzot ar Otro pasaules karu.
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/lat/eiropa/lietuva/vilna/galamerki/kulturas_afisa/lietuvas_nacionalais_muzejs |title=Lietuvas Nacionālais muzejs · Another Travel Guide · Viļņa · Muzeji un galerijas |publisher=Anothertravelguide.lv |date= |accessdate=2011-09-16}}&lt;/ref&gt;

1921. gadā dibinātais [[Mikaloja Konstantīna Čurrļoņa Nacionālais mākslas muzejs]] ir viens no vecākajiem un lielākajiem muzejiem Lietuvā. Muzejs atrodas [[Kauņa|Kauņā]]. Muzejā var iepazīties ar Lietuvas un starptautisko mākslas vēstures un kultūras attīstību no senajiem laikiem līdz mūsdienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ciurlionis.lt/about-the-museum |title=About The Museum |publisher=Ciurlionis.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111113180436/http://www.ciurlionis.lt/about-the-museum |archivedate=2011-11-13 }}&lt;/ref&gt;

Muzeja kolekcijā atrodas 334 758 mākslas priekšmetu. Muzejā ir apskatāmas pastāvīgās izstādes: Mikaloja Konstantīna Čurļoņa (1875—1911) darbi; [[Lietuvas māksla]] 15. gadsimts—19. gadsimts; Lietuvas māksla 20. gadsimta pirmajā pusē un Lietuvas tautas māksla.&lt;ref&gt;[http://www.ciurlionis.lt/about-the-museum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111113180436/http://www.ciurlionis.lt/about-the-museum|date={{dat|2011|11|13||bez}}}}, [http://194.126.124.186/lv/Destinations/Lithuania/Kaunas/museums-in-kaunas-lithuania] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121214171616/http://194.126.124.186/lv/Destinations/Lithuania/Kaunas/museums-in-kaunas-lithuania|date={{dat|2012|12|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[Palangas Dzintara muzejs]] ir daļa no [[Lietuvas Mākslas muzejs|Lietuvas Mākslas muzeja]]. Muzejs ir dibināts 1963. gadā. Kolekcija ir izvietota 15 telpās un tā sastāv no apmēram 4500 eksponātiem, kas savākti no visas pasaules. Apmeklētāji var iepazīties ar dzintara veidošanās procesu, apstrādi, praktisko pielietošanu un morfoloģiskajām variācijām. Muzeju ir apmeklējuši jau 8 miljoni cilvēku. Pēdējos gados muzejs kalpo arī kā dažādu kultūras pasākumu norišu vieta.&lt;ref&gt;[http://www.pgm.lt/Istorija/Pal_amb_mus.en.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110718202430/http://www.pgm.lt/Istorija/Pal_amb_mus.en.htm|date={{dat|2011|07|18||bez}}}}, Palangas Dzintara muzeja oficiālā mājaslapa, {{dat|2011|7|26|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Teātris ===

Lielākā daļa Lietuvas profesionālo teātru atrodas Viļņā, lai gan teātri joprojām atrodas arī citās Lietuvas pilsētās.&lt;ref name=&quot;lietuva6&quot;/&gt;

Lietuvā pirmās teātra grupas un amatieru aktieru grupas radās 16. gadsimtā. Par pirmo teātra namu tika pasludināta [[Zemutienes pils]], kur ar priekšnesumiem un iestudējumiem uzstājās arī ārzemnieku teātra grupas.&lt;ref name=&quot;btagencylv&quot;&gt;[http://www.btagency.eu/lv/node/214] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120119114443/http://www.btagency.eu/lv/node/214|date={{dat|2012|01|19||bez}}}}, {{dat|2011|7|30|SK}}&lt;/ref&gt; Lietuvā pirmais drāmas uzvedums notika 1570. gadā. Arī Viļņas Universitātes (tajā laikā vēl Jezuītu kolēģijas) teātris tika izveidots 1570. gadā.&lt;ref name=&quot;travel2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travel.lt/index.php/valsts/20978 |title=Valsts - Par Lietuvu - Lietuva |publisher=Travel.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110910030522/http://www.travel.lt/index.php/valsts/20978 |archivedate=2011-09-10 }}&lt;/ref&gt; 1875. gadā tika dibināti Viļņas un Klaipēdas teātri. Savukārt 20. gadsimtā tika dibināti Drāmas teātris Kauņā un Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātris Viļņā, kas izraisīja teātra izrāžu apmeklējumu pieaugumu un palielināja teātra trupu skaitu. 1940. gadā Lietuvā bija vairāk nekā 30 teātri un 1500 teātra trupas.&lt;ref name=&quot;btagencylv&quot;/&gt;

Slavenākie un apmeklētākie teātri Lietuvā mūsdienās ir [[Lietuvas nacionālais drāmas teātris]], [[Oskaras Koršunovas teātris]], [[Cēzara trupas teātris]], Gīta Ivanauska teātris, [[Krievu drāmas teātris]], Leļļu teātris un citi. Slavenākās teātra trupas ir &quot;Minimum&quot; no Viļņas Universitātes un &quot;Palepe&quot; no Viļņas Gediminas Tehniskās universitātes.&lt;ref name=&quot;btagencylv&quot;/&gt;

Lietuvas teātra režisori ir pazīstami visā pasaulē, piemēram [[Eimunts Ņekrošus]], [[Oskars Koršunovs]] (ar savām izrādēm ir daudzu starptautisku teātru festivālu laureāts), [[Rims Tumins]] (Mazā teātra vadītājs), [[Jons Vaitkus]] un [[Gičs Padegims]].&lt;ref name=&quot;travel2&quot;/&gt; Savukārt, talantīgi aktieri ir [[Rimants Bagdzevičs]], [[Vitauts Rumšs]], [[Sauļus Balandis]], [[Marjus Jampolskis]], [[Vaiva Mainelīte]], [[Rimante Vaļukaite]] un citi.&lt;ref name=&quot;btagencylv&quot;/&gt;

=== Mūzika ===

Pirmie operas uzvedumi Lietuvā tika iestudēti 17. gadsimta sākumā, savukārt 18. gadsimtā izveidojās muižas teātri un balets. Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra pamats tika likts 1925. gadā. Tas ir valsts teātris un tiek finansēts no Kultūras ministrijas budžeta. Teātrī katru gadu tiek sagatavotas 5—8 jaunas teātra un baleta izrādes, saglabājot klasisko &quot;zelta fondu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Web-master Jurij levankevic |url=http://www.opera.lt/DesktopDefault.aspx?tabID=340 |title=OPERA |publisher=Opera.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071113140826/http://www.opera.lt/DesktopDefault.aspx?tabID=340 |archivedate=2007-11-13 }}&lt;/ref&gt;

Lietuvā notiek [[Džezs|džeza]], roka, [[Blūzs|blūza]], alternatīvās, elektroniskās u.c. mūzikas žanru festivāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuva.lt/en/lifestyle/festivaliai |title=Festivals &amp;#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date=1934-08-12 |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-10-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111004042127/http://lietuva.lt/en/lifestyle/festivaliai }}&lt;/ref&gt; Reizi četros gados notiek Dziesmu un deju svētki. Triju Baltijas valstu Dziesmu svētki ir UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

=== Rokmūzika ===
{{Pamatraksts|Lietuvas rokmūzika}}

[[Lietuvas rokmūzika]]s skatuve izveidojās 20. gadsimta 60. gadu vidū. Pirmās Lietuvas rokgrupas bija ''[[Kertukai]]'', ''[[Aitvarai]]'' un ''[[Nuogi ant slenksčio]]'' [[Kauņa|Kauņā]] un ''[[Kestutis Antanelis]]'', ''[[Vienuoliai]]'' un ''[[Geliu Vaikai]]'' [[Viļņa|Viļņā]]. Ap 1970. gadu Lietuvā radās jauns mūzikas žanrs. Tādi mūziķi kā [[Vītauts Ķernaģis]] un [[Vītauts Babravičs]] radīja intīmas akustiskās balādes ar pašsacerētiem dziesmu vārdiem. Šo mūziku apzīmēja kā dziedamo dzeju.

70. gados tapa vairāki mūzikli, kuri ar rokenrola elementus. Viens no tādiem bija [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loida Vebera]] rokoperas [[Jēzus Kristus Superzvaigzne]] inscenējums. Neskatoties uz to, ka tas tika aizliegts un [[Valsts drošības komiteja|KGB]] uzsāka veidotāju un iesaistīto mākslinieku vajāšanu, tas bija pirmais šīs rokoperas iestudējums ne tikai [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], bet arī visā [[Eiropa|Eiropā]].

80. gados rokgrupu skaits strauji palielinājās. Par 80. gadu ievērojamākajām rokgrupām var uzskatīt grupas ''[[Hiperbole]]'', ''[[Foje]]'', ''[[Antis]]'', ''[[BIX]]'', [[Katedra (grupa)|Katedra]]. 1986. gadā Lietuvā parādījās arī pankroks, kas ietekmējās no [[Lielbritānija]]s pankroka pārstāvjiem. 90. gados rokmūzika zaudēja savu popularitāti. Sākot ar 2000. gadu situācija atkal uzlabojās un slavu ieguva jaunas grupas, kuras ietekmējās no britpopa. Pazīstamākās grupas — ''[[Lemon Joy]]'', ''[[Merlin (grupa)|Merlin]]'' un ''[[Biplan]]''. Palielinājās arī rokfestivālu skaits.

=== Virtuve ===
{{Pamatraksts|Lietuviešu virtuve}}
Lietuviešu virtuvei raksturīgs sātīgs ēdiens — [[rudzu maize]], [[cepelīns (ēdiens)|cepelīni]], tradicionālā aukstā biešu zupa, kartupeļu desas (''vėdarai''), pankūkas un citi ēdieni, kas pagatavoti no [[kartupeļi]]em, sēnēm, graudaugiem un piena produktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuva.lt/en/lifestyle/food_drinks |title=Food &amp; Drinks &amp;#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-11-02 |archive-date=2011-10-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111004042132/http://lietuva.lt/en/lifestyle/food_drinks }}&lt;/ref&gt;

Lietuviešu virtuve laika gaitā ir ietekmējusies no kaimiņzemēm, taču tās pamatā ir senlietuviešu virtuve, kas veidojusies no 14. līdz 18. gadsimtam kā privileģēto šķiru kultūra, un zemnieku virtuve, kas radās, 19. gadsimta otrajā pusē, pilnīgi neatkarīgi no iepriekšējām tradīcijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kursuzsauks.lv/?pid=menu&amp;iid=1212 |title=:: Kurš Uzsauks ? :: Vortāls ar garšu :: |publisher=Kursuzsauks.lv |date=2001-01-01 |accessdate=2011-09-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304224333/http://www.kursuzsauks.lv/?pid=menu&amp;iid=1212 |archivedate=2016-03-04 }}&lt;/ref&gt;

== Sports ==
Lietuvieši nodarbojas ar vairāk nekā 100 sporta veidiem. [[Basketbols]], ko sauc par otro reliģiju, ir vispopulārākais sporta veids Lietuvā. Basketbolam seko [[futbols]], [[vieglatlētika]], autosacīkstes, [[bokss]], [[daiļslidošana]], [[sporta dejas]], [[riteņbraukšana]], [[teniss]] u. c.&lt;ref name=&quot;lietuva7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lietuva.lt/en/lifestyle/sport?read=1 |title=Sport &amp;#124; The Official Gateway of Lithuania |publisher=Lietuva.lt |date= |accessdate=2011-09-16 |archive-date=2012-01-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120117154330/http://lietuva.lt/en/lifestyle/sport?read=1 }}&lt;/ref&gt;

=== Basketbols ===
Basketbols ir populārais sporta veids Lietuvā. Ar basketbolu nodarbojas {{sk|24000}} cilvēku. Olimpiskajās spēlēs 1992., 1996. un 2000. gadā un Eiropas čempionātā 2007. gadā Lietuvas vīriešu basketbola izlase ieguva bronzas medaļas, bet 2003. gadā Eiropas čempionātā — zelta medaļas. [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gadā Eiropas čempionāts]] notika Lietuvā ([[Panevēža|Panevēžā]], [[Šauļi|Šauļos]], [[Klaipēda|Klaipēdā]], [[Alīta|Alītā]], [[Kauņa|Kauņā]] un [[Viļņa|Viļņā]]). Lietuvas basketbola klubi — [[Viļņas &quot;Rytas&quot;]] un [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] — ir vieni no Eiropas spēcīgākajiem klubiem.&lt;ref name=&quot;lietuva7&quot;/&gt;

Lietuvā ir ļoti daudz basketbolu laukumu sākot ar profesionāliem beidzot ar pašdarinātiem māju pagalmos. Lietuvieši mēdz teikt, ka ikviens var spēlēt basketbolu šeit. Lietuvas nacionālās basketbola komandas uzvaras Lietuvas vienmēr pārvēršas par valsts mēroga festivālu, respektīvi, lietuvieši sapulcējas ielās un svin līdz rītam. Izcilākie basketbola spēlētāji: [[Šarūns Marčuļonis]], [[Arvīds Sabonis]], [[Žīdrūns Ilgausks]], [[Artūrs Karnišovs]], [[Šarūns Jasikēvičs]].&lt;ref name=&quot;lietuva7&quot;/&gt;

=== Futbols ===
[[Futbols]] ir sporta veids, kas var sacensties ar basketbolu popularitātes ziņā. Ar futbolu nodarbojas {{sk|13600}} lietuvieši. Futbola zelta laiki bija 20. gadsimta 80. gados. Tomēr pašlaik lietuviešu futbola klubi nevar lepoties ar pasaules sasniegumiem, lai gan lietuvieši lepojas ar daudzsološajiem futbolistiem, kas spēlē ārzemju klubos.&lt;ref name=&quot;lietuva7&quot;/&gt;

Labākie futbola spēlētāji ir [[Edgars Jankausks]], [[Deivids Šembers]] un [[Deivids Česnausks]].&lt;ref name=&quot;lietuva7&quot;/&gt;

=== Vieglatlētika ===
Vieglatlētika ir sports numur divi attiecībā uz medaļām vasaras olimpiskajās spēlēs un numur trīs popularitātes ziņā. Lietuvā ar vieglatlētiku nodarbojas 8200 cilvēku.&lt;ref name=&quot;lietuva7&quot;/&gt;

Labākais Lietuvas vieglatlētikas sportists ir diska metējs [[Virgīlijs Alekna]]. Viņš ir divkārtējais olimpiskais čempions un bronzas laureāts, divreiz ieguvis pasaules čempiona titulu un Eiropas čempions. 2007. gadā Alekna kļuva par devīto sportistu pasaulē, kurš saņēma titulu UNESCO sporta čempions. Turklāt Alekna četras reizes ir bijis labākais Lietuvas sportists.&lt;ref name=&quot;lietuva7&quot;/&gt;

=== Sporta dejas ===
Lietuviešiem vienmēr ir paticis dejot un skatīties kā dejo citi. Pēdējos gados šī mīlestība kļuvusi vēl stiprāka: jauni un veci pāri dejo deju skolās visā Lietuvā vai skatās populāros TV deju šovus.&lt;ref name=&quot;lietuva7&quot;/&gt;

Lietuviešu sporta deju skola ir ļoti spēcīga — Lietuvas sporta deju komanda vienmēr iegūst apbalvojumus, piedaloties sacensībās visā pasaulē, proti, viņi ir seškārtēji pasaules čempioni un septiņkārtēji Eiropas čempioni. Komandu trenē Skaiste un Romalds Idzeleviči.&lt;ref name=&quot;lietuva7&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Lietuvas nosaukums]]
* [[Lietuvas valdnieki]]
* [[Lietuvas politisko partiju uzskaitījums]]
* [[Lietuvas Bruņotie spēki]]
* [[Lietuvas upju uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://lietuva.lt/en/ Lietuvas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110726031533/http://lietuva.lt/en/ |date={{dat|2011|07|26||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110906033231/http://www.ldm.lt/NDG/Index_en.htm Nacionālā mākslas galerija]
* [http://www.cac.lt/en/general Lietuvas Nacionālais muzejs]
* [http://www.cac.lt/en/general Laikmetīgās mākslas centrs]
* [https://web.archive.org/web/20080504170337/http://www.musupaveldas.lt/lv Lietuvas mantojums]
* [https://lemu.lt Lietuvas Brīvdabas muzejs]
* [https://web.archive.org/web/20111113180436/http://www.ciurlionis.lt/about-the-museum Mikalojus Konstantinas Čiurlionis Nacionālais mākslas muzejs]
* [http://www.pgm.lt/Istorija/Pal_amb_mus.en.htm Palangas Dzintara muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110718202430/http://www.pgm.lt/Istorija/Pal_amb_mus.en.htm |date={{dat|2011|07|18||bez}} }}
* [http://www.grutoparkas.lt Padomju skulptūru parks Grūtā]
* [https://web.archive.org/web/20160304195450/http://www.kaunopilis.lt/ Kauņas pils]
* [http://www.arkliomuziejus.lt Zirgu muzejs]
* [https://web.archive.org/web/20110728163818/http://muziejus.rokiskyje.com/ Rokišču muzeji]
* [http://www.opera.lt/DesktopDefault.aspx?tabID=340Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190607073811/http://www.opera.lt/DesktopDefault.aspx?tabID=340Lietuvas |date={{dat|2019|06|07||bez}} }}
* [http://www.musukrepsinis.lt/en/index Lietuvas basketbola federācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110810091620/http://www.musukrepsinis.lt/en/index |date={{dat|2011|08|10||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20100504013012/http://www.kksd.lt/index.php?-1218033382 Izglītības un sporta departaments]
* [https://web.archive.org/web/20110802053344/http://meteo.lt/english/ Lietuvas Hidrometeoroloģiskais dienests]
* [http://www.stat.gov.lt/lt/ Lietuvas Stastikas departamenta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141111193027/http://www.stat.gov.lt/lt |date={{dat|2014|11|11||bez}} }}

{{Baltijas valstis}}
{{Eiropa}}
{{ES valstis}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuva| ]]</text>
      <sha1>jtvnnp497qhm429mw8dz6meannktrri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kodolieroči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2272</id>
    <revision>
      <id>4510416</id>
      <parentid>4395174</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:27:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4510416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14592" sha1="n0cywgvwsejol1ghfcz8b0scq3ki4nd" xml:space="preserve">[[Attēls:Nagasakibomb.jpg|right|thumb|Nagasaki atombumbas sēnes mākonis [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|1945. gadā]]]]
'''Kodolieroči''' ir [[masu iznīcināšanas ierocis|masu iznīcināšanas ieroči]], kuros izmanto [[kodolreakcija|kodolreakciju]] [[Kodolenerģija|enerģiju]]. Tiem piemīt milzīgs iznīcinošs spēks. Kodolieroči karā tikuši lietoti divas reizes — [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tos [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|lietoja]] pret [[Japāna]]s pilsētām [[Hirosima|Hirosimu]] un [[Nagasaki]]. Šo sprādzienu rezultātā gāja bojā ap 200 000 cilvēku (ieskaitot arī tos, kas dažu mēnešu laikā nomira no radiācijas ietekmes).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.rerf.or.jp/general/qa_e/qa1.html |title = Frequently Asked Questions #1 |publisher = Radiation Effects Research Foundation |accessdate = Sep 28, 2014 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20070919143939/http://www.rerf.or.jp/general/qa_e/qa1.html |archivedate = {{dat|2007|09|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kodolieroču izstrādāšanai un attīstīšanai kopš 1945. gada ir veikti 2056 izmēģinājuma sprādzieni. Visvairāk izmēģinājumus veikušas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (1032) un [[PSRS]] (715). 20. gadsimta 90. gados izmēģinājumi pakāpeniski tika pārtraukti. Tomēr 21. gadsimtā  izmēģinājumus ir uzsākusi [[Ziemeļkoreja]], kas veikusi sešus izmēģinājumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/factsheets/nuclear-testing-tally|title=The Nuclear Testing Tally {{!}} Arms Control Association|website=www.armscontrol.org|access-date=2025-05-21|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2017/9/3/timeline-of-north-koreas-nuclear-tests|title=Timeline of North Korea’s nuclear tests|website=Al Jazeera|access-date=2025-05-21|language=en}}&lt;/ref&gt;
== Darbības princips ==
Pēc darbības principa izšķir divu veidu kodolieročus. Sākotnēji tika izstrādātas atombumbas, kurās izmantoja [[atoms|atomu]] [[kodolu dalīšanās]] procesu. Šādu kodolieroču izgatavošanai tiek izmantots ar urāna-235 [[izotops|izotopu]] bagātināts (parasti tas ir vairāk kā 85%) [[urāns (elements)|urāns]] vai [[plutonijs]]-239. Šiem izotopiem raksturīga īpašība ir spēja pie noteiktas [[Kritiskā masa|kritiskās masas]] ierosināt nekontrolējamu [[kodolu dalīšanās]] reakciju, kuras rezultātā izdalās ļoti liels [[enerģija]]s daudzums.

Otrs kodolieroču veids ir kodoltermiskā jeb [[ūdeņraža bumba]], kurā tiek izmantota [[kodolsintēze]]. Šī veida kodolieročos kā [[degviela]] tiek izmantots [[ūdeņradis]] (precīzāk — [[litija hidrīds|litija-6 deiterīds]], kas ir [[litijs|litija]] izotopa ar atommasu 6 savienojums ar ūdeņraža izotopu [[deitērijs|deitēriju]]). Ūdeņraža bumbas ir simtiem reižu spēcīgākas par atombumbām (parasto atombumbu izmanto kā ūdeņraža bumbas [[detonators|detonatoru]]). Pirmais ASV ūdeņraža bumbas izmēģinājums notika 1952. gadā [[Bikini atols|Bikini atolā]]. Pati spēcīgākā ūdeņraža bumba ''Царь-бомба'' (iesaukta par &quot;Kuzjas māti&quot;) (50 [[mega]]tonnas [[trotila ekvivalents|trotila ekvivalenta]]) tika uzspridzināta 1961. gadā [[Novaja Zemļa]]s arhipelāgā ([[Padomju Savienība|PSRS]]).&lt;ref name=&quot;ctbto&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ctbto.org/nuclear-testing/history-of-nuclear-testing/nuclear-testing-1945-today/|title=Nuclear Testing 1945 - today|publisher=CTBTO|accessdate=Sep 28, 2014}}&lt;/ref&gt;

== Kodolsprādziena ietekme uz apkārtējo vidi, cilvēkiem un dzīvniekiem ==
Kodolsprādziena izplatīšanos var iedalīt piecos posmos. Tie ir – elektromagnētiskais impulss, caurspiedīgā radiācija, radioaktīvais saindējums, triecienvilnis un gaismas starojums. Piemēram, virszemes kodolsprādzienu pavada apžilbinošs uzliesmojums, kas redzams vairāku desmitu kilometru attālumā, griezīga, pērkona grāvienam līdzīga skaņa, un veidojas ugunīga puslode, kura pakāpeniski pārvēršas mutuļojošā mākonī, kas strauji ceļas uz augšu.

'''Triecienvilnis''' ir stipri saspiesta gaisa josla, kas ar [[Skaņas ātrums|virsskaņas ātrumu]] izplatās uz visām pusēm no sprādziena centra, savā ceļā radot postījumus. Sprāgstot kodolbumbai, kuras [[jauda]] ir 20kT, triecienvilnis 1 km attālumu veic 2 s, 2 km – 5 s, 3 km – 8 s. Vispirms redzams kodolsprādziena uzliesmojums, pēc tam izplatās triecienvilnis.
Cilvēkus, kuri atrodas klajā vietā, triecienvilnis ievaino, radot dažādas traumas. Vissmagākie ievainojumi (traumas) rodas tad, ja [[spiediens]] ir lielāks par 1 kg/cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, kas var izraisīt nāvi. Lai pasargātu cilvēkus no triecienviļņa ietekmes, var izmantot [[tranšeja]]s, [[Ierakumi|ierakumus]] vai citas iedziļinātas būves, kā arī dabiskas paslēptuves, piemēram, gravas vai ieplakas. Apvidus [[reljefs]]  triecienviļņa iedarbību var pavājināt vai pastiprināt.

'''Gaismas starojums''' ir kodolsprādziena spīdošā zona – ugunīga puslode, kuras
temperatūra sasniedz vairākus miljonus grādu. Iedarbības ilgums ir dažas
sekundes, līdz ugunīgā lode izzūd. Blīvi mākoņi var samazināt starojumu 10 – 20 reizes. Arī [[migla]], [[lietus]], [[sniegs]], [[putekļi]] un [[dūmi]] krasi pavājina gaismas iedarbību. Gaismas starojums cilvēkiem un dzīvniekiem, kuri atrodas atklātā vietā,
var radīt dažādas pakāpes apdegumus, kā arī var novest pie [[redze]]s zuduma. Gaismas starojums var izraisīt ugunsgrēkus. Ja divās sekundēs pēc sprādziena uzliesmojuma var paspēt paslēpties, tad gaismas starojuma iedarbība samazinās 2 – 3 reizes. Pilnīgi no gaismas starojuma pasargā patvertnes un paslēptuves.

'''Caurspiedīgā radiācija''' ir [[Gamma stari|gamma staru]] un [[neitrons|neitronu]] plūsma, kura tiek radiāli izstarota no
kodolsprādziena zonas. Caurspiedīgās radiācijas darbības laiks ir 10 – 15
sekundes no sprādziena brīža. Gammas stari un neitroni jonizē dzīvo [[audi|audu]] [[molekula]]s, rada traucējumus
organisma šūnu dzīvības procesos, samazina [[Asinis|asinīs]] balto un sarkano
asinsķermenīšu procentuālo sastāvu, rada traucējumus [[Vielmaiņa|vielmaiņā]], organisma
vispārēju nespēku. Organismā samazinās aizsargspējas pret infekcijas slimībām. Atkarībā no saņemtās apstarojuma devas, ko mēra [[Zīverts|zīvertos]] (Sv), iespējama saslimšana ar staru slimību.
Caurspiedīgās radiācijas iedarbības rezultātā stikls kļūst tumšāks, tiek sabojāta radioelektroniskā aparatūra. Izejot cauri jebkuram materiālam, caurspiedīgās radiācijas iedarbība kļūst vājāka. Visvairāk caurspiedīgās radiācijas
iedarbību vājina dažādas paslēptuves: ar grunti pārsegta tranšeja – 40 reizes, daudzstāvu ēkas pagrabtelpa – 1000 reizes.
Patvertnes, kas paredzētas aizsardzībai pret triecienvilni, pasargā arī no caurspiedīgās radiācijas.

'''Apvidus radioaktīvais saindējums.''' Apvidus, ūdens, un gaisa radioaktīvais saindējums rodas no radioaktīvajām vielām kodolsprādziena mākonī. Radioaktīvās vielas pakāpeniski nosēžas uz zemes virsmas mākoņu pārvietošanās virzienā un izveido radioaktīvi
saindētu joslu. Apvidus radioaktīvā saindējuma pakāpe
un saindējuma zonu apmēri atkarīgi no kodolsprādziena veida un jaudas,
munīcijas tipa, [[Laikapstākļi|meteoroloģiskajiem apstākļiem]], apvidus reljefa. Visstiprāko radioaktīvo saindējumu izraisa virszemes sprādzieni.
Radioaktīvais mākonis paceļas 20 km un lielākā
augstumā, un sasniedz diametrā vairākus kilometrus. Augšupejošās gaisa plūsmas līdz ar tūkstošiem tonnu iztvaicētas grunts aizrauj
līdzi ugunīgā lodē arī milzīgu daudzumu grunts putekļu. Šī plūsma 10 – 12
minūšu laikā sasniedz galējo augstumu. Pacelšanās un atdzišanas laikā plūsmā
esošie kodolsprādziena produkti un kodollādiņa neizreaģējusī daļa sajaucas ar
grunts putekļiem. No mākoņa, tam paceļoties un virzoties uz priekšu vēja virzienā,
simtiem kilometru attālumā no sprādziena vietas uz zemes nogulsnējas radioaktīvās vielas.

'''Elektromagnētiskais impulss.''' Kodolsprādziena laikā apkārtējā vidē momentāni izplūst milzīgs daudzums
gamma kvantu un neitronu. Savstarpēji iedarbojoties ar vidē esošajiem atomiem,
tie veido [[elektromagnētiskais lauks|elektromagnētiskos laukus]], kuri rada [[Elektriskā strāva|elektrisko strāvu]] un [[Spriegums|spriegumu]] elektropārvades līniju gaisa vados un apakšzemes
kabeļos, radiostaciju [[Antena|antenās]]. Izplatoties lielos attālumos, inducētais
elektromagnētiskais [[impulss]] izraisa bojājumus radioelektroniskajā aparatūrā, rada traucējumus elektriskajās
iekārtās, var traumēt personālu, kas apkalpo aparatūru. Kā aizsardzības
līdzekļus var izmantot ierīces, kādas lieto aizsardzībai pret [[zibens]] izlādi.

== Kodolsprādziena postījumu zonu aprēķināšana ==
Kodolsprādziena postījumu rajona [[Laukums|laukumu]] var uzskatīt par [[Riņķis|riņķa]] laukumu un aprēķināt pēc formulas

''S=πR&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;'',

kur r ir postījumu rajona rādiuss (to punktu attālums no sprādziena centra, kuros [[spiediens]] ir 0.1 kg/cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;); šo
attālumu nosaka pēc speciāli izveidotas tabulas vai aprēķina. Piemēram, ja 10 MT jaudas kodollādiņa postījuma rajona rādiuss R=25km, tad postījuma rajona laukums ir ''S=πR&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;=3,14*25&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;=1962,5 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;''

Kodolsprādziena postījumu rajona zonu laukumus aprēķina pēc šādām formulām:

1) Pilnīgu postījumu zonas laukums (riņķa laukums)                                           

''S1=πR1&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;''

2) Stipru postījumu zonas laukums ([[Gredzens (ģeometrija)|gredzena]] laukums)                                          

''S2=π(R2&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;-R1&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)''

3) Vidēju postījumu zonas laukums (gredzena laukums)  

''S3=π(R3&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;-R2&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)''

4) Vāju postījumu zonas laukums (gredzena laukums)                                                    

''S4=π(R4&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;-R3&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;)''

Šajās formulās R1, R2, R3 un R4 ir postījumu
rajona attiecīgo zonu rādiusi, t.i., to punktu attālumi no sprādziena centra,
kuros spiediens ir 0,5 kg/cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, 0.3 kg/cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un  0.1 kg/cm&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Kā redzams, R4=R.

Saskaņā ar teorētiskiem pētījumiem, dažādas jaudas kodoltermisko sprādzienu un kodolsprādzienu triecienviļņa postījumu zonu
rādiusu attiecības ir proporcionālas kubsaknei no trotila ekvivalentu attiecības.

== Kodolvalstis ==
{{Pamatraksts|Kodolvalsts}}[[Attēls:World nuclear weapons.png|thumb|Kodolvalstis.]]
Par kodolieroču esamību to rīcībā ir paziņojušas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pentagons-asv-riciba-ir-5113-kodolgalvinu.d?id=31647667|title=Pentagons: ASV rīcībā ir 5113 kodolgalviņu|date={{dat|2010|5|4||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|4|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Krievija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Francija]], [[Ķīna]], [[Indija]], [[Pakistāna]] un [[Ziemeļkoreja]]. Ļoti ticams, ka kodolieroči ir arī [[Izraēla]]i, kaut arī tā atsakās to apstiprināt vai noliegt.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fas.org/nuke/guide/israel/nuke/index.html |title=Nuclear Weapons – Israel |publisher=Fas.org |date=Jan 8, 2007 }}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka [[Irāna]] mēģina izstrādāt kodolieročus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iranwatch.org/our-publications/articles-reports/irans-nuclear-timetable|title=Iran's Nuclear Timetable |publisher=iranwatch.org}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar amerikāņu zinātnieku datiem par 2014. gadu, pasaulē ir vairāk nekā 16 000 [[kodolgalviņa|kodolgalviņu]], no kurām ap 4200 ir operacionālā gatavībā.&lt;ref name=&quot;nuclearweapons1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.fas.org/programs/ssp/nukes/nuclearweapons/nukestatus.html |title=Federation of American Scientists: Status of World Nuclear Forces |publisher=Fas.org |access-date={{dat|2014|09|28||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226010349/https://fas.org/ }}&lt;/ref&gt;

== Kodolieroču ierobežojumi ==
1946. gadā sākās pirmie centieni regulēt kodolieroču attīstību, kad [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pieņēma rezolūciju, kas paredzēja īpašas komisijas izveidi, lai risinātu jautājumus saistībā ar kodolieroču izmantošanu un attīstību. 1963. gadā tika parakstīts starptautisks “Līgums par kodolieroču izmēģinājumu aizliegumu [[Atmosfēra|atmosfērā]], [[Kosmoss|kosmosā]] un zem ūdens” (''Treaty Banning Nuclear Weapon Tests in the Atmosphere, in Outer Space and Under Water''), kas noteica aizliegumu veikt šāda veida izmēģinājumus. Pēc šī līguma turpinājās tikai pazemes kodolizmēģinājumi, ko veica tādas valstis kā [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Francija]]. Šī līguma pieņemšana bija atbildes solis, lai samazinātu radioaktīvā piesārņojuma ietekmi, ko radīja virszemes un virsūdens kodolizmēģinājumi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/6554-kodoliero%C4%8Di|title=Kodolieroči|last=Delvers|first=Tomass|website=Nacionālā enciklopēdija|access-date=2025. gada 2. aprīlis|date=2024. gada 24. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

1968. gadā, tika parakstīts [[Kodolieroču neizplatīšanas līgums]] (''Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons''), kura mērķis bija ierobežot kodolieroču izplatīšanos un veicināt kodolieroču atbruņošanos. 1996. gadā tika pieņemts Starpvalstu Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (''Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty''), kas aizliedza visus kodolizmēģinājumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Kodolkarš]]
* [[Kodolziema]]
* [[Kodolvasara]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Literatūra ==
* P. Jegorovs, I. Šļahovs, N. Alabins  «Civilā aizsardzība.» 
* D. Anaņjevskis, B. Mazahovs, J. Kovaļevs, J. Skvorcovs «Jautājumi un atbildes civilajā aizsardzībā.
* А. В. Иллеш, А. Е. Пральников «Репортаж из Чернобыля.»

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kodolieroči| ]]</text>
      <sha1>n0cywgvwsejol1ghfcz8b0scq3ki4nd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madride</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2621</id>
    <revision>
      <id>4510641</id>
      <parentid>4435673</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9869" sha1="nkkng523z3oldcax73q6jscq4gqz83p" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Spānijas pilsētu|apgabalu|Madrides apgabals}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Madride
 | official_name            = ''Madrid''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
  | perrow = 1/2/2/1
  | border = infobox
  | total_width = 300 
  | caption_align = center
  | image1 = Madrid_-_Sky_Bar_360º_(Hotel_Riu_Plaza_España),_vistas_19.jpg
  | image2 = Puerta de Alcalá, Madrid, España, 2017-05-18, DD 14.jpg
  | image3 = Plaza_Mayor_De_Madrid_(215862629)_edited.jpeg
  | image4 = Gran_Vía_(Madrid)_1.jpg
  | image5 = Fountain of Cybele at Plaza de Cibeles, Madrid, Spain (Ank Kumar, Infosys Limited ) 04.jpg
  | image6 = Palaciorealycatedraldelaalmudena retouched.jpg
  | color = red
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Bandera de la ciudad de Madrid.svg
 | image_shield             = Escudo de Madrid.svg
 | shield_size              = 80px
 | pushpin_map              = Spānija#Madride
 | latd  = 40 | latm  = 24 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 3 | longm = 41 | longs =  | longEW = W
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Spānija}}'''
 | subdivision_type1        = Autonomais novads
 | subdivision_name1        = [[Madrides apgabals|Madride]]
 | subdivision_type2        =
 | subdivision_name2        =
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = [[9. gadsimts|9. gadsimta vidū]]
 | leader_title             = Mērs
 | leader_name              = José Luis Martínez-Almeida (PP)
 | area_land_km2            = 607
 | elevation_m              = 667
 | population_total         = 3255944
 | population_as_of         = {{dat|2009|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_sq_mi = 
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 6500000
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 28001–28080
 | area_code                = 34 (Spānija) + 91 (Madride)
 | website                  = {{URL|www.munimadrid.es}}
| area_total_km2= 604.455
 }}
'''Madride''' ({{val|es|Madrid}}) ir [[Spānija]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas valsts vidienē. Spānijas ekonomikas un kultūras centrs.

Madridē senās pilsētas būves mijas ar moderno [[arhitektūra|arhitektūru]]. Madridē ir viens no [[Eiropa]]s populārākajiem [[māksla]]s [[muzejs|muzejiem]]&amp;nbsp;— [[Prado muzejs|Prado]], kā arī ''Museo Thyssen-Bornemisza'', slavenā strūklaka ''La fuente de Cibeles'', ''Catedral de la Almudena'', šeit ir daudz krodziņu un tapas bāru.

== Vēsture ==
Rakstītās ziņas par Madridi ir no 9. gadsimta vidus, kad [[mauri]] uzcēla nelielu cietoksni tagadējās Madrides vietā. [[Arābu valoda|Arābu valodā]] cietoksni sauca par ''al-Magrīt'' (المجريط&amp;nbsp;— ''avots'') no kā visticamāk cēlies pilsētas nosaukums.

[[Rekonkista]]s laikā 1085. gadā Madridi ieņēma [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlijas]] karalis [[Alfonso III]] un pārveidoja pilsētas [[mošeja|mošeju]] par katoļu baznīcu. 1329. gadā Madridē kā Spānijas ģeogrāfiskajā centrā pirmoreiz sapulcējās Kastīlijas parlaments [[Kortesi]].

Kad apvienojās [[Kastīlijas Karaliste]] (galvaspilsēta&amp;nbsp;— [[Toledo]]) un [[Aragonas Karaliste]] (galvaspilsēta&amp;nbsp;— [[Barselona]]), izveidojot Spāniju, karaļi [[Kārlis V Hābsburgs|Karloss I]] un [[Felipe II]] par galvaspilsētu izvēlējās Madridi, un no 1561. gada tur atradās Spānijas galms. Spānijas uzplaukuma periodā (16.&amp;nbsp;— 17. gadsimtā) Madride tomēr neatgādināja lielās Eiropas pilsētas, jo gandrīz visa saimnieciskā darbība bija vērsta uz [[galms|galma]] apkalpošanu. [[Karloss III]] (1716—1788) pārveidoja pilsētu, uzceļot daudz jaunu celtņu.

1808. gada maijā Madridē iebruka [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēks, bet 2. maijā notika [[Madrides sacelšanās|madridiešu sacelšanās]], kura tika apspiesta. Pēc neatkarības kara, 1814. gadā, troni ieguva [[Fernando VII]]. 1873.—1874. gados Madride bija [[Pirmā Spānijas Republika|pirmās Spānijas Republikas]] galvaspilsēta.

[[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā pilsēta ilgu laiku bija sīvu cīņu arēna un tai tika nodarīti lieli postījumi. Nacionālistu aviācija bombardēja pilsētu. Madrides aizstāvības laikā radās teiciens par [[Piektā kolonna|Piekto kolonnu]]&amp;nbsp;— nacionālistu slepenajiem atbalstītājiem pilsētā.

[[Fransisko Franko|Franko]] diktatūras laikā Madride strauji auga un attīstījās tās ekonomika. 1973. gada 20. decembrī [[ETA]] kaujinieki Madridē atentātā nogalināja Spānijas premjerministru [[Luiss Karero Blanko|Luisu Karero Blanko]] (''Luis Carrero Blanco''). 1981. gada 23. februārī Madridē notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums.

2004. gada 11. martā Madridē notika lielākais [[terorakts]] Spānijas vēsturē&amp;nbsp;— gandrīz vienlaicīgi tika uzspridzinātas 10 bumbas dažādos piepilsētas vilcienos, nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus.

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! Gads
! Pilsēta
! Province
! %
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1897
|542739
|730807
|74,27
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1900
|575675
|773011
|74,47
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1910
|614322
|831254
|73,90
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1920
|823711
|1048908
|78,53
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1930
|1041767
|1290445
|80,73
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1940
|1322835
|1574134
|84,04
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1950
|1553338
|1823418
|85,19
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1960
|2177123
|2510217
|86,73
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1970
|3120941
|3761348
|82,97
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1981
|3158818
|4686895
|67,40
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|1991
|3010492
|4647555
|64,78
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|2001
|2938723
|5423384
|54,19
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|2005
|3155359
|5964143
|52,90
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|2006
|3128600
|6008183
|52,07
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|2007
|3132463
|6081689
|51,51
|- style=&quot;text-align:left;&quot;
|2008
|3213271
|6271638
|51,23
|- class=&quot;sortbottom&quot; style=&quot;text-align:right;&quot;
|colspan=&quot;4&quot;| &lt;small&gt;Avots: [http://www,ine,es/jaxi/menu,do?type=pcaxis&amp;path=%2Ft20%2Fe260&amp;file=inebase&amp;L= INE]{{Novecojusi saite}}&lt;/small&gt;
|}

=== Cilvēki ===
Madridē dzimuši:

* [[Alfonso XII Burbons]] (''Alfonso XII de Borbón'') (1857—1885)&amp;nbsp;— Spānijas karalis.
* [[Hosē Marija Asnars]] (''José María Aznar'') (1953-)&amp;nbsp;— politiķis.
* [[Hasinto Benavente]] (''Jacinto Benavente'') (1866—1954)&amp;nbsp;— dramaturgs. [[Nobela prēmija]].
* [[Luī Blāns]] (''Louis Blanc'') (1811—1882)&amp;nbsp;— politiķis.
* [[Plasido Domingo]] (''Plácido Domingo'') (1941-)&amp;nbsp;— operdziedātājs.
* [[Hosē Ečegarajs]] (''José Echegaray'') (1832—1916)&amp;nbsp;— dramaturgs. [[Nobela prēmija]].
* [[Huans Griss]] (''Juan Gris'') (1887—1927)&amp;nbsp;— [[kubisms|kubisma]] gleznotājs.
* [[Enrike Iglesiass]] (''Enrique Iglesias'') (1975-)&amp;nbsp;— dziedātājs.
* [[Hulio Iglesiass]] (''Julio Iglesias'') (1943-)&amp;nbsp;— dziedātājs.
* [[Pedro Kalderons de la Barka]] (''Pedro Calderón de la Barca'') (1600—1681)&amp;nbsp;— dramaturgs.
* [[Penelope Krusa]] (''Penélope Cruz Sánchez'') (1974-)&amp;nbsp;— aktrise.
* [[Fransisko Largo Kabaljero]] (''Francisco Largo Caballero'') (1869—1946)&amp;nbsp;— politiķis.
* [[Hosē Ortega i Gasets]] (''José Ortega y Gasset'') (1883—1955)&amp;nbsp;— filozofs.
* [[Adelīna Patti]] (''Adelina Patti'') (1843—1919)&amp;nbsp;— operdziedātāja.
* [[Hosē Antonio Primo de Rivjera]] (''José Antonio Primo de Rivera'') (1903—1936)&amp;nbsp;— politiķis.
* [[Džordžs Santajana]] (''George Santayana'') (1863—19520)&amp;nbsp;— filozofs.
* [[Havjērs Solana]] (''Javier Solana'') (1942-)&amp;nbsp;— politiķis.
* [[Lope de Vega]] (''Lope de Vega'') (1562—1636)&amp;nbsp;— dramaturgs.

== Apskates objekti ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Plaza Mayor, Madrid.jpg|Plaza Mayor
Attēls:Jardines de Sabatini (Madrid) 06.jpg|Palacio Real (Karaļa pils)
Attēls:Almudena Vista del norte1.jpg|Almudenas katedrāle
Attēls:TempelMadrid.jpg|Templo de Debod (Ēģiptes templis)
Attēls:Parque del Retiro Nov2004.jpg|El parque del Buen Retiro (Atpūtas parks)
Attēls:Plaza de España - Madrid.jpg|Plaza de España (Spānijas laukums)
Attēls:Fachada frontal Museo del Prado.JPG|Museo del Prado (Prado muzejs)
Attēls:Plaza de Cibeles, Madrid.jpg|Palacio de Comunicaciones (Pilsētas valdes nams)
Attēls:Puerta del Sol de Madrid The statue by sculptor Antonio Navarro Santafe Madrid Spain Bear Statue.jpg|Puerta del Sol, Madride
Attēls:Museum Reina Sofía Madrid Spain Espana this is a front photo close up at the Queen Sofia Museum in 2011 month of June.jpg|Museo Reina Sofía (Karalienes Sofijas modernās mākslas muzejs)
Attēls:Teatro Real de Madrid - 02.jpg|Teatro Real (Opera)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.munimadrid.es/portales/munimadrid/en/Home?vgnextfmt=default&amp;vgnextchannel=1ccd566813946010VgnVCM100000dc0ca8c0RCRD&amp;idioma=en&amp;idiomaPrevio=en&amp;combo=1 Mājaslapa]

{{Eiropas galvaspilsētas}}
{{Spānijas pilsētas}}
{{Madrides apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Madrides apgabala pilsētas]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Madride| ]]</text>
      <sha1>nkkng523z3oldcax73q6jscq4gqz83p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luiziāna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3374</id>
    <revision>
      <id>4510652</id>
      <parentid>4401203</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:09:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Luiziānas pirkums un iekļaušanās ASV */</comment>
      <origin>4510652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7490" sha1="ghglly88b29xfvz8dkc3aia7wkgw6br" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Luiziāna
| official_name           = ''Louisiana''
| other_name              = 
| settlement_type         = ASV štats
| image_skyline           = Baton Rouge skyline 2013.jpg
| imagesize               = 
| image_caption           = [[Batonrūža]]s panorāma
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = &lt;!-- {{#property:P94}} --&gt;
 | image_seal   = {{#property:P158}}
 | shield_size  = 75px
 | seal_size  = 80px
| nickname                = 
| motto                   = ''Union, Justice, Confidence''
| anthem                  = 
| capital                 = [[Batonrūža]]
| largest_city            = [[Ņūorleāna]]
| official_language       = ''nav''
| spoken_language         = [[angļu valoda|angļu]] (91.3 %)&lt;br/&gt;[[franču valoda|franču]] (3.5 %)&lt;br/&gt;[[spāņu valoda|spāņu]] (3.3 %)
| image_map               = Louisiana in United States.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = Luiziānas atrašanās vieta ASV
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| established_title       = Dibināts
| established_date        = {{dat|1812|4|30}}&lt;br/&gt;(18. ASV pavalsts)
| government_footnotes    = 
| government_type         = 
| governing_body          = 
| leader_party            = 
| leader_title            = Gubernators
| leader_name             = Džefs Lendrijs ([[ASV Republikāniskā partija|R]])
| leader_title1            = Vicegubernators
| leader_name1             = Billijs Nungesers  ([[ASV Republikāniskā partija|R]])
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 135000
| area_land_km2           = 111898
| area_water_km2          = 23102
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| elevation_min_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 4597740
| population_as_of        = 2024
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = Rasu sastāvs
| population_blank1       = baltie — 58.7 %&lt;br /&gt;melnādainie — 32.6 %&lt;br/&gt;latino — 6.9 %&lt;br/&gt;aziāti — 2.3 %&lt;br/&gt;[[indiāņi]] — 1.9 %
| population_blank2_title = Reliģijas
| population_blank2       = [[protestanti]] — 53 %&lt;br /&gt;[[katoļi]] — 22 %&lt;br/&gt;nereliģiozi — 19 %
| utc_offset              = 
| website                 = {{URL|https://louisiana.gov/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = US-LA
| footnotes               = 
}}
'''Luiziāna''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Louisiana'') ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV štats|štatiem]], atrodas Dienvidu reģionā. Luiziānas [[galvaspilsēta]] ir [[Batonrūža]].

Luiziāna robežojas ar [[Ārkanzasa]]s, [[Misisipi (štats)|Misisipi]] un [[Teksasa]]s štatiem, kā arī dienvidos ar [[Meksikas līcis|Meksikas līci]].

== Etimoloģija ==
Luiziāna tika nosaukta par godu [[Luijs XIV|Luijam XIV]], kurš bija Francijas karalis no 1643. līdz 1715. gadam. Galotne –ana (vai –ane) ir [[Latīņu valoda|latīņu]] pielikums, kas var attiekties uz “kaut ko, kas saistīts ar konkrētu personu, tematu vai vietu”. Tātad, aptuveni, Luijs + ana nozīmē “saistīts ar Luiju”.

== Vēsture ==
Pirms eiropiešu ierašanās Luiziānas teritorijā dzīvoja dažādas pamatiedzīvotāju tautas – piemēram, kato, čitimaha, tunika, čoktavu un citu cilšu pārstāvji. Viņiem bija attīstītas tirdzniecības, zvejas un zemkopības tradīcijas.

==== Franču un spāņu koloniālais periods ====
Luiziāna savu nosaukumu ieguva 1682. gadā, kad franču pētnieks Renē-Robērs Kaveljē de la Salle šo teritoriju pasludināja par Francijas īpašumu un nosauca par “''Louisiane''” par godu Francijas karalim [[Luijs XIV|Lūijam XIV]].

1718. gadā franči pie Misisipi upes dibināja Ņūorleānu, kas kļuva par reģiona galveno pilsētu. 1762. gadā pēc Septiņgadu kara Francija nodeva Luiziānu Spānijai, taču 1800. gadā tā atkal nonāca Francijas rokās.

==== Luiziānas pirkums un iekļaušanās ASV ====
{{main|Luiziānas pirkums}}
1803. gadā ASV no Napoleona Francijas nopirka milzīgu teritoriju – Luiziānas pirkumu (''Louisiana'' ''Purchase''). Tā bija viena no lielākajām zemes iegādēm vēsturē, kas dubultoja ASV teritoriju. 1812. gadā Luiziāna kļuva par 18. ASV štatu.

==== 19. gadsimts ====
Štatā attīstījās plantāciju ekonomika, kas balstījās uz [[Verdzība ASV|vergu darbu]] [[Kokvilna|kokvilnas]] un [[Cukurniedres|cukurniedru]] audzēšanā. Tas padarīja Luiziānu par daļu no “kokvilnas karaļvalsts” un cieši saistīja ar Dienvidu štatiem. 1861. gadā, sākoties [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karam]], Luiziāna atdalījās no Savienības un pievienojās [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijai]]. Pēc kara tā tika atkal iekļauta Savienībā, bet ekonomiski un sociāli smagi cieta.

==== 20.–21. gadsimts ====
Luiziāna saglabāja daudzveidīgu kultūru – franču, spāņu, afrikāņu un pamatiedzīvotāju ietekmes saplūda mūzikā, virtuvē un tradīcijās. Īpaši pazīstama kļuva [[Ņūorleāna]], kas ir džeza dzimtene un ''Mardi Gras'' svētku centrs.

20. gadsimtā štatā norisinājās cīņas par pilsoņu tiesībām, īpaši [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] kopienai. 2005. gadā Luiziānu smagi skāra [[Katrīna (viesuļvētra)|Katrīnas viesuļvētra]], kas izraisīja plašus postījumus un parādīja nopietnas sociālās problēmas.&lt;gallery&gt;
Nouvelle-France map-en.svg|Jaunās Francijas teritorija ap 1750. gadu
Nouvellefrance-V2.jpg|Jaunās Francijas teritorija 18. gadsimtā
Viceroyalty of the New Spain 1800 (without Philippines).png|Jaunās Spānijas teritorija (1800)
U.S. Territorial Acquisitions.png|Luiziānas iekļaušana ASV (1803-1819)
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
Pēc tautas skaitīšanas datiem 2020. gadā štatā bija 4 661 468 iedzīvotāji. Vairums iedzīvotāju ir [[protestanti]] (60%). Lielākā konfesija ir [[baptisti]] (709 650), tiem seko [[metodisti]] (146 848). [[Romas katoļu baznīca]]i pieder 28% iedzīvotāju. Štata lielākā pilsēta - [[Ņūorleāna]] - smagi cieta [[viesuļvētra|viesuļvētrā]] &quot;Katrīna&quot; [[2005. gads|2005]]. gada [[29. augusts|29. augustā]] un iedzīvotāju skaits tajā ievērojami samazinājās (no 454,8 tūkstošiem 2005. gadā līdz apmēram 273 tūkstošiem 2007. gadā).

== Lielākās pilsētas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta
!Pilsēta
!Iedzīvotāju skaits&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biggestuscities.com/la|title=Biggest Cities in Louisiana {{!}} 2020 Population Data|website=www.biggestuscities.com|access-date=2022-03-16}}&lt;/ref&gt;
|-
|1
|[[Ņūorleāna]]
|383 997
|-
|2
|[[Batonrūža]]
|227 470
|-
|3
|[[Šrīvporta]]
|187 593
|-
|4
|[[Lafīeta]]
|121 374
|-
|5
|[[Leikčārlsa]]
|84 872
|-
|6
|[[Kenera]]
|66 448
|-
|7
|[[Boužersitija]]
|62 701
|-
|8
|[[Monro (Luiziāna)|Monro]]
|47 702
|-
|9
|[[Aleksandrija (Luiziāna)|Aleksandrija]]
|45 275
|-
|10
|[[Houma]]
|33 406
|}

[[Attēls:Cypresses.jpg|200px|thumb|Ciprešu purvs Luiziānas štatā]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{ASV-aizmetnis}}

{{ASV štati}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV štati]]
[[Kategorija:Luiziāna| ]]</text>
      <sha1>ghglly88b29xfvz8dkc3aia7wkgw6br</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5244</id>
    <revision>
      <id>4510338</id>
      <parentid>4486075</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:57:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13300" sha1="i60ptu0rtbk1yvkycahtxfuv69jgqcz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Balvi
| native_name = 
| settlement_type = Novada pilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = Balvu katoļu baznīca 1.jpg
 |caption1                = [[Balvu katoļu baznīca]]
 |image2                  = Koka baznīca Balvos - panoramio.jpg
 |caption2                = [[Balvu pareizticīgo baznīca]]
 |image3                  = Balvi, Balvu pilsēta, LV-4501, Latvia - panoramio (3).jpg
 |caption3                = Balvu kultūras nams
 |image4                  = Balvi mõisa peahoone 2019. aastal.jpg
 |caption4                = [[Balvu muiža]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Balvi.svg
| flag_link = Balvu karogs
| image_shield = Coat of Arms of Balvi.svg
| shield_link = Balvu ģerbonis
| pushpin_map = Latvija#Balvu novads
| pushpin_label_position = left
| latd = 57
| latm = 07
| lats = 57
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 15
| longs = 57
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Balvu novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1928. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|pl|Bołowsk}}&lt;br /&gt;{{val|de|Bolwen}}
| area_total_km2 = 5.08
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = 6486
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4501
| area_code = 
| website = {{URL|www.balvi.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Balvi''' ({{val|ltg|Bolvi}}) ir pilsēta [[Latgale]]s ziemeļaustrumos, [[Balvu novads|Balvu novada]] centrs. Izvietojusies starp [[Balvu ezers|Balvu]] un [[Pērkonu ezers|Pērkonu]] ezeriem pie tos savienojušās [[Bolupe]]s, [[Latvijas reģionālie autoceļi|autoceļu]] [[autoceļš P35|P35]] un [[autoceļš P47|P47]] krustojumā. Attālums līdz [[Rēzekne]]i — 80 km, līdz [[Rīga]]i — 219 km.

Balvi ir salīdzinoši jauna pilsēta, tomēr tās kā apdzīvotas vietas vēsture veidojusies vairāku gadsimtu garumā. Atpazīstamākie pilsētas objekti ir [[Balvu muiža|muižas pils ēka]] ezera krastā, 19. gadsimtā veidotais muižas parks un savdabīgās akmeņu kompozīcijas Lāča dārzā. Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku „Ūdensroze” skvērā, bet svinīgos valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizāniem]].

== Nosaukums ==
Iespējams, nosaukumu Balviem devuši [[Balvu ezers]] un [[Bolupe]]. Pastāv arī [[hipotēze]] par pilsētas nosaukuma izcelšanos no vārda &quot;balva&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Balvi-iegust-tiesibas-saukties-par-pilsetu|title=11.02.1928: Balvi iegūst tiesības saukties par pilsētu|website=timenote.info|access-date=2023-04-01|language=lv|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401085356/https://timenote.info/lv/events/Balvi-iegust-tiesibas-saukties-par-pilsetu}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Balvu vēsture}}

Senatnē Balvu apkārtne ietilpa [[Atzele]]s valsts Bērzpils pilsnovadā (''Berezne'') vai Purnavas pilsnovadā,&lt;ref name=&quot;Vest&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/46863 Latvijas Vēstnesis, 12.02.1998., Nr. 37. Balvi-70]&lt;/ref&gt; vēlāk [[Rīgas arhibīskapija]]s austrumu pierobežā. Pēc 1629. gada [[Inflantijas vaivadija]]s [[Viļakas trakts|Viļakas trakta]] teritorijā, no 1776. gada – [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]].

Ap 1765. gadu dibināta [[Balvu muiža]], 1783. gadā pieminēta Balvu sādža. 1865. gadā Balviem piešķīra ciema tiesības un atļāva rīkot gadatirgus, 1906. gadā ciemu atdalīja no muižas.&lt;ref&gt;Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Astrīda Iltnere, Uldis Placēns. Preses nams, 1999. - 80 lappuse&lt;/ref&gt; Ciema attīstību veicināja 1902. gadā atklātā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Sitas-Pitalovas dzelzceļa līnija]] ar [[Balvi (stacija)|dzelzceļa staciju Bolovsku]] (no 1919. gada — Bolviem, no 1934. — Balviem).&lt;ref name=&quot;Vest&quot;/&gt;
 	
[[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Balvi jau bija izauguši par [[Balvu pagasts|Balvu pagasta]] centru. [[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās [[Latgales divīzija]]s štābs. 1925. gadā Balvi ieguva [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]], 1926. gadā — miesta, bet 1928. gadā 11. februārī — pilsētas tiesības, un tādējādi kļuva par pirmo pilsētu jaunajā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. 1935. gadā Balvos bija 2024 iedzīvotāji, no kuriem 72% latviešu.&lt;ref name=&quot;Vest&quot; /&gt; 1938. gada 12. oktobrī tika apstiprināts Balvu pilsētas ģerbonis.
 		 		
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] no Balviem līdz Gulbenei stiepās Vērmahta aizsardzības līnija, [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada jūlija-augusta kauju]] laikā vācu karaspēks nodedzināja bijušo muižas pili ar tajā iekārtoto kara hospitāli.
	
1950. gadā Balvi kļuva par jaunizveidotā [[Balvu rajons|Balvu rajona]] centru, 2009. gadā, pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] - par Balvu novada centru.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1897|727
|1935|2024
|1943|1815
|1959|3025
|1970|5679
|1979|7522
|1989|9340
|2000|8533
|2011|7176
|2021|5810
}}
1897. gadā Balvu muižā bija 133 cilvēki, Balvu ciemā 521 cilvēki un Steķintavā 73 cilvēki.

=== Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ===
* Nr. 2832.: [[Balvu katoļu baznīca]] Baznīcas ielā 3 (1805)					
* Nr. 2833.: [[Balvu luterāņu baznīca]] Mārtiņa Lutera ielā 3 (1913-1915)
* Nr. 2834.: [[Balvu muiža]]s kunga māja (1760; 1870. -1880)
* Nr. 2835.: Balvu muižas klēts (1870-1880)
* Nr. 9152.: [[Balvu kultūras nams]] (arhitekts [[Andrejs Aivars]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf|title=Desperately trying to capture the vanishing past:
Soviet architecture heritage in Latvia|last=Zvirgzdiņš|first=Artis|access-date=2021-09-20|date=2020-01-22|pages=20|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920212535/https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf}}&lt;/ref&gt; 1954) &lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Balvu luterāņu baznīca 2.jpg|Luterāņu baznīca
Attēls:Balvu katoļu baznīca 4.jpg|Katoļu baznīca
Attēls:Balvu muiža (2) - panoramio.jpg|Muižas kunga māja
Attēls:Balvu Novada muzejs.jpg|Muižas klēts
Attēls:Balvi, Balvu pilsēta, LV-4501, Latvia - panoramio (3).jpg|Kultūras nams
&lt;/gallery&gt;

== Kultūra ==
Balvu pilsēta ir Ziemeļlatgales kultūras centrs. Balvos noris svarīgākie novada pasākumi. Svarīgas kultūrpasākumu norises vietas ir Kultūras nams, Lāča dārzs un estrāde
[[Attēls:Latgales partizānu pulka piemineklis.jpg|thumb|280px|left|Piemineklis [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] kritušajiem karavīriem (1938., atjaunots 1993.)]]

=== Izglītības iestādes ===
Balvos atrodas septiņas izglītības iestādes: [[Balvu Valsts ģimnāzija]], [[Balvu amatniecības vidusskola]], [[Balvu pamatskola]], [[Balvu vakara maiņu vidusskola]], [[Balvu Mākslas skola]], [[Balvu Mūzikas skola]] un [[Balvu Sporta skola]].

=== Sports ===
1961. gadā tika atvērta Balvu pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, kurai Balvos sākotnēji bija vieglatlētikas un riteņbraukšanas, vēlāk arī klasiskās cīņas un smaiļošanas un kanoe airēšanas nodaļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportaskola.balvi.lv/sporta-skola/vesture |title=sportaskola.balvi.lv |access-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211227192405/http://sportaskola.balvi.lv/sporta-skola/vesture }}&lt;/ref&gt;  Skolā ir 25 m pelbaseins.&lt;ref&gt;[https://lpr.gov.lv/lv/about-n9q7/locgov-v2n1/balvu_novads/#.YcoNv2hBy00 Latgales plānošanas reģions. Balvu novads.]&lt;/ref&gt;

Futbola komanda “[[Balvu Sporta centrs|Balvi]]” spēlē [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]],&lt;ref&gt;[https://lff.lv/klubi/balvi-31268/?cid=6281820 LFF. Balvi]&lt;/ref&gt; 3. līgā spēlē komanda “Balvi-2” un ir Sporta skolas bērnu un junioru komandas dažādās vecuma grupās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportaskola.balvi.lv/sporta-veidi/futbols/21555-ziemelaustrumu-cempionata-rezultati-2 |title=Sportaskola. Futbols |access-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211227192403/http://sportaskola.balvi.lv/sporta-veidi/futbols/21555-ziemelaustrumu-cempionata-rezultati-2 }}&lt;/ref&gt;

== Apskates objekti ==
Balvu Novada muzejs atrodas rekonstruētajā Balvu muižas klētī. Tajā saglabātas muižas ļaužu mūrētās pagraba velves, senatnīgas klēts durvis un vietējo meistaru gatavotas mēbeles, izveidota izstāžu zāle ar jumta logiem, apskatāmas izstādes par novada senatni un jauno mākslinieku darbiem.

Parks „Lāča dārzs” – viena no savdabīgākajām Balvu pilsētas kultūrvēsturiskajām vietām, bijušais muižas augļu dārzs, ko iekļauj daļēji saglabājies valnis un lazdu aleja no muižas laikiem. Centrā atrodas dīķis ar saliņu, kas iemantojusi Mīlestības saliņas nosaukumu. 1990. gados te izveidots atpūtas parks, kurā izvietotas 23 Latvijas laukakmeņu kompozīcijas.

Balvu muiža pazīstama ar savu skanīgo un akustiski kvalitatīvo koncertzāli. Līdz 2010. gadam muižas ēkā atradās Balvu pamatskola, šobrīd tā ir iestāde, kurā apkopots profesionālās, augstākās izglītības un mūžizglītības piedāvājums.

Muižas parks Balvu ezera krastā, kas veidots 19. gadsimta otrajā pusē, ir kļuvis par vietu kultūras pasākumiem vasarā. Tur atrodas Balvu brīvdabas estrāde, kur notiek koncerti un teātra izrādes. Parkā aplūkojama ūdens triece jeb savdabīgs „mūžīgais dzinējs”, kas darbojas bez elektrības, liekot ūdenim plūst no Balvu ezera augšup kalnā. Parkā esošais vides objekts “Gaiss” no 324 vēja stabulēm un 48 vēja zvaniem ir lielākais vēja zvanu ansamblis pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.visitgulbene.lv/objekts/pa-zalo-dzelzcelu-uz-balviem-jeb-vidzeme-satiekas-ar-latgali/ |title=Visitgulbene. Pa zaļo dzelzceļu uz Balviem jeb Vidzeme satiekas ar Latgali |access-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211227192400/https://www.visitgulbene.lv/objekts/pa-zalo-dzelzcelu-uz-balviem-jeb-vidzeme-satiekas-ar-latgali/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/balvos-uzstadits-pasaule-lielakais-veja-zvanu-ansamblis.a254551/ LSM. Balvos uzstādīts pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis]&lt;/ref&gt;

Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatakmens iesvētīts 1914. gadā. Būvniecības darbu vadību uzņēmās toreizējais mācītājs Kārlis Irbe. Baznīcas zvans, kurš sver 530 kg, izliets Vācijā. Baznīcā atrodas vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi lietišķās un tēlotājmākslas darbi.

Balvu Romas katoļu baznīca ir viena no vecākajām celtnēm Balvos – celta pirms vairāk kā 200 gadiem. Ievērojama ar īpatnējo arhitektonisko veidolu, jo sākotnēji celta pēc pareizticīgo baznīcu parauga. Baznīca atjaunota 2004. gadā, un tā ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Piemineklis [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] kritušajiem karavīriem atklāts 1938. gadā, tā autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|K. Jansons]]. Piemineklis gāzts vairākkārt un to atjaunoja autora dēls [[Andrejs Jansons]] 1993. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.balvi.lv Balvu mājaslapa]

{{Balvu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Balvu rajons}}
{{Abrenes apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Balvi| ]]
[[Kategorija:Latgale]]</text>
      <sha1>i60ptu0rtbk1yvkycahtxfuv69jgqcz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dņipro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7541</id>
    <revision>
      <id>4510518</id>
      <parentid>4425142</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:01:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dƶoxar</username>
        <id>22768</id>
      </contributor>
      <origin>4510518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6731" sha1="mk4jc10ax7p0nulavu5yn7nf8wef3q3" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name          = Dņipro
|official_name            = ''Дніпро''
|settlement_type        = pilsēta
|nickname               =
|image_skyline          = {{multiple image
| border                   = infobox
| total_width              = 280
| image_style              = border:1;
| perrow                   = 1/2/1
 | image1 = Dnipropetrovsk view 2015 tov-tob.jpg
 | image2 = Панораму двору Спасо-Преображенського кафедрального собору.jpg
 | image3 = Будинок №19 ,Горная Академия-4082.jpg
 | image4 = Монастирській острів та мости (cropped).jpg
}}
|imagesize              =
|image_caption          =
|image_flag             = Флаг_Днепропетровска_2.png
|image_shield           = Coat of arms of Dnipro.svg
 | pushpin_map              = Ukraina#Dņipropetrovskas apgabals
 | pushpin_label_position   = 
|coordinates_display    = inline,title
|coordinates_region     = UA
|subdivision_type       = [[Pasaules valstis|Valsts]]
|subdivision_name       = {{UKR}}
|subdivision_type1      = [[Ukrainas apgabali|Apgabals]]
|subdivision_name1      = [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.png|20px]] [[Dņipropetrovskas apgabals]]
|subdivision_type2      = [[Ukrainas rajoni|Pilsētas padome]]
|subdivision_name2      = [[Attēls:Флаг Днепропетровска 2.png|22px|border]] Dņipropetrovskas pilsētas padome
|established_title      = Dibināta
|established_date       = 1526 (Stara Samar)
|established_title1     = Pilsēta
|established_date1      = 1778 (Jekaterinoslav)
|leader_title           = 
|leader_name            = 
|area_magnitude         =
|area_total_km2         = 405
|area_land_km2          =
|area_water_km2         =
|population_as_of       = 2014
|population_note        = 
|population_total       = 995500 
|population_footnotes   =
|population_metro       =
|population_density_km2 = auto
|latd=48 |latm=27 |lats=0 |latNS=N
|longd=34 |longm=59 |longs=0 |longEW=E
|elevation_m            = 155
|postal_code_type       = [[Pasta indekss]]
|postal_code            = 49000
|area_code              = +380 56(2)
|website                = [http://www.gorod.dp.ua/ gorod.dp.ua]
|footnotes =
}}
'''Dņipro''' ({{val|uk|Дніпро}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s centrālajā daļā pie [[Dņepra]]s upes. [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] centrs un liela rūpniecības pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā (aiz [[Kijiva]]s un [[Harkiva]]s) pilsēta Ukrainā. Pilsētas teritorija sadalīta astoņos administratīvajos rajonos un pilsētas padomei pakļauts [[Aviatorske]]s ciemats.
Dņipro atrodas vairākas [[metalurģija|metalurģiskās]] un mašīnbūves rūpnīcas, tā pazīstama kā [[kosmiskā rūpniecība|kosmiskās rūpniecības]] centrs.

== Vēsture ==
Pilsēta izveidojās Augšdņepras kuģojamā ceļa beigās, aiz kura sākās Dņepras krāces. Netālu atradās 1635. gadā dibinātais [[Zaporižjas Seča]]s [[Kodaku cietoksnis]]. Pēc 1774. gada [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] [[Krievijas Impērija]] ieguva kontroli pār [[Krimas haniste]]s zemēm un 1776. gadā nodibināja robežpilsētu, ko par godu Krievijas Impērijas ķeizarienei [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]] nosauca par '''Jekaterinoslavu''' (&quot;Katrīnas slavu&quot;). Pēc [[Jaunkrievija]]s guberņas sadalīšanas 1802. gadā tā kļuva par Jekaterinoslavas guberņas centru. Pēc [[Krivijriha]]s—Jekaterinoslavas dzelzceļa izbūves 1884. gadā pilsētā sākās strauja [[metalurģija]]s un metālapstrādes rūpniecības attīstība, izveidojās liela [[ebreji|ebreju]] kopiena.&lt;ref&gt;{{LKV|VII.||14 317}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara laikā]] Jekaterinoslava bija cīņu arēna starp [[boļševiki]]em, [[Antons Deņikins|Deņikina]] armiju un [[Nestors Mahno|Mahno]] karaspēku, ko astoņas reizes ieņēma dažādi karaspēki.
[[Ukrainas PSR]] laikā 1926. gadā Jekarinoslavu pārdēvēja par '''Dņipropetrovsku''' boļševiku funkcionāra Georgija Petrovska vārdā, viņam vēl dzīvam esot.
Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 25. augusta līdz 1943. gada 25. oktobrim atradās [[Vācija]]s okupācijā.

20. gadsimta vidū pilsētā sāka darboties rūpnīca &quot;[[Južmaš]]&quot; — [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālo ballistisko raķešu]] un [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoņu]] ražošanas uzņēmums.
Sava stratēģiski svarīgā rūpnieciskā potenciāla dēļ Dņipropetrovskai bija liela politiskā loma gan [[Padomju Savienība|PSRS]] ([[PSKP CK]] bija t.s. Dņepropetrovskas klans), gan neatkarīgajā [[Ukraina|Ukrainā]]. No Dņipropetrovskas nāca tādi politiķi kā [[Leonīds Brežņevs]], [[Leonīds Kučma]], [[Jūlija Timošenko]].

1995. gadā pilsētā sāka darboties [[metro]]. 2016. gada 19. maijā [[Augstākā Rada]] nobalsoja par pilsētas pārdēvēšanu par '''Dņipro'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas pilsētu Dņepropetrovsku pārsauc par Dņipro |date=2016. gada 19. maijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilsetu-dnepropetrovsku-parsauc-par-dnipro.a183626/ |accessdate=2016. gada 19. maijā}}&lt;/ref&gt;

== Cilvēki ==
Dņipro vai tās apkārtnē dzimuši:
* [[Oksana Bajula]] (''Оксана Сергеевна Баюл'') (1977) — daiļslidotāja;
* [[Jeļena Blavatska]] (''Елена Блаватская, Madame Blavatsky'') (1831—1891) — [[teozofija]]s pamatlicēja;
* [[Aleksandrs Galičs]] (''Александр Аркадьевич Галич'') (1918—1977) — krievu dziesminieks;
* [[Iļja Kabakovs]] (''Илья Иосифович Кабаков'') (1933) — krievu mākslinieks;
* [[Tatjana Navka]] (''Татьяна Александровна Навка'') (1975) — daiļslidotāja;
* [[Jaroslava Mahučiha]] (''Ярослава Магучіх'') (2001) — vieglatlēte;
* [[Vadims Sidurs]] (''Вадим Абрамович Сидур'') (1924—1986) — krievu tēlnieks;
* [[Jūlija Timošenko]] (''Юлія Володимирівна Тимошенко'') (1960) — politiķe;
* [[Kliments Vorošilovs]] (''Климент Ефремович Ворошилов'') (1881—1969) — PSRS militārais darbinieks;
* [[Jevgeņijs Vučetičs]] (''Евгений Викторович Вучетич'') (1908—1974) — padomju tēlnieks.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Dņipropetrovskas apgabala pilsētas}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas pilsētas]]</text>
      <sha1>mk4jc10ax7p0nulavu5yn7nf8wef3q3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sofija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>8785</id>
    <revision>
      <id>4510678</id>
      <parentid>4349471</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:57:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Russian_church_(37591925970).jpg&quot; aizvietots ar &quot;Panoramic_view_over_central_Sofia_and_the_Vitosha_Mountain_2017-10-08.jpg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · Misleading name as it is a panoramic</comment>
      <origin>4510678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4448" sha1="nc7y5ksaumxs9bkbzhq8fklt341rqw0" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|Bulgārijas galvaspilsētu|Sofija (nozīmju atdalīšana)|Sofija}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sofija
 | official_name              = ''София''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{multiple image
| border                   = infobox
| perrow            = 1/2/2/2
| total_width       = 250
| image1 = Panoramic view over central Sofia and the Vitosha Mountain 2017-10-08.jpg
| image2 = Cathedral Saint Alexander Nevsky (23997180108).jpg
| image3 = Ivan Vazov National Theatre, Sofia.JPG
| image4 = Sofia Largo.jpg
| image5 = Royal Palace Sofia.jpg
| image6 = Museum of Foreign Artists - panoramio.jpg
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = BG Sofia flag.svg
 | image_shield             = BG Sofia coa.svg
 | pushpin_map              = Bulgārija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 42 | latm  = 42 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 23 | longm = 20 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Bulgārija}}'''
 | subdivision_type1        = 
 | subdivision_name1        = 
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | area_total_km2           = 492
 | elevation_m              = 550
 | population_total         = 1232088
 | population_as_of         = {{dat|2011|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | area_code                = 
 | website                  = {{url|http://www.sofia.bg}}
 | footnotes                = 
}}
'''Sofija''' ({{val-bg|София}}) ir pilsēta [[Bulgārija]]s rietumos [[Vitoša]]s piekājē. Valsts [[galvaspilsēta]] un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs.

== Vēsture ==
Arheoloģija liecina, ka Sofijas vietā jau 8. gadsimtā p.m.ē. bijusi apmetne. 29. gadā [[Senā Roma|romieši]] ieņēma [[trāķieši|trāķiešu]] pilsētu '''Serdiku''' (''Serdica'').

Romiešu laikā Serdika bija [[Dakija]]s (''Dacia'') provinces centrs, bet [[Diokletiāns|Diokletiāna]] un [[Konstantīns I|Konstantīna I]] laikā [[Iekšzemes Dakija]]s (''Dacia Mediterranea'') centrs. 342.—343. gadā (iespējams, līdz 344. gadam) Serdikā notika [[Serdikas koncils]].

441. gadā pilsētu nopostīja [[huņņi]]. [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] imperators [[Justiniāns I]] pilsētu atjaunoja un nosauca par '''Triadicu'''. 809. gadā pilsētu ieņēma [[bulgāri]] un pārdēvēja to par '''Sredecu'''. 1376. gadā to nosauca par Sofiju ([[grieķu valoda|grieķu]] - ''gudrība'').

1382. gadā Sofiju ieņēma [[Osmaņu impērija|osmaņi]] un tā kļuva par [[Osmaņu impērija]]s provinces [[Rumēlija]]s centru. 1443. gadā pilsētu nodedzināja [[Polija|poļu]] un [[Ungārija|ungāru]] karaspēks karaļa [[Vladislavs III Varnietis|Vladislava III Varnieša]] vadībā. 1878. gadā Sofiju ieņēma [[Krievija|krievu]] karaspēks un 1879. gadā tā kļuva par Bulgārijas galvaspilsētu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsētu ieņēma [[Padomju armija|padomju karaspēks]].

== Ievērojamākās vietas ==
* Aleksandra Ņevska katedrāle
* Vitoška - pilsētas centrālā iela

== Cilvēki ==
Sofijā dzimuši:
* [[Asens Jordanovs]] (''Асен Йорданов''; 1896—1967) — aviokonstruktors
* [[Galērijs]] (''Galerius Maximianus''; ap 240—311) — [[Senā Roma|Romas]] imperators
* [[Ivans Kostovs]] (''Иван Костов''; 1949) — politiķis
* [[Georgijs Markovs]] (''Георги Марков''; 1929—1978) — rakstnieks un disidents
* [[Antuaneta Stefanova]] (''Антоанета Стефанова'') — šahiste
* [[Hristo Šopovs]] (''Христо Шопов''; 1964) — aktieris
* [[Cvetans Todorovs]] (''Цветан Тодоров''; 1939) — filozofs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Eiropas galvaspilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bulgārijas pilsētas]]
[[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Sofijas pilsētas apgabals]]</text>
      <sha1>nc7y5ksaumxs9bkbzhq8fklt341rqw0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tatjana Ždanoka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9519</id>
    <revision>
      <id>4510542</id>
      <parentid>4485456</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:55:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap +atsauce</comment>
      <origin>4510542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17554" sha1="dzt8d2keuutwt9j1rmqfz9pe8flp0r8" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Tatjana Ždanoka
| vārds_orģ = ''Татьяна Жданок''
| attēls = Tatjana Ždanoka, 23-10-2012 (8121865911).jpg
| apraksts = Tatjana Ždanoka 2012. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| mazs_att = 
| amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte
| term_sākums = {{dat|2019|7|2|N}}
| term_beigas = {{dat|2024|7|16|N}}
| term_sākums2 = {{dat|2004|7|20|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|3|4|N}}
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;| amats3 = [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] deputāte
| term_sākums3 = {{dat|1990|5|3|N}}
| term_beigas3 = {{dat|1993|7|6|N}}
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|5|8}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[krievi]]ete&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.saeima.lv/Informacija/velesanas/apgabali.html |title = Latvijas Republikas Augstākā Padome |author =  |date =  |publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] |accessdate = 2014-12-25 |archiveurl = https://www.webcitation.org/65IaabEPx?url=http://www.saeima.lv/Informacija/velesanas/apgabali.html |archivedate = 2012-02-08 }}&lt;/ref&gt;
| partija = [[PSKP]]&lt;br /&gt;[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Krievu savienība]]
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = matemātiķe
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte|LVU]]
| reliģija = [[Krievu Pareizticīgā baznīca]]
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Tatjana Ždanoka''' ({{val|ru|Татьяна Аркадьевна Жданок}}; dzimusi '''Tatjana Hesina''' {{dat|1950|05|08}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]]-[[Ebreji|ebreju]] politiķe, [[matemātika]]s [[doktors|doktore]]. Partijas [[Latvijas Krievu savienība]] līdzpriekšsēdētāja, [[Eiroparlamentārietis|Eiropas Parlamenta deputāte]] no Latvijas (kopš 2004).

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi kā Tatjana Hesina Rīgā jauktā [[Ebreji|ebreju]]-[[Krievi|krievu]] ģimenē. Viņas tēvs Arkādijs Hesins bija kara flotes virsnieks, vēlāk [[Latvijas Televīzija]]s darbinieks. Mācījās [[Rīgas 15. vidusskola|Rīgas 15.]] un [[Rīgas 17. vidusskola|17. vidusskolā]], studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Latvijas Valsts Universitātes (LVU) fizikas un matemātikas fakultātē]], 1974.–1977. gadā turpināja studijas LVU aspirantūrā par tēmu “Gadījuma lineārie operatori Banaha telpās”. 1980. gadā [[Doņecka]]s Pielietojamās matemātikas un mehānikas institūtā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidātes grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; 1971. gadā apprecējās ar Aleksandru Ždanoku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:42258%7Carticle:DIVL64%7Cquery:%D0%9A%D0%BE%D0%BC%D1%81%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%81%D0%B2%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0|title=&quot;Комсомольская свадьба&quot;, Padomju Students, Nr.4, 07.10.1971.|website=periodika.lv|access-date=2024-01-30}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Bijusi [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.russkije.lv/lv/lib/read/t-zhdanok.html |title=russkije.lv |access-date={{dat|2018|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180322213103/http://www.russkije.lv/lv/lib/read/t-zhdanok.html }}&lt;/ref&gt;

1988. gadā T. Ždanoka iestājās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē (LTF)]], 1989. gadā [[Interfronte|Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālajā frontē (Interfrontē)]]. 1989. gadā T. Ždanoka tika ievēlēta par Rīgas pilsētas padomes deputāti, bet 1990. gadā par [[Latvijas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāti, nepiedalījās 1990. gada 4. maija balsošanā par Latvijas Valstiskās neatkarības deklarāciju. [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā 1991. gada 21. augustā T. Ždanoka balsoja pret konstitucionālā likuma “[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu]]” pieņemšanu.

Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1992. gadā nostrificēja matemātikas doktores grādu. 1992. gadā viņa kļuva par vienu no [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]]s dibinātājām. No 1995. līdz 2004. gadam bija tās līdzpriekšsēdētāja. 1993. gadā kļuva par vienu no [[Līdztiesība (partija)|kustības &quot;Līdztiesība&quot;]] vadītājām un tai 1996. gadā pārveidojoties par partiju kļuva par tās priekšsēdētāju.

1993. gadā T. Ždanokai tika liegta līdzdalība [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] par darbību pret Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 13. janvāra. Pēc [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] viņa kļuva par &quot;Līdztiesības&quot; Saeimas frakcijas konsultanti, ieņemot šo amatu līdz 1997. gadam.

1996. gadā T. Ždanoka tiesas ceļā panāca sevis atzīšanu par Latvijas pilsoni un 1997. gadā tika [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta]] par [[Rīgas dome]]s deputāti, taču 1999. gadā viņai ar tiesas lēmumu mandāts tika atņemts. 1998. gadā viņa bija starp [[PCTVL]] veidotājiem un kļuva par apvienības līdzpriekšsēdētāju. 2001. gadā pēc [[Sergejs Dīmanis|Sergeja Dīmaņa]] atkāpšanās T. Ždanoka kļuva par partijas &quot;Līdztiesība&quot; līderi un turpināja šo amatu pildīt līdz partijas likvidācijai 2007. gadā. 2001. gadā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Cilvēktiesību komitejā T. Ždanoka kā pārstāve panāca uzvaru [[Ignatāne pret Latviju|A. Ignatānes lietā pret Latvijas Republiku]]. 2002. gadā viņa uzvarēja konkursā uz Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja amatu, taču netika apstiprināta, jo iestādi reorganizēja.

2004. gada 12. jūnijā T. Ždanoka tika [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|ievēlēta]] par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputāti. 2005. gadā viņa bija viena no Eiropas Krievvalodīgo alianses dibinātājām.

2006. gadā [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s senāts lēma, ka Latvijas likumos noteiktais aizliegums T. Ždanokai kandidēt Saeimas vēlēšanās ir pamatots. 2009. gadā T. Ždanoka atkārtoti tika [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|ievēlēta]] Eiropas Parlamentā, tāpat vēlētāju atzinību guva [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] (jau pārstāvot [[Latvijas Krievu savienība|Latvijas Krievu savienību]], par ko bija pārveidota PCTVL).

2016. gada novembrī kopā ar diviem citiem EP deputātiem no Latvijas, [[Iveta Grigule|Ivetu Griguli]] un [[Andrejs Mamikins|Andreju Mamikinu]], balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/kucinskis-norobezojas-no-grigules-balsojuma-krievijas-propagandas-jautajuma.a211779/ Kučinskis norobežojas no apvienības biedres Ivetas Grigules] lsm.lv, Artjoms Konohovs 2016. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt; 2018. gada janvārī T. Ždanoka paziņoja, ka plāno nolikt Eiropas Parlamenta deputātes mandātu, lai kandidētu [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/nacionalo-valstu-koncepcijai-japaliek-pagatne-intervija-delfi-atzist-zdanoka.d?id=49645841 Nacionālo valstu koncepcijai jāpaliek pagātnē, intervijā 'Delfi' atzīst Ždanoka] Aleksandra Gluhiha-Poļešcuka delfi.lv, 2018. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt; 5. martā viņas vietu Eiropas Parlamentā ieņēma [[Miroslavs Mitrofanovs]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://multimedia.europarl.europa.eu/bg/miroslavs-mitrofanovs-8th-parliamentary-term_20180305_MITROFANOVS_Miroslavs_LV-5_p |title=Miroslavs MITROFANOVS — 8th Parliamentary Term |access-date={{dat|2018|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606205116/https://multimedia.europarl.europa.eu/bg/miroslavs-mitrofanovs-8th-parliamentary-term_20180305_MITROFANOVS_Miroslavs_LV-5_p }}&lt;/ref&gt; taču T. Ždanokas dalība Saeimas vēlēšanās netika pieļauta, kā neatbilstoša spēkā esošajam likuma. 2019. gadā atkārtoti [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|ievēlēta Eiropas Parlamentā]], kur darbojās [[Zaļo un Eiropas Brīvo apvienība|Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupā]].

Neilgi pirms [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] T. Ždanoka 2022. gada 22. februārī apsveica [[Krievija]]s valdības lēmumu par [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas Tautas republiku]] atzīšanu un vēlāk bija starp 13 EP deputātiem, kas balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Tādēļ viņa bija spiesta pamest EP Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zdanoka-pametusi-savu-frakciju-eiropas-parlamenta.a451026/ Ždanoka pametusi savu frakciju Eiropas Parlamentā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; 2022. gadā [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroja]] direktors Egils Zviedris Ždanoku nosauca kā vienu no spilgtākajiem piemēriem Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sab-direktors-spilgtakie-piemeri-krievijas-ietekmes-agentiem-latvija--zdanoka-un-gaponenko.a476882/|title=SAB direktors: Spilgtākie piemēri Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā – Ždanoka un Gapoņenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tiesvedība par tiesībām kandidēt vēlēšanās ===
T. Ždanokai 1999. gadā ar tiesas lēmumu tika atņemts mandāts, jo viņa bija bijusi komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada, kas ir viens no iemesliem, kas Latvijā liedz kandidēt vēlēšanās un tikt ievēlētam. 2000. gadā viņa pārsūdzēja šo lēmumu, kā arī aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā, [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]] un 2004. gada 17. jūnijā tā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu T. Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā, kas 2006. gada 16. martā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij.

2022. gadā Saeima pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas Ždanokai liegs kandidēt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pamatojoties uz viņas dalību Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991. gada 13. janvāra.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-ar-grozijumiem-ep-velesanu-likuma-zdanoka-nevares-atkartoti-klut-par-ep-deputati.a479827/|title=Līdz ar grozījumiem EP vēlēšanu likumā Ždanoka nevarēs atkārtoti kļūt par EP deputāti|work=www.lsm.lv (latviešu)|date=2022. gada 27. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

=== Kriminālprocess par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem ===
2024. gada janvārī Latvijas pētnieciskās žurnālistikas centrs &quot;Re:Baltica&quot; publicēja fragmentus no nopludinātiem dokumentiem, kas rāda, ka T. Ždanoka vismaz kopš 2004. gada atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2024/01/nopludinati-epasti-atklaj-tatjana-zdanoka-stradaja-krievijas-izlukdienestam/|title=Nopludināti epasti atklāj: Tatjana Ždanoka strādāja Krievijas izlūkdienestam {{!}} Re:Baltica|access-date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 22. februārī [[Valsts drošības dienests]] sāka kriminālprocesu pret T. Ždanoku par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2024-vdd-sacis-kriminalprocesu-par-zdanokas-iespejamo-sadarbibu-ar-krievijas-specdienestiem.a546952/|title=VDD sācis kriminālprocesu par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem|website=www.lsm.lv|access-date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 23. jūlijā Valsts drošības dienests veica izmeklēšanas darbības ar tobrīd jau bijušo Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku saistītos objektos. Valsts drošības dienests apstiprināja, ka dienests veica kriminālprocesuālās darbības divos ar Ždanoku saistītos objektos. Kriminālprocesuālās darbības pret minēto personu VDD veica šā gada februārī sāktajā kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/614204-drosibnieki-veikusi-kratisanu-zdanokas-majas|title=Drošībnieki veikuši kratīšanu Ždanokas mājās {{!}} Jauns.lv|website=https://jauns.lv|access-date=2024-07-24|date=2024-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atzinība ==
2020. gadā publiciste [[Santa Remere]] grāmatā &quot;Mūsējās&quot; par 50 izcilām Latvijas sievietēm iekļāva arī Tatjanu Ždanoku, izpelnoties neviennozīmīgu vērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/musejo-izdeveja-sumesanas-par-zdanokas-ieklausanu-gramata-ir-simptomatiska-velmei-pec-vienkarsas-pasaules.a372039/|title=«Mūsējo» izdevēja: Šūmēšanās par Ždanokas iekļaušanu grāmatā ir simptomātiska vēlmei pēc vienkāršas pasaules|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/autore-par-zdanokas-ieklausanu-gramata-musejas-ari-pretspekam-ir-sievietes-seja.a370833/|title=Autore par Ždanokas iekļaušanu grāmatā «Mūsējās»: Arī pretspēkam ir sievietes seja|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

* 1980 — &quot;''Случайные линейные операторы в банаховых пространствах''&quot;
* 1982 — &quot;''Задачи-тесты по высшей математике''&quot; (kopā ar М. Hazanu)
* 1985 — &quot;''Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1983-1984''&quot; (kopā ar S. Kroņkalni)
* 1988 — &quot;''Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1987''&quot; (kopā ar P. Zelču)
* 2004 — rakstu un interviju krājums &quot;''25 вопросов Татьяне Жданок''&quot;
* 2009 — rakstu krājums &quot;''Европейский дневник''&quot; (P.: Averti-R)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://rusojuz.lv/lv/tatjana-zdanoka-lks-valdes-lidzpriekssedetaja-2/ CV] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211025210343/https://rusojuz.lv/lv/tatjana-zdanoka-lks-valdes-lidzpriekssedetaja-2/ |date={{dat|2021|10|25||bez}} }} LKS mājaslapā
* [https://web.archive.org/web/20160723042934/http://rusojuz.lv/ru/ourdeputy/evrodnevnik/ Rakstu izlase &quot;Eirodienasgrāmata&quot;] LKS mājaslapā
* [http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/28619/TATJANA_ZDANOKA_home.html Sadaļa Eiroparlamenta portālā]
* [http://tatjana-zdanoka.livejournal.com/ Tīmekļa žurnāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130901122139/http://tatjana-zdanoka.livejournal.com/ |date={{dat|2013|09|01||bez}} }}{{ru ikona}}
* [http://politika.lv/article/jebkada-nacionalisma-nideja Intervija] politika.lv portālā
* [https://web.archive.org/web/20160808090919/http://www.rusojuz.lv/ru/archive/2004/12128-/ Intervija] LKS mājaslapā{{ru ikona}}
* [http://echo.msk.ru/guests/9495/ Diskusija] radiostacijā &quot;Эхо Москвы&quot;{{ru ikona}}
* [http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&amp;id=91146 ECT pirmais spriedums Ždanokas lietā]
* [http://www.at.gov.lv/files/files/zdanoka-spriedums-16032006.doc ECT otrais spriedums Ždanokas lietā] un Ždanokas biroja [https://web.archive.org/web/20180207182052/http://www.rusojuz.lv/lv/wethink/24436-/ atsauksme uz to]
* Dr. iur. G. Feldhūnes [https://web.archive.org/web/20160808041333/http://www.rusojuz.lv/lv/archive/2005/24063-/ 2004.] un [http://www.politika.lv/index.php?id=9982 2006.] g. raksti par Ždanokas lietu
* [https://web.archive.org/web/20190220124331/http://www.rusojuz.lv/lv/party/Partijas-kongress/24540-/ Runa] PCTVL III kongresā (2006. g.)
* I. Vīksne [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201979-zdanoka_matematike_uz_ambrazuras Ždanoka — matemātiķe uz ambrazūras]{{Novecojusi saite}} «Rīgas Balss», 2004. g. 18. jūnijs

{{navboxes
|title=Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas
|list=
{{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{8. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{7. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Rīgas dome 1997}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ždanoka, Tatjana}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Līdztiesības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Krievu savienības politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietas pret Latviju]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>dzt8d2keuutwt9j1rmqfz9pe8flp0r8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510608</id>
      <parentid>4510542</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T04:18:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17549" sha1="gwi5fa76q7suvc5a948h62wiho4836b" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Tatjana Ždanoka
| vārds_orģ = ''Татьяна Жданок''
| attēls = Tatjana Ždanoka, 23-10-2012 (8121865911).jpg
| apraksts = Tatjana Ždanoka 2012. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| mazs_att = 
| amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte
| term_sākums = {{dat|2019|7|2|N}}
| term_beigas = {{dat|2024|7|16|N}}
| term_sākums2 = {{dat|2004|7|20|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|3|4|N}}
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;| amats3 = [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] deputāte
| term_sākums3 = {{dat|1990|5|3|N}}
| term_beigas3 = {{dat|1993|7|6|N}}
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|5|8}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[krievi]]ete&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.saeima.lv/Informacija/velesanas/apgabali.html |title = Latvijas Republikas Augstākā Padome |author =  |date =  |publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] |accessdate = 2014-12-25 |archiveurl = https://www.webcitation.org/65IaabEPx?url=http://www.saeima.lv/Informacija/velesanas/apgabali.html |archivedate = 2012-02-08 }}&lt;/ref&gt;
| partija = [[PSKP]]&lt;br /&gt;[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Krievu savienība]]
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = matemātiķe
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte|LVU]]
| reliģija = [[Krievu Pareizticīgā baznīca]]
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Tatjana Ždanoka''' ({{val|ru|Татьяна Аркадьевна Жданок}}; dzimusi '''Tatjana Hesina''' {{dat|1950|05|08}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]]-[[Ebreji|ebreju]] politiķe, [[matemātika]]s [[doktors|doktore]]. Partijas [[Latvijas Krievu savienība]] līdzpriekšsēdētāja, [[Eiroparlamentārietis|Eiropas Parlamenta deputāte]] no Latvijas (kopš 2004).

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi kā Tatjana Hesina Rīgā jauktā [[Ebreji|ebreju]]-[[Krievi|krievu]] ģimenē. Viņas tēvs Arkādijs Hesins bija kara flotes virsnieks, vēlāk [[Latvijas Televīzija]]s darbinieks. Mācījās [[Rīgas 15. vidusskola|Rīgas 15.]] un [[Rīgas 17. vidusskola|17. vidusskolā]], studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Latvijas Valsts Universitātes (LVU) fizikas un matemātikas fakultātē]], 1974.—1977. gadā turpināja studijas LVU aspirantūrā par tēmu &quot;Gadījuma lineārie operatori Banaha telpās&quot;. 1980. gadā [[Doņecka]]s Pielietojamās matemātikas un mehānikas institūtā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidātes grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; 1971. gadā apprecējās ar Aleksandru Ždanoku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:42258%7Carticle:DIVL64%7Cquery:%D0%9A%D0%BE%D0%BC%D1%81%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%81%D0%B2%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0|title=&quot;Комсомольская свадьба&quot;, Padomju Students, Nr.4, 07.10.1971.|website=periodika.lv|access-date=2024-01-30}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Bijusi [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.russkije.lv/lv/lib/read/t-zhdanok.html |title=russkije.lv |access-date={{dat|2018|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180322213103/http://www.russkije.lv/lv/lib/read/t-zhdanok.html }}&lt;/ref&gt;

1988. gadā T. Ždanoka iestājās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē (LTF)]], 1989. gadā [[Interfronte|Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālajā frontē (Interfrontē)]]. 1989. gadā T. Ždanoka tika ievēlēta par Rīgas pilsētas padomes deputāti, bet 1990. gadā par [[Latvijas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāti, nepiedalījās 1990. gada 4. maija balsošanā par Latvijas Valstiskās neatkarības deklarāciju. [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā 1991. gada 21. augustā T. Ždanoka balsoja pret konstitucionālā likuma “[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu]]” pieņemšanu.

Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1992. gadā nostrificēja matemātikas doktores grādu. 1992. gadā viņa kļuva par vienu no [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]]s dibinātājām. No 1995. līdz 2004. gadam bija tās līdzpriekšsēdētāja. 1993. gadā kļuva par vienu no [[Līdztiesība (partija)|kustības &quot;Līdztiesība&quot;]] vadītājām un tai 1996. gadā pārveidojoties par partiju kļuva par tās priekšsēdētāju.

1993. gadā T. Ždanokai tika liegta līdzdalība [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] par darbību pret Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 13. janvāra. Pēc [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] viņa kļuva par &quot;Līdztiesības&quot; Saeimas frakcijas konsultanti, ieņemot šo amatu līdz 1997. gadam.

1996. gadā T. Ždanoka tiesas ceļā panāca sevis atzīšanu par Latvijas pilsoni un 1997. gadā tika [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta]] par [[Rīgas dome]]s deputāti, taču 1999. gadā viņai ar tiesas lēmumu mandāts tika atņemts. 1998. gadā viņa bija starp [[PCTVL]] veidotājiem un kļuva par apvienības līdzpriekšsēdētāju. 2001. gadā pēc [[Sergejs Dīmanis|Sergeja Dīmaņa]] atkāpšanās T. Ždanoka kļuva par partijas &quot;Līdztiesība&quot; līderi un turpināja šo amatu pildīt līdz partijas likvidācijai 2007. gadā. 2001. gadā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Cilvēktiesību komitejā T. Ždanoka kā pārstāve panāca uzvaru [[Ignatāne pret Latviju|A. Ignatānes lietā pret Latvijas Republiku]]. 2002. gadā viņa uzvarēja konkursā uz Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja amatu, taču netika apstiprināta, jo iestādi reorganizēja.

2004. gada 12. jūnijā T. Ždanoka tika [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|ievēlēta]] par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputāti. 2005. gadā viņa bija viena no Eiropas Krievvalodīgo alianses dibinātājām.

2006. gadā [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s senāts lēma, ka Latvijas likumos noteiktais aizliegums T. Ždanokai kandidēt Saeimas vēlēšanās ir pamatots. 2009. gadā T. Ždanoka atkārtoti tika [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|ievēlēta]] Eiropas Parlamentā, tāpat vēlētāju atzinību guva [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] (jau pārstāvot [[Latvijas Krievu savienība|Latvijas Krievu savienību]], par ko bija pārveidota PCTVL).

2016. gada novembrī kopā ar diviem citiem EP deputātiem no Latvijas, [[Iveta Grigule|Ivetu Griguli]] un [[Andrejs Mamikins|Andreju Mamikinu]], balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/kucinskis-norobezojas-no-grigules-balsojuma-krievijas-propagandas-jautajuma.a211779/ Kučinskis norobežojas no apvienības biedres Ivetas Grigules] lsm.lv, Artjoms Konohovs 2016. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt; 2018. gada janvārī T. Ždanoka paziņoja, ka plāno nolikt Eiropas Parlamenta deputātes mandātu, lai kandidētu [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/nacionalo-valstu-koncepcijai-japaliek-pagatne-intervija-delfi-atzist-zdanoka.d?id=49645841 Nacionālo valstu koncepcijai jāpaliek pagātnē, intervijā 'Delfi' atzīst Ždanoka] Aleksandra Gluhiha-Poļešcuka delfi.lv, 2018. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt; 5. martā viņas vietu Eiropas Parlamentā ieņēma [[Miroslavs Mitrofanovs]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://multimedia.europarl.europa.eu/bg/miroslavs-mitrofanovs-8th-parliamentary-term_20180305_MITROFANOVS_Miroslavs_LV-5_p |title=Miroslavs MITROFANOVS — 8th Parliamentary Term |access-date={{dat|2018|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606205116/https://multimedia.europarl.europa.eu/bg/miroslavs-mitrofanovs-8th-parliamentary-term_20180305_MITROFANOVS_Miroslavs_LV-5_p }}&lt;/ref&gt; taču T. Ždanokas dalība Saeimas vēlēšanās netika pieļauta, kā neatbilstoša spēkā esošajam likuma. 2019. gadā atkārtoti [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|ievēlēta Eiropas Parlamentā]], kur darbojās [[Zaļo un Eiropas Brīvo apvienība|Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupā]].

Neilgi pirms [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] T. Ždanoka 2022. gada 22. februārī apsveica [[Krievija]]s valdības lēmumu par [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas Tautas republiku]] atzīšanu un vēlāk bija starp 13 EP deputātiem, kas balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Tādēļ viņa bija spiesta pamest EP Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zdanoka-pametusi-savu-frakciju-eiropas-parlamenta.a451026/ Ždanoka pametusi savu frakciju Eiropas Parlamentā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; 2022. gadā [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroja]] direktors Egils Zviedris Ždanoku nosauca kā vienu no spilgtākajiem piemēriem Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sab-direktors-spilgtakie-piemeri-krievijas-ietekmes-agentiem-latvija--zdanoka-un-gaponenko.a476882/|title=SAB direktors: Spilgtākie piemēri Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā – Ždanoka un Gapoņenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tiesvedība par tiesībām kandidēt vēlēšanās ===
T. Ždanokai 1999. gadā ar tiesas lēmumu tika atņemts mandāts, jo viņa bija bijusi komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada, kas ir viens no iemesliem, kas Latvijā liedz kandidēt vēlēšanās un tikt ievēlētam. 2000. gadā viņa pārsūdzēja šo lēmumu, kā arī aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā, [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]] un 2004. gada 17. jūnijā tā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu T. Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā, kas 2006. gada 16. martā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij.

2022. gadā Saeima pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas Ždanokai liegs kandidēt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pamatojoties uz viņas dalību Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991. gada 13. janvāra.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-ar-grozijumiem-ep-velesanu-likuma-zdanoka-nevares-atkartoti-klut-par-ep-deputati.a479827/|title=Līdz ar grozījumiem EP vēlēšanu likumā Ždanoka nevarēs atkārtoti kļūt par EP deputāti|work=www.lsm.lv (latviešu)|date=2022. gada 27. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

=== Kriminālprocess par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem ===
2024. gada janvārī Latvijas pētnieciskās žurnālistikas centrs &quot;Re:Baltica&quot; publicēja fragmentus no nopludinātiem dokumentiem, kas rāda, ka T. Ždanoka vismaz kopš 2004. gada atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2024/01/nopludinati-epasti-atklaj-tatjana-zdanoka-stradaja-krievijas-izlukdienestam/|title=Nopludināti epasti atklāj: Tatjana Ždanoka strādāja Krievijas izlūkdienestam {{!}} Re:Baltica|access-date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 22. februārī [[Valsts drošības dienests]] sāka kriminālprocesu pret T. Ždanoku par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2024-vdd-sacis-kriminalprocesu-par-zdanokas-iespejamo-sadarbibu-ar-krievijas-specdienestiem.a546952/|title=VDD sācis kriminālprocesu par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem|website=www.lsm.lv|access-date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 23. jūlijā Valsts drošības dienests veica izmeklēšanas darbības ar tobrīd jau bijušo Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku saistītos objektos. Valsts drošības dienests apstiprināja, ka dienests veica kriminālprocesuālās darbības divos ar Ždanoku saistītos objektos. Kriminālprocesuālās darbības pret minēto personu VDD veica šā gada februārī sāktajā kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/614204-drosibnieki-veikusi-kratisanu-zdanokas-majas|title=Drošībnieki veikuši kratīšanu Ždanokas mājās {{!}} Jauns.lv|website=https://jauns.lv|access-date=2024-07-24|date=2024-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atzinība ==
2020. gadā publiciste [[Santa Remere]] grāmatā &quot;Mūsējās&quot; par 50 izcilām Latvijas sievietēm iekļāva arī Tatjanu Ždanoku, izpelnoties neviennozīmīgu vērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/musejo-izdeveja-sumesanas-par-zdanokas-ieklausanu-gramata-ir-simptomatiska-velmei-pec-vienkarsas-pasaules.a372039/|title=«Mūsējo» izdevēja: Šūmēšanās par Ždanokas iekļaušanu grāmatā ir simptomātiska vēlmei pēc vienkāršas pasaules|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/autore-par-zdanokas-ieklausanu-gramata-musejas-ari-pretspekam-ir-sievietes-seja.a370833/|title=Autore par Ždanokas iekļaušanu grāmatā «Mūsējās»: Arī pretspēkam ir sievietes seja|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

* 1980 — &quot;''Случайные линейные операторы в банаховых пространствах''&quot;
* 1982 — &quot;''Задачи-тесты по высшей математике''&quot; (kopā ar М. Hazanu)
* 1985 — &quot;''Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1983-1984''&quot; (kopā ar S. Kroņkalni)
* 1988 — &quot;''Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1987''&quot; (kopā ar P. Zelču)
* 2004 — rakstu un interviju krājums &quot;''25 вопросов Татьяне Жданок''&quot;
* 2009 — rakstu krājums &quot;''Европейский дневник''&quot; (P.: Averti-R)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://rusojuz.lv/lv/tatjana-zdanoka-lks-valdes-lidzpriekssedetaja-2/ CV] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211025210343/https://rusojuz.lv/lv/tatjana-zdanoka-lks-valdes-lidzpriekssedetaja-2/ |date={{dat|2021|10|25||bez}} }} LKS mājaslapā
* [https://web.archive.org/web/20160723042934/http://rusojuz.lv/ru/ourdeputy/evrodnevnik/ Rakstu izlase &quot;Eirodienasgrāmata&quot;] LKS mājaslapā
* [http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/28619/TATJANA_ZDANOKA_home.html Sadaļa Eiroparlamenta portālā]
* [http://tatjana-zdanoka.livejournal.com/ Tīmekļa žurnāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130901122139/http://tatjana-zdanoka.livejournal.com/ |date={{dat|2013|09|01||bez}} }}{{ru ikona}}
* [http://politika.lv/article/jebkada-nacionalisma-nideja Intervija] politika.lv portālā
* [https://web.archive.org/web/20160808090919/http://www.rusojuz.lv/ru/archive/2004/12128-/ Intervija] LKS mājaslapā{{ru ikona}}
* [http://echo.msk.ru/guests/9495/ Diskusija] radiostacijā &quot;Эхо Москвы&quot;{{ru ikona}}
* [http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&amp;id=91146 ECT pirmais spriedums Ždanokas lietā]
* [http://www.at.gov.lv/files/files/zdanoka-spriedums-16032006.doc ECT otrais spriedums Ždanokas lietā] un Ždanokas biroja [https://web.archive.org/web/20180207182052/http://www.rusojuz.lv/lv/wethink/24436-/ atsauksme uz to]
* Dr. iur. G. Feldhūnes [https://web.archive.org/web/20160808041333/http://www.rusojuz.lv/lv/archive/2005/24063-/ 2004.] un [http://www.politika.lv/index.php?id=9982 2006.] g. raksti par Ždanokas lietu
* [https://web.archive.org/web/20190220124331/http://www.rusojuz.lv/lv/party/Partijas-kongress/24540-/ Runa] PCTVL III kongresā (2006. g.)
* I. Vīksne [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201979-zdanoka_matematike_uz_ambrazuras Ždanoka — matemātiķe uz ambrazūras]{{Novecojusi saite}} «Rīgas Balss», 2004. g. 18. jūnijs

{{navboxes
|title=Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas
|list=
{{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{8. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{7. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Rīgas dome 1997}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ždanoka, Tatjana}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Līdztiesības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Krievu savienības politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietas pret Latviju]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>gwi5fa76q7suvc5a948h62wiho4836b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fotogrāfija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9927</id>
    <revision>
      <id>4510435</id>
      <parentid>4282704</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:43:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Uz 20 pažara skatītājiem tikai 1 pozētājs</comment>
      <origin>4510435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18324" sha1="b1wz299iv4t5dbm86cpz6u41tf69yzj" xml:space="preserve">[[Attēls:Large format camera lens.jpg|right|thumb|Fotoaparāts — ierīce, ar kuru iegūst fotogrāfijas]]
'''Fotogrāfija''' ({{Val-el|φῶς (phōs)}} — gaisma, ''γράφειν'' (''graphein'') — rakstīt, zīmēt) ir tehnoloģiska [[attēls|attēlu]] iegūšana, kurā atstarotos gaismas starus apkopo un fokusē uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz [[fotofilma|fotofilmu]] vai uz [[elektriskais sensors|elektrisko sensoru]]. Tātad attēli tiek iegūti gan ķīmiskā, gan elektroniskā veidā. Šādā veidā iegūtus attēlus sauc par fotogrāfijām jeb saīsinātā formā vienkārši par foto.

== Tehnika ==

Ar [[optika|optiskās]] sistēmas palīdzību, precīzāk, ar [[Objektīvs|objektīva]] palīdzību, no objekta izstarotā vai atstarotā [[gaisma]] nonāk uz gaismjutīga materiāla, piemēram, fotofilmas.

Fotouzņēmumus veic ar [[fotoaparāts|fotoaparātu]], manipulējot ar optisko sistēmu, t. i., regulējot [[apertūra|diafragmas atvērumu]] un [[slēdža ātrums|slēdža ātrumu]] ([[ekspozīcija (fotogrāfija)|ekspozīciju]]), [[Fokuss (optika)|fokusu]], krāsu filtrāciju, [[fokusa attālums|fokusa attālumu]], [[ekspozīcijas kompensācija|ekspozīcijas kompensāciju]] u.c. Pēc tam ļauj gaismai vai citam starojumam nonākt uz fotofilmas, [[CCD matrica|CCD]] vai [[CMOS matrica|CMOS]] matricas.

Šīs manipulācijas ir savstarpēji saistītas. Gaismas apmērs, kas sasniedz gaismjutīgo materiālu, proporcionāli mainās līdz ar slēdža ātrumu, iestatīto diafragmas atvērumu un objektīva fokusa attālumu. Vairāki objektīvi šīs izmaiņas veic paši. Tātad, mainot kādu no optiskās sistēmas parametriem, tiek mainīts gaismas daudzums, kuram būs ļauts sasniegt gaismjutīgo materiālu.

Slēdža ātrumu mēra sekundes daļās.

Diafragmas atvērumu apzīmē &quot;f&quot; skaitlis, kurš ir proporcionāls fokusa attālumam pret apertūras diametru. Tas nozīmē — jo mazāks &quot;f&quot; skaitlis, jo lielāks apertūras diametrs, līdz ar to uz gaismjutīgā materiāla nokļūst vairāk gaismas. Standarta diafragmas atvērumu skala ietver šādu iedaļu rindu — 1, 1.2, 1.4, 2, 2.8, 3.5, 4, 5.6, 8, 11, 16, 22, 32, 64, 128 utt. Attīstoties digitālajai tehnikai, diafragmas atvērumu rinda tika ievērojami paplašināta uz starpvērtību rēķina (piemēram, f/7.1) un no daudziem digitālajai tehnikai paredzētajiem objektīviem pazuda diafragmas atvēruma iestādīšanas gredzens, tā funkcijas ir nodotas vienotajam elektroniskās [[Vadības bloks|vadības blokam]].

Vienai ekspozīcijai ir iespējamas vairākas slēdža ātruma un apertūras kombinācijas. Piemēram, f/8 uz 1/125 no sekundes un f/4 uz 1/500 no sekundes objektīvā ielaidīs vienādu daudzumu gaismas. Taču slēdža ātruma un diafragmas atvēruma kombinācija ietekmē galarezultātu. &quot;Asuma dziļumu&quot; ietekmē diafragmas atvērums. Asuma dziļums nosaka, cik lielā attāluma intervālā no objektīva objekti būs fokusēti. Jo mazāks &quot;f&quot; skaitlis, jo izplūdušāki būs objekti fonā un/vai priekšplānā, tomēr arī viss attēls būs mazāk ass. Izmantojot lielākus slēdža ātrumus, kustīgie objekti attēlā var izskatīties &quot;izsmērēti&quot;.

Šī ir būtībā tikai puse no visa procesa, līdz fotoattēls būs izveidots, jo galarezultātu ietekmē arī pieeja un metodes attīstīšanas procesā.

== Vēsture ==

Attēla projicēšana [[Obskura kamera|obskura kamerā]] bija pazīstama jau kopš 15. gadsimta ([[Leonardo Da Vinči]]). 16.—18. gadsimtā būvēja portatīvas ''camera obscura'', kurās izmantoja objektīvus, spoguļus, diafragmas. Īsāk sakot, jau pirms fotogrāfijas atklāšanas eksistēja primitīvi fotoaparāti. Gaismas iedarbība uz dažādām vielām bija pazīstama jau sen, tikai to parasti skaidroja nepareizi (ar gaisa vai siltuma iedarbību). [[Sudrabs|Sudraba]] sāļu gaismjutību izskaidroja vācu zinātnieks [[Johans Heinrihs Šulce]] 1727. gadā. Vairāki izgudrotāji 18. un 19. gadsimtā mēģināja iegūt attēlu, ievietojot primitīvus gaismjutīgus materiālus ''camera obscura'', tātad pēc būtības veica fotografēšanu (terminu “fotogrāfija” ieviesis angļu [[astronomija|astronoms]] [[Sers Džons Heršels]] 1839. gadā). Lielākos panākumus guva [[Žozefs Nisefors Njepss]], kurš 19. gadsimta 20. gados ieguva &quot;[[Heliogrāfija|heliogrāfiskus]]&quot; attēlus uz platēm, kuras bija pārklātas ar asfaltu, lavandas eļļu un gvajaksveķiem.

Neviena no šīm metodēm nebija piemērota praksei, jo attēlu varēja iegūt, veicot stundām ilgu eksponēšanu. Gaismjutīgākus materiālus atrast neizdevās. Sudraba sāļu gaismjutību (tā nav pārspēta arī mūsu dienās) neprata izmantot, jo nebija atklāta latentā attēla attīstīšanas iespēja. To 1835. gadā nejauši atklāja Njepsa kompanjons [[Luijs Dagērs]]. Fotogrāfijas rašanos parasti saista ar 1839. gada 19. augustu, kad franču fiziķis [[Dominiks Fransuā Arago]] Parīzes Zinātņu akadēmijas un Mākslas akadēmijas kopīgajā sēdē ziņoja par Dagēra un Njepsa izgudrojumu. [[Dagerotips|Dagerotipija]] ātri izplatījās visās civilizētajās valstīs, sakarā ar plašo pieprasījumu pēc portretiem.

[[Viljamss Fokss Talbots]] 1841. gadā patentēja atšķirīgu, praksē izmantojamu metodi attēla iegūšanai - kalotipiju (uz papīra, kas bija apstrādāts ar sudraba sāļu šķīdumu, izgatavoja negatīvu, no kura varēja iegūt neierobežotu skaitu kopiju). Kalotipija plaši neieviesās tāpēc, ka Dagērs par savas metodes popularizēšanu rūpējās vairāk, kā arī tāpēc, ka abas šīs metodes drīz aizstāja labāki paņēmieni. 1851. gadā angļu zinātnieks [[Frederiks Skots Ārčers]] izgudroja mitrās kolodija fotoplates jeb [[ambrotips|ambrotipus]], ko gatavoja paši fotogrāfi neilgi pirms fotografēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alternativephotography.com/wp/processes/wetplate/wet-plate-collodion-process-ambrotypes |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|06|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140616111712/http://www.alternativephotography.com/wp/processes/wetplate/wet-plate-collodion-process-ambrotypes# |archivedate={{dat|2014|06|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.getty.edu/art/gettyguide/videoDetails?cat=2&amp;segid=1726 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141019053829/http://www.getty.edu/art/gettyguide/videoDetails?cat=2&amp;segid=1726 }}&lt;/ref&gt; 1871. gadā anglis [[Ričards Medokss]] ieteica izmantot sausās fotoplates ar želatīnā disperģētiem sudraba halogenīdiem. Tās pēc dažiem uzlabojumiem sāka plaši lietot. 1873. gadā [[Hermans Fogels]] atklāja metodi, kā fotomateriālus padarīt gaismjutīgākus (sensibilizēt). 1887.g. amerikāņu izgudrotājs [[Džordžs Īstmens]] ieteica izmantot fotofilmu ar lokanu nitrocelulozes pamatni, bet dažus gadus vēlāk sāka mehanizēt fotomateriālu ražošanu.

Apmēram 100 gadu laikā fotomateriālu gaismjutība palielinājās desmitiem tūkstošu reižu. Uzlabojās attīstīšanas metodes, fotoaparātu un objektīvu konstrukcija. 19. gadsimta beigās no fotogrāfijas atdalījās patstāvīga nozare - [[kinematogrāfija]]. Tomēr joprojām pastāvēja problēma - attēls bija tikpat liels, cik medijs, tātad, lai varētu iegūt normāla izmēra fotogrāfiju, vajadzēja neērti lielus fotoaparātus. 20. gadsimta 20. gados tika izgudrota fotofilma, kādu to pazīstam šodien, kā arī [[Oskars Barnaks]] konstruēja fotoaparātu, kas izmanto 35 mm fotofilmu. Tas piešķīra fotogrāfijai lielu vienkāršību, pieejamību un pats galvenais - mobilitāti. Piedevām šis gadsimts ievadīja krāsainās fotogrāfijas ēru.

1970. gadā tika sperts pirmais solis pretī digitālajai fotogrāfijai. Firma &quot;[[Bell]]&quot; kontstruēja pirmo fotoaparātu, kas izmanto CCD matricu. 1972. gadā &quot;Texas Instruments&quot; ziņoja par pirmo patentu fotoaparātam, kas neizmantoja fotofilmu un kurā par skatu meklētāju izmantoja ekrānu. 1973. gadā firma &quot;Fairchild Imaging&quot; izgatavoja pirmo komerciālo CCD čipu ar 100 x 100 [[pikselis|pikseļu]] izšķirtspēju.

Šo CCD 1975. gadā izmantoja [[Kodak]] fotoaparātā. To konstruēja izgudrotājs [[Stīvs Sassons]]. Kamera svēra 3,6 kg, bija lielāka par tosteri un tai bija nepieciešamas 23 [[sekunde]]s, lai 100x100 pikseļu lielu, melnbaltu attēlu ierakstītu magnētiskajā lentē. Lai attēls būtu redzams uz ekrāna, bija nepieciešamas vēl 23 sekundes. 1986. gadā &quot;Canon&quot; ar RC-701 prezentēja pirmo komerciālo Still-Video fotoaparātu ar attēlu magnētisko ierakstu, &quot;Minolta&quot; prezentēja Still Video Back SVB-90 fotoaparātam &quot;Minolta 9000&quot; (šo ierīci nomainīja ar fotoaparāta standarta aizmuguri, padarot &quot;Minolta 9000&quot; no analogā fotoaparāta par digitālo [[SLR]] fotoaparātu). Attēli tika saglabāti 2 collu disketēs. 1987. gadā sekoja vairāki modeļi no &quot;Canon RC&quot; sērijas, kā arī digitālās kameras no &quot;Fujifilm&quot; (ES-1), &quot;Konica&quot; (KC-400) un &quot;Sony&quot; (MVC-A7AF). Arī &quot;Chinon&quot; izgatavoja CP9-AF - maināmu aizmuguri digitālajai fotografēšanai. 1988. gadā sekoja &quot;[[Nikon]]&quot; ar QV-1000C un 1991. gadā - &quot;Kodak&quot; ar DCS sistēmu (Digital Camera System) kā arī &quot;Rollei&quot; ar Digital Scan Pack. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, digitālo fotogrāfiju var uzskatīt par pilnībā ieviestu komerciāli.

Digitālās fotogrāfijas tehnika arī revolucionēja [[digitālā māksla|digitālo mākslu]], it īpaši izmantojot [[fotomanipulācija|fotomanipulāciju]].

== Latvijas fotogrāfijas vēsture ==
{{Enciklopēdisks stils}}
{{atsauces+}}
=== 19. gadsimts ===
Latvijā fotogrāfija pirmoreiz ienāk jau fotografēšanas tehnikas izgudrošanas gadā — 1839. Jau 1840. gadā fotografēšana ieņēma lielāku lomu nekā gleznošana. Lai uzņemtu portretu, bija jāpavada mazāks laiks, nekā pozējot māksliniekam. Tas bija arī ievērojami lētāk. Pirmās fotodarbnīcas Rīgā, Jelgavā un Liepājā atver iebraucēji, galvenokārt vācieši, nīderlandieši un franči. Galvenokārt tiek bildēti portreti, pa retam arī lauku un pilsētu panorāmas. Līdz 19.gs. sešdesmitajiem gadiem pasaulē un līdz ar to arī Latvijā ir tā saucamais dagerotipu periods (rezultāts ir nevis pozitīvs, bet gan negatīvs).

Par pirmo fotogrāfu latvieti, spriežot pēc attēla datējuma, var uzskatīt Alfonu Bērmani — 1854.g. uzņēmis Smilšu vārtu iekšējo portālu. Sešdesmitajos gados foto apritē ienāca mākslinieki, kuri bija zaudējuši savu klientūru un bija spiesti meklēt citus peļņas veidus, gleznošanu atstājot tikai kā vaļasprieku. Tos arī var uzskatīt par pirmajiem latviešu fotogrāfiem. Latvijas teritorijā novitātes tika ieviestas reizē ar pārējo Eiropu, dažkārt tās tika pieņemtas ātrāk. Viens no sešdesmito gadu populārākajiem fotogrāfiem bija liepājnieks A. Kisners (viņam bija savs fotoateljē «Kisners un dēls»). Viņu var uzskatīt arī par Liepājas sešdesmito līdz astoņdesmito gadu hronistu. Vēl ievērojami fotogrāfi: Liepājā — Osvalds Lange, brāļi Gessau, Kārlis Šulcs, L. Meiers, E. Jakubovičs. Fotogrāfi dažkārt iegūtos uzņēmumus krāsoja ar akvareļu krāsām un tirgoja kā skatu kartītes. Sešdesmito gadu sākumā Rīgā jau strādāja ap 20 fotodarbnīcu — lielākoties Vecrīgā. Ir ziņas, ka dažas bijušas arī Daugavpilī. Lai gan fotodarbnīcu skaits ar katru gadu strauji pieauga, vēl 1888. gadā Liepājas eļļas fabrikas degšanas fotogrāfijā redzams, ka dažos lielāku interesi izraisa fotogrāfs ar savu milzīgo aparātu, nevis ugunsgrēks, un viņi pozē fotogrāfijā.

Līdz ar kolodija emulsijas izgudrošanu tika atmesta dagerotipijas metode un attēlus sāka retušēt, izskaistināt, līdzināt un pat pārveidot. Kā nerakstīts likums bija fotogrāfijas izgatavot tikai vienā eksemplārā, lai gan tehnika pieļāva bezgalīgu foto skaitu. Tādēļ 1860. — 1900. fotoattēlos cilvēki izskatās kā lelles. Lauku apvidos, īpaši Latgalē, fotogrāfu skaits bija ļoti neliels un pat Rēzeknē, Valmierā un citās ievērojamās pilsētās fotogrāfi kā amatnieki nemaz nav uzrādīti.

=== 20. gadsimts ===
Par mākslas foto var sākt runāt tikai ar gadsimta miju, kad fotogrāfu rindās ienāk [[Mārtiņš Buclers]], Artūrs Dulbe, Jānis Rieksts, Jānis Sarkangalvis, Andrejs Saulītis, Lūcija Kreicbergs-Alutis, [[Mārtiņš Lapiņš]], Emīlija Mergupe, Roberts Johansons un [[Vilis Rīdzinieks]]. Fotogrāfija uzplauka visā Eiropā. Tautskolotāju Mārtiņu Bucleru var droši saukt par gandrīz visu tuvāko četrdesmit gadu ievērojamo fotogrāfu skolotāju.

Kopš tā laika fotogrāfija kā žanrs ir attīstījusies vienmērīgi un bez lielām pārmaiņām līdz pat deviņdesmito gadu beigām. Kā atskaites punktus var minēt vienīgi abus karus, kuri uz laiku ierobežoja fotogrāfu darbību. Pēc Otrā pasaules kara lielākā daļa Latvijas brīvvalsts laika fotogrāfu tika izsūtīti tāpat kā visi citi kultūras darbinieki. Gandrīz pilnībā tika iznīcināta salonfotogrāfiju kultūra, taču vēlāk to mēģināja atjaunot. Arī fotogrāfi izjuta cenzūras iespaidu — nevarēja fotografēt tiltus, jaunuzceltas vai stratēģiskas ēkas — elektrostacijas, armijas objektus, nedrīkstēja fotografēt no gaisa. Sākot ar sešdesmitajiem gadiem, aizvien biežāk parādījās privātās fotokameras, līdz ar to sadzīves fotografēšana no “skatītāja no malas” pārgāja “dzīves notikumu dalībnieka” rokās.

=== Pašlaik ===
Pašlaik par redzamākajiem fotogrāfiem varētu nosaukt Mārci Bendiku, Leonīdu Tugaļevu, [[Māra Brašmane|Māru Brašmani]], Andreju Grantu, Uldi Briedi un vēl vairākus desmitus lielo avīžu, žurnālu, dažādu salonu, kā arī citās profesijās strādājošus, bet profesionālus fotogrāfus. Protams, profesionāļi nav tikai galvenajās avīzēs un laikrakstos. Latvijas Profesionālās Fotogrāfu Asociācijas biedri ir arī [[Dainis Kārkluvalks]]. (Talsu Vēstis), Juris Rubenis (Kurzemes Vārds) un citi. Fotogrāfijā ir iestājies īpašs laiks — digitalizācija — lielākā daļa fotogrāfu ir pārgājuši vai pāriet uz digitālo tehniku. Ir fotogrāfi, kas to neatzīst, tai skaitā daudzi Latvijas Profesionālo Fotogrāfu apvienības biedri. Tehnikas pieejamība ir palielinājusi fotoamatieru skaitu, taču profesionālo fotogrāfu nišu tas neapdraud, jo to darbs vienalga ir pieprasīts avīzēs, žurnālos un reklāmfirmās.

Izglītību fotogrāfi Latvijā var iegūt vairākās augstskolās — gan Jelgavā, gan Rīgā -, taču fotogrāfu aprindās par nopietnākajām tiek uzskatīta Oslo vai Maskavā iegūtā kino-foto izglītība, jo tur tā ir izkopta vairākus gadu desmitus. Tāpat praksi vai pat kursus iespējams pieteikt pie Latvijas pazīstamākajiem fotogrāfiem.

Starp citu, tieši krievu fotogrāfi ir iecienījuši Latviju un regulāri šeit rīko savus plenērus.{{nepieciešama atsauce}} Krievijas fotogrāfiem nav sveši tādi vietu nosaukumi kā Tūja vai Skulte.

2007. gada augustā notika unikāls fotopasākums - &quot;Viena diena Latvijā&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vienadiena.lv/ |title=Fotoakcija &quot;Viena diena Latvijā&quot; |access-date={{dat|2008|07|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913183303/http://www.vienadiena.lv/ |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; kuru rīkoja Jānis Krūmiņš, [[Gunārs Janaitis]], Ilmārs Znotiņš un [[Viesturs Koziols]] (fotostudija &quot;Imagine&quot;). Pasākums parādīja, ka fotogrāfija Latvijā dzīvo un attīstās. Izrādījās, ka Latvija tiešām nevar gausties par profesionālu fotogrāfu trūkumu. Bez šajā sadaļā minētajiem akcijā no Latvijas piedalījās :
Aigars Altenbergs, [[Aivars Borovkovs]], Aivars Drāznieks, Aivars Purmals, Andris Tenass, Anrijs Lembergs, [[Āris Auders]], Artūrs Dubrovskis, Boriss Koļesņikovs, Bruno Birmanis, Dainis Kārkluvalks, Gundega Deģe, Haralds Apogs, Ilgvars Gradovskis, Jānis Knāķis, Māris Ločmelis, Normunds Laizāns, Ojārs Lūsis, [[Pēteris Korsaks]], Santa Savisko, Viesturs Koziols, Viesturs Links, [[Vija Kilbloka]], Juris Krūmiņš, Juris Zaļeskis, Andris Šmits, Aivars Liepiņš, Andris Eglītis, Elmārs Rudzītis, 
Gatis Rozenfelds, [[Gunārs Binde]], Gunārs Janaitis, Gvido Kajons, Ilmārs Znotiņš, Imants Urtāns, Ivars Silis, Jānis Deinats, Jānis Krūmiņš, Jānis Mednis, Juris Kalniņš, Kaspars Goba, Kristaps Kalns, Mārtiņš Plūme, Ojārs Jansons, Oksana Džadan, Oļegs Zernovs, Raimo Lielbriedis, Uldis Briedis, Valdis Brauns, Valts Kleins, Vilhelms Mihailovskis, Vitālijs Stīpnieks, Zigismunds Zalmanis.

Latvijas fotogrāfiju starptautiskās fotoizstādes visregulārāk pārstāv tādi Latvijas fotogrāf, kā Iveta Vaivode, Alnis Stakle, Arnis Balčus, Reinis Hofmanis un Ieva Epnere.

== Fotoklubi un apvienības Latvijā ==
* Pilsētas Fotoklubs
* Klubs [https://web.archive.org/web/20190103052507/http://fototelpa.lv/ &quot;Fototelpa&quot;]
* Fotoklubs &quot;Rīga&quot;
* Re Foto
* Talsu Fotoklubs
* Kuldīgas Fotoklubs &quot;Divas upes&quot; 
* Tautas Fotostudija Fotast
* Salacgrīvas Fotoklubs
* Saldus fotoklubs - ES DARU
* Foto klubs OGRE
* Tautas fotostudija &quot;Bauska&quot;
* Tautas fotostudija &quot;Vidze&quot;
* Daugavpils Tautas Fotostudija &quot;Ezerzeme - F&quot;

== Skatīt arī ==
* [[Hologrāfija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.fiap.net/ Starptautiskā fotogrāfijas mākslas federācija]
* [http://www.fotomuzejs.lv/ Latvijas Fotogrāfijas muzejs]
* [http://www.fotokvartals.lv/ Foto Kvartāls - žurnāls par fotogrāfiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120816002313/http://fotokvartals.lv/ |date={{dat|2012|08|16||bez}} }}
* [http://www.foto.lv/ Latvijas foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070116061538/http://www.foto.lv/ |date={{dat|2007|01|16||bez}} }}
* [http://www.vesturesklubs.lv/forum/52 Fotohobijs]
* [https://padomi.id.lv/pamaaciibas/prg/multivide/apraksti/Fotografesana_pamati.pdf Fotografēšanas pamati (Par gaismu un laiku.)]


{{Fotogrāfija}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fotogrāfija| ]]
[[Kategorija:Aizguvumi no grieķu valodas]]</text>
      <sha1>b1wz299iv4t5dbm86cpz6u41tf69yzj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Refraktors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10445</id>
    <revision>
      <id>4510421</id>
      <parentid>2754658</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:30:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */</comment>
      <origin>4510421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1789" sha1="80lmmm08uwucb4n69fl0kauf8v8h21a" xml:space="preserve">[[Attēls:Galileantelescope.png|thumb|300px|Galileja refraktora optiskā shēma]]
[[Attēls:Kepler EQ.svg|thumb|200px|Keplera teleskops ar ekvatoriālo montāžu]]
[[Attēls:ApoRef.png|thumb|200px|Apohromatiskais refraktors]]
'''Refraktors''' ([[lēca|lēcu]] teleskops) ir optiskā [[teleskops|teleskopa]] paveids, kura [[objektīvs]] sastāv no vienas vai vairākām lēcām.

Refraktors ir teleskops, kas lauž vai liec [[gaisma|gaismu]], izmantojot lēcas. Šis lauzums liek paralēliem gaismas stariem saplūst fokusa punktā un tiem, kas nav paralēli, lūzt fokālajā plaknē. Tas dod iespēju redzēt tālus objektus skaidrāk un palielināti. Refraktori ir līdzīgi mikroskopiem.
[[Monokulārs]] ir refraktora paveids.

Parastajiem refraktoriem ir divas lēcas — objektīva un okulāra lēca. Objektīva lēca sastāv no diviem stikla gabaliem ar dažādu izkliedētspēju. Lēcu izliekumi ir izstrādāti tā, lai ierobežotu krāsu un sfērisko novirzi. Objektīva lēca ir izliekta, tas nozīmē, ka tās vidusdaļa ir biezāka, bet malas — plānākas. Šīs lēcas tiek izmantotas arī fotoaparātos, lai sakopotu gaismu vienā punktā, izveidojot reālu attēlu. Otra lēca, kas izmantota šajā teleskopā, ir okulāra lēca, kas palielina attēla izmēru kā ar palielināmo stiklu. Kad gaisma ceļo cauri objektīva lēcai, gaisma lūst un izveido reālu attēlu tuvu okulāra lēcai, tad tā palielina attēlu.

== Vēsture ==
Vissenākie teleskopi bija tieši refraktori, ieskaitot slaveno un ļoti vienkāršo teleskopu, ko izgatavojis un izmantojis [[Galileo Galilejs]] 17. gadsimta sākumā. Ar to Galilejs atklājis četrus [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņus.

== Skatīt arī ==
* [[Teleskops]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Teleskopi]]</text>
      <sha1>80lmmm08uwucb4n69fl0kauf8v8h21a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Frīdrihs Gauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13182</id>
    <revision>
      <id>4510506</id>
      <parentid>3765475</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:48:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>precīzāk</comment>
      <origin>4510506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8010" sha1="gknv3tpjlp0c7jdr277p4nnhxcbqw5v" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Kārlis Frīdrihs Gauss
| vārds_orig = ''Carl Friedrich Gauß''
| attēls = Carl_Friedrich_Gauss.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1777
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 30
| dz_vieta = [[Braunšveiga]], [[Vācija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1855
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 23
| m_vieta = [[Getingene|Getingenē]], [[Vācija]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[vācieši|vācietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Dorotea un Gerhards Gausi
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = Carl Friedrich Gauß signature.svg
| darba_vietas = [[Getingenes Universitāte]]
| alma_mater = [[Getingenes Universitāte]]
| zinātne = [[matemātika]]&lt;br /&gt;[[fizika]]&lt;br /&gt;[[astronomija]]
| pasniedzēji = [[Martins Bartelss]]
| studenti = [[Frīdrihs Beselis]]&lt;br /&gt;[[Johans Enke]]&lt;br /&gt;[[Bernhards Rīmanis]]
| sasniegumi = {{plainlist|
* pierādījis [[algebras pamatteorēma|algebras pamatteorēmu]]
* pierādījis [[aritmētikas pamatteorēma|aritmētikas pamatteorēmu]]
* atrisinājis riņķa dalīšanas problēmu
* izveidojis [[mazāko kvadrātu metode|mazāko kvadrātu metodi]]
* izstrādājis precīzu [[rindu konverģence]]s teoriju
* izgudrojis elektrisko [[telegrāfs|telegrāfu]]
* formulējis [[elektrostatika]]s pamatteorēmu ([[Gausa teorēma]])
}}
| apbalvojumi = [[Koplija medaļa]] (1838)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Johans Kārlis Frīdrihs Gauss''' (''Johann Carl Friedrich Gauß''; dzimis {{dat|1777|4|30}} [[Braunšveiga|Braunšveigā]], miris {{dat|1855|2|23}} [[Getingene|Getingenē]]) bija [[Vācieši|vācu]] matemātiķis.

Gausa nopelni [[matemātika]]s attīstībā ir tik lieli, ka laikabiedri viņu dēvēja par “pirmo matemātiķi” ({{val-la|princeps mathematicorum}}), taču Gauss devis nozīmīgu ieguldījumu arī [[fizika]]s un [[astronomija]]s attīstībā.

== Sasniegumi ==

=== Regulāra septiņpadsmitstūra konstrukcija ===
[[Attēls:17-staru_zvaigzne_uz_Gausa_kapa_pieminekla_(cropped).jpg | thumb | Septiņpadsmitstaru zvaigzne uz Gausa pieminekļa [[Braunšveiga|Braunšveigā]]&lt;ref name=&quot;Zvaigzne&quot;/&gt;]]
1796. gadā 19 gadu vecumā Gauss pierādīja, ka regulāru septiņpadsmitstūri ir iespējams konstruēt, lietojot tikai cirkuli un lineālu. Gauss bija tik ļoti sajūsmināts par šo sasniegumu, ka vēlējās, lai regulārs septiņpadsmitstūris tiktu iegravēts viņa kapakmenī.&lt;ref name=&quot;Zvaigzne&quot;&gt;Gausa kaps atrodas [[Getingene|Getingenē]] un uz tā kapakmeņa ''nav'' iegravēts regulārs septiņpadsmitstūris, taču uz Gausa pieminekļa [[Braunšveiga|Braunšveigā]] ir iegravēta septiņpadsmitstaru zvaigzne (pieminekļa veidotājam bija pārāk grūti iegravēt regulāru septiņpadsmitstūri tā, lai tas neizskatītos pēc riņķa).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Oystein, 358. lpp.&lt;/ref&gt; Gausa [[Matemātisks pierādījums|pierādījums]] ir nekonstruktīvs, jo tas pierāda konstruēšanas ''iespējamību'', bet neparāda, ''kā'' tieši to izdarīt. Pirmais konstruktīvais pierādījums pieder ''Johannes Erchinger'' ap 1800.&lt;ref&gt;Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Heptadecagon.html Heptadecagon], MathWorld.&lt;/ref&gt;

=== Algebras pamatteorēma ===
Gauss savā doktora disertācijā pierādīja [[algebras pamatteorēma|algebras pamatteorēmu]]: jebkuram no konstantes atšķirīgam polinomam ar [[komplekss skaitlis|kompleksiem]] koeficientiem un vienu nezināmo ir vismaz viena kompleksa sakne. Savas dzīves laikā Gauss izstrādāja vēl trīs citus dažādus pierādījumus šai teorēmai.&lt;ref&gt;Gowers et al., V.13 The Fundamental Theorem of Algebra, 798. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Skaitļu teorija ===
[[Attēls:Disqvisitiones-800.jpg | thumb | Titullapa Gausa darbam ''Disquisitiones Arithmeticae'']]
Viena no nozīmīgākajām Gausa publikācijām ir darbs [[skaitļu teorija|skaitļu teorijā]] ar nosaukumu ''[[Disquisitiones Arithmeticae]]'' jeb &quot;pētījumi aritmētikā&quot; (no [[latīņu valoda]]s).&lt;ref&gt;Ore, 209. lpp.&lt;/ref&gt; Tas sarakstīts 1798. gadā, kad Gauss bija tikai 21 gadu vecs, un pirmo reizi publicēts 1801. gadā. Šajā darbā ir atrodams [[aritmētikas pamatteorēma]]s pierādījums&lt;ref&gt;[http://planetmath.org/encyclopedia/FundamentalTheoremOfArithmetic.html Fundamental Theorem of Arithmetic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081218185255/http://planetmath.org/encyclopedia/FundamentalTheoremOfArithmetic.html |date={{dat|2008|12|18||bez}} }}, PlanetMath.&lt;/ref&gt; kā arī pierādījums tam, ka, lietojot tikai cirkuli un lineālu, [[regulārs daudzstūris|regulāru ''n''-stūri]] iespējams konstruēt visiem [[Fermā pirmskaitlis|Fermā pirmskaitļiem]] jeb [[pirmskaitlis|pirmskaitļiem]] ''n'' formā&lt;ref&gt;Bühler, 78. lpp.&lt;/ref&gt;
:&lt;math&gt;
  n = 2^{2^\nu} + 1.
&lt;/math&gt;
Izmantojot šo rezultātu, Gauss pierādīja, ka regulāru ''n''-stūri ir ''iespējams'' konstruēt, ja
:&lt;math&gt;
  n = 2^\alpha p_1 p_2 \ldots p_r,
&lt;/math&gt;
kur ''α'' ir nenegatīvs [[vesels skaitlis]] un ''p''&lt;sub&gt;''i''&lt;/sub&gt; ir dažādi [[Fermā pirmskaitlis|Fermā pirmskaitļi]].&lt;ref&gt;Ore, 352. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Cromwell, 64. lpp.&lt;/ref&gt; Tāpat kā septiņpadsmitstūra gadījumā, arī šis pierādījums ir nekonstruktīvs. Vēlāk tika pierādīts, ka šie ir vienīgie regulārie daudzstūri, ko ir iespējams konstruēt ar cirkuļa un lineāla palīdzību.&lt;ref&gt;Ore, 15—2. The construction of regular polygons, 346. lpp. kā arī 352. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Cromwell, 66. lpp.&lt;/ref&gt; To pierādīja Pjērs Vancels (''Pierre Wantzel'') 1837. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Papildu literatūra ==

* {{Atsauce
 | last1=Dunnington
 | first1=Guy Waldo
 | last2=Gray
 | first2=Jeremy
 | last3=Dohse
 | first3=Fritz-Egbert
 | year=2004
 | title=Carl Friedrich Gauss: Titan of Science
 | publisher=MAA
 | isbn=9780883855478
}}.
* {{Atsauce
 | last=Bühler
 | first=Walter Kaufmann
 | title=Gauss: A Biographical Study
 | publisher=Springer-Verlag
 | year=1981
 | isbn=9783540106623
}}.
* {{Atsauce
 | last1=Gowers
 | first1=Timothy
 | last2=Barrow-Green
 | first2=June
 | last3=Leader
 | first3=Imre
 | year=2008
 | title=The Princeton Companion to Mathematics
 | publisher=Princeton University Press
 | isbn=9780691118802
}}, VI.26 Carl Friedrich Gauss, 755. lpp.
* {{Atsauce
 | last=Ore
 | first=Oystein
 | title=Number Theory and Its History
 | publisher=Courier Dover Publications
 | year=1988
 | isbn=9780486656205
}}.
* {{Atsauce
 | last=Cromwell
 | first=Peter R.
 | title=Polyhedra
 | publisher=Cambridge University Press
 | year=1999
 | isbn=9780521664059
}}.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* Jāzeps Baško, [http://skaitlotajs.venta.lv/2009-02/VeaSkaitlotajs-NR2d.pdf Johans Kārlis Frīdrihs Gauss (1777—1855)]{{Novecojusi saite}}, [http://skaitlotajs.venta.lv/ VeA Skaitļotājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090817171308/http://skaitlotajs.venta.lv/ |date={{dat|2009|08|17||bez}} }}, [http://skaitlotajs.venta.lv/2009-02 Nr. 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100929154255/http://skaitlotajs.venta.lv/2009-02 |date={{dat|2010|09|29||bez}} }}, 12. lpp., Februāris, 2009.
* [http://planetmath.org/encyclopedia/CarlFriedrichGauss.html Carl Friedrich Gauss ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226033057/http://planetmath.org/encyclopedia/CarlFriedrichGauss.html |date={{dat|2009|02|26||bez}} }}, PlanetMath.
* [http://www-history.mcs.st-and.ac.uk/Biographies/Gauss.html Johann Carl Friedrich Gauss], [http://www-history.mcs.st-and.ac.uk/ The MacTutor History of Mathematics archive].
* Eric W. Weisstein, [http://scienceworld.wolfram.com/biography/Gauss.html Gauss, Karl Friedrich (1777-1855)], scienceworld.wolfram.com.


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gauss, Karlis Fridrihs}}
[[Kategorija:Vācijas zinātnieki]]
[[Kategorija:Vācijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Vācijas astronomi]]
[[Kategorija:Vācijas fiziķi]]
[[Kategorija:Skaitļu teorijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]]</text>
      <sha1>gknv3tpjlp0c7jdr277p4nnhxcbqw5v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510507</id>
      <parentid>4510506</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:50:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4510507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8011" sha1="sv27zrwlr5p6uhxuc87m13uv7v5m1kj" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Kārlis Frīdrihs Gauss
| vārds_orig = ''Carl Friedrich Gauß''
| attēls = Carl_Friedrich_Gauss.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1777
| dz_mēnesis = 4
| dz_diena = 30
| dz_vieta = [[Braunšveiga]], [[Vācija]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1855
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 23
| m_vieta = [[Getingene|Getingenē]], [[Vācija]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[vācieši|vācietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Dorotea un Gerhards Gausi
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = Carl Friedrich Gauß signature.svg
| darba_vietas = [[Getingenes Universitāte]]
| alma_mater = [[Getingenes Universitāte]]
| zinātne = [[matemātika]]&lt;br /&gt;[[fizika]]&lt;br /&gt;[[astronomija]]
| pasniedzēji = [[Martins Bartelss]]
| studenti = [[Frīdrihs Beselis]]&lt;br /&gt;[[Johans Enke]]&lt;br /&gt;[[Bernhards Rīmanis]]
| sasniegumi = {{plainlist|
* pierādījis [[algebras pamatteorēma|algebras pamatteorēmu]]
* pierādījis [[aritmētikas pamatteorēma|aritmētikas pamatteorēmu]]
* atrisinājis riņķa dalīšanas problēmu
* izveidojis [[mazāko kvadrātu metode|mazāko kvadrātu metodi]]
* izstrādājis precīzu [[rindu konverģence]]s teoriju
* izgudrojis elektrisko [[telegrāfs|telegrāfu]]
* formulējis [[elektrostatika]]s pamatteorēmu ([[Gausa teorēma]])
}}
| apbalvojumi = [[Koplija medaļa]] (1838)
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}

'''Johans Kārlis Frīdrihs Gauss''' (''Johann Carl Friedrich Gauß''; dzimis {{dat|1777|4|30}} [[Braunšveiga|Braunšveigā]], miris {{dat|1855|2|23}} [[Getingene|Getingenē]]) bija [[Vācieši|vācu]] matemātiķis.

Gausa nopelni [[matemātika]]s attīstībā ir tik lieli, ka laikabiedri viņu dēvēja par “matemātiķu princi” ({{val-la|princeps mathematicorum}}), taču Gauss devis nozīmīgu ieguldījumu arī [[fizika]]s un [[astronomija]]s attīstībā.

== Sasniegumi ==

=== Regulāra septiņpadsmitstūra konstrukcija ===
[[Attēls:17-staru_zvaigzne_uz_Gausa_kapa_pieminekla_(cropped).jpg | thumb | Septiņpadsmitstaru zvaigzne uz Gausa pieminekļa [[Braunšveiga|Braunšveigā]]&lt;ref name=&quot;Zvaigzne&quot;/&gt;]]
1796. gadā 19 gadu vecumā Gauss pierādīja, ka regulāru septiņpadsmitstūri ir iespējams konstruēt, lietojot tikai cirkuli un lineālu. Gauss bija tik ļoti sajūsmināts par šo sasniegumu, ka vēlējās, lai regulārs septiņpadsmitstūris tiktu iegravēts viņa kapakmenī.&lt;ref name=&quot;Zvaigzne&quot;&gt;Gausa kaps atrodas [[Getingene|Getingenē]] un uz tā kapakmeņa ''nav'' iegravēts regulārs septiņpadsmitstūris, taču uz Gausa pieminekļa [[Braunšveiga|Braunšveigā]] ir iegravēta septiņpadsmitstaru zvaigzne (pieminekļa veidotājam bija pārāk grūti iegravēt regulāru septiņpadsmitstūri tā, lai tas neizskatītos pēc riņķa).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Oystein, 358. lpp.&lt;/ref&gt; Gausa [[Matemātisks pierādījums|pierādījums]] ir nekonstruktīvs, jo tas pierāda konstruēšanas ''iespējamību'', bet neparāda, ''kā'' tieši to izdarīt. Pirmais konstruktīvais pierādījums pieder ''Johannes Erchinger'' ap 1800.&lt;ref&gt;Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Heptadecagon.html Heptadecagon], MathWorld.&lt;/ref&gt;

=== Algebras pamatteorēma ===
Gauss savā doktora disertācijā pierādīja [[algebras pamatteorēma|algebras pamatteorēmu]]: jebkuram no konstantes atšķirīgam polinomam ar [[komplekss skaitlis|kompleksiem]] koeficientiem un vienu nezināmo ir vismaz viena kompleksa sakne. Savas dzīves laikā Gauss izstrādāja vēl trīs citus dažādus pierādījumus šai teorēmai.&lt;ref&gt;Gowers et al., V.13 The Fundamental Theorem of Algebra, 798. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Skaitļu teorija ===
[[Attēls:Disqvisitiones-800.jpg | thumb | Titullapa Gausa darbam ''Disquisitiones Arithmeticae'']]
Viena no nozīmīgākajām Gausa publikācijām ir darbs [[skaitļu teorija|skaitļu teorijā]] ar nosaukumu ''[[Disquisitiones Arithmeticae]]'' jeb &quot;pētījumi aritmētikā&quot; (no [[latīņu valoda]]s).&lt;ref&gt;Ore, 209. lpp.&lt;/ref&gt; Tas sarakstīts 1798. gadā, kad Gauss bija tikai 21 gadu vecs, un pirmo reizi publicēts 1801. gadā. Šajā darbā ir atrodams [[aritmētikas pamatteorēma]]s pierādījums&lt;ref&gt;[http://planetmath.org/encyclopedia/FundamentalTheoremOfArithmetic.html Fundamental Theorem of Arithmetic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081218185255/http://planetmath.org/encyclopedia/FundamentalTheoremOfArithmetic.html |date={{dat|2008|12|18||bez}} }}, PlanetMath.&lt;/ref&gt; kā arī pierādījums tam, ka, lietojot tikai cirkuli un lineālu, [[regulārs daudzstūris|regulāru ''n''-stūri]] iespējams konstruēt visiem [[Fermā pirmskaitlis|Fermā pirmskaitļiem]] jeb [[pirmskaitlis|pirmskaitļiem]] ''n'' formā&lt;ref&gt;Bühler, 78. lpp.&lt;/ref&gt;
:&lt;math&gt;
  n = 2^{2^\nu} + 1.
&lt;/math&gt;
Izmantojot šo rezultātu, Gauss pierādīja, ka regulāru ''n''-stūri ir ''iespējams'' konstruēt, ja
:&lt;math&gt;
  n = 2^\alpha p_1 p_2 \ldots p_r,
&lt;/math&gt;
kur ''α'' ir nenegatīvs [[vesels skaitlis]] un ''p''&lt;sub&gt;''i''&lt;/sub&gt; ir dažādi [[Fermā pirmskaitlis|Fermā pirmskaitļi]].&lt;ref&gt;Ore, 352. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Cromwell, 64. lpp.&lt;/ref&gt; Tāpat kā septiņpadsmitstūra gadījumā, arī šis pierādījums ir nekonstruktīvs. Vēlāk tika pierādīts, ka šie ir vienīgie regulārie daudzstūri, ko ir iespējams konstruēt ar cirkuļa un lineāla palīdzību.&lt;ref&gt;Ore, 15—2. The construction of regular polygons, 346. lpp. kā arī 352. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Cromwell, 66. lpp.&lt;/ref&gt; To pierādīja Pjērs Vancels (''Pierre Wantzel'') 1837. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Papildu literatūra ==

* {{Atsauce
 | last1=Dunnington
 | first1=Guy Waldo
 | last2=Gray
 | first2=Jeremy
 | last3=Dohse
 | first3=Fritz-Egbert
 | year=2004
 | title=Carl Friedrich Gauss: Titan of Science
 | publisher=MAA
 | isbn=9780883855478
}}.
* {{Atsauce
 | last=Bühler
 | first=Walter Kaufmann
 | title=Gauss: A Biographical Study
 | publisher=Springer-Verlag
 | year=1981
 | isbn=9783540106623
}}.
* {{Atsauce
 | last1=Gowers
 | first1=Timothy
 | last2=Barrow-Green
 | first2=June
 | last3=Leader
 | first3=Imre
 | year=2008
 | title=The Princeton Companion to Mathematics
 | publisher=Princeton University Press
 | isbn=9780691118802
}}, VI.26 Carl Friedrich Gauss, 755. lpp.
* {{Atsauce
 | last=Ore
 | first=Oystein
 | title=Number Theory and Its History
 | publisher=Courier Dover Publications
 | year=1988
 | isbn=9780486656205
}}.
* {{Atsauce
 | last=Cromwell
 | first=Peter R.
 | title=Polyhedra
 | publisher=Cambridge University Press
 | year=1999
 | isbn=9780521664059
}}.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* Jāzeps Baško, [http://skaitlotajs.venta.lv/2009-02/VeaSkaitlotajs-NR2d.pdf Johans Kārlis Frīdrihs Gauss (1777—1855)]{{Novecojusi saite}}, [http://skaitlotajs.venta.lv/ VeA Skaitļotājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090817171308/http://skaitlotajs.venta.lv/ |date={{dat|2009|08|17||bez}} }}, [http://skaitlotajs.venta.lv/2009-02 Nr. 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100929154255/http://skaitlotajs.venta.lv/2009-02 |date={{dat|2010|09|29||bez}} }}, 12. lpp., Februāris, 2009.
* [http://planetmath.org/encyclopedia/CarlFriedrichGauss.html Carl Friedrich Gauss ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226033057/http://planetmath.org/encyclopedia/CarlFriedrichGauss.html |date={{dat|2009|02|26||bez}} }}, PlanetMath.
* [http://www-history.mcs.st-and.ac.uk/Biographies/Gauss.html Johann Carl Friedrich Gauss], [http://www-history.mcs.st-and.ac.uk/ The MacTutor History of Mathematics archive].
* Eric W. Weisstein, [http://scienceworld.wolfram.com/biography/Gauss.html Gauss, Karl Friedrich (1777-1855)], scienceworld.wolfram.com.


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gauss, Karlis Fridrihs}}
[[Kategorija:Vācijas zinātnieki]]
[[Kategorija:Vācijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Vācijas astronomi]]
[[Kategorija:Vācijas fiziķi]]
[[Kategorija:Skaitļu teorijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]]</text>
      <sha1>sv27zrwlr5p6uhxuc87m13uv7v5m1kj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saules aptumsums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13314</id>
    <revision>
      <id>4510419</id>
      <parentid>4150998</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:29:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4510419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6601" sha1="24cn2bddfe7qfdoytqa13lnzu9me0i1" xml:space="preserve">[[Attēls:Solar_eclipse_1999_4_NR.jpg|thumb|235px|right|Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā]]
'''Saules aptumsums''' ir [[aptumsums|aptumsuma]] veids, kad [[Mēness]] nostājas starp [[Saule|Sauli]] un [[Zeme|Zemi]], tādā veidā pilnībā vai daļēji aizklājot Sauli un aptumšojot Zemes virsmu. Saules aptumsums var notikt tikai [[jauns mēness|jauna mēness]] fāzes laikā, kad, skatoties no Zemes, notiek Saules un Mēness [[konjunkcija (astronomija)|konjunkcija]]. [[Saules aptumsums#Saules aptumsuma veidi|Pilna Saules aptumsuma]] gadījumā Mēness disks aizsedz Sauli pilnībā, bet, ja ir [[Saules aptumsums#Saules aptumsuma veidi|daļējs vai gredzenveida Saules aptumsums]], tā nav pilnībā aizsegta.

Katru gadu notiek divi līdz trīs Saules aptumsumi, no kuriem parasti viens vai divi ir pilnie Saules aptumsumi. Pilnais Saules aptumsums kādā konkrētā ģeogrāfiskā vietā notiek vēl retāk, tāpēc ka katra aptumsuma laikā tāds redzams tikai noteiktā joslā uz Zemes virsmas, relatīvi nelielā apgabalā. [[Latvija|Latvijā]] daļējs Saules aptumsums notika {{dat|2015|3|20}} un {{dat|2018|8|11}} (Latvijā efekts bija ļoti minimāls, jo Mēness aizsedza nelielu daļu no Saules maliņas), bet nākamais pilnais Saules aptumsums būs {{dat|2142|5|25}}.&lt;ref&gt;[http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEsearch/SEsearchmap.php?Ecl=21420525 Total Solar Eclipse of 2142 May 25] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100527215159/http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEsearch/SEsearchmap.php?Ecl=21420525 |date={{dat|2010|05|27||bez}} }}, eclipse.gsfc.nasa.gov {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2017. gada 21. augusta saules aptumsums|2017. gada 21. augustā]] bija pilnais aptumsums, un tas bija redzams [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Nākamais Saules aptumsums notika 2018. gada 15. februārī. Tas bija daļējs un bija novērojams [[Antarktīda|Antarktīdā]], beigu fāze bija redzama [[Čīle|Čīlē]] un [[Argentīna|Argentīnā]].

== Saules aptumsuma veidi ==
{{enciklopēdisks stils}}
[[Attēls:Geometry of a Total Solar Eclipse.svg|thumb|235px|Pilna Saules aptumsuma ģeometriskais zīmējums. Attēls nav pēc mēroga; nosaukumi attēlā ir angļu valodā]]
Pilns Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pilna ēna skar Zemes virsmu. Pilns Saules aptumsums ir iespaidīga [[dabas parādība]], tādēļ daudzi cilvēki dodas uz vietām, kur tas ir gaidāms, lai redzētu to savām acīm. {{dat|1999|8|11}} notikušais pilnais aptumsums [[Eiropa|Eiropā]] palīdzēja palielināt sabiedrības interesi par šo parādību, kā rezultātā ļoti plašas cilvēku masas devās apskatīt gredzenveida aptumsumu {{dat|2005|10|3}} un {{dat|2006|3|29}}.

Gredzenveida Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pilnas ēnas virsotne atrodas virs kāda Zemes virsmas punkta.

Daļējs Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pusēna skar Zemes virsmu.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/NoZemraug/Aptumsumi.htm |title=LIIS projekts &quot;Astronomija tīklā&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120127185727/http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/NoZemraug/Aptumsumi.htm |archivedate={{dat|2012|01|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Daļēja aptumsuma gadījumā Mēness aizsedz tikai daļu no Saules diska. Aizklājums var izskatīties kā neliels robs spožajā Saulē vai arī tikai kā šaurs sirpis. Daļējais aptumsums vienmēr ir novērojams pilnā vai gredzenveida aptumsuma sākumā un beigās.

== Saules un Mēness aptumsums ==
Saules aptumsumi ir saistīti ar Mēness kustību un notiek jaunmēness laikā, periodos, kad Saule atrodas tuvu kādam no Mēness [[orbītas mezgls|orbītas mezgliem]]. Šo parādību novēroja jau senie ēģiptieši un ķīnieši. Senie austrumnieki mēdza teikt, ka Pūķis norij Sauli vai ar savu asti aizsedz to. Atbilstoši tas tika domāts, ka Pūķa aste vai galva atrodas pie viena no Mēness mezgliem. Mēnesim, tāpat tā mezgliem tiek piešķirta liela karmiska loma. Mēness un Saules aptumsumiem ir pat lielāka ietekme uz Dabu, cilvēkiem, viņu psihi un veselību nekā Mēness fāžu maiņām.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.horoskopupasaule.lv/raksts_saule.html |title=Astroloģiskie raksts // SAULES APTUMSUMI&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|12|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218134438/http://www.horoskopupasaule.lv/raksts_saule.html |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atšķirība starp Saules un Mēness aptumsumiem ==

Mēness aptumsums novērojams laikā, kad Zeme aiziet priekšā Saulei jeb Mēness ieiet Zemes ēnā. Mēness aptumsumi notiek gandrīz tikpat bieži kā Saules aptumsumi. Mēness aptumsumus var redzēt veselā Zemes puslodē. Konkrētā vietā redzami 2-3 reizes gadā. 2003. gadā Latvijā pilns Mēness aptumsums bija vērojams 9. novembrī. 2004. gada 28. oktobrī bija vērojams daļējs [[mēness aptumsums]].

== Kā aptumsumi ietekmēja cilvēkus senajos laikos ==
Senos laikos Grieķijā kāds karavadonis, dodoties kaujā, tomēr savu karapulku pagriezis atpakaļ, jo uzskatījis Saules aptumsumu par sliktu zīmi.
Savukārt [[Krievija|Krievijā]] ir pat teiksma par Igora kauju un glezna, kas attēlo Saules aptumsumu un šo kauju, bet šajā gadījumā karavadonis no kaujas neatteicās un zaudēja to.

Astrologs Juris Kauliņš pastāstīja, ka Saules aptumsumi ietekmējuši viņa likteni samērā spēcīgi. Savu pirmo aptumsumu Juris atceras vēl no skolas laikiem, kad 1966. gada maijā vērojot Saules aptumsumu, viņš otrās klases skolēns būdams nolēma pievērsties astronomijai, ko vēlāk dzīvē arī realizēja un daudzus gadus strādāja [[Baldones observatorija|Baldones observatorijā]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20080625195106/http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEatlas/SEatlas3/SE2001-25T-1.GIF Visi Saules aptumsumi no 2001. līdz 2025. gadam]
* [http://eclipse.gsfc.nasa.gov/5MCSEmap/2101-2200/2142-05-25.gif Nākamais pilnais Saules aptumsums Latvijā]
* [http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEplot/SEplot2001/SE2011Jan04P.GIF 2011. gada 4. janvāra Saules aptumsums]
* [https://web.archive.org/web/20160312025140/http://eclipse.gsfc.nasa.gov/SEplot/SEplot2001/SE2015Mar20T.GIF 2015. gada 20. marta Saules aptumsums]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saules aptumsumi| ]]</text>
      <sha1>24cn2bddfe7qfdoytqa13lnzu9me0i1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bergena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14272</id>
    <revision>
      <id>4510533</id>
      <parentid>4471344</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:29:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Cilvēki */</comment>
      <origin>4510533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10100" sha1="l2rhr5fdh1bdou75xu410x2fhuvt9r4" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|Norvēģijas pilsētu|Bergena (nozīmju atdalīšana)|Bergena}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Bergena
| native_name = ''Bergen''
| settlement_type = pilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Photomontage
|photo1a =Bergen panorama at night - panoramio (1).jpg
|photo2a =Kong Olav Vs Plass - Flickr - abbilder.jpg
|photo2b =Old town, Bergen (52) (36088314170).jpg
|photo3a =Norwegian national day at Bryggen with Ulriken in the horizon.jpg
|photo3b =Bergen Sandviken, Norway at night.jpg
|photo4a =Fjordsteam 2018 (141836).jpg
|size = 275
|position = center
|color = white
}}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Bergen, Norway.svg
| image_shield = Bergen våpen.svg
| pushpin_map = Norvēģija#Eiropa
| pushpin_label_position = 
| latd = 60
| latm = 23
| lats = 22
| latNS = N
| longd = 5
| longm = 19
| longs = 48
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{NOR}}
| subdivision_type1 = Filke
| subdivision_name1 = [[Vestlanne]]
| subdivision_type2 = Komūna
| subdivision_name2 = [[Bergenas komūna]]
| established_title = Dibināta
| established_date = {{dat|1070}}
| seat_type = 
| seat = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = Marita Varnke (H)
| area_total_km2 = 87.17
| area_land_km2 = 
| population_total = 273 626
| population_as_of = {{dat|2025||||bez}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| website = 
| footnotes = 
}}
'''Bergena''' ({{val|no|Bergen}}) ir pilsēta [[Norvēģija]]s dienvidrietumos, osta [[Ziemeļjūra]]s krastā. Tā ir otrā lielākā Norvēģijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ssb.no/befolkning/folketall/artikler/de-storste-byene-og-tettstedene-i-norge|title=Norges 10 største byer, tettsteder og kommuner|website=SSB|access-date=2026-05-21|date=2026-02-25|language=nb}}&lt;/ref&gt; Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem (''de syv fjell)''. Šis skaits izvēlēts nevis pēc faktiskā reljefa, bet iedvesmojoties no Romas septiņiem kalniem. Augstākais kalns ir Ulrikens (642 metri) un tajā var nokļūt ar trošu vagoniņu. Otrs populārākais kalns ir Fleijens (320 metri), kurā var uzbraukt ar [[funikulers|funikuleru]], kas atiet netālu no pilsētas centrā esošā zivju tirgus. Bergenu dažkārt sauc par lietus pilsētu, jo pilsētā līst ap 280 dienām gadā.

== Vēsture ==

Bergenai pilsētas tiesības 1070. gadā piešķīra Norvēģijas karalis Ūlavs Hjire (Miermīlīgais), jeb [[Olafs III]], kad tā jau bija lielākā pilsēta valstī. 1217. gadā tā kā galvaspilsēta nomainīja [[Trondheima|Trondheimu]] (tajā laikā Nīdarūsu), bet 1299. gadā šajā statusā to nomainīja [[Oslo]]. No 13. gadsimta beigām Bergenā dominēja [[Hanza|Hanzas savienības]] tirgotāji galvenokārt no [[Lībeka]]s. Bergenas vācu kvartālos dzīve ritēja kā savā valstī ar saviem likumiem un tajā varēja dzirdēt galvenokārt lejasvācu valodu. Pilsēta uzplauka, pateicoties žāvētu zivju, [[menca|mencu]] tirdzniecībai. 1349. gadā jūrnieki pilsētā ievazāja [[mēris|mēri]]. Tomēr Bergena saglabāja vislielāko iedzīvotāju skaitu visā Skandināvijā — 6000, kas gan salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām bija ļoti maz.

15. gadsimtā pilsētu vairākkārt aplenca [[vitālieši]] (''Vitalienbrüder''), un 1429. gadā tiem izdevās izpostīt pilsētu un karaļa pili. 1536. gadā karalim izdevās padzīt vai naturalizēt pilsētas vācu tirgoņus. 1665. gadā pie Bergenas notika [[Vogenas kauja]] (''Battle of Vågen'') starp [[Nīderlande]]s un [[Anglija]]s floti. Gan 15., gan 16. gadsimtā Bergena bija lielākā pilsēta Ziemeļvalstīs, bet Norvēģijā tā bija lielākā pilsēta līdz 1850. gadam, kad to apsteidza [[Oslo]]. 1813. gadā pilsētā izveidota birža.

Norvēģijai, esot neitrālai valstij, Pirmais pasaules karš Bergenu neskāra, bet 1916. gadā pilsētas centru plaši izpostīja ugunsgrēks, nodegot vairāk nekā 300 ēkām.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, 1940. gada 9. aprīlī Bergenu okupēja [[Vācija|vācu]] karaspēks pirmajā vācu iebrukuma Norvēģijā dienā. 1944. gada 20. aprīlī Bergenas ostā tika uzspridzināts nīderlandiešu kravas kuģis, kurā atradās ap 120 tonnām sprāgstvielu, nogalinot vismaz 150 cilvēkus, kā arī nodarot postījumus vēsturiskām ēkām. Sabiedroto karaspēks kara laikā bombardēja pilsētu, jo tā bija vācu flotes atbalsta bāze.

== Vietvārds ==
Pastāv uzskats, ka Bergenas vārds cēlies no vārda ''Bergvin'' vai ''Bjorgvin'', kas aptuveni nozīmē &quot;zaļās pļavas starp kalniem&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bergen.kommune.no/omkommunen/fakta-om-bergen/historie|title=Bergen kommune - Historie|website=Bergen kommune - Historie|access-date=2026-05-21|language=no}}&lt;/ref&gt;

== Apskates objekti ==

=== Brigene ===

Visievērojamākā vieta Bergenā ir vāciešu būvētā Brigene ar divslīpju jumtu mājiņām, kuras vērstas pret Vogenas līci. To sākotnēji dēvēja par ''Tyskebryggen'' (vācu piestātni) un ''Hansabryggen'' (Hanzas piestātni), jo vācieši Bergenā dominēja 400 gadus, līdz 1754. gadam, bet pirmie tirgotāji no Lībekas ieradās vēl simt gadus pirms tam. Vairāku ugunsgrēku dēļ tikai aptuveni ceturtā daļa no ēkām ir palikušas neskartas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://riksantikvaren.no/arbeidsomrader/verdensarv/bryggen-i-bergen/|title=Bryggen i Bergen - Riksantikvaren|access-date=2026-05-21|date=2020-02-14|language=nb-NO}}&lt;/ref&gt;.

Brigene ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
[[Attēls:Brygge Norway 2005-08-18.jpg|center|800px|thumb|Brigene]]

=== Zivju tirgus ===
[[Attēls:Bergen-marché aux poissons.jpg|thumb|250px|Zivju tirgus]]
Bergenas zivju tirgus ir viens no pazīstamākajiem Norvēģijas tirgiem. Tirgū pārdod jūras veltes, augļus un dārzeņus. Tirgus atrodas pilsētas centrā, ir pastāvējis no 13. gadsimta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitbergen.com/ting-a-gjore/fisketorget-i-bergen-p822253|title=Fisketorget i Bergen|website=visitBergen.com|access-date=2026-05-21|language=nb-NO}}&lt;/ref&gt;

=== Hokona zāle ===
[[Attēls:Haakonshallen i Bergen.jpg|thumb|250px|Hokona zāle]]
Hokona zāle, tāpat kā zivju tirgus, atrodas netālu no Brigenes. Hokona zāle ir ceremoniju telpa, kuru Norvēģijas karalis Hokons Hokonsons 1261. gadā uzbūvēja sava dēla Magnusa Lāgabētera (Magnuss IV, Likumu Labotājs) kronēšanai un kāzām. Tā tiek uzskatīta par lielāko viduslaiku celtni, kas saglabājusies Norvēģijā. Rozenkranca tornis, tāpat kā Hokona zāle, ir seno nocietinājumu daļa. Torni 1560. gadā uzbūvēja Bergenas pils pārvaldnieks, dānis Rozenkrancs.

== Klimats ==
Bergenas klimatu ietekmē siltās [[Golfa straume]]s Ziemeļatlantijas atzars un kalni, kas ieskauj pilsētu un aiztur no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] nākošo [[mitrums|mitrumu]]. Bergenas klimats ir mēreni okeānisks, ar lielu [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzumu]] visos gadalaikos, arī ziemā. Tāpēc pilsēta tiek uzskatīta par lietaināko pilsētu Eiropā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last=Meze-Hausken |first=Elisabeth |date=October 2007 |title=Seasons in the sun—weather and climate front-page news stories in Europe's rainiest city, Bergen, Norway |journal=International Journal of Biometeorology |volume=52 |issue=1 |pages=17–31 |bibcode=2007IJBm...52...17M |doi=10.1007/s00484-006-0064-5 |issn=1432-1254 |pmid=17245564 |s2cid=29081365 |hdl-access=free |hdl=1956/2114}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The rainiest city in Europe. Allegedly. |url=https://eugene.kaspersky.com/2014/07/02/the-rainiest-city-in-europe-bergen-norway/ |access-date=12 March 2019 |website=eugene.kaspersky.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Europe and the United Kingdom Average Yearly Annual Precipitation |url=https://www.eldoradoweather.com/forecast/climate/climate-maps/europe-annual-precip-map.html |access-date=12 March 2019 |website=www.eldoradoweather.com}}&lt;/ref&gt; Okeāniskā klimata ietekmē liels karstums un aukstums Bergenā nav bieži. Vidējā temperatūra ziemā Bergenā ir ap 2 — 3° C, vasarā — ap 13 — 16° C.

No 2006. gada 29. oktobra līdz 2007. gada 21. janvārim lija bez mitas 85 dienas. Lietus un 10 °C temperatūra var būt kā jūnijā, tā janvārī. Nokrišņu daudzums un vēju stiprums 21. gadsimtā ir palielinājies un tas ir izraisījis gan applūšanas, gan zemes noslīdējumus, kas apdraud gan neskaitāmās mājiņas, ka celtas stāvajās nogāzēs, gan vēsturisko Brigeni, kas atrodas nedaudz virs ūdens līmeņa.

== Sports ==
Pilsētas apkārtnē norisinājies [[2017. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]. Pazīstamākā sporta spēļu komanda no Bergenas ir futbola klubs ''[[SK Brann]]''.

== Cilvēki ==

Bergenā dzimuši:

* [[Ūle Bulls]] (''Ole Bull'') (1810—1880) — vijolnieks
* [[Īvars Jēvers]] (''Ivar Giaever'') (1929-) — fiziķis
* [[Edvards Grīgs]] (''Edvard Grieg'') (1843—1907) — komponists
* [[Gerhards Armauers Hansens]] (''Gerhard Armauer Hansen'') (1841—1912) — ārsts
* [[Ludvigs Holbergs]] (''Ludvig Holberg'') (1684—1754) — rakstnieks
* [[Hjētils Knutsens]] (''Kjetil Knutsen'') (1968—) — norvēģu futbola treneris
* [[Kurts Nilsens]] (''Kurt Nilsen'') (1978-) — mūziķis
* [[Līva Grēte Šelbreida-Puarē]] (''Liv Grete Poirée'') (1974-) — biatloniste
* [[Geirs Tveits]] (''Geirr Tveitt'') (1908—1981) — komponists
* [[Vargs Vikerness]] (''Varg Vikernes'') (1973-) — mūziķis, neonacists

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Norvēģijas pilsētas]]
[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]</text>
      <sha1>l2rhr5fdh1bdou75xu410x2fhuvt9r4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ūle Bulls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14340</id>
    <revision>
      <id>4510537</id>
      <parentid>4022873</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:33:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4510537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1917" sha1="pdhgbxtul8gvaoj48pstmpxpiq53xmz" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Ole Bull cabinet card portrait.jpg|thumb|Ūle Bulls]]

{{commonscat|Ole_Bull|Ūle Bulls}}

'''Ūle Bornemans Bulls''' (''Ole Borneman Bull'', dzimis {{dat|1810|2|5}} [[Bergena|Bergenā]], miris {{dat|1880|8|17}} Lisē (''Lysø'') pie Bergenas) - [[Norvēģija|norvēģu]] [[vijole|vijolnieks]]. Pazīstams kā mūziķis, kurš pasaulei atklāja [[Edvards Grīgs|Edvarda Grīga]] mūziku.

Jau desmit gadu vecumā spēlēja vijoli Bergenas simfoniskajā orķestrī. Starptautisku atzinību ieguva [[Parīze|Parīzē]].

Bija Norvēģijas neatkarības atbalstītājs. 1850. gadā bija viens no norvēģu nacionālā teātra dibinātājiem. Vairākkārt ar lieliem panākumiem koncertēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur iegādājās zemi, uz kuras nodibināja apmetni - Jauno Norvēģiju.

[[Roberts Šūmanis]] salīdzinājis Bullu ar [[Nikolo Paganīni|Paganīni]]. Bulls bija draugos ar [[Ferencs Lists|Listu]], un viņi dažkārt koncertēja kopā.
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Ole Bull}}
* [http://vestraat.net/TNG/getperson.php?personID=I38280&amp;tree=IEA Family Genealogy] (vestraat.net)
* [http://bbs.keyhole.com/ubb/download.php?Number=611398 Google Earth placemark of Lysoen]{{Dead link|date=January 2026 |bot=InternetArchiveBot }}
* [http://www.olebull2010.no/english Official Ole Bull 200 year anniversary page] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120420122640/http://www.olebull2010.no/english |date=2012-04-20 }}
* [https://www.flickr.com/photos/bergen_public_library/collections/72157617121880335/ Ole Bull pictures on flickr commons by Bergen Public Library]

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bulls, Ule}}
[[Kategorija:1810. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1880. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Norvēģu komponisti]]
[[Kategorija:Vijolnieki]]
[[Kategorija:Romantisma komponisti]]
[[Kategorija:Vestlannē dzimušie]]</text>
      <sha1>pdhgbxtul8gvaoj48pstmpxpiq53xmz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gerhards Armauers Hansens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14373</id>
    <revision>
      <id>4510536</id>
      <parentid>4309312</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:31:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4510536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1703" sha1="qt22g1g93iznvhjm5tebniygb7gd6hh" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig =''Gerhard Henrick Armauer Hansen''
| attēls = Gerhard Henrik Armauer Hansen.jpg
| att_izmērs =
| dz_gads =1841
| dz_mēnesis =7
| dz_diena =29
| dz_vieta =[[Bergena]], [[Norvēģija]], {{NOR}}
| m_gads =1912
| m_mēnesis=2
| m_diena=12
| m_vieta =[[Floro]], {{NOR}}
| pilsonība ={{NOR}}&lt;br&gt;
| tautība ={{NOR}}
| darba_vietas = 
| alma_mater =[[Oslo Universitāte]]
| zinātne =[[Epidemioloģija]]
| pasniedzēji =
| studenti =
| sasniegumi = lepru izraisošās baktērijas atklāšana
| apbalvojumi = [[Svētā Olafa ordenis]] 
| paraksts =
| piezīmes = 
}}
[[Attēls:Gerhard Armauer Hansen.jpg|thumb|150px|Gerhards Armauers Hansens]]
'''Gerhards Henriks Armauers Hansens''' (''Gerhard Henrick Armauer Hansen'', dzimis 1841.gada 29. jūlijā [[Bergena|Bergenā]], miris 1912. gada 12. februārī Florē, [[Norvēģija]]s ziemeļos) bija [[Norvēģi|norvēģu]] ārsts. Pazīstams kā [[lepra]]s izraisītājas baktērijas ''[[Mycobacterium leprae]]'' atklājējs.

Dzimis Bergenā, studēja medicīnu [[Oslo]]. 1873. gadā nāca klajā ar paziņojumu par lepru izraisošās baktērijas atklāšanu.

== Ārējās saites ==
{{Commons}}
* [http://www.whonamedit.com/doctor.cfm/596.html Hansena biogrāfija (angliski)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120719013237/http://www.whonamedit.com/doctor.cfm/596.html |date={{dat|2012|07|19||bez}} }}


{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hansens, Gerhards Armauers}}

[[Kategorija:1841. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1912. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas mediķi]]
[[Kategorija:Norvēģu zinātnieki]]
[[Kategorija:Norvēģu fiziķi]]
[[Kategorija:Vestlannē dzimušie]]</text>
      <sha1>qt22g1g93iznvhjm5tebniygb7gd6hh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GIRD</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15048</id>
    <revision>
      <id>4510440</id>
      <parentid>2932970</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:51:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|0|0 */</comment>
      <origin>4510440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3607" sha1="h8s30s9gnrbyrqj6gpegxpvn3q3ysg0" xml:space="preserve">'''GIRD''' ({{val-ru|Группа Изучения Реактивного Движения, ГИРД}}) bija reaktīvās kustības pētīšanas grupa [[Maskava|Maskavā]], [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1930. gadi|1930. gados]]. Darbojās galvenokārt pie [[šķidrā degviela|šķidrās degvielas]] [[raķešdzinējs|raķešdzinēju]] izstrādes un to praktiskas pielietošanas. Sākotnēji grupas vadītājs bija [[Frīdrihs Canders]]. GIRD darbojās neatkarīgi, paralēli [[Gāzu dinamiskā laboratorija|Gāzu dinamiskajai laboratorijai]] ([[Ļeņingrada]]).

== Organizācija ==
Grupa sastāvēja no 4 brigādēm, kas strādāja pie 10 projektiem:
* 1. brigāde (vadītājs Frīdrihs Canders) - dzinēji:
** projekts 01 - eksperimentāls [[raķešdzinējs]] [[OR-1]], pie kura Canders strādāja jau no [[1929]]. gada;
** projekts 02 - raķešdzinējs [[OR-2]], kas bija paredzēts raķešplanierim [[RP-1]];
** projekts 10 - raķešdzinējs raķetei [[GIRD-X]].
* 2. brigāde (vadītājs [[Mihails Tihonravovs]]) - produkti uz dzinēju bāzes:
** projekts 03 - ar degvielas sūkni darbināms raķešdzinējs RDA-1, projekts netika pabeigts;
** projekts 05 - [[raķete]], kuras dzinēju ORM-50 izstrādāja [[Gāzu dinamiskā laboratorija|Gāzu dinamiskajā laboratorijā]]; netika pabeigta;
** projekts 07 - raķete ar OR-2 dzinēju; GIRD laikā vēl netika palaista;
** projekts 09 - raķete, darbināma ar daļēji cieto degvielu; pirmā raķete, kas lidoja GIRD laikā.
* 3. brigāde (vadītājs [[Jurijs Pobedonosecs]]) - gaisa [[Reaktīvais dzinējs|reaktīvie dzinēji]]:
** projekts 04 - [[virsskaņas ātrums|virsskaņas]] [[aerodinamiskais tunelis|aerodinamiskā tuneļa]] izgatavošana;
** projekts 08 - tiešplūsmas reaktīvais dzinējs.
* 4. brigāde (vadītājs [[Sergejs Koroļovs]]) - lidaparātu konstrukcijas:
** projekts 06 - [[spārnotā raķete|spārnoto raķešu]] konstruēšana;
*** projekts 06/I - [[RP-1]] planieris ar dzinēju no 09 projekta;
*** projekts 06/III (Objekts 216) - planieris ar dzinēju OR-2;
*** projekts 06/IV (Objekts 212) - planieris ar [[Gluško]] laboratorijas izstradāto dzinēju ORM-65.

Bez šīm četrām brigādēm darbojās mehāniskās darbnīcas un raķešdzinēju stendi.

Paralēli Maskavas grupai un tās pakļautībā darbojās arī Ļeņingradas GIRD grupa, kas nodarbojās galvenokārt ar raķešu popularizēšanu.

== Hronoloģija ==
=== 1931 ===
GIRD izveidota {{dat|1931|9|15}} no reaktīvo dzinēju sekcijas pie [[Osoaviahim]]a Centralās Padomes Gaisa tehnikas biroja.

=== 1932 ===
* Aprīlis — izveidota GIRD ražošanas daļa, piešķirtas telpas Sadovospaskas ielā, cilvēki.
* 1. maijs — par GIRD priekšnieku iecelts S. Koroļovs. Īsā laikā tika radīts dzinējs OR-2.

=== 1933 ===
* 28. martā mira Frīdrihs Canders.
* 31. maijā 2. brigāde pabeidza raķetes 09 izveidi. Tā bija pirmā PSRS šķidrās degvielas raķete.
* 11. augustā 4. brigāde pabeidza raķešplaniera RP-1 izstrādi. RP-1 bija sērijas planieris BIČ-11, apgādāts ar dzinēju OR-2.

1933. gada beigās GIRD tika apvienota ar Ļeņingradas [[Gāzu dinamiskā laboratorija|Gāzu dinamisko laboratoriju]], un uz to bāzes tika organizēts Reaktīvais institūts.

== Ārējās saites ==
* [http://www.mentallandscape.com/G_GIRD.htm Group for the Study of Jet Propulsion]{{Novecojusi saite}}

== Literatūra ==
* Антон Первушин. &quot;Красный космос. Звездные корабли Советской империи.&quot;, Москва, 2007

[[Kategorija:Raķešbūves organizācijas]]
[[Kategorija:Raķešbūves pirmsākumi]]</text>
      <sha1>h8s30s9gnrbyrqj6gpegxpvn3q3ysg0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4510405</id>
      <parentid>4510276</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:07:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3</comment>
      <origin>4510405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="571776" sha1="a802clo2uzxm40kycwbpdyrhdpe3kjz" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>a802clo2uzxm40kycwbpdyrhdpe3kjz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510569</id>
      <parentid>4510405</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T02:10:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4510569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="571759" sha1="ltrm3g4xszi0no8yo0vx4i2vffj2njd" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>ltrm3g4xszi0no8yo0vx4i2vffj2njd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510615</id>
      <parentid>4510569</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T04:54:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5</comment>
      <origin>4510615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="572962" sha1="ndda5sq3024b0o5heaj48t0gcqc1gyo" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[Kristietība|kristietības]] ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>ndda5sq3024b0o5heaj48t0gcqc1gyo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510616</id>
      <parentid>4510615</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:04:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4510616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="573270" sha1="gkskcprjnwfudarvpqd5r1da1qr53c4" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks, kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, '''[[Hibatulla Ahundzada]]''' ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[Kristietība|kristietības]] ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>gkskcprjnwfudarvpqd5r1da1qr53c4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510617</id>
      <parentid>4510616</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:08:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4510617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="573270" sha1="nf69oyt0jxeczjycnmhbipw9hoiqblr" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[Kristietība|kristietības]] ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>nf69oyt0jxeczjycnmhbipw9hoiqblr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AirBaltic</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15793</id>
    <revision>
      <id>4510630</id>
      <parentid>4505947</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:33:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pārveides plāns par publisku akciju sabiedrību */ pap</comment>
      <origin>4510630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56992" sha1="drzxmzbavuewvym1c3wkoknmlf3xoeb" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}}
{{Aviokompanijas infokaste
 |         aviokompanija = ''airBaltic''
 |                  logo = AirBaltic Logo.svg
 |           logo izmērs = 250px
 |                attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg
 |         attēla izmērs = 250px
 |       attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]''
 |                  IATA = BT
 |                  ICAO = BTI
 |             izsaukums = AIR BALTIC
 |              dibināta = {{dat|1995|08|28}}
 |        darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}}
 |     darbību pārtrauca =
 |          galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]
 |          citas bāzes = 
* [[Tallinas lidosta]]
* [[Viļņas starptautiskā lidosta]]
* [[Tamperes Pirkalas lidosta]] 
 | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&amp;av2=G&amp;av3=club&amp;av5=lv&amp;gclsrc=aw.ds&amp;&amp;gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]&lt;/ref&gt; 
 | aviokompāniju alianse = 
 |                 flote = 54 
 |             galamērķi = 89 (2026. gada vasaras sezona)
 |               sauklis =
 |       mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation''
 |             īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %&lt;br /&gt;SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 %
 |         galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs)
 |                peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022)
 |                apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022)
 |            mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}}
}}

'''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists &quot;airBaltic&quot; valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}&lt;/ref&gt;
bet 2025. gadā pārsniedza 779 miljonus eiro, tomēr zaudējumi bija vairāk nekā 44 miljoni eiro. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas bija par 1 % vairāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā valdībai iesnieɡtais stratēģiskās attīstības plāns paredz aviokompānijas izaugsmei piesaistīt privāto kapitālu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2026-valdiba-pilnvaro-valsts-kasi-parstavet-latviju-airbaltic-obligaciju-turetaju-sapulce.a656929/ Valdība pilnvaro Valsts kasi pārstāvēt Latviju «airBaltic» obligāciju turētāju sapulcē] lsm.lv 30.07.2026&lt;/ref&gt;

Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % —  [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Dibināšana ===
[[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]]
Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;[[Latavio]]&quot; likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu &quot;[[Baltic International Airlines]]&quot; un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).&lt;ref&gt;[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]&lt;/ref&gt; Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]].
1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.

=== Straujas izaugsmes periods ===
1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 
2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]&lt;/ref&gt;

=== Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide ===
[[Attēls:Air Baltic Boeing 737-300; YL-BBS@ZRH;17.03.2012 645ay (7003290445).jpg|thumb|200x200px|[[Boeing 737-300]]]]
Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}&lt;/ref&gt; Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]&lt;/ref&gt; 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.&lt;ref&gt;[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 &quot;airBaltic&quot; prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]&lt;/ref&gt; Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}&lt;/ref&gt;

2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS &quot;Latvijas Krājbanka&quot; ieķīlātās SIA &quot;Baltijas Aviācijas sistēmas&quot; piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.&lt;ref&gt;[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem &quot;''airBaltic''&quot; privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Air Baltic, De Havilland Canada DHC-8-400, YL-BAE (13055924514).jpg|thumb|200x200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]]
[[Attēls:YL-BTA A220 airBaltic VBY 01.jpg|thumb|200x200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]]
2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,&lt;ref&gt;[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm &quot;airBaltic&quot; līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]&lt;/ref&gt; bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}&lt;/ref&gt;

2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285&lt;/ref&gt;

2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}&lt;/ref&gt; 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot; /&gt; 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;

Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''.
2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu.
2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot; /&gt;
Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš ===
[[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. 
Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.&lt;/ref&gt;
23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā&lt;/ref&gt;

18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā&lt;/ref&gt; tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām.
No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.&lt;ref&gt;[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot; /&gt;
Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot; /&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022&lt;/ref&gt; bet 26. februārī uz un no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022&lt;/ref&gt;
Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022&lt;/ref&gt;
Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022&lt;/ref&gt;

2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot; /&gt;

=== Dzinēju problēmas ===
2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka &quot;Airbus 220-300&quot; lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums &quot;Pratt&amp;Whitney&quot; paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī &quot;GTF&quot; dzinēju floti, kurā ietilpst &quot;airBaltic&quot; izmantotie &quot;A220-300&quot; lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 &quot;GTF&quot; dzinēju flotes lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Attīstības stratēģijas maiņa ===
2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī&lt;/ref&gt;
Biznesa ziņu aģentūra &quot;Bloomberg&quot; ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;airBaltic&quot; akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets lēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī&lt;/ref&gt; Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, &quot;Lufthansa&quot; grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;/&gt;
11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla  uzņēmuma &quot;''INVL Asset Management''&quot; valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma &quot;''Swedavia AB''&quot; padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt; viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti.
19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.
21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %).
''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.&lt;ref&gt;[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. &quot;airBaltic&quot; koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

Pēc [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] sākuma valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs (mīnus 183 miljoni eiro), īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada auɡustā ''airBaltic'' publiskoja jaunu uzņēmuma biznesa plānu ar samazinātu lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, un Rīgu atstāt kā galveno bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026&lt;/ref&gt; 
20. augustā Saeima pieņēma &quot;''Air Baltic Corporation'' finanšu stabilizācijas pasākumu likumu&quot; un piekrita pagarināt valsts aizdevuma atmaksu, atļaut papildu obligāciju iegādi līdz 30 miljonu eiro apmērā un esošo obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju. Parlaments akceptēja, ka &quot;airBaltic&quot; saistības pret valsti var arī pārvērst akcijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.08.2026-saeima-piekrit-airbaltic-valsts-aizdevuma-atmaksas-pagarinasanai-un-papildu-obligaciju-iegadei.a659574/ Saeima piekrīt «airBaltic» valsts aizdevuma atmaksas pagarināšanai un papildu obligāciju iegādei] lsm.lv 20.08.2026&lt;/ref&gt;

== Inovācijas un rekordi ==
=== Inovācijas ===
* 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā.
* 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}&lt;/ref&gt;
*2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]&lt;/ref&gt;
* 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}&lt;/ref&gt;

=== Rekordi ===
* 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes.

== Lidojumu galamērķi ==
{{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}}

Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas.

Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}&lt;/ref&gt; Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski.

2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Koda koplietošanas līgumi ===
[[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus.

2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=65%}}
{{Col-3}}
* [[Aegean Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air Canada]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air France]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Air Serbia]] &lt;small&gt;([[Etihad Airways Partners]])&lt;/small&gt;
* [[Azerbaijan Airlines]] 
* [[Austrian Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Bulgaria Air]]
* [[British Airways]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[Brussels Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Delta Air Lines]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Etihad Airways]]
* [[Icelandair]]
* [[Iberia]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[ITA Airways]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[KLM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Lufthansa]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[KM Malta Airlines]]
* [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Scandinavian Airlines]] (SAS) &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Swiss]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAP Air Portugal]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAROM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}}

== Flote ==

=== Pašreizējā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse; text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Attēls
!Sāka izmantot
!Izmanto
!Pasūtītas
!Sēdvietas
!Piezīmes
|-
|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]&lt;br /&gt;{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}}
|[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]]
|2016. gadā
|54&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026&lt;/ref&gt;
|44&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-size&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}&lt;/ref&gt;
|148/149&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-seats&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}&lt;/ref&gt;
|align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam.
'''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās.
|}

2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām.
2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu.

''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt &amp; Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī&lt;/ref&gt;

2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās.

2026. ɡada 8. jūlijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' jūnija beigās samazinājusi &quot;Airbus A220-300&quot; lidmašīnu skaitu līdz 54 lidmašīnām. 2026. gada vasaras sezonā līdz 25 &quot;airBaltic&quot; lidmašīnām lido &quot;Lufthansa Group&quot; partneru tīklā (&quot;Swiss&quot;, &quot;Austrian Airlines&quot; un &quot;Brussels Airlines&quot;, kā arī &quot;Air Serbia&quot;).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026&lt;/ref&gt; Auɡustā kļuva zināms, ka līdz gada beigām AirBaltic lidmašīnu skaitu plānoja samazināt līdz 36 un atcelt iepriekšējās vadības plānu nākotnē iepirk līdz 100 lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026&lt;/ref&gt;

=== Vēsturiskā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse;text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Kopā
!Tika izmantota
!Piezīmes
|-
|align=left|[[Saab 340]]
|1
|1995—1999
|align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]]
|-
|align=left|[[British Aerospace 146-200]]
|1
|1995—1996
|align=left|Īrēta 3 mēnešus
|-
|align=left|[[Avro RJ70]]
|3
|1996—2005
|align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]].
|-
|align=left|[[Fokker 50]]
|9
|1998—2011
|align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]].
|-
|align=left|[[Boeing 737-500]]
|10&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2003—2019
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] 
|-
|align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]]
|6&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2007—2020&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Boeing 757-200]]
|2
|2008—2014
|align=left|
|-
|align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]]
|12
|2010—2023
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]]
|1
|2023
|align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu
|-
| align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]]
|2
|2013—2014
2023
| align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus
Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu.
|-
|align=left|[[Airbus A320-232]]
|2
|2023
|Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu
|}

== Apbalvojumi ==

* Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma &quot;OAG Aviation Solutions&quot; analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv|archive-date=2019-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190822003029/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/}}&lt;/ref&gt; savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi  punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1 |date=2019-10-25 }}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Meitasuzņēmumi un zīmoli==
Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. &quot;[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training&quot;]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, &quot;''airBaltic''Travel.com&quot;, &quot;[[Baltic Taxi]]&quot;, &quot;BalticHotels&quot;, &quot;BalticMiles&quot; ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work=  |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Incidenti ==
{{pamatraksts|airBaltic incidenti}}
''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā &lt;!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --&gt; tikai 3 guvuši traumas.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;80&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs
Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]]
Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT)
Attēls:De Havilland Canada DHC-8Q-402 Dash 8, YL-BAJ, Air Baltic.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]]
Attēls:YL-BDB (9251778894).jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;80&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Airbus A220-300 at Riga Airport.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]
Attēls:Hannover Airport airBaltic Airbus A220-371 YL-ABN (DSC08172).jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Hanoveras lidostā]]
Attēls:YL-CSJ, airBaltic AIRBUS A220-300, Estonian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]
Attēls:Air Baltic Airbus A220 YL-CSK named &quot;Vilnius &quot; with Lithuanian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em|refs=
&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&amp;utm_source=startpage_hot&amp;utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa]
* [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa]
* [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi]

== Skatīt arī ==
* [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]]


{{Latvija avio}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:AirBaltic| ]]
[[Kategorija:Latvijas zīmoli]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>drzxmzbavuewvym1c3wkoknmlf3xoeb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510631</id>
      <parentid>4510630</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:34:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Attīstības stratēģijas maiņa */</comment>
      <origin>4510631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56991" sha1="mzhlp34fivj30x9cwvb2x5f2v3vhl8t" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}}
{{Aviokompanijas infokaste
 |         aviokompanija = ''airBaltic''
 |                  logo = AirBaltic Logo.svg
 |           logo izmērs = 250px
 |                attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg
 |         attēla izmērs = 250px
 |       attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]''
 |                  IATA = BT
 |                  ICAO = BTI
 |             izsaukums = AIR BALTIC
 |              dibināta = {{dat|1995|08|28}}
 |        darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}}
 |     darbību pārtrauca =
 |          galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]
 |          citas bāzes = 
* [[Tallinas lidosta]]
* [[Viļņas starptautiskā lidosta]]
* [[Tamperes Pirkalas lidosta]] 
 | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&amp;av2=G&amp;av3=club&amp;av5=lv&amp;gclsrc=aw.ds&amp;&amp;gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]&lt;/ref&gt; 
 | aviokompāniju alianse = 
 |                 flote = 54 
 |             galamērķi = 89 (2026. gada vasaras sezona)
 |               sauklis =
 |       mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation''
 |             īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %&lt;br /&gt;SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 %
 |         galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs)
 |                peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022)
 |                apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022)
 |            mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}}
}}

'''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists &quot;airBaltic&quot; valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}&lt;/ref&gt;
bet 2025. gadā pārsniedza 779 miljonus eiro, tomēr zaudējumi bija vairāk nekā 44 miljoni eiro. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas bija par 1 % vairāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā valdībai iesnieɡtais stratēģiskās attīstības plāns paredz aviokompānijas izaugsmei piesaistīt privāto kapitālu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2026-valdiba-pilnvaro-valsts-kasi-parstavet-latviju-airbaltic-obligaciju-turetaju-sapulce.a656929/ Valdība pilnvaro Valsts kasi pārstāvēt Latviju «airBaltic» obligāciju turētāju sapulcē] lsm.lv 30.07.2026&lt;/ref&gt;

Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % —  [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Dibināšana ===
[[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]]
Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;[[Latavio]]&quot; likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu &quot;[[Baltic International Airlines]]&quot; un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).&lt;ref&gt;[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]&lt;/ref&gt; Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]].
1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.

=== Straujas izaugsmes periods ===
1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 
2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]&lt;/ref&gt;

=== Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide ===
[[Attēls:Air Baltic Boeing 737-300; YL-BBS@ZRH;17.03.2012 645ay (7003290445).jpg|thumb|200x200px|[[Boeing 737-300]]]]
Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}&lt;/ref&gt; Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]&lt;/ref&gt; 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.&lt;ref&gt;[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 &quot;airBaltic&quot; prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]&lt;/ref&gt; Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}&lt;/ref&gt;

2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS &quot;Latvijas Krājbanka&quot; ieķīlātās SIA &quot;Baltijas Aviācijas sistēmas&quot; piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.&lt;ref&gt;[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem &quot;''airBaltic''&quot; privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Air Baltic, De Havilland Canada DHC-8-400, YL-BAE (13055924514).jpg|thumb|200x200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]]
[[Attēls:YL-BTA A220 airBaltic VBY 01.jpg|thumb|200x200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]]
2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,&lt;ref&gt;[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm &quot;airBaltic&quot; līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]&lt;/ref&gt; bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}&lt;/ref&gt;

2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285&lt;/ref&gt;

2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}&lt;/ref&gt; 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot; /&gt; 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;

Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''.
2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu.
2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot; /&gt;
Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš ===
[[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. 
Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.&lt;/ref&gt;
23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā&lt;/ref&gt;

18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā&lt;/ref&gt; tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām.
No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.&lt;ref&gt;[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot; /&gt;
Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot; /&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022&lt;/ref&gt; bet 26. februārī uz un no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022&lt;/ref&gt;
Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022&lt;/ref&gt;
Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022&lt;/ref&gt;

2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot; /&gt;

=== Dzinēju problēmas ===
2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka &quot;Airbus 220-300&quot; lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums &quot;Pratt&amp;Whitney&quot; paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī &quot;GTF&quot; dzinēju floti, kurā ietilpst &quot;airBaltic&quot; izmantotie &quot;A220-300&quot; lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 &quot;GTF&quot; dzinēju flotes lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Attīstības stratēģijas maiņa ===
2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī&lt;/ref&gt;
Biznesa ziņu aģentūra &quot;Bloomberg&quot; ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;airBaltic&quot; akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets lēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī&lt;/ref&gt; Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, &quot;Lufthansa&quot; grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;/&gt;
11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla  uzņēmuma &quot;''INVL Asset Management''&quot; valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma &quot;''Swedavia AB''&quot; padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt; viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti.
19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.
21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %).
''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.&lt;ref&gt;[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. &quot;airBaltic&quot; koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

Pēc [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] sākuma valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs (mīnus 183 miljoni eiro), īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada auɡustā ''airBaltic'' publiskoja jaunu uzņēmuma biznesa plānu ar samazinātu lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, Rīgu atstājot kā galveno bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026&lt;/ref&gt; 
20. augustā Saeima pieņēma &quot;''Air Baltic Corporation'' finanšu stabilizācijas pasākumu likumu&quot; un piekrita pagarināt valsts aizdevuma atmaksu, atļaut papildu obligāciju iegādi līdz 30 miljonu eiro apmērā un esošo obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju. Parlaments akceptēja, ka &quot;airBaltic&quot; saistības pret valsti var arī pārvērst akcijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.08.2026-saeima-piekrit-airbaltic-valsts-aizdevuma-atmaksas-pagarinasanai-un-papildu-obligaciju-iegadei.a659574/ Saeima piekrīt «airBaltic» valsts aizdevuma atmaksas pagarināšanai un papildu obligāciju iegādei] lsm.lv 20.08.2026&lt;/ref&gt;

== Inovācijas un rekordi ==
=== Inovācijas ===
* 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā.
* 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}&lt;/ref&gt;
*2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]&lt;/ref&gt;
* 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}&lt;/ref&gt;

=== Rekordi ===
* 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes.

== Lidojumu galamērķi ==
{{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}}

Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas.

Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}&lt;/ref&gt; Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski.

2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Koda koplietošanas līgumi ===
[[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus.

2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=65%}}
{{Col-3}}
* [[Aegean Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air Canada]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air France]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Air Serbia]] &lt;small&gt;([[Etihad Airways Partners]])&lt;/small&gt;
* [[Azerbaijan Airlines]] 
* [[Austrian Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Bulgaria Air]]
* [[British Airways]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[Brussels Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Delta Air Lines]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Etihad Airways]]
* [[Icelandair]]
* [[Iberia]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[ITA Airways]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[KLM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Lufthansa]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[KM Malta Airlines]]
* [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Scandinavian Airlines]] (SAS) &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Swiss]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAP Air Portugal]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAROM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}}

== Flote ==

=== Pašreizējā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse; text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Attēls
!Sāka izmantot
!Izmanto
!Pasūtītas
!Sēdvietas
!Piezīmes
|-
|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]&lt;br /&gt;{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}}
|[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]]
|2016. gadā
|54&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026&lt;/ref&gt;
|44&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-size&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}&lt;/ref&gt;
|148/149&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-seats&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}&lt;/ref&gt;
|align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam.
'''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās.
|}

2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām.
2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu.

''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt &amp; Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī&lt;/ref&gt;

2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās.

2026. ɡada 8. jūlijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' jūnija beigās samazinājusi &quot;Airbus A220-300&quot; lidmašīnu skaitu līdz 54 lidmašīnām. 2026. gada vasaras sezonā līdz 25 &quot;airBaltic&quot; lidmašīnām lido &quot;Lufthansa Group&quot; partneru tīklā (&quot;Swiss&quot;, &quot;Austrian Airlines&quot; un &quot;Brussels Airlines&quot;, kā arī &quot;Air Serbia&quot;).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026&lt;/ref&gt; Auɡustā kļuva zināms, ka līdz gada beigām AirBaltic lidmašīnu skaitu plānoja samazināt līdz 36 un atcelt iepriekšējās vadības plānu nākotnē iepirk līdz 100 lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026&lt;/ref&gt;

=== Vēsturiskā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse;text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Kopā
!Tika izmantota
!Piezīmes
|-
|align=left|[[Saab 340]]
|1
|1995—1999
|align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]]
|-
|align=left|[[British Aerospace 146-200]]
|1
|1995—1996
|align=left|Īrēta 3 mēnešus
|-
|align=left|[[Avro RJ70]]
|3
|1996—2005
|align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]].
|-
|align=left|[[Fokker 50]]
|9
|1998—2011
|align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]].
|-
|align=left|[[Boeing 737-500]]
|10&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2003—2019
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] 
|-
|align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]]
|6&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2007—2020&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Boeing 757-200]]
|2
|2008—2014
|align=left|
|-
|align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]]
|12
|2010—2023
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]]
|1
|2023
|align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu
|-
| align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]]
|2
|2013—2014
2023
| align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus
Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu.
|-
|align=left|[[Airbus A320-232]]
|2
|2023
|Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu
|}

== Apbalvojumi ==

* Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma &quot;OAG Aviation Solutions&quot; analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv|archive-date=2019-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190822003029/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/}}&lt;/ref&gt; savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi  punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1 |date=2019-10-25 }}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Meitasuzņēmumi un zīmoli==
Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. &quot;[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training&quot;]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, &quot;''airBaltic''Travel.com&quot;, &quot;[[Baltic Taxi]]&quot;, &quot;BalticHotels&quot;, &quot;BalticMiles&quot; ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work=  |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Incidenti ==
{{pamatraksts|airBaltic incidenti}}
''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā &lt;!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --&gt; tikai 3 guvuši traumas.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;80&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs
Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]]
Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT)
Attēls:De Havilland Canada DHC-8Q-402 Dash 8, YL-BAJ, Air Baltic.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]]
Attēls:YL-BDB (9251778894).jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;80&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Airbus A220-300 at Riga Airport.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]
Attēls:Hannover Airport airBaltic Airbus A220-371 YL-ABN (DSC08172).jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Hanoveras lidostā]]
Attēls:YL-CSJ, airBaltic AIRBUS A220-300, Estonian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]
Attēls:Air Baltic Airbus A220 YL-CSK named &quot;Vilnius &quot; with Lithuanian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em|refs=
&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&amp;utm_source=startpage_hot&amp;utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa]
* [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa]
* [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi]

== Skatīt arī ==
* [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]]


{{Latvija avio}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:AirBaltic| ]]
[[Kategorija:Latvijas zīmoli]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>mzhlp34fivj30x9cwvb2x5f2v3vhl8t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510632</id>
      <parentid>4510631</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:35:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Attīstības stratēģijas maiņa */</comment>
      <origin>4510632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56990" sha1="p7heex78iptxflpogdiflqju3cknobo" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}}
{{Aviokompanijas infokaste
 |         aviokompanija = ''airBaltic''
 |                  logo = AirBaltic Logo.svg
 |           logo izmērs = 250px
 |                attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg
 |         attēla izmērs = 250px
 |       attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]''
 |                  IATA = BT
 |                  ICAO = BTI
 |             izsaukums = AIR BALTIC
 |              dibināta = {{dat|1995|08|28}}
 |        darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}}
 |     darbību pārtrauca =
 |          galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]
 |          citas bāzes = 
* [[Tallinas lidosta]]
* [[Viļņas starptautiskā lidosta]]
* [[Tamperes Pirkalas lidosta]] 
 | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&amp;av2=G&amp;av3=club&amp;av5=lv&amp;gclsrc=aw.ds&amp;&amp;gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]&lt;/ref&gt; 
 | aviokompāniju alianse = 
 |                 flote = 54 
 |             galamērķi = 89 (2026. gada vasaras sezona)
 |               sauklis =
 |       mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation''
 |             īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %&lt;br /&gt;SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 %
 |         galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs)
 |                peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022)
 |                apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022)
 |            mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}}
}}

'''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists &quot;airBaltic&quot; valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}&lt;/ref&gt;
bet 2025. gadā pārsniedza 779 miljonus eiro, tomēr zaudējumi bija vairāk nekā 44 miljoni eiro. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas bija par 1 % vairāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā valdībai iesnieɡtais stratēģiskās attīstības plāns paredz aviokompānijas izaugsmei piesaistīt privāto kapitālu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2026-valdiba-pilnvaro-valsts-kasi-parstavet-latviju-airbaltic-obligaciju-turetaju-sapulce.a656929/ Valdība pilnvaro Valsts kasi pārstāvēt Latviju «airBaltic» obligāciju turētāju sapulcē] lsm.lv 30.07.2026&lt;/ref&gt;

Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % —  [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Dibināšana ===
[[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]]
Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;[[Latavio]]&quot; likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu &quot;[[Baltic International Airlines]]&quot; un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).&lt;ref&gt;[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]&lt;/ref&gt; Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]].
1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.

=== Straujas izaugsmes periods ===
1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 
2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]&lt;/ref&gt;

=== Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide ===
[[Attēls:Air Baltic Boeing 737-300; YL-BBS@ZRH;17.03.2012 645ay (7003290445).jpg|thumb|200x200px|[[Boeing 737-300]]]]
Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}&lt;/ref&gt; Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]&lt;/ref&gt; 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.&lt;ref&gt;[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 &quot;airBaltic&quot; prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]&lt;/ref&gt; Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}&lt;/ref&gt;

2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS &quot;Latvijas Krājbanka&quot; ieķīlātās SIA &quot;Baltijas Aviācijas sistēmas&quot; piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.&lt;ref&gt;[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem &quot;''airBaltic''&quot; privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Air Baltic, De Havilland Canada DHC-8-400, YL-BAE (13055924514).jpg|thumb|200x200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]]
[[Attēls:YL-BTA A220 airBaltic VBY 01.jpg|thumb|200x200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]]
2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,&lt;ref&gt;[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm &quot;airBaltic&quot; līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]&lt;/ref&gt; bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}&lt;/ref&gt;

2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285&lt;/ref&gt;

2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}&lt;/ref&gt; 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot; /&gt; 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;

Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''.
2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu.
2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot; /&gt;
Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš ===
[[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. 
Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.&lt;/ref&gt;
23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā&lt;/ref&gt;

18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā&lt;/ref&gt; tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām.
No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.&lt;ref&gt;[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot; /&gt;
Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot; /&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022&lt;/ref&gt; bet 26. februārī uz un no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022&lt;/ref&gt;
Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022&lt;/ref&gt;
Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022&lt;/ref&gt;

2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot; /&gt;

=== Dzinēju problēmas ===
2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka &quot;Airbus 220-300&quot; lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums &quot;Pratt&amp;Whitney&quot; paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī &quot;GTF&quot; dzinēju floti, kurā ietilpst &quot;airBaltic&quot; izmantotie &quot;A220-300&quot; lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 &quot;GTF&quot; dzinēju flotes lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Attīstības stratēģijas maiņa ===
2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī&lt;/ref&gt;
Biznesa ziņu aģentūra &quot;Bloomberg&quot; ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;airBaltic&quot; akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets lēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī&lt;/ref&gt; Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, &quot;Lufthansa&quot; grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;/&gt;
11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla  uzņēmuma &quot;''INVL Asset Management''&quot; valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma &quot;''Swedavia AB''&quot; padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt; viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti.
19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.
21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %).
''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.&lt;ref&gt;[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. &quot;airBaltic&quot; koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

Pēc [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] sākuma valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs (mīnus 183 miljoni eiro), īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada auɡustā ''airBaltic'' publiskoja jaunu uzņēmuma biznesa plānu ar samazinātu lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, Rīgu atstājot kā galveno bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026&lt;/ref&gt; 
20. augustā Saeima pieņēma &quot;''Air Baltic Corporation'' finanšu stabilizācijas pasākumu likumu un piekrita pagarināt valsts aizdevuma atmaksu, atļaut papildu obligāciju iegādi līdz 30 miljonu eiro apmērā un esošo obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju. Parlaments akceptēja, ka &quot;airBaltic&quot; saistības pret valsti var arī pārvērst akcijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.08.2026-saeima-piekrit-airbaltic-valsts-aizdevuma-atmaksas-pagarinasanai-un-papildu-obligaciju-iegadei.a659574/ Saeima piekrīt «airBaltic» valsts aizdevuma atmaksas pagarināšanai un papildu obligāciju iegādei] lsm.lv 20.08.2026&lt;/ref&gt;

== Inovācijas un rekordi ==
=== Inovācijas ===
* 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā.
* 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}&lt;/ref&gt;
*2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]&lt;/ref&gt;
* 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}&lt;/ref&gt;

=== Rekordi ===
* 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes.

== Lidojumu galamērķi ==
{{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}}

Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas.

Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}&lt;/ref&gt; Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski.

2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Koda koplietošanas līgumi ===
[[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus.

2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=65%}}
{{Col-3}}
* [[Aegean Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air Canada]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air France]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Air Serbia]] &lt;small&gt;([[Etihad Airways Partners]])&lt;/small&gt;
* [[Azerbaijan Airlines]] 
* [[Austrian Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Bulgaria Air]]
* [[British Airways]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[Brussels Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Delta Air Lines]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Etihad Airways]]
* [[Icelandair]]
* [[Iberia]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[ITA Airways]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[KLM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Lufthansa]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[KM Malta Airlines]]
* [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Scandinavian Airlines]] (SAS) &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Swiss]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAP Air Portugal]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAROM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}}

== Flote ==

=== Pašreizējā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse; text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Attēls
!Sāka izmantot
!Izmanto
!Pasūtītas
!Sēdvietas
!Piezīmes
|-
|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]&lt;br /&gt;{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}}
|[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]]
|2016. gadā
|54&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026&lt;/ref&gt;
|44&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-size&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}&lt;/ref&gt;
|148/149&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-seats&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}&lt;/ref&gt;
|align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam.
'''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās.
|}

2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām.
2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu.

''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt &amp; Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī&lt;/ref&gt;

2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās.

2026. ɡada 8. jūlijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' jūnija beigās samazinājusi &quot;Airbus A220-300&quot; lidmašīnu skaitu līdz 54 lidmašīnām. 2026. gada vasaras sezonā līdz 25 &quot;airBaltic&quot; lidmašīnām lido &quot;Lufthansa Group&quot; partneru tīklā (&quot;Swiss&quot;, &quot;Austrian Airlines&quot; un &quot;Brussels Airlines&quot;, kā arī &quot;Air Serbia&quot;).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026&lt;/ref&gt; Auɡustā kļuva zināms, ka līdz gada beigām AirBaltic lidmašīnu skaitu plānoja samazināt līdz 36 un atcelt iepriekšējās vadības plānu nākotnē iepirk līdz 100 lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026&lt;/ref&gt;

=== Vēsturiskā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse;text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Kopā
!Tika izmantota
!Piezīmes
|-
|align=left|[[Saab 340]]
|1
|1995—1999
|align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]]
|-
|align=left|[[British Aerospace 146-200]]
|1
|1995—1996
|align=left|Īrēta 3 mēnešus
|-
|align=left|[[Avro RJ70]]
|3
|1996—2005
|align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]].
|-
|align=left|[[Fokker 50]]
|9
|1998—2011
|align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]].
|-
|align=left|[[Boeing 737-500]]
|10&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2003—2019
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] 
|-
|align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]]
|6&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2007—2020&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Boeing 757-200]]
|2
|2008—2014
|align=left|
|-
|align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]]
|12
|2010—2023
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]]
|1
|2023
|align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu
|-
| align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]]
|2
|2013—2014
2023
| align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus
Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu.
|-
|align=left|[[Airbus A320-232]]
|2
|2023
|Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu
|}

== Apbalvojumi ==

* Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma &quot;OAG Aviation Solutions&quot; analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv|archive-date=2019-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190822003029/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/}}&lt;/ref&gt; savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi  punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1 |date=2019-10-25 }}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Meitasuzņēmumi un zīmoli==
Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. &quot;[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training&quot;]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, &quot;''airBaltic''Travel.com&quot;, &quot;[[Baltic Taxi]]&quot;, &quot;BalticHotels&quot;, &quot;BalticMiles&quot; ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work=  |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Incidenti ==
{{pamatraksts|airBaltic incidenti}}
''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā &lt;!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --&gt; tikai 3 guvuši traumas.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;80&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs
Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]]
Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT)
Attēls:De Havilland Canada DHC-8Q-402 Dash 8, YL-BAJ, Air Baltic.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]]
Attēls:YL-BDB (9251778894).jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;80&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Airbus A220-300 at Riga Airport.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]
Attēls:Hannover Airport airBaltic Airbus A220-371 YL-ABN (DSC08172).jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Hanoveras lidostā]]
Attēls:YL-CSJ, airBaltic AIRBUS A220-300, Estonian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]
Attēls:Air Baltic Airbus A220 YL-CSK named &quot;Vilnius &quot; with Lithuanian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em|refs=
&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&amp;utm_source=startpage_hot&amp;utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa]
* [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa]
* [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi]

== Skatīt arī ==
* [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]]


{{Latvija avio}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:AirBaltic| ]]
[[Kategorija:Latvijas zīmoli]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>p7heex78iptxflpogdiflqju3cknobo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510633</id>
      <parentid>4510632</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:36:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Attīstības stratēģijas maiņa */</comment>
      <origin>4510633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56989" sha1="trlzjkeioixoryjimd1on87fo2p6fto" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:''airBaltic''}}
{{Aviokompanijas infokaste
 |         aviokompanija = ''airBaltic''
 |                  logo = AirBaltic Logo.svg
 |           logo izmērs = 250px
 |                attēls = airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (30966048910).jpg
 |         attēla izmērs = 250px
 |       attēla paraksts = ''airBaltic'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]''
 |                  IATA = BT
 |                  ICAO = BTI
 |             izsaukums = AIR BALTIC
 |              dibināta = {{dat|1995|08|28}}
 |        darbību uzsāka = {{dat|1995|10|1}}
 |     darbību pārtrauca =
 |          galvenā bāze = [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]
 |          citas bāzes = 
* [[Tallinas lidosta]]
* [[Viļņas starptautiskā lidosta]]
* [[Tamperes Pirkalas lidosta]] 
 | lojalitātes programma = ''airBaltic Club''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/par-airbaltic-club?av1=sitelink&amp;av2=G&amp;av3=club&amp;av5=lv&amp;gclsrc=aw.ds&amp;&amp;gclid=EAIaIQobChMIq9KwxYbE9wIVaI9oCR2-GwhxEAAYASABEgIE-vD_BwE Par airBaltic Club]&lt;/ref&gt; 
 | aviokompāniju alianse = 
 |                 flote = 54 
 |             galamērķi = 89 (2026. gada vasaras sezona)
 |               sauklis =
 |       mātes kompānija = AS ''Air Baltic Corporation''
 |             īpašnieki = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas valdība]] 80 %&lt;br /&gt;SIA ''Aircraft Leasing 1'' 20 %
 |         galvenā mītne = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |                vadība = [[Erno Hildēns]] (izpilddirektors){{br}}Andrejs Martinovs (padomes priekšsēdētājs)
 |                peļņa = {{gain}} €32 miljoni (2022)
 |                apgrozījums = {{gain}} €500,17 miljoni (2022)
 |            mājas lapa = {{URL|airBaltic.com}}
}}

'''''airBaltic''''' (uzņēmuma nosaukums '''AS ''Air Baltic Corporation''''') ir [[Latvija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]]; tā bāzēta [[Rīgas Starptautiskā Lidosta|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]. ''airBaltic'' ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://estonianworld.com/business/airBaltic-becomes-number-one-airline-in-estonia/|title= Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia|accessdate=2016-05-12 |work= |publisher= estonian world|date= 2016-05-4}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma izpilddirektors ir [[Erno Hildēns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648725-atlaists-airbaltic-valdes-priekssedetajs-martins-gauss-vinam-izteikta-neuzticiba|title=Atlaists &quot;airBaltic&quot; valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Viņam izteikta neuzticība|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2025|4|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''airBaltic'' ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pamatinformacija-par-aviokompaniju|title=Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/papildinats-airbaltic-ir-punktualaka-lidsabiedriba-pasaule-425457|title=Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings) |work=db.lv|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja [[Ar airBaltic saistītie skandāli|finansiālas grūtības un bankrota draudi]], kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā ''airBaltic'' veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.diena.lv/latvija/zinas/airBaltic-nelidos-ar-sukhoi-papildinats-18-32-14121267|title= airBaltic nelidos ar Sukhoi|accessdate=2015-12-02 |work= |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]]|date= 2015-12-01}}&lt;/ref&gt; Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā pārsniedza 500 miljonus eiro,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus|title=airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2018-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180616030425/https://www.airbaltic.com/lv/2017-gada-airbaltic-sasniedz-labakos-finansu-rezultatus}}&lt;/ref&gt;
bet 2025. gadā pārsniedza 779 miljonus eiro, tomēr zaudējumi bija vairāk nekā 44 miljoni eiro. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas bija par 1 % vairāk nekā 2024. gadā. 2025. gadā valdībai iesnieɡtais stratēģiskās attīstības plāns paredz aviokompānijas izaugsmei piesaistīt privāto kapitālu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2026-valdiba-pilnvaro-valsts-kasi-parstavet-latviju-airbaltic-obligaciju-turetaju-sapulce.a656929/ Valdība pilnvaro Valsts kasi pārstāvēt Latviju «airBaltic» obligāciju turētāju sapulcē] lsm.lv 30.07.2026&lt;/ref&gt;

Kopš 2025. gada augusta 88,37 % ''airBaltic'' akciju pieder Latvijas valstij, 10 % ''[[Lufthansa]]'' un 1,62 % —  [[Larss Tūsens|Larsam Tūsenam]] piederošajam SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.08.2025-lidsabiedriba-lufthansa-iegust-10-airbaltic-akciju.a612244/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Lidsabiedrība «Lufthansa» iegūst 10% «airBaltic» akciju] lsm.lv 2025. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
=== Dibināšana ===
[[Attēls:Air Baltic Avro RJ70 Jonsson.jpg|thumb|200px|left|airBaltic Avro RJ70 (2002)]]
Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;[[Latavio]]&quot; likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopuzņēmumu &quot;[[Baltic International Airlines]]&quot; un [[Skandināvijas aviolīnijas]]. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija ''SAS'' (28,5%), ''Baltic International USA'' (8%) un divas investīciju kompānijas — ''Swedfund International AB'' (6,2%) un ''IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe'' (6,2%).&lt;ref&gt;[http://www.answers.com/topic/a-s-air-baltic-corporation A/S Air Baltic Corporation]&lt;/ref&gt; Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] ar lidmašīnu [[Saab 340]], bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās [[Avro RJ70]].
1998. gada beigās SAS nopirka visas ''Baltic International USA'' akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.

=== Straujas izaugsmes periods ===
1999. gadā visas ''airBaltic'' [[Saab 340]] lidmašīnas tika aizstātas ar [[Fokker 50]] lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi ''airBaltic'' uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. 2003. gadā ''airBaltic'' nopirka pirmo [[Boeing 737|Boeing 737-500]] lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — [[Viļņa]]s lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz [[Āfrika|Āfriku]]. 2008. gada aprīlī ''airBaltic'' flotei pievienojās pirmā [[Boeing 757|Boeing 757-200]] lidmašīna, bet 2010. gada maijā ''airBaltic'' saņēma pirmo [[Bombardier Dash 8 Q400]] tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 
2010. gadā ''airBaltic'' sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lennarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā [[Oulu]].&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/42662.html ''airBaltic'' preses relīze 26.03.2010.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.yle.fi/uutiset/news/2010/09/air_baltic_setting_up_oulu_hub_2004336.html Air Baltic Setting up Oulu Hub]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/45199.html ''airBaltic'' preses relīze 23.09.2010.]&lt;/ref&gt;

=== Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide ===
[[Attēls:Air Baltic Boeing 737-300; YL-BBS@ZRH;17.03.2012 645ay (7003290445).jpg|thumb|200x200px|[[Boeing 737-300]]]]
Iestājoties [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzei]], pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/aviacijas-arodbiedribas-airbaltic-draud-bankrots-sm-to-neapstiprina.d?id=39767017|title= Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina |accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-25}}&lt;/ref&gt; Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/dombrovskis-airbaltic-problemas-tiks-risinatas-sekmigak-neka-parex.d?id=39787797|title= Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'|accessdate=2015-11-21 |work= |publisher= delfi.lv|date= 2011-07-26}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 12. un 13. septembrī ''airBaltic'' bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/bizness/sm-pieprasijusi-flikam-sniegt-ekonomisku-pamatotu-informaciju-par-atceltajiem-airbaltic-reisiem-13903364 SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem ''airBaltic'' reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī]&lt;/ref&gt; 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.&lt;ref&gt;[http://www.leta.lv/lat/news/?id=1D61F0BD-2C48-4C5A-8F71-EFBBD4018E72 &quot;airBaltic&quot; prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.]&lt;/ref&gt; Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |title=''airBaltic'' pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris |access-date=2011. gada 22. Septembris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150922050628/http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/airbaltic-pieteikumu-tiesa-atstaj-bez-virzibas-245202 |archivedate=2015. gada 22. Septembris }}&lt;/ref&gt;

2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par ''airBaltic'' glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem ''airBaltic'' [[Pamatkapitāls|pamatkapitāla]] palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis [[Bertolts Fliks]].&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111006001726/http://www.financenet.lv/nozares/394387-fliks_emocionala_vestule_pazino_par_atkapsanos |date={{dat|2011|10|06||bez}} }}, financenet.lv {{dat|2011|10|4|SK}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Latvijas Krājbanka|Latvijas krājbankas]] finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS &quot;Latvijas Krājbanka&quot; ieķīlātās SIA &quot;Baltijas Aviācijas sistēmas&quot; piederošās 47,2 % ''airBaltic'' kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % ''airBaltic'' akciju īpašnieku.&lt;ref&gt;[http://www.nozare.lv/business/top/1BEF911C-1C5A-4865-B7D4-196FDB31B588/ SM pārņem &quot;''airBaltic''&quot; privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī]&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Air Baltic, De Havilland Canada DHC-8-400, YL-BAE (13055924514).jpg|thumb|200x200px|[[Bombardier Q400 NextGen]]]]
[[Attēls:YL-BTA A220 airBaltic VBY 01.jpg|thumb|200x200px|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]]]
2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu ''airBaltic'' sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām ''Boeing'' vai ''Airbus'' lidmašīnām,&lt;ref&gt;[http://nra.lv/ekonomika/latvija/67537-airBaltic-lidz-2016-gadam-veiks-konsolidaciju-par-330-miljoniem-latu.htm &quot;airBaltic&quot; līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā]&lt;/ref&gt; bet vēlāk izšķīrās par labu ''Bombardier''. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu ''[[Airbus A220|Bombardier CS300]]'' piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title = 'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2015.03.12. |accessdate = 2015.03.24 |url = http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-pasutito-lidmasinu-piegade-no-bombardier-kavesies.d?id=45684022}}&lt;/ref&gt;

2015. gada septembrī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285&lt;/ref&gt;

2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/airbaltic-darijumam-saeima-nav-plasa-atbalsta.a156294/|title= «airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta|accessdate=2015-11-24 |work= |publisher= lsm.lv|date= 2015-11-23}}&lt;/ref&gt; 3. decembrī ieguldījumu un ''airBaltic'' kapitalizāciju apstiprināja Saeima.&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot; /&gt; 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;

Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % ''airBaltic'' akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA ''Aircraft Leasing 1''.
2016. gada 30. novembrī ''airBaltic'' saņēma pirmo ''[[Bombardier CS300]]'' lidmašīnu.
2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs [[Larss Tūsens]], kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA ''Aircraft Leasing 1''.&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot; /&gt;
Uzņēmuma biznesa plānā ''Horizon 2021'' bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast ''airBaltic'' stratēģisko investoru.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/sm-izskata-piedavajumus-airbaltic-investora-piesaiste-apsver-pilnigu-aviokompanijas-privatizaciju.d?id=49365993 SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju] LETA, 2017. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš ===
[[COVID-19 pandēmija]]s laikā ''airBaltic'' veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. 
Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ''airBaltic'' plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812192206/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-turpina-samazinat-reisu-skaitu-gaidamajos-menesos |date={{dat|2020|08|12||bez}} }} airbaltic.com 03.04.2020.&lt;/ref&gt;
23. aprīlī ''airBaltic'' padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 ''Airbus A220-300'' lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 ''Airbus A220-300'' lidmašīnu pasūtīšanu.&lt;ref&gt;[https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200519223136/https://skaties.lv/zinas/latvija/airbaltic-14-maija-veiks-papildu-lidojumu-no-frankfurtes/ |date={{dat|2020|05|19||bez}} }} LETA 2020. gada 9. maijā&lt;/ref&gt;

18. maijā ''airBaltic'' atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbraucejiem-lidosta-un-osta-covid-19-testus-vairs-neveiks.a360234/ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks] lsm.lv 2020. gada 18. maijā&lt;/ref&gt; tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām.
No 15. jūnija līdz 7. jūlijam ''airBaltic'' atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.&lt;ref&gt;[https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200625144032/https://travelfree.lv/airbaltic-uzsaks-lidojumus-uz-popularakajiem-vasaras-galamerkiem-agrak-neka-planots/ |date={{dat|2020|06|25||bez}} }} travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā ''airBaltic'' pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot; /&gt;
Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro ''airBaltic'' pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot; /&gt;

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī ''airBaltic'' paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200523/https://www.airbaltic.com/ru/airbaltic-aptur-visus-lidojumus-uz-ukrainu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 24.02.2022&lt;/ref&gt; bet 26. februārī uz un no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200524/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 26.02.2022&lt;/ref&gt;
Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, ''airBaltic'' nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200526/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sovasar-piedavas-lidojumus-92-marsrutos |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 22.03.2022&lt;/ref&gt;
Sākot no 2022. gada 1. maija, ''airBaltic'' no ''Ukraine International Airlines'' iznomāja vienu ''Boeing 737-900ER'' lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus ''airBaltic'' maršrutu tīklā.&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220503200525/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-iznoma-vienu-ukraine-international-airlines-lidmasinu |date={{dat|2022|05|03||bez}} }} 30.04.2022&lt;/ref&gt;

2022. gada 1. maijā ''airBaltic'' atvēra jaunu bāzi [[Tamperes Pirkalas lidosta|Tamperes Pirkalas lidostā]], kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurti]], [[Minhene|Minheni]], [[Oslo]], kā arī vasaras periodā uz [[Malaga|Malagu]] un [[Roda|Rodu]].&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot; /&gt;

=== Dzinēju problēmas ===
2019. gada nogalē Kanādas un Eiropas aviācijas drošības regulatori ziņoja, ka &quot;Airbus 220-300&quot; lidmašīnas, lidojot lielā augstumā, nevar izmantot visu dzinēja jaudu. 2023. gadā ASV uzņēmums &quot;Pratt&amp;Whitney&quot; paziņoja, ka atsauc vairāk nekā 1000 dzinēju, lai pārbaudītu mikroskopiskās plaisas. 2023. gada septembrī uzņēmums izplatīja vēl vienu paziņojumu, kas skāra arī &quot;GTF&quot; dzinēju floti, kurā ietilpst &quot;airBaltic&quot; izmantotie &quot;A220-300&quot; lidaparāti. Ražotājs dzinējus atsauca, jo pastāvēja bažas, ka to ražošanas procesā izmantotais metāla pulveris var veicināt atsevišķu elementu koroziju un plaisāšanu. Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam uzņēmums plānoja atsaukt līdz pat 700 dzinējiem, ietekmējot līdz 350 &quot;GTF&quot; dzinēju flotes lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/04.01.2025-lsm-skaidro-kas-ir-uznemums-kura-del-airbaltic-vasara-atcels-4500-reisus.a582366/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM skaidro: Kas ir uzņēmums, kura dēļ «airBaltic» vasarā atcels 4500 reisus?] lsm.lv 2025. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada janvāra sākumā kļuva zināms, ka lidsabiedrība ''airBaltic'' 2025. gada vasaras sezonā atcels kopumā 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku lidmašīnu dzinēju apkopi. Līdztekus ''airBaltic'' paplašināja nākamo trīs gadu sadarbību ar Vācijas lidsabiedrību ''Lufthansa Group'', iznomājot uzņēmumam savas lidmašīnas kopā ar apkalpi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.01.2025-airbaltic-vasara-atcels-4670-lidojumus-lidmasinu-dzineju-apkopes-kavesanas-del.a582066/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» vasarā atcels 4670 lidojumus lidmašīnu dzinēju apkopes kavēšanās dēļ] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Attīstības stratēģijas maiņa ===
2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības ''airBaltic'' statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (''initial public offering'', IPO) jeb iziešanu [[birža|biržā]]. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot [[veto]] tiesības. Savukārt ''airBaltic'' vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/02.09.2024-airbaltic-pamatkapitalu-samazinas-par-571-miljonu-eiro.a567213/ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro] lsm.lv 2024. gada 2. septembrī&lt;/ref&gt;
Biznesa ziņu aģentūra &quot;Bloomberg&quot; ziņoja, ka aviokompānija ''[[Lufthansa]]'' apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas &quot;airBaltic&quot; akcijas pirms lidsabiedrības plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.09.2024-medijs-vacijas-aviokompanija-lufthansa-apsver-iespeju-pirkt-airbaltic-akcijas.a568244/ Medijs: Vācijas aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju pirkt «airBaltic» akcijas] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada novembrī kļuva zināms, ka ''airBaltic'' deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/14.11.2024-airbaltic-koncerns-devinos-menesos-stradajis-ar-zaudejumiem.a576528/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 28. janvārī Ministru kabinets lēma par stratēģiskā investora piesaisti ''airBaltic'', bet 29. janvārī parakstīja stratēģiskā investora līgumu ar ''Lufthansa'' grupu, kas paredz investīcijas 14 miljonu eiro apmērā un dod tai 10 % līdzdalību.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2025-paraksta-vienosanos-ar-airbaltic-strategisko-investoru-ta-bus-lufthansa-silina-jarekinas-ar-valsts-ieguldijumiem-nakotne.a585724/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Paraksta vienošanos ar «airBaltic» stratēģisko investoru – tā būs «Lufthansa». Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem nākotnē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī&lt;/ref&gt; Vēlāk, pēc ''airBaltic'' iziešanas biržā, &quot;Lufthansa&quot; grupas līdzdalības lielumu noteiktu potenciālā IPO tirgus cena. Darījuma pabeigšanu plānoja pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma 2025. gada otrajā ceturksnī.&lt;ref name=&quot;Lufthansa&quot;/&gt;
11. februārī ''airBaltic'' akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 571 miljonu eiro. Par uzņēmuma pagaidu padomes locekļiem iecēla  uzņēmuma &quot;''INVL Asset Management''&quot; valdes priekšsēdētāju Andreju Martinovu un uzņēmuma &quot;''Swedavia AB''&quot; padomes locekli Larsu Midlandu, padomē darbu turpināja mazākuma akcionārs Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2025-airbaltic-iecel-pagaidu-padomes-loceklus-un-samazina-pamatkapitalu-par-571-miljonu.a587369/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular «airBaltic» ieceļ pagaidu padomes locekļus un samazina pamatkapitālu par 571 miljonu] lsm.lv 2025. gada 11. februārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 19. augustā ''airBaltic'' padome par uzņēmuma izpilddirektoru uz 3 gadiem iecēla bijušo ''SAS Scandinavian Airlines'' izpildviceprezidentu un grupas finanšu direktoru, Somijas pilsoni Erno Hildēnu (''Erno Hildén'');&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/airbaltic-iecel-jaunu-izpilddirektoru airBaltic ieceļ jaunu izpilddirektoru] company.airbaltic.com 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt; viņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, nomainot izpilddirektora pienākumu izpildītāju Paulu Cālīti.
19. augustā Ministru Kabinets nolēma ''airBaltic'' ieguldīt 14 miljonus eiro pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma.
21. augustā ''[[Lufthansa]]'' kļuva par ''airBaltic'' stratēģisko investoru ar kopējo investīciju apjomu 28 miljoniem eiro. Līdz ar to lidasbiedrības īpašanieku sadalījums kļuva šāds: Latvijas valsts (88,37 %), ''Lufthansa'' (10 %) un SIA ''Aircraft Leasing 1'' (1,62 %).
''AirBaltic'' padomi paplašināja līdz pieciem locekļiemː Ruta Amtmane, Aleksandrs Feierzengers, Andrejs Martinovs, Jurģis Sedlenieks un Larss Tūsens.&lt;ref&gt;[https://company.airbaltic.com/lv/preses-telpa?press=2025/lufthansa-group-nosledz-ieguldijumu-airbaltic-kopa-ar-latvijas-valsti Lufthansa Group noslēdz ieguldījumu airBaltic kopā ar Latvijas valsti] company.airbaltic.com 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada pirmajos 9 mēnešos uzņēmums pēc pārtraukuma pirmoreiz strādāja ar nelielu peļņu šajā gada periodā.&lt;ref&gt;[https://www.leta.lv/home/important/27F38A58-C619-4E3D-8B75-FC3DF9194755/ LETA. &quot;airBaltic&quot; koncerns deviņos mēnešos strādājis ar 4,25 miljonu eiro peļņu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2026. gada martā ''airBaltic'' paziņoja, ka aptur iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), ja 2026. gadā nebūs pieejams jauns ārējais finansējums, ''airBaltic'' vadība vērsīsies pie pašreizējiem akcionāriem, lai saņemtu papildu finansējumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.03.2026-airbaltic-apturejusi-ipo-procesu-un-neuzskata-to-par-potencialu-kapitala-avotu-2026-gada.a638470/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article «airBaltic» apturējusi IPO procesu un neuzskata to par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

Pēc [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] sākuma valdība vērsās Saeimā ar priekšlikumu apstiprināt 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu ''airBaltic'' ar atmaksas termiņu līdz 31. augustam, tomēr 2025. gada pārskats atklāja, ka uzņēmuma pašu kapitāls bija negatīvs (mīnus 183 miljoni eiro), īstermiņa saistības par 344 miljoniem eiro pārsniedza aktīvus, bet naudas līdzekļi veidoja tikai 28,2 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa bija ierobežoti obligāciju apkalpošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/10.04.2026-ekonomists-volskis-finansiali-airbaltic-atrodas-loti-ievainojama-situacija.a642375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ekonomists Voļskis: Finansiāli «airBaltic» atrodas ļoti ievainojamā situācijā] lsm.lv 10.04.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada auɡustā ''airBaltic'' publiskoja jaunu uzņēmuma biznesa plānu ar samazinātu lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, Rīgu atstājot kā galveno bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026&lt;/ref&gt; 
20. augustā Saeima pieņēma ''Air Baltic Corporation'' finanšu stabilizācijas pasākumu likumu un piekrita pagarināt valsts aizdevuma atmaksu, atļaut papildu obligāciju iegādi līdz 30 miljonu eiro apmērā un esošo obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju. Parlaments akceptēja, ka &quot;airBaltic&quot; saistības pret valsti var arī pārvērst akcijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.08.2026-saeima-piekrit-airbaltic-valsts-aizdevuma-atmaksas-pagarinasanai-un-papildu-obligaciju-iegadei.a659574/ Saeima piekrīt «airBaltic» valsts aizdevuma atmaksas pagarināšanai un papildu obligāciju iegādei] lsm.lv 20.08.2026&lt;/ref&gt;

== Inovācijas un rekordi ==
=== Inovācijas ===
* 2023. gadā ''airBaltic'' visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā.
* 2017. gada maijā ''airBaltic'' kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot ''[[Facebook]]'' dinamiskās ceļojumu reklāmas (''Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju|title=airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811042601/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-sak-izmantot-jaunu-facebook-inovaciju}}&lt;/ref&gt;
* 2016. gada 14. decembrī ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz CS300) lidmašīnām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums|title=airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2016-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220204723/https://www.airbaltic.com/lv/pasaule-pirmais-cs300-lidojums}}&lt;/ref&gt;
*2014. gada 22. jūlijā ''airBaltic'' kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt ''[[Bitcoin]]'' kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/airBaltic/status/491546645923131392 airBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu]&lt;/ref&gt;
* 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates|title=airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2017-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20170106183641/https://www.airbaltic.com/airbaltic-laus-celotajiem-personalizet-edienu-uz-virtualas-paplates}}&lt;/ref&gt;

=== Rekordi ===
* 2017. gada 21. jūlijā ''airBaltic'' ar savu tikko saņemto 6. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu|title=airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-25|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052833/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-ar-sesto-cs300-lidaparatu-uzstada-pasaules-rekordu}}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' pieder garākais [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgst 6 stundas un 50 minūtes. Lidojums no Rīgas uz [[Tenerife|Tenerifi]] ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes.

== Lidojumu galamērķi ==
{{pamatraksts|airBaltic lidojumu galamērķi}}

Līdz 2011. gadam ''airBaltic'' tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā ''airBaltic'' atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150212031250/http://www.db.lv/tirdznieciba/pakalpojumi/airbaltic-uzsaks-tiesos-lidojumus-starp-galamerkiem-kuri-ir-arpus-baltijas-426945 |archivedate={{dat|2015|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, ''airBaltic'' atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas.

Vienīgas reģionālais maršruts, kurā ''airBaltic'' izpildīja lidojumus, bija Rīga-[[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|Liepāja]], kas bija arī īsākais šīs aviokompānijas reiss. Lidojumus uz Liepāju zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju |title=airBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju |access-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220206234933/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-uz-laiku-partrauc-lidojumus-uz-liepaju }}&lt;/ref&gt; Visi pārējie ''airBaltic'' lidojumi ir starptautiski.

2024. gadā ''airBaltic'' piedāvāja lidojumus uz vairāk nekā 130 galamērķiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, [[Tampere]]s un sezonāli no [[Grankanārija]]s. 2024. gadā tā savos maršrutos veica 47 000 lidojumu un pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, bet ieskaitot lidsabiedrības lidmašīnu nomas darījumu lidojumus citu aviokompāniju maršrutos, tā kopumā veica 73 300 lidojumu un pārvadāja 8,3 miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.01.2025-airbaltic-parvadato-pasazieru-skaits-pern-pieaudzis-par-13.a583771/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme «airBaltic» pārvadāto pasažieru skaits pērn pieaudzis par 13%] lsm.lv 2025. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Koda koplietošanas līgumi ===
[[Koda koplietošana]] ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda ''airBaltic'', bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan ''airBaltic'', gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem ''airBaltic'' sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus.

2024. gada nogalē ''airBaltic'' bija koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/lido-ar-airbaltic/sadarbibas-partneri|title=Sadarbības partneri {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2025-01-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{Col-begin|width=65%}}
{{Col-3}}
* [[Aegean Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air Canada]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Air France]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Air Serbia]] &lt;small&gt;([[Etihad Airways Partners]])&lt;/small&gt;
* [[Azerbaijan Airlines]] 
* [[Austrian Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Bulgaria Air]]
* [[British Airways]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[Brussels Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Delta Air Lines]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Etihad Airways]]
* [[Icelandair]]
* [[Iberia]] &lt;small&gt;([[Oneworld]])&lt;/small&gt;
* [[ITA Airways]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[KLM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Lufthansa]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[KM Malta Airlines]]
* [[Polijas aviolīnijas LOT|LOT Polish Airlines]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[Scandinavian Airlines]] (SAS) &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Swiss]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAP Air Portugal]] &lt;small&gt;([[Star Alliance]])&lt;/small&gt;
* [[TAROM]] &lt;small&gt;([[SkyTeam]])&lt;/small&gt;
* [[Uzbekistan Airways]]{{Col-end}}

== Flote ==

=== Pašreizējā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse; text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' pašreizējā gaisa flote'''&lt;ref&gt;[https://www.airbaltic.com/lv/gaisa-flote Gaisa flote], airbaltic.lv&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Attēls
!Sāka izmantot
!Izmanto
!Pasūtītas
!Sēdvietas
!Piezīmes
|-
|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]&lt;br /&gt;{{nobr|(agrāk Bombardier CS300)}}
|[[Attēls:airBaltic CS300 Bombardier YL-CSA (31298816746).jpg|150px]]
|2016. gadā
|54&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026&lt;/ref&gt;
|44&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-size&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic Receives Its Fourth Airbus A220-300 Delivery of 2026 |url=https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |access-date=13 April 2026 |date=8 April 2026 |archive-date={{dat|2026|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260413175352/https://company.airbaltic.com/en/newsroom?press=2026/airbaltic-receives-its-fourth-airbus-a220-300-delivery-of-2026 |dead-url=no |language=en }}&lt;/ref&gt;
|148/149&lt;ref name=&quot;airBaltic-fleet-seats&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=airBaltic fleet Airbus A220-300 |url=https://company.airbaltic.com/en/fleet |access-date=16 April 2026 |archive-date=16 April 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260416124847/https://company.airbaltic.com/en/fleet |website=airbaltic.com}}&lt;/ref&gt;
|align=left|airBaltic ir paziņojis par plāniem palielināt savu floti līdz 99 lidmašīnām līdz 2032. gadam.
'''YL-CSL''' un '''YL-ABN''' nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSJ''' nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.&lt;br /&gt;'''YL-CSK''' nokrāsota Lietuvas karoga krāsās.
|}

2012. gada 20. decembrī ''airBaltic'' paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar [[Kanāda]]s ''[[Bombardier Commercial Aircraft]]'' kompāniju par desmit jaunu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] (toreiz ''Bombardier CS300'') lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās ''CSeries'' lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski ''airBaltic'' pāriet tikai uz ''Airbus'' lidmašīnām.
2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 ''Airbus A220-300'' pasūtījumu.

''airBaltic'' [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] lidaparātos izmanto ''[[Pratt &amp; Whitney]] PW1521G'' dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. [[Airbus A220|Airbus A220-300]] ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk [[Oglekļa dioksīds|CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;]] emisijas un par 50% mazāk [[NOx]] emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a220.airbaltic.com/lv/environment/more-about-green-achievements/|title=airBaltic Airbus A220-300|last=www.airbaltic.com|first=airBaltic /|website=airBaltic Airbus A220-300|access-date=2018-10-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/51386.html airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi] ''airBaltic'' preses relīze 2012. gada 20. decembrī&lt;/ref&gt;

2018. gada septembrī ''airBaltic'' rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnas. Konkursā uzvarēja [[Cēsis]], kam sekoja [[Alūksne]], [[Valmiera]], [[Kuldīga]], [[Smiltene]], [[Ogre]], [[Līvāni]], [[Bauska]], [[Gulbene]], [[Rīga]], [[Jelgava]], [[Liepāja]], [[Jūrmala]] un [[Sigulda]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasinu-kristibu-konkursa-uzvar-cesis.d?id=50416551|title='airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis|work=DELFI|access-date=2018-10-23|date=2018-09-21|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 9. novembrī ''airBaltic'' Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu [[Airbus A220|Airbus A220-300]] lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade|title=airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052807/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-pasniedz-ipasu-davanu-latvijai-simtgade}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ''airBaltic'' izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās.

2026. ɡada 8. jūlijā kļuva zināms, ka ''airBaltic'' jūnija beigās samazinājusi &quot;Airbus A220-300&quot; lidmašīnu skaitu līdz 54 lidmašīnām. 2026. gada vasaras sezonā līdz 25 &quot;airBaltic&quot; lidmašīnām lido &quot;Lufthansa Group&quot; partneru tīklā (&quot;Swiss&quot;, &quot;Austrian Airlines&quot; un &quot;Brussels Airlines&quot;, kā arī &quot;Air Serbia&quot;).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.07.2026-airbaltic-flote-samazinajusies-par-divam-lidmasinam.a654390/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» flote samazinājusies par divām lidmašīnām] lsm.lv 08.07.2026&lt;/ref&gt; Auɡustā kļuva zināms, ka līdz gada beigām AirBaltic lidmašīnu skaitu plānoja samazināt līdz 36 un atcelt iepriekšējās vadības plānu nākotnē iepirk līdz 100 lidmašīnām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.08.2026-airbaltic-maina-kursu-mazaka-flote-un-jauns-finansejums-simtiem-miljonu-apmera.a658405/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «airBaltic» maina kursu: mazāka flote un jauns finansējums simtiem miljonu apmērā] lsm.lv 11.08.2026&lt;/ref&gt;

=== Vēsturiskā flote ===
{| class=&quot;toccolours&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;3&quot; style=&quot;border-collapse:collapse;text-align:center&quot;
|+'''''airBaltic'' vēsturiskā gaisa flote&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/uznemuma-vesture|title=Uzņēmuma vēsture – Par mums {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.planespotters.net/airline/Air-Baltic|title=airBaltic Fleet Details and History|website=www.planespotters.net|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic-celebrates-22-years-in-the-air|title=airBaltic svin 22 gadu jubileju|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2008/airbaltic-papildina-floti-ar-lielako-lidmasinu-baltijas-regiona|title=airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
|- bgcolor=&quot;#cdda32&quot;
!Lidmašīnas tips
!Kopā
!Tika izmantota
!Piezīmes
|-
|align=left|[[Saab 340]]
|1
|1995—1999
|align=left|Aizvietota ar [[Fokker 50]]
|-
|align=left|[[British Aerospace 146-200]]
|1
|1995—1996
|align=left|Īrēta 3 mēnešus
|-
|align=left|[[Avro RJ70]]
|3
|1996—2005
|align=left|Aizvietotas ar [[Boeing 737-500]].
|-
|align=left|[[Fokker 50]]
|9
|1998—2011
|align=left|Aizvietotas ar [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]].
|-
|align=left|[[Boeing 737-500]]
|10&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci - neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2003—2019
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]] 
|-
|align=left|[[Boeing 737|Boeing 737-300]]
|6&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|2007—2020&lt;!-- Vēlams apstiprināt informācijas patiesumu, pievienojot atsevišķu atsauci, neesmu atradis oficiālu informāciju. --&gt;
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Boeing 757-200]]
|2
|2008—2014
|align=left|
|-
|align=left|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Q400 Next Gen]]
|12
|2010—2023
|align=left|Aizvietotas ar Airbus [[Airbus A220|Airbus A220-300]]
|-
|align=left|[[Bombardier CRJ-900NG]]
|1
|2023
|align=left|Īrēta no [[Xfly]] uz vasaras sezonu
|-
| align=left|[[Airbus A320|Airbus A319-100]]
|2
|2013—2014
2023
| align=left|Īrēta no [[Czech Airlines]] 3 mēnešus
Īrēta no [[Carpatair]] uz vasaras sezonu.
|-
|align=left|[[Airbus A320-232]]
|2
|2023
|Īrēta no [[Danish Air Transport]] un [[Cyprus Airways]] uz vasaras sezonu
|}

== Apbalvojumi ==

* Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma &quot;OAG Aviation Solutions&quot; analītiķi atzinuši ''airBaltic'' par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% ''airBaltic'' lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā ''airBaltic'' ierindojās trešajā vietā,&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule|title=airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811052826/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-atzita-par-punktualako-aviokompaniju-pasaule}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4577655/airbaltic-atzita-par-treso-punktualako-aviosabiedribu-pasaule|title=«airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē|work=TVNET|access-date=2018-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/|title=“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā|work=skaties.lv|access-date=2018-10-23|language=lv|archive-date=2019-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190822003029/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/airbaltic-atkal-pasaule-punktualako-lidsabiedribu-saraksta-augsgala/}}&lt;/ref&gt; savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Latvijas «airBaltic» iekļuvusi  punktuālāko aviokompāniju desmitniekā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-airbaltic-iekluvusi-punktualako-aviokompaniju-desmitnieka.a305123/ |accessdate={{dat|2019|1|10||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gadā ''airBaltic'' saņēma [[ATW]] Tirgus līdera balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2018/airbaltic-receives-the-market-leader-award-by-atw|title=airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Interneta personāla atlases uzņēmums ''[[CV-online Latvia]]'' no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši ''airBaltic'' par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1|title=TOP darba devēji {{!}} CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase|website=www.cv.lv|access-date=2018-10-23|archive-date=2019-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191025043111/http://www.cv.lv/content/index.php?id=1083&amp;gr=1 |date=2019-10-25 }}&lt;/ref&gt;
* ''airBaltic'' izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2017/airbaltic---the-regional-airline-of-the-year---receives-award-by-capa|title=airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Meitasuzņēmumi un zīmoli==
Daļa no ''airBaltic'' uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. &quot;[[airBaltic Training|''airBaltic'' Training&quot;]] nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, &quot;''airBaltic''Travel.com&quot;, &quot;[[Baltic Taxi]]&quot;, &quot;BalticHotels&quot;, &quot;BalticMiles&quot; ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas [[Bertolts Fliks|Bertolda Flika]] darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.ir.lv:889/2011/2/23/fliks-piedavajis-valstij-atpirkt-airbaltic-zimolus |title= Fliks piedāvājis valstij atpirkt ''airBaltic'' zīmolus |accessdate= 2015-11-08 |work=  |publisher= ir.lv |date= 2011-01-23 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Incidenti ==
{{pamatraksts|airBaltic incidenti}}
''airBaltic'' tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.{{nepieciešama atsauce}} Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā &lt;!-- no apmēram 70 miljoniem apkalpoto pasažieriem --&gt; tikai 3 guvuši traumas.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;80&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Boeing 737-500 turbine.jpg|[[Boeing 737|Boeing 737-500]] dzinējs
Attēls:Air-baltic-tallinn.jpg|[[Fokker 50]] (iepriekšējā livrejā) [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostā]]
Attēls:Air Baltic Fokker F-50 (YL-BAT).jpg|[[Fokker 50]] (reģ. nr. YL-BAT)
Attēls:De Havilland Canada DHC-8Q-402 Dash 8, YL-BAJ, Air Baltic.jpg|[[Bombardier Dash 8|Bombardier Dash 8 Q400 NextGen]]
Attēls:YL-BDB (9251778894).jpg|[[Boeing 757|Boeing 757-200]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery widths=&quot;100&quot; heights=&quot;80&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:AirBaltic Airbus A220-300 at Riga Airport.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;]]
Attēls:Hannover Airport airBaltic Airbus A220-371 YL-ABN (DSC08172).jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]] [[Hanoveras lidostā]]
Attēls:YL-CSJ, airBaltic AIRBUS A220-300, Estonian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]
Attēls:Air Baltic Airbus A220 YL-CSK named &quot;Vilnius &quot; with Lithuanian flag livery.jpg|[[Airbus A220|Airbus A220-300]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em|refs=
&lt;ref name=&quot;TVNET 2016.05.02&quot;&gt;[http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160504050230/http://financenet.tvnet.lv/zinas/606878-pabeigta_airbaltic_akciju_kapitala_palielinasana_lidz_2565_miljoniem |date={{dat|2016|05|04||bez}} }} TVNET, 2016. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-jaunais-investors-un-sm-valsts-sekretars-apmierinati-ar-gausa-darbu.a167532/|title= «airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu|accessdate=2016-02-08 |work= |publisher= [[lsm.lv]]|date= 2016-02-04}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2017.04.07&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.db.lv/ekonomika/transports-un-logistika/danijas-uznemejs-tusens-ieguvis-20-proc-airBaltic-kapitaldalu-461860?utm_campaign=article_title&amp;utm_source=startpage_hot&amp;utm_medium=articlename|title= Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu|accessdate= 2017-04-08|last= Atlāce-Bistere|first= Zane|coauthors= |date= 2017-04-07|work= |publisher= }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2020.08.05&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-pamatkapitals-palielinats-lidz-506473-miljoniem-eiro-497916 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro] LETA, 05.08.2020&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/ek-apstiprina-airbaltic-pamatkapitala-palielinasanu-par-45-miljoniem-eiro-505661 EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro] Db.lv, 22.12.2021&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2022.05.02&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/airbaltic-atver-bazi-tampere-507470 airBaltic atver bāzi Tamperē] Db.lv, 02.05.2022&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.airbaltic.lv ''airBaltic'' mājaslapa]
* [https://airbalticcard.com/lv ''airBaltic''cardMobile mājaslapa]
* [https://www.irir.lv/2011/9/6/nacionala-aviosabiedriba-airbaltic Nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” — ir.lv Dzīvie šķirkļi]

== Skatīt arī ==
* [[Ar airBaltic saistītie skandāli|Ar ''airBaltic'' saistītie skandāli]]


{{Latvija avio}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:AirBaltic| ]]
[[Kategorija:Latvijas zīmoli]]
[[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]]</text>
      <sha1>trlzjkeioixoryjimd1on87fo2p6fto</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>BK Liepāja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17880</id>
    <revision>
      <id>4510400</id>
      <parentid>4474712</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:01:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvijas—Igaunijas Basketbola līga */</comment>
      <origin>4510400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9563" sha1="b8z1ghd7hcnwgvvt6tgoxgvl2l1xf5o" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

[[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā]] BK Liepāja spēlēja ar salīdzinoši pieredzējušāku sastāvu, bija pieaudzis arī kluba budžets, un izdevās sasniegt apvienotās līgas izslēgšanas spēles, kur Liepājas klubs piekāpās vadošajai Igaunijas komandai [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;|Talllinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]].

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā A. Visocki-Rubeni pieredzējušais speciālists [[Gundars Vētra]].

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>b8z1ghd7hcnwgvvt6tgoxgvl2l1xf5o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510401</id>
      <parentid>4510400</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:03:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9578" sha1="5m9bitmlvt2b3h3nd4blbqr0nvrh8pl" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

[[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā]] BK Liepāja spēlēja ar salīdzinoši pieredzējušāku sastāvu, bija pieaudzis arī kluba budžets, un izdevās sasniegt apvienotās līgas izslēgšanas spēles, kur Liepājas klubs piekāpās vadošajai Igaunijas komandai [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;|Talllinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]].

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]] nomainīja [[Gundars Vētra]].

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>5m9bitmlvt2b3h3nd4blbqr0nvrh8pl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510402</id>
      <parentid>4510401</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:04:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10269" sha1="tpk2sxiq3g799bhkby4q7nsd9sg729w" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

[[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā]] BK Liepāja spēlēja ar salīdzinoši pieredzējušāku sastāvu, bija pieaudzis arī kluba budžets, un izdevās sasniegt apvienotās līgas izslēgšanas spēles, kur Liepājas klubs piekāpās vadošajai Igaunijas komandai [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;|Talllinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]].

2025./2026. gada sezonā BK “Liepāja” Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pamatturnīru noslēdza 11. vietā ar piecām uzvarām 26 spēlēs un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas spēlēs komanda sasniedza ceturtdaļfinālu, kur sērijā ar 0—3 piekāpās [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/optibet-lbl-ceturtdalfinali-ventspils-ieklust-pusfinala-sestdien-spele-riga/|title=Optibet LBL ceturtdaļfināli: “Ventspils” un “Rīgas Zeļļi” iekļūst labāko četriniekā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]] nomainīja [[Gundars Vētra]].

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>tpk2sxiq3g799bhkby4q7nsd9sg729w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510403</id>
      <parentid>4510402</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:06:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10737" sha1="1mi27zs79s2lb130aloyb3cg881ozer" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

[[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā]] BK Liepāja spēlēja ar salīdzinoši pieredzējušāku sastāvu, bija pieaudzis arī kluba budžets, un izdevās sasniegt apvienotās līgas izslēgšanas spēles, kur Liepājas klubs piekāpās vadošajai Igaunijas komandai [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;|Talllinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]].

2025./2026. gada sezonā BK Liepāja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pamatturnīru noslēdza 11. vietā ar piecām uzvarām 26 spēlēs un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas spēlēs komanda sasniedza ceturtdaļfinālu, kur sērijā ar 0—3 piekāpās [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/optibet-lbl-ceturtdalfinali-ventspils-ieklust-pusfinala-sestdien-spele-riga/|title=Optibet LBL ceturtdaļfināli: “Ventspils” un “Rīgas Zeļļi” iekļūst labāko četriniekā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]] nomainīja [[Gundars Vētra]].

2026. gada vasarā tika paziņots, ka 2026./2027. gada sezonā BK Liepāja pēc vairāku sezonu pārtraukuma atgriezīsies [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/atpakal-ziemelos-liepaja-startes-enbl/|title=“Mēs vairs nevaram būt komanda, kas skaisti zaudē.” “Liepāja” startēs ENBL|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>1mi27zs79s2lb130aloyb3cg881ozer</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510404</id>
      <parentid>4510403</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:07:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10713" sha1="sqosd8b1lwjr6pf6fmh2ekfgab2vl8i" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

[[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā]] BK Liepāja spēlēja ar salīdzinoši pieredzējušāku sastāvu, bija pieaudzis arī kluba budžets, un izdevās sasniegt apvienotās līgas izslēgšanas spēles, kur Liepājas klubs piekāpās vadošajai Igaunijas komandai [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]].

2025./2026. gada sezonā BK Liepāja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pamatturnīru noslēdza 11. vietā ar piecām uzvarām 26 spēlēs un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas spēlēs komanda sasniedza ceturtdaļfinālu, kur sērijā ar 0—3 piekāpās [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/optibet-lbl-ceturtdalfinali-ventspils-ieklust-pusfinala-sestdien-spele-riga/|title=Optibet LBL ceturtdaļfināli: “Ventspils” un “Rīgas Zeļļi” iekļūst labāko četriniekā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]] nomainīja [[Gundars Vētra]].

2026. gada vasarā tika paziņots, ka 2026./2027. gada sezonā BK Liepāja pēc vairāku sezonu pārtraukuma atgriezīsies [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/atpakal-ziemelos-liepaja-startes-enbl/|title=“Mēs vairs nevaram būt komanda, kas skaisti zaudē.” “Liepāja” startēs ENBL|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>sqosd8b1lwjr6pf6fmh2ekfgab2vl8i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510406</id>
      <parentid>4510404</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:08:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10559" sha1="b4wjlzuqoyzdl146nlawzcin24xmwnc" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

[[2024./2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā]] BK “Liepāja” pirmoreiz sasniedza apvienotās līgas izslēgšanas spēles, ceturtdaļfinālā piekāpjoties [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;|Tallinas “Kalev/Cramo”]].

2025./2026. gada sezonā BK Liepāja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pamatturnīru noslēdza 11. vietā ar piecām uzvarām 26 spēlēs un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas spēlēs komanda sasniedza ceturtdaļfinālu, kur sērijā ar 0—3 piekāpās [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/optibet-lbl-ceturtdalfinali-ventspils-ieklust-pusfinala-sestdien-spele-riga/|title=Optibet LBL ceturtdaļfināli: “Ventspils” un “Rīgas Zeļļi” iekļūst labāko četriniekā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]] nomainīja [[Gundars Vētra]].

2026. gada vasarā tika paziņots, ka 2026./2027. gada sezonā BK Liepāja pēc vairāku sezonu pārtraukuma atgriezīsies [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/atpakal-ziemelos-liepaja-startes-enbl/|title=“Mēs vairs nevaram būt komanda, kas skaisti zaudē.” “Liepāja” startēs ENBL|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>b4wjlzuqoyzdl146nlawzcin24xmwnc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510408</id>
      <parentid>4510406</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:10:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10563" sha1="1uvdf29l8n8cb161hnorvcczce3633c" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;SBK Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

[[2024./2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā]] BK “Liepāja” pirmoreiz sasniedza apvienotās līgas izslēgšanas spēles, ceturtdaļfinālā piekāpjoties [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;|Tallinas “Kalev/Cramo”]].

2025./2026. gada sezonā BK Liepāja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pamatturnīru noslēdza 11. vietā ar piecām uzvarām 26 spēlēs un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas spēlēs komanda sasniedza ceturtdaļfinālu, kur sērijā ar 0—3 piekāpās [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/optibet-lbl-ceturtdalfinali-ventspils-ieklust-pusfinala-sestdien-spele-riga/|title=Optibet LBL ceturtdaļfināli: “Ventspils” un “Rīgas Zeļļi” iekļūst labāko četriniekā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]] nomainīja [[Gundars Vētra]].

2026. gada vasarā tika paziņots, ka 2026./2027. gada sezonā BK Liepāja pēc vairāku sezonu pārtraukuma atgriezīsies [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/atpakal-ziemelos-liepaja-startes-enbl/|title=“Mēs vairs nevaram būt komanda, kas skaisti zaudē.” “Liepāja” startēs ENBL|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>1uvdf29l8n8cb161hnorvcczce3633c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510411</id>
      <parentid>4510408</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:14:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izcīnītās vietas */</comment>
      <origin>4510411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11270" sha1="bbrbvd8l3ys4lmltcug1topyudbyrph" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;SBK Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

[[2024./2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā]] BK “Liepāja” pirmoreiz sasniedza apvienotās līgas izslēgšanas spēles, ceturtdaļfinālā piekāpjoties [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;|Tallinas “Kalev/Cramo”]].

2025./2026. gada sezonā BK Liepāja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pamatturnīru noslēdza 11. vietā ar piecām uzvarām 26 spēlēs un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas spēlēs komanda sasniedza ceturtdaļfinālu, kur sērijā ar 0—3 piekāpās [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/optibet-lbl-ceturtdalfinali-ventspils-ieklust-pusfinala-sestdien-spele-riga/|title=Optibet LBL ceturtdaļfināli: “Ventspils” un “Rīgas Zeļļi” iekļūst labāko četriniekā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]] nomainīja [[Gundars Vētra]].

2026. gada vasarā tika paziņots, ka 2026./2027. gada sezonā BK Liepāja pēc vairāku sezonu pārtraukuma atgriezīsies [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/atpakal-ziemelos-liepaja-startes-enbl/|title=“Mēs vairs nevaram būt komanda, kas skaisti zaudē.” “Liepāja” startēs ENBL|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Latvijas Basketbola līga ===

* '''3. vieta:''' 2023 &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/pafbet-lbl-2023-gada-sezonas-balvu-ieguveji/|title=Pafbet LBL 2023. gada sezonas balvu ieguvēji (pilns saraksts)|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2023-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas basketbola Užavas kauss ===

* '''Finālists:''' 2023 &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/latvijas-basketbola-uzavas-kausu-treso-reizi-iegust-vef-riga/|title=Latvijas basketbola Užavas kausu trešo reizi iegūst ”VEF Rīga”|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2026-08-20|date=2024-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>bbrbvd8l3ys4lmltcug1topyudbyrph</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510412</id>
      <parentid>4510411</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:17:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4510412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11529" sha1="1n60mspsv95my086ezzullraa5d40z4" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;SBK Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

[[2024./2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā]] BK “Liepāja” pirmoreiz sasniedza apvienotās līgas izslēgšanas spēles, ceturtdaļfinālā piekāpjoties [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;|Tallinas “Kalev/Cramo”]].

2025./2026. gada sezonā BK Liepāja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pamatturnīru noslēdza 11. vietā ar piecām uzvarām 26 spēlēs un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas spēlēs komanda sasniedza ceturtdaļfinālu, kur sērijā ar 0—3 piekāpās [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/optibet-lbl-ceturtdalfinali-ventspils-ieklust-pusfinala-sestdien-spele-riga/|title=Optibet LBL ceturtdaļfināli: “Ventspils” un “Rīgas Zeļļi” iekļūst labāko četriniekā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]] nomainīja [[Gundars Vētra]].

2026. gada vasarā tika paziņots, ka 2026./2027. gada sezonā BK Liepāja pēc vairāku sezonu pārtraukuma atgriezīsies [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/atpakal-ziemelos-liepaja-startes-enbl/|title=“Mēs vairs nevaram būt komanda, kas skaisti zaudē.” “Liepāja” startēs ENBL|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== '''Latvijas Basketbola līga''' ===

* '''3. vieta:''' 2023 &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/pafbet-lbl-2023-gada-sezonas-balvu-ieguveji/|title=Pafbet LBL 2023. gada sezonas balvu ieguvēji (pilns saraksts)|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2023-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas basketbola Užavas kauss ===

* '''Finālists:''' 2023 &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/latvijas-basketbola-uzavas-kausu-treso-reizi-iegust-vef-riga/|title=Latvijas basketbola Užavas kausu trešo reizi iegūst ”VEF Rīga”|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2026-08-20|date=2024-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Galvenie treneri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Galvenais treneris
!Periods
|-
|Artūrs Štālbergs
|2018–2019
|-
|Kristaps Zeids
|2019
|-
|Braņislavs Vičentičs
|2019–2020
|-
|Artūrs Visockis-Rubenis
|2020–2026
|-
|Gundars Vētra
|kopš 2026
|}

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>1n60mspsv95my086ezzullraa5d40z4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510452</id>
      <parentid>4510412</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:07:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>viss forši, bet nevajag labot to, kas nav salauzts. pēdiņas var ieviest kluba nosaukumā - bet tad līudzu visā rakstā un vēlams viena veida pēdiņas.</comment>
      <origin>4510452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11683" sha1="c7t8dp46mv6zxonxcv3wut635df5en5" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;SBK Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

[[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā]] BK Liepāja spēlēja ar salīdzinoši pieredzējušāku sastāvu, bija pieaudzis arī kluba budžets, un izdevās sasniegt apvienotās līgas izslēgšanas spēles, kur Liepājas klubs piekāpās vadošajai Igaunijas komandai [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]].

2025./2026. gada sezonā BK Liepāja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pamatturnīru noslēdza 11. vietā ar piecām uzvarām 26 spēlēs un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas spēlēs komanda sasniedza ceturtdaļfinālu, kur sērijā ar 0—3 piekāpās [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/optibet-lbl-ceturtdalfinali-ventspils-ieklust-pusfinala-sestdien-spele-riga/|title=Optibet LBL ceturtdaļfināli: “Ventspils” un “Rīgas Zeļļi” iekļūst labāko četriniekā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]] nomainīja [[Gundars Vētra]].

2026. gada vasarā tika paziņots, ka 2026./2027. gada sezonā BK Liepāja pēc vairāku sezonu pārtraukuma atgriezīsies [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/atpakal-ziemelos-liepaja-startes-enbl/|title=“Mēs vairs nevaram būt komanda, kas skaisti zaudē.” “Liepāja” startēs ENBL|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== '''Latvijas Basketbola līga''' ===

* '''3. vieta:''' 2023 &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/pafbet-lbl-2023-gada-sezonas-balvu-ieguveji/|title=Pafbet LBL 2023. gada sezonas balvu ieguvēji (pilns saraksts)|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2023-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas basketbola Užavas kauss ===

* '''Finālists:''' 2023 &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/latvijas-basketbola-uzavas-kausu-treso-reizi-iegust-vef-riga/|title=Latvijas basketbola Užavas kausu trešo reizi iegūst ”VEF Rīga”|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2026-08-20|date=2024-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Galvenie treneri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Galvenais treneris
!Periods
|-
|Artūrs Štālbergs
|2018–2019
|-
|Kristaps Zeids
|2019
|-
|Braņislavs Vičentičs
|2019–2020
|-
|Artūrs Visockis-Rubenis
|2020–2026
|-
|Gundars Vētra
|kopš 2026
|}

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>c7t8dp46mv6zxonxcv3wut635df5en5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510479</id>
      <parentid>4510452</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:06:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11620" sha1="krdllg9ljzzvoqlw0sh1b3exrtmhth8" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba infokaste
 |               text_color = white
 |                 bg_color = #00008b
 |                    klubs = BK Liepāja
 |                     logo = 
 |                 logo_izm = 200px
 |                  pilsēta = {{Vieta|Latvija|Liepāja}}
 |                     līga = [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]
 |               konference = 
 |                 divīzija = 
 |                 dibināts = 2018
 |          beidza_pastāvēt = 
 |                 darbojās = 
 |                    arēna = [[Liepājas Olimpiskais centrs]]
 |                ietilpība = 2540
 |                   krāsas = zila/balta
 |                īpašnieks = 
 |               prezidents = Āris Ozoliņš
 |               menedžeris = Normunds Atvars
 |       galvenais_treneris = {{flaga|Latvija}} [[Gundars Vētra]]
 |                kapteinis = 
 |                   mediji = {{URL|https://www.liepajasbasketbols.lv/}}
 |               sadarbojas = BK Liepāja/LSSS
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 |             Izaicinājums = 
 |                Eirokauss = 
 |                 Eirolīga = 
 |                      LBL = 0
 |                      BBL = 
|GM=Normunds Atvars}}
'''BK &quot;Liepāja&quot;''' ir [[Latvija]]s [[Basketbols|basketbola]] klubs no [[Liepāja]]s. Klubs ir dibināts 2018. gada maijā kā biedrība &quot;Sporta Klubs Liepājas Basketbols&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-dibinats-jauns-basketbola-klubs/|title=Liepājā dibināts jauns basketbola klubs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-12-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Spēlē [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] (LBL). Komandas galvenais treneris ir [[Gundars Vētra]]. Mājas spēles BK Liepāja aizvada [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]].

[[Ramirent Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]] (LBL-2) klubu pārstāv jauniešu komanda '''&quot;BK Liepāja/LSSS&quot;'''. Kluba sistēmā darbojas arī sieviešu komanda &quot;SBK Liepāja/LSSS&quot;.

== Vēsture ==
BK Liepāja nav juridiski saistīts ar iepriekš Liepājā bijušo basketbola klubu, ko izveidoja 2006. gadā ar nosaukumu '''&quot;Liepājas Lauvas&quot;'''. Citi Liepājā bāzētās augstākās līgas basketbola komandas nosaukumi ir bijuši &quot;Liepājas Metalurgs&quot;, &quot;Baltika/Kaija&quot;, &quot;Līvu alus/Liepāja&quot;, &quot;Liepāja/Triobet&quot;, &quot;Betsafe/Liepāja&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.liepajasbasketbols.lv/ Liepājas basketbols]&lt;/ref&gt; Senāko Liepājas komandu augstākais sasniegums LBL ir bijusi iegūtā otrā vieta [[1996.—1997. gada LBL sezona|1997. gadā]] un trešā vieta [[1999.—2000. gada LBL sezona|2000. gadā]]. &quot;Liepājas Lauvas&quot; [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007. gadā]], savā pirmajā sezonā, cīņā par trešo vietu LBL, atzina &quot;[[Barons/LMT]]&quot; vienības pārākumu, sērijā zaudējot ar 1/3. Komanda ieguva trešo vietu LBL čempionātā arī [[2010.—2011. gada LBL sezona|2011.]] un [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012. gadā]]. Pēc divām sezonām ar iegūtām medaļām [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] Liepājas komandai veicās daudz sliktāk, un tā nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm.

2018. gadā dibināts pašreizējais Liepājas vadošais basketbola klubs BK Liepāja.

2019.—2020. gada sezonā, pēc [[BK Valka/Valga]] izstāšanās, BK Liepāja palika pēdējā vietā [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]].

2020. gada vasarā komandai pievienojās Latvijas U18 izlases galvenais treneris un [[Latvijas Basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] galvenā trenera asistents [[Artūrs Visockis-Rubenis]], un komanda kā savu galveno misiju izvirzīja jauno spēlētāju attīstīšanu. Kopš tā laika komandā ir bijis ļoti maz ārvalstu spēlētāju un lielu lomu ieguvuši gados jauni basketbolisti. 2021.—2022. gada sezonā BK Liepāja spēlēja arī jaunizveidotajā [[Eiropas ziemeļu basketbola līga|Eiropas ziemeļu basketbola līgā]] (ENBL), ieņemot tajā 5. vietu.

[[Attēls:2023 05 13 LBL-Bronza Liepaja 1.png|thumb|250px|left|BK Liepāja komanda pēc 2022.—2023. gada sezonas LBL bronzas medaļu izcīnīšanas]]
2022.—2023. gada sezonā BK Liepāja sasniedza uzvaru rekordskaitu [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], lai gan arī šoreiz nespēja kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Komandai lieliski veicās [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņā]], kur, pusfinālā pārspējot [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], izdevās sasniegt finālu. Finālspēlē pie pilnām Liepājas Olimpiskā centra tribīnēm gan nācās atzīt [[VEF Rīga]] pārākumu (66:87).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/?p=1641|title=Užavas kausa finālspēle: “VEF Rīga” triumfs basketbola svētkos Liepājā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBK|access-date=2023-02-20|date=2023-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Latvijas Basketbola līga]]s izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā BK Liepāja uzveica [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], bet pusfinālā piekāpās [[VEF Rīga]], lai gan spēja izcīnīt divas uzvaras sērijā pret čempionu (2—3). Sērijā par bronzas medaļām Liepājas komanda pārspēja [[BK Ogre]] ar 3—1, izcīnot pirmās medaļas Liepājai pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma.

2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezonā BK Liepāja spēlēja ar salīdzinoši pieredzējušāku sastāvu, bija pieaudzis arī kluba budžets, un izdevās sasniegt apvienotās līgas izslēgšanas spēles, kur Liepājas klubs piekāpās vadošajai Igaunijas komandai [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]].

2025.—2026. gada sezonā BK Liepāja Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas pamatturnīru noslēdza 11. vietā ar piecām uzvarām 26 spēlēs un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Latvijas Basketbola līgas izslēgšanas spēlēs komanda sasniedza ceturtdaļfinālu, kur sērijā ar 0—3 piekāpās [[Rīgas Zeļļi|Rīgas Zeļļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/optibet-lbl-ceturtdalfinali-ventspils-ieklust-pusfinala-sestdien-spele-riga/|title=Optibet LBL ceturtdaļfināli: “Ventspils” un “Rīgas Zeļļi” iekļūst labāko četriniekā|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2026-04-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada vasarā BK Liepāja galvenā trenera amatā [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūru Visocki-Rubeni]] nomainīja [[Gundars Vētra]]. Šajā pašā vasarā tika paziņots, ka 2026.—2027. gada sezonā BK Liepāja pēc vairāku sezonu pārtraukuma atgriezīsies [[Eiropas Ziemeļu basketbola līga|Eiropas Ziemeļu basketbola līgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/atpakal-ziemelos-liepaja-startes-enbl/|title=“Mēs vairs nevaram būt komanda, kas skaisti zaudē.” “Liepāja” startēs ENBL|website=liepajniekiem.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== '''Latvijas Basketbola līga''' ===

* '''3. vieta:''' 2023 &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/pafbet-lbl-2023-gada-sezonas-balvu-ieguveji/|title=Pafbet LBL 2023. gada sezonas balvu ieguvēji (pilns saraksts)|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2026-08-20|date=2023-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas basketbola Užavas kauss ===

* '''Finālists:''' 2023 &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/latvijas-basketbola-uzavas-kausu-treso-reizi-iegust-vef-riga/|title=Latvijas basketbola Užavas kausu trešo reizi iegūst ”VEF Rīga”|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2026-08-20|date=2024-02-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Galvenie treneri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Galvenais treneris
!Periods
|-
|Artūrs Štālbergs
|2018–2019
|-
|Kristaps Zeids
|2019
|-
|Braņislavs Vičentičs
|2019–2020
|-
|Artūrs Visockis-Rubenis
|2020–2026
|-
|Gundars Vētra
|kopš 2026
|}

== Izcīnītās vietas ==

=== [[Latvijas Basketbola līga]] ===
{{columns  |width=400px
|col1=
* [[1991.—1992. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1992.—1993. gada LBL sezona]] — 8.
* [[1993.—1994. gada LBL sezona]] — 11.
* [[1994.—1995. gada LBL sezona]] — 9.
* [[1995.—1996. gada LBL sezona]] — 7.
* [[1996.—1997. gada LBL sezona]] — 2.
* [[1997.—1998. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1998.—1999. gada LBL sezona]] — 5.
* [[1999.—2000. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2000.—2001. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2001.—2002. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2002.—2003. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2003.—2004. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2004.—2005. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2005.—2006. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2006.—2007. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2007.—2008. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2008.—2009. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2009.—2010. gada LBL sezona]] — 5.
* [[2010.—2011. gada LBL sezona]] — 3.
|col2= 
* [[2011.—2012. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2012.—2013. gada LBL sezona]] — 9.
* [[2013.—2014. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2014.—2015. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2015.—2016. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2016.—2017. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2017.—2018. gada LBL sezona]] — 8. (ceturtdaļfināls)
Sākot ar 2018. gadu iepriekšējā kluba vietu turnīros ieņēma jauns klubs SK &quot;Liepājas Basketbols&quot;.
* [[2018.—2019. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2019.—2020. gada LBL sezona]] — 7.
* [[2020.—2021. gada LBL sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]]); noslēdza turnīru dalītā 3.—4. vietā
* [[2021.—2022. gada LBL sezona]] — 6. (ceturtdaļfināls)
* [[2022.—2023. gada LBL sezona]] — 3.
* [[2023.—2024. gada LBL sezona]] — 4.
* [[2024.—2025. gada LBL sezona]] — 6.
* [[2025.—2026. gada LBL sezona]] — 6.
}}

=== [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]] ===
* [[2018.—2019. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 13.
* [[2019.—2020. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — sezona netika pabeigta ([[Covid19 pandēmija]])
* [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2021.—2022. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 12.
* [[2022.—2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 10.
* [[2023.—2024. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.
* [[2024.—2025. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 7.
* [[2025.—2026. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]] — 11.

=== [[Baltijas Basketbola līga]] ===
* [[2004.—2005. gada BBL sezona|2005]] — Izaicinājuma kauss: 5.
* [[2005.—2006. gada BBL sezona|2006]] — Elites divīzija: 13.
* [[2006.—2007. gada BBL sezona|2007]] — ''nepiedalījās''
* [[2007.—2008. gada BBL sezona|2008]] — Izaicinājuma kauss: 4.
* [[2008.—2009. gada BBL sezona|2009]] — Izaicinājuma kauss: 8.
* [[2009.—2010. gada BBL sezona|2010]] — Elites divīzija: 9.
* [[2010.—2011. gada BBL sezona|2011]] — Elites divīzija: 12.
* [[2011.—2012. gada BBL sezona|2012]] — Elites divīzija: 14.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.liepajasbasketbols.lv/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{BK Liepāja spēlētāji}}
{{LBL}}

[[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]]
[[Kategorija:LBL klubi]]
[[Kategorija:Sports Liepājā]]</text>
      <sha1>krdllg9ljzzvoqlw0sh1b3exrtmhth8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Glāzgovas &quot;Celtic&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20973</id>
    <revision>
      <id>4510657</id>
      <parentid>4483000</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:17:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4510657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14460" sha1="g0nv3r938v110kmssx121oynkmnw8n1" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #FFFFFF
| bg_color    = #3A9057
| nos         = ''Celtic F.C.''
| logo        = [[Attēls:Celtic FC logo.png|175px]]
| pilns       = ''The Celtic Football Club''
| iesauka     = ''The Hoops'' (stīpas)&lt;br /&gt;''The Bhoys'' (puikas)
| pilsēta     = {{Vieta|Skotija|Glāzgova}}
| dib         = 1887
| dib_mēn     = 11
| dib_dat     = 6
| stad        = ''[[Celtic Park]]''
| ietilp      = 60 411
| prez        = {{flaga|Skotija}} Īens Bankīrs
| tren        = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Mārtins O'Nīls]]
| kapteinis   = {{flaga|SCO}} [[Kalums Makgregors]]
| līga        = [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]
| sez         = 2025.—2026.
| poz         = 1. vieta
| mediji      = {{URL|http://www.celticfc.net/}}
| pattern_la1 = _celtic2526h
| pattern_b1  = _celtic2526h
| pattern_ra1 = _celtic2526h
| pattern_sh1 = _celtic2526h
| pattern_so1 = _celtic2526hl
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _celtic2526a
| pattern_b2 = _celtic2526a
| pattern_ra2 = _celtic2526a
| pattern_sh2 = _celtic2526a
| pattern_so2 = _celtic2526al
| leftarm2 =
| body2 =
| rightarm2 =
| shorts2 =
| socks2 =
| pattern_la3 = _celtic2526t
| pattern_b3 = _celtic2526t
| pattern_ra3 = _celtic2526t
| pattern_sh3 = _celtic2526t
| pattern_so3 = _celtic2526tl
| leftarm3 = e4e6db
| body3 = e4e6db
| rightarm3 = e4e6db
| shorts3 = 9fca9c
| socks3 = 9fca9c
}}

'''Glāzgovas &quot;Celtic&quot;''' ir [[Skotija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kura bāzes vieta ir [[Glāzgova]]. Tā pilnais nosaukums ir '''''The Celtic Football Club''''', saukts arī '''''Celtic F.C.'''''.

Klubs ir dibināts {{dat|1887|11|6}} Glāzgovā, par nosaukumu izvēloties &quot;Celtic&quot;, kas simbolizēja tā dibinātāju [[ķelti]]skās (īru, skotu) saknes. Līdz pat mūsdienām &quot;Celtic&quot; tiek saistīts ar īru imigrantiem Skotijā, īru brīvības alkām un [[katolicisms|katolicismu]], kaut arī mūsdienās klubs cenšas piesaistīt lielāku skaitu neitrālus līdzjutējus gan no Skotijas, gan ārpus tās.

Savu pirmo oficiālo spēli &quot;Celtic&quot; aizvadīja [[1888]]. gadā pret citu Glāzgovas komandu - &quot;[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]&quot;. &quot;Celtic&quot; svinēja uzvaru ar 5:2 un līdz ar to iesākās spraigā konkurence starp abiem vadošajiem Skotijas klubiem, saukta par ''[[Old Firm]]''. Abu iepriekš minēto komandu tikšanās arī mūsdienās ir viena no spriedzes un emociju ziņā visspraigākajām Eiropas futbolā. &quot;Celtic&quot; 56 reizi ir izcīnījis Skotijas čempionu titulu un nekad nav izkritis uz zemāku līgu.

[[1967]]. gadā &quot;Celtic&quot; kļuva par pirmo Lielbritānijas un arī Ziemeļeiropas klubu, kas izcīnījis [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausu]]. Tā laika &quot;Celtic&quot; sastāvs bija pilnībā nokomplektēts no skotu futbolistiem, un līdz ar to &quot;Celtic&quot; ir līdz šim vienīgais klubs, kas ir izcīnījis Eiropas čempionu titulu vienīgi ar pašmāju spēlētāju palīdzību.
Mūsdienās &quot;Celtic&quot; futbola klubam ir savs televīzija kanāls ''Celtic TV'' un oficiāls iknedēļas preses izdevums ''The Celtic View''.
== Komandas sastāvs ==
''Atjaunināts 2026. gada 21. augustā.''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Celtic FC Men's Squad and Player Profiles 2026/27|url=https://www.celticfc.com/teams/|website=celticfc.com|access-date=21 August 2026}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=FIN|pos=GK|name=[[Viljami Sinisalo]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=CAN|pos=DF|name=[[Alisters Džonstons]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=IRL|pos=DF|name=[[Liams Skeilzs]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=USA|pos=DF|name=[[Ostons Trastijs]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=POR|pos=FW|name=[[Žota Filipe|Žota]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=SWE|pos=MF|name=[[Benjamins Nīgrēns]]}}
{{Fs player|no= 9|nat=DEN|pos=FW|name=[[Kaspers Hēgs]]}}
{{Fs player|no=10|nat=COD|pos=FW|name=[[Mišels Anžs Balikviša]]}}
{{Fs player|no=11|nat=COL|pos=FW|name=[[Kamilo Durans]]}}
{{Fs player|no=13|nat=KOR|pos=FW|name=[[Jans Hjondžuns]]}}
{{Fs player|no=14|nat=SCO|pos=DF|name=[[Lūks Makauans]]}}
{{Fs player|no=17|nat=TUN|pos=FW|name=[[Sebastians Tunekti]]}}
{{Fs player|no=19|nat=WAL|pos=DF|name=[[Kaluns Osmands]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=20|nat=USA|pos=DF|name=[[Kemerons Kārters-Vikerss]]}}
{{Fs player|no=21|nat=ENG|pos=MF|name=[[Alekss Oksleids-Čemberleins]]}}
{{Fs player|no=22|nat=GER|pos=MF|name=[[Mika Baurs]]}}
{{Fs player|no=23|nat=EGY|pos=FW|name=[[Haisams Hasans]]}}
{{Fs player|no=24|nat=IRL|pos=FW|name=[[Džonijs Kenijs]]}}
{{Fs player|no=31|nat=SCO|pos=GK|name=[[Ross Dūhans]]}}
{{Fs player|no=41|nat=JPN|pos=MF|name=[[Reo Hatate]]}}
{{Fs player|no=42|nat=SCO|pos=MF|name=[[Kalums Makgregors]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=47|nat=SCO|pos=DF|name=[[Deins Murijs]]}}
{{Fs player|no=49|nat=SCO|pos=FW|name=[[Džeimss Forests]]}}
{{Fs player|no=51|nat=SCO|pos=DF|name=[[Kolbijs Donovans]]}}
{{Fs player|no=56|nat=SCO|pos=DF|name=[[Entonijs Rolstons]]}}
{{Fs player|no=63|nat=SCO|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
[[Attēls:Celtic FC trophy case.JPG|thumb|Trofeju skapis [[Celtic Park]] stadionā]]
* '''Skotijas čempionāta augstākais līmenis''' (tagad - '''[[Skotijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotchamp.html |title=Scotland - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (56): 1892–93, 1893–94, 1895–96, 1897–98, 1904–05, 1905–06, 1906–07, 1907–08, 1908–09, 1909–10, 1913–14, 1914–15, 1915–16, 1916–17, 1918–19, 1921–22, 1925–26, 1935–36, 1937–38, 1953–54, 1965–66, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1969–70, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1973–74, 1976–77, 1978–79, 1980–81, 1981–82, 1985–86, 1987–88, 1997–98, 2000–01, 2001–02, 2003–04, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/26042025-kelti_iegust_titulu_skotija_un_panak_rang |title=Ķelti iegūst titulu Skotijā un panāk &quot;Rangers&quot; sasniegto, Baloža komanda tuvu izkrišanai|accessdate={{dat|2025|4|26||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;, 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/16052026-celtic_dramatiskaja_spele_izrauj_uzvaru_p|title=&quot;Celtic&quot; dramatiskajā spēlē izrauj uzvaru pār &quot;Hearts&quot; un kļūst par titulētāko Skotijas klubu|accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* '''Skotijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotcuphist.html |title=Scotland - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (41): 1891–92, 1898–99, 1899–1900, 1903–04, 1906–07, 1907–08, 1910–11, 1911–12, 1913–14, 1922–23, 1924–25, 1926–27, 1930–31, 1932–33, 1936–37, 1950–51, 1953–54, 1964–65, 1966–67, 1968–69, 1970–71, 1971–72, 1973–74, 1974–75, 1976–77, 1979–80, 1984–85, 1987–88, 1988–89, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2004–05, 2006–07, 2010–11, 2012–13, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2022–23
* '''Skotijas Līgas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotleagcuphist.html |title=Scotland - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (22): 1956–57, 1957–58, 1965–66, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1969–70, 1974–75, 1982–83, 1997–98, 1999–2000, 2000–01, 2005–06, 2008–09, 2014–15, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2021–22, 2022–23, 2024—25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/26806/13272027/celtic-3-3-rangers-5-4-pens-daizen-maeda-hoops-hero-with-winning-scottish-league-cup-penalty |title=Celtic 3-3 Rangers (5-4 pens): Daizen Maeda is Hoops hero with winning Scottish League Cup penalty |accessdate={{dat|2024|12|17||bez}} |website=skysports.com }}&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=UEFA.com }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1966–67
** Finālisti (1): 1969–70
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=2002/index.html|title=UEFA Europa League |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=UEFA.com }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2002–03
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 1967

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025–2026'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2026.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024–2025'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2025.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023–2024'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2024.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022–2023'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2023.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021–2022'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2022.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020–2021'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2021.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019–2020'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2020.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018–2019'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2019.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017–2018'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2018.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016–2017'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2017.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015–2016'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2016.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014–2015'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2015.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013–2014'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2014.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012–2013'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2013.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011–2012'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#FFDD00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2012.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010–2011'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2011.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

Krāsu atšifrējums: {{color box|#8094C3}} 1. līmenis (elites divīzija); {{color box|#9AB4F0}} 2. līmenis; {{color box|#BBEBFF}} 3. līmenis; {{color box|#EBF5FF}} 4. līmenis;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{SCOfutč}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Celtic, Glazzgova}}
[[Kategorija:Skotijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Celtic F.C.| ]]</text>
      <sha1>g0nv3r938v110kmssx121oynkmnw8n1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arsenal FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22317</id>
    <revision>
      <id>4510717</id>
      <parentid>4508296</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T11:04:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4510717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13016" sha1="hib1gq1uts057nz1pn5iuby167bbfm0" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #EF0007
| nos = ''Arsenal''
| logo = [[Attēls:Arsenal FC.png|160px]]
| pilns = ''Arsenal Football Club''
| iesauka = ''The Gunners ll(lielgabalnieki)''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}}
| dib = 1886
| stad = ''[[Emirates Stadium]]''
| ietilp = 60 260
| prez = {{flaga|Anglija}} Čips Kesviks
| tren = {{flaga|Spānija}} [[Mikels Arteta]]
| kapteinis = {{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]]
| poz = 1. vieta
| pattern_la1 = _arsenal2526h
| pattern_b1 = _arsenal2526h
| pattern_ra1 = _arsenal2526h
| pattern_sh1 = _arsenal2526h
| pattern_so1 = _arsenal2526hl
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = F00000
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = F00000
| pattern_la2 = _arsenal2526a
| pattern_b2 = _arsenal2526a
| pattern_ra2 = _arsenal2526a
| pattern_sh2 = _arsenal2526a
| pattern_so2 = _adidasredl
| leftarm2 = 192B47
| body2 = 192B47
| rightarm2 = 192B47
| shorts2 = 0c1c3e
| socks2 = 0c1c3e
| pattern_la3 = _arsenal2526t
| pattern_b3 = _arsenal2526t
| pattern_ra3 = _arsenal2526t
| pattern_sh3 =_arsenal2526t
| pattern_so3 = _arsenal2526tl
| leftarm3 = ffffff
| body3 = ffffff
| rightarm3 = ffffff
| shorts3 = 6a2335
| socks3 = ffffff
}}
'''Londonas &quot;Arsenal&quot;''' ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona]]s. Klubs spēlē Anglijas spēcīgākajā futbola līgā — [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], mājas spēles aizvada [[Emirates Stadium|''Emirates'' stadionā]]. Viens no titulētākajiem klubiem, kas izcīnījis 14 Anglijas čempiontitulus, kā arī 14 reizes ieguvis [[FA kauss|FA kausu]].

Šobrīd Arsenal ir viens no pelnošākajiem futbola klubiem Eiropā, pēc 2016.–2017. sezonas datiem ieņemot devīto vietu peļņas ziņā ar €487 miljoniem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/uk/Documents/sports-business-group/uk-deloitte-sport-football-money-league-2016.pdf&lt;/ref&gt; Balsoties uz sociālo mediju aktivitāti no 2014. gada līdz 2015. gadam, ''Arsenal'' komanda ir piektā atbalstītākā komanda pasaulē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
1886. gadā grupa strādnieku no ''Woolwich'' firmas ''Royal Arsenal'' dibināja komandu. Firma ražoja bruņojumu. Kluba nosaukums tika ņemts no ''Dial Square'' darbnīcas vārda (1886). Ap tā paša gada [[Ziemassvētki]]em kluba nosaukumu mainīja uz ''Royal Arsenal''. Pēc dažiem gadiem kluba nosaukumu tika mainīts uz ''Woolwich Arsenal'' (1891). 1893. gadā ''Woolwich Arsenal'' bija pirmā komanda no Anglijas dienvidiem, kas iestājās [[Anglijas futbola līga|Anglijas futbola līgā]]. 1904. gadā tika sasniegta arī Pirmā divīzija jeb Anglijas augstākā līga. 1913. gadā komanda izkrita uz vienu līgu zemāk. Tajā pašā gadā komanda pārcēlās uz [[Highbury stadions|''Highbury'']] stadionu, kur tā spēlēja līdz 2006. gadam. 1914. gadā komanda mainīja nosaukumu uz ''Arsenal Football Club''. 1919. gadā ''Arsenal'' atgriezās Pirmajā divīzijā. Kopš tā laika komanda vairs nav izkritusi līgu zemāk, kas ir Anglijas rekords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engall.html|title=English Clubs Divisional Movements 1888-2016|website=www.rsssf.com|access-date=2021-01-08}}&lt;/ref&gt; 1925. gadā par komandas galveno treneri kļuva [[Herberts Čepmens]]. Čepmena laikā ''Arsenal'' komanda bija viena no spēcīgākajām komandām Pirmajā divīzijā. Laika posmā no 1930. gada līdz 1938. gadam, ''Arsenal'' komanda izcīnīja piecus Pirmās divīzijas čempionu titulus. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], trofejas ''Arsenal'' komanda izcīnīja daudz retāk. 1962. gadā par treneri kļuva bijušais [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] kapteinis [[Billijs Raits]]. Arī viņa vadībā komanda neguva panākumus un 1966. gadā par treneri kļuva kluba fizioterapeits [[Bērtijs Mī]]. Viņa vadībā komanda izcīnīja pirmo Eiropas trofeju — Starppilsētu gadatirgu kausu. 1974. gadā komandu 34 gadu vecumā sāka vadīt [[Terijs Nīls]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' vienīgo trofeju ieguva 1979. gadā, kad tika uzvarēts [[FA kauss]]. No 1986. gada līdz 1996. gadam par komandas treneri strādāja ''Arsenal'' bijušais futbolists [[Džordžs Greims]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' ieguva divus Pirmās divīzijas titulus, [[FA kauss|FA kausu]], kā arī 1994. gadā tika iegūts [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]. 1996. gadā par komandas galveno treneri tika apstiprināts [[Francija]]s treneris [[Arsēns Vengers]]. Vengera vadībā ''Arsenal'' spēle uzlabojās, tika pievienoti arī vairāki ārzemju spēlētāji, kā [[Patriks Vieira]] un [[Tjerī Anrī]]. 1997–98. gada sezonā tika izcīnīta arī pirmā [[Anglijas Premjerlīga]]s trofeja. 2000. gadā tika sasniegts [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa]] fināls, tomēr tika zaudēts [[Turcija]]s komandai [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Stambulas &quot;''Galatasaray''&quot;]]. 2003–04. gada sezonā ''Arsenal'' komanda nezaudēja nevienā līgas spēlē. Togad ''Arsenal'' ieguva iesauku ''The Invincibles''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3713537.stm|title=Arsenal the Invincibles|access-date=2021-01-08|date=2004-05-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ''Arsenal'' nezaudēja 49 spēles pēc kārtas, kas ir Anglijas rekords.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3950453.stm|title=Arsenal run ends at 49|access-date=2021-01-08|date=2004-10-25|language=en}}&lt;/ref&gt; 2005–06. gada sezonā ''Arsenal'' pirmo reizi sasniedza [[UEFA Čempionu līga]]s finālu, kurā gan tika zaudēts [[FC Barcelona|''Barcelona'']] komandai ar 2–1. 2006. gadā komanda pārcēlās uz [[Emirates Stadium|''Emirates'']] stadionu. Klubs nebija izcīnījis nevienu trofeju kopš 2005. gada FA kausa, līdz 2014. gada FA kausa finālā tika uzvarēta [[Hull City AFC|''Hull City'']]. 2018. gada aprīlī, pēc vairākām nesekmīgām sezonām, Vengers paziņoja par aiziešanu no komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/merci-arsene|title=Merci Arsène|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Par pirmo treneri pēc Vengera ēras tika apstiprināts [[Unajs Emerijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11670/11382525/arsenal-confirm-appointment-of-unai-emery-as-new-head-coach|title=Unai Emery announced as new Arsenal head coach|website=Sky Sports|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā sezonā tika sasniegts [[UEFA Eiropas līga]]s fināls, tomēr [[Baku Olimpiskais stadions|Baku Olimpiskajā stadionā]] tika zaudēts [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] komandai ar 4–1. Nākamajā sezonā Emerijs, pēc septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas, tika atlaists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/unai-emery-leaves-club|title=Unai Emery leaves club|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Par kluba galveno treneri kļuva bijušais ''Arsenal'' futbolists [[Mikels Arteta]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/mikel-arteta-joining-our-new-head-coach|title=Mikel Arteta joining as our new head coach|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā komanda izcīnīja savu 14. [[FA kauss|FA kausu]].

== Komandas sastāvs ==
: ''{{Dat|2026|08|21||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/fixtures/men/players|title=Arsenal Men's Squad: Player Profiles and Stats|website=www.arsenal.com|access-date={{Dat|2026|08|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=ESP | pos=GK | name=[[Davids Raja]]}}
{{Fs player | no= 2 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Viljams Saliba]]}}
{{Fs player | no= 3 | nat=ESP | pos=DF | name=[[Kristians Moskvera]]}}
{{Fs player | no= 4 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Bens Vaits]]}}
{{Fs player | no= 5 | nat=ECU | pos=DF | name=[[Pjero Inkapjē]]}}
{{Fs player | no= 6 | nat=BRA | pos=DF | name=[[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels]]}}
{{Fs player | no= 7 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Bukajo Saka]]}}
{{Fs player | no= 8 | nat=NOR | pos=MF | name=[[Martins Ēdegors]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Žezuss]]}}
{{Fs player | no=10 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Ebereči Eze]]}}
{{Fs player | no=11 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Martinelli]]}}
{{Fs player | no=12 | nat=NED | pos=DF | name=[[Juriens Timbers]]}}
{{Fs player | no=13 | nat=ESP | pos=GK | name=[[Kepa Arisabalaga]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=SWE | pos=FW | name=[[Viktors Jēkeress]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=17 | nat=GRE | pos=FW | name=[[Hrists Colis]]}}
{{Fs player | no=20 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Noni Madueke]]}}
{{Fs player | no=21 | nat=POR | pos=MF | name=[[Fabiu Vjeira]]}}
{{Fs player | no=22 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Ītans Nvaneri]]}}
{{Fs player | no=23 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Mikels Merino]]}}
{{Fs player | no=24 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Rīss Nelsons]]}}
{{Fs player | no=29 | nat=GER | pos=FW | name=[[Kajs Hāvercs]]}}
{{Fs player | no=30 | nat=FRA | pos=GK | name=[[Ilans Meljē]]}}
{{Fs player | no=33 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Rikardo Kalafjori]]}}
{{Fs player | no=35 | nat=ENG | pos=GK | name=[[Tomijs Setfords]]}}
{{Fs player | no=36 | nat=ESP | pos=MF | name=[[Martins Subimendi]]}}
{{Fs player | no=39 | nat=BRA | pos=MF | name=[[Brunu Gimaraiss]]}}
{{Fs player | no=41 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Deklans Raiss]]}}
{{Fs player | no=49 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Mailss Lūiss-Skellijs]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (14): 1930–31, 1932–33, 1933–34, 1934–35, 1937–38, 1947–48, 1952–53, 1970–71, 1988–89, 1990–91, 1997–98, 2001–02, 2003–04, [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]]
** Vicečempioni (12): 1925–26, 1931–32, 1972–73, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2015–16, 2022–23, 2023–24, 2024–25
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (14): 1929–30, 1935–36, 1949–50, 1970–71, 1978–79, 1992–93, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2013–14, 2014–15, 2016–17, 2019–20
** Finālisti (7): 1926–27, 1931–32, 1951–52, 1971–72, 1977–78, 1979–80, 2000–01 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1986–87, 1992–93
** Finālisti (7): 1967–68, 1968–69, 1987–88, 2006–07, 2010–11, 2017–18, 2025–26
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (18): 1930, 1931, 1933, 1934, 1938, 1948, 1953, 1991, 1998, 1999, 2002, 2004, 2014, 2015, 2017, 2020, 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06082023-arsenal_izglabjas_pielikta_laika_11_minut&lt;/ref&gt;, 2026&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16082026-arsenal_anglijas_futbola_sezonu_ievada_ar|title=&quot;Arsenal&quot; Anglijas futbola sezonu ievada ar uzvaru &quot;Community Shield&quot; mačā|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2026|8|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (2): 2005–06, 2025–2026&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/30052026-psg_atspelejas_un_pendeles_otro_gadu_pec_|title=PSG atspēlējas un pendelēs otro gadu pēc kārtas triumfē Čempionu līgā|language=|website=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2026|5|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]'''
** Finālisti (1): 1999–2000, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]]
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1993–94
** Finālisti (2): 1979–80, 1994–95
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Finālisti (1): 1994
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1969–70

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.arsenal.com/ Oficiālā kluba vietne]

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Arsenal FC]]</text>
      <sha1>hib1gq1uts057nz1pn5iuby167bbfm0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gausa teorēma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>24576</id>
    <revision>
      <id>4510491</id>
      <parentid>4490605</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:31:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nosaukums */</comment>
      <origin>4510491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5880" sha1="oy4idudxarhn3b29xzt6k72w8golae7" xml:space="preserve">{{Elektrodinamika}}

'''Gausa teorēma''' [[elektriskais lauks|elektriskajam laukam]]: ja lādiņu sistēmu (kopu) aptver iedomāta, patvaļīga, slēgta, viensakarīga virsma &lt;math&gt;S \ &lt;/math&gt;, tad elektriskā lauka intensitātes plūsma &lt;math&gt;N \ &lt;/math&gt; caur šo virsmu ir proporcionāla pilnajam elektriskajam lādiņam &lt;math&gt;q \ &lt;/math&gt; virsmas ierobežotajā tilpumā.

== Nosaukums ==
Teorēma nodēvēta [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Kārļa Gausa]] vārdā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|author-link=Carl Friedrich Gauss|last=Gauss|first=Carl Friedrich|url=https://books.google.com/books?id=0TxeAAAAcAAJ&amp;pg=PA3|title=Theoria attractionis corporum sphaeroidicorum ellipticorum homogeneorum methodo nova tractata|language=Latin}} (Gauss, ''Werke'', vol. V, p. 1).&lt;/ref&gt; bet par pirmo teorēmas atklājēju uzskata [[Žozefs Lagranžs|Lagranžu]], kurš to aprakstīja 1773. gadā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author-link=Joseph-Louis Lagrange|first=Joseph-Louis|last=Lagrange|url=https://books.google.com/books?id=4XkAAAAAMAAJ&amp;pg=PA619|title=Sur l'attraction des sphéroïdes elliptiques|language=French|journal=Mémoires de l'Académie de Berlin|page=125|date=1773}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|author-link=Pierre Duhem|first=Pierre|last=Duhem|url=https://archive.org/stream/leonssurllec01duheuoft#page/22/mode/2up|title=Leçons sur l'électricité et le magnétisme|at=vol. 1, ch. 4, p. 22–23|language=French}} shows that Lagrange has priority over Gauss. Others after Gauss discovered &quot;Gauss' Law&quot;, too.&lt;/ref&gt;

== Skalārā forma ==
[[Attēls:Intensitates plusma.JPG|350px|thumb|left]]

: &lt;math&gt;N = \frac{q}{\epsilon_0} \ &lt;/math&gt;
::: kur
:::: &lt;math&gt;N \ &lt;/math&gt; - elektriskā lauka intensitātes plūsma ([[Kulons|C]]×[[Metrs|m]]/[[Farads|F]] vai [[Volts|V]]*[[Metrs|m]])
:::: &lt;math&gt;q \ &lt;/math&gt; - lādiņš, kurš rada elektrisko lauku ([[Kulons|C]])
:::: &lt;math&gt;\epsilon_0 \approx&lt;/math&gt; 8,85×10&lt;sup&gt;-12&lt;/sup&gt; [[Farads|F]]/[[Metrs|m]] - elektriskā konstante

Gausa teorēmu viegli pārbaudīt punktveida lādiņa laukam, ja lādiņu aptver ar sfēriski simetrisku virsmu. [[Elektriskais lauks|Elektriskā lauka intensitāte]] &lt;math&gt;\vec{E} \ &lt;/math&gt; visos sfēras virsmas punktos ir konstanta un [[vektors]] vērsts perpendikulāri virsmai. Tādēļ intensitātes plūsma caur sfēras virsmu ir šāda:

: &lt;math&gt;\vec{N} = \vec{E} S \ &lt;/math&gt;
::: kur
:::: &lt;math&gt;S \ &lt;/math&gt; - sfēras virsmas laukums [[kvadrātmetrs|m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;]]

Tā kā

: &lt;math&gt;k = \frac{1}{4 \pi \epsilon_0} \ &lt;/math&gt;
: &lt;math&gt;\vec{E} = k \frac {q}{r^2} \ &lt;/math&gt;
un
: &lt;math&gt;S = 4 \pi r^2 \ &lt;/math&gt;
tad
: &lt;math&gt;\vec{N} = \vec{E} S = \frac{1}{4 \pi \epsilon_0} \frac {q}{r^2} 4 \pi r^2 = \frac{q}{\epsilon_0}\ &lt;/math&gt;

== Vektoriālā forma ==

: &lt;math&gt;N = \oint_S \vec{E} \cdot \mathrm{d}\vec{S} = \frac{q}{\epsilon_0} \ &lt;/math&gt;
::: kur
:::: &lt;math&gt;N \ &lt;/math&gt; - elektriskā lauka intensitātes plūsma ([[Kulons|C]]×[[Metrs|m]]/[[Farads|F]] vai [[Volts|V]]*[[Metrs|m]])
:::: &lt;math&gt;\vec{E} \ &lt;/math&gt; - elektriskā lauka intensitāte ([[Ņūtons|N]]/[[Kulons|C]])
:::: &lt;math&gt;\vec{S} \ &lt;/math&gt; - virsmas vektors ([[Kvadrātmetrs|m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;]])
:::: &lt;math&gt;q \ &lt;/math&gt; - lādiņš, kurš rada elektrisko lauku ([[Kulons|C]])
:::: &lt;math&gt;\epsilon_0 \approx&lt;/math&gt; 8,85×10&lt;sup&gt;-12&lt;/sup&gt; [[Farads|F]]/[[Metrs|m]] - [[elektriskā konstante]]

== Gausa teorēmas pierādījums ==
[[Attēls:Gausa teorema.JPG|380px|thumb|right]]

* Gausa teorēmu var pamatot, lietojot elektrisko lauku [[elektriskais lauks|superpozīcijas principu]].
* Punktveida lādiņam &lt;math&gt;q \ &lt;/math&gt; pierādījums izriet no [[Kulona likums|Kulona likuma]]. [[Elektriskais lauks|Elektriskā lauka intensitāte]] uz virsmas ir
: &lt;math&gt;\vec{E} = k \frac {q}{r^3} \vec{r}\ &lt;/math&gt;
Savukārt
: &lt;math&gt;\mathrm{d}\vec{S} = \vec{n} \mathrm{d}S \ &lt;/math&gt;
:::: kur &lt;math&gt;\vec{n} \ &lt;/math&gt; - virsmas normāle.

Tādēļ lauka elementārplūsma caur virsmas elementu &lt;math&gt;\mathrm{d}\vec{S}&lt;/math&gt; ir 
: &lt;math&gt;\mathrm{d}N = (\vec{E} \vec{n}) \mathrm{d}S \ &lt;/math&gt;

* &lt;math&gt;\mathrm{d} S_r = \mathrm{d}S \cos \alpha \ &lt;/math&gt;
:::: &lt;math&gt;\mathrm{d} S_r \ &lt;/math&gt; - virsmas elementa projekcija uz sfēras virsmu, kuras rādiuss ir &lt;math&gt;r \ &lt;/math&gt;
:::: &lt;math&gt;\alpha \ &lt;/math&gt; - leņķis starp intensitātes vektoru &lt;math&gt;\vec{E} \ &lt;/math&gt; un normāles vektoru &lt;math&gt;\vec{n} \ &lt;/math&gt;

Līdz ar to formula

: &lt;math&gt;\mathrm{d}N = (\vec{E}\vec{n}) \mathrm{d}S \ &lt;/math&gt;

pārvēršas šādi:

: &lt;math&gt;\mathrm{d}N = \vec{E} \mathrm{d} S_r \ &lt;/math&gt;

&lt;math&gt;\mathrm{d} S_r \ &lt;/math&gt; var izteikt vēl ar telpas leņķa elementu, tas ir:

: &lt;math&gt;\mathrm{d} S_r = r^2 \mathrm{d}\Omega \ &lt;/math&gt;
:::: &lt;math&gt;\mathrm{d}\Omega \ &lt;/math&gt; - telpas leņķa elements

Līdz ar to var iegūt, ka

: &lt;math&gt;\mathrm{d} N = k \frac {q}{r^2} r^2 \mathrm{d}\Omega = k q \mathrm{d}\Omega \ &lt;/math&gt;

Lai iegūtu punktveida lādiņa elektriskā lauka intensitātes plūsmu, šī izteiksme ir jāintegrē caur virsmu &lt;math&gt;S \ &lt;/math&gt;, tas ir:

: &lt;math&gt;N = \int_S \mathrm{d} N = \int_S k q \mathrm{d}\Omega = k q \Omega \ &lt;/math&gt;
: &lt;math&gt;\Omega = 4 \pi \ &lt;/math&gt; [[Steradiāns|sr]]
: &lt;math&gt;N = k q 4 \pi = \frac{1}{4 \pi \epsilon_0} q 4 \pi = \frac{q}{\epsilon_0}\ &lt;/math&gt;

== Gausa teorēmas secinājumi ==
* Plūsma nav atkarīga no virsmas izvēles.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Fizikas rokasgrāmata|last=Fļorovs|first=V.|publisher=Zvaigzne|year=1985|pages=162|first2=I.|last2=Kolangs|first3=P.|last3=Puķītis|first4=E.|last4=Šilters|first5=E.|last5=Vainovskis}}&lt;/ref&gt;
* Ja virsmas ierobežotajā tilpumā atrodas patvaļīga lādiņu &lt;math&gt;\Delta q \ &lt;/math&gt; kopa, tad, piemērojot Gausa teorēmu katram lādiņam &lt;math&gt;\Delta q \ &lt;/math&gt;, pēc superpozīcijas principa iegūstam integrālo teorēmu &lt;math&gt;\vec{E}(\vec{r}) = \frac {\vec{F}(\vec{r})}{q} \ &lt;/math&gt;, kurā &lt;math&gt;q = \Sigma \Delta q \ &lt;/math&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Elektriskais lauks]]</text>
      <sha1>oy4idudxarhn3b29xzt6k72w8golae7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lankašīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26808</id>
    <revision>
      <id>4510697</id>
      <parentid>4164125</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:56:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Lancashire_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;Lancashire_numbered_districts_(1974-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4510697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5648" sha1="5f59wl8jkgixsomy8nhpmf6k3gu2rcc" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Lankašīra
| official_name           = Lancashire
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Central Pier, Blackpool (Unsplash) (cropped).jpg
                               | image2 = Clitheroe - geograph.org.uk - 4067941.jpg
                               | image3 = The Ashton Memorial in Lancaster (12311695365).jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| arm_size             = 70px
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Lancashire UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Lankašīras novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Ziemeļrietumanglija]]
| established_date        = 1974
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 3066
| area_total_rank         = 17.
| ethnicity               = 
| county_council          = Lankašīras padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = &lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Prestona]]
| area_council_km2        = 2894
| area_council_rank       = 9.
| iso_code                = GB-LAN
| ons_code                = 
| gss_code                = E10000017
| nuts_code               = TLD43
| districts_map           = [[Attēls:Lancashire numbered districts (1974-2028).svg|180px]]
| districts_key           = {{Legend|#FFFF99|'''Unitārās pašvaldības'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Lankastera (distrikts)|Lankastera]]&lt;br /&gt;2. [[Vaira]]&lt;br /&gt;3. '''[[Blekpūla]]'''&lt;br /&gt;4. [[Failda]]&lt;br /&gt;5. [[Prestona (distrikts)|Prestona]]&lt;br /&gt;6. [[Riblas Ieleja]]&lt;br /&gt;7. [[Dienvidribla]]&lt;br /&gt;8. [[Haindbērna]]&lt;br /&gt;9. [[Bērnli (boro)|Bērnli]]&lt;br /&gt;10. [[Pendla]]&lt;br /&gt;11. [[Rietumlankašīra]]&lt;br /&gt;12. [[Čorli (boro)|Čorli]]&lt;br /&gt;13. '''[[Blekbērna ar Darvenu]]'''&lt;br /&gt;14. [[Rosendeila]]
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|http://lancashire.gov.uk/}}
| largest_city            = [[Blekpūla]]
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Lankašīra''' ({{val|en|Lancashire}}; {{izrunā|ˈlæŋkəʃɪər}}) ir vēsturiskā, ceremoniālā un nemetropoles grāfiste [[Anglija]]s ziemeļrietumos pie [[Īrijas jūra]]s. Tradicionālā grāfistes galvaspilsēta ir [[Lankastera]], tomēr mūsdienu administratīvais centrs ir [[Prestona]]. Vēsturiski Lankašīras teritorija ir lielāka, tomēr [[1974]]. gadā no tās atdalīja dienviddaļas biezi apdzīvotās teritorijas — [[Liverpūle]]s un [[Mančestra]]s aglomerāciju, izveidojot atsevišķas metropoles grāfistes — [[Mērzisaida|Mērzisaidu]] un [[Lielā Mančestra|Lielo Mančestru]].

Ceremoniālā grāfiste iedalās divpadsmit nemetropoles distriktos un divās unitārajās pašvaldībās ([[Blekpūla]] un [[Blekbērna ar Darvenu]]), kuras neietilpst nemetropoles grāfistē. Lielākās pilsētas ceremoniālās grāfistes teritorijā ir [[Blekpūla]], [[Blekbērna]], [[Prestona]] un [[Bērnli]].

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Red Rose Badge of Lancaster.svg|Sarkanā roze — Lankašīras simbols|thumb|left|150px]]
Lankašīras reljefs ir nolaidens virzienā no [[Penini]]em uz Īrijas jūru. Lielākā upe — [[Mērzi]], kas vēsturiski ir Lankašīras robežupe ar [[Češīra|Češīru]], bet mūsdienās vairs neatrodas administratīvās Lankašīras teritorijā.

== Vēsture ==
Vēsturiski Lankašīra zināma no [[1182]]. gada — vēlāk kā citas vēsturiskās grāfistes. Tradicionālais Lankašīras un to valdnieku — [[Lankasteru dinastija|Lenkasteru]] simbols ir sarkana roze. Lankasteru karš ar [[Jorku dinastija|Jorkiem]] (to simbols bija balta roze) 15. gadsimta Anglijā ieguvis nosaukumu [[Sarkanās un Baltās rozes karš]]. 18. gadsimta beigās Lankašīras dienviddaļa kļuva par vienu no [[Rūpnieciskā revolūcija|Rūpnieciskās revolūcijas]] centriem.

Mūsdienās Lankašīrā atrodas vairākas militārās kompānijas ''[[BAE Systems]]'' rūpnīcas, kā arī sporta automobiļu kompānija [[TVR]].

== Sports ==
Sportā pazīstama ar [[krikets|kriketa]], [[regbijs|regbija]] un [[futbols|futbola]] ([[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;]]) klubiem.

== Ievērojamas vietas ==
* 1896. gadā dibinātais atrakciju parks ''Pleasure Beach Blackpool''
* 1894. gadā celtais [[Blekpūlas tornis]] (''Blackpool Tower'')
* [[Īrijas jūra]]s [[Morkamas līcis]]
* [[Penini|Peninu kalni]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Anglijas grāfistes}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]</text>
      <sha1>5f59wl8jkgixsomy8nhpmf6k3gu2rcc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Notingemšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26870</id>
    <revision>
      <id>4510699</id>
      <parentid>4152890</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:57:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Nottinghamshire_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;Nottinghamshire_numbered_districts_(1974-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4510699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3959" sha1="irdwv67gdq0g1aiy495slknt1drkwx2" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Notingemšīra
| official_name           = Nottinghamshire
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Statue of Robin Hood in Sherwood Forest (9464).jpg
                               | image2 = Nottingham Council House - geograph.org.uk - 2943238 (cropped).jpg
                               | image3 = Southwell Minster - geograph.org.uk - 43532.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| shield_size             = 70px
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Nottinghamshire UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Notingemšīras novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Austrummidlenda]]
| established_date        = 
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 2159
| area_total_rank         = 27.
| ethnicity               = 
| county_council          = Notingemšīras padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = Notingemšīra&lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Vestbridžforda]]
| area_council_km2        = 2085
| area_council_rank       = 14.
| iso_code                = GB-NTT
| ons_code                = 
| gss_code                = E10000024
| nuts_code               = TLF15/16
| districts_map           = [[Attēls:Nottinghamshire numbered districts (1974-2028).svg|180px]]
| districts_key           = {{Legend|#FFFF99|'''Unitārā pašvaldība'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. '''[[Notingema]]'''&lt;br/&gt;2. [[Basetlo]]&lt;br/&gt;3. [[Mensfīlda (distrikts)|Mensfīlda]]&lt;br/&gt;4. [[Ņūarka un Šērvuda]]&lt;br/&gt;5. [[Ešfīlda]]&lt;br/&gt;6. [[Gedlinga]]&lt;br/&gt;7. [[Brokstova]]&lt;br/&gt;8. [[Rašklifa]]
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|https://nottinghamshire.gov.uk/}}
| largest_city            = [[Notingema]]
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Notingemšīra''' ({{val|en|Nottinghamshire}}; {{izrunā|ˈnɒtɪŋəmʃər}}) ir ceremoniālā un nemetropoles grāfiste [[Anglija|Anglijā]], [[Austrummidlenda]]s reģionā. Robežojas ar [[Dienvidjorkšīra|Dienvidjorkšīru]] ziemeļrietumos, [[Linkolnšīra|Linkolnšīru]] austrumos, [[Lesteršīra|Lesteršīru]] dienvidos un [[Dārbišīra|Dārbišīru]] rietumos. Administratīvi Notingemširas ceremoniālo grāfisti veido [[Notingema]]s unitārā pašvaldība un Notingemšīras nemetropoles grāfiste, kas sastāv no septiņiem distriktiem. Tradicionālais grāfistes centrs ir [[Notingema]], bet nemetropoles grāfistes administrācija atrodas tās priekšpilsētā [[Vestbridžforda|Vestbridžfordā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Anglijas grāfistes}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]
[[Kategorija:Austrummidlenda]]
[[Kategorija:Notingemšīra| ]]</text>
      <sha1>irdwv67gdq0g1aiy495slknt1drkwx2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Linkolnšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26926</id>
    <revision>
      <id>4510698</id>
      <parentid>4152891</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:56:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Lincolnshire_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;Lincolnshire_numbered_districts_(1996-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4510698</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3978" sha1="a5ygiyseoqgmxwobcckohg3li98tikv" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Linkolnšīra
| official_name           = Lincolnshire
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = The Pier, Skegness (geograph 4373993) cropped.jpg
                               | image2 = Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg
                               | image3 = Grimsby Dock Tower (geograph 5369506).jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| shield_size             = 70px
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Lincolnshire UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Linkolnšīras novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Austrummidlenda]],&lt;br/&gt;[[Jorkšīra un Hambera]]
| established_date        = 1996
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 6977
| area_total_rank         = 2.
| ethnicity               = 
| county_council          = Linkolnšīras padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = [[Ziemeļlinkolnšīra]]&lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = [[Ziemeļaustrumu Linkolnšīra]]
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Linkolna (Anglija)|Linkolna]]
| area_council_km2        = 5937
| area_council_rank       = 2.
| iso_code                = GB-LIN
| ons_code                = 
| gss_code                = E10000019
| nuts_code               = TLF30
| districts_map           = [[Attēls:Lincolnshire numbered districts (1996-2028).svg|180px]]
| districts_key           = {{Legend|#FFFF99|'''Unitārā pašvaldība'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Linkolna (Anglija)|Linkolna]]&lt;br/&gt;2. [[Ziemeļkestevena]]&lt;br/&gt;3. [[Dienvidkestevena]]&lt;br/&gt;4. [[Dienvidholenda]]&lt;br/&gt;5. [[Bostona (boro)|Bostona]]&lt;br/&gt;6. [[Austrumlindsi]]&lt;br/&gt;7. [[Rietumlindsi]]&lt;br/&gt;8. '''[[Ziemeļlinkolnšīra]]'''&lt;br/&gt;9. '''[[Ziemeļaustrumu Linkolnšīra]]'''
| MPs                     =  
| police                  = 
| website                 = {{URL|https://lincolnshire.gov.uk/}}
| largest_city            = 
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Linkolnšīra''' ({{val|en|Lincolnshire}}) ir [[grāfiste]] [[Anglija]]s austrumos, [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Ziemeļjūra]]s piekrastē. Tā robežojas ar [[Norfolka (Apvienotā Karaliste)|Norfolku]], [[Kembridžšīra|Kembridžšīru]], [[Ratlenda|Ratlendu]], [[Lesteršīra|Lesteršīru]], [[Notingemšīra|Notingemšīru]], [[Dienvidjorkšīra|Dienvidjorkšīru]], [[Jorkšīras Īstraidinga|Jorkšīras Īstraidingu]], kā arī tai ir 19 metru gara robeža ar [[Northemptonšīra|Northemptonšīru]], īsākā robeža starp Anglijas grāfistēm. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Linkolna (Anglija)|Linkolna]] (86 tūkst. iedzīvotāju).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Anglijas grāfistes}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]</text>
      <sha1>a5ygiyseoqgmxwobcckohg3li98tikv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stefordšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26932</id>
    <revision>
      <id>4510702</id>
      <parentid>4366940</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:59:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Staffordshire_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;Staffordshire_numbered_districts_(1974-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4510702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4860" sha1="2udhaoms10qdf8htbpmt8w6jyotmx8j" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Stefordšīra
| official_name           = Staffordshire
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Cannock Chase Sherbrook Valley (37096640) (cropped).jpg
                               | image2 = Stoke-on-Trent Bottle Kiln - geograph.org.uk - 6995.jpg
                               | image3 = Lichfield Cathedral - geograph.org.uk - 5051378.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| shield_size             = 70px
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Staffordshire UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Stefordšīras novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Rietummidlenda]]
| established_date        = 
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 2714
| area_total_rank         = 18.
| ethnicity               = 
| county_council          = Stefordšīras padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = [[Stoka pie Trentas]]&lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Steforda]]
| area_council_km2        = 2620
| area_council_rank       = 11.
| iso_code                = GB-STS
| ons_code                = 
| gss_code                = E10000028
| nuts_code               = UKG24
| districts_map           = [[Attēls:Staffordshire numbered districts (1974-2028).svg|180px]]
| districts_key           = {{Legend|#FFFF99|'''Unitārā pašvaldība'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Stoka pie Trentas]]&lt;br/&gt;2. [[Ņūkāsla pie Laimas (boro)|Ņūkāsla pie Laimas]]&lt;br/&gt;3. [[Stefordšīras Mūrlendsa]]&lt;br/&gt;4. [[Steforda (boro)|Steforda]]&lt;br/&gt;5. [[Austrumstefordšīra]]&lt;br/&gt;6. [[Dienvidstefordšīra]]&lt;br/&gt;7. [[Kenokčeisa]]&lt;br/&gt;8. [[Ličfīlda (distrikts)|Ličfīlda]]&lt;br/&gt;9. [[Temverta]]
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|http://staffordshire.gov.uk/}}
| largest_city            = [[Stoka pie Trentas]]
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Stefordšīra''' ({{val|en|Staffordshire}}; {{izrunā|ˈstæfərdʃɪər}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste [[Anglija]]s vidienē, [[Rietummidlenda]]s reģionā. Ziemeļrietumos robežojas ar [[Češīra]]s, austrumos — ar [[Dārbišīra]]s un [[Lesteršīra]]s, dienvidaustrumos — ar [[Vorikšīra]]s, dienvidos — ar [[Rietummidlendas grāfiste|Rietummidlendas]] un [[Vusteršīra]]s, bet rietumos — ar [[Šropšīra]]s grāfisti. Ceremoniālās un nemetropoles grāfistes galvenā pilsēta ir [[Steforda]], bet lielākā apdzīvotā vieta ir [[Stoka pie Trentas]], kas ir no nemetropoles grāfistes neatkarīga unitārā pašvaldība. Citas lielas pilsētas ir [[Temverta]][[Bērtona pie Trentas|,]] [[Ņūkāsla pie Laimas]], [[Bērtona pie Trentas]], [[Ličfīlda]], [[Kenoka]], [[Bērntvuda]], [[Kidsgrova]], [[Rūdžli]] un [[Līka]]. Kenokčeisas dabas parks ir daļa no Nacionālā meža [[Pīkdistrikta nacionālais parks|Pīkdistrikta nacionālā parka]].

[[Vulverhemptona]], [[Volsola]], [[Vestbromviča]] un [[Smetvika]] vēsturiski piederējušas Stefordšīras grāfistei, bet kopš 1974. gada šīs pilsētas atrodas [[Rietummidlendas grāfiste|Rietummidlendas metropoles grāfistē]].

2009. gada jūlijā grāfistē tika atrasts pagaidām vēsturē lielākais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[depozīts]] ([[Stefordšīras depozīts]]), kas tiek datēts ar aptuvenu 7. gadsimtu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Anglijas grāfistes}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]
[[Kategorija:Rietummidlenda]]</text>
      <sha1>2udhaoms10qdf8htbpmt8w6jyotmx8j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hārtfordšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26958</id>
    <revision>
      <id>4510662</id>
      <parentid>4321212</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:54:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Hertfordshire_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;Hertfordshire_numbered_districts_(1974-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4510662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5428" sha1="ncmeog4t8cvuoauzvsztcnes0o54azh" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Hārtfordšīra
| official_name           = Hertfordshire
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Knebworth W front.JPG
                               | image2 = The Cathedral and Abbey Church of St Alban.jpg
                               | image3 = Berkhamsted Canal.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = County Flag of Hertfordshire.svg&lt;!-- {{#property:P41}} --&gt;
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| arm_size             = 80px
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Hertfordshire UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Hārtfordšīras novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Anglijas Austrumi]]
| established_date        = Senie laiki
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 1643
| area_total_rank         = 36.
| ethnicity               = 
| county_council          = Hārtfordšīras padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = &lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Hārtforda]]
| area_council_km2        = 1643
| area_council_rank       = 21.
| iso_code                = GB-HRT
| ons_code                = 
| gss_code                = E10000015
| nuts_code               = UKH23
| districts_map           = [[Attēls:Hertfordshire numbered districts (1974-2028).svg|200px]]
| districts_key           = &lt;!-- {{Legend|#FFFF99|'''Unitārās pašvaldības'''}} --&gt; {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Ziemeļhārtfordšīra]]&lt;br /&gt;2. [[Stīvenidža]]&lt;br /&gt;3. [[Austrumhārtfordšīra]]&lt;br /&gt;4. [[Dakoruma]]&lt;br /&gt;5. [[Sentolbansa (boro)|Sentolbansa]]&lt;br /&gt;6. [[Velinhetfīlda]]&lt;br /&gt;7. [[Broksborna (boro)|Broksborna]]&lt;br /&gt;8. [[Trīriversa]]&lt;br /&gt;9. [[Votforda]]&lt;br /&gt;10. [[Hārtsmera]]
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|http://hertfordshire.gov.uk/}}
| largest_city            = [[Votforda]]
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Hārtfordšīra''' ({{val|en|Hertfordshire}}; {{izrunā|ˈhɑːrtfərdʃɪər}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste [[Anglija]]s dienvidaustrumos, [[Anglijas Austrumi|Anglijas Austrumu]] reģionā. Robežojas dienvidos ar [[Lielā Londona|Lielo Londonu]], rietumos — ar [[Bakingemšīra|Bakingemšīru]], ziemeļos — ar [[Bedfordšīra|Bedfordšīru]] un [[Kembridžšīra|Kembridžšīru]], bet austrumos — ar [[Eseksa|Eseksu]]. Administrativi dalās desmit nemetropoles distriktos. Grāfistes administratīvais centrs ir [[Hārtforda (Lielbritānija)|Hārtforda]], bet lielākā apdzīvotā vieta — [[Votforda]].

== Vēsture ==
Grāfistes zemju apguve sākusies [[Akmens laikmets|akmens laikmeta]] vidū. Pastāvīgas ļaužu apmetnes Hārtfordšīrā sāka veidoties [[Bronzas laikmets|bronzas laikmetā]]. [[Ķelti|Ķeltu]] ciltis zemes sāka apdzīvot [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]]. Grāfistes nosaukums pirmoreiz 866. gadā kā ''Heorotfordscir'', bet [[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]] 1086. gadā tā minēta kā grāfiste ar deviņām [[kiligunda|kiligundām]].

Sakarā ar [[Londona]]s teritoriālo paplašināšanos, Hartfordšīra pietuvojas [[Anglija]]s galvaspilsētai, un dēļ grāfistes ērtā ģeogrāfiskā izvietojuma, to sāka apdzīvot aristokrāti, kas uzlaboja grāfistes ekonomisko stāvokli. [[Rūpnieciskā revolūcija|Rūpnieciskās revolūcijas]] laikā grāfiste attīstījās vēl vairāk un iedzīvotāju skaits pieauga. 1965. gadā Bārnetas un Īstbārnetas rajoni tika nodoti Londonai, bet Potersbāras rajons Hārtfordšīrai. No 1920. līdz 1980. gadu beigām [[Boremvuda|Boremvudā]] atradās liels kinostudiju komplekss, kur ir filmētas filmu &quot;[[Zvaigžņu kari]]&quot; un &quot;[[Indiana Džonss]]&quot; epizodes. Mūsdienās darbojas tikai divas studijas, vienā no kurām tika filmētas visas &quot;[[Harijs Poters (filmu cikls)|Harija Potera]]&quot; cikla filmas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [https://web.archive.org/web/20200424033621/https://www.herts.police.uk/ Grāfistes policijas mājaslapa]

{{UK-aizmetnis}}

{{Hārtfordšīras grāfiste}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{Anglijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas Austrumi]]</text>
      <sha1>ncmeog4t8cvuoauzvsztcnes0o54azh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Glosteršīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26967</id>
    <revision>
      <id>4510663</id>
      <parentid>4152907</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:54:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Gloucestershire_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;Gloucestershire_numbered_districts_(1996-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4510663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4082" sha1="3ws15myb9wsh0pbx0egd2koo02gyn34" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Glosteršīra
| official_name           = Gloucestershire
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = The Second Severn Crossing - panoramio (cropped).jpg
                               | image2 = Gloucester Cathedral - geograph.org.uk - 4144766 (cropped).jpg
                               | image3 = Arlington Row Bibury.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = Severn Cross.svg&lt;!-- {{#property:P41}} --&gt;
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Gloucestershire UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Glosteršīras novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Dienvidrietumanglija]]
| established_date        = Senie laiki
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 3150
| area_total_rank         = 16.
| ethnicity               = 
| county_council          = Glosteršīras padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = [[Dienvidglosteršīra]]&lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Glostera]]
| area_council_km2        = 2653
| area_council_rank       = 10.
| iso_code                = GB-GLS
| ons_code                = 23
| gss_code                = E10000013
| nuts_code               = UKK13
| districts_map           = [[Attēls:Gloucestershire numbered districts (1996-2028).svg|170px]]
| districts_key           = {{Legend|#FFFF99|'''Unitārās pašvaldības'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Tjūksberi (boro)|Tjūksberi]]&lt;br/&gt;2. [[Forestofdīna]]&lt;br/&gt;3. [[Glostera]]&lt;br/&gt;4. [[Čeltnema]]&lt;br/&gt;5. [[Strauda (distrikts)|Strauda]]&lt;br/&gt;6. [[Kotsvolda]]&lt;br/&gt;7. '''[[Dienvidglosteršīra]]''' 
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|http://gloucestershire.gov.uk/}}
| largest_city            = 
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}

'''Glosteršīra''' ({{val|en|Gloucestershire}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste [[Anglija]]s dienvidrietumos, [[Dienvidrietumanglija]]s reģionā. Robežojas rietumos ar [[Velsa|Velsu]], ziemeļos — ar [[Herefordšīra|Herefordšīru]] un [[Vusteršīra|Vusteršīru]], ziemeļaustrumos — ar [[Vorikšīra|Vorikšīru]], austrumos — ar [[Oksfordšīra|Oksfordšīru]], bet dienvidos — ar [[Viltšīra|Viltšīru]], [[Somerseta|Somersetu]] un [[Bristole|Bristoli]]. Dienvidrietumos krastus apskalo [[Sevērna]]s [[estuārs]]. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Glostera]]. Pašvaldību izpratnē Glosteršīras ceremoniālā grāfiste ietver Glosteršīras nemetropoles grāfisti ar 6 distriktiem un [[Dienvidglosteršīra]]s unitāro pašvaldību.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Glosteršīras grāfiste}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{Anglijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]
[[Kategorija:Dienvidrietumanglija]]</text>
      <sha1>3ws15myb9wsh0pbx0egd2koo02gyn34</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kenta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26977</id>
    <revision>
      <id>4510700</id>
      <parentid>4395451</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:57:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Kent_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;Kent_numbered_districts_(1974-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4510700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5108" sha1="phhck9dmlq04yaou674gfvdf5qds1x5" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Kenta
| official_name           = Kent
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = White Cliffs of Dover, Kent.jpg
                               | image2 = Rochester Castle Keep and Bailey 0038stcpcropped.png
                               | image3 = Canterbury Cathedral - Portal Nave Cross-spire.jpeg
}}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Kent UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Kentas novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Dienvidaustrumanglija]]
| established_date        = 
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 3736
| area_total_rank         = 10.
| ethnicity               = 
| county_council          = Kentas padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = [[Medveja (unitārā pašvaldība)|Medveja]]&lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Meidstona]]
| area_council_km2        = 3544
| area_council_rank       = 6.
| iso_code                = GB-KEN
| ons_code                = 29
| gss_code                = E10000016
| nuts_code               = UKJ42
| districts_map           = [[Attēls:Kent numbered districts (1974-2028).svg|180px]]
| districts_key           = {{Legend|#FFFF99|'''Unitārā pašvaldība'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Sevenoksa (distrikts)|Sevenoksa]]&lt;br/&gt;2. [[Dārtforda (boro)|Dārtforda]]&lt;br/&gt;3. [[Greivšema]]&lt;br/&gt;4. [[Tanbridža un Melinga]]&lt;br/&gt;5. '''[[Medveja (unitārā pašvaldība)|Medveja]]'''&lt;br/&gt;6. [[Meidstona (boro)|Meidstona]]&lt;br/&gt;7. [[Tanbridžvelsa]]&lt;br/&gt;8. [[Sveila]]&lt;br/&gt;9. [[Ešforda (boro)|Ešforda]]&lt;br/&gt;10. [[Kenterberija (boro)|Kenterberija]]&lt;br/&gt;11. [[Folkstona un Haita]]&lt;br/&gt;12. [[Teneta]]&lt;br/&gt;13. [[Duvra (distrikts)|Duvra]]
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|http://kent.gov.uk/}}
| largest_city            = 
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Kenta''' ({{val|en|Kent}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālajā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste [[Anglija]]s dienvidaustrumu daļā. Ietilpst [[Dienvidaustrumanglija]]s reģionā, robežojas ar [[Lielā Londona|Lielo Londonu]] ziemeļrietumos, ar [[Sari (Anglija)|Sari]] rietumos, ar [[Rietumsaseksa|Rietumsaseksu]] dienvidrietumos un ar [[Austrumsaseksa|Austrumsaseksu]] dienvidos. Grāfisti ziemeļos un austrumos apskalo [[Ziemeļjūra]]. Administratīvi Kentas ceremoniālā grāfiste iekļauj [[Medveja (unitārā pašvaldība)|Medveja]]s unitāro pašvaldību un Kentas nemetropoles grāfisti, kas sīkāk iedalās 12 distriktos. Administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Meidstona]].

Grāfistes kopējā platība ir 3 736 km², pēc 2024. gada datiem grāfistē dzīvo 1 931 684 iedzīvotāji. Pēc platības tā ir desmitā lielākā ceremoniālā grāfiste un sestā lielākā nemetropoles grāfiste. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir piektā lielākā ceremoniālā grāfiste un vislielākā nemetropoles grāfiste.

== Vēsture ==
Kentas nosaukums cēlies no vārda ''cantus'', kas nozīmē &quot;kante&quot; (mala, robeža). [[Romas impērija]]s laikā to dēvēja par ''Cantium'', bet tās iedzīvotājus par kantiešiem (''Cantii''). 5. gadsimtā Kentā ieceļoja [[jiti]] un [[Heptarhija]]s periodā no 6. līdz 8. gadsimtam patāvēja Kentas ķēniņvalsts (''Cantaware Rīce'').

Pēc jitu kristīšanas [[Romas pāvests]] [[Gregors I]] 597. gadā pirmo [[Kenterberija]]s bīskapu iecēla mūku [[Augustīns no Kenterberijas|Augustīnu]], kurš pievērsis kristietībai Kentas ķēniņu Etelbertu. Kenterberijas diecēze kļuva par Anglijas kristiešu centru.
Pēc Viljama Iekarotāja iebrukuma Kenta 1067. gadā kļuva par Anglijas grāfisti.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{Anglijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]</text>
      <sha1>phhck9dmlq04yaou674gfvdf5qds1x5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pededze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27647</id>
    <revision>
      <id>4510544</id>
      <parentid>4480849</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T21:05:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45673-34</username>
        <id>149352</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināta informācija par Pededzes dabas aizsardzību, faunu, tūrisma iespējām un vēsturi; precizēta informācija par dabas liegumiem, pastaigu takām, laivošanas maršrutiem un HES.</comment>
      <origin>4510544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19960" sha1="rdd4xhvugubvn2w9fpseajunhwx4pt7" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Aiviekstes pieteku|apdzīvotu vietu|Pededze (ciems)}}
{{cita nozīme|Aiviekstes pieteku|Briedes pieteku|Paktene}}
{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Pededze
| citvalsts         = Igaunija
| citnosaukums      = Pedetsi
| citvaloda         = et
| citvaloriģin      = Pedetsi jõgi
| attēls            = Pededze pie Litenes.jpg
 | attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Pededze pie [[Litene]]s
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = [[Kirikumē ezers]] ([[Igaunija]])
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Aiviekste]] (Vecpededze)
| sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=40 | sāk_plat_s=48 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=27 | sāk_gar_m=14 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=56 | iet_plat_s=14 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=26 | iet_gar_m=53 | iet_gar_s=57 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   ={{LAT}}&lt;br /&gt;{{EST}}&lt;br /&gt;{{RUS}}
| tek_caur          = 
| garums            = 159
| garums_latvijā    = 131
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 108
| caurtece          = 
| gada_notece       = 0,44
| baseins           = 1690,0
| baseins_latvijā   = 1523,3
| pietekas          = [[Bolupe]], [[Sita]]
 | vietaskarte       = Latvija
  | reljefs           = jā
}}
[[Attēls:Pededzes (Jaunpededzes) ieteka Aiviekstē.jpg|thumb|200px|Jaunpededzes ieteka [[Aiviekste|Aiviekstē]]]]
'''Pededze''' ir [[Aiviekste]]s labā pieteka; sākas [[Igaunija]]s [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]], kur saucas '''Pedeci''' ({{val|et|Pedetsi jõgi}}), 8 kilometrus tek pa Igaunijas un [[Krievija]]s robežu,&lt;ref&gt;[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/378/Riigipiiri_kulgemise_kirjeldus_rus.pdf Välisministerium. Описание прохождения государственной границы между Эстонской Республикой и Российской Федерацией на сухопутном участке]. vm.ee. — Приложение 1 к Договору между Эстонской Республикой и Российской Федерацией об эстонско-российской государственной границе.&lt;/ref&gt; tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Madonas novads|Madonas novadiem]], īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un [[Balvu novads|Balvu]] novadiem. Ietek [[Aiviekste|Aiviekstē]] pa [[Jaunpededze]]s kanālu. Noteka uz [[Vecpededze|Vecpededzi]] ir aizšķērsota ar dambi,&lt;ref&gt;{{Latvijas daba}}&lt;/ref&gt; un vecupe barojas no polderu novadītajiem ūdeņiem un pietekas [[Bolupe]]s, palu laikā lejtece regulāri pārplūst. Garums [[Latvija|Latvijā]] — 131 no kopējiem 159 km, baseina platība Latvijā 1520 no kopējiem 1690 km². Kritums Igaunijā 43 m (1,5 m/km), Latvijā 65 m (0,48 m/km), tai skaitā pēdējos 15,7 km no Daukstes līdz grīvai tikai 0,8 m (0,05 m/km). Caurplūdums grīvā: gada vidējais 12,2 m³/s, maksimālais 131 m³/s, minimālais 2 m³/s.&lt;ref name=&quot;laivosana&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20110722161726/http://www.laivosana.lv/pededze.htm Laivošana. Pededze]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Pededze sākas [[Hānjas augstiene|Hānjas augstienē]] no [[Kirikumē ezers|Kirikumē ezera]], 13 km uz DA no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]].&lt;ref name=&quot;Tomass&quot;&gt;[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:645758 Eduards Tomāss. ''Pededze, Lubans, Aiviekste.''] Valtera un Rapas a/s, Rīga, 1937.&lt;/ref&gt; Ģeogrāfiski [[Latvija|Latvijā]] tek galvenokārt caur [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemieni]], tās [[Lubāna līdzenums|Lubāna]] un [[Meirānu līdzenums|Meirānu]] līdzenumiem lejtecē un [[Atzeles pacēlums|Atzeles pacēlumu]] vidustecē. Īss posms pie Igaunijas robežas ietilpst [[Alūksnes augstiene]]s [[Malienas pauguraine|Malienas paugurainē]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Upes labā krasta baseins aizņem daļu [[Alūksnes augstiene]]s un [[Gulbenes paugurvalnis|Gulbenes paugurvaļņa]]. Baseinā daudz mežu, it īpaši gar pašu Pededzi. Augštecē šaura un mazūdens periodos vietām ļoti sekla, gultne krāčaina un akmeņaina,&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|7|608}}&lt;/ref&gt; īpaši Latvijas teritorijā pēc [[Ponkuļi]]em, krastos daudz lapu koku ([[alkšņi|alkšņu]], [[lazdas|lazdu]]),&lt;ref name=&quot;Tomass&quot; /&gt; vidustecē dažviet saglabājušās [[ozols|ozolu]] audzes ([[Stradu pagasts|Stradu pagastā]] [[1977]]. gadā izveidots botāniskais liegums — [[Pededzes ozolu audze]], kas tagad iekļauts [[Lubāna mitrāju komplekss|Lubāna mitrāja]] dabas liegumā). Pie [[Litene]]s ~10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm, un tur gultne ir relatīvi stabila. Lejpus Litenes Pededzes relatīvais kritums ir 0,2 m/km. Šajā ~ 50 km garajā posmā ir daudz meandru un vecupju. Pie [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupes]] upe kļūst par [[Vidzeme]]s un [[Latgale]]s robežu, kur šai rajonā Vidzemes pusē redzama krietni auglīgāka zeme ar tai raksturīgajiem [[melnalksnis|melnalkšņi]]em un ozoliem, kamēr Latgales pusē aug galvenokārt alkšņi, [[bērzi]] un [[priedes]].&lt;ref name=&quot;Tomass&quot; /&gt;

Ģeoloģiski Latvijā visā tecējumā un baseinā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt; Ap pusi baseina aizņem meži, lejasdaļā daudz purvu.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|758}}&lt;/ref&gt;

Klimats kontinentāls, vidējā temperatūra -7 — -7,5 ° C janvārī, +16 — +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

== Fauna ==

Upē dzīvo [[līdaka]]s, [[plaudis|plauži]], [[zutis|zuši]], [[līnis|līņi]], [[asaris|asari]], [[rauda]]s, [[taimiņš|foreles]], 1960. gados norādītas arī [[alata]]s.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Agrāk tajā bijušas arī [[Ziemeļu upespērlene|upespērlenes]]. Krastu atsegumos bieži putnu alas.&lt;ref name=&quot;Tomass&quot; /&gt;

Pededzes ieleja un palienes ir nozīmīgas arī putnu, sikspārņu un bezmugurkaulnieku aizsardzībai. Dabas liegumā '''“Jaunanna”''' Pededze ir nozīmīga vairāku retu sikspārņu sugu barošanās vieta, un teritorijā konstatētas daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dabas aizsardzības pārvalde|title=Zivju, nēģu un vēžu monitorings Natura 2000 teritorijās (2015.-2017. gads) 
ATSKAITE par 2017. gadu|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/4370/download|journal=}}&lt;/ref&gt;.

Dabas liegumā “Sitas un Pededzes paliene” konstatētas vairāk nekā 18 Eiropas Savienības Putnu un Biotopu direktīvu pielikumos iekļautas dzīvnieku sugas. Teritorija ir nozīmīga putnu aizsardzībai, un tajā sastopams jūras ērglis, grieze un ķikuts&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/sitas-un-pededzes-paliene|title=Sitas un Pededzes paliene {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Liegumā aizsargājams arī lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita)&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/mugurves-plavas|title=Mugurves pļavas {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;, kura dzīvotnes saistītas ar vecajiem parkveida pļavu kokiem.

Pededzes lejtecē ietilpstošajā Lubāna mitrājā kopumā konstatētas 224 putnu sugas, no kurām 185 ligzdo&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/lubana-mitrajs|title=Lubāna mitrājs {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;; teritorija ir īpaši nozīmīga tādām aizsargājamām sugām kā mazais ērglis, jūras ērglis, ziemeļu gulbis, grieze un ķikuts.

=== Transporta ceļi ===
Pededzi šķērso: Igaunijā [[A2|šoseja Rīga — Pleskava]] un vietējais ceļš 25208 Siksele-Kiviora, Latvijā, sākot no augšteces, ceļi [[V390|V390 Kolberģis — Ponkuļi]], [[P40|P40 Alūksne-Zaiceva]], [[V401|V401 Liepna — Beja]], [[P41|P41 Alūksne — Liepna]], Jaunanna — Lēģernieki, pie Litenes [[P35|P35 Gulbene — Balvi]] un bijusī [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene]], pie Krustalīces ietekas — [[P36|P36 Gulbene — Rēzekne]].

== Pietekas ==
{{columns
|col1width =9em
|col1 = Kreisās:&lt;br /&gt;[[Virgulica]]&lt;br /&gt;[[Krutupe]]&lt;br /&gt;[[Liepkalnu strauts]]&lt;br /&gt;[[Igrīve]]&lt;br /&gt;[[Sita]]&lt;br /&gt;[[Bebrupe (Pededzes pieteka)|Bebrupe]]&lt;br /&gt;[[Bolupe]] &lt;small&gt;([[Vecpededze|Vecpededzē]])&lt;/small&gt;
|col2width =4em
|col2 = km&lt;br /&gt;20&lt;br /&gt;9&lt;br /&gt;12&lt;br /&gt;17&lt;br /&gt;41&lt;br /&gt;11&lt;br /&gt;80
|col3width =7em
|col3 = Labās:&lt;br /&gt;[[Akaviņa]]&lt;br /&gt;[[Sarkanīte]]&lt;br /&gt;[[Alūksne (upe)|Alūksne]]&lt;br /&gt;[[Dambīte]]&lt;br /&gt;[[Ievedne (upe)|Ievedne]]&lt;br /&gt;[[Paparze]]&lt;br /&gt;[[Mugurupe (Pededzes pieteka)|Mugurupe]]&lt;br /&gt;[[Mugurve]]&lt;br /&gt;[[Krustalīce]]&lt;br /&gt;[[Audīle]]&lt;br /&gt;[[Tīrogrāvis]]
|col4width =4em
|col4 = km&lt;br /&gt;22&lt;br /&gt;8&lt;br /&gt;24&lt;br /&gt;12&lt;br /&gt;22&lt;br /&gt;27&lt;br /&gt;2&lt;br /&gt;12&lt;br /&gt;24&lt;br /&gt;18&lt;br /&gt;16
}}

== Vēsture ==

Pirms Pirmā pasaules kara Pededzei bija nozīmīga saimnieciska nozīme kokmateriālu transportēšanā — pa upi pludināja baļķus un stutmalku. Plostniecības pēdas saglabājušās arī upes vietvārdos un vietējos aprakstos. Posmā augšpus Jaunannas pie '''Dzelzs vārtiem''', kur Pededzes krasti satuvinās un agrāk bija spēcīgāka straume un dolomīta atsegumi, plostu vadīšanai bijusi nepieciešama īpaša pieredze un izveicība. Arī līkumainais Pededzes posms pie Kārklu līkumiem raksturots kā plostniekiem sarežģīts — lielā līkumu skaita dēļ pārvietošanās pa upi bijusi lēna. Vēlāk Jaunannas dzirnavu dambja uzstādinājums paaugstināja ūdens līmeni, un agrākās Dzelzs vārtu krāces raksturs izmainījās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lgia.gov.lv/lv/lejup-pa-pededzi-cauri-aluksnes-rajonam-1993-gada|title=Lejup pa Pededzi cauri Alūksnes rajonam 1993. gadā {{!}} Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|website=www.lgia.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Koku pludināšana pa Pededzi turpinājās arī 20. gadsimtā. 

Pededze jau agrāk tika izmantota arī ūdens spēka un kokapstrādes vajadzībām. Jaunannā pie Ievednes ietekas Pededzē 18. gadsimta otrajā pusē tika ierīkots aizsprosts; tur darbojās ūdensdzirnavas, zāģētava un vara kaltuve. 1793. gada Vidzemes kartē šie saimnieciskie objekti jau ir atzīmēti. 20. gadsimta 30. gados Jaunannas dzirnavās ne tikai mala labību, bet arī pārstrādāja koksni celulozes ieguvei&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manasvietas.blogspot.com/2020/12/jaunannas-udensdzirnavas.html|title=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Jaunannas ūdensdzirnavas|last=Landsberga|first=Līga|website=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas|access-date=2026-08-20|date=2020-12-27}}&lt;/ref&gt;. Uz vēsturisko dzirnavu hidrotehnisko būvju bāzes 2001. gada sākumā darbu sāka atjaunotā Jaunannas hidroelektrostacija. Tās sākotnēji norādītā uzstādītā jauda bija 238 kW. 2008. gadā HES tika veikta pārbūve un iekārtu modernizācija, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas jaudu &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/hes-nodrosina-dabai-draudzigu-vidi/|title=HES nodrošina dabai draudzīgu vidi|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-20|date=2001-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

No 1913. gada līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām Litenē pie Pededzes darbojās papīrfabrika&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/litenes-pagasts/|title=Litenes pagasts - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|last=Dārgais|first=Valda|access-date=2026-08-20|date=2024-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Papīra ražošanai nepieciešamās izejvielas tika pludinātas pa upi; fabrikā ražoja ietinamo un avīžu papīru, daļu produkcijas eksportējot. 1937. gadā papīrfabrikas vietā tika ierīkotas dzirnavas.

Augšpus Litenes kopš [[1920]]. gada darbojas hidrometriskais postenis. 1930. gados tika plānots izveidot uz upes aizsprostus, lai paildzinātu koku pludināšanai derīgo periodu ar augstu ūdens līmeni, tomēr to vietā baseina austrumdaļā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalniešu — Kūdupes dzelzceļa līniju]].&lt;ref name=&quot;Tomass&quot; /&gt; Pie Litenes 1950. gados uzbūvētā HES sagruva un tika likvidēta.

Pēc Otrā pasaules kara pie Litenes tika uzcelta hidroelektrostacija. Tās būvniecība sākās 1949. gadā, bet spēkstacija darbu sāka 1951. gadā. HES bija paredzēta elektroenerģijas piegādei apkārtnes kolhoziem, un tās projektētā jauda bija 400 kW. 1953. gada 4. maijā hidroelektrostacijas aizsprosts un spēkstacijas būve sabruka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/katastrofa-litene-1953-gada/|title=Katastrofa Litenē 1953. gadā - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|last=Dārgais|first=Valda|access-date=2026-08-20|date=2024-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk veiktajā izmeklēšanā par avārijas cēloņiem tika atzītas būvniecības nepilnības — zem betona konstrukcijām atstātā smilts tika izskalota, bet aizsprosta konstrukciju bojājumus veicināja arī pa upi pludināto baļķu triecieni. 

20. gadsimta 60. gadu sākumā būtiski tika pārveidota Pededzes lejtece. 1961.–1963. gadā izraka ap 10 km garo Jaunpededzes kanālu, &lt;ref&gt;&lt;nowiki&gt;https://old.ldf.lv/upload_file/28433/Stends_Pededzes_lejtece_2.pdf&lt;/nowiki&gt;&lt;/ref&gt;pa kuru Pededzes ūdeņi tika novadīti pa īsāku ceļu uz Aivieksti. Upes lejteces iztaisnošana samazināja apkārtējās palienes applūšanu pavasara palos. 

== Tūrisms ==

Upe visu sezonu tiek lietota atpūtas tipa laivošanai, sākot no Litenes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pededzeslaivas.lv/laivu-noma-pededzes-laivas-marsruti-cenas-drosiba-un-pakalpojumi/|title=Pededzes laivas - Maršruti un cenas|website=www.pededzeslaivas.lv|access-date=2026-06-11}}&lt;/ref&gt;, bet augsta ūdens līmeņa laikā — sākot no [[Vidzemes šoseja|Vidzemes šosejas]] Igaunijas teritorijā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=|url=https://upesoga.lv/map/river/6-pededze|journal=}}&lt;/ref&gt;. Gulbenes novadā izveidoti vairāki laivošanas maršruti Pededzē, tostarp 19 km garais posms no Guldupes ietekas līdz Litenei un 22 km garais posms no Litenes līdz autoceļa P36 tiltam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitgulbene.lv/lv/marsruti|title=Maršruti|website=www.visitgulbene.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Pie Guldupes ietekas, uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas, ierīkota laivošanas maršruta sākuma vieta un stāvlaukums. 

Pededzes krastos izveidotas arī vairākas pastaigu un dabas izziņas takas. Jaunannā gar Pededzes krastu ved aptuveni 1 km garā dabas taka “Bebru valstība”, kas ietver daļu no Jaunannas dabas lieguma. Takā apskatāmas bebru darbības pēdas, meža mākslas objekti un Pededzes krastu ainava&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitaluksne.lv/visit/jaunannas-dabas-taka/|title=Dabas taka ”Bebru valstība” Jaunannā - Alūksnes novadā|website=VisitAluksne|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

Arī Litenē Pededzes krasts tiek izmantots arī pastaigām un velotūrismam. Pie Litenes muižas parka gar upi izveidota '''Pededzes upes zaļā promenāde''', bet no Litenes estrādes gar Pededzi ved pastaigu taka līdz bijušajam dzelzceļa tiltam pār upi &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/reel/475085842356676|title=}}&lt;/ref&gt;. Pededzes apkārtni šķērso arī bijušās dzelzceļa līnijas Ieriķi—Gulbene—Abrene posmā izveidotais '''Zaļais ceļš''', kas Litenes pagastā izmantojams kājāmgājējiem un velobraucējiem un šķērso Pededzi pa bijušo dzelzceļa tiltu.

Litenes pagastā gar Pededzes krastu tiek veidota aptuveni 10 km garā Litenes krasta taka, kuras atklāšana paredzēta 2026. gada 29. augustā. Pastaigu takas sākums - Guldupju stāvlaukums, finišs - pie Galasprukuļu autobusa pieturas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/profile.php?id=61593293457007|title=}}&lt;/ref&gt;

Pededzes krastos atrodas [[Jaunanna (dabas liegums)|Jaunannas]], [[Sitas un Pededzes paliene|Sitas un Pededzes palienes]], [[Mugurves pļavas (dabas liegums)|Mugurves pļavu]] un [[Lubāna mitrāju komplekss|Lubāna mitrāja]] dabas liegumi.

== Dabas aizsardzība ==
Pededzei un tās palienei ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. No 131 km garā Pededzes posma Latvijā 123,33 km ir atzīti par Eiropas Savienības nozīmes biotopu&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/pededzes-upi-atbrivo-no-koku-un-zaru-sanesumiem|title=Pededzes upi atbrīvo no koku un zaru sanesumiem|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Upes dabiskā plūsma palīdz uzturēt arī ar to saistītos mitrājus un tiem raksturīgās augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes.

Pededzes vidustecē Alūksnes novada Jaunannas pagastā atrodas dabas liegums '''“Jaunanna”'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=|title=Jaunanna {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;, kas izveidots 1999. gadā Pededzes upes un tās apkārtējo mežu un pļavu aizsardzībai. 1318 ha plašais liegums ir iekļauts Natura 2000 teritoriju tīklā. Pededze lieguma teritorijā ir nozīmīga vairāku retu sikspārņu sugu barošanās vieta; tajā konstatētas arī retas bezmugurkaulnieku sugas un Eiropas nozīmes vaskulāro augu suga platlapu cinna (''Cinna latifolia'').

Pie Sitas ietekas Pededzē izveidots dabas liegums '''“Sitas un Pededzes paliene”'''&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;, kas ir Natura 2000 teritorija. Tajā saglabājušās plašas dabiskas un nepārveidotas palieņu pļavas ar vecupēm un ozolu grupām. Teritorijā sastopamas parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu un ošu meži upju krastos, kā arī vairāk nekā 18 dzīvnieku sugas, kas iekļautas Eiropas Savienības Putnu un Biotopu direktīvu pielikumos. Teritorija ir nozīmīga putnu aizsardzībai; tajā sastopami arī jūras ērglis, grieze un ķikuts&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;.

Pededzes palienes dabas vērtības tiek aizsargātas arī dabas liegumā '''“Mugurves pļavas”''', kas ir Natura 2000 teritorija&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Tā galvenā dabas vērtība ir mazpārveidots Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām un ozolu parkveida pļavām. Teritorija ir nozīmīga putnu ligzdošanai, tostarp tajā ligzdo grieze.

Pededzes lejtece ietilpst dabas liegumā '''“Lubāna mitrājs”''', kurā 2009. gadā tika apvienoti vairāki agrāk pastāvējuši dabas liegumi, tostarp dabas liegums “Pededzes lejtece”. Lubāna mitrājs ir Natura 2000 un Ramsāres teritorija un Latvijas lielākais iekšzemes mitrāju komplekss. Tajā sastopamas upju palieņu pļavas, parkveida pļavas, purvaini meži, melnalkšņu staignāji un citi aizsargājami biotopi&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;.

Pededzes dabisko dzīvotņu saglabāšanai tiek veikti arī upes apsaimniekošanas pasākumi. 2026. gadā Dabas aizsardzības pārvalde dabas liegumā “Lubāna mitrājs” Rugāju un Stradu pagastā uzsāka trīs upes posmu atbrīvošanu no ūdens plūsmu būtiski kavējošiem koku, zaru un sadzīves atkritumu sanesumiem&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;. Atsevišķi kritušie koki upes gultnē tiek saglabāti, jo tie nodrošina dzīvotni ūdens organismiem. Darbu mērķis ir veicināt upes dabiskā tecējuma atjaunošanos un uzlabot apstākļus aizsargājamajiem saldūdens biotopiem un tiem raksturīgajām sugām.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Aiviekstes pietekas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Igaunijas upes]]
[[Kategorija:Alūksnes novada upes]]
[[Kategorija:Gulbenes novada upes]]
[[Kategorija:Madonas novada upes]]
[[Kategorija:Pededze]]</text>
      <sha1>rdd4xhvugubvn2w9fpseajunhwx4pt7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510545</id>
      <parentid>4510544</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T21:10:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45673-34</username>
        <id>149352</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināta un precizēta informācija par Pededzes šķērsojošajiem ceļiem un tiltiem</comment>
      <origin>4510545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20054" sha1="knfykrwo59zvwhalwc4hqbftfmc86gb" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Aiviekstes pieteku|apdzīvotu vietu|Pededze (ciems)}}
{{cita nozīme|Aiviekstes pieteku|Briedes pieteku|Paktene}}
{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Pededze
| citvalsts         = Igaunija
| citnosaukums      = Pedetsi
| citvaloda         = et
| citvaloriģin      = Pedetsi jõgi
| attēls            = Pededze pie Litenes.jpg
 | attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Pededze pie [[Litene]]s
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = [[Kirikumē ezers]] ([[Igaunija]])
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Aiviekste]] (Vecpededze)
| sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=40 | sāk_plat_s=48 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=27 | sāk_gar_m=14 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=56 | iet_plat_s=14 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=26 | iet_gar_m=53 | iet_gar_s=57 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   ={{LAT}}&lt;br /&gt;{{EST}}&lt;br /&gt;{{RUS}}
| tek_caur          = 
| garums            = 159
| garums_latvijā    = 131
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 108
| caurtece          = 
| gada_notece       = 0,44
| baseins           = 1690,0
| baseins_latvijā   = 1523,3
| pietekas          = [[Bolupe]], [[Sita]]
 | vietaskarte       = Latvija
  | reljefs           = jā
}}
[[Attēls:Pededzes (Jaunpededzes) ieteka Aiviekstē.jpg|thumb|200px|Jaunpededzes ieteka [[Aiviekste|Aiviekstē]]]]
'''Pededze''' ir [[Aiviekste]]s labā pieteka; sākas [[Igaunija]]s [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]], kur saucas '''Pedeci''' ({{val|et|Pedetsi jõgi}}), 8 kilometrus tek pa Igaunijas un [[Krievija]]s robežu,&lt;ref&gt;[https://vm.ee/sites/default/files/content-editors/web-static/378/Riigipiiri_kulgemise_kirjeldus_rus.pdf Välisministerium. Описание прохождения государственной границы между Эстонской Республикой и Российской Федерацией на сухопутном участке]. vm.ee. — Приложение 1 к Договору между Эстонской Республикой и Российской Федерацией об эстонско-российской государственной границе.&lt;/ref&gt; tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Madonas novads|Madonas novadiem]], īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un [[Balvu novads|Balvu]] novadiem. Ietek [[Aiviekste|Aiviekstē]] pa [[Jaunpededze]]s kanālu. Noteka uz [[Vecpededze|Vecpededzi]] ir aizšķērsota ar dambi,&lt;ref&gt;{{Latvijas daba}}&lt;/ref&gt; un vecupe barojas no polderu novadītajiem ūdeņiem un pietekas [[Bolupe]]s, palu laikā lejtece regulāri pārplūst. Garums [[Latvija|Latvijā]] — 131 no kopējiem 159 km, baseina platība Latvijā 1520 no kopējiem 1690 km². Kritums Igaunijā 43 m (1,5 m/km), Latvijā 65 m (0,48 m/km), tai skaitā pēdējos 15,7 km no Daukstes līdz grīvai tikai 0,8 m (0,05 m/km). Caurplūdums grīvā: gada vidējais 12,2 m³/s, maksimālais 131 m³/s, minimālais 2 m³/s.&lt;ref name=&quot;laivosana&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20110722161726/http://www.laivosana.lv/pededze.htm Laivošana. Pededze]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Pededze sākas [[Hānjas augstiene|Hānjas augstienē]] no [[Kirikumē ezers|Kirikumē ezera]], 13 km uz DA no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]].&lt;ref name=&quot;Tomass&quot;&gt;[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:645758 Eduards Tomāss. ''Pededze, Lubans, Aiviekste.''] Valtera un Rapas a/s, Rīga, 1937.&lt;/ref&gt; Ģeogrāfiski [[Latvija|Latvijā]] tek galvenokārt caur [[Austrumlatvijas zemiene|Austrumlatvijas zemieni]], tās [[Lubāna līdzenums|Lubāna]] un [[Meirānu līdzenums|Meirānu]] līdzenumiem lejtecē un [[Atzeles pacēlums|Atzeles pacēlumu]] vidustecē. Īss posms pie Igaunijas robežas ietilpst [[Alūksnes augstiene]]s [[Malienas pauguraine|Malienas paugurainē]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Upes labā krasta baseins aizņem daļu [[Alūksnes augstiene]]s un [[Gulbenes paugurvalnis|Gulbenes paugurvaļņa]]. Baseinā daudz mežu, it īpaši gar pašu Pededzi. Augštecē šaura un mazūdens periodos vietām ļoti sekla, gultne krāčaina un akmeņaina,&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|7|608}}&lt;/ref&gt; īpaši Latvijas teritorijā pēc [[Ponkuļi]]em, krastos daudz lapu koku ([[alkšņi|alkšņu]], [[lazdas|lazdu]]),&lt;ref name=&quot;Tomass&quot; /&gt; vidustecē dažviet saglabājušās [[ozols|ozolu]] audzes ([[Stradu pagasts|Stradu pagastā]] [[1977]]. gadā izveidots botāniskais liegums — [[Pededzes ozolu audze]], kas tagad iekļauts [[Lubāna mitrāju komplekss|Lubāna mitrāja]] dabas liegumā). Pie [[Litene]]s ~10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm, un tur gultne ir relatīvi stabila. Lejpus Litenes Pededzes relatīvais kritums ir 0,2 m/km. Šajā ~ 50 km garajā posmā ir daudz meandru un vecupju. Pie [[Dzelzupe (Rugāju pagasts)|Dzelzupes]] upe kļūst par [[Vidzeme]]s un [[Latgale]]s robežu, kur šai rajonā Vidzemes pusē redzama krietni auglīgāka zeme ar tai raksturīgajiem [[melnalksnis|melnalkšņi]]em un ozoliem, kamēr Latgales pusē aug galvenokārt alkšņi, [[bērzi]] un [[priedes]].&lt;ref name=&quot;Tomass&quot; /&gt;

Ģeoloģiski Latvijā visā tecējumā un baseinā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt; Ap pusi baseina aizņem meži, lejasdaļā daudz purvu.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|758}}&lt;/ref&gt;

Klimats kontinentāls, vidējā temperatūra -7 — -7,5 ° C janvārī, +16 — +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

== Fauna ==

Upē dzīvo [[līdaka]]s, [[plaudis|plauži]], [[zutis|zuši]], [[līnis|līņi]], [[asaris|asari]], [[rauda]]s, [[taimiņš|foreles]], 1960. gados norādītas arī [[alata]]s.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Agrāk tajā bijušas arī [[Ziemeļu upespērlene|upespērlenes]]. Krastu atsegumos bieži putnu alas.&lt;ref name=&quot;Tomass&quot; /&gt;

Pededzes ieleja un palienes ir nozīmīgas arī putnu, sikspārņu un bezmugurkaulnieku aizsardzībai. Dabas liegumā '''“Jaunanna”''' Pededze ir nozīmīga vairāku retu sikspārņu sugu barošanās vieta, un teritorijā konstatētas daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dabas aizsardzības pārvalde|title=Zivju, nēģu un vēžu monitorings Natura 2000 teritorijās (2015.-2017. gads) 
ATSKAITE par 2017. gadu|url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/4370/download|journal=}}&lt;/ref&gt;.

Dabas liegumā “Sitas un Pededzes paliene” konstatētas vairāk nekā 18 Eiropas Savienības Putnu un Biotopu direktīvu pielikumos iekļautas dzīvnieku sugas. Teritorija ir nozīmīga putnu aizsardzībai, un tajā sastopams jūras ērglis, grieze un ķikuts&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/sitas-un-pededzes-paliene|title=Sitas un Pededzes paliene {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Liegumā aizsargājams arī lapkoku praulgrauzis (Osmoderma barnabita)&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/mugurves-plavas|title=Mugurves pļavas {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;, kura dzīvotnes saistītas ar vecajiem parkveida pļavu kokiem.

Pededzes lejtecē ietilpstošajā Lubāna mitrājā kopumā konstatētas 224 putnu sugas, no kurām 185 ligzdo&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/lubana-mitrajs|title=Lubāna mitrājs {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;; teritorija ir īpaši nozīmīga tādām aizsargājamām sugām kā mazais ērglis, jūras ērglis, ziemeļu gulbis, grieze un ķikuts.

=== Transporta ceļi ===
Pededzi šķērso: Igaunijā [[A2|šoseja Rīga — Pleskava]] un vietējais ceļš 25208 Siksele-Kiviora, Latvijā, sākot no augšteces, ceļi [[V390|V390 Kolberģis — Ponkuļi]], [[P40|P40 Alūksne-Zaiceva]], [[V401|V401 Liepna — Beja]], [[P41|P41 Alūksne — Liepna]], Jaunanna — Lēģernieki, pie Litenes [[P35|P35 Gulbene — Balvi]] un bijusī [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene]], pie Krustalīces ietekas — [[P36|P36 Gulbene — Rēzekne]]. Vīkšņu tilts (ceļš no P36-Lubāna), bet pie Jaunpededzes kanāla atrodas gājēju tilts.

== Pietekas ==
{{columns
|col1width =9em
|col1 = Kreisās:&lt;br /&gt;[[Virgulica]]&lt;br /&gt;[[Krutupe]]&lt;br /&gt;[[Liepkalnu strauts]]&lt;br /&gt;[[Igrīve]]&lt;br /&gt;[[Sita]]&lt;br /&gt;[[Bebrupe (Pededzes pieteka)|Bebrupe]]&lt;br /&gt;[[Bolupe]] &lt;small&gt;([[Vecpededze|Vecpededzē]])&lt;/small&gt;
|col2width =4em
|col2 = km&lt;br /&gt;20&lt;br /&gt;9&lt;br /&gt;12&lt;br /&gt;17&lt;br /&gt;41&lt;br /&gt;11&lt;br /&gt;80
|col3width =7em
|col3 = Labās:&lt;br /&gt;[[Akaviņa]]&lt;br /&gt;[[Sarkanīte]]&lt;br /&gt;[[Alūksne (upe)|Alūksne]]&lt;br /&gt;[[Dambīte]]&lt;br /&gt;[[Ievedne (upe)|Ievedne]]&lt;br /&gt;[[Paparze]]&lt;br /&gt;[[Mugurupe (Pededzes pieteka)|Mugurupe]]&lt;br /&gt;[[Mugurve]]&lt;br /&gt;[[Krustalīce]]&lt;br /&gt;[[Audīle]]&lt;br /&gt;[[Tīrogrāvis]]
|col4width =4em
|col4 = km&lt;br /&gt;22&lt;br /&gt;8&lt;br /&gt;24&lt;br /&gt;12&lt;br /&gt;22&lt;br /&gt;27&lt;br /&gt;2&lt;br /&gt;12&lt;br /&gt;24&lt;br /&gt;18&lt;br /&gt;16
}}

== Vēsture ==

Pirms Pirmā pasaules kara Pededzei bija nozīmīga saimnieciska nozīme kokmateriālu transportēšanā — pa upi pludināja baļķus un stutmalku. Plostniecības pēdas saglabājušās arī upes vietvārdos un vietējos aprakstos. Posmā augšpus Jaunannas pie '''Dzelzs vārtiem''', kur Pededzes krasti satuvinās un agrāk bija spēcīgāka straume un dolomīta atsegumi, plostu vadīšanai bijusi nepieciešama īpaša pieredze un izveicība. Arī līkumainais Pededzes posms pie Kārklu līkumiem raksturots kā plostniekiem sarežģīts — lielā līkumu skaita dēļ pārvietošanās pa upi bijusi lēna. Vēlāk Jaunannas dzirnavu dambja uzstādinājums paaugstināja ūdens līmeni, un agrākās Dzelzs vārtu krāces raksturs izmainījās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lgia.gov.lv/lv/lejup-pa-pededzi-cauri-aluksnes-rajonam-1993-gada|title=Lejup pa Pededzi cauri Alūksnes rajonam 1993. gadā {{!}} Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|website=www.lgia.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Koku pludināšana pa Pededzi turpinājās arī 20. gadsimtā. 

Pededze jau agrāk tika izmantota arī ūdens spēka un kokapstrādes vajadzībām. Jaunannā pie Ievednes ietekas Pededzē 18. gadsimta otrajā pusē tika ierīkots aizsprosts; tur darbojās ūdensdzirnavas, zāģētava un vara kaltuve. 1793. gada Vidzemes kartē šie saimnieciskie objekti jau ir atzīmēti. 20. gadsimta 30. gados Jaunannas dzirnavās ne tikai mala labību, bet arī pārstrādāja koksni celulozes ieguvei&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manasvietas.blogspot.com/2020/12/jaunannas-udensdzirnavas.html|title=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Jaunannas ūdensdzirnavas|last=Landsberga|first=Līga|website=Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas|access-date=2026-08-20|date=2020-12-27}}&lt;/ref&gt;. Uz vēsturisko dzirnavu hidrotehnisko būvju bāzes 2001. gada sākumā darbu sāka atjaunotā Jaunannas hidroelektrostacija. Tās sākotnēji norādītā uzstādītā jauda bija 238 kW. 2008. gadā HES tika veikta pārbūve un iekārtu modernizācija, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas jaudu &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/hes-nodrosina-dabai-draudzigu-vidi/|title=HES nodrošina dabai draudzīgu vidi|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-08-20|date=2001-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

No 1913. gada līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām Litenē pie Pededzes darbojās papīrfabrika&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/litenes-pagasts/|title=Litenes pagasts - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|last=Dārgais|first=Valda|access-date=2026-08-20|date=2024-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Papīra ražošanai nepieciešamās izejvielas tika pludinātas pa upi; fabrikā ražoja ietinamo un avīžu papīru, daļu produkcijas eksportējot. 1937. gadā papīrfabrikas vietā tika ierīkotas dzirnavas.

Augšpus Litenes kopš [[1920]]. gada darbojas hidrometriskais postenis. 1930. gados tika plānots izveidot uz upes aizsprostus, lai paildzinātu koku pludināšanai derīgo periodu ar augstu ūdens līmeni, tomēr to vietā baseina austrumdaļā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalniešu — Kūdupes dzelzceļa līniju]].&lt;ref name=&quot;Tomass&quot; /&gt; Pie Litenes 1950. gados uzbūvētā HES sagruva un tika likvidēta.

Pēc Otrā pasaules kara pie Litenes tika uzcelta hidroelektrostacija. Tās būvniecība sākās 1949. gadā, bet spēkstacija darbu sāka 1951. gadā. HES bija paredzēta elektroenerģijas piegādei apkārtnes kolhoziem, un tās projektētā jauda bija 400 kW. 1953. gada 4. maijā hidroelektrostacijas aizsprosts un spēkstacijas būve sabruka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/katastrofa-litene-1953-gada/|title=Katastrofa Litenē 1953. gadā - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs|last=Dārgais|first=Valda|access-date=2026-08-20|date=2024-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk veiktajā izmeklēšanā par avārijas cēloņiem tika atzītas būvniecības nepilnības — zem betona konstrukcijām atstātā smilts tika izskalota, bet aizsprosta konstrukciju bojājumus veicināja arī pa upi pludināto baļķu triecieni. 

20. gadsimta 60. gadu sākumā būtiski tika pārveidota Pededzes lejtece. 1961.–1963. gadā izraka ap 10 km garo Jaunpededzes kanālu, &lt;ref&gt;&lt;nowiki&gt;https://old.ldf.lv/upload_file/28433/Stends_Pededzes_lejtece_2.pdf&lt;/nowiki&gt;&lt;/ref&gt;pa kuru Pededzes ūdeņi tika novadīti pa īsāku ceļu uz Aivieksti. Upes lejteces iztaisnošana samazināja apkārtējās palienes applūšanu pavasara palos. 

== Tūrisms ==

Upe visu sezonu tiek lietota atpūtas tipa laivošanai, sākot no Litenes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pededzeslaivas.lv/laivu-noma-pededzes-laivas-marsruti-cenas-drosiba-un-pakalpojumi/|title=Pededzes laivas - Maršruti un cenas|website=www.pededzeslaivas.lv|access-date=2026-06-11}}&lt;/ref&gt;, bet augsta ūdens līmeņa laikā — sākot no [[Vidzemes šoseja|Vidzemes šosejas]] Igaunijas teritorijā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=|url=https://upesoga.lv/map/river/6-pededze|journal=}}&lt;/ref&gt;. Gulbenes novadā izveidoti vairāki laivošanas maršruti Pededzē, tostarp 19 km garais posms no Guldupes ietekas līdz Litenei un 22 km garais posms no Litenes līdz autoceļa P36 tiltam&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visitgulbene.lv/lv/marsruti|title=Maršruti|website=www.visitgulbene.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Pie Guldupes ietekas, uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas, ierīkota laivošanas maršruta sākuma vieta un stāvlaukums. 

Pededzes krastos izveidotas arī vairākas pastaigu un dabas izziņas takas. Jaunannā gar Pededzes krastu ved aptuveni 1 km garā dabas taka “Bebru valstība”, kas ietver daļu no Jaunannas dabas lieguma. Takā apskatāmas bebru darbības pēdas, meža mākslas objekti un Pededzes krastu ainava&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitaluksne.lv/visit/jaunannas-dabas-taka/|title=Dabas taka ”Bebru valstība” Jaunannā - Alūksnes novadā|website=VisitAluksne|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

Arī Litenē Pededzes krasts tiek izmantots arī pastaigām un velotūrismam. Pie Litenes muižas parka gar upi izveidota '''Pededzes upes zaļā promenāde''', bet no Litenes estrādes gar Pededzi ved pastaigu taka līdz bijušajam dzelzceļa tiltam pār upi &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/reel/475085842356676|title=}}&lt;/ref&gt;. Pededzes apkārtni šķērso arī bijušās dzelzceļa līnijas Ieriķi—Gulbene—Abrene posmā izveidotais '''Zaļais ceļš''', kas Litenes pagastā izmantojams kājāmgājējiem un velobraucējiem un šķērso Pededzi pa bijušo dzelzceļa tiltu.

Litenes pagastā gar Pededzes krastu tiek veidota aptuveni 10 km garā Litenes krasta taka, kuras atklāšana paredzēta 2026. gada 29. augustā. Pastaigu takas sākums - Guldupju stāvlaukums, finišs - pie Galasprukuļu autobusa pieturas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/profile.php?id=61593293457007|title=}}&lt;/ref&gt;

Pededzes krastos atrodas [[Jaunanna (dabas liegums)|Jaunannas]], [[Sitas un Pededzes paliene|Sitas un Pededzes palienes]], [[Mugurves pļavas (dabas liegums)|Mugurves pļavu]] un [[Lubāna mitrāju komplekss|Lubāna mitrāja]] dabas liegumi.

== Dabas aizsardzība ==
Pededzei un tās palienei ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. No 131 km garā Pededzes posma Latvijā 123,33 km ir atzīti par Eiropas Savienības nozīmes biotopu&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/pededzes-upi-atbrivo-no-koku-un-zaru-sanesumiem|title=Pededzes upi atbrīvo no koku un zaru sanesumiem|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Upes dabiskā plūsma palīdz uzturēt arī ar to saistītos mitrājus un tiem raksturīgās augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes.

Pededzes vidustecē Alūksnes novada Jaunannas pagastā atrodas dabas liegums '''“Jaunanna”'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=|title=Jaunanna {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;, kas izveidots 1999. gadā Pededzes upes un tās apkārtējo mežu un pļavu aizsardzībai. 1318 ha plašais liegums ir iekļauts Natura 2000 teritoriju tīklā. Pededze lieguma teritorijā ir nozīmīga vairāku retu sikspārņu sugu barošanās vieta; tajā konstatētas arī retas bezmugurkaulnieku sugas un Eiropas nozīmes vaskulāro augu suga platlapu cinna (''Cinna latifolia'').

Pie Sitas ietekas Pededzē izveidots dabas liegums '''“Sitas un Pededzes paliene”'''&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;, kas ir Natura 2000 teritorija. Tajā saglabājušās plašas dabiskas un nepārveidotas palieņu pļavas ar vecupēm un ozolu grupām. Teritorijā sastopamas parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu un ošu meži upju krastos, kā arī vairāk nekā 18 dzīvnieku sugas, kas iekļautas Eiropas Savienības Putnu un Biotopu direktīvu pielikumos. Teritorija ir nozīmīga putnu aizsardzībai; tajā sastopami arī jūras ērglis, grieze un ķikuts&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;.

Pededzes palienes dabas vērtības tiek aizsargātas arī dabas liegumā '''“Mugurves pļavas”''', kas ir Natura 2000 teritorija&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Tā galvenā dabas vērtība ir mazpārveidots Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām un ozolu parkveida pļavām. Teritorija ir nozīmīga putnu ligzdošanai, tostarp tajā ligzdo grieze.

Pededzes lejtece ietilpst dabas liegumā '''“Lubāna mitrājs”''', kurā 2009. gadā tika apvienoti vairāki agrāk pastāvējuši dabas liegumi, tostarp dabas liegums “Pededzes lejtece”. Lubāna mitrājs ir Natura 2000 un Ramsāres teritorija un Latvijas lielākais iekšzemes mitrāju komplekss. Tajā sastopamas upju palieņu pļavas, parkveida pļavas, purvaini meži, melnalkšņu staignāji un citi aizsargājami biotopi&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;.

Pededzes dabisko dzīvotņu saglabāšanai tiek veikti arī upes apsaimniekošanas pasākumi. 2026. gadā Dabas aizsardzības pārvalde dabas liegumā “Lubāna mitrājs” Rugāju un Stradu pagastā uzsāka trīs upes posmu atbrīvošanu no ūdens plūsmu būtiski kavējošiem koku, zaru un sadzīves atkritumu sanesumiem&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;. Atsevišķi kritušie koki upes gultnē tiek saglabāti, jo tie nodrošina dzīvotni ūdens organismiem. Darbu mērķis ir veicināt upes dabiskā tecējuma atjaunošanos un uzlabot apstākļus aizsargājamajiem saldūdens biotopiem un tiem raksturīgajām sugām.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Aiviekstes pietekas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Igaunijas upes]]
[[Kategorija:Alūksnes novada upes]]
[[Kategorija:Gulbenes novada upes]]
[[Kategorija:Madonas novada upes]]
[[Kategorija:Pededze]]</text>
      <sha1>knfykrwo59zvwhalwc4hqbftfmc86gb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. jūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28353</id>
    <revision>
      <id>4510605</id>
      <parentid>4502789</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:59:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4510605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5965" sha1="2egobyt7ftc7sp1afnjnubsbr5449ev" xml:space="preserve">'''19. jūlijs''' ir gada 200. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (201. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 165 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Digna]], [[Jautrīte]], [[Kamila]], [[Sāra (personvārds)|Sāra]]

== Notikumi ==
* [[1870. gads]] — [[Napoleons III]] pieteica karu [[Prūsija|Prūsijai]] un sākās [[Francijas—Prūsijas karš]].
* [[1900. gads]] — [[Parīze|Parīzē]] atklāta pirmā [[metro]] līnija.
* [[1903. gads]] — [[Moriss Garēns]] uzvarēja pirmajā [[1903. gada Tour de France|''Tour de France'']] velobraucienā.
* [[1934. gads]] — Izveidota [[Salvadoras Centrālā rezervju banka]].
* [[1949. gads]] — [[Laosa]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[1963. gads]] — [[Džozefs Vokers]] raķešlidmašīnā [[North American X-15|X-15]] pārsniedza {{nobr|100 km}} augstumu ({{nobr|106 010 metri}}), kas ir starptautiski atzīta [[Kārmāna līnija|kosmosa robeža]].
* [[1975. gads]] — [[Kolumbija]]s pilsētā [[Kali (pilsēta)|Kali]] sākās otrais [[pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]].
* [[1979. gads]] — [[Nikaragva|Nikaragvā]] [[marksisms|marksistiskie]] [[Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte|sandīnisti]] [[Nikaragvas revolūcija|gāza Somosu diktatūru]].
* [[1985. gads]] — [[Itālija|Itālijā]] sabruka ''Val di Stava Dam'' aizsprosts, bojā gāja 268 cilvēki, nopostītas 62 ēkas un 8 tilti.
* [[1996. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Atlanta|Atlantā]] sākās [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]].

== Dzimuši ==
* [[1692. gads]] — [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers]] (''Friedrich Wilhelm Kettler''), Kurzemes hercogs (miris 1711. gadā)
* [[1819. gads]] — [[Gotfrīds Kellers]] (''Gottfried Keller''), šveiciešu rakstnieks (miris 1890. gadā)
* [[1834. gads]] — [[Edgars Degā]] (''Edgar Degas''), franču mākslinieks (miris 1917. gadā)
* [[1863. gads]] — [[Hermanis Bārs]] (''Hermann Bahr''), Austrijas rakstnieks (miris 1934. gadā)
* [[1871. gads]]:
** [[Larss Jergens Madsens]] (''Lars Jørgen Madsen''), dāņu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1925. gadā)
** [[Alajošs Sokoji]] (''Szokolyi Alajos''), ungāru vieglatlēts un sporta organizators (miris 1932. gadā)
* [[1873. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|7}}) — [[Hugo Vitroks]] (''Hugo Wittrock''), vācbaltiešu politiķis (miris 1958. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse''), Vācijas un Amerikas filozofs (miris 1979. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Arno Brēkers]] (''Arno Breker''), vācu mākslinieks (miris 1991. gadā)
* [[1901. gads Latvijā|1901. gads]] — [[Mariss Vētra]], latviešu dziedātājs un rakstnieks (miris 1965. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Rozalīna Jalova]] (''Rosalyn Yalow''), ASV medicīnas fiziķe (mirusi 2011. gadā)
* [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Gunārs Piesis]], latviešu kinorežisors un kinoscenārists (miris 1996. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Vahtangs Kikabidze]] (''ვახტანგ კიკაბიძე''), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (miris 2023. gadā)
* [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Ilmārs Ančāns]], latviešu politiķis un ārsts (miris 2023. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Braiens Mejs]] (''Brian May''), angļu mūziķis
* [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Augusts Brigmanis]], Latvijas politiķis
* [[1955. gads]] — [[Kijoši Kurosava]] (''黒沢 清''), japāņu kinorežisors
* [[1960. gads]] — [[Atoms Egojans]] (''Atom Egoyan''), armēņu izcelsmes Kanādas kinorežisors
* [[1965. gads]] — [[Skots Tingls]] (''Scott Tingle''), ASV kosmonauts
* [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Oskars Kastēns]], Latvijas politiķis
* [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Kaspars Roga]], latviešu bundzinieks
* [[1976. gads]] — [[Benedikts Kamberbačs]] (''Benedict Cumberbatch''), angļu aktieris
* [[1995. gads]] — [[Manuels Akandži]] (''Manuel Akanji''), šveiciešu futbolists

== Miruši ==
* [[1374. gads]] — [[Frančesko Petrarka]] (''Francesco Petrarca''), itāļu dzejnieks (dzimis 1304. gadā)
* [[1832. gads]] — [[Johans Heinrihs Baumanis]] (''Johann Heinrich Baumann''), vācbaltiešu gleznotājs (dzimis 1753. gadā)
* [[1810. gads]] — [[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze]] (''Luise von Mecklenburg-Strelitz''), Prūsijas karaliene (dzimusi 1776. gadā)
* [[1913. gads]] — [[Lesja Ukrainka]] (''Леся Украинка''), ukraiņu dzejniece (dzimusi 1871. gadā)
* [[1945. gads]]:
** [[Džons Brejs]] (''John Bray''), ASV vieglatlēts (dzimis 1875. gadā)
** [[Džons Kregans]] (''John Cregan''), ASV vieglatlēts (dzimis 1878. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Artūrs Lī Ņūtons]] (''Arthur Lee Newton''), ASV vieglatlēts (dzimis 1883. gadā)
* [[1980. gads]] — [[Hanss Morgentau]] (''Hans Morgenthau''), ebreju izcelsmes vācu politikas teorētiķis (dzimis 1904. gadā)
* [[1998. gads Latvijā|1998. gads]] — [[Jānis Samauskis]], latviešu aktieris (miris 1937. gadā)
* [[2009. gads]] — [[Henrijs Sertīss]] (''Henry Surtees''), angļu autosportists (dzimis 1991. gadā)
* [[2010. gads Latvijā|2010. gads]] — [[Monika Limane]], Latgales keramiķe (mirusi 2010. gadā)
* [[2014. gads]] — [[Džeimss Gārners]] (''James Garner''), amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā)
* [[2016. gads]] — [[Gerijs Māršals]] (''Garry Marshall''), amerikāņu aktieris un kinorežisors (dzimis 1934. gadā)
* [[2019. gads]] — [[Ritgers Hauers]] (''Rutger Hauer''), nīderlandiešu aktieris (dzimis 1944. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Valdis Lokenbahs]], latviešu uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Atbrīvošanās diena ([[Nikaragva]])
* Mocekļu diena ([[Mjanma]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūlijs]]</text>
      <sha1>2egobyt7ftc7sp1afnjnubsbr5449ev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. augusts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29737</id>
    <revision>
      <id>4510324</id>
      <parentid>4318918</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T12:29:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */ +1</comment>
      <origin>4510324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6996" sha1="czawms037ci1b4dd3j366nfwv2xsytg" xml:space="preserve">'''19. augusts''' ir gada 231. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (232. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 134 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Imanta (personvārds)|Imanta]], [[Melānija (personvārds)|Melānija]]

== Notikumi ==
* [[1692. gads]] — [[Salemas raganu prāva]]: [[Salema|Salemā]] tika izpildīts [[nāvessods]] vairākiem [[burvestība|burvestībās]] apsūdzētajiem.
* [[1710. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: ar [[Zviedrija|zviedru]] garnizona kapitulāciju beidzās [[Krievija]]s veiktais [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkums]].
* [[1903. gads]] — notika šķelšanās sestajā cionistu kongresā [[Bāzele|Bāzelē]], apspriežot priekšlikumu dibināt [[ebreji|ebreju]] valsti [[Uganda|Ugandā]].
* [[1919. gads]] — [[Afganistāna]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1947. gads]] — pirmo reizi tika mākslīgi sintezēts [[A vitamīns]].
* [[1953. gads]] — [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] palīdzēja [[Irānas 1953. gada apvērsums|gāzt]] [[Irāna]]s valdību un atjaunot [[Šahs (monarhs)|šaha]] varu.
* [[1989. gads]] — par [[Polija]]s pirmo nekomunistisko premjerministru tika apstiprināts [[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]] aktīvists [[Tadeušs Mazoveckis]].
* [[1991. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] apvērsuma mēģinājums.
* [[1998. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] atzinās, ka viņam ir bijušas &quot;nepiedienīgas fiziskas attiecības&quot; ar [[Monika Levinska|Moniku Levinsku]].
* [[1999. gads]] — [[Belgrada|Belgradā]] desmitiem tūkstošu iedzīvotāju demonstrācijās pieprasīja [[Dienvidslāvija]]s prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Miloševiča]] atkāpšanos.
* [[2006. gads]] — [[Japāna|Japānā]] sākās [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|piecpadsmitais pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[2007. gads]] — [[Indonēzija]]s pilsētā [[Kualalumpura|Kualalumpurā]] beidzās sešpadsmitais [[pasaules badmintona čempionāts]].
* [[2020. gads]] — [[Mali]] prezidents [[Ibrahims Keita]] valsts televīzijā paziņoja par atkāpšanos no amata; tika atlaists parlaments; varas pārņemšanai nemiernieki izveidoja Tautas glābšanas nacionālo komiteju ar pulkvedi [[Asimi Goita|Asimi Goitu]] vadībā.

== Dzimuši ==
* [[1596. gads]] — [[Elizabete Stjuarte]] (''Elizabeth Stuart''), Bohēmijas karaliene (mirusi 1662. gadā)
* [[1631. gads]] — [[Džons Draidens]] (''John Dryden''), angļu dzejnieks, dramaturgs un kritiķis (miris 1700. gadā)
* [[1743. gads]] — [[grāfiene Dibarī]] (''Madame du Barry''), Francijas kurtizāne (mirusi 1793. gadā)
* [[1830. gads]] — [[Lotārs Meiers]] (''Lothar Meyer''), vācu ķīmiķis (miris 1895. gadā)
* [[1853. gads]] — [[Aleksejs Brusilovs]] (''Алексе́й Бруси́лов''), krievu ģenerālis (miris 1926. gadā)
* [[1871. gads]] — [[Brāļi Raiti|Orvils Raits]] (''Orville Wright''), ASV aviators (miris 1948. gadā)
* [[1875. gads]]:
** [[Džons Brejs]], ASV vieglatlēts (miris 1945. gadā)
** [[Aleksandrs Grānts]] (''Alexander Grant''), ASV vieglatlēts (miris 1946. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Oskars Desomvills]] (''Oscar Dessomville''), beļģu airētājs (miris 1938. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Džordže Enesku]] (''George Enescu''), rumāņu komponists (miris 1955. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Gilberts Rails]] (''Gilbert Ryle''), britu filozofs (miris 1976. gadā)
* [[1923. gads]] — [[Edgars Kods]] (''Edgar Codd''), angļu datorzinātnieks (miris 2003. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Vilards Boils]] (''Willard Boyle''), Kanādas fiziķis (miris 2011. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Bills Klintons]] (''Bill Clinton''), 42. ASV prezidents
* [[1951. gads]] — [[Džons Dīkons]] (''John Deacon''), angļu mūziķis
* [[1954. gads Latvijā|1954. gads]] — [[Daina Taimiņa]], latviešu matemātiķe
* [[1955. gads]]:
** [[Pīters Galahers]] (''Peter Gallagher''), ASV aktieris
** [[Ints Upmacis]], latviešu jurists un diplomāts
* [[1962. gads]] — [[Maikls Massimino]] (''Michael Massimino''), ASV kosmonauts
* [[1969. gads]] — [[Metjū Perijs]] (''Matthew Perry''), ASV aktieris (miris 2023. gadā)
* [[1973. gads]]:
** [[Marko Materaci]] (''Marco Materazzi''), itāļu futbolists
** [[Mete Mārita]] (''Mette-Marit''), Norvēģijas kroņprincese
* [[1974. gads]] — [[Sergejs Rižikovs]] (''Сергей Рыжиков'') Krievijas kosmonauts
* [[1979. gads]] — [[Gintauts Palucks]] (''Gintautas Paluckas''), lietuviešu politiķis
* [[1982. gads]] — [[Raiens Velentains]] (''Ryan Valentine''), britu futbolists
* [[1983. gads]] — [[Maiks Konvejs]] (''Mike Conway''), britu autosportists
* [[1987. gads]] — [[Niko Hilkenbergs]] (''Nico Hülkenberg''), vācu autosportists

== Miruši ==
* [[14. gads]] — [[Oktaviāns]], Romas imperators (dzimis 63. gadā p.m.ē.)
* [[1493. gads]] — [[Frīdrihs III Hābsburgs|Frīdrihs III]] (''Friedrich III.''), Svētās Romas impērijas imperators (dzimis 1415. gadā)
* [[1506. gads]] — [[Aleksandrs Jagellons]] (''Aleksander Jagiellończyk''), Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (dzimis 1461. gadā)
* [[1580. gads]] — [[Andrea Palladio]] (''Andrea Palladio''), itāliešu arhitekts un arhitektūras teorētiķis (dzimis 1508. gadā)
* [[1662. gads]] — [[Blēzs Paskāls]] (''Blaise Pascal''), franču matemātiķis, fiziķis un filozofs (dzimis 1623. gadā)
* [[1855. gads]] — [[Magnuss Georgs fon Paukers]] (''Magnus Georg Paucker''), vācbaltiešu matemātiķis un dabaszinātnieks (dzimis 1787. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Viljams Adolfs Bugro]] (''William-Adolphe Bouguereau''), franču gleznotājs (dzimis 1825. gadā)
* [[1909. gads]] — [[Ludvigs Gumplovičs]] (''Ludwik Gumplowicz''), poļu izcelsmes Austrijas sociologs (dzimis 1838. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Federiko Garsija Lorka]] (''Federico García Lorca''), spāņu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1898. gadā)
* [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Ludvigs Adamovičs]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1884. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Ginters fon Klūge]] (''Günther von Kluge''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1882. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Alčide de Gasperi]] (''Alcide De Gasperi''), itāliešu politiķis (dzimis 1881. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Hugo Gernsbeks]] (''Hugo Gernsback''), ASV izdevējs, izgudrotājs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1884. gadā)
* [[1969. gads]] — [[Ludvigs Mīss van der Roe]] (''Ludwig Mies van der Rohe''), vācu un ASV arhitekts (dzimis 1886. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Boriss Patons]] (''Борис Патон''), PSRS un Ukrainas zinātnieks (dzimis 1918. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Rods Žilbērs]] (''Rod Gilbert''), kanādiešu hokejists (dzimis 1941. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Neatkarības diena]] ([[Afganistāna]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>czawms037ci1b4dd3j366nfwv2xsytg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510325</id>
      <parentid>4510324</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T12:29:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Notikumi */</comment>
      <origin>4510325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7013" sha1="sdvcdyvzew3vy80zvqd8jbaoeff4wd4" xml:space="preserve">'''19. augusts''' ir gada 231. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (232. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 134 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Imanta (personvārds)|Imanta]], [[Melānija (personvārds)|Melānija]]

== Notikumi ==
* [[1692. gads]] — [[Salemas raganu prāva]]: [[Seilema (Masačūsetsa)|Salemā]] tika izpildīts [[nāvessods]] vairākiem [[burvestība|burvestībās]] apsūdzētajiem.
* [[1710. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: ar [[Zviedrija|zviedru]] garnizona kapitulāciju beidzās [[Krievija]]s veiktais [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkums]].
* [[1903. gads]] — notika šķelšanās sestajā cionistu kongresā [[Bāzele|Bāzelē]], apspriežot priekšlikumu dibināt [[ebreji|ebreju]] valsti [[Uganda|Ugandā]].
* [[1919. gads]] — [[Afganistāna]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1947. gads]] — pirmo reizi tika mākslīgi sintezēts [[A vitamīns]].
* [[1953. gads]] — [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] palīdzēja [[Irānas 1953. gada apvērsums|gāzt]] [[Irāna]]s valdību un atjaunot [[Šahs (monarhs)|šaha]] varu.
* [[1989. gads]] — par [[Polija]]s pirmo nekomunistisko premjerministru tika apstiprināts [[Solidaritāte (arodbiedrība)|Solidaritāte]] aktīvists [[Tadeušs Mazoveckis]].
* [[1991. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] apvērsuma mēģinājums.
* [[1998. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] atzinās, ka viņam ir bijušas &quot;nepiedienīgas fiziskas attiecības&quot; ar [[Monika Levinska|Moniku Levinsku]].
* [[1999. gads]] — [[Belgrada|Belgradā]] desmitiem tūkstošu iedzīvotāju demonstrācijās pieprasīja [[Dienvidslāvija]]s prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Miloševiča]] atkāpšanos.
* [[2006. gads]] — [[Japāna|Japānā]] sākās [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|piecpadsmitais pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[2007. gads]] — [[Indonēzija]]s pilsētā [[Kualalumpura|Kualalumpurā]] beidzās sešpadsmitais [[pasaules badmintona čempionāts]].
* [[2020. gads]] — [[Mali]] prezidents [[Ibrahims Keita]] valsts televīzijā paziņoja par atkāpšanos no amata; tika atlaists parlaments; varas pārņemšanai nemiernieki izveidoja Tautas glābšanas nacionālo komiteju ar pulkvedi [[Asimi Goita|Asimi Goitu]] vadībā.

== Dzimuši ==
* [[1596. gads]] — [[Elizabete Stjuarte]] (''Elizabeth Stuart''), Bohēmijas karaliene (mirusi 1662. gadā)
* [[1631. gads]] — [[Džons Draidens]] (''John Dryden''), angļu dzejnieks, dramaturgs un kritiķis (miris 1700. gadā)
* [[1743. gads]] — [[grāfiene Dibarī]] (''Madame du Barry''), Francijas kurtizāne (mirusi 1793. gadā)
* [[1830. gads]] — [[Lotārs Meiers]] (''Lothar Meyer''), vācu ķīmiķis (miris 1895. gadā)
* [[1853. gads]] — [[Aleksejs Brusilovs]] (''Алексе́й Бруси́лов''), krievu ģenerālis (miris 1926. gadā)
* [[1871. gads]] — [[Brāļi Raiti|Orvils Raits]] (''Orville Wright''), ASV aviators (miris 1948. gadā)
* [[1875. gads]]:
** [[Džons Brejs]], ASV vieglatlēts (miris 1945. gadā)
** [[Aleksandrs Grānts]] (''Alexander Grant''), ASV vieglatlēts (miris 1946. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Oskars Desomvills]] (''Oscar Dessomville''), beļģu airētājs (miris 1938. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Džordže Enesku]] (''George Enescu''), rumāņu komponists (miris 1955. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Gilberts Rails]] (''Gilbert Ryle''), britu filozofs (miris 1976. gadā)
* [[1923. gads]] — [[Edgars Kods]] (''Edgar Codd''), angļu datorzinātnieks (miris 2003. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Vilards Boils]] (''Willard Boyle''), Kanādas fiziķis (miris 2011. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Bills Klintons]] (''Bill Clinton''), 42. ASV prezidents
* [[1951. gads]] — [[Džons Dīkons]] (''John Deacon''), angļu mūziķis
* [[1954. gads Latvijā|1954. gads]] — [[Daina Taimiņa]], latviešu matemātiķe
* [[1955. gads]]:
** [[Pīters Galahers]] (''Peter Gallagher''), ASV aktieris
** [[Ints Upmacis]], latviešu jurists un diplomāts
* [[1962. gads]] — [[Maikls Massimino]] (''Michael Massimino''), ASV kosmonauts
* [[1969. gads]] — [[Metjū Perijs]] (''Matthew Perry''), ASV aktieris (miris 2023. gadā)
* [[1973. gads]]:
** [[Marko Materaci]] (''Marco Materazzi''), itāļu futbolists
** [[Mete Mārita]] (''Mette-Marit''), Norvēģijas kroņprincese
* [[1974. gads]] — [[Sergejs Rižikovs]] (''Сергей Рыжиков'') Krievijas kosmonauts
* [[1979. gads]] — [[Gintauts Palucks]] (''Gintautas Paluckas''), lietuviešu politiķis
* [[1982. gads]] — [[Raiens Velentains]] (''Ryan Valentine''), britu futbolists
* [[1983. gads]] — [[Maiks Konvejs]] (''Mike Conway''), britu autosportists
* [[1987. gads]] — [[Niko Hilkenbergs]] (''Nico Hülkenberg''), vācu autosportists

== Miruši ==
* [[14. gads]] — [[Oktaviāns]], Romas imperators (dzimis 63. gadā p.m.ē.)
* [[1493. gads]] — [[Frīdrihs III Hābsburgs|Frīdrihs III]] (''Friedrich III.''), Svētās Romas impērijas imperators (dzimis 1415. gadā)
* [[1506. gads]] — [[Aleksandrs Jagellons]] (''Aleksander Jagiellończyk''), Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (dzimis 1461. gadā)
* [[1580. gads]] — [[Andrea Palladio]] (''Andrea Palladio''), itāliešu arhitekts un arhitektūras teorētiķis (dzimis 1508. gadā)
* [[1662. gads]] — [[Blēzs Paskāls]] (''Blaise Pascal''), franču matemātiķis, fiziķis un filozofs (dzimis 1623. gadā)
* [[1855. gads]] — [[Magnuss Georgs fon Paukers]] (''Magnus Georg Paucker''), vācbaltiešu matemātiķis un dabaszinātnieks (dzimis 1787. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Viljams Adolfs Bugro]] (''William-Adolphe Bouguereau''), franču gleznotājs (dzimis 1825. gadā)
* [[1909. gads]] — [[Ludvigs Gumplovičs]] (''Ludwik Gumplowicz''), poļu izcelsmes Austrijas sociologs (dzimis 1838. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Federiko Garsija Lorka]] (''Federico García Lorca''), spāņu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1898. gadā)
* [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Ludvigs Adamovičs]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1884. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Ginters fon Klūge]] (''Günther von Kluge''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1882. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Alčide de Gasperi]] (''Alcide De Gasperi''), itāliešu politiķis (dzimis 1881. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Hugo Gernsbeks]] (''Hugo Gernsback''), ASV izdevējs, izgudrotājs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1884. gadā)
* [[1969. gads]] — [[Ludvigs Mīss van der Roe]] (''Ludwig Mies van der Rohe''), vācu un ASV arhitekts (dzimis 1886. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Boriss Patons]] (''Борис Патон''), PSRS un Ukrainas zinātnieks (dzimis 1918. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Rods Žilbērs]] (''Rod Gilbert''), kanādiešu hokejists (dzimis 1941. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Neatkarības diena]] ([[Afganistāna]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>sdvcdyvzew3vy80zvqd8jbaoeff4wd4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kodolreaktors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30047</id>
    <revision>
      <id>4510445</id>
      <parentid>4319821</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:53:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4510445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6538" sha1="gumppkq15t951w3tqso7v7ogltfwlvh" xml:space="preserve">[[Attēls:Heterogeneous_reactor_scheme.png|frame|Lēno [[neitrons|neitronu]] heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls&lt;br /&gt;1 — vadības stienis;&lt;br /&gt; 2 — bioloģiskā aizsardzība;&lt;br /&gt; 3 — siltumaizsardzība;&lt;br /&gt; 4 — neitronu palēninātājs;&lt;br /&gt; 5 — kodoldegviela;&lt;br /&gt; 6 — siltumnesējs.]]
'''Kodolreaktors''' jeb '''atomreaktors''' ir iekārta, kurā norisinās vadāma [[atoma kodols|kodolu]] dalīšanās [[ķēdes reakcija]]. Kā [[Kodoldegviela|kodoldegvielu]] izmanto materiālu, kurš satur [[urāns (elements)|urāna]] vai [[plutonijs|plutonija]] [[izotops|izotopus]]. Kodolreaktorus izmanto pētnieciskām vajadzībām vai arī enerģijas iegūšanai (sk. [[atomelektrostacija]]). Kodolreaktorā sākas [[kodolreakcija]]s, ja aktīvajā zonā novietotās kodoldegvielas daudzums pārsniedz [[kritiskā masa|kritisko masu]].

Kodolreaktorus iedala pēc izmantotās kodoldegvielas, pēc kodolreakciju izraisīšanā izmantojamo neitronu enerģijas (kodoltermiskais, lēno neitronu, ātro neitronu kodolreaktors), neitronu palēninātāja ([[ūdens]], [[grafīts]], [[berilijs]], citi) un siltumnesēja (ūdens, gāze, šķidrie metāli, un citi).

Latvijā [[Salaspils|Salaspilī]] 1961.—1998. gadā darbojās [[Salaspils kodolreaktors|Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta atomreaktors]], kā arī nulles jaudas kodolreaktors — Rīgas kritiskais stends.&lt;ref&gt;{{LPE|5.1|193}}&lt;/ref&gt;

== Darbība ==
Kodolreaktora darbības princips ir līdzīgs kā citos enerģijas ieguves avotos — tiek ģenerēts siltums, kas silda ūdeni vai kādu citu siltumnesēju. Tas tiek pārvērsts tvaikā, kas savukārt griež turbīnu, kas ģenerē elektrību.

=== Kodolu dalīšanās ===
{{main|Kodolu dalīšanās}}

Lai notiktu [[kodolu dalīšanās]] reakcija, ir nepieciešams skaldmateriāls, kā piemēram [[urāns-235]] vai [[plutonijs-239]]. Šiem [[izotopi]]em absorbējot neitronus, notiek kodoldalīšanās reakcija, kuras rezultātā kodols sabrūk par vieglākiem kodoliem un atsevišķiem neitroniem. Kodoldalīšanās reakcijā, kurā sadalās urāns-235, tas sadalās, piemēram, kriptonā-92 un bārijā-141, kā arī tiek izstaroti 3 neitroni. Aprēķinot kopējo dalīšanās produktu masu, iegūst, ka sākuma masa ir lielāka par produktu summāro masu. To sauc par [[masas defekts|masas defektu]]. [[Alberts Einšteins]] izstrādāja [[Masas—enerģijas proporcionalitāte|formulu E=mc&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;]], pierādot, ka šī iztrūkstošā masa ir pārvērsta enerģijā, galvenokārt kinētiskajā enerģijā, kas piemīt procesā iegūtajiem neitroniem un dalīšanās produktiem. Salīdzinot enerģijas daudzumu, kas izdalās šādā procesā, ar ķīmiskajām reakcijām, piemēram, ogļu degšanu, var konstatēt, ka kodolreakcijās iegūst miljons reizes vairāk enerģijas uz masas vienību. 

==== Ķēdes reakcija ====
Apskatot U-235 piemēru, mēs iegūstam 3 papildu neitronus katrā kodoldalīšanās aktā, tādējādi teorētiski katrs neitrons varētu sašķelt 3 citus kodolus. Bet dabā tā nenotiek. Katram atomam ir noteikta varbūtība tikt sašķeltam, ko raksturo ar [[kodolreakcijas efektīvais šķērsgriezums|kodolreakcijas efektīvo šķērsgriezumu]] un to mēra [[barns (mērvienība)|barnos]]. Šis kodolreakcijas raksturlielums nav konstants, bet ir atkarīgs no daļiņas veida un enerģijas. Tipiskā kodolreaktorā izmanto [[siltumneitroni|siltumneitronus]], kuru enerģija ir 0,025 eV, jo pie šīs enerģijas ir relatīvi liela varbūtība izraisīt jaunas kodolreakcijas, tādējādi samazinot nepieciešamo degvielas daudzumu, lai reaktors spētu nodrošināt kontrolētu [[Ķēdes reakcija|ķēdes reakciju]]. [[Atomelektrostacija|Atomelektrostacijās]] tiek strikti kontrolēts reakciju daudzums, turpretim atomieroču mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk reakcijas laika momentā, tādējādi radot sprādzienu. Lai nodrošinātu kontrolētu ķēdes rekciju, reaktoros izmanto neitronu palēninātājus, kā piemēram, ūdeni, grafītu vai citus materiālus. 

[[Attēls:Nuclear fuel element.jpg|thumb|Reaktora ar ūdeni zem spiediena degvielas stienis]]

=== Kodoldegviela ===
Katras atomelektrostacijas centrā atrodas kodolreaktors, kas sastāv no apvalka, degvielas stieņiem, vadības stieņiem un palēninātāja. Kodoldegvielas stieņi parasti ir veidoti no [[Cirkonijs|cirkonija]] sakausējuma un šajos stieņos ievieto urāna oksīda tabletes. Tipiskā reaktorā ar ūdeni zem spiediena, kas ir visvairāk izmantotais reaktors pasaulē, jauns degvielas stienis sastāv no aptuveni 96,7% U-238 un 3,3% U-235. Stienis skaitās izmantots, kad U-235 daudzums ir aptuveni 0,8%.
[[Attēls:Nuclear Fuel Pellets (14492225000).jpg|thumb|Urāna oksīda tabletes (UO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;)]]

==== Kodolatkritumi ====
[[Attēls:Fuel pool.jpg|thumb|Izmantotā kodoldegviela ūdens baseinā]]
Viena no kodolindustrijas problēmām ir kodolatkritumi. Pēc tam kad kodoldegviela ir izņemta no reaktora, tā tiek ievietota ūdens baseinos. Pirmkārt tas ir nepieciešams, jo izņemtā kodoldegviela joprojām ir karsta un turpina silt, otrkārt, šī degviela joprojām ir ievērojami radioaktīva un ūdens darbojas kā labs radiācijas absorbētājs, tāpēc šim uzdevumam izmanto 20 m dziļus baseinus, kuru virspusē praktiski ir fona radiācijas līmenis.

Parastas izlietotas degvielas stienī joprojām ir 94,3% U-238, ko ir iespējams bagātināt un iegūt U-235, ko var atkal izmantot reaktorā. Tomēr daudzās pasaules vietās U-238 tiek pieskaitīts pie kodolatkritumiem, tādējādi ievērojami palielinot atkritumu daudzumu un krietni samazinot urāna izmantošanas efektivitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radioactivity.eu.com/site/pages/Spent_Fuel_Composition.htm|title=Radioactivity : Spent fuel composition|website=www.radioactivity.eu.com|access-date=2020-05-15|archive-date=2020-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200923005202/https://www.radioactivity.eu.com/site/pages/Spent_Fuel_Composition.htm}}&lt;/ref&gt; Ir iespējama šo atkritumu pārstrāde, kuras procesā atbrīvojas no radioaktīvajiem blakusproduktiem un attīra U-238 ko tālāk ir iespējams bagātināt, vai izmantot kā degvielu bagātinošajā kodolreaktorā, kā piemēram, ceturtās paaudzes šķidro sāļu reaktoros.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Fizikas-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tehnika]]
[[Kategorija:Kodolenerģija]]</text>
      <sha1>gumppkq15t951w3tqso7v7ogltfwlvh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zulu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30854</id>
    <revision>
      <id>4510720</id>
      <parentid>4203093</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T11:45:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1898" sha1="oxt3ksf98lxs4od6vzv8zz5otva4krb" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
| attēls  = [[Attēls:ZuluWarriors.jpg]]Zulu kareivji 19. gadsimta beigās (fonā eiropieši)
| image1  = 
| tauta     = Zulu
| skaits    = 14,159,000&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://joshuaproject.net/people_groups/16112|title=Zulu people group in all countries &amp;#124; Joshua Project|website=joshuaproject.net}}&lt;/ref&gt;
| vieta     = {{RSA}} (10,659,309 (2001dati)—12,559,000)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20050522081642/http://www.southafrica.info/ess_info/sa_glance/demographics/census-main.htm&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{flaga|Lesoto}} [[Lesoto]] (180000)&lt;br&gt;{{ZIM}} (167000)&lt;br&gt;{{SWZ}} (107000)&lt;br&gt;{{MWI}} (66000)&lt;br&gt;{{BOT}} (5000)&lt;br&gt;{{MOZ}} (6000)
| valoda    = [[zulu valoda|zulu]]
| reliģija  = [[kristietība]], [[zulu reliģija]]
| grupas    =
| radi      = [[ķhosi]], [[svazi]], [[hlubi]], [[dienvidu ndebele]], [[ziemeļu ndebele]], [[ngoni]]
}}
'''Zulu''' (Dienvidāfrikas angļu valodā un [[Zulu valoda|isiZulu]]: ''amaZulu'') ir [[Dienvidāfrika]]s etniskā grupa, kuras skaits ir aptuveni 10 miljoni. Tie dzīvo [[Kvazulu-Natāla]]s provincē [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikā]]. Neliels skaits dzīvo arī [[Zimbabve|Zimbabvē]], [[Zambija|Zambijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]. Zulu valoda (''isiZulu'') ir [[bantu valodas|bantu valodu grupas]] valoda, kas ir daļa no Nguni apakšgrupas. Zulu karalistei bija lielu nozīme Dienvidāfrikas vēsturē [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimtā]]. [[Aparteīds|Aparteīda]] laikā Zulu tauta tika klasificēta kā otrās šķiras pilsoņi, un tika nesaudzīgi diskriminēti. Tagad tie ir lielākā etniskā grupa valstī, un tiem ir vienādas tiesības līdz ar citiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Āfrika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Āfrikas tautas]]
[[Kategorija:Dienvidāfrikas tautas]]</text>
      <sha1>oxt3ksf98lxs4od6vzv8zz5otva4krb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kleivas</title>
    <ns>3</ns>
    <id>32175</id>
    <revision>
      <id>4510344</id>
      <parentid>4509371</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T14:20:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <origin>4510344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="152138" sha1="loqo4f6zcdoyt5n8t33qsw1x3kjwggl" xml:space="preserve">Sveicināts Vikipedijā!

Ievēroju, ka gribi rakstīt par ASV prezidentiem. Lapā [[ASV prezidents]] gan vajadzētu dot kaut kādu formulējumu - vispārīgas ziņas, tad atsevišķā lapā - prezidentu sarakstu, bet par katru prezidentu atsevišķu rakstu. Tādēļ jau arī bija ielikta norāde, ka raksts jāuzlabo. Vēl kas. nevajag pēc katra sīka labojuma spiest &quot;Saglabāt&quot;. Labāk ar pogu &quot;Parādīt pirmskatu&quot; novērtēt, kā izskatās teksts, un tikai pašās beigās nospiest &quot;Saglabāt&quot;. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:53, 2 maijā, 2007 (UTC)

== Attēlu autortiesības ==

Sveiks! Skatos, ka Tu augšupielādē daudz attēlu ar Vācijas pazīstamākajiem cilvēkiem. Kā ir ar to autortiesībām? Visiem attēliem jābūt ievietošanas atļaujai no autora. Droši var ņemt bildes no [http://commons.wikimedia.org/wiki/Main_Page Commons] krātuves, turklāt var attēla kodu rakstīt tieši tā pat kā no latviešu vikipēdijas. Tur ir diezgan daudz bilžu, piemēram par to pašu [http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Mehmet_Scholl Memetu Šolu]. Nevar ņemt citu Googlē atrastu bildi tikai tāpēc, ka tā smukāka ir. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 09:35, 12 oktobrī, 2007 (UTC)
:Brīdinu, ka visi attēli, kam nav norādīta izcelsme un autortiesību statuss, agri vai vēlu tiks dzēsti. Vai tiešām ir tik grūti uzrakstīt tos pāris vārdus? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 10:21, 30 oktobrī, 2007 (UTC)
::Atkārtoju vēlreiz attiecībā uz attēliem - tiem ir jānorāda izcelsme, lai varētu spriest par to autortiesību statusu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:01, 14 decembrī, 2007 (UTC)
:::Atgādinu kārtējo reizi - '''augšuplādējot attēlus, ir jānorāda to izcelsme!''' Kāpēc citiem būtu jātērē milzumu laika, lai to pēc tam noskaidrotu? Lai iekopētu adresi, vajag tikai dažas liekas sekundes! Ja tas atkārtosies vēlreiz - būs jādomā par bloķēšanu :(  Turklāt Ullas Šmites foto vispār nebija jāielādē - tas ir atrodams ''Commons'' ([[:Image:Ulla Schmidt (2007).jpg]]) ļoti labā kvalitātē, bet ielādēta tika nevajadzīgi samazināta versija, kas enciklopēdiju tikai lieki piesārņo. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 12:34, 12 janvārī, 2008 (UTC)
::::Saskaņā ar [[Wikipedia:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|balsošanu]] visi Vācijas cilvēku attēli, kam tā arī netika norādīta izcelsme, tika dzēsti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 1 februārī, 2008 (UTC)
Ja ir aizmirsies, atgādinu - attēli ar nezināmu izcelsmi un autortiesībām tiek dzēsti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:52, 21 jūnijā, 2010 (UTC)
:Nesaprotu, vai Tu principā ignorē prasību norādīt attēlu avotu un licenci jeb tas ir dēļ problēmas neizpratnes :( --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 08:24, 11 augustā, 2010 (UTC)
:: Nē neignorēju vnk.. man tos attēlus neuzrāda kaut angļu vikipēdijā tie ir... tādāl es no angļu vikipēdijas vnk pārlādēju.. vai tad var kaut kā savādāaak.... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 09:00, 11 augustā, 2010 (UTC)
:::Tad tā arī jānorāda, ka tie nāk no tādas un tādas vietas en wiki un pievienot tās pašas autortiesību veidnes, kas tur (vai analoģiskas mūsējās, ja pārkopētās nestrādā). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:29, 11 augustā, 2010 (UTC)
:::Palīdzi man tad izdarīt .. kur to var izdarīt... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
::::Apmēram tā [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Justin_Ahomad%C3%A9gb%C3%A9-Tom%C3%AAtin.jpg Attēls:Justin Ahomadégbé-Tomêtin.jpg]. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 08:49, 11 augustā, 2010 (UTC)
::::Es būtu priecīgs, ja tu vismaz ieliktu attēlu lapās adreses, no kurienes tie ņemti. Viselementārākais Copy no pārlūka adrešu rindas un Paste attēla lapā. Ja pat tas ir par grūtu, tad attēliem vispār nevajadzētu ķerties klāt un lietot tikai tos, kas ir Vikikrātuvē. Pliki attēli, kam nav vispār nekādas informācijas attēlu lapās, tiks dzēsti bez ierunām. Attēlu augšuplādes lapā viss ir sīki paskaidrots. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 08:53, 11 augustā, 2010 (UTC)

==2007==
Lūdzu, beidz atjaunot mirušo sarakstu. Lielākā daļa šo cilvēku diez vai jebkad parādīsies latviešu Vikipēdijā (piemēram, meksikāņu komentētājs). Turklāt, vārdi ir slikti iztulkoti (Frasers, Aledžandro, Džose...). --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 11:43, 14 maijā, 2008 (UTC)


==Kleivas==
Varam arii taks izlabot viens orta kluusdas un tas nekas ka visi vini latviesu vikipedia neoparaadisies tas jau neaizliedz vinus piemineet!!!!

==Gadi==
Nevajag hronoloģijā rakstīt tagadnē par pagājušiem laikiem. Arī teikuma vidū rakstīt ar lielajiem burtiem. Piem. 
 [[8. februāris]] – Sākas [[Austrumtimora]]s ...
Arī šei nevajadzētu likt sporta notikumus, tiem paredzēta lapa &quot;XXXX. gads sportā&quot;, šeit būtu vieta tikai ļoti nozīmīgiem sporta notikumiem. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:37, 17 maijā, 2008 (UTC)

Nav jēgas no rakstiem, kur informatīvs ir tikai viens teikums. Tādi būs jādzēš. Labāk sakoncentrējies un uzraksti pilnu rakstu par kādu gadu, nevis pa druskai &quot;ieķēpā&quot; daudzos. Un vēl — par pagātnes notikumiem jāraksta pagātnes formā (vai ciešamajā kartā). --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:33, 22 jūlijā, 2008 (UTC)

:Raksti [[1886]], [[1832]], [[1821]], [[1792]], [[1789]] un [[1973]] ir dzēšami. Lūdzu papildini tos. Vari arī tulkot šos rakstus no citām Vikipēdijām. Lai redzētu, kuru rakstu par gadiem vēl nav, spied [[gadu saraksts|šeit]]. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romanskolduns]] 15:57, 22 jūlijā, 2008 (UTC)

==Pilsētu uzskaitījumi==
Pilsētu uzskaitījumi ir vienkārši saraksti. Aprakstus par lielākajām pilsētām jāliek pie attiecīgajiem rakstiem [[Stokholma]] un [[Riodežaneiro]]. --&lt;small&gt;&lt;span style=&quot;border: 1px solid&quot;&gt;[[Lietotājs:Kikos|'''&lt;span style=&quot;background-color:White; color:#003333&quot;&gt; &amp;nbsp;Kikos&amp;nbsp;&lt;/span&gt;''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Vārdi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;/&lt;/span&gt;[[Special:Contributions/Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Darbi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;/span&gt;&lt;/small&gt; 10:03, 21 maijā, 2008 (UTC)

==Saites datumu rakstos==
Nevajadzētu likt papildu saites datumu rakstos. Tas ir lieki un novērš uzmanību no pašas personas. Ja kādam interesēs, tas atvērs attiecīgo rakstu par personu, un tur būs viss, kas vajadzīgs. Tā tas ir pieņemts angļu viki; mūsējā skat. uzmetumu: [[Lietotājs:Dainis/gadu sablons]]. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:27, 29 augustā, 2008 (UTC)

== Notikumi datumu rakstos ==

Lūdzu, ievēro dažas lietas, pievienojot faktus datumu rakstos:
#Ja pievieno notikumus, ieliec garo domuzīmi (—) un raksti notikumus pagātnes formā.
#Dzimušajiem un mirušajiem norādi oriģinālrakstību.
#Norādi arī dzimšanas gadus mirušajiem, miršanas gadus dzimušajiem.
--'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:33, 24 oktobrī, 2008 (UTC)

==Faktu precizitāte==
Lūdzu pārbaudi faktus, kurus liec iekšā. Nedrīkst automātiski pārkopēt no letonikas, esmu ievērojis, ka reizēm tur ir kļūdaini fakti. Arī citvalodu vikipēdijās ir kļūdas, tāpēc ir jāpārbauda no vairakiem avotiem. Piemēram, rakstā [[7. novembris]]: Čārlzs Dikenss dzimis 7. februārī; Sabiedroto izsēšanās Ziemeļāfrikā notika 8. novembrī. Lūdzu, esi precīzāks! --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 09:23, 8 novembrī, 2008 (UTC)

== Āfrika ==

Ievēro, ka [[Pasaules mantojuma objekti Āfrikā|šo rakstu]] grib dzēst, varbūt vajadzētu vienu darbu pabeigt pirms mesties pie nākamā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 16:28, 8 jūlijā, 2010 (UTC)

== Cari ==

Negribi to sarakstu atdalīt atsevišķi (tas ir neplinīgs un es domāju, ka garš saraksts un raksts vienā lapā neiederētos ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 16:36, 13 jūlijā, 2010 (UTC)

To sarakstu ne jau es izveidoju.. es tikai viņu nedaudz uzlaboju... [[Lietotājs Kleivas|Kleivas]] 14. jūlijā, 2010 (UTC)
:Tas bija ietikums, ko tu taisnojies ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 17:28, 14 jūlijā, 2010 (UTC)

== Rakstu kvalitāte ==

[[Akvila|Šis]] raksts ir par īsu un vēl sliti noformēts, ja tu to neuzlabosi, tas drīz tiks dzēsts. Starp citu, citi saviem nepabeigtajiem darbiem izveido apakšlapas zem savas lietotājlapas, kur darbu pabeidz un tikai tad izveido rakstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:52, 18 jūlijā, 2010 (UTC)

== Prezidentu bildes ==

Ja tu ātri nepievienosi augšuplādētajiem attēliem derīgas autortiesību veidnes, tie visi tiks dzēsti. Tā kā tas nav pirmais aizrādījums, rēķinies ar administratīvām sankcijām. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:25, 11 augustā, 2010 (UTC)
:Visu to attēlu kaudzi izdzēsu (kārtējā mēslu saslaucīšanas akcija). Secinājumi, šķiet, diez vai tiks izdarīti... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 02:41, 15 augustā, 2010 (UTC)

== Kleivas pēdējās izmaiņas ==

Manuprāt Kleivas pēdējās izmaiņas datumu rakstos ir jāatceļ, jo fakti, kas ir pievienoti, nav no tiem nozīmīgākajiem. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:31, 28 novembrī, 2010 (UTC)
* atkal, kādam nav pa prātam [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
:Piekrītu Treisijam! --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 17:20, 28 novembrī, 2010 (UTC)
:Nevis nav pa prātam, bet tas viss bija pārāk mazsvarīgs priekš datumu rakstiem. Par ko tie pārvērtīsies, ja tur saliks visas jebkad izdotās grāmatas? Labāk uzraksti rakstus (normālus) par katru no tām. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:09, 28 novembrī, 2010 (UTC)
::Paskaties angļu un citu valodu vikipēdiju datumu rakstos. Vai tur ir atrodams tāds lērums vienveidīgu, garlaicīgu notikumu? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:51, 4 decembrī, 2010 (UTC)

== Valstu vadītāji 20. gadsimtā ==

Kā jau bija paredzams tas raksts ir nenormāli garš un bremzē veroties vaļā. Vai tu nevēlies to tomēr sadalīt rakstos par katru valsti atsevišķi ? Diez vai kādu vispār intresē visi 20. gs. valstu vadītāji, drīzāk jau kāda konkrēta valsts atsevišķi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 02:01, 29 novembrī, 2010 (UTC)
** var jau..... [[Lietotāja diskusija:Kleivas|kleivas]]
Jautājums: No kurienes tu ņem tos uzvārdus (latviskos)? Tev tur pilnīga zafte! Nedrīkst šitā haltūrēt! ja gribi rakstīt, paskaties kādās enciklopēdijās, nevis tikai bliez uz dullo! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 14:31, 16 decembrī, 2010 (UTC)

{{brīdinājums}}

Par ķēmošanos ar  [[Džiangs Zemins]] un tamlīdzīgiem. Ja neņemsi vērā vikipēdijas nosacījumus - vaino pats sevi! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 15:12, 20 decembrī, 2010 (UTC)
 
tad palidzi man izlabot [[Lietotāja diskusija:Kleivas|kleivas]]
:Sorry, nē! Neredzu jēgu no tāda saraksta. Ja gribi pa šo tēmu darboties - mācies un apgūsti tēmu. Turpināsi tādā pašā garā - dzēsīšu un bloķēšu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:21, 20 decembrī, 2010 (UTC)

== G20 samniti ==

Vai tiešām tie samniti ir tik nozīmīgi, ka ir jāpievieno datumu rakstiem? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 13:01, 20 janvārī, 2011 (UTC)
:Kāpēc gan tie nebūtu svarīgi. Tad jau arī Rīgas sammits (2008.g. NATO) arī nemaz svarīgs nav. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
::Rīgas samits notika 2006. gadā un nav nevienā datumu rakstā. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 13:25, 20 janvārī, 2011 (UTC)
:::[[NATO samits 2006|Rīgas samits]] jau ir pieminēts rakstā [[2006. gads Latvijā]]. Ar to arī pietiek. Par pasākumiem, kas regulāri atkārtojas, nav vērts ķēpāt gadu rakstus un vēl jo mazāk datumu rakstus. Ja kādā samitā kaut kas īpašs notiek pasaules mērogā, tad to gan vajag pieminēt. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 14:00, 20 janvārī, 2011 (UTC)

Nu izbeidz taču aiztikt tos datumu rakstus. Ne Ugandas amatpersonu stāšanās amatos, ne G20 samiti, ne valstu karogu maiņas nav gana nozīmīgas, lai piesārņotu tos rakstus. Ir taču tik daudz citu rakstu un tēmu, pie kurām var strādāt. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 16:32, 25 janvārī, 2011 (UTC)

{{pēdējais brīdinājums}}

Metro atklāšana, Āzijas spēles un tamlīdzīgi notikumi nav gana nozīmīgi, lai tos pievienotu datumu rakstiem. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &lt;span style=&quot;white-space:nowrap; font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;nbsp;·&lt;/span&gt; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 18:30, 7 februārī, 2011 (UTC)

== 2011. gads ==

Izlasi vēlreiz savus pievienotos faktus rakstā [[2011. gads]] un izlabo pareizrakstības kļūdas. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 18:53, 30 janvārī, 2011 (UTC)
:Es tur nedaudz pielaboju, bet nākošreiz gan pirms spied pogu saglabāt lapu pārlasi vēlreiz to, ko grasies ievietot.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 19:15, 30 janvārī, 2011 (UTC)
::Kārtējais, ap kuru ucinās. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 18:32, 7 februārī, 2011 (UTC)

== Rakstu garumi ==

Sveiks! Varbūt tomēr pieraksti kaut ko vairāk nekā vienu teikumu?--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 14:25, 21 martā, 2011 (UTC)

== Ģeogrāfiskie nosaukumi ==

Lūgums akurātāk attiekties pret lietotajiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem. Ja pašam nav atlantu, vismaz salīdzini ar nosaukumiem rakstos (domāti ir Ukrainas apgabali un to centri un Spānijas reģioni). nevajag izdomāt savus nosaukumus vai norakstīt no vecām kartēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:44, 16 maijā, 2011 (UTC)

--- Es tos nomorakstu es parkopeju jau tos kas ir rakstiti latviešu valodas Vikipedija (Ukrainas administratīvasi iedalijums tur jau ar tadiemm nosaukumiem bija dots. es tkai saliku tabula un pieformeju labak... --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 19:10, 16 maijā, 2011 (UTC)

{{brīdinājums}}

Ja turpināsi šitik pavirši cept rakstus, bloks būs beztermiņa. Nav šeit vajadzīgi raksti dēļ tā, lai tie būtu, vajadzīga ir '''precīza''' informācija. Tevis saražotajos kļūdu ir pārāk daudz. Atgriezies pie sevis iesāktajiem rakstiem un izlabo kļūdas. Ja ko nesaproti vai neproti, JAUTĀ! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:11, 18 maijā, 2011 (UTC)
:Un vēl kas (kas šobrīd ir vissīkākais sīkums, bet pie reizes var ielabot) — četrciparu skaitļos atstarpi starp pirmo un otro ciparu nevajag (t.i. — nevis 1 234, bet 1234), atstarpe liekama sākot ar 5-ciparu skaitļiem.--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 19:15, 18 maijā, 2011 (UTC)
::Ja lieto veidni &lt;nowiki&gt;{{sk|1234}}&lt;/nowiki&gt;, kas liek to atstarpi, iznāk {{sk|1234}} - '''ar''' atstarpi. Kā tad īsti ir? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 21.25 (EET)

:Kolēģi, lūdzu, paskaidrojiet. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 16.09 (EET)

== Informācijas ticamība un precizitāte ==

Cik tev gadu, džekiņ? 12? Kā var tik ilgi nepielekt, ka šeit ir '''enciklopēdija''' un neprecīzs '''fufelis''' ar zemu ticamības pakāpi, pilns ar kļūdām un neprecizitātēm, '''netiks pieļauts'''. Ja tavs nākamais raksts būs tādā pat līmenī, kā iepriekšējie, vaino pats sevi! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 05:50, 26 maijā, 2011 (UTC)

== Valstu administratīvie iedalījumi ==

Lūdzu pārdomā, ko raksti par valstu administratīvajiem iedalījumiem. Vairums valstīm iedalījums neaprobežojas tikai ar pirmā līmeņa iedalījumu. Bieži vien ir vēl sīkāks iedalījums, kas arī būtu jāpiemin attiecīgajos rakstos, piemēram, Francija daļās reģionos, tad departamentos, tad apgabalos un tā tālāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 10:44, 7 jūnijā, 2011 (UTC)

== Pilsētas ==

Priekš kam tu pilsētu rakstos bāz iekšā tās tabulas ar attēliem? Tādas neliek pilsētu rakstos un it kā ir diez gan viegli pamanīt, ka arī vizuāli izskatās stipri ''tizli''. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 17:16, 28 augustā, 2011 (UTC)
:Un silts ieteikums: nākošreiz, pirms sāc ievietot rakstos šādus vai tamlīdzīgus jaunievedumus, pakonsultējies ar citiem vikipēdistiem. Un būtu jau laiks arī apgūt ko citu, izņemot tabulas ar bildītēm. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:02, 28 augustā, 2011 (UTC)

== Gadu raksti ==
Sveiks! Vai Tu lūgums nevarētu gadu rakstus papildināt ar notikumiem šādā formātā:
* datums nominatīvā — (garā domuzīme, nevis īsā vai kāda cita &quot;strīpiņa&quot;) notikums, sākas ar mazo burtu, ja vien tas nav īpašvārds. Un beigās punkts.
Piemēram:
* [[23. janvāris]] — sākās [[Gvinejas—Bisavas neatkarības karš]].
Paldies. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 18:04, 16 janvārī, 2012 (UTC)

Mirušo/dzimušo personu iekļaušanai gadu rakstos ir šādi [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|kritēriji]]. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 20:53, 13 februārī, 2012 (UTC)
Atstāju iespēju, ja tiks savāktas 20 starpviki saites, atkomentēt attiecīgo personu. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 21:08, 13 februārī, 2012 (UTC)

== par sistemātisku paviršību ==
{{brīdinājums}} --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:27, 17 maijā, 2012 (UTC)
ja turpināsi darboties tā kā līdz šim, kad vienā rakstā ir aprīlī Fransuā Ollands, bet maijā Fransuā Holands (šis ir tikai viens no nez cik piemēriem) - aicināšu tevi bloķēt! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 10:27, 17 maijā, 2012 (UTC)
:{{brīdinājums}} skaties ko raksti: http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2012._gads&amp;diff=1722272&amp;oldid=1717519 --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:27, 19 jūlijā, 2012 (UTC)
::Nezinu kā ir iespējams TIK daudz kļūdu pielaist nejauši. Ja pa nopietnam, tad bezmaz viss Tavs, kolēģi, devums būtu jāpārskata!! --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 09:50, 1 jūnijā, 2013 (EEST)

== [[1202. gads]] ==
Ja nav noslēpums, no kurienes iegūti precīzie kronēšanas datumi? --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:04, 4 jūnijā, 2013 (EEST)


* Skatijos vai nu angļu vikipēdija vai šajā gadijumā dāņu vikipēdijā http://da.wikipedia.org/wiki/Valdemar_Sejr --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:06, 4 jūnijā, 2013 (EEST)


* Ja kas gadus un datums es ņemu no pasha raksta mūsu Latviešu vikipēdijas, ja tie sakrīt ar angļu vikipēdiju. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:06, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

Par Valdemāru: ja ievieto šādu informāciju, tad būtu labi paskatīties rindiņu augstāk, kur arī viens Valdemārs stāv, un kaut kā lasītājam draudzīgi tās abas saskaņot. Par Hokonu: en wiki kā reiz '''NAV''' [[:en:Haakon III of Norway|minēts]], 3. marts, bet 9. marts. Komentāri? --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:34, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

Okey. Par Valdemāru savienoju.. bet to Hokonu III neeesmu rakstijis es.. paskaties hronoloģijā.. un tad apsūdzi. [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 12:37, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

:OK, pārsteidzos. Vienīgi atgādināšu, ka kļūdu ķeršana prasa krietni vairāk laika nekā neprecīzas informācijas pievienošana. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 12:50, 4 jūnijā, 2013 (EEST)

:: ok, labi. Vienkārši gribu papildināt GADU notikumu sarakstu ar notikumiem, kas Vikipēdijā ir minēti.

== 1364. gads ==

Lūgums veidojot jaunus gadu rakstus, pievienot pēc iespējas vairāk notikumu.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 11:44, 5 jūnijā, 2013 (EEST)

== Datumi ==

Lūgums rūpīgāk ievietot datumus personu biogrāfijās — piemēram, [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Francis_%C5%A0%C5%ABberts&amp;diff=2055431&amp;oldid=2002270 šeit] Šūberta nāves gads un it īpaši [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fransisko_Goija&amp;diff=1905180&amp;oldid=1897739 šeit] Goijas dati! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 22:25, 7 jūlijā, 2013 (EEST)

==Atsauces==
Kāds no VIEDAJIEM VIKIPĒDISTIEM var palīdzēt ar atsauču pareizu izveidošanu, citādi visu laiku man rāda '''KĻŪDA ATSAUCĒ'''.
p.s. Cerams, ka te kāds tiešām palīdzēs, nevis tikai barstīsies apvainojumiem!
'''[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]'''
:Varbūt tad ieliec kaut vai te vai konkrētā rakstā to atsauci, lai var redzēt, kur ir problēma. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 12:48, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
::Vari palasīt šo - [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]].

Kopēt atsauces var tikai no angļu vikipēdijas, citu valodu vikipēdijām tas NESTRĀDĀ.

Ja kas - atceries vai tu esi ielicis &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt; un &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt; tagus, kā arī ja ir saīsināts kā &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;&lt;ref name=&quot;Piemērs&quot; /&gt;&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;, pārliecinies, ka atsauce ar nosaukumu &quot;Piemērs&quot; tiešām  eksistē.--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:52, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
: A kur palika &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;?--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 12:58, 17 jūlijā, 2013 (EEST)


::: LŪDZU Paskatieties MANĀ SMILŠU KASTĒ [[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste]]. Pie Adamovas un Zūru muižām! Atsauces nestrada tā kā vajag!Palīdziet uzlabot!!!! '''[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]'''
::::&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;{{atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;--'''[[Lietotājs:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;Wikipēdijas Dīdžejs&lt;/font&gt;]]'''&lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;diskusija&lt;/font&gt;]] | [[Special:Contributions/DJ EV|&lt;font color=&quot;#DAA520&quot;&gt;devums&lt;/font&gt;]]) &lt;/small&gt; 13:01, 17 jūlijā, 2013 (EEST)
:::::Vai, kā visur pieņemts, atsevišķu atsauču sadaļu.
 &lt;code&gt;&lt;nowiki&gt;== Atsauces ==
{{atsauces}}&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt;
Protams, bez code un nowiki tagiem. Kur tad tās atsauces tev rādīsies, ja nemaz nav atsauču sadaļas? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 13:18, 17 jūlijā, 2013 (EEST)

== Lūdzu, esi uzmanīgāks ==
Vajag pārbaudīt datus, ko raksti. Piemēram, 2000. gadā Meksikas prezidents Visente Fokss netika iecelts, bet ievēlēts. Tāpat arī:
&lt;code&gt;&lt;nowiki&gt; par [[Skivākija]]s prezidentu tika iecelts [[Ivans Gašparovičs]].&lt;/nowiki&gt;&lt;/code&gt; --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 15:51, 5 augustā, 2013 (EEST)

== Tuksnešu uzskaitījums ==

Drīkst pajautāt: no kurienes tu smelies tos tuksnešu nosaukumus? Tev neviena ģeogrāfijas atlanta nav? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:34, 23 augustā, 2013 (EEST)

:: Es vēlāk pielabošu neprecīzos nosaukumus.. 
Es biju rakstijis, ka ir jāpaciešas! [[Lietotāja diskusija:Kleivsd|Kleivas]]

== Pēdējo izmaiņu lapa... ==

...izskatās arvien briesmīgāk :) Tu negribi izveidot sev kādu datu bāzi Excelī vai tamlīdzīgā programmā, savākt tur visus vadītājus un viņu vadīšanas gadus un tad likt Vikipēdijas sarakstā visus uzreiz? Tagadējā veidā tev apniks daudz ātrāk, nekā tu tiksi līdz pagājušā gadsimta vidum... --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 20:02, 27 oktobrī, 2013 (EET)

== Palīdzība [[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste (Suņu šķirņu uzskatījums)]] ==

Izsakiet lūdzu, kā Jums šķiet vai šim rakstam ([[Lietotājs:Kleivas/Smilšu kaste (Suņu šķirņu uzskatījums)]]) ir vajadzīgas katrai suņu škirnei atsauce --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 11:47, 26. novembrī, 2013.
:No viena un tā paša avota — nav jēgas. &lt;s&gt;Bet būtu labi turpmāk informāciju no rakstiem [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=R%C4%ABga&amp;diff=prev&amp;oldid=2110986 dzēst] pēc, nevis pirms papildraksta uztaisīšanas.&lt;/s&gt; Atvainojos, vēlāk pamanīju, ka raksts ticis izdzēsts. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 23:30, 26 decembrī, 2013 (EET)

== Paldies... ==

...par [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] pilsētu karti, jau ieliku rakstā. Pati fona karte gan mazliet nobīdījusies uz augšu, piemēram, [[Lodeinoje Poļe]] atrodas pie upes, bet [[Sjastroja]] ir krietni tuvāk Lādogas ezeram. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 01:03, 7 martā, 2014 (EET)

== Ciemu navigācijas veidnes ==

Šīs veidnes gan nevajag pārtaisīt - tas gadījums, kad efekts pārvēršas par defektu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 13:45, 16 aprīlī, 2014 (EEST)

== VietasKartes ==

Lūgums jaunizveidotajām VietasKartēm pievienot saiti uz Vikidatiem (iw). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 16:50, 4 maijā, 2014 (EEST)
:kā to izdarīt?  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 16:51, 4 maijā, 2014 (EEST)
::Kreisajā pusē apakšā &quot;Pievienot saites&quot; un ievadi tur tās pašas veidnes citas valodas versijas valodas kodu un veidnes pilno nosaukumu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:11, 4 maijā, 2014 (EEST)
:::Man tur vajag reģistrēties, jo prasa ielogoties? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:13, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::Grūti to izdarīt? Kurš tev pakaļ liks tās saites? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:32, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::: varu pamēģināt! Vienkārši nekad neesmu tu darījis. Par to nebiji iedomājies!? --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:34, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::A vajadzēja? Tu esi tik ražīgs un ātrs, ka nedaudz atgādini vienu kolēģi uz trīs burtiem (nepadomā neko sliktu). Tikai ir daudzas lietas, kas vēl jāiemācās un dažas no tām - steidzami. :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:36, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::: A kā talāk darīties?! Izstāsti kas un kā, lai zinu! Šo es tiešām nezinu! Cerams, ka tev pamācīšana ir tikpat vienkārši izdarāma, kā kļūdu aizrādīšana ... :) --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 17:37, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::Pirmkārt - pārliecinies, vai tev lietotāja izstādījumos ir aktīvs &quot;Globālais konts&quot;. Ja nav - jāpanāk lai ir. Tad tu varēsi ar vienu un to pašu lietotājvārdu iet iekšā visās Vikijās, ieskaitot Commons un Vikidatus. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:43, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::: Kur to var redzēt! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 17:49, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::Lapas augšpusē &quot;Izvēles&quot;, tālāk &quot;pamatinformācija&quot; -&gt; &quot;Globālā konta statuss&quot;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:51, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::: Izdarīts?! Ko tālāk?!! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 17:55, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::::Pamēģini tagad ieiet tajos Vikidatos. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:58, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::::: Ok sapratu! Kas īsti jāraksta logā VALODA un kas LAPA! --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 18:01, 4 maijā, 2014 (EEST)
::::::::::::::Ja tu taisi tās veidnes pēc angļu viki parauga, tad &quot;en&quot; un &quot;Template:Locantion map xxxx&quot; (pilns veidnes nosaukums). Tālāk pats sapratīsi. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:19, 4 maijā, 2014 (EEST)
:Otrkārt - izproti līdz galam, ko dari! VietasKarte Fidži palika pusratā. Ja uzmanīgi papētīsi oriģinālo kodu, sapratīsi, kur fiška. Angliskā veidne mums pagaidām nestrādā - skaties ru vai kādas citas vikijas paraugu. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:50, 4 maijā, 2014 (EEST)

== Fiziskās kartes ==

Fiziskās kartes nav jēgas atsevišķi taisīt. Parasto karti pret fizisko veidnēs var samainīt ar opciju &quot;alt&quot;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:14, 11 maijā, 2014 (EEST)
:Ups! nepaskatījos, ko tudari, sorry :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:17, 11 maijā, 2014 (EEST)

== Kārtošana pēc alfabēta ==

Kāpēc tu VietasKarte Āzija izlaboji &quot;Azija&quot; uz &quot;Āzija&quot;? Saproti, kā tas darbojas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:39, 11 maijā, 2014 (EEST)
:Atkal es nolažojos, piedod! :( Izrādās, ka tas kārtošanas mehānisms jau palaists, a es te vēl ar DEFAULTSORTIEM ņemos :( --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 19:44, 11 maijā, 2014 (EEST)

== Kaimanu Salas ==

Apskaties uzmanīgu uz lapas nosaukumu: &quot;'''Izmainīt''' Veidne:VietasKarte Kaimanu Salas (Lielbritānija)&quot;. Es jau pārvietoju uz [[Veidne:VietasKarte Kaimanu Salas (Lielbritānija)|šo]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 20:32, 11 maijā, 2014 (EEST)

==Nobela prēmiju laureāti==
Redzu, ka tu arī rūpējies par Nobela prēmiju laureātu sarakstiem. Derētu sakārtot sarakstu [[Nobela prēmiju laureāti]], pirms kāds administrators nav to izdzēsis. Ja tā nav tava šī brīža prioritāte, tad es to varētu izdarīt. Ceru, ka nebūs iebildumu, ja tabulu taisīšu līdzīgi kā angļiem un citiem - 7 kolonās, pa gadiem. Lai nebūtu lieki jātērē laiks laureātu vārdu latviskošanas pārbaudei, gribēju tev jautāt, vai nesen uzlabotajā sarakstā [[Nobela prēmijas laureāti pēc valsts]] tu viņu vārdus jau pārbaudīji? Tad es droši varētu to izmantot un ietaupīt laiku.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 19:45, 30 jūnijā, 2014 (EEST)
:: Vari veidot! Man arī bija ideja šo rakstu uzlabot, bet pašlaik esmu nedaudz aizņemts! Runājot par vārdiem ir pārbaudīti tikai tie kuri Latviešu Vikipēdijā ir pieejami, pārējos centos, pēc LV valodas atveidot, cerams, ka pareizi! Bet tas būtu vairāk jāprasa, kādam VIEDAJAM VIKIPĒDISTAM! Tā kā neviens vēl nav cēlis sūdzību/prasību (pa šo laiku kad es atjaunoju/uzlaboju to rakstu) pēc labošanas šī raksta tad domāju, ka vari balstīties uz šo rakstu!--[[Lietotājs:kleivas|kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:kleivas|diskusija]]) 17:19, 2. jūlijā, 2014 (EEST)
:::Paldies par atbildi! Pēc pāris dienām ķeršos klāt tam rakstam.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 19:50, 3 jūlijā, 2014 (EEST)

== Ukrainas pilsētu uzskaitījums ==
Varbūt kāds var palīdzēt un izskaidrot! Kāpēc '''Ukrainas apgabalu VietasKartes''' nestrādā, normāli! Es tagas veidoju Ukrainas pilsētu uzskaitījumu un gribēju ielikt beigās katra apgabala karti ar pilsētām! Kāds var paskaidrot vai arī palīdzēt! --[[Lietotājs:kleivas|kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:kleivas|diskusija]]) 11:06, 9. jūlijā, 2014 (EEST)
:Kā tas izpaužas? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:16, 9 jūlijā, 2014 (EEST)
::Es tikai ceru, ka tu netaisies ar savu ražojumu aizvietot esošo rakstu [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]]. Tavas megatabulas ir ļoti neērtas - smagas, neglītas un nepārskatāmas. Tā kā būtu pienācis laiks pilnveidot savas prasmes. Vismaz ielāgot beidzot, ka lietotāja lapa NAV DOMĀTA melnrakstiem (bet ne jau pirmo reizi tas tev teikts). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:45, 9 jūlijā, 2014 (EEST)

== Hlist ==

{{hlist paz}}
--[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 16:16, 18 jūlijā, 2014 (EEST)

== Latvija ==

Sveiks! Negribi palīdzēt uzlabot rakstu par tēvzemi? Varbūt vari nomainīt [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|šajā rakstā]] skaitļus uz veidni? Piemēram, Ainažiem (pirmā pilsēta)

&lt;pre&gt;| [[Ainaži]] || [[Attēls:Ainazi gerb.png|center|25px]] || 1926. gads || 869 || [[Salacgrīvas novads]]&lt;/pre&gt;

jānomaina uz

&lt;pre&gt;| [[Ainaži]] || [[Attēls:Ainazi gerb.png|center|25px]] || 1926. gads || {{iedzsk|dati|Ainaži|nts=yes}} || [[Salacgrīvas novads]]&lt;/pre&gt;

Tātad 869 -&gt; {{tlx|iedzsk|dati|Ainaži|nts{{=}}yes}}

Un šādi visām pilsētām... Pilsētu nosaukumi (tas, kas tev jāvada Ainažu vietā) ir [[Veidne:Iedzsk/dati|šajā veidnē]] (starp | un =). Ja nevēlies kaut ko nočakarēt, tad vari to izdarīt kādā no savām smilšu kastēm. Un kur ir {{sort|kaut kāds skaitlis|kaut kāds skaitlis}}, tur ir viss jānomaina:
{{tlx|sort|kaut kāds skaitlis|kaut kāds skaitlis}} -&gt; {{tlx|iedzsk|dati|pilsētas nosaukums|nts{{=}}yes}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:00, 5 augustā, 2014 (EEST)

== Apakšlapas ==

Starp citu, [[Special:Contributions/Kleivas|Tava devuma lapas]] apakšā ir saites uz visām [[Special:PrefixIndex/User:Kleivas/|Tavām apakšlapām]]. Man visus tos valsts vadītāju uzskatījumus dzēst? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:32, 3 decembrī, 2014 (EET)
 
:: Jā dzēst visas izņemot tās divas kuras ir norādītas manā profilā! Būtu pats to izdarījis, bet neviens man nav pateicis kā to var darīt!  {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:37, 3 decembrī, 2014 (EET)
:::Dzēšanas privilēģijas ir tikai adminiem :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:42, 3 decembrī, 2014 (EET)
:::: Tā jau šķita! Tad varēsi izdzēst?! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:45, 3 decembrī, 2014 (EET)
:::::Jā, tūlīt. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:46, 3 decembrī, 2014 (EET)
::::: Paldies! {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 11:46, 3 decembrī, 2014 (EET)
::::::Uff... gatavs. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:59, 3 decembrī, 2014 (EET)

== Ungārijas pilsētu uzskaitījums ==
{{ping|Edgars2007}} Vai vari paskatīties kāpēc pie raksta [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] ir nepareizas valodu uzstādījumi uz cituvalodu Vikipēdijām... ?

‎{{ping|ScAvenger}} Vai vari paskatīties rakstā [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] ir nepareizi noradīts raksts uz citu valodu vikipēdijām. Tur vajag norādīt saiti uz šo: https://hu.wikipedia.org/wiki/Magyarorsz%C3%A1g_v%C3%A1rosainak_list%C3%A1ja [[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]
:Ar ko šie uzskaitījumi atšķiras? Mūsējais, nepilnīgais, kā reize ir tuvāks tam starpviki saitēs esošajam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 08:12, 4 decembrī, 2014 (EET)
:: {{ping|ScAvenger}} Pašlaik es veidoju pilno sarakstu ar visām pilsētām. Tā ka varētu samainīt, jau! Drīz būs gatavs!  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 08:25, 4 decembrī, 2014 (EET)
:::Darīts. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:24, 4 decembrī, 2014 (EET)

== .. vietas kartes ==
{{ping|ScAvenger}}  {{ping|Kikos}} Varat, paskatīties, kas nav kārtībā ar šīm vietas kartēm [[Veidne:VietasKarte Krasnojarskas novads|Krasnojarkas]] un [[Veidne:VietasKarte Magadanas apgabals|Magadanas apgabaliem]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 18:22, 24 decembrī, 2014 (EET)
:Kas tieši nav kārtībā? Mēs neprotam lasīt domas :) Parādi piemēru (kaut vai šajā diskusijā). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 18:50, 24 decembrī, 2014 (EET)

{{ping|ScAvenger}}  {{ping|Kikos}} Ieskatieties, kāpēc punkti nesalec pareizakās vietās:
:Vajadzēja x un y apakšlapas kopēt no krievu Vikipēdijas. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:11, 25 decembrī, 2014 (EET)

== Tavs paraksts ==

Lai citi saņemtu ziņu, ka tu esi lietojis {{tl|ping}} veidni ar attiecīgajiem lietotāju vārdiem, tev '''tajā pašā labojumā''' ir jāieliek tās paraksta četras tildes (t.i., jānospiež tā paraksta poga), citādi lietotāji nesaņems paziņojumu par to, ka tu esi viņus ''pingojis''. Manuāla paraksta pievienošana (ar roku ievadīts laiks u.t.t.) nederēs. Savu parakstu mainīt vari uzstādījumos. Ja nepatīk saite &quot;diskusija&quot;, tad [[Special:Preferences]] šeit sadaļā &quot;Paraksts&quot; ieraksti tajā laukā (jākopē bez šiem {{tag|pre}}):
&lt;pre&gt;[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]]&lt;/pre&gt;
un ieliec ķeksi pie &quot;Vienkāršs paraksts (bez automātiskās saites)&quot;. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:17, 25 decembrī, 2014 (EET)

== Pilsētu kartes ==

Godājamais! Vai Jums pašam neliekas, ka tā vienkārši iepļeckātas kartes čakarē rakstus? Nu tā kā govei segli reizēm :( Varbūt ir vērts ieguldīt vēl mazliet darba, lai tas neizskatītos tik tizli? Nu vismaz kā [[Ļvovas apgabals]], kur ir pilsētu saraksts, vai kā [[Burgenlande]], kur karte ielikta tabulā. [[Čeļabinskas apgabals]] ir vienkārši satriecošs - jau pats raksts ir mazs un nevarīgs un tad vēl tā karte... Neņem ļaunā, bet šie efekti pārvēršas par defektiem. Diemžēl. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 20:24, 28 decembrī, 2014 (EET)

== Pilsētu uzskaitījumu raksti ==

Lapās
* [[Beļģijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Bosnijas un Hercegovinas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Čukotkas autonomais apvidus]]
* [[Čerņigovas apgabals]]
* [[Doneckas apgabals]]
* [[Kazahstānas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Luhanskas apgabals]]
* [[Rumānijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Serbijas pilsētu uzskaitījums]]
viens vai daži punkti kartēs neattēlojas pareizi (ārpus kartes), tā tam vismaz vajadzētu būt. Lūgums salabot.
Instrukcijas:
# atveram labošanas režīmā
# nospiežam &quot;Parādīt pirmskatu&quot;
# nospiežam &quot;Parsētāja profilēšanas dati&quot; lapas apakšā
# apakšā nospiežam &quot;rādīt&quot; zem Lua logs
# salabojam attiecīgās vietas (atrodas pie parametra &quot;Label&quot;).
Ja ir jautājumi, droši uzdod. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 21:57, 4 martā, 2015 (EET)

::'''Done!''' Nezināju par šādu lietu, paskatīšos arī pārējās kartes tagad!--[[Lietotājs:Kleivas]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 8:49, 5 martā, 2015 (EET)
:::Es viņu tikai vakar ieviesu. Pārējās kartes vari neskatīties. Visas, kur šādi rezultāti parādās, es jau nosaucu. Tie raksti ir [[:Kategorija:Vietas kartes ar iespējamām kļūdām|šīs kategorijas]], tur vēl ir divi Tevis veidotie raksti; pārējos vari neskatīties. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:31, 5 martā, 2015 (EET)
:::: Nesaprotu kas vainas ir '''Čukotkas autonomais apvidus''' --[[Lietotājs:Kleivas]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]])}} 9:34, 5 martā, 2015 (EET)
:::::Labi, vēlāk apskatīšos. Salaboju, teiksim tā - bija nepareizs kods kartei. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 09:37, 5 martā, 2015 (EET)

== Translating the interface in your language, we need your help ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Hello Kleivas, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done!
[[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]]
Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&amp;oldid=12031713 --&gt;

== Starpviki saites rakstiem par administratīvajiem iedalījumiem ==

Skatos, ka vairākiem rakstiem par konkrētas valsts administratīvo iedalījumu ir nepareizas starpviki saites, piemēram, [[Hondurasas administratīvais iedalījums]] ir savienots ar [[:d:Q728145|Hondurasas departamentiem]] nevis tik tiešām ar [[:d:Q15097620|administratīvo iedalījumu]]. Un to esmu ievērojis vairākiem rakstiem par administratīvajiem iedalījumiem. Vajadzētu pareizi salikt starpviki saites... -- [[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:50, 21 jūlijā, 2015 (EEST)
:: {{ping|Treisijs}} Tas ir tādēļ ka vispār angļu valodā nav tāda precīza raksta. Latviski vieglāk ir ja visi līdzīgie raksti būtu ar identiskiem nosaukumiem (kaut vai meklēšanai). Citiem cilvēkiem vieglāk būtu atrast to, ko viņi vēlas. Citādi kā viņš var zināt vai Hondurasā ir departamenti, rajoni, pagasti vai vēl kaut kas! Ir jāpieņem, jo jāsaprot, ka Vikipēdiju izmanto arī citi cilvēki kuriem nav tik plašas zināšanas.... Varbūt jāpajautā pārējiem Vikipēdistiem, kuram viņi piekrīt?!  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] ([[Lietotāja diskusija:Kleivas|diskusija]]) 7:40, 22 jūlijā, 2015 (EEST)
::: Piekrītu Tev, ka vieglāk atrast pēc atslēgas vārdiem ‘Hondurasas administratīvais iedalījums’, bet es vairāk par starpviki saitēm. Ja ir divi varianti — [[:d:Q728145|Hondurasas departamenti]] un [[:d:Q15097620|Hondurasas administratīvais iedalījums]] —, tad vajadzētu izvēlēties tomēr to precīzāko variantu pat tad, ja angļu Vikipēdijā nav šāda raksta. Angļu Vikipēdijā daudz kas nav. Piemēra pēc gribas nosaukt, ka angļu valodas Vikipēdijā nav raksta par [[dzelzceļš|dzelzceļu]] vai par [[gaiss|gaisu]]. PS: Kāds citiem Vikipēdijas lietotājiem ir viedoklis par šo jautājumu? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 00:26, 23 jūlijā, 2015 (EEST)
::::Piekrītu Treisijam. Jāliek uz atbilstošāko rakstu. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:49, 23 jūlijā, 2015 (EEST)
::::: {{ping|Treisijs}} {{ping|Edgars2007}} Bet ko darīt ja tāds vispār nevienā Vikipēdijā nepastāv!? Vai tad paliks bez saitēm! Kleivas!  12:58, 23 jūlijā, 2015 (EEST)
::::::Ja tādi raksti būs, tad to varam atsevišķi apspriest. Bet domāju, ka vismaz vēl vienā Vikipēdijā noteikti būs, vismaz no lielajām (vācu, franču, itāļu, nīderlandiešu, poļu, krievu). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:18, 23 jūlijā, 2015 (EEST)

Kāpēc tu turpini likt nepareizas starpviki saites? Tikko pusstundu veltīju, lai pēdējiem taviem rakstiem saliktu tās pareizi. Lūdzu turpmāk liec pareizas, lai nav bardaka, un man nebūtu jātērē laiks, labojot tās (tā vietā varētu darīt kaut ko citu Vikipēdijas uzlabošanas nolūkos). --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 00:24, 28 jūlijā, 2015 (EEST)
:: Mazajām valstīm nav administratīvo iedalījumu rakstu lapas. Vismaz neesmu atradis. Kleivas!  07:32, 28 jūlijā, 2015 (EEST)
::: Vakar ievēroju, ka krievu valodas Vikipēdijā visām valstīm ir administratīvā iedalījuma raksti, tāpēc aicinu sasaistīt latviešu rakstu ar krievu rakstu. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 10:55, 28 jūlijā, 2015 (EEST)
:::: Paldies, pamanīju! Kleivas!  11:16, 28 jūlijā, 2015 (EEST)

== Karogi ==

Sveiks! Piebremzē ar tiem karogiem navigācijas veidnēs. Nepiekrītu, ka tā ir labāk. Vispirms izdiskutēsim. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 12.17 (EET)
:: Atvērts esmu priekš diskusijas! Vienkārši likās uzskatāmi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 12.20 (EET)
:::Pievienojos Papuasam. Man arī lec acīs tas raibums. Nemaz nav uzskatāmi.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2015. gada 15. decembris, plkst. 18.49 (EET)
::::Ar karogiem veidne kļūst par pārāk smagu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 16. decembris, plkst. 12.40 (EET)
::::: Ok! Paldies, tad nelikšu! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2015. gada 18. decembris, plkst. 09.34 (EET)

== Saraksti no Wikidata ==
[[:d:Wikidata:Project chat#Looking for list article editors|Šis tevi varētu interesēt]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 20. jūnijs, plkst. 18.25 (EEST)

== kārtējā prastā paviršība? ==
apskaties, lūdzu, šo: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Arm%C4%93nijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums&amp;curid=264010&amp;diff=2574374&amp;oldid=2574373 labojumu]. kur ņēmi, ka vairāk kā puse Armēnijas iedzīvotāju dzīvo Erevānā? vai pats izdomāji? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 28. augusts, plkst. 15.37 (EEST)

== {{subst:#switch:lv|es=CEE Primavera 2016 Encuesta|#default= CEE Spring 2016 Survey|hu=CEE Tavasz 2016 kérdőív|sq=Anketa e CEE Spring 2016|et=Kesk- ja Ida-Euroopa kevad (CEE Spring) 2016 küsitlus|tr=Orta ve Doğu Avrupa (CEE) Baha... ==

[[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek!  Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu.  '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45'''  Ar laba vēlējumiem, &lt;br /&gt;-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&amp;oldid=15897871 --&gt;

== Nikolai Noskovs ==

Здравствуйте уважаемый Kleivas! Я не знаю латышского и конечно помню Новую волну в Юрмале, но для вас делаю заказ: вы сможете на вашем языке статью про рок-музыканта Николая Носкова? Если вы сделаете эту статью, то я вам буду очень благодарна! Спасибо! --[[Special:Contributions/178.71.220.64|178.71.220.64]] 2016. gada 3. novembris, plkst. 18.17 (EET)

== Jāizlabo kļūda ==
Lūdzu, savā rakstā [[Igaunijas prezidentu uzskaitījums]] izlabo kļūdu tekstā pie Lennarta Meri portreta. Šis ir neliels brīdinājums. Nedrīkst strādāt tik pavirši. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 7. janvāris, plkst. 19.13 (EET)

== Kleivas, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.04 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==
Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.54 (EEST)

== Reformu partija ==
sveiks! vēršu uzmanību, ka raksts [[Reformu partija]] ir nozīmju atdalīšanas lapa. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 1. augusts, plkst. 22.37 (EEST)

== Izaicinājums ==

Izaicinājums Tevi panākt ir pieņemts... būs interesantāk :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 9. februāris, plkst. 15.56 (EET)
:: {{ping|Treisijs}} Reiss atcēlās uz rītu! Šovakar vēl varu aizbēgt! :D [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 9. februāris, plkst. 21.50 (EET)

== Nozīmju atdalīšanas saišu palīgs ==

Sveiks! Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt &quot;highlightDisambig&quot;, tas ļaus redzēt, kuras saites ved uz &quot;nozīmju atdalīšanu&quot; — olimpiskajos rakstos pa kādai vēl palicis. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 2. marts, plkst. 18.39 (EET)

== Serbu Republika un Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs ==

Skatos, ka rakstu [[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs]] esi saistījis ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]] (skatīt [[Vikipēdija:CEE Spring 2018/Loterija|CEE Spring 2018/Loterija]]). Man liekas, ka tas nav īsti korekti. Serbu Republika atrodas [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 16. aprīlis, plkst. 20.57 (EEST)
::Tev taisnība![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 17. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST)

== UNESCO koordinātas ==

[[:Kategorija:Vietas kartes ar iespējamām kļūdām|Kategorijā]] ieklīduši daži Tavi raksti. Lūgums apskatīties. Darām šādi:
* atveram lapu labošanas režīmā
* nospiežam &quot;Parādīt pirmskatu&quot;
* Atveram tabulu (padaram redzamu) &quot;Parsētāja profilēšanas dati&quot;, beigās ir &quot;LUA žurnāls&quot;.
* Vikikodā sameklējam pareizo &quot;pinu&quot; un cenšamies kaut ko izdarīt ar to :)
--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 12. maijs, plkst. 09.34 (EEST)

== Dabas skati Vikipēdijā 2018 ==

Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā &quot;Dabas skati Vikipēdijā 2018&quot;! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.50 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST)

== Vikipēdiešu sanākšana ==

Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. Tev pienākusi arī paciņa no Austrijas kā pateicība par sniegumu CEE Spring 2018 konkursā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.12 (EET)

::{{ping|Papuass}} Nebūšu, jo tieši trešdienas vakarā aizlidoju prom no ziemas uz vasaru![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 09.07 (EET)
== Iekavas (10.05.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 17.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 18.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 19.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 20.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 21.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 22.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff= šis labojums] lapā [[ КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) ]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl: КНДР &amp;lt;br/&amp;gt; (Корейская Народно-Демократическая Республика) |action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Ziemeļkoreja]] (PRK)
|}
Paldies! &lt;!--  --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. maijs, plkst. 23.02 (EEST)
== Iekavas (26.06.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3083673 šis labojums] lapā [[Teniss olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Teniss olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;izcīnījuši [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti — 43 olimpiskās medaļas &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;17 zelta, 14 sudraba un 12 bronzas nedaļas. Taču [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]] tenisisti
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 27. jūnijs, plkst. 00.02 (EEST)
== Iekavas (08.08.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3097808 šis labojums] lapā [[Francija olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Francija olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;vasaras olimpiskās spēles
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 12.02 (EEST)

== [[:Attēls:Wrestling, Rio 2016.png|Wrestling, Rio 2016.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Wrestling, Rio 2016.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 21.00 (EEST)
:: {{ping|Edgars2007}} un tu nevari, palīdzēt un novērst vienkāršu kļūdu, nevis draudēt! Paldies! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 21.09 (EEST)
:::To tak dara bots, kurš licenci nevar izdomāt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 22.19 (EEST)
:::: {{ping|Edgars2007}} Tad gaidu, kad tikšu bloķēts. Būs vairāk laika citām lietām. [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 22.22 (EEST)
:::::Jā, tas ir pilnībā automātisks process, kurā cilvēks nav iesaistīts. Par bloķēšanu - neuzprasies ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 1. oktobris, plkst. 10.51 (EEST)
::::::Neviens tevi par tādu nieku netaisās bloķēt, vienkārši vajag atcerēties ielikt licenci, tad tādu paziņojumu nebūs. Tāpat arī izcelsmes avots ir vajadzīgs, angļu lapā ir, var vienkārši nokopēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 1. oktobris, plkst. 11.21 (EEST)
== Iekavas (14.10.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3122954 šis labojums] lapā [[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;


{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 14. oktobris, plkst. 16.02 (EEST)
== Iekavas (31.10.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3129138 šis labojums] lapā [[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 31. oktobris, plkst. 13.02 (EET)

== Olimpiskās dalības ==
sveiks! vai vari paskaidrot, kādēļ dzēs dalības tabulas valstu olimpiskajos rakstos? vai plāno kautko veidot to vietā? manuprāt, tās tabulas bija gluži labas un varētu palikt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 19. decembris, plkst. 23.24 (EET)
:: Dublējās informāciju, jo tas jau viss bija redzams, neaudz augstāk, infokastē! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 09.02 (EET)
:::ok, tad pamatojums ir skaidrs. itkā jau tās izvērstāas tabulas rakstos likās tīri glītas, žēl, ka tiek mestas laukā. bet nu labi, ka vismaz ar pamatojumu  :)  veiksmi vikidarbā! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 09.13 (EET)
::::Jācer, ka atgriezīsies, kad būs uz ko saites salikt :) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 10.50 (EET)
:::::katrā ziņā gribu uzteikt aktīvo un apjomīgo darbu pie olimpiskās tematikas aprakstīšanas un apkopošanas. tāpat arī darba kvalitātes uzlabošanu! un pajautāt - kādi ir tavi plāni [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] aprakstīšanai? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 11.20 (EET)
:::::: Centīšos, kaut ko rakstīt! Gaidu, kad nāks tuvāk, lai ir precīza un pilnīga informācija. Man nepatīk rakstīt nākotnes formā tādēļ gaidu konkrētus notikumus un tad jau redzēsim![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2019. gada 20. decembris, plkst. 11.30 (EET)
== Iekavas (27.02.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=ātrslidošanā gan īsajā distancē (1500 metri), šis labojums] lapā [[Latvija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvija 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;startēja. [[Haralds Silovs]] kļuva par pirmo sportistu ziemas olimpiskajās spēlēs, kurš startēja &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;ātrslidošana 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. februāris, plkst. 22.02 (EET)
== Iekavas (27.04.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3209626 šis labojums] lapā [[Georgijs Orfanidis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Georgijs Orfanidis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:

|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. aprīlis, plkst. 20.02 (EEST)

== Moving your photos to Commons ==
Hi Kleivas!

You have uploaded a lot of photos to lv.wiki and I would like to move them to Commons. 

To get the best results files need to be prepared so that they match the templates on Commons. Otherwise information will be lost or changed into something incorrect.

As far as I can see you have uploaded 13 files in [[:Kategorija:All free media]]. I have moved them to [[:Kategorija:Files uploaded by User:Kleivas]] so that is easier to locate them. Perhaps you can help check if they are your files or from another wikipedia for example.

Do you have a category for files that are uploaded to Commons?

The license on the files is &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0|Kleivas}}&lt;/nowiki&gt; and it seems that it will also work if the file is moved to Commons. But we can also change the template to &lt;nowiki&gt;{{self|author=[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]]|cc-by-sa-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Once moved to Commons it will look a bit like on [[:c:File:Maiznīcas iela.JPG]]. Do you have any preference on how it looks? I will change it with my bot if you agree with the alternative way so you do not have to change it manually :-)

I know that perhaps there will be a few files that may not be possible to move to Commons because of {{tl|FoP-Latvia}} so I think that the template should be added to all files that can't be moved to Commons. 

Many of the files does not have a description. It can either be added manually or the bot can add the file name as the description. It will not always be a good name but perhaps it is better than no name at all.

For all the photos taken by you I can add {{tl|own}} in source field with my bot and [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] in author field. 

Let me hear what you think :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.33 (EEST)
== Iekavas (10.07.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3275333 šis labojums] lapā [[Dimitrijs Delijannis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dimitrijs Delijannis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Kategorija:Vieglatlēti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 20.02 (EEST)

== Wiki Loves the Olympics 2020 ==

[[:m:Wiki Loves the Olympics 2020|Konkurss tieši tev]]! --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST)
== Iekavas (30.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3318666 šis labojums] lapā [[Klemāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Klemāns|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Klemāns''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;fr&amp;#124;Clément&amp;#125;&amp;#125; ir franču uzvārds. Cilvēku ar šādu uzvārdu:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 30. oktobris, plkst. 19.02 (EET)
== Iekavas (17.12.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3337775 šis labojums] lapā [[1979. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1979. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;7. februāris&amp;#93;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Jozefs Mengele&amp;#93;&amp;#93; (''Josef Mengele''), vācu ārsts (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1911&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Deniss Gabors&amp;#93;&amp;#93; (''Dennis Gabor''), ungāru izcelsmes britu fiziķis (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1900&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;vasaras olimpiskās spēles&amp;#124;1900. gada vasaras olimpisko spēļu&amp;#93;&amp;#93; dalībnieks (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1874&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Zulfikārs Ali Bhuto&amp;#93;&amp;#93; (''Zulfikar Ali Bhutto''), Pakistānas politiķis (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1928&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&amp;#91;19. aprīlis&amp;#93;&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Vilhelms Bitrihs&amp;#93;&amp;#93; (''Wilhelm Bittrich''), vācu karavīrs (dzimis &amp;#91;&amp;#91;1894&amp;#93;&amp;#93;. gadā)&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-5, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. decembris, plkst. 23.02 (EET)

== Franči bez vārda ==

Iesaku laicīgi jau saukt rakstus formā &quot;Uzvārds (vingrotājs)&quot;. Vismaz daļai uzvārdu jau šobrīd nāk prātā personas ar citu vārdu. Vēlāk sanāks daudz pārvietošanas un saišu labošanas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. decembris, plkst. 23.29 (EET)
== Iekavas (29.12.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3342988 šis labojums] lapā [[Rezerfords]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rezerfords|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Rezerfords''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;en&amp;#124;Rutherford&amp;#125;&amp;#125; ir skotu un ziemeļangļu izcelsmes uzvārds.
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. decembris, plkst. 16.02 (EET)
== Iekavas (20.01.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3354744 šis labojums] lapā [[Terjē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Terjē|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Terjē''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;fr&amp;#124;Terrier&amp;#125;&amp;#125; var būt:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. janvāris, plkst. 18.02 (EET)
== Iekavas (05.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3363932 šis labojums] lapā [[1950. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1950. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;3. aprīlis&amp;#93; — &amp;#91;&amp;#91;Kurts Veils&amp;#93;&amp;#93; (''Kurt Weill''), vācu komponists (dzimis 1900. gadā)
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 5. februāris, plkst. 17.02 (EET)
== Iekavas (13.02.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3367746 šis labojums] lapā [[Bertrāns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bertrāns|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Žozefs Bertrāns (peldētājs)&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;(''Joseph Bertrand''; 1879—?) — fraņcu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 13. februāris, plkst. 21.02 (EET)
== Iekavas (30.05.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3423197 šis labojums] lapā [[11. februāris]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:11. februāris|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Likebergs&amp;#93;&amp;#93; (''Peder Lykkeberg''), dāņu peldētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;1944&amp;#93;. gadā)
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 30. maijs, plkst. 20.02 (EEST)
== Iekavas (20.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3541220 šis labojums] lapā [[Agafonovs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Agafonovs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
'''Agafonovs''' &amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;ru&amp;#124;Агафо́нов&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; ir &amp;#91;&amp;#91;krievu valoda&amp;#124;krievu&amp;#93;&amp;#93; izcelsmes uzvārds.
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 21.02 (EET)
== Iekavas (25.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3543437 šis labojums] lapā [[Tomass Dukurs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Tomass Dukurs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&amp;#40;&lt;/span&gt;Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (2, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 10.02 (EET)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3543438 šis labojums] lapā [[Endija Tērauda]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Endija Tērauda|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&amp;#40;&lt;/span&gt;Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (2, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 11.02 (EET)

== Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs ==
Vai tiešām visu vajadzēja dzēst ārā no vecās raksta versijas? Neko nevarēja atstāt vai pārvietot? --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2022. gada 1. februāris, plkst. 23.17 (EET)
:: Tur nekas nebija pabeigts līdz galam! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 09.16 (EET)
:::Uztaisam botu, kurš izdzēš visus rakstus ar &quot;īss-aizmetnis&quot; veidni :) Bet, labi, nestrīdēšos. --[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 09.32 (EET)
::: Tāpat īsti neuzskatu par pieņemamu pilnīgi izdzēst cita lietotāja devumu bez pamatojuma (turklāt šo informāciju neieliekot rakstā). Ja ir kas nepabeigts, tad laba ideja ir to pabeigt. :) --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.00 (EET)
::::jā, lai arī cik man pašam nepatīk uz to skatīties, dzēst esošo saturu nebija skaisti. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.15 (EET)
::::es gan piemetināšu, ka jā, noteikti ir keisi, kad labāk ir rakstā atstāt divas rindiņas teksta, izdzēšot 98% satura. bet tie ir izņēmuma gadījumi. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.51 (EET)
:::: {{ping|DJ EV}} {{ping|Edgars2007}} Vai tiešām rakstā ir jāsaglabā sadaļa ('''Turnīri'''), kas ir pilnīgi tukšas tabulas. Šo sadaļu vispārīgajā rakstā uzskatu pilnīgi par bezjēdzīgu, jo tā ir vīriešu turnīra sadaļa. Ja taps šāds raksts tad tur iekļausim. Pašlaik tā lapa ir nebaudāma un nelasāma.[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2022. gada 3. februāris, plkst. 21.03 (EET)
== Iekavas (28.06.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3640299 šis labojums] lapā [[Beržess]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Beržess|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;''Beržess''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;fr&amp;#124;Bergès&amp;#125;&amp;#125; var būt:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 28. jūnijs, plkst. 07.02 (EEST)
== Iekavas (04.08.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3666406 šis labojums] lapā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 10.02 (EEST)
== Iekavas (27.09.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3693272 šis labojums] lapā [[Belenijs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Belenijs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;'Belenijs''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;en&amp;#124;Balleny&amp;#125;&amp;#125; var būt:
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 27. septembris, plkst. 10.02 (EEST)
== Iekavas (29.09.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3694478 šis labojums] lapā [[Barka]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Barka|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Hanibāls Barka&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Hannibal Barca''; 247. g.p.m.ē. — 183. g.p.m.ē.&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt; — Kartāgas republikas senators un karavadonis
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, -1, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. septembris, plkst. 16.02 (EEST)
== Iekavas (25.10.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3712017 šis labojums] lapā [[Papa]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Papa|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Irēne Papa&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Ειρήνη Παππά''; dzimusi kā '''Irēne Leleku''' (''Ειρήνη Λελέκου''; 1929—2022) ― grieķu aktrise un
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 25. oktobris, plkst. 19.02 (EEST)

== Modulis:Country alias ==

Hello! Can you open the Country alias module for editing so I can add flags on my own. I know that the page is locked so only administrators can edit it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2022. gada 13. decembris, plkst. 18.15 (EET)

== Articles about nations at the Olympic Games ==

Hello! Can you add articles about nations at the Olympic Games?. Then I mean all the nations which has participated at the Olympics from 1896 until today. I will give the time that you need to do this it requires resources and time to do it and also the interest to bother with it. [[Dalībnieks:SndrAndrss|SndrAndrss]] ([[Dalībnieka diskusija:SndrAndrss|diskusija]]) 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 15.50 (EEST)

== Module:Country alias ==

Hello! Is it possible for you to copy the current version of the Country alias module?. The version you use was the first created version of the module. Since then the module has changed very much. I have added a data module and there I have added the correct flags as well as correct competition names and also correct some names of the nations. [[Special:Contributions/80.212.168.110|80.212.168.110]] 2023. gada 4. oktobris, plkst. 16.40 (EEST)

== Template:Nations at the Olympics ==

Hello! Can you add templates for nations at both the Summer and Winter Olympics. It should be for all games from 1896 until today?. [[Special:Contributions/193.161.216.9|193.161.216.9]] 2023. gada 5. decembris, plkst. 15.54 (EET)

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.57 (EEST)

== Iekavas (07.07.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4491544|page=1992. gads|debug=(0, -2, 0, 0)|list=yes|remaining=[[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste){{!}}Konservatīvā partija]].
** par [[Albānija]]s prezidentu&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;] kļuva [[Sali Beriša]], anatā nomainot pagaidu prezidentu [[Peters Arbnori{{!}}Peteru Arbnori]].
* [[
[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste){{!}}Konservatīvā partija]].
** par [[Albānija]]s prezidentu]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; kļuva [[Sali Beriša]], anatā nomainot pagaidu prezidentu [[Peters Arbnori{{!}}Peteru Arbnori]].
* [[10.|lines=5}}

== Iekavas (08.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4491999 šis labojums] lapā [[1851. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1851. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe Verdi{{!}}Džuzepes Verdi]] operas &amp;quot;[[Rigoleto]]&amp;quot; pirmizrāde.
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492230 šis labojums] lapā [[Aina]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Aina|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
sievietes vārds (8. oktobris).
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4492203 šis labojums] lapā [[1821. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1821. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Nikaragva]], [[Salvadora]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s.

=== Nezināms datums ===
* izveidoti &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Meksikas bruņotie spēki].

== Dzimuši ==
* [[16. februāris]] — [[Heinrihs Barts]] (&amp;#x27;&amp;#x27;Heinrich
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 21.20 (EEST)
== Vietvārdi ==
* [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;Apvienotajos Arābu Emirātos]];
* [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka.
== Vietvārdi ==
* [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]]Apvienotajos Arābu Emirātos&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;];
* [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka.

&amp;#123;&amp;#123;nozīmju atdalīšana&amp;#125;&amp;#125;
== Vietvārdi ==
* [[Aina (pilsēta)]] — pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti]]]Apvienotajos Arābu Emirātos]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;;
* [[Ainaseņš]] — upe, [[Malta (upe){{!}}Maltas]] kreisā krasta pieteka.

&amp;#123;&amp;#123;nozīmju atdalīšana&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -3, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 21.20 (EEST)

== Aprīlis ==
* [[8. aprīlis]] — dibināts ASV finanšu pakalpojumu uzņēmums &amp;#x27;&amp;#x27;[[Western Union]]&amp;#x27;&amp;#x27;.

== ??? ==
Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe Verdi{{!}}Džuzepes Verdi]] operas &amp;quot;[[Rigoleto]]&amp;quot; pirmizrāde.

== Aprīlis ==
* [[8. aprīlis]] — dibināts ASV finanšu pakalpojumu uzņēmums &amp;#x27;&amp;#x27;[[Western Union]]&amp;#x27;&amp;#x27;.

== Maijs ==
1774]].)
* [[1. februāris]] — [[Mērija Šellija]] (&amp;#x27;&amp;#x27;Mary Shelley&amp;#x27;&amp;#x27;), angļu rakstniece, dzimusi [[1797]].&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
* [[18. februāris]] — [[Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi]] (&amp;#x27;&amp;#x27;Carl Gustav Jacob Jacobie&amp;#x27;&amp;#x27;), vācu
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST)

== Iekavas (19.07.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4496048|page=1996. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining=notika [[1996. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss{{!}}41. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā{{!}}Īrija]s pārstāve &amp;#x27;&amp;#x27;[[Eimāra Kvinna]]&amp;#x27;&amp;#x27; ar dziesmu &amp;#x27;&amp;#x27;[[The Voice]|lines=0}}
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4496047|page=1995. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining=notika [[1995. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss{{!}}40. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā{{!}}Norvēģija]s pārstāvji &amp;#x27;&amp;#x27;[[Secret Garden]]&amp;#x27;&amp;#x27; ar dziesmu &amp;#x27;&amp;#x27;[[|lines=0}}
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4496118 šis labojums] lapā [[1935. gads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1935. gads|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
iebruka [[Etiopija{{!}}Etiopijā]].
* [[3. oktobris]] — sākās [[Otrais Itālijas—Etiopijas karš]]. Tas ilga līdz &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[1937. gads{{!}}1937. fada [[19. februāris{{!}}19. februārim]].

== Decembris ==
* [[18. decembris]] —
[[Etiopija{{!}}Etiopijā]].
* [[3. oktobris]] — sākās [[Otrais Itālijas—Etiopijas karš]]. Tas ilga līdz [&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;1937. gads{{!}}1937. fada [[19. februāris{{!}}19. februārim]].

== Decembris ==
* [[18. decembris]] — par
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. jūlijs, plkst. 21.40 (EEST)

== OSM kartes ==

Tevi nemulsina, ka iebāžot tās kartes, sačakarējas raksta formatējums, bildes aizpeld utt? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 16.30 (EEST)
:Tad kāds ir risinājums? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST)
::Skatīties, ko dari. Pārbaudīt, vai karte attēlo to, kas paredzēts (nevis vietu okeānā), vai neaizpeld attēli tekstā. Un vai vispār šī karte šajā rakstā ir nepieciešama. Tas, ka tu māki to ielikt, nenozīmē, ka tā karte rakstā ir vajadzīga.--[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 23. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST)

== Iekavas (22.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4497583 šis labojums] lapā [[2019. gads sportā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:2019. gads sportā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
aprīlis]] — [[Beļģija{{!}}Beļģijā]] notika [[2019. gada Flandrijas tūre{{!}}Flandijas tūre]] riteņbraukšanā&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;], kur uzvarēja itāļu riteņbraucējs [[Alberto Betiols]] no &amp;#x27;&amp;#x27;[[EF Education–EasyPost]]&amp;#x27;&amp;#x27; komandas.
*
aprīlis]] — [[Beļģija{{!}}Beļģijā]] notika [[2019. gada Flandrijas tūre{{!}}Flandijas tūre]] riteņbraukšanā]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;, kur uzvarēja itāļu riteņbraucējs [[Alberto Betiols]] no &amp;#x27;&amp;#x27;[[EF Education–EasyPost]]&amp;#x27;&amp;#x27; komandas.
*
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūlijs, plkst. 20.20 (EEST)

== Iekavas (10.08.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505435|page=Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -2)|list=yes|remaining=Parīze&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
{{!}} competitors       = &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;25 (zināmi 24 vīrieši un 1 sieviete)
{{!}} sports            = 6
{{!}} flagbearer        = 
{{!}} rank
Kopā
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;2&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Uberto Viskonti di Madrone]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Džans Džordžo Trisīno]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi
Trisīno]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi sportisti&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Elvīra Gerra]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;3&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Paukošana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}
yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Kamillo Pavanello]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;1&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (6 sporta veidi) {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;24 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &amp;gt;25
{{!}}}
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505431 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
1900. gada vasaras{{!}}2&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;25&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}CAN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;] &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 0, -1) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.00 (EEST)
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505418|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -1)|list=yes|remaining=Parīze&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
{{!}} competitors       = &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 (visi vīrieši)
{{!}} sports            = 10
{{!}} flagbearer        = 
{{!}} rank              = 5
{{!}} gold
11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Pols Lambērs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Konstants van Langendonks]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Žoržs
der Pūls]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi sportisti&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;4&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Emanuels Fulons]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Luijs Glinē]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Hūberts Van Inniss]] &amp;lt;
[De Purtēns]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &amp;gt;65
{{!}}}
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505416|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -3)|list=yes|remaining=Parīze&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
{{!}} competitors       = &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 (visi vīrieši)
{{!}} sports            = 10
{{!}} flagbearer        = 
{{!}} rank              = 5
{{!}} gold
11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Pols Lambērs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Konstants van Langendonks]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Žoržs
der Pūls]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi sportisti&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;4&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Emanuels Fulons]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Luijs Glinē]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Hūberts Van Inniss]] &amp;lt;
[De Purtēns]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &amp;gt;65
{{!}}}
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505471 šis labojums] lapā [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Mēlanenivelīna]]
{{!}}date        = 1900. gada 22. maijs (1. brauciens) un 25. maijs (2. brauciens)
{{!}}competitors = &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11
{{!}}nations     = 1
{{!}}teams       = 4
{{!}}gold        = [[Viljams Eksšovs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Frederiks Blanšī]] &amp;lt;
burātāji [[Viljams Eksšovs]], [[Frederiks Blanšī]] un [[Žaks Le Lavasjē]]. Sudraba medaļu ieguva Francijas&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;burātāji [[Leons Sisē]], [[Žaks Dukē]], [[Ogists Godinē]] un [[Anrī Mialarē]], Savukārt bronzas
Iekavās uzrādīts zināmais/dokumentētais sportistu skaits no valsts.&amp;#x27;&amp;#x27;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#125;&amp;#125;
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4505499 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
1900. gada vasaras{{!}}2&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
1900. gada vasaras{{!}}7&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;765&amp;#125;&amp;#125; (&amp;#x27;&amp;#x27;rīkotājvalsts&amp;#x27;&amp;#x27;)
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}GRE{{!}}1900. gada vasaras{{!}}3&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}HAI{{!}}1900. gada
IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;25&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}CAN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;] &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 0, -1) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.40 (EEST)
== Atsauces un piezīmes ==
&amp;#123;&amp;#123;atsauces&amp;#125;&amp;#125;

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, -2) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 22.20 (EEST)
== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[
] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &amp;gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65
{{!}}}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=37}}
== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[
] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &amp;gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65
{{!}}}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=37}}
== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:GG Trissino a cavallo.jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Džans
hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Kamillo Pavanello]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;1&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (6 sporta veidi) {{!}}{{!}} &amp;gt;24 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;25
{{!}}}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:GG Trissino a cavallo.jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Džans Džordžo Trisīno]|lines=34}}

== Iekavas (11.08.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4505604|page=Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, 0, 0, -1)|list=yes|remaining=Parīze&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
{{!}} competitors       = &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 (visi vīrieši)
{{!}} sports            = 10
{{!}} flagbearer        = 
{{!}} rank              = 5
{{!}} gold
11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Jāšana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emē Hāgemans]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Pols Lambērs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Konstants van Langendonks]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Žoržs
der Pūls]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Etjēns van Zeilens van Neievelts]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi sportisti&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;11&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Loka šaušana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}left{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;4&amp;#125;&amp;#125;{{!}}[[Emīls Druārs]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Emanuels Fulons]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Luijs Glinē]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Hūberts Van Inniss]] &amp;lt;
&amp;lt;br/&amp;gt; [[Luijs Glinē]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Hūberts Van Inniss]] &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;vairāki nezināmi sportisti&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;4&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left bgcolor=ccccff{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Paukošana{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} &amp;#123;&amp;#123;hidden{{!}}&amp;#123;&amp;#123;align{{!}}
[De Purtēns]] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &amp;gt;65
{{!}}}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[
] &amp;lt;br/&amp;gt; [[Mišelē (vingrotājs){{!}}Mišelē]]&amp;#125;&amp;#125;
{{!}} —
{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;2&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
! Kopā: (10 sporta veidi)  {{!}}{{!}} &amp;gt;65 {{!}}{{!}} 0 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65
{{!}}}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Hubert Van Innis (cropped).jpg{{!}}200px{{!}}thumb{{!}}[[Hūberts Van|lines=43}}

== Iekavas (16.08.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4507785|page=1846. gads|debug=(0, 1, 0, 0)|list=yes|remaining==== Februāris ===
* [[21. februāris]]—[[3. marts]] — notika poļu nacionālās atbrīvošanās sacelšanās &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Krakovas sacelšanās].
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4508002|page=Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|debug=(0, -1, 0, 0)|list=yes|remaining=spēlēs — astoņnieki vīriešiem{{!}}Astoņnieki (M8+)]] 
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [[
{{!}}} 
&amp;#123;&amp;#123;col-2&amp;#125;&amp;#125;
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4508390 šis labojums] lapā [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1900. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}AUT{{!}}1900. gada vasaras{{!}}16&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BEL{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;65&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}BOH{{!}}1900. gada vasaras{{!}}7&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
1900. gada vasaras{{!}}7&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}DEN{{!}}1900. gada vasaras{{!}}14&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;767&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}GRE{{!}}1900. gada vasaras{{!}}3&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}HAI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}2&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
IND{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}IRI{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}ITA{{!}}1900. gada vasaras{{!}}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;25&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}RU1{{!}}1900. gada vasaras{{!}}4&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}CUB{{!}}1900. gada vasaras{{!}}1&amp;#125;&amp;#125;
* &amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}
olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Burāšana{{!}}1900{{!}}vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} 6 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;95 {{!}}{{!}} &amp;gt;94 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=
olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left{{!}} &amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Burāšana{{!}}1900{{!}}vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} 6 {{!}}{{!}} &amp;gt;95 {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#62;&lt;/span&gt;94 {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;[[Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs{{!}}uzskaitījums]]&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left{{!}} &amp;#123;&amp;#123;
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;] &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
old&amp;#125;&amp;#125; [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Atēnas 1896]] &amp;lt;br /&amp;gt; I Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br /&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Francija&amp;#125;&amp;#125; Parīze 1900 &amp;lt;br /&amp;gt; II
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 0, -2) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. augusts, plkst. 22.20 (EEST)
=== Medaļu sadalījums pa
spēlēs — astoņnieki vīriešiem{{!}}Astoņnieki (M8+)]] 
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [[
{{!}}} 
&amp;#123;&amp;#123;col-2&amp;#125;&amp;#125;

=== Medaļu sadalījums pa
Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [[
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[
{{!}}} 
&amp;#123;&amp;#123;col-2&amp;#125;&amp;#125;

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
&amp;#123;&amp;#123;legend2{{!}}#ccccff{{!}}Pirmās valstij
Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [[
{{!}}-
{{!}} [[Attēls:Bronze medal.svg{{!}}20px]] &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;Bronza&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27; {{!}}{{!}} [&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;
{{!}}} 
&amp;#123;&amp;#123;col-2&amp;#125;&amp;#125;

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
&amp;#123;&amp;#123;legend2{{!}}#ccccff{{!}}Pirmās valstij|lines=33}}
=== Marts ===
* [[17. marts]] — [[Venēcija{{!}}Venēcijā]] notika [[Džuzepe|lines=4}}

== Iekavas (17.08.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4508845|page=Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|debug=(0, -2, 0, 0)|list=yes|remaining=Žoržs{{!}}Garnjē&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} uzbrucējs, kapteinis {{!}}{{!}}  align=left{{!}} &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}FRA&amp;#125;&amp;#125; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Club Français]]&amp;#x27;&amp;#x27; 
{{!}}-&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;
{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;sortname{{!}}Renē{{!}}Granžāns&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} {{!}}{{!}} 1 {{!}}{{!}} uzbrucējs {{!}}{{!}}  align=left{{!}} &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}FRA&amp;#125;&amp;#125; &amp;#x27;&amp;#x27;[[|lines=2}}

== Iekavas (18.08.2026) ==
{{subst:Iekavu paziņojums|diff=4509366|page=1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|debug=(-2, 0, 0, 0)|list=yes|remaining={{!}} &amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;1&amp;#x27;&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;sortname{{!}}Andrē{{!}}Prevo&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Teniss{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}[[Teniss 1900. gada vasaras
&amp;#x27;&amp;#x27;
{{!}}-
{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;sortname{{!}}Žoržs de la{{!}}Šapels&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;ValstsOS{{!}}FRA{{!}}1900. gada vasaras&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; {{!}}{{!}} align=left{{!}}&amp;#123;&amp;#123;osv{{!}}Teniss{{!}}1900{{!}}Vasaras{{!}}image=yes&amp;#125;&amp;#125; {{!}}{{!}} align=left{{!}}[[Teniss 1900. gada vasaras|lines=5}}

== Iekavas (20.08.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4510336 šis labojums] lapā [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:1904. gada vasaras olimpiskās spēles|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Francija&amp;#125;&amp;#125; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles{{!}}Parīze 1900]] &amp;lt;br/&amp;gt; II Olimpiskās spēles&amp;#125;&amp;#125;
&amp;#123;&amp;#123;s-ttl{{!}}70px]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#x27;&amp;#x27;[[Vasaras olimpiskās spēles]]&amp;#x27;&amp;#x27; &amp;lt;br/&amp;gt; &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}ASV{{!}}1896&amp;#125;&amp;#125; Sentluisa 1904 &amp;lt;br/&amp;gt; III
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. augusts, plkst. 17.20 (EEST)</text>
      <sha1>loqo4f6zcdoyt5n8t33qsw1x3kjwggl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Zaķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32828</id>
    <revision>
      <id>4510525</id>
      <parentid>4056584</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:09:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap</comment>
      <origin>4510525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9209" sha1="owd4ft035t5ir8rt01t2x6w8po9yykq" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Juris Zaķis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Juris Zakis.JPG
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1936
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ogre}}
|         m_gads = 2017
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 18
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}}
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[fizika]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}

'''Juris Zaķis''' (dzimis {{dat|1936|11|04}} [[Ogre|Ogrē]], miris {{dat|2017|7|18}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis fiziķis un deputāts Juris Zaķis|url=http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/216373-muziba-aizgajis-fizikis-un-deputats-juris-zakis.htm|accessdate={{dat|2017|7|20||bez}}|work=[[Neatkarīgā Rīta Avīze|nra.lv]]|date={{dat|2017|7|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170720095510/http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/216373-muziba-aizgajis-fizikis-un-deputats-juris-zakis.htm|archivedate={{dat|2017|07|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], pasniedzējs un politiķis. Fizikas zinātņu doktors. Bijis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[LU Cietvielu fizikas institūts|Cietvielu fizikas institūta]] direktors (1978—1984), [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|rektors]] (1987—1990), [[Latvijas Universitāte]]s rektors (1990—2000), [[Sociālo tehnoloģiju augstskola]]s rektors (no 2004). Aktīvi darbojies arī politikā. Bijis [[Padomju Savienība|PSRS]] Tautas deputātu kongresa deputāts (1989), [[Saeima]]s deputāts (1995—1996), [[Rīgas dome]]s deputāts. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1990). 

== Dzīvesgājums ==
Juris Zaķis dzimis {{dat|1936|11|4||bez}} bijušajā [[Hermanis Hilbigs|Hermaņa Hilbiga]] vasarnīcā [[Zaķu iela (Ogre)|Zaķu ielā]] Ogrē galdnieka, vēlāk [[Ķeguma HES|Ķeguma hidroelektrostacijas]] strādnieka Roderiha Zaķa un viņa sievas Eiženijas ģimenē.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rinkēvča|first=Vita|title=Ogre. Rakstu un atmiņu krājums|year=2002|publisher=LU žurnāla &quot;Latvijas Vēsture&quot; fonds|isbn=9984527255}}&lt;/ref&gt; 1955. gadā beidza [[Ogres 1. vidusskola|Ogres 1. vidusskolu]], līdz 1960. gadam studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātē]]. 1964.–1967. gadā turpināja aspirantūras studijas par tēmu “Sārmu halogenīdu kristālu ar amoniju piemaisījumiem optiskās īpašības”. 1966. gadā Tartu Valsts universitātē aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu fizikā, 1968. gadā kļuva par Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijas vadītāju.

1969.—1970. gadā J. Zaķis trīs mēnešus papildinājās [[Kornela Universitāte|Kornela]], [[Ilinoisa]]s un [[Oregona]]s Universitātē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet 1973.—1974. gadā desmit mēnešus strādāja [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]] un [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]]. Šai laikā viņš pievērsās stiklu fizikai un 1977. gadā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju par šo tēmu, publicējot monogrāfiju „Nesakārtotu cieto materiālu fizikas pamati” ({{Val|ru|Основы физики неупорядоченных твердых тел}}).

1978. gadā Juris Zaķis kļuva par jaunizveidotā [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|LVU Cietvielu fizikas institūta]] direktoru (1978.—1984.). 1981. gadā viņu ievēlēja par profesoru, 1984.—1987. gadā viņš pildīja LVU zinātņu prorektora pienākumus. 1982. gadā tika ievēlēts par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekli, bet 1990. gadā par īsteno locekli.

1987. gadā J. Zaķis pirmo demokrātisko vēlēšanu rezultātā kļuva par LVU rektoru, 1990. gadā par Latvijas Universitātes (LU) rektoru, pārvēlēts 1992. un 1996. gadā (termiņš līdz 2000. gadam). Rektora Zaķa vadīšanas laikā LU tika atjaunota Teoloģijas fakultāte un Medicīnas fakultāte. 2004. gadā par mūža ieguldījumu Latvijas Universitātes attīstībā un pētījumiem stikla fizikā viņam tika piešķirta LU Ģerboņa Zelta zīme.

2004. gadā viņš kļuva par [[Sociālo tehnoloģiju augstskola]]s rektoru.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] biedrs. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]].

1989. gadā Juris Zaķis tika ievēlēts [[Padomju Savienība|PSRS]] Tautas deputātu padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidāts. 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima]]s no [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|Demokrātiskās partijas &quot;Saimnieks&quot;]] saraksta. Mandātu nolicis 1996. gadā, kad atkārtoti tika ievēlēts par LU rektoru.

2004. gadā nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] saraksta. 2005. gadā viņš tika [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] par [[Rīgas dome]]s deputātu no LSDSP. 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču partijas saraksts Saeimā neiekļuva. Tai pašā gadā J. Zaķis iestājās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmajā partijā]] un pārgāja uz tās frakciju Rīgas domē. 2007. gadā tika ievēlēts par Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētāju. [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no [[LPP/LC]] saraksta, taču netika ievēlēts.

2012. gadā J. Zaķis bija [[Andris Ameriks|Andra Amerika]] veidotās partijas “[[Gods kalpot Rīgai!]]” dibinātāju skaitā un nākamajā gadā tika [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no “[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]” un “Gods kalpot Rīgai!” apvienības. Uz vietu Rīgas domē no šīs pašas apvienības kandidēja arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]], taču netika ievēlēts.

== Zinātniskās publikācijas ==
* Monogrāfija: «Основы физики неупорядоченных твердых тел», 1977. (krieviski)
* J.Zakis. Defects in Glassy Solids. Riga: Zinatne Press, 1984, 202 pp. (krieviski)
* J.Zakis, Kantorovich L.N., Kotomin E.A., Kuzovkov V.N., Tale I.A., Shluger A.L. Models of Defect Processes in Wide-Gap Solids. Riga: Zinatne, 1991, 382 pp. (krieviski)
* J.Zakis. Thermal and radiation induced disorder in glass. - Proc. 19th Intern. Conference on Glass, Leningrad, Russia, 1989, pp.&amp;nbsp;240–244.
* J.Zakis. Universities in the World and in Latvia: origins, history and current situation. - Humanities and Social Sciences. Latvia, 1995, 3(8), pp.&amp;nbsp;4–20.
* J.Zakis. Education in Latvia on the Background of World History. - Humanities and Social Sciences. Latvia, 1999, 2(23), pp.&amp;nbsp;4–1

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Latvijas Zinātņu akadēmijas M. Keldiša balva, 1986.
* Krievijas Zinātņu akadēmijas S. Vavilova medaļa, 1988.
* Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071026232451/http://www.e-skola.lv/page.aspx?p=notikumi&amp;id=5641 Personas dati] 
* [https://web.archive.org/web/20070607233046/http://www.lza.lv/scientists/zakisj.htm LZA mājas lapa]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms=[[Visvaris Millers]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Valsts Universitātes rektors]] | periods=[[1987. gads|1987]]—[[1990. gads|1990]] | pēc= nav }}
{{Amatu secība | pirms = nav  | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = [[1990. gads|1990]]—[[2000. gads|2000]] | pēc = [[Ivars Lācis]]}}
{{kastes beigas}}

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{6. Saeima}}
{{Rīgas dome 2005}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zaķis, Juris}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ogrē dzimušie]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>owd4ft035t5ir8rt01t2x6w8po9yykq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510606</id>
      <parentid>4510525</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T04:13:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>bija trīs veidu pēdiņas vienā rakstā.</comment>
      <origin>4510606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9174" sha1="moua1w36amheosf5vyh0kr93tq5txig" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Juris Zaķis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Juris Zakis.JPG
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1936
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ogre}}
|         m_gads = 2017
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 18
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}}
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[fizika]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}

'''Juris Zaķis''' (dzimis {{dat|1936|11|04}} [[Ogre|Ogrē]], miris {{dat|2017|7|18}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis fiziķis un deputāts Juris Zaķis|url=http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/216373-muziba-aizgajis-fizikis-un-deputats-juris-zakis.htm|accessdate={{dat|2017|7|20||bez}}|work=[[Neatkarīgā Rīta Avīze|nra.lv]]|date={{dat|2017|7|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170720095510/http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/216373-muziba-aizgajis-fizikis-un-deputats-juris-zakis.htm|archivedate={{dat|2017|07|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], pasniedzējs un politiķis. Fizikas zinātņu doktors. Bijis [[Latvijas Valsts universitātes]]s (LVU) [[LU Cietvielu fizikas institūts|Cietvielu fizikas institūta]] direktors (1978—1984), Latvijas Valsts Universitātes [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|rektors]] (1987—1990), [[Latvijas Universitāte]]s rektors (1990—2000), [[Sociālo tehnoloģiju augstskola]]s rektors (no 2004). Aktīvi darbojies arī politikā. Bijis [[Padomju Savienība|PSRS]] Tautas deputātu kongresa deputāts (1989), [[6. Saeima]]s deputāts (1995—1996), [[Rīgas dome]]s deputāts. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1990).

== Dzīvesgājums ==
Juris Zaķis dzimis {{dat|1936|11|4||bez}} bijušajā [[Hermanis Hilbigs|Hermaņa Hilbiga]] vasarnīcā [[Zaķu iela (Ogre)|Zaķu ielā]] Ogrē galdnieka, vēlāk [[Ķeguma HES|Ķeguma hidroelektrostacijas]] strādnieka Roderiha Zaķa un viņa sievas Eiženijas ģimenē.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rinkēvča|first=Vita|title=Ogre. Rakstu un atmiņu krājums|year=2002|publisher=LU žurnāla &quot;Latvijas Vēsture&quot; fonds|isbn=9984527255}}&lt;/ref&gt; 1955. gadā beidza [[Ogres 1. vidusskola|Ogres 1. vidusskolu]], līdz 1960. gadam studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātē]]. 1964.—1967. gadā turpināja aspirantūras studijas par tēmu &quot;Sārmu halogenīdu kristālu ar amoniju piemaisījumiem optiskās īpašības&quot;. 1966. gadā Tartu Valsts universitātē aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu fizikā, 1968. gadā kļuva par Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijas vadītāju.

1969.—1970. gadā J. Zaķis trīs mēnešus papildinājās [[Kornela Universitāte|Kornela]], [[Ilinoisa]]s un [[Oregona]]s Universitātē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet 1973.—1974. gadā desmit mēnešus strādāja [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]] un [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]]. Šai laikā viņš pievērsās stiklu fizikai un 1977. gadā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju par šo tēmu, publicējot monogrāfiju &quot;Nesakārtotu cieto materiālu fizikas pamati&quot; ({{Val|ru|Основы физики неупорядоченных твердых тел}}).

1978. gadā Juris Zaķis kļuva par jaunizveidotā [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|LVU Cietvielu fizikas institūta]] direktoru (1978—1984). 1981. gadā viņu ievēlēja par profesoru, 1984.—1987. gadā viņš pildīja LVU zinātņu prorektora pienākumus. 1982. gadā tika ievēlēts par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekli, bet 1990. gadā par īsteno locekli.

1987. gadā J. Zaķis pirmo demokrātisko vēlēšanu rezultātā kļuva par LVU rektoru, 1990. gadā par Latvijas Universitātes (LU) rektoru, pārvēlēts 1992. un 1996. gadā (termiņš līdz 2000. gadam). Rektora Zaķa vadīšanas laikā LU tika atjaunota Teoloģijas fakultāte un Medicīnas fakultāte. 2004. gadā par mūža ieguldījumu Latvijas Universitātes attīstībā un pētījumiem stikla fizikā viņam tika piešķirta LU Ģerboņa Zelta zīme.

2004. gadā viņš kļuva par [[Sociālo tehnoloģiju augstskola]]s rektoru.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] biedrs. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]].

1989. gadā Juris Zaķis tika ievēlēts [[Padomju Savienība|PSRS]] Tautas deputātu padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidāts. 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima]]s no [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|Demokrātiskās partijas &quot;Saimnieks&quot;]] saraksta. Mandātu nolicis 1996. gadā, kad atkārtoti tika ievēlēts par LU rektoru.

2004. gadā nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] saraksta. 2005. gadā viņš tika [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] par [[Rīgas dome]]s deputātu no LSDSP. 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču partijas saraksts Saeimā neiekļuva. Tai pašā gadā J. Zaķis iestājās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmajā partijā]] un pārgāja uz tās frakciju Rīgas domē. 2007. gadā tika ievēlēts par Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētāju. [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no [[LPP/LC]] saraksta, taču netika ievēlēts.

2012. gadā J. Zaķis bija [[Andris Ameriks|Andra Amerika]] veidotās partijas “[[Gods kalpot Rīgai!]]” dibinātāju skaitā un nākamajā gadā tika [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no “[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]” un “Gods kalpot Rīgai!” apvienības. Uz vietu Rīgas domē no šīs pašas apvienības kandidēja arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]], taču netika ievēlēts.

== Zinātniskās publikācijas ==
* Monogrāfija: «Основы физики неупорядоченных твердых тел», 1977. (krieviski)
* J.Zakis. Defects in Glassy Solids. Riga: Zinatne Press, 1984, 202 pp. (krieviski)
* J.Zakis, Kantorovich L.N., Kotomin E.A., Kuzovkov V.N., Tale I.A., Shluger A.L. Models of Defect Processes in Wide-Gap Solids. Riga: Zinatne, 1991, 382 pp. (krieviski)
* J.Zakis. Thermal and radiation induced disorder in glass. — Proc. 19th Intern. Conference on Glass, Leningrad, Russia, 1989, pp. 240—244.
* J.Zakis. Universities in the World and in Latvia: origins, history and current situation. — Humanities and Social Sciences. Latvia, 1995, 3(8), pp. 4—20.
* J.Zakis. Education in Latvia on the Background of World History. — Humanities and Social Sciences. Latvia, 1999, 2(23), pp. 4—1

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Latvijas Zinātņu akadēmijas M. Keldiša balva, 1986.
* Krievijas Zinātņu akadēmijas S. Vavilova medaļa, 1988.
* Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071026232451/http://www.e-skola.lv/page.aspx?p=notikumi&amp;id=5641 Personas dati]
* [https://web.archive.org/web/20070607233046/http://www.lza.lv/scientists/zakisj.htm LZA mājas lapa]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms=[[Visvaris Millers]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Valsts Universitātes rektors]] | periods=[[1987. gads|1987]]—[[1990. gads|1990]] | pēc= nav }}
{{Amatu secība | pirms = nav  | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = [[1990. gads|1990]]—[[2000. gads|2000]] | pēc = [[Ivars Lācis]]}}
{{kastes beigas}}

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{6. Saeima}}
{{Rīgas dome 2005}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zaķis, Juris}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ogrē dzimušie]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>moua1w36amheosf5vyh0kr93tq5txig</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510607</id>
      <parentid>4510606</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T04:15:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9173" sha1="ghamedcwlgnl780a591ss7lpldrhf7y" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Juris Zaķis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Juris Zakis.JPG
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1936
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ogre}}
|         m_gads = 2017
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 18
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}}
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[fizika]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}

'''Juris Zaķis''' (dzimis {{dat|1936|11|04}} [[Ogre|Ogrē]], miris {{dat|2017|7|18}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Mūžībā aizgājis fiziķis un deputāts Juris Zaķis|url=http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/216373-muziba-aizgajis-fizikis-un-deputats-juris-zakis.htm|accessdate={{dat|2017|7|20||bez}}|work=[[Neatkarīgā Rīta Avīze|nra.lv]]|date={{dat|2017|7|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170720095510/http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/216373-muziba-aizgajis-fizikis-un-deputats-juris-zakis.htm|archivedate={{dat|2017|07|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;) bija [[Latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], pasniedzējs un politiķis. Fizikas zinātņu doktors. Bijis [[Latvijas Valsts universitāte]]s (LVU) [[LU Cietvielu fizikas institūts|Cietvielu fizikas institūta]] direktors (1978—1984), Latvijas Valsts Universitātes [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|rektors]] (1987—1990), [[Latvijas Universitāte]]s rektors (1990—2000), [[Sociālo tehnoloģiju augstskola]]s rektors (no 2004). Aktīvi darbojies arī politikā. Bijis [[Padomju Savienība|PSRS]] Tautas deputātu kongresa deputāts (1989), [[6. Saeima]]s deputāts (1995—1996), [[Rīgas dome]]s deputāts. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1990).

== Dzīvesgājums ==
Juris Zaķis dzimis {{dat|1936|11|4||bez}} bijušajā [[Hermanis Hilbigs|Hermaņa Hilbiga]] vasarnīcā [[Zaķu iela (Ogre)|Zaķu ielā]] Ogrē galdnieka, vēlāk [[Ķeguma HES|Ķeguma hidroelektrostacijas]] strādnieka Roderiha Zaķa un viņa sievas Eiženijas ģimenē.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rinkēvča|first=Vita|title=Ogre. Rakstu un atmiņu krājums|year=2002|publisher=LU žurnāla &quot;Latvijas Vēsture&quot; fonds|isbn=9984527255}}&lt;/ref&gt; 1955. gadā beidza [[Ogres 1. vidusskola|Ogres 1. vidusskolu]], līdz 1960. gadam studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātē]]. 1964.—1967. gadā turpināja aspirantūras studijas par tēmu &quot;Sārmu halogenīdu kristālu ar amoniju piemaisījumiem optiskās īpašības&quot;. 1966. gadā Tartu Valsts universitātē aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu fizikā, 1968. gadā kļuva par Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijas vadītāju.

1969.—1970. gadā J. Zaķis trīs mēnešus papildinājās [[Kornela Universitāte|Kornela]], [[Ilinoisa]]s un [[Oregona]]s Universitātē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet 1973.—1974. gadā desmit mēnešus strādāja [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]] un [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]]. Šai laikā viņš pievērsās stiklu fizikai un 1977. gadā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju par šo tēmu, publicējot monogrāfiju &quot;Nesakārtotu cieto materiālu fizikas pamati&quot; ({{Val|ru|Основы физики неупорядоченных твердых тел}}).

1978. gadā Juris Zaķis kļuva par jaunizveidotā [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|LVU Cietvielu fizikas institūta]] direktoru (1978—1984). 1981. gadā viņu ievēlēja par profesoru, 1984.—1987. gadā viņš pildīja LVU zinātņu prorektora pienākumus. 1982. gadā tika ievēlēts par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekli, bet 1990. gadā par īsteno locekli.

1987. gadā J. Zaķis pirmo demokrātisko vēlēšanu rezultātā kļuva par LVU rektoru, 1990. gadā par Latvijas Universitātes (LU) rektoru, pārvēlēts 1992. un 1996. gadā (termiņš līdz 2000. gadam). Rektora Zaķa vadīšanas laikā LU tika atjaunota Teoloģijas fakultāte un Medicīnas fakultāte. 2004. gadā par mūža ieguldījumu Latvijas Universitātes attīstībā un pētījumiem stikla fizikā viņam tika piešķirta LU Ģerboņa Zelta zīme.

2004. gadā viņš kļuva par [[Sociālo tehnoloģiju augstskola]]s rektoru.

== Politiskā darbība ==
Bijis [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] biedrs. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]].

1989. gadā Juris Zaķis tika ievēlēts [[Padomju Savienība|PSRS]] Tautas deputātu padomē kā Latvijas Tautas frontes kandidāts. 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima]]s no [[Demokrātiskā partija &quot;Saimnieks&quot;|Demokrātiskās partijas &quot;Saimnieks&quot;]] saraksta. Mandātu nolicis 1996. gadā, kad atkārtoti tika ievēlēts par LU rektoru.

2004. gadā nesekmīgi kandidēja [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] saraksta. 2005. gadā viņš tika [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] par [[Rīgas dome]]s deputātu no LSDSP. 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču partijas saraksts Saeimā neiekļuva. Tai pašā gadā J. Zaķis iestājās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmajā partijā]] un pārgāja uz tās frakciju Rīgas domē. 2007. gadā tika ievēlēts par Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētāju. [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no [[LPP/LC]] saraksta, taču netika ievēlēts.

2012. gadā J. Zaķis bija [[Andris Ameriks|Andra Amerika]] veidotās partijas “[[Gods kalpot Rīgai!]]” dibinātāju skaitā un nākamajā gadā tika [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no “[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]” un “Gods kalpot Rīgai!” apvienības. Uz vietu Rīgas domē no šīs pašas apvienības kandidēja arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]], taču netika ievēlēts.

== Zinātniskās publikācijas ==
* Monogrāfija: «Основы физики неупорядоченных твердых тел», 1977. (krieviski)
* J.Zakis. Defects in Glassy Solids. Riga: Zinatne Press, 1984, 202 pp. (krieviski)
* J.Zakis, Kantorovich L.N., Kotomin E.A., Kuzovkov V.N., Tale I.A., Shluger A.L. Models of Defect Processes in Wide-Gap Solids. Riga: Zinatne, 1991, 382 pp. (krieviski)
* J.Zakis. Thermal and radiation induced disorder in glass. — Proc. 19th Intern. Conference on Glass, Leningrad, Russia, 1989, pp. 240—244.
* J.Zakis. Universities in the World and in Latvia: origins, history and current situation. — Humanities and Social Sciences. Latvia, 1995, 3(8), pp. 4—20.
* J.Zakis. Education in Latvia on the Background of World History. — Humanities and Social Sciences. Latvia, 1999, 2(23), pp. 4—1

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Latvijas Zinātņu akadēmijas M. Keldiša balva, 1986.
* Krievijas Zinātņu akadēmijas S. Vavilova medaļa, 1988.
* Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071026232451/http://www.e-skola.lv/page.aspx?p=notikumi&amp;id=5641 Personas dati]
* [https://web.archive.org/web/20070607233046/http://www.lza.lv/scientists/zakisj.htm LZA mājas lapa]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms=[[Visvaris Millers]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Valsts Universitātes rektors]] | periods=[[1987. gads|1987]]—[[1990. gads|1990]] | pēc= nav }}
{{Amatu secība | pirms = nav  | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = [[1990. gads|1990]]—[[2000. gads|2000]] | pēc = [[Ivars Lācis]]}}
{{kastes beigas}}

{{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}}
{{6. Saeima}}
{{Rīgas dome 2005}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zaķis, Juris}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ogrē dzimušie]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]
[[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>ghamedcwlgnl780a591ss7lpldrhf7y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austra Skujiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35499</id>
    <revision>
      <id>4510669</id>
      <parentid>4413448</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:10:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dukts</username>
        <id>38889</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzejas izlases */</comment>
      <origin>4510669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7962" sha1="nca1a4qdjh9og7x3i5rcrm6ugi7be7v" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|         attēls =skujina.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1909
|     dz_mēnesis = 02
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = [[Vidrižu pagasts]]
|         m_gads = 1932
|      m_mēnesis = 09
|        m_diena = 05
|        m_vieta = [[Rīga]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = Gustavs Skujiņš, Emma Kristīne Skujiņa
|          brāļi = Arvīds Skujiņš
|          māsas = [[Rūta Skujiņa]], Milda Loža, Herta Zāmuele
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = Dzejniece
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
|        periods = [[1926]]—[[1932]]
|          žanri = [[dzeja]]
|         temati =
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi =
|    ietekmējies =
|     ietekmējis =
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Austra Skujiņa''' (dzimusi {{dat|1909|2|10}}, mirusi {{dat|1932|9|5}}) bija [[Latvija|latviešu]] [[dzejnieks|dzejniece]], jaunromantisma pārstāve. Skujiņas skumji depresīvā dzeja par nepiepildīto mīlu un grūto pilsētas dzīvi sākotnēji tika publicēta sociāldemokrātu presē. Pirmais dzejoļu krājums izdots 1932. gadā, drīz pēc dzejnieces pašnāvības, un viņas dzeja ir populāra joprojām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letonika.lv/literatura/Section.aspx?r=156&amp;id=2198122 |title=Austras Skujiņas dzeja |access-date={{dat|2016|09|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325215522/https://www.letonika.lv/literatura/Section.aspx?r=156&amp;id=2198122 |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Skujiņas dzejai raksturīgs traģisks pasaules skatījums, alkas pēc romantiskās mīlestības ideāla un vienlaikus, nespēja to atrast. Tas apvienojas ar kapitālisma nosodījumu, akcentējot pastāvošās sociālās iekārtas netaisnīgumu.&lt;ref&gt;[http://www.goodreads.com/author/show/4866551.Austra_Skuji_a Austra Skujiņa]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1909. gadā [[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]] (tagad [[Sējas pagasts|Sējas pajastā]]) [[Bīriņu muiža]]s mežsarga mājās &quot;Kraukļos&quot; [[mežsargs|mežsarga]] ģimenē kā septītais bērns. Viņas māsas bija [[Rūta Skujiņa]] un [[Herta Zāmuele]] ([[Voldemārs Zāmuēls|Voldemāra Zāmuela]] sieva), vienīgais brālis Arvīds pabeidza Kara akadēmiju ar leitnanta pakāpi, taču 1929. gada 17. martā izdarīja pašnāvību.

Pirmo dzejoli Austra uzrakstījusi 10 gadu vecumā. Mācījās [[Pabaži (Saulkrasti)|Pabažu]] pamatskolā, [[Rīga]]s pilsētas [[Rīgas 2. vidusskola|2. vidusskolā]], 1924. gadā pārgāja mācīties uz [[Rīgas 4. vidusskola|Rīgas 4. vidusskolu]]. Pēc tēva nāves, pasliktinoties ģimenes materiālajiem apstākļiem, sāka strādāt par kurjeri sludinājumu kantorī un vakaros mācījās Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā, [[1926]]. gadā viņa iesaistījās Latvijas jaunatnes savienībā, bet pēc tās slēgšanas kļuva par biedrības &quot;Darba jaunatne&quot; biedri ([[1926]]-[[1927]]). Strādāja žurnālā &quot;[[Dzirkstis]]&quot; ([[1927]]—[[1928]]), kur [[1928]]. gadā kļuva par redakcijas locekli.

Pēc vidusskolas beigšanas 1927. gada rudenī viņa sāka strādāt [[LR Zemkopības ministrija]]s Mežkopības departamenta grāmatvedībā par mašīnrakstītāju un vakaros pēc darba apmeklēja [[Rīgas tautas augstskola|Rīgas tautas augstskolu]], kur iestājās zīmēšanas studijā pie [[Sigismunds Vidbergs|Sigismunda Vidberga]].
No [[1929]]. līdz [[1931]]. gadam Skujiņa studēja [[Latvijas Universitāte]]s Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē, taču studijas nepabeidza. Darbojās marksistisko studentu biedrībā &quot;[[Zemgalija]]&quot;. Bija Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedre ([[1931]]—[[1932]]).

Dzejniece pieslējās literārajām grupām &quot;Trauksme&quot; un &quot;[[mākslinieku biedrība &quot;Zaļā vārna&quot;|Zaļā vārna]]&quot;. Tuvākie domubiedri bija dzejnieki [[Jānis Grots]], [[Aleksandrs Čaks]], [[Jānis Sudrabkalns]], [[Valdis Lukss]]. No latviešu dzejniekiem mīļākie viņai bija [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] dzejoļi.

1930. gada augustā aizsākās Skujiņas mīlas attiecības ar [[Valdis Grēviņš|Valdi Grēviņu]], kuram bija attiecības arī ar Austras draudzeni Mildu Krusieti. Dzīvesvietu [[Klostera iela (Rīga)|Klostera ielā]] 19 Vecrīgā viņa nomainīja pret dārgāku istabu Krišjāņa Valdemāra ielā.&lt;ref&gt;[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2169/atp_Majas_Viesis_2010_nr19_Skujina_Krekle.pdf?sequence=1 Jo mūsu mīlu gaida sarkofāgs] Maija Krekle, [[Mājas Viesis]] 2010. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt; Nelaimīgas mīlestības un depresijas dēļ, atstājot pirmsnāves zīmīti &quot;ja nevar ticēt ne draudzībai, ne mīlestībai, tad dzīvot nav vērts&quot;, Austra noslīcinājās Daugavā pie [[AB dambis|AB dambja]]. Apbedīta Rīgas [[Rīgas Meža kapi|1. Meža kapos]] blakus brālim Arvīdam, vēlāk šeit apglabāta arī māsa Rūta.

== Piemiņa ==
1997. gadā iznāca grāmata &quot;Austra Skujiņa vēstulēs, atmiņās, veltījuma dzejā&quot;, kas papildinātā variantā izdota 2007. gadā kā &quot;Krizantēmu sniegs: Austra Skujiņa atcerēs, apcerēs, versijās.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://burtkoki.wordpress.com/2011/03/02/divas-gramatas-par-austru-skujinu/ |title=Divas grāmatas par Austru Skujiņu |access-date={{dat|2016|09|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200325215512/https://burtkoki.wordpress.com/2011/03/02/divas-gramatas-par-austru-skujinu/ |archivedate={{dat|2020|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; Komponists [[Raimonds Pauls]] sacerējis dziesmu ciklu ar Skujiņas dzeju. Populāra ir [[Igo (mūziķis)|Igo]] izpildītā dziesma &quot;Meitenei kafejnīcā&quot;.

== Bibliogrāfija ==
Pirmā publikācija — dzejolis &quot;Sapņi&quot; — publicēts laikraksta &quot;Sociāldemokrāts&quot; pielikumā &quot;Literatūra un Dzīve&quot; [[1926]]. gada 7. martā. Turpmāk publikācijas laikrakstos &quot;[[Sociāldemokrāts (laikraksts)|Sociāldemokrāts]]&quot;, &quot;[[Jaunākās ziņas]]&quot;, žurnālos &quot;[[Signāls (žurnāls)|Signāls]]&quot;, &quot;[[Domas (žurnāls)|Domas]]&quot;.

1937. gadā Rūta Skujiņa par savu māsu sarakstīja romānu &quot;Zvaigžņu bērni&quot;. 

==Bibliogrāfija==
=== Dzejas izlases ===
* ''Dzejas''. J. Sudrabkalna priekšvārds. Rīga: A. Gulbis, 1932.
* ''Dzeja''. V. Brutānes priekšvārds. Rīga: LVI, 1960.
* ''Krīt manā pavasarī sarma''. Sast. A. Bija. Rīga: Liesma, 1978.
* ''Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot''. Rīga: RPT, 1995.
* ''Es neprotu glāstīt'' [krājumos nepublicētā dzeja un proza]. Sast. J. Zālītis. Rīga: Daugava, 1998.
* ''Vēl viss nav paspēlēts.'' Sast. J. Zālītis. Rīga: Jumava, 2002.

=== Grāmatas citās valodās ===
* ''Словно крик птицы: cтихи.'' Пер. И. Черевичник. Предисл. Я. Судрабкална. Рига: Латгосиздат, 1965.
* ''Jako křik ptáka''. Atdz. Anděla Janoušková. Praha: Mladá fronta, 1979.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090125012626/http://sejasnovads.lv/docs/488/AUSTRA_SKUJINA.htm Austras Skujiņas biogrāfija] Sējas novada mājaslapā
* [https://web.archive.org/web/20070303210257/http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=79 Biogrāfija] Latvijas Literatūras centra datubāzē
* [https://web.archive.org/web/20081224202256/http://www.letonika.lv/klasiki/read.aspx?f=1&amp;g=6&amp;r=156&amp;q=#2190988 Austras Skujiņas dzejoļu krājums &quot;Dzejas&quot;] portālā letonika.lv

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skujiņa, Austra}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Mākslinieku biedrības &quot;Zaļā vārna&quot; mākslinieki]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Saulkrastu novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>nca1a4qdjh9og7x3i5rcrm6ugi7be7v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gatis Jahovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35798</id>
    <revision>
      <id>4510650</id>
      <parentid>4337533</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:05:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4510650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7919" sha1="r8cpert9kb2l5lvdml1z2cpkjlu90uc" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Gatis Jahovičs
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|8|11}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |         tautība = 
 |          garums = 199 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 92 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[vieglais uzbrucējs]]
 |         kar_sāk = 2001
 |        kar_beig = 2015
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = 
 |         koledža = 
 |      augstskola = 
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs =
 |          drafts = 
 |         dr_gads = 
 |         dr_līga = 
 |          dr_kom = 
&lt;!------ Bijušie klubi ------&gt;
 |         sezonas = 
 |         bij_kom = 
 |     pk izmaiņas = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2004—2009
 |            taut = {{Bk|Latvija}}
 |     ni izmaiņas = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 | trenera sezonas = 
 |   trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
* 3× [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2010.—2011. gada LBL sezona|2011]], [[2011.—2012. gada LBL sezona|2012]], [[2012.—2013. gada LBL sezona|2013]])&lt;/small&gt;
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
 |         kl_sez 1 = 2001—2004
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]])
 |         kl_sez 2 = 2004—2007
 |          klubs 2 = {{flaga|Polija}} [[Vloclavekas &quot;Anwil&quot;]] ([[Polijas basketbola līga|PLK]])
 |         kl_sez 3 = 2007—2008
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas ASK]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]])
 |         kl_sez 4 = 2008—2014
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]])
 |         kl_sez 5 = 2014—2015
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Barons kvartāls&quot;]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]])
 |         kl_sez 6 = 2015
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepājas Lauvas|&quot;Liepāja/Triobet&quot;]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]])
}}
'''Gatis Jahovičs''' (dzimis {{dat|1984|8|11}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Trīskārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions [[Rīgas VEF]] sastāvā. Karjeras pēdējā sezonā pārstāvēja [[BK Liepājas Lauvas|&quot;Liepāja/Triobet&quot;]].

Pēc profesionāla sportista karjeras beigām — funkcionārs, sākumā vadīja VEF basketbola skolu, bet 2018. gada martā apstiprināts par [[Basketbola klubs VEF|basketbola kluba VEF]] direktoru, 2020. gadā — par kluba prezidentu.

G. Jahoviča dēls [[Markuss Jahovičs]] arī ir basketbolists, spēlējis Latvijas U-16 izlasē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17092025-latvijas_u16_izlases_aizsargs_jahovics_pa|title=Latvijas U16 izlases aizsargs Jahovičs pārcēlies uz A sērijas kluba sistēmu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-19|date=2025-09-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; divos Eiropas čempionātos. 2026. gadā kopā ar Latvijas izlasi kļuva par Eiropas čempionu un tika iekļauts turnīra simboliskajā pieciniekā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://u16v.basket.lv/u16-zelta-izlases-formula-latvijas-regioni-riga-asv/|title=U16 zelta izlases formula: Latvijas reģioni + Rīga + ASV|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=u16v|access-date=2026-08-21|date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
6 gadu vecumā sāka apgūt basketbolu [[Valtera Basketbola skola|Valtera Basketbola skolā]].

Profesionālo basketbolista karjeru sāka 2001. gadā [[BK Skonto]] rindās pie trenera [[Valdis Valters|Valda Valtera]]. Pirmajā sezonā, spēlējot [[LBL]] čempionātā, G. Jahovičs jau devās sākuma pieciniekā taču statistika nebija izcila — 12 aizvadītajās spēlēs tikai 4,8 punkti vidēji spēlē. Tajā pašā sezonā tika nosūtīts arī uz [[fārmklubs|fārmklubu]] [[BK Skonto 2]], kur 7 spēlēs viņš vidēji guva 19,6 punktus [[LBAL]] čempionātā. Nākamajā sezonā G. Jahovičs atgriezās [[BK Skonto]], kas tobrīd spēlēja [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]]. Šajā kausa izcīņā G. Jahovičs aizvadīja 8 spēlēs caurmērā gūstot 4,5 puktus. Šajā sezonā [[LBL]] čempionātā aizvadot 21 spēli viņš atzīmējās ar vidēji gūtiem 5,7 punktiem. 2003./2004. [[LBL]] sezonā [[BK Skonto]] atkal piedalījās [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]], kur 12 spēlēs G. Jahovičs vidēji spēlē guva 6,4 punktus un [[LBL]] 12 spēlēs vidēji guva 10,5 punktus.

2004. gada sākumā G. Jahovičs pārcēlās uz [[Polija|Poliju]] un pievienojās [[Vloclavekas &quot;Anwil&quot;]] vienībai. [[Polijas basketbola līga]]s čempionātā viņš laukumā devās 16 spēlēs un vidēji spēlē guva 3,8 punktus. 2007. gadā G. Jahovičs pameta Polijas klubu un atgriezās Latvijā. Līdz 2009. gadam viņš spēlēja [[Rīgas ASK]], bet kopš 2009. gada — [[Rīgas VEF]] sastāvā. 2011. gadā pirmoreiz karjerā izcīnīja LBL čempiona titulu, uzvaru guva arī nākamajās divās LBL sezonās. G. Jahoviča spēlētāja karjeru daudz ietekmējušas traumas, kas spēlētājam neļāva atklāt prognozēto potenciālu ne nacionālajā izlasē, ne pārstāvētajos klubos.

2014. gada vasarā pievienojās citam LBL klubam [[Rīgas &quot;Barons kvartāls&quot;]], bet 2015. gadā — [[BK Liepājas Lauvas|&quot;Liepāja/Triobet&quot;]], kur beidza aktīvo basketbolista karjeru.

=== Latvijas izlase ===
G. Jahovičs ir pārstāvējis Latvijas U18 un U20 jaunatnes izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/19714/gatis-jahovics|title=Gatis Jahovics, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; 2003. gadā viņš uzstādīja Latvijas U20 izlases rezultativitātes rekordu, gūstot 37 punktus spēlē pret Vāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1677752368669106176?t=YN9ISb7xJCxxjltgq6nz2g&amp;s=03|title=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1677752368669106176?t=YN9ISb7xJCxxjltgq6nz2g&amp;s=03|website=Twitter|access-date=2023-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

Laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam G. Jahovičs pārstāvēja pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]], piedaloties divos Eiropas čempionāta finālturnīros.

== Basketbola funkcionārs ==
Pēc sportista karjeras beigām kļuva par VEF basketbola skolas vadītāju. 2018. gada martā apstiprināts par [[basketbola klubs VEF|basketbola kluba VEF]] direktoru pēc tam, kad [[Laila Spaliņa]] amatu pameta, lai aktīvāk darbotos politikā. 2020. gada septembrī G. Jahovičs kļuva par basketbola kluba VEF prezidentu, stājoties [[Edgars Jaunups|Edgara Jaunupa]] vietā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100716204546/http://www.eurobasket2009.org/en/cid_toT,ovGDH2EaLKL67XnPo2.playerID_32675.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2009.roundID_6328.teamID_2134.html Eurobasket 2009 profils] {{en ikona}}

{{LV sastāvs Eurobasket 2009}}
{{LV sastāvs Eurobasket 2007}}
{{VEF 2013 LBL}}
{{VEF 2012 LBL}}
{{VEF 2011 LBL}}

{{DEFAULTSORT:Jahoviczs Gatis}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]]</text>
      <sha1>r8cpert9kb2l5lvdml1z2cpkjlu90uc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektrods</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38589</id>
    <revision>
      <id>4510424</id>
      <parentid>3866825</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:31:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */</comment>
      <origin>4510424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7996" sha1="hakn27prjss1xpljp829w3t9di6gol1" xml:space="preserve">'''Elektrods''' (no [[elektrība|elektr(ība)]] un {{val|el|ὁδός}} (''odos'') — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta [[elektriskā strāva]]. Pozitīvi lādētos elektrodus sauc par [[anods|anodiem]], negatīvi — par [[katods|katodiem]].

== Elektrodu veidi ==
* [[Elektroķīmija|Elektroķīmijā]] elektrods ir elektroķīmiskās sistēmas daļa, kas sastāv no strāvas vadītāja (parasti [[metāls|metāliska]]) un to aptverošā [[šķīdums|šķīduma]], izšķir pirmā veida un otrā veida elektrodus. (Sk. arī [[ūdeņraža elektrods]], [[kalomela elektrods]], [[salīdzinošais elektrods]], [[elektroda standartpotenciāls]].)
* [[Elektrotehnika|Elektrotehnikā]] elektrods ir ierīce, caur kuru no vadiem sastāvošas elektriskās ķēdes daļa savienojas ar bezvadu (nemetālisku) ķēdes daļu — [[Jonizācija|jonizētu]] [[gāze|gāzi]], [[vakuums|vakuumu]], elektrovadošu šķidrumu. Piemēram, [[elektronu lampa|elektronu lampu]] elektrodi atrodas [[Vakuums|vakuumā]] un vada vai izraisa lampā notiekošos elektriskos procesus.
* Par elektrodu sauc arī konstrukcijas elementu, pa kuru tiek padota, novadīta vai uztverta elektriskā strāva, piemēram, [[metināšana]]s elektrods, sazemēšanas elektrods, [[elektroencefalogrāfija]]s elektrods.

== Elektrods elektroķīmijā ==

=== Pirmā veida elektrods un otrā veida elektrods ===
[[Attēls:Elektrode_mit_elektrochemischer_Doppelschicht.svg|thumb|141x141px|Pirmā veida elektroda ar aktīvu metālu shematisks attēls]]
Pirmā veida elektrods ir metāls, kurš iegremdēts tā paša metāla katjonu šķīdumā, piemēram, [[Sudrabs|sudraba]] gabals [[Sudraba nitrāts|sudraba nitrāta]] (AgNO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;, kurš ūdenī pastāv Ag&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt; katjonu un NO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;&lt;sup&gt;-&lt;/sup&gt; anjonu veidā) šķīdumā. Ja metāls ir aktīvs ([[cinks]], [[dzelzs]], [[kadmijs]] un citi), pozitīvie metāla joni pāriet elektrolīta šķīdumā, [[Elektrons|elektroniem]] paliekot uz metāla [[Kristāls|kristāliskās]] fāzes virsmas. Tādējādi metāla virsma iegūst noteiktu negatīvo [[Elektriskais lādiņš|lādiņu]] (to piešķir elektroni), šķīdums pie metāla robežvirsmas iegūst noteiktu pozitīvo lādiņu (to piešķir metāla katjoni) un rodas elektriskais dubultslānis — [[Spriegums|potenciālu starpība]]. Metāla pāriešanu elektrolītā jonu veidā (oksidēšanās) vispārīgi attēlo kā &lt;chem&gt;Me^{0}&lt;=&gt;Me^{n{+}}{+}ne-&lt;/chem&gt;. Ja metāls ir pasīvs ([[varš]], sudrabs u.c.), pozitīvie metāli no elektrolīta šķīduma pāriet uz metāla kristālisko fāzi, tas ir, notiek [[adsorbcija]]. Tādējādi metāla virsma iegūst noteiktu pozitīvo lādiņu (to pieškir metāla katjoni), šķīdums pie metāla robežvirsmas iegūst noteiktu negatīvo lādiņu (to piešķir elektrolīta anjoni) un tāpat rodas elektriskais dubultslānis. Metāla jonu adsorbciju uz metāla virsmas (reducēšanās) vispārīgi attēlo kā &lt;chem&gt;Me^{n{+}}{+}ne^{-}&lt;=&gt;Me^{0}&lt;/chem&gt;.

Otrā veida jeb oksidēšanās—reducēšanās elektrods ir metāls ar tā paša metāla nešķīstoša savienojuma slāni, kurš iegremdēts šī nešķīstošā savienojuma anjonu šķīdumā, piemēram, sudraba gabals, kura virsmu klāj [[sudraba hlorīds]], [[Kālija hlorīds|kālija hlorīda]] (KCl, kurš ūdenī pastāv K&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt; katjonu un Cl&lt;sup&gt;-&lt;/sup&gt; anjonu veidā) šķīdumā. Elektronu vadāmību nodrošina metāls, kurš konkrētos apstākļos ne oksidējas, ne reducējas (indiferents metāls). Jonu vadāmību nodrošina [[Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas|redoks.]] pāra oksidētās un reducētās formas elektrolīta šķīdums. Vienā elektrodā redoks. pāra reducētā forma atdod elektronus metālam un pāriet oksidētajā formā, citā elektrodā redoks. pāra oksidētā forma saņem no metāla elektronus un pāriet reducētajā formā. Tādējādi starp kristālisko un šķīduma fāzi tiek pārnesti elektroni un rodas potenciālu starpība.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Vispārīgā ķīmija|last=Kokars|first=Valdis|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=2009|isbn=978-9984-32-700-6|pages=229.—233}}&lt;/ref&gt;

=== Izmantošana ===
Elektrodi tiek izmantoti [[Galvaniskais elements|galvaniskajā elementā]], kurš sastāv no ķēdē saslēgtiem, telpiski atdalītiem diviem dažādiem pirmā veida elektrodiem (viens metāls — aktīvs, veido [[Anods|anodu]], otrs — pasīvs, veido [[Katods|katodu]]; katrs metāls iegremdēts savā elektrolītā, bet abiem elektrolītiem ir viens un tas pats anjons) vai diviem dažādiem otrā veida elektrodiem (vienā var norisināties tikai pirmā [[pusreakcija]], otrā — tikai otrā pusreakcija).

Tāpat elektrodi tiek izmantoti [[Elektrolīze|elektrolīzē]].

=== Elektroda potenciāls ===
[[Elektroda potenciāls]] ir [[Spriegums|potenciālu starpība]] elektroda elektriskajā dubultslānī, to nevar [[Mērīšana|izmērīt]], jo, ievadot [[Mērinstruments|mērierīces]] vadu šķīdumā, tas kļūst par vēl vienu elektrodu un mērierīce uzrādīs potenciālu starpību starp diviem elektrodiem. Nezināmo elektroda potenciālu var uzzināt, saslēdzot to ķēdē ar elektrodu, kura potenciāls ir zināms (salīdzinošais elektrods), tas ir, izveidojot galvanisko elementu, kura [[Elektriskais dzinējspēks|elektrodzinējspēks]] &lt;math&gt;EDS&lt;/math&gt;, savukārt, ir izmērāms. Tad nezināmo elektroda potenciālu aprēķina, izmantojot formulu

&lt;math&gt;EDS=E_{kat}-E_{an}&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;E_{kat}&lt;/math&gt; ir pozitīvākā elektroda (katoda) [[Elektroda potenciāls|potenciāls]], &lt;math&gt;E_{an}&lt;/math&gt; ir negatīvākā elektroda (anoda) potenciāls.

=== Elektrodu polarizācija ===
Galvaniskajam elementam darbojoties vai notiekot elektrolīzei, EDS kļūst mazāks par teorētiski iespējamo jeb mazāks par teorētisko abu elektrodu potenciālu starpību. Protams, EDS izmaiņu (turklāt ne tikai samzināšanos, bet arī palielināšanos) var izraisīt izmaiņas gan ārējās, gan iekšējās [[Elektriskā ķēde|ķēdes]] [[Elektriskā pretestība|pretestībā]] (par galvaniskā elementa uzbūvi skatīt: [[Galvaniskais elements]]), taču EDS samazināšanās vienmēr ir saistīta ar elektrodu polarizāciju. Elektrodu polarizāciju summāri veido [[elektroķīmiskā polarizācija]], [[koncentrācijas polarizācija]] un [[ķīmiskā polarizācija]]. 

Elektroda standartpotenciāls tiek noteikts tad, kad caur elektrodu neplūst strāva (&lt;math&gt;I=0&lt;/math&gt;), bet plūst tikai apmaiņas strāva (elektronu pāreja starp elektroda cieto un šķidro fāzi). Tas ir līdzsvara stāvoklis

&lt;chem&gt;Me^{0}&lt;=&gt;Me^{n{+}}{+}ne-&lt;/chem&gt;,

kad oksidēšanās reakcijas un reducēšanās reakcijas ātrums ir vienāds — elektronu apmaiņas ātrums caur fāžu robežvirsmu abos virzienos ir vienāds. Elektrodu kinētikas aprakstīšanai tiek izmantots [[strāvas blīvums]] &lt;math&gt;j&lt;/math&gt;, kas ir [[strāvas stiprums]] uz [[Laukums|laukuma]] mērvienību. Redoks. reakcijas ātrums ir [[Proporcija|proporcionāls]] strāvas blīvumam elektrodā, līdzsvara stāvoklī arī strāvu blīvumi abos virzienos ir vienādi. Kad caur elektrodu sāk plūst strāva (tiek izveidots galvaniskais elements vai tiek pievadīta strāva no ārēja avota), abi strāvas blīvumi vairs nav vienādi un elektroda reālais potenciāls &lt;math&gt;E_j&lt;/math&gt; neatbildīs teorētiskajam potenciālam &lt;math&gt;E&lt;/math&gt;; šo abu potenciālu starpība ir elektroda polarizācija:

&lt;math&gt;E_j-E=E_{polariz}&lt;/math&gt; jeb &lt;math&gt;E_j-E=\eta&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;E_{polariz}&lt;/math&gt; ir elektroda polarizācija, kuras jēdzienu izmanto, aprakstot galvaniskā elementa darbu, bet &lt;math&gt;\eta&lt;/math&gt; ir virsspriegums, kura jēdzienu izmanto, aprakstot elektrolīzes procesu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Elektrība]]
[[Kategorija:Elektrotehnika]]
[[Kategorija:Elektroķīmija]]</text>
      <sha1>hakn27prjss1xpljp829w3t9di6gol1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1998. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>39838</id>
    <revision>
      <id>4510599</id>
      <parentid>4508596</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:54:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ sīkumi......</comment>
      <origin>4510599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8715" sha1="62vl5h55vjk0vs3wbf7uafw3ak2yveq" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1998|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1998]]. gada notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Guntis Ulmanis]] 
|
|-
| [[6. Saeima]]s priekšsēdētājs
| [[Alfrēds Čepānis]] (līdz {{dat||11|3|D}})
|
|-
| [[7. Saeima]]s priekšsēdētājs
| [[Jānis Straume]] (no {{dat||11|3|G}})
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;| [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| [[Guntars Krasts]] (līdz {{dat||11|26|D}})
| [[Krasta Ministru kabinets]]
|-
| [[Vilis Krištopans]] (no {{dat||11|26|G}})
| [[Krištopana Ministru kabinets]]
|}

== Notikumi ==
* Latvija tika uzņemta [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|Pasaules Tirdzniecības organizācijā]].
* Ieva Bondare izcīnīja titulu &quot;Mrs. Globe 98&quot;.

=== Janvāris ===
* [[15. janvāris]] — notika AS &quot;Laima&quot; un AS &quot;Uzvara&quot; akcionāru ārkārtas pilnsapulce, kas apstiprināja abu sabiedrību apvienošanos. Vienbalsīgi tika nolemts, ka jaunā uzņēmuma nosaukums būs &quot;[[Laima (uzņēmums)|Laima]]&quot;, vienlaicīgi saglabājot divas tirdzniecības zīmes — &quot;Laima&quot; un &quot;Uzvara&quot;.
* [[28. janvāris]] — [[Rīgas osta|Rīgas ostā]] [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]] oficiāli tika sākta ostas Kuģu satiksmes un informācijas vadības centra ēkas būve. Jaunās ēkas celtniecības pamatmērķis bija paaugstināt kuģu satiksmes drošību Rīgas un citās Latvijas ostās, ostu darbības efektivitāti, kā arī aizsargāt vidi.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — Stājās spēkā Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienu un to dalībvalstīm, un Latviju.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;[http://www.arhivi.lv/index.php?&amp;336 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006114410/http://www.arhivi.lv/index.php?&amp;336 |date={{dat|2022|10|06||bez}} }}, arhivi.lv&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[3. marts]] — notika krievu pensionāru nesankcionēts pikets pie [[Rīgas Dome]]s, kurā piedalījās aptuveni 2 000 cilvēku. Notika grūstīšanās un mēģinājums izkliedēt piketētājus, kas izraisīja Latvijas un [[Krievija]]s starpvalstu attiecību saasināšanos. Krievija piemēroja ekonomiskās sankcijas pret Latviju, kuras oficiāli tika noliegtas.
* [[27. marts]] — [[Aiviekstes HES]] iedarbināja un pieslēdza tīklam otro hidroagregātu.
* [[28. marts]] — [[LR Ministru kabinets]] apstiprināja atjaunoto III Nacionālo programmu Latvijas integrācijai [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

=== Maijs ===
* [[25. maijs]] — svinīgi tika uzsākta pirmā daudzstāvu auto stāvvietas celtniecība [[13. janvāra iela|13. janvāra ielā]], kuru bija paredzēts pabeigt [[1999]]. gada [[1. maijs|1. maijā]], tomēr celtniecība tika iesaldēta un rezultātā [[2003. gads|2003]]. gadā šajā vietā tika uzcelts daudzzāļu kinoteātris &quot;Forum Cinemas&quot;.

=== Jūnijs ===
* [[4. jūnijs]] — tika ielikts pamatakmens otrajai Rīgas daudzstāvu auto stāvvietai Prāgas ielā 1, pretīm Autoostai. 
* [[16. jūnijs]] — [[Salaspils|Salaspilī]] tika apturēta [[LZA]] pētnieciskā [[Salaspils kodolreaktors|kodolreaktora]] darbība.
* [[17. jūnijs]] — [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] sāka raidīt [[Radio 1]]. 
* [[22. jūnijs]] — [[Saeima]] pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas atviegloja naturalizāciju un pieļāva pēc [[1991]]. gada dzimušo nepilsoņu bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem.
* [[29. jūnijs]] — tika atklāti [[XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki]], kas noslēdzās 5. jūlijā.

=== Augusts ===
* SIA [[Baltkom GSM]] sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — priekšapmaksas mobilā telefona karti &quot;Confidential&quot;, kuru cenas bija 99 Ls, 49 Ls un 199 Ls. Iegādājoties šo karti, klientam nevajadzēja slēgt abonēšanas līgumu ar tīkla operatoru, kā arī nebija jāuzrāda personas dati. Bija iespējams nopirkt arī komplektu, kurā ietilpa [[Nokia]] 1610 telefons par 195 Ls un karte 99 Ls vērtībā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181226061006/http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm |date={{dat|2018|12|26||bez}} }}, pipkalejs.lv&lt;/ref&gt;
* [[17. augusts]] — [[Krievija]]s valdība paziņoja par [[defolts|defoltu]], nespējot izpildīt īstermiņa finansiālās saistības. Nākamo 6 mēnešu laikā [[Krievijas rublis|rubļa]] kurss kritās par 70% attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Nopietnus zaudējumus cieta Latvijas uzņēmēji, kuru galvenais eksporta tirgus bija Krievija.
* [[25. augusts]] — [[LMT]] pieslēdza 100 000. abonentu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
* [[31. augusts]] — Krievijas radars [[Skrunda]]s RLS &quot;Dņepra&quot; pārtrauca aktīvo darbību un sekoja 18 mēneši ilgs nojaukšanas laiks.

=== Septembris ===
* Tika atvērts pirmais [[Rīga]]s tirdzniecības centrs &quot;Mols&quot;.
* [[19. septembris]] — darbību [[31. kanāls|31. kanāla]] vietā uzsāka telekompānija [[TV3 Latvija|TV3]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]]:
** [[7. Saeimas vēlēšanas]], kurā lielāko balsu skaitu ieguva nesen dibinātā [[Tautas partija]].&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7.sa3 7. Saeimas vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110222023547/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/base.vel7.sa3 |date={{dat|2011|02|22||bez}} }}, cvk.lv&lt;/ref&gt;
** [[1998. gada referendums par Pilsonības likumu|tautas nobalsošana]] par {{dat||6|22}} Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā; vairums iestājās par grozījumu apstiprināšanu.

=== Novembris ===
* Pirmā [[airBaltic]] [[Fokker 50]] lidmašīna piezemējās [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]].&lt;ref&gt;[http://www.airbaltic.lv/public/vesture.html airBaltic: Par mums / Korporatīvā informācija / Vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090426030438/http://www.airbaltic.lv/public/vesture.html |date={{dat|2009|04|26||bez}} }}, airbaltic.lv&lt;/ref&gt;
* [[4. novembris]] — [[Eiropas Komisija]] publicēja pirmo progresa ziņojumu par Latvijas attīstību pievienošanās kontekstā.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;
* [[11. novembris]] — Vecumniekos notika vilciena sastāva avārija, kurā no 55 vagoniem, kas bija pildīti ar dīzeļdegvielu, 14 nogāja no sliedēm, apgāzās un aizdegās. Bojāgājušo šajā negadījumā nebija.&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/40155/0 Fakti: otrā smagākā katastrofa Latvijas dzelzceļa vēsturē]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2005|2|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. novembris]] — [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes ministrijas]] Sakaru departaments (Sakaru administrācija) kļuva par [[Eiropa]]s telekomunikāciju standartizācijas institūta (ETSI) pilntiesīgu biedru.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
* [[26. novembris]] — [[Vilis Krištopans]] kļuva par [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]].

=== Decembris ===
* [[9. decembris]] — [[Baltkom GSM]] pirmo reizi Latvijas patērētājiem piedāvāja mobilo sakaru priekšapmaksas karti [[Zelta Zivtiņa (priekšapmaksas karte)|Zelta Zivtiņa]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

== Dzimuši ==
* [[8. februāris]] — [[Šarlote Lēnmane]], dziedātāja
* [[16. aprīlis]] — [[Lauris Kaufmanis]], bobslejists

== Miruši ==
* [[30. janvāris]] — [[Anatolijs Šmits]], šahists (dzimis 1941. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Voldemārs Mežgailis]], šahists (dzimis 1912. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Zenta Ērgle]], rakstniece (dzimusi 1920. gadā)
* [[19. jūlijs]] — [[Jānis Samauskis]], aktieris (dzimis 1937. gadā)
* [[3. augusts]] — [[Harijs Liepiņš]], aktieris (dzimis 1927. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Irma Graudiņa]], aktrise (dzimusi 1911. gadā)
* [[12. septembris]] — [[Arnolds Liniņš]], aktieris un režisors (dzimis 1930. gadā)
* [[9. oktobris]] — [[Pēteris Pētersons]], dramaturgs (dzimis 1923. gadā)
* [[29. oktobris]] — [[Aloizs Brenčs]], kinorežisors (dzimis 1929. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Anatols Imermanis]], Latvijas rakstnieks (dzimis 1914. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
=== Video ===
* [http://www.youtube.com/watch?v=fGiVhbPAgnE Sabiedriskā transporta satiksme Rīgā, 1998. gadā], youtube.com

{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1998. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1998. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>62vl5h55vjk0vs3wbf7uafw3ak2yveq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41142</id>
    <revision>
      <id>4510428</id>
      <parentid>4404065</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:34:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4510428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7486" sha1="98wzdrhdenz55mq380yksy7sd6u21jb" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Kirhofa likumiem elektriskajai ķēdei|Kirhofa likumi|Kirhofa likumi}}

'''Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei''' ir divi [[Fizikas likums|likumi]], kas saistīti ar [[Elektriskā lādiņa nezūdamības likums|lādiņa]] un [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas]] nezūdamību [[Elektriskā ķēde|elelektriskajās ķēdēs]]. Šos likumus [[1854]]. gadā aprakstīja [[Gustavs Roberts Kirhofs]]. Abi likumi izriet no [[Integrālie Maksvela vienādojumi|Maksvela vienādojumiem]], taču Kirhofs tos aprakstīja agrāk, vispārinot [[Georgs Simons Oms|Georga Oma]] pētījumu rezultātus.

[[Maiņstrāva|Maiņstrāvai]] vispārīgā gadījumā Kirhofa likumu algebriskajos vienādojumos izmantojamas tikai momentānās mainīgo lielumu vērtības, bet, ja [[Sinuss|sinusoidālie]] lielumi izteikti kā [[Komplekss skaitlis|kompleksie skaitļi]], tad izmantojamas arī šo lielumu efektīvās vērtības.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Vispārīgā elektrotehnika|last=Zolbergs|first=J.|publisher=Zvaigzne|year=1968}}&lt;/ref&gt;

== Kirhofa strāvu likums ==
[[Attēls:KCL.png|framed|Mezglā saejošo strāvu stiprumu algebriskā summa ir vienāda ar 0. ''i''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + ''i''&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; — ''i''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; — ''i''&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; = 0]]
'''Kirhofa strāvu likumu''' sauc arī par '''Kirhofa mezgla likumu''' vai '''Kirhofa pirmo likumu'''.
{{quote|[[Elektriskā ķēde|Elektriskās ķēdes]] katrā punktā, kur [[lādiņa blīvums]] laikā nemainās, [[Elektriskā strāva|strāvu]] stiprumu algebriskā summa ir vienāda ar 0.}}

Piemērojot Kirhofa pirmo likumu, mezglā (triju vai vairāku vadu savienojuma vieta) jāizvēlas pozitīvais strāvas virziens, piemēram, visas ieejošās strāvas uzskata par pozitīvām, bet izejošās par negatīvām. Vispārīgā veidā:

&lt;math&gt;\Sigma \pm i=0 &lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;i&lt;/math&gt; ir strāvas momentānais stiprums.

Likums ir spēkā ne tikai mezglam, bet arī šķēlumam — ar iedomātu noslēgtu līniju norobežotai shēmas daļai, kas šķērso savienotājvadus, bet ne shēmas elementus (rezistīvo, induktīvo vai kapacitīvo elementu vai elektrodzinējspēku) un mezglus. Piemēram, divpolā ieejošā strāva ir vienāda ar izejošo, trīsfāžu sistēmā patērētājam pienākošo līnijas strāvu momentāno vērtību summa vienāda ar nulli.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Elektrisko ķēžu vienādojumi|last=Priednieks|first=Ēriks|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=2019|isbn=978-9934-22-048-7|pages=23.—25}}&lt;/ref&gt;

[[Elektriskais lādiņš|Lādiņa]] blīvuma izmaņas (lādiņa uzkrāšanās) [[Normāli apstākļi|normālos apstākļos]] nevar notikt, jo lādiņa uzkrāšanās rada elektrostatiskos spēkus, kas lādiņu izkliedē. Lādiņa uzkrāšanās var notikt [[Kondensators|kondensatoros]], kur vienā klājumā ieplūstošo strāvu algebriskā summa nav 0. Taču, ja ņem vērā [[Nobīdes strāva|nobīdes strāvu]], Kirhofa 1. likums ir spēkā arī šajā gadījumā.

Kirhofa likumu var iegūt no [[Ampēra likums|Ampēra likuma]] ar [[Džeims Maksvels|Maksvela]] labojumiem un [[Gausa teorēma|Gausa likuma]].

: &lt;math&gt;\nabla \cdot \mathbf{J} = -\nabla \cdot \frac{\partial \mathbf{D}}{\partial t} = -\frac{\partial \rho}{\partial t}&lt;/math&gt;

Tas ir lādiņa nezūdamības vienādojums, kas nosaka, ka strāva, kas izplūst no noslēgtas virsmas ir vienāda ar lādiņa samazināšanās ātrumu virsmas iekļautajā tilpumā vai ka strāvas [[diverģence]] pie konstanta lādiņa blīvuma ir 0.

== Kirhofa spriegumu likums ==
[[Attēls:KVL.png|framed|Noslēgtā kontūrā sprieguma kritumu summa ir vienāda ar darbojošos [[Elektrodzinējspēks|EDS]] summu. ''v''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; + ''v''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + ''v''&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; = ''v''&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;]]
'''Kirhofa spriegumu likumu''' sauc arī par '''Kirhofa cilpas likumu''' vai '''Kirhofa kontūra likumu''', vai '''Kirhofa otro likumu'''.

{{quote|Noslēgtā kontūrā sprieguma kritumu summa ir vienāda ar darbojošos [[Elektrodzinējspēks|EDS]] summu.}}

Vispārīgā veidā:

&lt;math&gt;\Sigma u=\Sigma e&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;u&lt;/math&gt; ir [[Spriegums|sprieguma]] momentānā vērtība, &lt;math&gt;e&lt;/math&gt; ir elektrodzinējspēka momentānā vērtība.

Lai sastādītu spriegumu vienādojumu,

# brīvi izraugās sazarotās ķēdes noslēgto kontūru (noslēgtu ceļu shēmā, kas iet pa shēmas elementiem un savienotājvadiem) apejas virzienus, tos attēlo shēmā,
# attēlo strāvu virzienus visos kontūru zaros (ja strāva pēc aprēķina ir negatīva, tās īstenais virziens ir pretējs pieņemtajam),
# spriegums &lt;math&gt;U=IR&lt;/math&gt; kontūra zarā ir pozitīvs, ja strāvas virziens un kontūra apejas virziens sakrīt, pretējā gadījumā spriegums ir negatīvs,
# ja kontūra apejas virziens šķērso elektroenerģijas avotu virzienā no negatīvā pola uz pozitīvo polu, elektrodzinējspēks ir pozitīvs, pretējā gadījumā tas ir negatīvs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Fizikas rokasgrāmata|last=Fļorovs|first=V.|publisher=Zvaigzne|year=1985|pages=187|last2=Kolangs|first2=I.|last3=Puķītis|first3=P.|last4=Šilters|first4=E.}}&lt;/ref&gt; 

Ja visu spriegumu pieņemtie pozitīvie virzieni sakrīt ar izvēlēto kontūra apejas virzienu, tad spriegumu summa ir vienāda ar nulli.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt;

Ja Kirhofa 2. likums nebūtu spēkā, būtu iespējams izveidot [[Mūžīgais dzinējs|mūžīgo dzinēju]], kas rada strāvas plūsmu pa noslēgtu ķēdi. 

Ja [[Elektromagnētiskā lauka potenciāls|elektrisko potenciālu]] apraksta kā [[Elektriskais lauks|elektriskā lauka]] [[Integrālis|integrāli]], Kirhofa 2. likumu var pierakstīt šādi:

: &lt;math&gt;\oint_C \mathbf{E} \cdot d\mathbf{l} = 0,&lt;/math&gt;

Elektriskā lauka integrālis noslēgtā cilpā &lt;math&gt;C&lt;/math&gt; ir 0.

Tas ir vienkāršots [[Elektromagnētiskās indukcijas likums|Faradeja likums]], ja ap noslēgto cilpu nav mainīgu [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]]. Magnētiskā lauka gadījumā enerģija tiek nodota starp magnētisko lauku un strāvu un integrāļa vērtība nav 0. Lai 2. likums būtu pareizs, ja ķēde satur induktorus, jāņem vērā elektrodzinējspēku, kas atkarīgs no [[induktivitāte]]s saskaņā ar Faradeja likumu.

== Vēsture ==
19. gadsimta 40. gados [[Gustavs Roberts Kirhofs|Kirhofs]] publicēja savu metodi strāvu aprēķinam sazarotās līdzstrāvas ķēdēs, ieviesdams divas kārtulas vienādojumu sastādīšanai, tagad pazīstamas kā abi Kirhofa likumi. Tas uzskatāms par elektrisko ķēžu teorijas sākumu. Vēl pirms Kirhofa [[Johans Kristians Pogendorfs|Pogendorfs]] divus strāvu un spriegumu vienādojumu sastādīšanas principus, kas iegūti pēc [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Gausa]] un [[Vilhelms Eduards Vēbers|Vēbera]] atklājumiem lauka teorijā, piemēram, strāvu vienādojumu var sastādīt noslēgtam apgabalam, ko ierobežo Gausa virsma (sk. [[Gausa teorēma]]) jeb shēmas šķēlums, Kirhofa strāvu vienādojumu no tā iegūst, izvēloties šķēluma speciālgadījumu — shēmas mezglu. Laika gaitā Kirhofa metode izrādījusies derīga arī paša Kirhofa neapskatītām ķēdēm un režīmiem. 19. gs. 90. gg. [[Džons Strats|Strats]] formulēja Kirhofa likumus kompleksiem spriegumiem un strāvām, [[Olivers Hevisaids|Hevisaids]] tos pārveidoja operatoru formā.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt;   

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Elektrodinamika]]
[[Kategorija:Fizikas likumi]]</text>
      <sha1>98wzdrhdenz55mq380yksy7sd6u21jb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>BIM</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44973</id>
    <revision>
      <id>4510326</id>
      <parentid>4390568</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T12:29:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12405" sha1="9mu97wih4x6cdrjljk43v2l4taztis9" xml:space="preserve">{{Jāuzlabo|Jālikvidē iekšējās saites uz angļu Vikipēdiju.}}
{{noformējums+}}
{{atveidošana+}}
Abraviatūrai '''BIM''' ir divi skaidrojumi „'''Building Information Model'''” (Būves Informācijas Modelis) un „'''Building Information Modeling'''” (Būves Informācijas Modelēšana). „Building Information Model” (BIM) ir informācijas kopums, kurš vākts un papildināts visā būves pastāvēšanas laikā. „Building Information Modeling” (BIM) ir būves informācijas modeļa ģenerēšanas un pārzināšanas process.&lt;ref&gt;Lee, G., Sacks, R., and Eastman, C. M. (2006). Specifying parametric building object behavior (BOB) for a building information modeling system. Automation in Construction, 15(6), 758-776.&lt;/ref&gt; Ir divas teorijas par šī termina pirmavotu. Pirmā — to radījusi firma Autodesk,&lt;ref&gt;[http://industries.bnet.com/whitepaper.aspx?%26compid=3995%26docid=103305 Archived version of Autodesk's white paper on Building Information Modeling]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; lai aprakstītu specificētu rasēšanu ar datoru ([[3D]], [[object-oriented]], [[AEC]], [[Datorizētā projektēšana|CAD]]). Otra teorija atspoguļo to, ka šo terminu radījis profesors Charles M. Eastman Džordžijas Tehnoloģiju Institūtā ([[Georgia Institute of Technology]]).&lt;ref&gt;Yessios, C.I. Are We Forgetting Design? AECbytes Viewpoint #10 2004, http://www.aecbytes.com/viewpoint/2004/issue_10.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071107074452/http://aecbytes.com/viewpoint/2004/issue_10.html |date={{dat|2007|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šī teorija balstās uz faktu, ka termins „'''Building Information Model'''” būtībā nozīmē to pašu, ko „'''Building Product Model'''” (Būves Datu Modelis), kuru kopš 1970. gada profesors Eastmans plaši izmanto savā grāmatā&lt;ref&gt;Eastman, C.M., Building Product Models: Computer Environments Supporting Design and Construction. 1999, Boca Raton, FL: CRC Press&lt;/ref&gt; un citos dokumentos.&lt;br /&gt;
Šo terminu ir popularizējis Jerry Laiserin,&lt;ref&gt;[http://www.laiserin.com/features/issue15/feature01.php Laiserin's explanation of why 'BIM' should be an industry standard-term]&lt;/ref&gt; galvenokārt to skaidrojot kā ar celtni saistīto procesu digitālo attēlošanu ar nolūku atvieglot informācijas digitālā formāta apmaiņu un savietojamību. Šo iespēju piedāvā vairākas [[tehnoloģija|tehnoloģiju]] ražošanas kompānijas, kā, piemēram, [[SOFTTECH]], [[Autodesk]], [[Bentley Systems]], [[Graphisoft]], [[CADdetails]] un citas.

== Definīcija ==

BIM ietver sevī ģeometriju, telpiskās sakarības, ģeogrāfisko informāciju, būves daļu kvantitāti un rekvizītus (ražotāju detaļas u.c.). BIM var izmantot, lai atainotu visu būves pastāvēšanas ciklu, ieskaitot būvēšanas procesus un telpu [[ekspluatācija|ekspluatēšanu]]. Viegli var sastādīt materiālu kvantitāti un kopējos rekvizītus. Var noteikt un atdalīt atsevišķas darbu sfēras. Iekārtas, montāžu un rezultātus var atspoguļot saistītā sistēmā ar pārējo objektu vai objektu grupu.&lt;br /&gt;
Modelējot dažādas ēkas daļas, BIM sniedz dažādas priekšrocības. Šī ir būtiska maiņa no rasējuma, kas veidots rasēšanai izmantojot datoru ([[computer aided drafting]]) tradicionālajā metodē uz rasējumu, kas veidots no vektoriālām līnijām.&lt;br /&gt;
Būvniecības dokumentu savietojamība ietver sevī rasējumus, sagādes detaļas, vides apstākļus un citus tehniskos noteikumus, kas nosaka ēkas kvalitāti. BIM palīdz novērst informācijas zudumu, kamēr projekts nonāk no projektētāju komandas pie celtniekiem un ēkas īpašniekiem, atļaujot ikvienam pievienot un uzzināt jebkuru jaunu [[informācija|informāciju]], kas saistās ar BIM modeli. Piemēram, pirms iespējams ēku fiziski izpētīt, BIM modelī var apskatīties vai ūdens krāns ir īstajā vietā. Tāpat modelī var atrast specificētu krāna izmēru, ražotāju, sērijas numuru, un jebkuru citu informāciju, kas ir iepriekš izpētīta, līdz adekvātai skaitļošanas tehnikas jaudai.&lt;br /&gt;
Amerikāņu Arhitektu Institūts ([[American Institute of Architects]]) BIM ir definējuši kā „uz modeļa bāzes veidotu tehnoloģiju, kas saistīta ar projekta [[datu bāze|datubāzi]]”{{ref|definition}}. Nākotnē strukturētie dokumenti, tādi kā specifikācijas varētu tikt meklētas un apvienotas pēc reģionāliem, nacionāliem un internacionāliem standartiem.

== Nākotnes potenciāls ==

BIM šobrīd izmanto profesionāļi dažādu [[ēku tipi|ēku tipu]] projektēšanai, sākot no vienkāršām noliktavām līdz daudz komplicētākām ēkām,&lt;ref&gt;[http://www.bentley.com/en-US/Promo/Build+As+One/Who+is+Doing+it/ BIM: Who's doing it] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080105001806/http://www.bentley.com/en-US/Promo/Build+As+One/Who+is+Doing+it/ |date={{dat|2008|01|05||bez}} }}.&lt;/ref&gt; BIM projektēšanas metodes šobrīd ir tikai sākušas attīstīties.
BIM paredz potenciālu virtuālu informācijas modeli, kurš tiek nodots no projektēšanas komandas ([[arhitekti]], [[mērnieki]], [[konsultējošie inženieri]] u.c.) [[būvuzņēmējam]], apakšuzņēmējam un tad īpašniekam, katram papildinot vienu un to pašu modeli ar savu informāciju. Kā paredzams rezultāts ir maksimāli samazināts informācijas zudums, katrai „komandai” pārņemot „īpašumtiesības”, kā arī vispusīgākas informācijas pārsūtīšana.&lt;br /&gt;
BIM lieliski samazina kļūdu skaitu, ko pieļauj projektēšanas un celtniecības komandu locekļi, izmantojot kļūdu meklēšanu, kur patiesība dators informē komandas locekļus par ēkas daļām, kuras nav savienojamas vai savienotas kļūdaini, un precīzi [[vizualizācija|vizualizējot]] katru ēkas sastāvdaļu. Tā kā datori un [[programmatūra]] kļūst arvien spējīgā iespaidīgākas informācijas apstrādē, tad šis aspekts būs vēl vairāk uzlabots nākotnē. Kļūdu novēršana arī palīdz ietaupīt milzīgus naudas līdzekļus visiem [[projekts|projekta]] dalībniekiem. Arī laika ekonomija, izstrādājot projektu, ļauj ietaupīt naudu.&lt;br /&gt;
[http://www.gbxml.org/ Green Building XML] ir topoša shēma, BIM darbības sadaļa, koncentrēta uz [[zaļā arhitektūra|zaļās arhitektūras]] ekspluatēšanu.

== „Building Information Modeling” programmatūras ==
* [[Cads Planner]] no [[Kymdata Oy]].
* [[ArchiCAD]] no [[Graphisoft]]
* Bentley Architecture no [[Bentley Systems]]
* [[Building Explorer]] BIM Analysis (Estimating, Scheduling, Bidding)
* [[Constructor]] no Graphisoft
* [[Data Design System]]
* [[Digital Project]] no [[Gehry Technologies LLC]].
* [[NavisWorks JetStream]] no [[Autodesk]] 
* [[VectorWorks Architect]] (module of [[VectorWorks]]) no Nemetschek N.A. (a subsidiary of Nemetschek AG)
* [[Tekla Structures]] no [[Tekla Corporation]]
* [[1st Pricing BIM Plugin]] Real Time pricing and Supply
* [[SPIRIT]] no [[SOFTTECH GmbH]]
* [[StruCad]] no [[AceCad Software Inc]].
* [[IFC Engine Series]] no [[TNO]]
* [[Revit]] no Revit

== BIM Amerikas Savienotajās Valstīs ==

=== Nacionālais Standarts Būves Informācijas Modelēšanai (National Building Information Modeling Standart) ===

Pirmo Nacionālo Standartu Būves Informācijas Modelēšanai ([[National Standard for Building Information Modeling]] (NBIMS)) ir sastādījis Nacionālais Ēku Eksakto Zināšanu Institūts ([[National Institute of Building Sciences]] (NIBS)). Šis standarts nosaka standartizētu datu apstrādes metodi, kas atvieglo BIM lietošanu, nosaka minimālās prasības, kas saistās ar [[Tirgzinība|mārketingu]], un ietver sevī vēl daudz un dažādus aspektus.

=== Būvuzņēmēji ===

Asociētie Vadošie Būvuzņēmēji ([[Associated General Contractors]]) un būvuzņēmēju firmas ir izstrādājušas vairākas savas BIM definīcijas, kuras to skaidro kā „uz objektu orientētu būves attīstības instrumentu, kura lietošanā izmanto 5D modelēšanas koncepciju, kā arī [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] savietojamību, lai projektētu, būvētu, un vadītu projektu un veidotu komunikāciju starp dažādām projekta daļām.”&lt;ref&gt;[http://www.bimforum.org BIM Forum] and [http://bimx.blogspot.com/ bim(x)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100210142115/http://bimx.blogspot.com/ |date={{dat|2010|02|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
Lai gan BIM un citu radniecīgu procesu konceptus šobrīd pēta gan būvuzņēmēji, gan arhitekti, gan attīstītāji, pats termins šobrīd ir ļoti diskutabls&lt;ref&gt;[http://www.aecbytes.com/newsletter/2004/issue_5.html Discussion] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141021134606/http://www.aecbytes.com/newsletter/2004/issue_5.html |date={{dat|2014|10|21||bez}} }} of the BIM [[acronym]]&lt;/ref&gt; — vai BIM pārliecinās citas alternatīvas, tādas kā:
* [[Virtual Building Environment]] (VBE)
* [[Virtual Building]]
* [[BuildingSMART]]
* [[Integrated Practice]]
* [[Virtual Design and Construction]] (VDC)

BIM bieži saista ar IFC ([[Industry Foundation Classes]]) un [[aecXML]] - datustruktūras, kuras pielieto BIM izmantotās informācijas atspoguļošanai. IFC attīstītāji ir Internacionālā Savietojamības Alianse ([[International Alliance for Interoperability]]).&lt;ref&gt;[http://www.iai-international.org/ International Alliance for Interoperability] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080216030922/http://www.iai-international.org/ |date={{dat|2008|02|16||bez}} }}.&lt;/ref&gt; Ir arī citas CAD firmu patentētas un attīstītas datu struktūras, kuras iekļauj BIM savā programmatūra. Viens no agrākajiem nacionāli atzītajiem piemēriem ir AISC ([[American Institute of Steel Construction]]) —atzīts, nepatentēts CIS/2 standrats, kurš radīts Savienotajās Valstīs.

BIM piedāvā:

# Uzlabotas vizualizācijas
# Pieaugošu prodiktivitāti, kuru sekmē viegla informācijas ieguve
# Uzlabotu konstrukciju dokumentu koordināciju
# Svarīgas informācijas ievietošanu un savienošanu (specifisku materiālu pārdošana, detaļu lokācija un skaits, kurš vajadzīgs novērtēšanai un piedāvājumu konkursiem). 
# Pieaugošu piegādes ātrumu
# Samazinātas cenas

== Ārējās saites ==
*[http://www.aecbytes.com AECbytes] - Analysis, Research and Reviews of AEC Technology
* [http://www.facilityinformationcouncil.org/bim/index.php Developing the US National BIM Standard] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210415015840/http://www.facilityinformationcouncil.org/bim/index.php |date={{dat|2021|04|15||bez}} }} - BuildingSMART (NIBS)
* [http://guidetobim.pbwiki.com Guide to BIM Wiki]{{Novecojusi saite}} - Guide to BIM Wiki Page
* [https://web.archive.org/web/20061127200009/http://www.ifcwiki.org/ifcwiki/index.php/Main_Page IFC Wiki] - Lots of information about IFC
* [http://www.bentley.com/en-US/Markets/Building/ Bentley Building] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226191407/http://www.bentley.com/en-US/Markets/Building/ |date={{dat|2009|02|26||bez}} }} - Integrated multi-disciplinary BIM solutions
* [http://www.nemetschek.net Vectorworks Architect by Nemetschek North America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110826053204/http://www.nemetschek.net/ |date={{dat|2011|08|26||bez}} }} - Cross-platform BIM solution by Nemetschek North America
* [https://web.archive.org/web/20070723083759/http://cis2.nist.gov/ CIS/2] - CIS/2 is the file exchange format that facilitates BIM for structural steel
* [https://web.archive.org/web/20180928034349/http://www.eatyourcad.com/ Eatyourcad] - BIM Management Resource Centre - Search site for BIM or use their Ultimate BIM Search Engine. 
* [https://web.archive.org/web/20071223105330/http://www.bimsummits.com/ BIM Executive Summits] - Online video recordings of BIM users sharing experience and best practices with BIM.
* [http://www.autodesk.com/PowerofBIM Autodesk BIM Center] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081011205116/http://www.autodesk.com/PowerofBIM |date={{dat|2008|10|11||bez}} }} - BIM online resource center featuring stories, articles, white papers and more
* [http://www.softtech.com] - International Web-site from ''SPIRIT''.
* [http://www.softtech.de] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080521023917/http://www.softtech.de/ |date={{dat|2008|05|21||bez}} }} - Deutsch Web-site from ''SPIRIT''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Arhitektūra]]</text>
      <sha1>9mu97wih4x6cdrjljk43v2l4taztis9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>21. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60337</id>
    <revision>
      <id>4510604</id>
      <parentid>4499027</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:58:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4510604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6138" sha1="nlxommc0xtbpdaskk5jad4terd6nqwg" xml:space="preserve">'''21. jūnijs''' ir gada 172. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (173. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 193 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Egita]], [[Emīls]], [[Monvīds]]

== Notikumi ==
* [[1788. gads]] — [[Ņūhempšīra]] kļuva par 9. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu.
* [[1791. gads]] — [[Franču revolūcija]]: karalis [[Luijs XVI]] kopā ar ģimeni slepeni pameta [[Parīze|Parīzi]], bet tika notverts, sagraujot sabiedrības uzticību, kas noveda pie [[Francijas karalis|Francijas karaļa]] nāvessoda 1793. gadā.
* [[1933. gads]] — [[Vācija|Vācijā]] aizliegtas politiskās partijas, izņemot [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partiju]].
* [[1934. gads]] — [[Turcija|Turcijā]] atcēla [[Osmaņu impērija]]s titulus un goda vārdus, ieviešot uzvārdus.
* [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ar ASV uzvaru pār [[Japānas Impērija|Japānas]] spēkiem noslēdzās [[Okinavas kauja]].
* [[1951. gads]] — Par [[Austrija]]s 5. prezidentu kļuva [[Teodors Kerners]], amatā nomainot [[Kārlis Renners|Kārli Renneru]].
* [[1963. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Pāvils VI]].
* [[1985. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Grenlandes karogs]].
* [[2003. gads]] — izdota [[Dž. K. Roulinga]]s 5. grāmata par [[Harijs Poters|Hariju Poteriju]]: &quot;[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis]]&quot;.
* [[2004. gads]] — ''[[SpaceShipOne]]'' kļuva par pirmo privāto pilotēto kosmisko lidaparātu, kas veicis [[kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]].

== Dzimuši ==
* [[1002. gads]] — [[Leons IX]] (''Leo IX''), Romas pāvests (miris 1054. gadā)
* [[1226. gads]] — [[Boļeslavs V Kautrīgais]] (''Bolesław V Wstydliwy''), Polijas kņazs (miris 1279. gadā)
* [[1732. gads]] — [[Johans Kristofs Frīdrihs Bahs]] ('' Johann Christoph Friedrich Bach''), vācu komponists (miris 1795. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Žaks de Prinelē]] (''Jacques de Prunelé''), franču jātnieks (miris 1957. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Nataļja Gončarova]] (''Наталья Гончарова''), krievu māksliniece (mirusi 1962. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Žans Pols Sartrs]] (''Jean-Paul Sartre''), franču filozofs un rakstnieks (miris 1980. gadā)
* [[1917. gads Latvijā|1917. gads]] — [[Harijs Misiņš]], latviešu aktieris un režisors (miris 1984. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Džūdija Holideja]] (''Judy Holliday''), amerikāņu aktrise (mirusi 1965. gadā)
* [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Jānis Samauskis]], latviešu aktieris (dzimis 1937. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Salome (dziedātāja)|Salome]] (''Salomé''), spāņu dziedātāja
* [[1941. gads]] — [[Džo Flahertijs]] (''Joe Flaherty''), amerikāņu komiķis, scenārists un aktieris (miris 2024. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Fernando Savaters]] (''Fernando Savater''), spāņu filozofs
* [[1950. gads]] — [[Viktors Alksnis]] (''Виктор Алкснис''), PSRS un Krievijas politiķis (miris 2025. gadā)
* [[1953. gads]] — [[Bēnazīra Bhuto]] (''Benazir Bhutto''), Pakistānas politiķe (mirusi 2007. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Mišels Platinī]] (''Michel Platini''), franču futbolists un treneris, UEFA prezidents
* [[1958. gads]] — [[Genādijs Padalka]] (''Гeннадий Падалка'') Krievijas kosmonauts
* [[1960. gads Latvijā|1960. gads]]:
** [[Ingrīda Priedniece]], Latvijas kamaniņu braucēja
** [[Anatolijs Kreipāns]], Latvijas sporta žurnālists
* [[1961. gads]] — [[Džoko Vidodo]] (''Joko Widodo''), Indonēzijas prezidents
* [[1962. gads]] — [[Viktors Cojs]] (''Виктор Цой''), PSRS mūziķis (miris 1990. gadā)
* [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Vīts Rimkus]], Latvijas futbolists
* [[1982. gads]] — [[Viljams, Velsas princis|princis Viljams]] (''Prince William''), Velsas princis
* [[1993. gads]] — [[Eriks Janža]] (''Erik Janža''), slovēņu futbolists
* [[1996. gads]] — [[Klēra Makonela]] (''Clare McConnell''), kanādiešu aktrise
* [[2006. gads]] — [[Bardija Danešvars]] (بردیا دانشور), Irānas šahists

== Miruši ==
* [[1208. gads]] — [[Švābijas Filips]] (''Philipp von Schwaben''), vācu karalis (dzimis 1177. gadā)
* [[1305. gads]] — [[Vāclavs II Pšemisls|Vāclavs II]] (''Václav II; Wacław II''), Bohēmijas karalis, Krakovas kņazs, Polijas karalis (dzimis 1271. gadā)
* [[1377. gads]] — [[Edvards III Plantagenets|Edvards III]] (''Edward III''), Anglijas karalis (dzimis 1312. gadā)
* [[1527. gads]] — [[Nikolo Makjavelli]] (''Niccolò Machiavelli''), itāliešu filozofs (dzimis 1469. gadā)
* [[1591. gads]] — [[Aloīzijs Gonzaga]] (''Luigi Gonzaga''), katoļu svētais (miris 1591. gadā)
* [[1652. gads]] — [[Inigo Džonss]] (''Inigo Jones''), angļu arhitekts (dzimis 1573. gadā)
* [[1788. gads]] — [[Johans Georgs Hāmanis]] (''Johann Georg Hamann''), vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis (dzimis 1730. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Anrī Ells]] (''Henri Helle''), franču loka šāvējs (dzimis 1873. gadā)
* [[1908. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s]], pēc v.s. {{dat||6|8}}) — [[Nikolajs Rimskis-Korsakovs]] (''Николай Римский-Корсаков''), krievu komponists (dzimis 1844. gadā)
* [[1914. gads]] — [[Berta fon Zutnere]] (''Bertha von Suttner''), austriešu pacifiste (dzimusi 1843. gadā)
* [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]], latviešu politiķis (dzimis 1865. gadā)
* [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Ludvigs Bolšteins]], Latvijas armijas ģenerālis, Robežsargu brigādes komandieris (dzimis 1888. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Gistavs Sandrā]] (''Gustave Sandras''), franču vingrotājs (dzimis 1872. gadā)
* [[1995. gads]] — [[Emīls Čorans]] (''Emil Cioran''), rumāņu/franču esejists (dzimis 1911. gadā)
* [[2004. gads Latvijā|2004. gads]] — [[Hardijs Lediņš]], latviešu mūziķis (dzimis 1955. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Starptautiskā jogas diena]]

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>nlxommc0xtbpdaskk5jad4terd6nqwg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>PAL</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64474</id>
    <revision>
      <id>4510686</id>
      <parentid>3200386</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:20:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3322" sha1="aa1x8ljfdclh4txib35osvo4746v5mz" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|PAL krāsu kodējuma standarts|PAL (nozīmju atdalīšana)|PAL}}
'''PAL''' ({{val|en|Phase Alternating Line}}) ir [[analogā televīzija|analogās televīzijas]] krāsu kodējuma standarts. Vēsturiski tas ir trešais krāsu kodējuma standarts pēc [[NTSC]] un [[SECAM]]. [[Televīzija Latvijā]] uz PAL (no SECAM) pārgāja 1998. gadā.

PAL standartu parasti lieto televīzijas formātiem ar 625 [[Televīzijas rinda|rindām]] [[Izmainīt Kadrs (televīzija)|kadrā]] un kadru frekvenci 25[[Hz]]. Dažreiz jēdzienu PAL lieto, lai aprakstītu jebkādu videosignālu (videoieraksta formātu) ar 25Hz kadru frekvenci un 625 rindām kadrā (piem. DVD).

Krāsu signālu gaišuma signālam pievieno, lietojot [[QAM]] modulētu subnesēju, kura frekvence ir 4,43MHz (NTSC lieto līdzīgu metodi, tikai subnesēja frekvence ir apmēram 3,38MHz, SECAM lieto [[frekvences modulācija|frekvences modulāciju]]). QAM modulatora vienā ieejā padod R-Y , bet otrā — B-Y [[krāsu starpības signāls|krāsu starpības signālus]]. Demodulējot ar QAM demodulatoru atkal iegūst abus krāsu starpības signālus. Lai sinhronizētu dekoderi (demodulatoru), katras TV rindas sākumā ir no 10 nemodulēta subnesēja cikliem veidots [[bursts]]. Lai cīnītos ar fāzes kropļojumiem [[pārraides trakts|pārraides traktā]], kas izpaužas kā krāsas toņa neatbilstība, subnesēja frekvences [[Svārstību fāze|fāze]] tiek mainīta ik rindu, kropļojumus &quot;izsmērējot&quot; un padarot acij nemanāmākus [[redzes inerce]]s dēļ, no kā arī sistēmas nosaukums — &quot;fāzi mainoša rinda&quot;. PAL dekoderos fāzu kropļojumu kompensācijai parasti papildus lieto vienas rindas ilguma [[Aiztures līnija|aiztures līnijas]] (arī [[SECAM]] lieto šādas aiztures līnijas, bet neprecīzākas). Sasummējot aizturēto un neaizturēto signālu, novērš paļaušanos uz redzes inerci uz vertikālās krāsu izšķirtspējas rēķina.

Signālam ir 25 kadri sekundē ar 625 (576 redzamajām) horizontālajām rindām. Puskadru secība: sekundārais (''odd; first; upper'') kam seko primārais (''even; second; lower'').

== PAL Latvijā ==
[[Latvija]] uz PAL pārgāja 1998. gadā, bet 2010. gada jūnijā pārgāja uz [[ciparu televīzija|ciparu televīziju]].
Kabeļtīklos ciparu TV signāls tiek pārveidots PAL, tādējādi abonenti var lietot analogos PAL televizorus.

== Variācijas ==

* PAL B/G/D/K/I Standarta PAL signāls, kuram atšķiras tikai audio kanāla frekvences un joslu platumi.
* B/G tiek izmantots lielākajā daļā Rietumeiropas;
* I - Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Honkongā un Makau
* D/K - lielākajā daļā Austrumeiropas
* D - Ķīnā
* PAL-M Brazīlijā, līdzīgs NTSC signālam (29,97 kadri sekundē), atšķiras tikai krāsu kodēšana, kas ir kā PAL.
* PAL-Nc Argentīnā, savietojams ar PAL-B/G, D/K, H, I
* PAL-N Paragvaja un Urugvaja, ieraksts kasetē krāsins ir skatāms uz PAL-B/G, D/K, H, I iekārtām
* PAL-L Tiek izmantots atsevišķu viesnīcu iekšējās TV sistēmās, netiek lietots nacionālajās publiskajās apraides sistēmās.
Visi PAL signāli, izņemot PAL-M ir savstarpēji savietojami.

== Skatīt arī ==
* [[Analogā televīzija]]
* [[SECAM]]
* [[NTSC]]
* [[ATSC]]
* [[Televizors]]


{{IT-aizmetnis}}
{{Ekrāna izšķirtspēja}}

[[Kategorija:Televīzija]]</text>
      <sha1>aa1x8ljfdclh4txib35osvo4746v5mz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Smiļģis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>67343</id>
    <revision>
      <id>4510694</id>
      <parentid>4393460</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:51:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6551" sha1="h49t8xh3bnxxy2dgtd67aihd48lb1bb" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Eduards Smiļģis
| vārds_orig = 
| attēls =
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Smiļģis uz 2020. gada Latvijas pastmarkas
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1886
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 23
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1966
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 19
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = teātra režisors
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = Jānis Smiļģis, Hedviga Smiļģe (dz. Reinfelde)
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Eduards Smiļģis''' (dzimis {{dat|1886|11|23}}, miris {{dat|1966|4|19}}) bija latviešu teātra režisors un aktieris. Dibinājis [[Dailes teātris|Dailes teātri]] un bijis tā galvenais režisors no 1920. līdz 1964. gadam. Smiļģa vadītais Dailes teātris iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1886. gadā Rīgā ierēdņa ģimenē.&lt;ref name=&quot;letonika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Smi%C4%BC%C4%A3is%20Eduards/32658|title=Eduards Smiļģis|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2015|6|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tēvs Jānis Smiļģis, māte Hedviga Smiļģe (dzimusi Reinfelde). Ģimenē bija arī brālis un māsa, kuri abi gājuši bojā Pirmā pasaules kara laikā (jaunākais brālis Jānis pazudis bez vēsts, māsa Anna mirusi no [[spāņu gripa]]s).

1906. gadā beidza mācības [[Rīgas Centra Daiļamatniecības pamatskola|Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā]]&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|254.—255}}&lt;/ref&gt; strādāja Zasulauka rūpnīcā &quot;Motors&quot; (direktors [[Teodors Kaleps]]).&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Teodors-Kaleps timenote.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Līdztekus darbojās [[Apollo (teātris)|Apollo teātra]] un [[Rīgas Latviešu teātris|Rīgas Latviešu teātra]] izrādēs, 1912. gadā sāka strādāt [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]].

Pirmā pasaules kara laikā E. Smiļģis atradās bēgļu gaitās. No 1915. līdz 1916. gadam viņš darbojās Jaunajā Pēterpils Latviešu teātrī. 1920. gadā uzņēmās filmā &quot;Psihe&quot;. Tēlojis varoņlomas. Tēliem raksturīgs dziļš pārdzīvojums, temperaments.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Par E. Smiļģa darbību Padomju Krievijā šajā laikā ir samērā pretrunīga informācija, zināms, ka viņš bijis Ārkārtējās evakuācijas komisijas loceklis [[Arhangeļska]]s ostā Krievijas ziemeļos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/378525-legendarais-eduards-smilgis-vina-teatris-kaislibas-un-sievietes|title=Leģendārais Eduards Smiļģis: viņa teātris, kaislības un sievietes|last=Bernāts|first=Andris}}&lt;/ref&gt;

Pēc atgriešanās dzimtenē 1920. gadā dibināja [[Dailes teātris|Dailes teātri]], līdz 1964. gadam bijis tā mākslinieciskais vadītājs un režisors, līdz 1941. gadam arī pats tēloja izrādēs (vairākas savu iestudējumu titullomas). Inscenējumus raksturo monumentalitāte, filozofisks vispārinājums, heroiski romantisks virziens.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Bija [[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]] priekšsēdētājs.

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā kļuva par [[Latvijas Teātra biedrība]]s biedru. No 1949. līdz 1951. gadam un no 1953. līdz 1962. gadam vadīja to.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
1950. gadā sarakstīja grāmatu par [[Berta Rūmniece|Bertu Rūmnieci]], publicēja rakstus par teātra mākslu.

Miris 1966. gadā 79 gadu vecumā. Apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].

=== Personīgā dzīve ===
E. Smiļģa pirmā sieva bija teātra sufliere Berta Āboliņa, laulībā dzimuši divi dēli Eduards Ornulfs un Zigurds (abi dēli gājuši bojā Otrā pasaules kara gados, viens pazudis kaujās pie [[Maskava]]s, otrs Vācijā, iespējams, gājis bojā [[Drēzdenes bombardēšana|Drēzdenes bombardēšanā]]). Viņam bija romantiskas attiecības ar vairākām teātra aktrisēm, arī ar [[Lilija Štengele|Liliju Štengeli]] un kustību pedagoģi un režisori [[Felicita Ertnere|Felicitu Ertneri]], attiecībās dzimusi Anna, kuru E. Smiļģis oficiāli neatzina par savu meitu. 
Pēc Otrā pasaules kara apprecējās ar Zigrīdu Kalniņu, laulībā dzimuši divi bērni — dēls Jānis un meita Aija.

== Apbalvojumi ==
1926. gadā Smiļģis saņēma ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], 1937. gadā — trešās šķiras.

1947. gadā saņēma [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka]] goda nosaukumu, bet 1948. gadā — [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieka]] goda nosaukumu.

Saņēmis vairākus [[Padomju Savienība|PSRS]] apbalvojumus. 1946. gadā tika apbalvots ar [[ordenis &quot;Goda Zīme&quot;|ordeni &quot;Goda Zīme&quot;]], bet 1947. gadā — ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]] un [[Staļina prēmija|Staļina prēmiju]]. Saņēmis divus [[Darba Sarkanā Karoga ordenis|Darba Sarkanā Karoga ordeņus]].

== Piemiņa ==
1967. gadā [[Imants Krenbergs]] uzņēma dokumentālo filmu &quot;Eduards Smiļģis&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
1976. gadā viņa mājā iekārtots Teātra muzejs.
1986. gadā nodibināta Smiļģa balva varoņlomu tēlotājiem un režisoriem.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
Viņa dzimšanas dienā notiek &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvas pasniegšanas ceremonija.

== Inscenējumi Dailes teātrī ==

{{pamatraksts|Eduarda Smiļģa inscenējumi Dailes teātrī}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Smiļģis, Eduards}}

[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu teātra režisori]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie latvieši]]
[[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>h49t8xh3bnxxy2dgtd67aihd48lb1bb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volstonkrafta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68481</id>
    <redirect title="Mērija Volstonkrāfta" />
    <revision>
      <id>4510562</id>
      <parentid>437192</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T23:58:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Mērija Volstonkrafta]] to [[Mērija Volstonkrāfta]]</comment>
      <origin>4510562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="0690u2dnaahwsxo1m6zltmldrbku6eh" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mērija Volstonkrāfta]]</text>
      <sha1>0690u2dnaahwsxo1m6zltmldrbku6eh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mary Wollstonecraft</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68482</id>
    <redirect title="Mērija Volstonkrāfta" />
    <revision>
      <id>4510563</id>
      <parentid>437193</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T23:58:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Mērija Volstonkrafta]] to [[Mērija Volstonkrāfta]]</comment>
      <origin>4510563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="0690u2dnaahwsxo1m6zltmldrbku6eh" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mērija Volstonkrāfta]]</text>
      <sha1>0690u2dnaahwsxo1m6zltmldrbku6eh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Wollstonecraft</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68483</id>
    <redirect title="Mērija Volstonkrāfta" />
    <revision>
      <id>4510564</id>
      <parentid>437194</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T23:58:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Mērija Volstonkrafta]] to [[Mērija Volstonkrāfta]]</comment>
      <origin>4510564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="0690u2dnaahwsxo1m6zltmldrbku6eh" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mērija Volstonkrāfta]]</text>
      <sha1>0690u2dnaahwsxo1m6zltmldrbku6eh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Carnikavas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72339</id>
    <revision>
      <id>4510541</id>
      <parentid>4500877</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:47:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43211" sha1="m3pjdtne5ucpyrc2pqrbnjxk6y7q83e" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Carnikavas pagasts
| karte             = Carnikava in Latvia.svg
| karte2            = Carnikavas novads.png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = Carnikavas pagasts COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Carnikavas pagasta ģerbonis
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  = Carnikavas pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Ādažu novads
| centrs            = Carnikava
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| mērs_gads         =
| platība           = 80,2&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 9 525 (deklarētie; vasaras sezonā faktiski ap 30 000)&lt;ref name=&quot;carn&quot;&gt;[http://carnikava.lv/sabiedriba/skaitli-fakti Skaitļi un fakti par Carnikavas novadu, Carnikavas novada Domes dzimtsarakstu nodaļas dati 2019. gada 27. maijā]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2019
| blīvums           = {{#expr: 9525 / 80.2 round 1}}
| izveidots         =1992 
| likvidēts         = 
| mājaslapa         = www.carnikava.lv
}}

'''Carnikavas pagasts''' atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] pie [[Rīga]]s [[pilsēta]]s ziemeļaustrumu robežas, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Vidzemes piekrastē no [[Kalngale]]s līdz pat [[Lilaste (upe)|Lilastes]] [[upe]]i. Robežojas ar [[Rīga]]s pilsētu un [[Garkalnes pagasts|Garkalnes]], [[Ādažu pagasts|Ādažu]] un [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu]] pagastiem. Pagasta centrs ir [[Carnikava]], kas atrodas 25 km attālumā no [[Rīga]]s.

Pirmoreiz izveidots 1992. gadā. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Carnikavas novads'''. 2021. gadā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]].

== Daba ==
[[Attēls:Возле берега - panoramio.jpg|thumb|[[Gauja]]s krasts.]]
Kopējā pagasta platība ir 80,2 kvadrātkilometru, turklāt lielāko daļu aizņem [[mežs|meži]], bet ceturtdaļa no kopplatības tiek izmantota [[lauksaimniecība]]i. Carnikava ir pazīstama ar [[Piejūra|dabas parku &quot;Piejūra&quot;]], kas ir iekļauts Eiropas Savienības izveidotajā īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā &quot;Natura 2000&quot;&lt;ref name=&quot;daba.gov.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/piejura/|title=Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2020-06-15}}&lt;/ref&gt; un kurā sastopamas vairākas aizsargājamas augu sugas. [[Ummis|Ummja ezerā]] konstatētas daudzas beznoteces dzidrūdens tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlija, ezerenes u.c. Pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.&lt;ref name=&quot;daba.gov.lv&quot;/&gt; Parks aizņem apmēram piektdaļu visas pagasta teritorijas. Carnikavas pagasta teritorijā ir piecas upes un kanāli, astoņi ezeri un četras ezeru salas. Pagastā ir 19 kilometrus gara pludmale gar Rīgas līča Vidzemes piekrasti no Kalngales līdz Lilastei.&lt;ref name=&quot;carn&quot; /&gt;

=== Reljefa formas ===
* [[Brēdes smilts]]
* [[Dižpalvas kāpa]]
* [[Labošanās virsotne]]
* [[Lagzdu kalns]]
* [[Lilastes kāpa]]
* [[Nagaiņu kalns]]
* [[Saules kalns]]
* [[Vilku kalni]]

=== Hidrogrāfija ===

==== Ūdensteces ====
* [[Dzirnupe (Gaujas pieteka)|Dzirnupe]]
* [[Eimura kanāls]]
* [[Gauja]]
* [[Langa]]
* [[Langas kanāls]]
* [[Lilaste (upe)|Lilaste]]
* [[Mangaļu Eimurs]]
* [[Vecgauja]]
* [[Veclanga]]

==== Ūdenstilpes ====
* [[Dienvidu Garezers]]
* [[Dzirnezers]]
* [[Laveru ezers]]
* [[Lilastes ezers]]
* [[Mazais Dzirnezers]]
* [[Mazlandziņas ezers]]
* [[Pulksteņezers]]
* [[Serģis (ezers)|Serģis]]
* [[Ummis]]
* [[Vidējais Garezers]]
* [[Ziemeļu Garezers]]

==== Purvi ====
* [[Briežu purvs]]
* [[Ķikatpurvs]]
* [[Lapu purvs]]
* [[Lielpurvs]]
* [[Serģa purvs]]

=== Dabas aizsardzība ===
Daļa no pagasta atrodas [[Piejūra|Piejūras dabas parka]] teritorijā.

== Vēsture ==
[[Attēls:Stamps of Latvia, 2011-03.jpg|200px|thumb|Latvijas pastmarka ar pirmo novada ģerboni (2009–2015)]]
Carnikavas pagasts vēsturiski veidojies kā zvejnieku ciems pie garākās upes Latvijā — [[Gauja|Gaujas]]. Šī ir senās [[Kubesele|Kubeseles]] novada [[Līvu zemes|Līvu zeme]]. 1211. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] minēts, ka vietā, kur Gauja ieplūst jūrā, pulcējies līvu karaspēks. Tā saukta par &quot;Koivemundi&quot; (upes muti), savukārt paši [[Lībieši|līvi]] šo vietu dēvējuši par &quot;Sarnikau&quot; (ošleju, [[Parastais osis|ošu]] ieleju).&lt;ref name=&quot;carnikava.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/sabiedriba/vesture|title=Vēsture|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}&lt;/ref&gt; Carnikavas kā apdzīvotas vietas sākums saistīts ar lielu Gaujas salu, uz kuras 17. gadsimtā tika uzcelta greznākā muiža Vidzemē, kas sava krāšņuma dēļ tika dēvēta par [[Meņģeles pils|Meņģeles pili]]. Tās saimnieki kļuvuši zināmi arī ar pirmo zivju audzētavas izveidi Latvijā un Krievijā, kā arī zivju konservu fabriku. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā muiža tika iznīcināta un tā arī netika atjaunota.&lt;ref name=&quot;carnikava.lv&quot;/&gt;

1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), 1826. gadā tajā ietilpa [[Baltezera baznīca|Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām — koka [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīcu]] (nodegusi 2017. gadā) un koka&lt;ref&gt;[http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html Garkalnes evaņģēliski luteriskā draudze]&lt;/ref&gt; [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle'').

19. gadsimtā tagadējā Carnikavas pagasta teritorija atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]]. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārās reformas]] [[Carnikavas muiža]], saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 [[Hektārs|ha]] kopplatībā.&lt;ref&gt;{{LKV|I.|1427}}&lt;/ref&gt; Tagadējā pagasta rietumu daļa (Garciems, Kalngale, Mežgarciems, Eimuri) līdz 1949. gadam bija [[Mangaļu pagasts|Mangaļu pagasta]] sastāvdaļa.

1945. gadā Ādažu pagastā izveidoja Ādažu, [[Berģu ciems|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un [[Garkalnes ciems|Garkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastus un apriņķus 1949. gadā likvidēja. '''Carnikavas ciems''' no 1949. gada ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu rajonā]], 1954. gada 14. jūnijā to pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]]. Pēc Saulkrastu rajona likvidācijas {{dat|1956|12|07}} Ādažu ciemu iekļāva [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]]. Bijušā Mangaļu pagasta vietā izveidotā Mangaļu ciema lielāko daļu 1974. gada 16. augustā pievienoja [[Ādažu ciems|Ādažu ciemam]], bet nelielu daļu - [[Berģu ciems|Berģu ciemam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68300989&amp;isArticle=true&amp;query=Manga%C4%BCu%20ciema%20|title=Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU|work=Darba Balss|date=1974. gada 7. septembrī|publisher=Periodika.lv}}&lt;/ref&gt; 

Carnikavas pagastu Rīgas rajona sastāvā izveidoja {{dat|1992|4|2}}, kad no 1990. gadā atjaunotā [[Ādažu novads|Ādažu pagasta]] tika atdalītas zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar [[autoceļš P1|šoseju P1]]. 2006. gada 21. martā pagastu reorganizēja par Rīgas rajona '''Carnikavas novadu''', kurš 2009. gada 1. jūlijā kļuva par patstāvīgu administratīvi teritoriālu vienību.&lt;ref&gt;[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Novadu%20un%20pagastu/Carnikavas%20novads/Carnikavas_novada_attistibas_programma_12_01_09.pdf?PHPSESSID=5216a4de48323a5c6c3c290af5c233ca Carnikavas novada attīstības programma 2008-2013. gadam]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 1. jūlijā Carnikavas novads atgriezās Carnikavas pagasta statusā jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. 2026. gadā 15. jūlijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja likumprojektu par pilsētas statusa piešķiršanu Carnikavai, sākot ar 2026. gada 22. augustu, atdalot to no Carnikavas pagasta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;

=== Militārā mantojuma objekti ===
* [[Latvijas Sapieru pulks|Latvijas armijas Sapieru pulka]] līdz 1938. gadam uzbūvētie krasta aizsardzības nocietinājumi (Carnikavā, Gaujas ietekas jūrā kreisajā krastā);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/529?0|title=Krasta aizsardzības nocietinājumi Carnikavā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}&lt;/ref&gt;
* [[Vērmahts|Vērmahta]] 1944. gadā būvētie ierakumi Langas upes stāvkrastā;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/113?0|title=Ierakumi Langas upes stāvkrastā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}&lt;/ref&gt;
* [[Mežgarciems|Mežgarciemā]] atrodas bijusī [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] Pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņa (ierīkota ap 1960. gadu), kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/109?0|title=Padomju armijas pilsētiņa Mežgarciemā|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri|title=Carnikavas Novadpētniecības centrs|website=www.zivis.carnikava.lv|access-date=2020-06-16|archive-date=2020-06-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200616105407/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/turisms/ko-apskatit/mezgarciems-un-bunkuri}}&lt;/ref&gt; Carnikavas pagasta teritorijas plānojumā tā atzīmēta kā dzīvojamās apbūves teritorija, ierīkota brīvdabas ekspozīcija;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828051614/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5202-foto-padomju-simbolika-mezgarciemu-vel-kadu-laiku-izdailos# |archivedate={{dat|2016|08|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Padomju armijas raķešu bāžu darbinieku apmācību vieta [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastē]] (sākta būvēt [[1960. gadi|1960. gados]]);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160629152457/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/5522-raketes-no-lilastes-nelidos-nekad-grausti-lenam-pazud#|archivedate={{dat|2016|06|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Padomju armijas militārs objekts aiz bijušās dārzkopības sabiedrības &quot;Sala 2&quot;, blakus [[Mazlandziņas ezers|Mazlandziņas ezeram]] [[Carnikava|Carnikavā]],{{Nepieciešama atsauce}} kas ir pārveidota par savrupmāju rajonu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā.

=== Apdzīvotās vietas ===
{{pamatraksts|Carnikavas novada ciemu uzskaitījums}}
[[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|thumb|182x182px|Carnikavas novada ģerbonis (2015–2021)]]
Carnikavas pagastā ir desmit ciemi virzienā no Rīgas [[Trīsciems|Trīsciema]] Mangaļu muižas uz [[Bādciems|Bādciemu]] Saulkrastu novadā:
* [[Kalngale]]
* [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]]
* [[Garciems]] un tajā esošais [[Mežciems (Carnikavas pagasts)|Mežciems]]
* [[Mežgarciems]]
* [[Garupe (ciems)|Garupe]]
* [[Laveri]]
* [[Carnikava]]
* [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
* [[Siguļi]] — vēsturiskais Carnikavas centrs
* [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]]&lt;ref name=&quot;carn&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Carnikavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&amp;zoom=100,467,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=12.01.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=10&amp;zoom=100,467,-106 |archivedate=16.01.2017 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (5276)   |green|62.1}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2093)     |red|24.6}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (280) |violet|3.3}}
{{bar percent|[[Poļi]] (146)        |black|1.7}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (268)     |blue|3.2}}
{{bar percent|Cita tautība (285)    |purple|3.4}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (152)    |orange|1.8}}
}}
{{-}}
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1993|4893
|2000|4593
|2011|6712
|2021|9525
}}

=== Ievērojami Carnikavas pagasta novadnieki ===
* [[Augusts Albanuss|Johans Augusts Lēberehts Albanuss]] (1765—1839), mācītājs Kalngales pastorātā,&lt;ref name=&quot;baltabaznica.lv&quot;&gt;[http://www.baltabaznica.lv/mes-esam/musu-vesture/9-musu-vesture Baltābaznīca.lv]&lt;/ref&gt; cenzors, [[Rīgas Domskola]]s rektors, [[Vidzemes guberņas ģimnāzija]]s direktors
* [[Anna Auziņa]] (1975), dzejniece
* [[Ludmila Azarova|Ludmila Azarova (Vāciete)]] (1935—2012), žurnāliste un dzejniece, dzīvoja pie mātes Emmas Dimpēnas-Azarovas (1909—1998) mājā Cīrulīšu ielā 15&lt;ref name=&quot;aprinkis.lv&quot;&gt;[http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/10456-pierigas-legendas-carnikavas-novads-ojara-vaciesa-vilna-titana-un-melanijas-vanagas-majvieta Griškeviča, Una, Pierīgas leģendas: Carnikavas novads — Ojāra Vācieša, Viļņa Titāna un Melānijas Vanagas mājvieta, «Aprinkis.lv», 2019. gada 8. augustā]&lt;/ref&gt;
* [[Agita Balode]] (1962), gleznotāja
* [[Lūcija Baumane]] (1905—1988), aktrise, teātra režisore un dramatiskā pedagoģe, dzīvoja Kalngalē&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/visu-pati-12567127 Šaitere, Tekla. Visu pati. Diena, 2015, 15. oktobris]&lt;/ref&gt;
* [[Reinholds Bernhards|Mārtiņš Reinholds Bernhards]] (1879—1937), [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|1919. gada Latvijas S.P.R.]] [[jūras kara flote]]s komandieris,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 |title=46-47. lpp. |access-date={{dat|2019|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220520114826/https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242 }}&lt;/ref&gt; tālbraucējs kapteinis, Ķeizariskās zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, [[Polinēzija]]s ģeogrāfs un antropologs&lt;ref&gt;Bernhards, R., kapt. &quot;Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā&quot;, «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.&lt;/ref&gt;
* [[Kristofs Frīdrihs Brose]] (1773—1827), pseidonīms Ernsts Bonsens, mācītājs Kalngales pastorātā, rakstnieks, [[Maskavas Universitāte]]s mācībspēks, mēnešraksta «Ruthenia» izdevējs&lt;ref name=&quot;baltabaznica.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://bbld.de/0000000015725785 Brosse, Friedrich Christoph (Ps.: Ernst Bonsens) (1773—1827)]&lt;/ref&gt;
* [[Dzintars Dreibergs]] (1981), latviešu kino režisors, dzīvo Garupē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/dzintars-dreibergs|title=Dzintars Dreibergs {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-11-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš]] (dzimis 1899. gada 17. jūnijā «[[Drunkas Nagaiņi|Drunkas Nagaiņos]]»&lt;ref&gt;[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2310:15657#&amp;gid=1&amp;pid=8 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 235. fonds «Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas» 12. uzskaites saraksta 745. lieta «Ādažu latviešu un vācu draudzes 1899. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs», 8. lpp.]&lt;/ref&gt; Carnikavā, miris 1983. gada 31. decembrī Sidnejā) Austrālijas latviešu gleznotājs
* [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]] (1930—2022), būvinženieris, ilggadējs būvniecības nozares eksperts, [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris (2020)&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/318555-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris]&lt;/ref&gt;
* [[Jēkabs Aleksandrs Dzenis]] (1983—1979), akciju sabiedrības «Laima» valdes loceklis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis |title=Jēkabs Aleksandrs Dzenis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/jekabs-aleksandrs-dzenis }}&lt;/ref&gt;
* [[Heinrihs Gēgingers]] (dzimis 1875. gada 3. septembrī Rīgā, miris 1943. gada 30. septembrī Lissā, Vācijā), rūpnieks
* [[Eduards Grantskalns]] (dzimis 1881. gada 22. decembrī Lodē, miris 1964. gada 12. martā Ņūdžersijā, ASV) [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, paraugsaimniecības «Ruthenia» īpašnieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933)
* [[Modris Ģelzis]] (1929—2009), arhitekts
* [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993),&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=205 Gunārs Freimanis, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs]&lt;/ref&gt; dzejnieks un [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|VDK]] represiju upuris
* [[Aleksandrs Jaunbērzs]] (1882—1969), [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis]], [[Rīgas apriņķa valde|Rīgas apriņķa valdes priekšsēdētājs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P |title=Pilsētu nodaļas vadītājs aiziet pensijā, «Pagasta Dzīve», Nr. 7, 1938, 1. jūlijs |access-date={{dat|2020|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pagd1938n07{{!}}article:DIVL205{{!}}query:Jaunb%C4%93rzu%20Jaunb%C4%93rzs%20Triju%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20Jaunb%C4%93rzs{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; dzīvoja [[Latveri|Laveros]] kopā ar mazdēlu [[Andris Ruģēns|Andri Ruģēnu]]
* [[Anna Jēkabsone]] (1890—1944), Latvijas Nacionālā teātra aktrise, dzīvoja «Karašu» mājās&lt;ref name=&quot;aprinkis.lv&quot;/&gt;
* [[Benedikts Kalnačs]] (1965), literatūrzinātnieks
* [[Ramons Kepe]] (1932—2013), operdziedātājs
* [[Rita Kukaine]] (1922—2011), mikrobioloģe, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] Mikrobioloģijas institūta direktore
* [[Harijs Lapiņš]], PSRS Vissavienības autortiesību aģentūras Latvijas republikāniskās nodaļas priekšnieks (1932-2023)
* [[Vilis Lācis]] (Jānis Vilhelms Lāce) (1904—1966), rakstnieks, [[Latvijas PSR ministru padomes priekšsēdētājs|LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs]],&lt;ref name=&quot;Pavasara, L 1982&quot;&gt;Pavasara, L. &quot;Ievērojamie novadnieki&quot;, ''Darba Balss'', Nr. 110, 1982, 14. septembris, 3. lpp.&lt;/ref&gt; viens no galvenajiem PSRS okupācijas kolaboracionistiem, vasarās dzīvoja [[Garciems|Garciema]] «Dīķos», blakus tagadējai Vaļu ielai
* [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992), rakstnieks&lt;ref name=&quot;Pavasara, L 1982&quot;/&gt;
* [[Anrijs Matīss]] (1973), Latvijas Republikas satiksmes ministrs
* [[Māra Marnauza]] (1963), kordiriģente
* [[Auguste Juliāna fon Mendgena|Baronese Auguste Juliāna fon Mengdena]] (1719—1787),&lt;ref&gt;[http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php/index.php?lang=de&amp;do=tekst&amp;tid=4908 Nachricht von dem Fräulein Augusta Juliana, Freyherrinn von Mengden (1787)]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Krievijas Impērija]]s politiķe kā Impērijas valdnieces, reģentes [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annas Leopoldovnas]] favorīte un mīļākā&lt;ref name=&quot;e-reading-lib.com&quot;&gt;[http://www.e-reading-lib.com/chapter.php/90999/9/Anisimov_-_Ivan_VI_Antonovich.html#note_307 Анисимов, Евгений. ''Иван VI Антонович''. Серия: Жизнь замечательных людей. Молодая гвардия, 2008. {{ISBN|978-5-235-03026-8}}.]&lt;/ref&gt;
* [[Ernsts Reinholds fon Mengdens|Svētās Romas Impērijas reihsgrāfs Ernests Reinholds fon Mengdens]] (1726—1798), [[Krievijas Impērija]]s galma virskambarkungs, [[tiesībzinātnieks]], landrāts, [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieks]]
* [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdrihs Meins]]&lt;ref&gt;Silinš, Uldis. ''Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944.'' Elpa, 2002. 38. lpp.&lt;/ref&gt; (1593—1659),&lt;ref&gt;[http://libris.kb.se/bib/2518137 Friderici Menii Historischer Prodromus des lieffländischen Rechtens und Regiments von Anfange der Provintz Erfindunge]&lt;/ref&gt; [[tiesībzinātnieks]], [[vēsturnieks]], [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors, [[alķīmiķi]]s,&lt;ref&gt;Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia. Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur. Holmiaw, Sumptibus &amp; Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.&lt;/ref&gt; kurš pirmais drukā publicējis [[dainas]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]].&lt;ref&gt;Fridericus Menius. Syntagma de origine Livonorum. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: Scriptores rerum Livonicarum. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.&lt;/ref&gt;
* [[Zigurds Neimanis]] (1947), aktieris, režisors
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), dzejnieks&lt;ref name=&quot;Pavasara, L 1982&quot;/&gt;
* [[Miķelis Voldemārs Pētersons]] (1893—1977), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons |title=Miķelis Voldemārs Pētersons |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513001639/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/lacplesa-kara-ordena-kavalieri/mikelis-voldemars-petersons }}&lt;/ref&gt;
* [[Jēkabs Prīmanis]] (1892—1971), [[antropoloģija|antropologs]] un [[eigēnika|eigēniķis]], [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s un [[Baltijas Universitāte]]s profesors, Atzinības krusta kavalieris (1936), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1939)
* [[Kristians Panders|Kristians Heinrihs Panders]] (1794—1865), [[paleontologs]], [[embriologs]] un [[ģeologs]], kuru [[Čārlzs Darvins]] darbā ''Sugu izcelšanās'' atzina par savas evolūcijas teorijas priekšteci.&lt;ref name=&quot;Charles Robert Darwin 1861&quot;&gt;Charles Robert Darwin. ''On the Origin of Species by Means of Natural Selection Or The Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life.'' London: John Murray, Albemarle Street, 1861. p.xviii.&lt;/ref&gt;
* [[Lilija Kepe-Sniedze|Lilija Sniedze]] (1922—2008), operdziedātāja, dzīvoja arhitektes [[Marta Staņa|Staņas]] veidotā ēkā [[Garciems|Garciemā]]&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ta-dulla-milestiba-13190113 Šaitere, Tekla. «Tā dullā mīlestība», [[Diena (laikraksts)]], 2007, [[14. jūlijs]]]&lt;/ref&gt;
* [[Mārtiņš Eduards Šiliņš]] (1900—1980), [[Sidneja]]s latviešu biedrības vadītājs (1953—1974)
* [[Mārtiņš Štālbergs]] (1867—1942), tālbraucējs kapteinis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs |title=Mārtiņš Štālbergs, kapteinis |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190513000021/http://www.zivis.carnikava.lv/lv/carnikava-vakar-un-sodien/toreiz-un-tagad/ieverojamas-personibas/kapteini/kapteinis-martins-stalbergs }}&lt;/ref&gt;
* [[Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs)|Ferdinands Erdmans Štolls]] (1816—1893), mācītājs Kalngales pastorātā&lt;ref name=&quot;baltabaznica.lv&quot;/&gt;
* [[Vilnis Titāns]] (1944—2006), tēlnieks, dzīvoja [[Garupe (ciems)|Garupē]]
* [[Aina Tītmane]] (1928-2020&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Aina-Titmane |title=Aina Tītmane, 1928. gada 15. aprīlis — 2020. gada 16. septembris |access-date=2021. gada 11. Jūnijs |archive-date=2021. gada 11. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20210611154304/https://timenote.info/lv/Aina-Titmane }}&lt;/ref&gt;), arhitekte-pilsētbūvniece, Latvijas Arhitektu savienības atbildīgā sekretāre (1984—1996),&lt;ref&gt;[http://www.makslinieki.lv/profile/Aina-T%C4%ABtmane/ Aina Tītmane]&lt;/ref&gt; dzīvoja Garupē
* [[Pēteris Eduards Tomsons]] (1891-?), kara lidotājs, Brīvības cīņu dalībnieks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Peteris-Eduards-Tomsons |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260106134419/https://timenote.info/lv/Peteris-Eduards-Tomsons }}&lt;/ref&gt;
* [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), dzejnieks, dzīvoja Carnikavā, Cīrulīšu ielā
* [[Mārtiņš Vācietis]] (1873—1945), Latvijas Republikas armijas ģenerālis, [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|kara ministrs]], [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris, dzīvoja Carnikavā, muižas pārvaldnieka namā
* [[Melānija Vanaga]] (1905—1997), rakstniece un LPSR Valsts drošības komitejas represiju upure, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsniece&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/240689-triju-zvaigznu-ordena-domes-pazinojums Triju Zvaigžņu ordeņa domes paziņojums, «Latvijas Vēstnesis», Nr. 132, 1994, 10. novembris]&lt;/ref&gt;
* [[Andris Vējāns]] (Donats Kalnačs) (1927—2005), rakstnieks un dzejnieks, [[Latvijas miera aizstāvēšanas komiteja|LPSR miera komitejas]] priekšsēdētājs, dzīvoja [[Garciems|Garciemā]]
* [[Tālis Vīksna]] (1951—2005), šahists
* [[Alfrēds Vītols (zemnieks)|Alfrēds Vītols]] (1896—1974), [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris]], izcēlies [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] kaujās pie Carnikavas
* [[Alvis Vītoliņš]] (1946—1997), šahists
* [[Pēteris Zandbergs]] (1894—1980), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
* [[Uldis Zemzaris]] (1924—2022), gleznotājs, dzīvoja Garciemā&lt;ref&gt;Ivanova, Inese. «Tracīcija sakņojoties», [[Literatūra un Māksla]], 1993, 1. oktobris.&lt;/ref&gt;[[Attēls:LVA Carnikavas novads flag.png|thumb|160x160px|Carnikavas novada karogs (2010–2021, nelielas izmaiņas no 2015)]]

=== Novada pašvaldība (2006—2021) ===
{{Pamatraksts|Carnikavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}}
Pēdējā pašvaldības vadītāja bija [[Daiga Mieriņa]] (dz. Jurēvica) no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta. Pašvaldības vadītāja iepriekš ilgstoši bija [[Elfa Sloceniece]] (1996.–2010.), īslaicīgi 2015. gadā – [[Imants Krastiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/94461-carnikavas-strida-abols-jeb-zelta-tilts.htm|title=Carnikavas strīda ābols jeb Zelta tilts|website=nra.lv|access-date=2022-02-02|date=2013-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atkal-mainita-carnikavas-domes-vadiba|title=Atkal mainīta Carnikavas domes vadība|website=LA.LV|access-date=2022-02-02|date=2016-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Tautsaimniecība ==

=== Satiksme ===
Carnikavas pagastu šķērso 1. šķiras ceļš Rīga (Jaunciems) — Carnikava — Ādaži ([[autoceļš P1|P1]]). Teritorijas austrumu pusē piekļaujas autoceļš &quot;[[Via Baltica]]&quot; (E67). Pagastam cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga — Skulte]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/|title=Novada raksturojums|website=Ādažu novads|access-date=2022-09-11|language=lv-LV|archive-date=2021-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20211226130040/https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/}}&lt;/ref&gt;

=== Uzņēmējdarbība ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==

=== Laikmetīgā māksla ===
1972. gadā Carnikavā Gaujas estuāra kreisā krasta Jūrasleju pļavās pie jūras notika laikmetīgās mākslas pasaulē ievērību ieguvusī performance «''Wedding of Jesus Christ'' ([[Jēzus Kristus kāzas Carnikavā]])», kuru vadīja [[Andris Grīnbergs]] un kurā piedalījās arī Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, dzejniece [[Ināra Eglīte]], Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Inta Jaunzema (Grīnberga), aktrise [[Ninuce Kaupuža-Leimane]], Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Sandrs Rīga, Ivars Skanstiņš un Eižens Valpēters.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=cCpKDwAAQBAJ&amp;pg=PT228&amp;lpg=PT228&amp;dq=%22J%C4%93zus+Kristus+k%C4%81zas%22+Carnikav%C4%81&amp;source=bl&amp;ots=qZ3g1n1xrx&amp;sig=ACfU3U0pQAuWo-aTEBfmAywJ72LsK9Y0Ig&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=2ahUKEwj9rsWJztHpAhVi16YKHVo1BO8Q6AEwDXoECAoQAQ#v=onepage&amp;q=%22J%C4%93zus%20Kristus%20k%C4%81zas%22%20Carnikav%C4%81&amp;f=false Cseh-Varga, Katalin, Czirak, Adam (eds). «Performance art in the second public sphere: event-based art in late socialist europe.» Rotledge Advances in Theatre and Performance Studies. New York: Routledge, 2018.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/89245.html Akcija “Jēzus Kristus kāzas” Carnikavā. Dalībnieki: Andris Bergmanis, Irēna Birmbauma, Māra Brašmane, Ināra Eglīte, Mudīte Gaiševska, Aija Grīnberga, Andris Grīnbergs, Inta Jaunzema (Grīnberga), Ninuce Kaupuža, Ingvars Leitis, Ināra Podkalne, Aleksandrs Rotbergs ('Sandrs Rīga'), Ivars Skanstiņš, Eižens Valpēters (Photos: Māra Brašmane). Diapozitīvu kolekcija. Pieder kolekcijai: Laikmetīgās Mākslas centra kolekcijas (Europeana) Izveidošanas datums: 2019. gada 12. jūlijs.]&lt;/ref&gt;

=== Nemateriālais kultūras mantojums ===
Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā 2019. gadā iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/|title=Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas vēl trīs vērtības|website=Latvijas Nacionālais kultūras centrs|access-date=2020-06-15|language=en|archive-date=2020-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200615133157/https://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/nemateriala-kulturas-mantojuma-saraksta-ieklautas-vel-tris-vertibas/}}&lt;/ref&gt;

17. gadsimtā Gaujas lejtecē Carnikavā atradās vienīgā pārceltuve, kas bija īpaši svarīga starptautiskajam ceļam Rīga — [[Pērnava]]. Tās tuvumā 1851. gadā tika uzcelta māja &quot;Cēlāji”, kuras iemītnieki rūpējās, lai ikviens varētu nokļūt otrpus Gaujai. 1966. gadā māja tika nogādāta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju]], bet tagad tās kopija ir uzbūvēta no jauna un ēkā, kas atrodas Gaujas krastā, darbojas Carnikavas Novadpētniecības centrs, kas svinīgi tika atklāts 2012. gada rudenī. Tur var iepazīt Carnikavas novada veidošanās vēsturi, tradīcijas, vērtības un īpašo nēģu zvejas arodu gadsimtu gaitā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.carnikava.lv/novadpetniecibas-centrs|title=Novadpētniecības centrs|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}&lt;/ref&gt;

=== Kultūras pieminekļi ===
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Carnikavas novadā}}
* [[Baltgalvju Upurkalni]] - vietējas nozīmes kultūras piemineklis;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/2088|title=2088 - Baltgalvju Upurkalni - Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}&lt;/ref&gt;
* [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] (gājusi bojā 2017. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/8692|title=8694 - Carnikavas luterāņu baznīca
 - Mantojums.lv|website=mantojums.lv|access-date=2024-06-09}}&lt;/ref&gt;

=== Reliģija ===
Carnikavas luterāņu draudze pēc baznīcas izpostīšanas ugunsgrēkā 2017. gadā tiekas &quot;Laivu mājas&quot; kapelā Carnikavā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltezerabaznica.lv/lv/?n=carnikavas_baznica|title=Carnikavas baznīca|website=www.baltezerabaznica.lv|access-date=2024-06-09}}&lt;/ref&gt; Carnikavas kapos atrodas 18. gadsimtā celtā Carnikavas muižas kapliča.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_kapi|title=Carnikavas kapi|last=|first=|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamas vietas ==
=== Gaujas ieteka jūrā (Gaujas grīva) ===
[[Gauja]] ir Latvijas garākā upe (452 km), kas savu ceļu tā sāk Vidzemes augstienē, bet noslēdz satiekoties ar [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] Carnikavā. Gauja ir viena no Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir piemērota vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību. Carnikavas pagasta teritorijā esošajā [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]] iespējams vērot vairāk nekā 232 putnu sugas, jo īpaši Gaujas grīvas kreisā krasta teritorijā un vecupēs, kas nodrošina visu reto ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanu. Nozīmīgākās atsevišķu reto un aizsargājamo sugu, kā, piemēram, [[mazais zīriņš]], [[jūras zīriņš]] un [[jūras žagata]], ligzdošanas vietas ir smiltāji un smilšainās salas upju grīvās un lejtecēs, tai skaitā Gaujas grīvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/561-gauja-un-tas-ieteka-jura|title=Gauja un tās ieteka jūrā|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}&lt;/ref&gt;

=== Carnikavas muižas parks ===
Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar vienu no greznākajām muižām Vidzemē. Barona Magnusa Gustava fon Mengdena dēls Ernsts Reinholds [[Mengdeni|fon Mengdens]] (1726—1798) savai bagātībai 1774. gadā Vācijā nopirka grāfa titulu un apmēram šajā laikā tika uzcelta Carnikavas muižas ēka — lepnākā pils Vidzemē. Tajā ilgus gadus saimniekoja arī fon Panderu dzimta (piem. [[Kristians Panders]]). Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gada 30. septembrī, Carnikavas muižas ēkas nopostīja ugunsgrēks un tās vairs neatjaunoja. Pēdējais muižas īpašnieks bija rūpnieks Heinrihs Gēgingers.&lt;ref name=&quot;tourism.carnikava.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/784-carnikavas-muizas-parks|title=Carnikavas muižas parks|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}&lt;/ref&gt; 1960. gados padomju okupācijas režīms pils drupu vietā ierīkoja 1944. gadā kritušo padomju karavīru brāļu kapus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/par-kadreiz-grezno-carnikavas-muizu-sodien-liecina-vien-kolonnas-kapitelis.a292823/|title=Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sovietheritage.blogspot.com/2017/05/carnikavas-padomju-armijas-krituso.html|title=Padomju mantojums. Soviet heritage.: Carnikavas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Carnikava|last=Ceļamāja|website=Padomju mantojums. Soviet heritage.|access-date=2023-07-06|date=pirmdiena, 2017. gada 22. maijs}}&lt;/ref&gt;

Muižas parks 2005. gadā atjaunots un labiekārtots. Parka vidū var apskatīt pēdējo muižas liecinieku — 18. gadsimta 80. g. kolonnas [[Kapitelis|kapiteli]] (valsts nozīmes mākslas pieminekli), savukārt tautas nama &quot;Ozolaine” ēka uzcelta muižas klēts vietā. Parkā ir arī piemiņas vieta 1919. gadā [[Baltijas landesvērs|Landesvēra]] nošautajiem 12 carnikaviešiem, kurus tie turēja aizdomās par simpatizēšanu [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|komunistiem]].&lt;ref name=&quot;tourism.carnikava.lv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/528?0|title=Piemineklis pieminot 1919. gadā Landesvēra nošautos carnikaviešus|website=Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts  „Militārais mantojums”|access-date=2023-07-06}}&lt;/ref&gt;

=== Svētku laukums ===
Carnikavas pagastā ir izveidots laukums ar vietu piemineklim, kur iedzīvotājiem pulcēties Latvijas valsts svētkos un citos nozīmīgos pasākumos. Svētku laukuma centrā ir 2011. gadā tēlnieka [[Vilnis Titāns|Viļņa Titāna]] Carnikavai piemineklis &quot;Atceroties&quot; — granītā izkaltais tēls simbolizē nepadošanos, mūžīgu celšanos un iešanu tālāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/attistiba/projekti/pasvaldibas/599-svetku-laukums|title=Svētku laukums|website=carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/556-skulptura-atceroties|title=Skulptūra &quot;Atceroties&quot;|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}&lt;/ref&gt; Laukumā atrodas arī 2018. gadā pēc [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] rosinājuma uzstādīta piemiņas [[stēla]], godinot trīs no Carnikavas novada nākušos [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalierus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/|title=Carnikava. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēla.|website=Latvijas pieminekļi|access-date=2023-07-06|date=2020-07-06|language=lv|archive-date=2023-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230707162604/https://latvijaspieminekli.lv/carnikava-lacplesa-kara-ordena-kavalieru-pieminas-stela/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2021/11/carnikava-pieminas-stela-novada.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Carnikavā piemiņas stēla novadā dzimušajiem LKOK|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2023-07-06|date=svētdiena, 2021. gada 14. novembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AM%20publiskais%20parskats_2016.pdf Aizsardzības ministrijas 2016. gada publiskais pārskats]&lt;/ref&gt;

=== Ojāra Vācieša piemineklis ===
Carnikavas pagasta kapos Siguļos atdusas latviešu tautas dzejnieks [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983). Par godu dzejnieka 80. gadu jubilejai labiekārtota O. Vācieša un arī viņa mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres, dzejnieces [[Ludmila Azarova|Ludmilas Azarovas]] (1935—2012) piemiņas vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tourism.carnikava.lv/apskates-objekti/553-o-vaciesa-piemineklis|title=O.Vācieša piemineklis|website=tourism.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}&lt;/ref&gt; Pieminekļa autori ir arhitekti Ingūna Rībena un Uģis Zābers un tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Pieminekļa idejas pamatā ir O. Vācieša dzejoļu krājuma &quot;Zibens pareizrakstība&quot; poētika, un esošais dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt L. Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/brivdienu-marsruts-carnikava-daudzveidigi-apskates-objekti-kuros-atzimet-ari-lacplesa-dienu.d?id=49432349&amp;page=7|title=Ojāra Vācieša piemiņas vieta|last=Tūrismagids|website=delfi.lv|access-date=2020-06-16|date=2017-11-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Carnikavas promenāde ===
Latvijā garākā promenāde uz jūru ar cieto segumu, kas 1800 metru garumā stiepjas cauri [[Piejūra|dabas parkam “Piejūra”]] līdz pašai jūrai. Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.carnikava.lv/jaunumi/20-attistiba/3625-carnikavas-promenades-atklasana-jau-so-sestdien|title=Sestdien svinīgi tiks atklāta Carnikavas promenāde|website=www.carnikava.lv|access-date=2020-06-15}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
{{Gallery
|title=
|width=150
|height=150
|lines=4
|align=center
|Attēls:Царникава (Латвия) Этнографический музей - рыбачий баркас - panoramio.jpg|Zvejas laiva Carnikavas novadpētniecības centrā
|Attēls:Carnikavas luterāņu baznīca 1.jpg|[[Carnikavas luterāņu baznīca]]
|Attēls:Ummis 2002-08-16.jpg|[[Ummis|Ummja]] ezers|Attēls:Stamps of Lithuania, 2012-31.jpg|Carnikavas dzelzceļa tilts Lietuvas pastmarkā
|Attēls:Зимний берег - panoramio (1).jpg|[[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krasts
|Attēls:Гарциемс (Латвия) Осеннее море... - panoramio.jpg|Piekraste [[Garciems|Garciemā]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.carnikava.lv}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Ādažu novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ādažu novada pagasti]]
[[Kategorija:Carnikavas pagasts| ]]</text>
      <sha1>m3pjdtne5ucpyrc2pqrbnjxk6y7q83e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bengālijas lapsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74858</id>
    <revision>
      <id>4510357</id>
      <parentid>4401314</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:23:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5709" sha1="ecclb9dix353up5sg7d14k7ukcnjd9p" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Indianfox.jpg
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| dzimta = Canidae
| dzimta_lv = Suņu dzimta
| ģints = Vulpes
| ģints_lv = Lapsas
| suga = Vulpes bengalensis
| suga_lv = Bengālijas lapsa
| binomial = Vulpes bengalensis &lt;small&gt;([[George Shaw (biologs)|Shaw]], 1800)&lt;/small&gt;
| izplatība =
[[Attēls:Vulpes-bengalensis-map.png|center||250px]]
}}
'''Bengālijas lapsa''' (''Vulpes bengalensis'') jeb '''Indijas lapsa''' ir [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[plēsēji|plēsējs]], kas ir [[endēms|endēma]] [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] [[lapsas|lapsu]] suga. Tā mājo pustuksnešos un [[stepe|stepēs]], [[krūmājs|krūmājos]] un [[mežs|mežos]], dažādos [[kalns|kalnu]] biotopos, sākot ar [[Himalaji|Himalaju]] nogāzēm [[Nepāla|Nepālā]] un [[Pakistāna]]s dienvidos. Sastopama visā [[Indija]]s teritorijā, izplatības areālam plešoties līdz [[Bangladeša]]i dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ecoindia.com/animals/mammals/bengal-fox.html |title=Bengal Fox, Bengal Fox in India, Bengal Fox in Bandipur National Park - Eco India&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090131113754/http://www.ecoindia.com/animals/mammals/bengal-fox.html }}&lt;/ref&gt; 

Bengālijas lapsu medī, lai iegūtu kažokādu un arī gaļu. Dažādas tās ķermeņa daļas izmanto [[tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]], kā arī ir reģioni, kuros ēd lapsas [[gaļa|gaļu]]. Bengālijas lapsu [[populācija|populāciju]] apdraud [[lauksaimniecība]]s attīstība, kas ietekmē un samazina tām piemērotu dzīves telpu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/23049 |title=Vulpes bengalensis (Bengal Fox, Indian Fox)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081021092759/http://www.iucnredlist.org/details/23049 }}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
[[Attēls:Indian_Fox_at_Little_Rann_of_Kutch.jpg|thumb|left|260px|Bengālijas lapsas kažoka krāsa variē no pelēkas līdz pelēkbrūnai]]
[[Attēls:Indian_Fox_in_Siruguppa_.jpg|thumb|left|260px|Dienas vidū Bengālijas lapsa atpūšas ēnā vai slēpjas pazemes alā]]
Bengālijas lapsa ir neliela auguma dzīvnieks ar slaidu purnu, garām, smailām [[auss|ausīm]] un kuplu, garu asti. Ķermeņa garums bez astes 44—61 cm, [[aste]] 25—36 cm (apmēram 50—60% no ķermeņa garuma), svars 2,3—4,1 kg.&lt;ref name=mamma&gt;{{cite journal | last=Gompper | first=Matthew E. | last2=Vanak | first2=Abi Tamim | title=Vulpes bengalensis | journal=Mammalian Species | volume=795 | date=2006 | url = http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i1545-1410-795-1-1.pdf | issn=0076-3519 | doi=10.1644/795.1 | pages=1–5}}&lt;/ref&gt; Kažoka [[krāsa]] var būt ļoti dažāda (no pelēkas līdz pelēkbrūnai), bet visbiežāk mugura ir pelēkbrūna, sāni un kājas brūnganas, dažreiz pat koši rudas, pavēdere gaiši pelēka. Astes gals melns. Ausu mugurpuse tumši brūna ar melnu maliņu, arī lūpas ir melnas, bet uz purna pie acīm ir nelieli, melni laukumiņi.&lt;ref&gt;Menon, Vivek (2009). Mammals of India. Princeton Field Guides. Princeton University Press. {{ISBN|978-0-691-14067-4}}.&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
Bengālijas lapsa ir aktīva galvenokārt krēslas stundās un naktī. Jo karstāks, jo vēlāk vakarā vai agrāk no rīta lapsa iziet medībās. Karsto dienas vidusdaļu tā pavada, guļot pašas izraktā alā vai ēnā zem kāda krūma. [[Dzīvnieka ala|Ala]] parasti ir samērā liela un veido sarežģītu labirinta sistēmu ar vairākiem paplašinātiem guļamkambariem un vairākām izejām.&lt;ref name=john&gt;Johnsingh, A.J.T. (1978). &quot;Some aspects of the ecology and behaviour of the Indian fox Vulpes bengalensis Shaw.&quot;. J.Bombay Nat. Hist. Soc. 75: 397–405.&lt;/ref&gt; Bengālijas lapsai ir plašas vokalizācijas spējas, visbiežāk to var dzirdēt čivinot, bet lapsa arī rūc, vaimanā, rej un smilkst.&lt;ref name=john/&gt;

== Barība ==
Lapsa medī [[grauzēji|grauzējus]], [[rāpuļi|rāpuļus]], [[ķirzakas]], [[krabis|krabjus]], [[termīti|termītus]], [[kukaiņi|kukaiņus]], mazus [[putni|putnus]] un ēd arī [[augļi|augļus]].&lt;ref&gt;{{cite journal | last=Vanak | first=Abi Tamim | last2=Gompper | first2=Matthew E. | title=Dietary Niche Separation between Sympatric Free-Ranging Domestic Dogs and Indian Foxes in Central India: Table 1 | url=https://archive.org/details/sim_journal-of-mammalogy_2009-10_90_5/page/1058 | journal=Journal of Mammalogy | volume=90 | issue=5 | date=2009-10-15 | issn=0022-2372 | doi=10.1644/09-MAMM-A-107.1 | pages=1058–1065}}&lt;/ref&gt; Mazuļi un jaunas lapsas galvenokārt barojas ar grauzējiem.&lt;ref name=john/&gt;

== Vairošanās ==
Bengālijas lapsas veido [[monogāmija|monogāmus]] pārus, ļoti bieži uz mūžu. Pārošanās sezona notiek rudenī, parasti no oktobra līdz novembrim. Grūsnības periods ilgst 50—60 dienas, parasti piedzimst 2—4 kucēni. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Pirmos 3—4 mēnešus lapsēni pavada alā, šajā laikā māte tos zīda ar [[piens|pienu]]. Bengālijas lapsas dzīves ilgums ir apmēram 6—8 gadi.&lt;ref name=mamma/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://flickr.com/photos/7880802@N07/2166467332 Bengālijas lapsas foto]

[[Kategorija:Lapsas]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Dienvidāzijas fauna]]
[[Kategorija:Indijas fauna]]</text>
      <sha1>ecclb9dix353up5sg7d14k7ukcnjd9p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eirodziesma 2005</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78184</id>
    <revision>
      <id>4510585</id>
      <parentid>4086984</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:41:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pirmais pusfināls */ wikisaišu precizējumi......</comment>
      <origin>4510585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11526" sha1="4c0qqvirfmk0hlms1jb9r6rekthsbxc" xml:space="preserve">{{Eirodziesmas infokaste
|nosaukums              = Eirodziesma 2005
|attēls                 = [[Attēls:Eirodziesma 2005 logo.png|250px]]
|fināls                 = {{dat|2005|2|26|N|bez}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2005|1|29|N|bez}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2005|2|5|N|bez}}
|vadītājs (i)           = {{ubl|[[Ija Circene]]|[[Elvis Jansons]]|[[Uģis Joksts]]}}
|režisors               = [[Arvīds Babris]]
|pārraidītājs           = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Televīzija]]
|vieta                  = {{vieta|Latvija|Ventspils|Ventspils Olimpiskais Centrs}}
|uzvarētājs             = [[Valters &amp; Kaža]] — ''[[The War Is Not Over]]''
|dziesmu-kopskaits      = 64 dziesmas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/3336|title=Latvia: 64 songs for Eirodziesma 2005|publisher=Esctoday.com|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}|archive-date={{dat|2005|04|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20050414110939/http://www.esctoday.com/news/read/3336}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/347-eirovizijas_dziesmu_konkursa_nacionalajai_atlasei_eirodziesma_2005_pieteiktas_64_dziesmas|title=Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajai atlasei &quot;Eirodziesma 2005&quot; pieteiktas 64 dziesmas|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305053316/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/347-eirovizijas_dziesmu_konkursa_nacionalajai_atlasei_eirodziesma_2005_pieteiktas_64_dziesmas}}&lt;/ref&gt;
|balsošanas sistēma = Skatītāju un žūrijas balsojums
|viesmākslinieki = {{ubl|[[Fomins &amp; Kleins]]|[[Ruslana]]|[[F.L.Y.]]|[[Arnis Mednis]] un ''[[Odis]]''|''[[re:public]]''|[[Niks Matvejevs]] un ''[[Symbolic]]''|''[[Amberlife]]'' un ''[[Ladybird]]''}}
|koncerts = Eirodziesma
|iepriekšējais = [[Eirodziesma 2004|◄ 2004]]
|nākamais = [[Eirodziesma 2006|2006 ►]]
}}
'''Eirodziesma 2005''' bija [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|50. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija]]s nacionālā atlase, kuras fināls notika {{dat|2005|2|26||bez}} [[Ventspils Olimpiskais Centrs|Ventspils Olimpiskajā Centrā]], [[Ventspils|Ventspilī]]. Par Eirodziesmas uzvarētājiem un Latvijas pārstāvjiem Eirovīzijā kļuva duets [[Valters &amp; Kaža]] ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]''. Eirodziesmas uzvarētājs tika noteikts skatītāju balsojumā (pusfinālos bija kopīgs žūrijas un skatītāju balsojums). Šī bija pirmā reize Eirodziesmas vēsturē, kad nacionālā atlase notika ar diviem pusfināliem. Pusfināla dalībniekus noteica žūrija, kuras sastāvā bija mūziķi, komponisti, televīzijas profesionāļi un mūzikas biznesa pārstāvji no vairākām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2902-nedelas_nogale_notiks_otrais_eirovizijas_pusfinals|title=Nedēļas nogalē notiks otrais Eirovīzijas pusfināls|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305051358/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2902-nedelas_nogale_notiks_otrais_eirovizijas_pusfinals}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
{{Klasifikācijas krāsas
 | novietojums        = yes
 | tabulas nosaukums  = Krāsu atšifrējums
 | novietojumst       = left
 | platumst           = auto
 | krāsa_1            = gold
 | teksts_1           = Dziesma kvalificējas no skatītāju balsojuma
 | krāsa_2            = silver
 | teksts_2           = Dziesma kvalificējas no žūrijas balsojuma
}}
Pusfinālos finālam kvalificējušās dziesmas izraudzījās skatītāji un īpaša žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/music/notiks-pirmais-eirovizijas-nacionala-konkursa-pusfinals.d?id=10154949|title=Notiks pirmais Eirovīzijas nacionālā konkursa pusfināls|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Finālam kvalificējās pirmās trīs dziesmas, kas saņēma vislielāko skatītāju balsu daudzumu, kā arī žūrijas balsojuma pirmās divas vietas. Ja starp žūrijas balsojuma pirmajām divām vietām ierindojās kāda no skatītāju balsojuma pirmajām trim vietām, tad automātiski finālam kvalificējās nākamā žūrijas balsojumā augstāk esošā dziesma.

=== Pirmais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ style=&quot;font-size: bigger;&quot; | '''Pirmais pusfināls — {{dat|2005|1|29|N|bez}}'''{{nobold|&lt;ref name=&quot;wbunda-pusfinali&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://natfinals.webuda.com/90s_00s/Latvia2005SF.html|title=Latvian semi-finals 2005|publisher=Webuda.com|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;esc-history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esc-history.com/nf-entries.asp?country=Latvia&amp;year=2005&amp;order=ItemNr|title=Eurovision Song Contest : National Final : Latvia 2005|publisher=Esc-history.com|accessdate={{dat|2012|2|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110816233156/http://www.esc-history.com/nf-entries.asp?country=Latvia&amp;year=2005&amp;order=ItemNr|archivedate={{dat|2011|08|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! width=&quot;30&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;200&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Dziesma
! width=&quot;100&quot; colspan=&quot;2&quot; | Skatītāji
|-
! width=&quot;50&quot; | Balsis
! width=&quot;50&quot; | Vieta
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Igeta]]
| In A Desert
| align=&quot;center&quot; | 1341
| align=&quot;center&quot; | 5
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Morning Kids]]
| Your Girlfriend
| align=&quot;center&quot; | 762
| align=&quot;center&quot; | 9
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Santa Zapacka]]
| Wandering Words
| align=&quot;center&quot; | 1177
| align=&quot;center&quot; | 6
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[4. elements]]
| What About Your Heart
| align=&quot;center&quot; | 1004
| align=&quot;center&quot; | 7
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Gunārs Kalniņš]]
| Ja Nu
| align=&quot;center&quot; | 904
| align=&quot;center&quot; | 8
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prego]]
| We Are One
| align=&quot;center&quot; | 1740
| align=&quot;center&quot; | 2
|- style=&quot;font-weight:bold; background:silver;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[DJ Ella|Ella]] &amp; [[Marizo]]
| Sing With Me
| align=&quot;center&quot; | 1692
| align=&quot;center&quot; | 4
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nicol]]
| A Woman To Love 
| align=&quot;center&quot; | 1718
| align=&quot;center&quot; | 3
|- style=&quot;font-weight:bold; background:silver;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Flash (grupa)|Flash]]
| In Your Arms
| align=&quot;center&quot; | 692
| align=&quot;center&quot; | 10
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Iedomu spārni]]
| No Way Back
| align=&quot;center&quot; | 1986
| align=&quot;center&quot; | 1
|}

=== Otrais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ style=&quot;font-size: bigger;&quot; | '''Otrais pusfināls — {{dat|2005|2|5|N|bez}}'''{{nobold|&lt;ref name=&quot;wbunda-pusfinali&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;esc-history&quot; /&gt;}}
|-
! width=&quot;30&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;200&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Dziesma
! width=&quot;100&quot; colspan=&quot;2&quot; | Skatītāji
|-
! width=&quot;50&quot; | Balsis
! width=&quot;50&quot; | Vieta
|- style=&quot;font-weight:bold; background:silver;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Amber]]
| Dance Together
| align=&quot;center&quot; | 369
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Z-Scars]]
| To Touch. To Breathe. To Love
| align=&quot;center&quot; | 676
| align=&quot;center&quot; | 9
|- style=&quot;font-weight:bold; background:silver;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tatjana Timčuka|Marta]]
| Loving, Missing, Crying
| align=&quot;center&quot; | 2150
| align=&quot;center&quot; | 5
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Madara Celma]]
| I Might Be The One
| align=&quot;center&quot; | 1119
| align=&quot;center&quot; | 8
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[C-Stones]]
| L.O.V.E.
| align=&quot;center&quot; | 1534
| align=&quot;center&quot; | 6
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Chilli]]
| Shut Up
| align=&quot;center&quot; | 1217
| align=&quot;center&quot; | 7
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ksenija]]
| In The Heat Of The Night
| align=&quot;center&quot; | 5693
| align=&quot;center&quot; | 2
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Valters un Kaža]]
| The War Is Not Over
| align=&quot;center&quot; | 5902
| align=&quot;center&quot; | 1
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Agnese un Intars]]
| Sing It! Swing It!
| align=&quot;center&quot; | 4466
| align=&quot;center&quot; | 3
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Creem]]
| Your Love Is On My Side
| align=&quot;center&quot; | 2345
| align=&quot;center&quot; | 4
|}

== Fināls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ style=&quot;font-size: bigger;&quot; | '''Fināls — {{dat|2005|2|26|N|bez}}'''{{nobold|&lt;ref name=&quot;wbunda finals&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://natfinals.webuda.com/90s_00s/Latvia2005.html|title=Latvian national final 2005|publisher=Webuda.com|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;esc-history&quot; /&gt;}}
|-
! width=&quot;30&quot; | Nr.
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;50&quot; | Skatītāji
! width=&quot;50&quot; | Vieta
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Prego]]
| We Are One
| align=&quot;center&quot; | 1844
| align=&quot;center&quot; | 6
|- style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Valters &amp; Kaža]]
| The War Is Not Over
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Ella]] &amp; [[Marizo]]
| Sing With Me
| align=&quot;center&quot; | 1790 
| align=&quot;center&quot; | 7
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Flash]]
| In Your Arms
| align=&quot;center&quot; | 622
| align=&quot;center&quot; | 9
|- style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ksenija]]
| In The Heat Of The Night
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|- style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Agnese &amp; Intars]]
| Sing It! Swing It!
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | 7 
| [[Iedomu Spārni]]
| No Way Back
| align=&quot;center&quot; | 2344
| align=&quot;center&quot; | 5
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nicol]]
| A Woman To Love
| align=&quot;center&quot; | 1546
| align=&quot;center&quot; | 8
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Amber]]
| Dance Together
| align=&quot;center&quot; | 486
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Tatjana Timčuka|Marta]]
| Loving, Missing, Crying
| align=&quot;center&quot; | 6977
| align=&quot;center&quot; | 4
|}

'''Piezīme''': Pirmās trīs vietas netika atklātas, taču tika paziņots par dziesmām nodotais balsu skaits. Par pirmo vietu kopumā tika saņemtas 8834, otro — 8638, trešo — 7657 balsis.&lt;ref name=&quot;Dace Judina&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Dace Judina|date={{dat|2005|2|28||bez}}|title=Rīdzinieki balso par svingu|journal=[[Rīgas Balss]]|volume=41|pages=5. lpp|issn=1407-3927}}&lt;/ref&gt;

== Superfināls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ style=&quot;font-size: bigger;&quot; | '''Superfināls — {{dat|2005|2|26|N|bez}}'''{{nobold|&lt;ref name=&quot;wbunda finals&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;esc-history&quot; /&gt;}}
|-
! width=&quot;30&quot; | Nr.
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;50&quot; | Skatītāji
! width=&quot;50&quot; | Vieta
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ksenija]]
| In The Heat Of The Night
| align=&quot;center&quot; | 8308
| align=&quot;center&quot; | 3
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Agnese &amp; Intars]]
| Sing It! Swing It!
| align=&quot;center&quot; | 20 318
| align=&quot;center&quot; | 2
|- style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Valters &amp; Kaža]]
| The War Is Not Over
| align=&quot;center&quot; | 28 211
| align=&quot;center&quot; | 1
|}

== Skatīt arī ==
* [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120214235700/http://eirovizija.lv/lat/zinas/ Eirodziesmas mājaslapa]


{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}

[[Kategorija:2005. gads Latvijā]]
[[Kategorija:2005. gads mūzikā]]
[[Kategorija:Eirodziesma|2005]]</text>
      <sha1>4c0qqvirfmk0hlms1jb9r6rekthsbxc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510586</id>
      <parentid>4510585</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:42:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Fināls */ wikisaišu precizējumi......</comment>
      <origin>4510586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11565" sha1="japi5v522eavh1y5fucszv3n40longg" xml:space="preserve">{{Eirodziesmas infokaste
|nosaukums              = Eirodziesma 2005
|attēls                 = [[Attēls:Eirodziesma 2005 logo.png|250px]]
|fināls                 = {{dat|2005|2|26|N|bez}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2005|1|29|N|bez}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2005|2|5|N|bez}}
|vadītājs (i)           = {{ubl|[[Ija Circene]]|[[Elvis Jansons]]|[[Uģis Joksts]]}}
|režisors               = [[Arvīds Babris]]
|pārraidītājs           = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Televīzija]]
|vieta                  = {{vieta|Latvija|Ventspils|Ventspils Olimpiskais Centrs}}
|uzvarētājs             = [[Valters &amp; Kaža]] — ''[[The War Is Not Over]]''
|dziesmu-kopskaits      = 64 dziesmas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/3336|title=Latvia: 64 songs for Eirodziesma 2005|publisher=Esctoday.com|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}|archive-date={{dat|2005|04|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20050414110939/http://www.esctoday.com/news/read/3336}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/347-eirovizijas_dziesmu_konkursa_nacionalajai_atlasei_eirodziesma_2005_pieteiktas_64_dziesmas|title=Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajai atlasei &quot;Eirodziesma 2005&quot; pieteiktas 64 dziesmas|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305053316/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/347-eirovizijas_dziesmu_konkursa_nacionalajai_atlasei_eirodziesma_2005_pieteiktas_64_dziesmas}}&lt;/ref&gt;
|balsošanas sistēma = Skatītāju un žūrijas balsojums
|viesmākslinieki = {{ubl|[[Fomins &amp; Kleins]]|[[Ruslana]]|[[F.L.Y.]]|[[Arnis Mednis]] un ''[[Odis]]''|''[[re:public]]''|[[Niks Matvejevs]] un ''[[Symbolic]]''|''[[Amberlife]]'' un ''[[Ladybird]]''}}
|koncerts = Eirodziesma
|iepriekšējais = [[Eirodziesma 2004|◄ 2004]]
|nākamais = [[Eirodziesma 2006|2006 ►]]
}}
'''Eirodziesma 2005''' bija [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|50. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija]]s nacionālā atlase, kuras fināls notika {{dat|2005|2|26||bez}} [[Ventspils Olimpiskais Centrs|Ventspils Olimpiskajā Centrā]], [[Ventspils|Ventspilī]]. Par Eirodziesmas uzvarētājiem un Latvijas pārstāvjiem Eirovīzijā kļuva duets [[Valters &amp; Kaža]] ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]''. Eirodziesmas uzvarētājs tika noteikts skatītāju balsojumā (pusfinālos bija kopīgs žūrijas un skatītāju balsojums). Šī bija pirmā reize Eirodziesmas vēsturē, kad nacionālā atlase notika ar diviem pusfināliem. Pusfināla dalībniekus noteica žūrija, kuras sastāvā bija mūziķi, komponisti, televīzijas profesionāļi un mūzikas biznesa pārstāvji no vairākām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2902-nedelas_nogale_notiks_otrais_eirovizijas_pusfinals|title=Nedēļas nogalē notiks otrais Eirovīzijas pusfināls|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305051358/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2902-nedelas_nogale_notiks_otrais_eirovizijas_pusfinals}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
{{Klasifikācijas krāsas
 | novietojums        = yes
 | tabulas nosaukums  = Krāsu atšifrējums
 | novietojumst       = left
 | platumst           = auto
 | krāsa_1            = gold
 | teksts_1           = Dziesma kvalificējas no skatītāju balsojuma
 | krāsa_2            = silver
 | teksts_2           = Dziesma kvalificējas no žūrijas balsojuma
}}
Pusfinālos finālam kvalificējušās dziesmas izraudzījās skatītāji un īpaša žūrija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/music/notiks-pirmais-eirovizijas-nacionala-konkursa-pusfinals.d?id=10154949|title=Notiks pirmais Eirovīzijas nacionālā konkursa pusfināls|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Finālam kvalificējās pirmās trīs dziesmas, kas saņēma vislielāko skatītāju balsu daudzumu, kā arī žūrijas balsojuma pirmās divas vietas. Ja starp žūrijas balsojuma pirmajām divām vietām ierindojās kāda no skatītāju balsojuma pirmajām trim vietām, tad automātiski finālam kvalificējās nākamā žūrijas balsojumā augstāk esošā dziesma.

=== Pirmais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ style=&quot;font-size: bigger;&quot; | '''Pirmais pusfināls — {{dat|2005|1|29|N|bez}}'''{{nobold|&lt;ref name=&quot;wbunda-pusfinali&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://natfinals.webuda.com/90s_00s/Latvia2005SF.html|title=Latvian semi-finals 2005|publisher=Webuda.com|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;esc-history&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esc-history.com/nf-entries.asp?country=Latvia&amp;year=2005&amp;order=ItemNr|title=Eurovision Song Contest : National Final : Latvia 2005|publisher=Esc-history.com|accessdate={{dat|2012|2|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110816233156/http://www.esc-history.com/nf-entries.asp?country=Latvia&amp;year=2005&amp;order=ItemNr|archivedate={{dat|2011|08|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! width=&quot;30&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;200&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Dziesma
! width=&quot;100&quot; colspan=&quot;2&quot; | Skatītāji
|-
! width=&quot;50&quot; | Balsis
! width=&quot;50&quot; | Vieta
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Igeta]]
| In A Desert
| align=&quot;center&quot; | 1341
| align=&quot;center&quot; | 5
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Morning Kids]]
| Your Girlfriend
| align=&quot;center&quot; | 762
| align=&quot;center&quot; | 9
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Santa Zapacka]]
| Wandering Words
| align=&quot;center&quot; | 1177
| align=&quot;center&quot; | 6
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[4. elements]]
| What About Your Heart
| align=&quot;center&quot; | 1004
| align=&quot;center&quot; | 7
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Gunārs Kalniņš]]
| Ja Nu
| align=&quot;center&quot; | 904
| align=&quot;center&quot; | 8
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prego]]
| We Are One
| align=&quot;center&quot; | 1740
| align=&quot;center&quot; | 2
|- style=&quot;font-weight:bold; background:silver;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[DJ Ella|Ella]] &amp; [[Marizo]]
| Sing With Me
| align=&quot;center&quot; | 1692
| align=&quot;center&quot; | 4
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nicol]]
| A Woman To Love 
| align=&quot;center&quot; | 1718
| align=&quot;center&quot; | 3
|- style=&quot;font-weight:bold; background:silver;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Flash (grupa)|Flash]]
| In Your Arms
| align=&quot;center&quot; | 692
| align=&quot;center&quot; | 10
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Iedomu spārni]]
| No Way Back
| align=&quot;center&quot; | 1986
| align=&quot;center&quot; | 1
|}

=== Otrais pusfināls ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ style=&quot;font-size: bigger;&quot; | '''Otrais pusfināls — {{dat|2005|2|5|N|bez}}'''{{nobold|&lt;ref name=&quot;wbunda-pusfinali&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;esc-history&quot; /&gt;}}
|-
! width=&quot;30&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;200&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Dziesma
! width=&quot;100&quot; colspan=&quot;2&quot; | Skatītāji
|-
! width=&quot;50&quot; | Balsis
! width=&quot;50&quot; | Vieta
|- style=&quot;font-weight:bold; background:silver;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Amber]]
| Dance Together
| align=&quot;center&quot; | 369
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Z-Scars]]
| To Touch. To Breathe. To Love
| align=&quot;center&quot; | 676
| align=&quot;center&quot; | 9
|- style=&quot;font-weight:bold; background:silver;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tatjana Timčuka|Marta]]
| Loving, Missing, Crying
| align=&quot;center&quot; | 2150
| align=&quot;center&quot; | 5
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Madara Celma]]
| I Might Be The One
| align=&quot;center&quot; | 1119
| align=&quot;center&quot; | 8
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[C-Stones]]
| L.O.V.E.
| align=&quot;center&quot; | 1534
| align=&quot;center&quot; | 6
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Chilli]]
| Shut Up
| align=&quot;center&quot; | 1217
| align=&quot;center&quot; | 7
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ksenija]]
| In The Heat Of The Night
| align=&quot;center&quot; | 5693
| align=&quot;center&quot; | 2
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Valters un Kaža]]
| The War Is Not Over
| align=&quot;center&quot; | 5902
| align=&quot;center&quot; | 1
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Agnese un Intars]]
| Sing It! Swing It!
| align=&quot;center&quot; | 4466
| align=&quot;center&quot; | 3
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Creem]]
| Your Love Is On My Side
| align=&quot;center&quot; | 2345
| align=&quot;center&quot; | 4
|}

== Fināls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ style=&quot;font-size: bigger;&quot; | '''Fināls — {{dat|2005|2|26|N|bez}}'''{{nobold|&lt;ref name=&quot;wbunda finals&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://natfinals.webuda.com/90s_00s/Latvia2005.html|title=Latvian national final 2005|publisher=Webuda.com|accessdate={{dat|2012|4|9||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;esc-history&quot; /&gt;}}
|-
! width=&quot;30&quot; | Nr.
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;50&quot; | Skatītāji
! width=&quot;50&quot; | Vieta
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Prego]]
| We Are One
| align=&quot;center&quot; | 1844
| align=&quot;center&quot; | 6
|- style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Valters un Kaža|Valters &amp; Kaža]]
| The War Is Not Over
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[DJ Ella|Ella]] &amp; [[Marizo]]
| Sing With Me
| align=&quot;center&quot; | 1790 
| align=&quot;center&quot; | 7
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Flash (grupa)|Flash]]
| In Your Arms
| align=&quot;center&quot; | 622
| align=&quot;center&quot; | 9
|- style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ksenija]]
| In The Heat Of The Night
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|- style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Agnese &amp; Intars]]
| Sing It! Swing It!
| align=&quot;center&quot; | —
| align=&quot;center&quot; | —
|-
| align=&quot;center&quot; | 7 
| [[Iedomu spārni]]
| No Way Back
| align=&quot;center&quot; | 2344
| align=&quot;center&quot; | 5
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Nicol]]
| A Woman To Love
| align=&quot;center&quot; | 1546
| align=&quot;center&quot; | 8
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Amber]]
| Dance Together
| align=&quot;center&quot; | 486
| align=&quot;center&quot; | 10
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Tatjana Timčuka|Marta]]
| Loving, Missing, Crying
| align=&quot;center&quot; | 6977
| align=&quot;center&quot; | 4
|}

'''Piezīme''': Pirmās trīs vietas netika atklātas, taču tika paziņots par dziesmām nodotais balsu skaits. Par pirmo vietu kopumā tika saņemtas 8834, otro — 8638, trešo — 7657 balsis.&lt;ref name=&quot;Dace Judina&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Dace Judina|date={{dat|2005|2|28||bez}}|title=Rīdzinieki balso par svingu|journal=[[Rīgas Balss]]|volume=41|pages=5. lpp|issn=1407-3927}}&lt;/ref&gt;

== Superfināls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ style=&quot;font-size: bigger;&quot; | '''Superfināls — {{dat|2005|2|26|N|bez}}'''{{nobold|&lt;ref name=&quot;wbunda finals&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;esc-history&quot; /&gt;}}
|-
! width=&quot;30&quot; | Nr.
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;50&quot; | Skatītāji
! width=&quot;50&quot; | Vieta
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ksenija]]
| In The Heat Of The Night
| align=&quot;center&quot; | 8308
| align=&quot;center&quot; | 3
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Agnese &amp; Intars]]
| Sing It! Swing It!
| align=&quot;center&quot; | 20 318
| align=&quot;center&quot; | 2
|- style=&quot;font-weight:bold; background:#FFDEAD;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Valters &amp; Kaža]]
| The War Is Not Over
| align=&quot;center&quot; | 28 211
| align=&quot;center&quot; | 1
|}

== Skatīt arī ==
* [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120214235700/http://eirovizija.lv/lat/zinas/ Eirodziesmas mājaslapa]


{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}
{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}

[[Kategorija:2005. gads Latvijā]]
[[Kategorija:2005. gads mūzikā]]
[[Kategorija:Eirodziesma|2005]]</text>
      <sha1>japi5v522eavh1y5fucszv3n40longg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4510463</id>
      <parentid>4510071</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:31:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4510463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1370" sha1="jkluym8ucq9fz2c6id85befdjls01fe" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. augusts]]:
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista militārā krava ''[[USSF-366]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.</text>
      <sha1>jkluym8ucq9fz2c6id85befdjls01fe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4510466</id>
      <parentid>4510065</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:33:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4510466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4215" sha1="r29k1z37uzhoeudgn3c0w80u00likos" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[20. augusts]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''.
* [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''.
* [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''.
* Augusts — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Augusts — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* Augusts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
* [[12. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
&lt;!--

* [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>r29k1z37uzhoeudgn3c0w80u00likos</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilnis Zariņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>80723</id>
    <revision>
      <id>4510534</id>
      <parentid>4461334</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:30:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>papildināju ar atsauci</comment>
      <origin>4510534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3243" sha1="1ah6nhwb1yzlfpv0nmz4iobyz2dcpg6" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Vilnis Zariņš''' (dzimis {{dat|1930|5|24}} [[Jūrmala|Jūrmalā]], miris {{dat|2014|1|30}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[filozofija|filozofs]] un sabiedriskais darbinieks. Filozofijas doktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis. Vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1930. ɡadā Jūrmalā.
1953. gadā beidza mācības [[Latvijas Valsts pedagoģiskais institūts|Latvijas Valsts pedagoģajā institūtā]], strādāja par vēstures skolotāju. 1964.–1967. ɡadā turpināja aspirantūras studijas par tēmu “Vācu imperiālisma austrumu ekspansijas ideoloģija fašisma periodā (1933–1945) un tās izpausmes Latvijā”. 1971. gadā aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;

Daudzus gadus mācīja filozofijas [[vēsture|vēsturi]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].
[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] kustības laikā 1989. gadā bija iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.&lt;ref&gt;No grāmatas &quot;Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija&quot;, citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127  Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā&lt;/ref&gt; 

Aktīvi darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un tās pēdējā formā – Kristīgajā tautas partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?id=26004696&amp;isArticle=true&amp;query=Tautas%20partija%20Krist%C4%ABg%C4%81%20tautas%20|title=Par viņu - no cīruļu cilts {{!}} Latvijas Vēstnesis|last=Gžibovska|first=Elza|website=periodika.lv|access-date=2023-12-19|date=1997-06-20}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Tulkojis latviski [[Renē Dekarts|Dekarta]], [[Voltērs|Voltēra]], [[Denī Didro|Didro]], [[Fransuā de Larošfuko|Larošfuko]] un citu autoru sacerējumus filozofijā un vēsturē.
* Brīvības pievārtē. Rīga: FSI, 2005. 151 lpp.
* Kam pieder nams? Rīga: FSI, 1999. 181 lpp.
* Kraukļu un cīruļu laiks. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. 270 lpp.

=== Tulkojumi ===
* Andrē Bendžebārs, Mūsdienu pasaule. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 128 lpp.
* Fransuā VI de Larošfuko, Maksimas. Rīga: Zvaigzne, 1992. 104 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{navboxes|title=Rīgas domes|list=
{{Rīgas dome 1997}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{Rīgas dome 2005}}
}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zariņš, Vilnis}}

[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu filozofi]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}</text>
      <sha1>1ah6nhwb1yzlfpv0nmz4iobyz2dcpg6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510535</id>
      <parentid>4510534</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:30:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4510535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3246" sha1="7l9uc9f1m105tdxdyfefosoqwo2w5pm" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Vilnis Zariņš''' (dzimis {{dat|1930|5|24}} [[Jūrmala|Jūrmalā]], miris {{dat|2014|1|30}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[filozofija|filozofs]] un sabiedriskais darbinieks. Filozofijas doktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis. Vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1930. ɡadā Jūrmalā.
1953. gadā beidza mācības [[Latvijas Valsts pedagoģiskais institūts|Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā]], strādāja par vēstures skolotāju. 1964.–1967. ɡadā turpināja aspirantūras studijas par tēmu “Vācu imperiālisma austrumu ekspansijas ideoloģija fašisma periodā (1933–1945) un tās izpausmes Latvijā”. 1971. gadā aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;

Daudzus gadus mācīja filozofijas [[vēsture|vēsturi]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].
[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] kustības laikā 1989. gadā bija iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.&lt;ref&gt;No grāmatas &quot;Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija&quot;, citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127  Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā&lt;/ref&gt; 

Aktīvi darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un tās pēdējā formā – Kristīgajā tautas partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?id=26004696&amp;isArticle=true&amp;query=Tautas%20partija%20Krist%C4%ABg%C4%81%20tautas%20|title=Par viņu - no cīruļu cilts {{!}} Latvijas Vēstnesis|last=Gžibovska|first=Elza|website=periodika.lv|access-date=2023-12-19|date=1997-06-20}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Tulkojis latviski [[Renē Dekarts|Dekarta]], [[Voltērs|Voltēra]], [[Denī Didro|Didro]], [[Fransuā de Larošfuko|Larošfuko]] un citu autoru sacerējumus filozofijā un vēsturē.
* Brīvības pievārtē. Rīga: FSI, 2005. 151 lpp.
* Kam pieder nams? Rīga: FSI, 1999. 181 lpp.
* Kraukļu un cīruļu laiks. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. 270 lpp.

=== Tulkojumi ===
* Andrē Bendžebārs, Mūsdienu pasaule. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 128 lpp.
* Fransuā VI de Larošfuko, Maksimas. Rīga: Zvaigzne, 1992. 104 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{navboxes|title=Rīgas domes|list=
{{Rīgas dome 1997}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{Rīgas dome 2005}}
}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zariņš, Vilnis}}

[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu filozofi]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}</text>
      <sha1>7l9uc9f1m105tdxdyfefosoqwo2w5pm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510539</id>
      <parentid>4510535</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:42:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesɡājums */ pap</comment>
      <origin>4510539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3658" sha1="pbr358e149fhxjt3qm4uclsc60pf85z" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Vilnis Zariņš''' (dzimis {{dat|1930|5|24}} [[Jūrmala|Jūrmalā]], miris {{dat|2014|1|30}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[filozofija|filozofs]] un sabiedriskais darbinieks. Filozofijas doktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis. Vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1930. ɡadā Jūrmalā.
1953. gadā beidza mācības [[Latvijas Valsts pedagoģiskais institūts|Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā]], no 1953. līdz 1964. gadam strādāja par [[Neretas vidusskola]]s vēstures skolotāju. 1964.–1967. ɡadā turpināja aspirantūras studijas par tēmu “Vācu imperiālisma austrumu ekspansijas ideoloģija fašisma periodā (1933–1945) un tās izpausmes Latvijā”. 1971. gadā aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; No 1967. līdz 1985. gadam bija [[Latvijas Universitāte]]s docents filozofijā vēsturē un klasiskajā vācu filozofijā. No 1985. gada strādāja par vadošo pētnieku Filozofijas un tiesību, vēlāk LU Filozofijas un socioloģijas institūtā.&lt;ref&gt;[http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1958&amp;Itemid=47 Latviešu filozofam Vilnim Zariņam aizejot mūžībā un gara nemirstībā] “Zinātnes Vēstnesis” 2014. gada 10. februārī
&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] kustības laikā 1989. gadā bija iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.&lt;ref&gt;No grāmatas &quot;Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija&quot;, citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127  Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā&lt;/ref&gt; 

Aktīvi darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un tās pēdējā formā – Kristīgajā tautas partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?id=26004696&amp;isArticle=true&amp;query=Tautas%20partija%20Krist%C4%ABg%C4%81%20tautas%20|title=Par viņu - no cīruļu cilts {{!}} Latvijas Vēstnesis|last=Gžibovska|first=Elza|website=periodika.lv|access-date=2023-12-19|date=1997-06-20}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Tulkojis latviski [[Renē Dekarts|Dekarta]], [[Voltērs|Voltēra]], [[Denī Didro|Didro]], [[Fransuā de Larošfuko|Larošfuko]] un citu autoru sacerējumus filozofijā un vēsturē.
* Brīvības pievārtē. Rīga: FSI, 2005. 151 lpp.
* Kam pieder nams? Rīga: FSI, 1999. 181 lpp.
* Kraukļu un cīruļu laiks. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. 270 lpp.

=== Tulkojumi ===
* Andrē Bendžebārs, Mūsdienu pasaule. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 128 lpp.
* Fransuā VI de Larošfuko, Maksimas. Rīga: Zvaigzne, 1992. 104 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{navboxes|title=Rīgas domes|list=
{{Rīgas dome 1997}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{Rīgas dome 2005}}
}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zariņš, Vilnis}}

[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu filozofi]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}</text>
      <sha1>pbr358e149fhxjt3qm4uclsc60pf85z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510540</id>
      <parentid>4510539</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:43:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Darbi */</comment>
      <origin>4510540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3658" sha1="drtlgix64bfx5dt7m3e01zt5tgomedz" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Vilnis Zariņš''' (dzimis {{dat|1930|5|24}} [[Jūrmala|Jūrmalā]], miris {{dat|2014|1|30}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[filozofija|filozofs]] un sabiedriskais darbinieks. Filozofijas doktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis. Vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1930. ɡadā Jūrmalā.
1953. gadā beidza mācības [[Latvijas Valsts pedagoģiskais institūts|Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā]], no 1953. līdz 1964. gadam strādāja par [[Neretas vidusskola]]s vēstures skolotāju. 1964.–1967. ɡadā turpināja aspirantūras studijas par tēmu “Vācu imperiālisma austrumu ekspansijas ideoloģija fašisma periodā (1933–1945) un tās izpausmes Latvijā”. 1971. gadā aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; No 1967. līdz 1985. gadam bija [[Latvijas Universitāte]]s docents filozofijā vēsturē un klasiskajā vācu filozofijā. No 1985. gada strādāja par vadošo pētnieku Filozofijas un tiesību, vēlāk LU Filozofijas un socioloģijas institūtā.&lt;ref&gt;[http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1958&amp;Itemid=47 Latviešu filozofam Vilnim Zariņam aizejot mūžībā un gara nemirstībā] “Zinātnes Vēstnesis” 2014. gada 10. februārī
&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] kustības laikā 1989. gadā bija iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.&lt;ref&gt;No grāmatas &quot;Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija&quot;, citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127  Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā&lt;/ref&gt; 

Aktīvi darbojās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un tās pēdējā formā – Kristīgajā tautas partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?id=26004696&amp;isArticle=true&amp;query=Tautas%20partija%20Krist%C4%ABg%C4%81%20tautas%20|title=Par viņu - no cīruļu cilts {{!}} Latvijas Vēstnesis|last=Gžibovska|first=Elza|website=periodika.lv|access-date=2023-12-19|date=1997-06-20}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Brīvības pievārtē. Rīga: FSI, 2005. 151 lpp.
* Kam pieder nams? Rīga: FSI, 1999. 181 lpp.
* Kraukļu un cīruļu laiks. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. 270 lpp.

=== Tulkojumi ===
Tulkojis latviski [[Renē Dekarts|Dekarta]], [[Voltērs|Voltēra]], [[Denī Didro|Didro]], [[Fransuā de Larošfuko|Larošfuko]] un citu autoru sacerējumus filozofijā un vēsturē.
* Andrē Bendžebārs, Mūsdienu pasaule. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 128 lpp.
* Fransuā VI de Larošfuko, Maksimas. Rīga: Zvaigzne, 1992. 104 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{navboxes|title=Rīgas domes|list=
{{Rīgas dome 1997}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{Rīgas dome 2005}}
}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zariņš, Vilnis}}

[[Kategorija:1930. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu filozofi]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}</text>
      <sha1>drtlgix64bfx5dt7m3e01zt5tgomedz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gruzijas PSR</title>
    <ns>0</ns>
    <id>88578</id>
    <revision>
      <id>4510722</id>
      <parentid>4489025</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T11:47:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45654-50</username>
        <id>149374</id>
      </contributor>
      <origin>4510722</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3540" sha1="8hb7kh7yt4lac8we1mwenj3x50hwhy1" xml:space="preserve">{{PSR infokaste
| nosaukums             = Gruzijas PSR
| nosaukums-krieviski   = Грузинская Советская Социалистическая Республика
| pilns-nosaukums       = Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika
| karogs                = Flag of Georgian SSR.svg
| ģerbonis              = Emblem of the Georgian SSR.svg
| karte                 = Georgian SSR in the Soviet Union.svg
| galvaspilsēta         = Tbilisi
| valoda1               = Gruzīnu
| valoda2               = Krievu
| valsts-izveidota      = [[1921]]. gada [[25. februāris]]
| psrs-no               = [[1922]]. gada [[30. decembris]]
| psrs-līdz             = [[1991]]. gada [[9. aprīlis]]
| pēc-platības          = 10
| platība               = 69,700 
| ūdens                 = 
| pēc-iedzīvotājiem     = 14
| iedzīvotāji           = 2 666 567
| iedzīvotāji-gads      = 1989
| blīvums               = 41,3
| laika-josla           = 3
| himna                 = [[Padomju Savienības himna]]
| republ-himna          = [[Gruzijas PSR himna]]
| nosaukums-saisin      = [[GPSR]]
| valūta                = PSRS rublis &lt;!-- parasi nemainīsies --&gt;
| apbalvojumi           = [[Ļeņina ordenis]]
| psr-no-tikai-gads     = 1922
| psr-līdz-tikai-gads   = 1991
| p1                  = Gruzijas Demokrātiskā Republika
| flag_p1             = Flag of Georgia (1918–1921).svg
| s1                  = Gruzija
| flag_s1             = Flag of Georgia (1990-2004).svg
}}

'''Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika''' ({{val|ka|საქართველოს საბჭოთა სოციალისტური რესპუბლიკა}}, ''sakartvelos sabch'ota sotsialist'uri resp'ublik'a'' {{val|ru|Грузинская Советская Социалистическая Республика}}) bija [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republika]] un [[Aizkaukāza PFSR]] (1922-1936), vēlāk tieša [[Padomju Savienība]]s sastāvdaļa (1936-1991).

== Vēsture ==
Gruzijas PSR izveidoja [[gruzīni|gruzīnu]] apdzīvotajā teritorijā pēc tam, kad 1921. gada martā [[Sarkanā armija]] iekaroja [[Gruzija|Gruzijas Demokrātiskās Republikas]] teritoriju.

1921. gada 16. jūlijā Sarkanās armijas kontrolētajā [[Adžārija]]s ziemeļu daļā nodibināja [[Adžārijas APSR]], kas ietilpa Gruzijas PSR sastāvā.
Pēc 1921. gada 13. oktobrī parakstītā [[Karsas līgums|Karsas miera līguma]] vēsturiski gruzīnu apdzīvotās Adžārijas dienvidu daļu iekļāva [[Turcija]]s sastāvā. 1921. gada 16. decembrī Gruzijas PSR valdība noslēdza militāras, politiskas un finanšu savienības līgumu ar [[SPR Abhāzija]] (abhāzu: ''ССР Аҧсны'') valdību. Kopā ar to 1922. gadā Gruzijas PSR tika iekļauta [[Aizkaukāza SFPR]] sastāvā.

Kad 1936. gadā Aizkaukāza PFSR likvidēja, Gruzijas PSR kļuva par tiešu Padomju Savienības subjektu.

1978. gada 14. aprīlī Gruzijas PSR notika [[1978. gada demonstrācijas Gruzijā|masu protesta akcijas]], galvenokārt republikas galvaspilsētā [[Tbilisi]], pret [[valsts valoda]]s nomaiņu no [[gruzīnu valoda|gruzīnu]] uz [[Krievu valoda|krievu valodu]].

1991. gada 9. aprīlī [[Gruzija]] atguva neatkarību no [[PSRS]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Gruzija-aizmetnis}}

{{PSRS}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Gruzijas PSR]]
[[Kategorija:Gruzijas vēsture]]
[[Kategorija:Padomju Savienība]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]]</text>
      <sha1>8hb7kh7yt4lac8we1mwenj3x50hwhy1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510723</id>
      <parentid>4510722</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T11:48:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45654-50</username>
        <id>149374</id>
      </contributor>
      <origin>4510723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3544" sha1="1nwe926wt2vwh4havgfdm771sp0p8bs" xml:space="preserve">{{PSR infokaste
| nosaukums             = Gruzijas PSR
| nosaukums-krieviski   = Грузинская Советская Социалистическая Республика
| pilns-nosaukums       = Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika
| karogs                = Flag of Georgian SSR.svg
| ģerbonis              = Emblem of the Georgian SSR.svg
| karte                 = Georgian SSR in the Soviet Union.svg
| galvaspilsēta         = Tbilisi
| valoda1               = Gruzīnu
| valoda2               = Krievu
| valsts-izveidota      = [[1921]]. gada [[25. februāris]]
| psrs-no               = [[1922]]. gada [[30. decembris]]
| psrs-līdz             = [[1991]]. gada [[9. aprīlis]]
| pēc-platības          = 10
| platība               = 69,700 
| ūdens                 = 
| pēc-iedzīvotājiem     = 14
| iedzīvotāji           = 2 666 567
| iedzīvotāji-gads      = 1989
| blīvums               = 41,3
| laika-josla           = 3
| himna                 = [[Padomju Savienības himna]]
| republ-himna          = [[Gruzijas PSR himna]]
| nosaukums-saisin      = [[GPSR]]
| valūta                = PSRS rublis &lt;!-- parasi nemainīsies --&gt;
| apbalvojumi           = [[Ļeņina ordenis]]
| psr-no-tikai-gads     = 1922
| psr-līdz-tikai-gads   = 1991
| p1                  = Gruzijas Demokrātiskā Republika
| flag_p1             = Flag of Georgia (1918–1921).svg
| s1                  = [[Gruzija]]
| flag_s1             = Flag of Georgia (1990-2004).svg
}}

'''Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika''' ({{val|ka|საქართველოს საბჭოთა სოციალისტური რესპუბლიკა}}, ''sakartvelos sabch'ota sotsialist'uri resp'ublik'a'' {{val|ru|Грузинская Советская Социалистическая Республика}}) bija [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republika]] un [[Aizkaukāza PFSR]] (1922-1936), vēlāk tieša [[Padomju Savienība]]s sastāvdaļa (1936-1991).

== Vēsture ==
Gruzijas PSR izveidoja [[gruzīni|gruzīnu]] apdzīvotajā teritorijā pēc tam, kad 1921. gada martā [[Sarkanā armija]] iekaroja [[Gruzija|Gruzijas Demokrātiskās Republikas]] teritoriju.

1921. gada 16. jūlijā Sarkanās armijas kontrolētajā [[Adžārija]]s ziemeļu daļā nodibināja [[Adžārijas APSR]], kas ietilpa Gruzijas PSR sastāvā.
Pēc 1921. gada 13. oktobrī parakstītā [[Karsas līgums|Karsas miera līguma]] vēsturiski gruzīnu apdzīvotās Adžārijas dienvidu daļu iekļāva [[Turcija]]s sastāvā. 1921. gada 16. decembrī Gruzijas PSR valdība noslēdza militāras, politiskas un finanšu savienības līgumu ar [[SPR Abhāzija]] (abhāzu: ''ССР Аҧсны'') valdību. Kopā ar to 1922. gadā Gruzijas PSR tika iekļauta [[Aizkaukāza SFPR]] sastāvā.

Kad 1936. gadā Aizkaukāza PFSR likvidēja, Gruzijas PSR kļuva par tiešu Padomju Savienības subjektu.

1978. gada 14. aprīlī Gruzijas PSR notika [[1978. gada demonstrācijas Gruzijā|masu protesta akcijas]], galvenokārt republikas galvaspilsētā [[Tbilisi]], pret [[valsts valoda]]s nomaiņu no [[gruzīnu valoda|gruzīnu]] uz [[Krievu valoda|krievu valodu]].

1991. gada 9. aprīlī [[Gruzija]] atguva neatkarību no [[PSRS]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Gruzija-aizmetnis}}

{{PSRS}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Gruzijas PSR]]
[[Kategorija:Gruzijas vēsture]]
[[Kategorija:Padomju Savienība]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]]</text>
      <sha1>1nwe926wt2vwh4havgfdm771sp0p8bs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90588</id>
    <revision>
      <id>4510449</id>
      <parentid>4426028</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:01:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45450-91</username>
        <id>149346</id>
      </contributor>
      <origin>4510449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10111" sha1="qeu2x2ddogne6b3tjmrtybqu4w78wgg" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
| image                 = Sapju_dievmate.JPG
| image_size            = 
| caption               = Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, skats no Pils ielas
| map_type              = Rīga
| map_caption           = 
| map_alt               = 
| map_size              = 
| latd  = 56 | latm  = 57 | lats  = 1 | latNS  = N
| longd = 24 | longm =  6 | longs = 5 | longEW = E
| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
| rite                  = 
| location              = {{vieta|Latvija|Rīga|Pils iela 5|3s=Pils iela (Rīga)}}
| consecration_year     = 
| status                = 
| functional_status     = 
| heritage_designation  = 
| leadership            = prāvests 
Gaitis Dubults
| website               =http://www.dievmatesdraudze.lv 
| architecture          = 
| architect             = 
| architecture_type     = 
| architecture_style    = [[Gotiskā arhitektūra|Gotika]], [[neorenesanse]]
| general_contractor    = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 
| specifications        = 
| capacity              = 
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| dome_quantity         = 
| dome_height_outer     = 
| dome_height_inner     = 
| dome_dia_outer        = 
| dome_dia_inner        = 
| minaret_quantity      = 
| minaret_height        = 
| spire_quantity        = 
| spire_height          = 
| materials             = 
| embedded              = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca ar ēku kompleksu
|      numurs = 6596
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arhitektūra
|     reģions = Rīga
|     rīk_dat = {{dat|1998|10|29|N|bez}}
}}
}}
'''Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas Katoļu baznīca]]s dievnams Pils ielā 5 [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Uzcelts 1785. gadā (1860. gadā pārbūvēts) pseidoromāņu stilā kā trīsjomu celtne ar cilindriskām [[Velve|velvēm]], segta ar divslīpņu skārda jumtu. Baznīcas mūra sienas ir apmestas un krāsotas gaiši zilganzaļā un baltā krāsā, saglabājot [[Klasicisms|klasicismam]] raksturīgo krāsu gammu. Ievērojot minēto celtniecības stilu, pusloka formas logu apmales ir veidotas dekoratīvajā apmetumā. Baznīcas labajā pusē sānu [[altāris]] ir veltīts sv. Antona no Padujas, bet kreisajā pusē — sv. Annas godam. [[Presbitērijs|Presbitērija]] tuvumā sānos ir izvietotas Žēlsirdīgā Jēzus un sv. Terēzes no Lizjē svētbildes. Laika gaitā pie sānu altārgleznām ir pievienotas [[Svētceļojums|svētceļnieku]] atvestas svētbildes — Gvadalupes Dievmātes (2002. gadā) un Medžugorjes Dievmātes litogrāfija un statuja (1996. gadā).

2002. gadā draudzes locekļu skaits sniedzās līdz 8000, dievgaldnieku skaits — 52 000.
Šobrīd draudzi vada priesteris Gaitis Dubults.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/Dievmates/draudze.html |title=Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas draudzes vēsture. |access-date={{dat|2009|07|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080821134154/http://www.catholic.lv/dievmates/draudze.html |archivedate={{dat|2008|08|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Iglesia de Nuestra Señora de las Lamentaciones, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 05.JPG|left|thumb|200px|Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, skats no Pils laukuma]]
[[Attēls:Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca.jpg|left|thumb|200px|J. K.Broces zīmējums 1791. gadā]]
1522. gadā, kad [[Rīgas rāte]] ar ģilžu atbalstu iecēla [[Andreass Knopke|Andreasu Knopki]] par [[Luterisms|luterisma]] ticības sludinātāju [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Sv. Pētera baznīcā]] un [[Silvestrs Tegetmejers|S. Tegetmeijeru]] par mācītāju [[Rīgas Svētā Jēkaba baznīca|Sv. Jēkaba baznīcā]], Rīgā sākās t. s. [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|&quot;svētbilžu grautiņi&quot;]] — [[Luterāņi|luterāņu]] pūlis iebruka [[Rīga]]s baznīcās, tās izdemolējot. 1522. gadā rāte ar varu atņēma sv. Jēkaba un sv. Pētera baznīcas, 1533. gadā — [[Rīgas Doms|sv. Marijas (Doma)]] baznīcu un 1539. gadā konfiscēja 4 klosterus un citus katoliskā kulta īpašumus, tad katoļu konfesijai palika sv. Marijas Magdalēnas klosterbaznīca, kura bija paredzēta [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] māsām. Toties tur, saskaņā ar valdības rīkojumu, nedrīkstēja ierasties priesteri, un ārpus klostera ticīgajiem tā nebija pieejama (tāpat kā sv. Andreja kapela Rīgas pilī, kur līdz 1561. gadam notika vienīgi [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] locekļiem paredzēti dievkalpojumi). Laikā no 1621. līdz 1710. gadam katoļticība Vidzemē ar nāves draudiem bija aizliegta.

1710. gadā [[Krievijas Impērija]]s valdība deva katoļiem ticības brīvību, un [[jezuīti]]em bija atļauts no [[Jelgava]]s braukt uz Rīgu noturēt dievkalpojumus pilsētā pie jaunā Pils tilta, šim mērķim ierādītā telpā — katoļi Rīgā nedrīkstēja noturēt publiskus dievkalpojumus, atskaitot vasaras mēnešus, kad ostā ieradās poļu jūrnieki un arī tikai tad kādā no ostas mājām, pie aizklātiem logiem.

Ap 1761. gadu draudze sava prāvesta, Reformātu ordeņa tēva, Izidora Šmita vadībā griezās ar lūgumu pie ģenerālgubernatora (1762-1792) [[Džordžs Brauns|Georga Brauna]], lai viņiem atļautu Rīgas pilsētā celt dievnamu. Ģenerālgubernators Brauns (cēlies no Īrijas, katolis) ar šo lūgumu griezās pie ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]], kura 1764. gada 13. augustā deva atbildi, ka viņš šai jautājumā var rīkoties pēc saviem ieskatiem. 1764. gadā minētajā teritorijā prāvests Šmits pēc būvatļaujas saņemšanas uzsāka samērā nelielas oratorijas būvi. To pabeidza 1765. gadā un tā paša gada 3. novembrī tā tika iesvētīta. Pirmā svētā mise tika celebrēta tuvākajā svētdienā — 6. novembrī.

1780. gadā Rīgu esot apmeklējis [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Jozefs II]] — ieraudzījis katoļu kapelas niecīgos apmērus un nabadzīgo iekārtu, apsolījis sarunā ar Katrīnu II aizstāvēt un visādi atbalstīt katoļu nodomu celt jaunu mūra baznīcu Rīgā. Šāda atļauja drīz vien tika dota. Bez tam ķeizars kopā ar savu māti [[Marija Terēzija|Mariju Terēzi]] ziedoja baznīcas būvei. Baznīcas celtniecība tika iesākta 1784. gadā un pabeigta 1785. gadā. Tā paša gada 28. jūlijā [[Mogiļeva]]s palīgbīskaps [[Jānis Benislavskis]] konsekrēja jaunuzcelto dievnamu. Tas bija pirmais katoļu dievnams pēc [[reformācija]]s ienākšanas [[Livonija|Livonijā]], un tika veltīts Sāpju Dievmātes godam, kas simbolizēja apspiesto katoļticību Vidzemē.

Baznīcas celtniecībā plaši tika izmantots cunftēs neiesaistīto krievu amatnieku — plotņiku darbs. Arhitekts un būvmeistars nav zināms. Iespējams, šīs agrīnā klasicisma stilā veidotās celtnes būvniecību konsultēja K. Hāberlands, kas tolaik bija Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars. Par jaunuzceltās mūra baznīcas izskatu liecina [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] atstātie zīmējumi. Saskaņā ar tiem, prezbitērijs atradās Pils laukuma pusē, bet ieeja baznīcā tika ierīkota no Daugavas puses — iespējams, lai netraucētu komunikāciju pa Pils laukumu. Ēkas krāsojums ir bijis klasicisma vēsajos, atturīgajos toņos — zaļgans ar baltu. Baznīcas tornis atradās virs altāra apsīdas, tā augšgalu noslēdza puslodes formas kupols. Šis tornis atšķirībā no citiem Rīgā šajā laikā klasicisma stilā celto baznīcu torņiem ir bijis salīdzinoši zems. Līdz pārbūvei (kopā ar prezbitēriju un priekštelpu) bija 28,4 m gara, 14 m plata, 12 m augsta. Baznīcas jumts bija segts ar skārdu, grīda izklāta ar plienakmens plāksnēm. Baznīcā atradās 5 marmora altāri: Sāpju Dievmātes, sv. Ignācija no Lojolas, sv. Jāņa Nepomuka, sv. Vincenta Ferāra un Krustā Sistā altāris.

1837. gadā baznīcas ziemeļu pusē par pilsoņa Mārtiņa Boldaševska līdzekļiem tika piebūvēta neliela [[kapela]], tajā bija viens altāris. No 1895. līdz 1896. gadam no jauna uzcēla mūra kapelu itāļu renesanses stilā par grāfa Justiniāna Ščita un viņa radinieku ziedotajiem līdzekļiem. Šī kapela tika iesvētīta Rožukroņa Dievmātes godam 1896. gada Vasarassvētkos. Tajā bija trīs altāri: centrā Rožukroņa Dievmātes, pa labi — sv. Jāzepa, pa kreisi — Jēzus Sirds godam.

Sāpju Dievmātes baznīca un tai apkārtējās privātmājas (ar zināmām pārbūvēm) ir saglabājušās līdz mūsu dienām un veido vienotu laukuma ansambli. Laikā no 1858. līdz 1860. gadam ģenerālgubernatora nozīmētā ierēdņa virsuzraudzībā pēc arhitekta [[Felsko|Johana Felsko]] plāna tika veikti pārbūves darbi: baznīcas prezbitēriju pārcēla pretējā — dienvidrietumu pusē, tika piebūvēta [[sakristeja]]. Pēc J. Felsko projekta veidotā baznīcas fasāde tapa pseidoromāņu stilā. 1885. gadā baznīcas rietumu pusē piebūvēja asto šķautnainu baptistēriju. Tāda šī baznīca ir saglabājusies līdz mūsu dienām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20080422202712/http://foto.eks.lv/baznicas/riga/dolorosa/index.html Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca fotoattēlos]
* [https://web.archive.org/web/20100530212110/http://www.catholic.lv/Dievmates/baznica.html Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas vēsture]
* [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=2&amp;id=12&amp;part=9 Sāpju dievmātes katoļu baznīca — citariga.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305120543/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=2&amp;id=12&amp;part=9 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}

{{Rīgas arhidiecēzes baznīcas}}

[[Kategorija:Katoļu baznīcas Rīgā]]
[[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Rīgas arhidiecēzes baznīcas]]
[[Kategorija:Vecrīga]]</text>
      <sha1>qeu2x2ddogne6b3tjmrtybqu4w78wgg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzēlējodi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92026</id>
    <revision>
      <id>4510636</id>
      <parentid>4358884</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:17:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9666" sha1="omhixdze80ncek5rkzums2wzhc3olcu" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|kukaiņu dzimtu, kura tautā tiek vienkārši saukti par odiem|ods|odi}}
{{BioTakso infokaste
|           attēls = Aedes aegypti biting human.jpg
|    att_nosaukums =  [[Dzeltenā drudža ods]] (''Aedes aegypti'')
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Arthropoda
|          tips_lv = Posmkāji
|            klase = Insect
|         klase_lv = Kukaiņi
|            kārta = Diptera
|         kārta_lv = Divspārņi
| virsdzimta = Culicoidea
| virsdzimta_lv = Dzēlējodu virsdzimta
|           dzimta = Culicidae
|        dzimta_lv = Dzēlējodi
|         binomial = Culicidae &lt;small&gt;([[Johann Wilhelm Meigen|Meigen]], 1818)&lt;/small&gt;
|        izplatība = 
|       iedalījums = 
*[[Dzēlējodu apakšdzimta]] (''Culicinae'')
*[[Malārijodu apakšdzimta]] (''Anophelinae'')
|      kategorijas = nē
}}

'''Dzēlējodi''' jeb '''dzēlējodu dzimta''' (''Culicidae'') ir viena no [[divspārņi|divspārņu kārtas]] (''Diptera'') [[odveidīgie|odveidīgo kukaiņu]] dzimtām. Dzēlējodi ir plaši izplatīti [[kukaiņi]], kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par '''odiem''', [[Kurzeme]]s pusē arī par '''knaušiem''', bet svešvārdā tie nepareizi tiek saukti par '''moskītiem'''  ({{val-es|mosquito}} — '[[muša|mušiņa]]'). Dzēlējodi nereti tiek sajaukti ar [[garkājodi]]em (''Tipulidae'') vai [[trīsuļodi]]em (''Chironomidae''). Pasaulē dzīvo vairāk kā 1600 sugas,&lt;ref name=nemat&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.earthlife.net/insects/nematocera.html |title=The Nematocera :- Mosquitos, Love Bugs etc |access-date={{dat|2016|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2007|08|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070806225158/http://earthlife.net/insects/nematocera.html }}&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] konstatētas 27 dzēlējodu sugas.&lt;ref name=lat/&gt;

Daudzas sugas pārnēsā [[slimība|slimību]] ierosinātājus, izplatot slimību no viena organisma uz otru, piemēram, [[malārija|malāriju]], [[dzeltenais drudzis|dzelteno drudzi]], [[tropu drudzis|tropu drudzi]], [[Rietumnīlas drudzis|Rietumnīlas drudzi]], [[filariāze|filariāzi]] un citas [[arbovīruss|arbovirusālās slimības]]. Līdz ar to dzēlējodus var uzskatīt par visbīstamākajiem dzīvniekiem pasaulē, kuru dēļ katru gadu mirst visvairāk cilvēku un dzīvnieku visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mimosq.org/mosquitobiology/mosquitobiology.htm |title=Mosquitoes of Michigan -Their Biology and Control |access-date={{dat|2016|02|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130330125526/http://www.mimosq.org/mosquitobiology/mosquitobiology.htm |archivedate={{dat|2013|03|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=gates&gt;[https://www.gatesnotes.com/Health/Most-Lethal-Animal-Mosquito-Week The Deadliest Animal in the World]&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
[[Attēls:Pipiens_feeding.jpg|thumb|left|240px|Ēku mitros pagrabos savairojas [[parastais ods|parastie odi]] (''Culex pipiens'')]]
[[Attēls:Culex_sp_larvae.png|thumb|left|240px|[[Īstie odi|Odu]] (''Culex'') kāpuri un viena kūniņa]]
Latvijā sugām bagātākā ir [[meža dzēlējodi|meža dzēlējodu ģints]] (''Aedes''), pie kuras pieder tie odi, kas visbiežāk uzbrūk [[cilvēks|cilvēkam]]. Tomēr meža dzēlējodi galvenokārt barojas ar sīko [[zīdītāji|zīdītāju]] un [[putni|putnu]] asinīm. Cilvēka asinis sūc arī parastā jeb [[pagraba ods|pagraba oda]] (''Culex pipiens'') mātītes. Šo sugu var bieži novērot arī [[pilsēta|pilsētā]], mitinoties mitros pagrabos. Savukārt [[Anopheles maculipennis|malārijods]] (''Anopheles maculipennis''), sūcot asinis, var pārnēsāt [[malārija]]s plazmodijus un izraisīt saslimšanu ar malāriju. Latvijā malārija bija izplatīta 1950. gadu vidū un beigās.&lt;ref name=lat/&gt;

== Kopīgās iezīmes ==
Kopumā dzēlējodi ir nelieli kukaiņi.  Lielākajai daļai sugu [[mātīte]]s ir [[ektoparazīti]], kuras sūc [[asinis]], toties [[tēviņš|tēviņi]] sūc tikai ziedu [[nektārs|nektāru]]. Tēviņus viegli atšķirt pēc to zarotajiem taustekļiem.&lt;ref name=lat&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/#v99 |title=Latvijas Daba: Divspārņi. Dzēlējodi |access-date={{dat|2016|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305015713/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/#v99 }}&lt;/ref&gt; Asinssūcošām mātītēm mutes orgāni ir izstiepti, asi un izmantojami duršanai. Brūcē tiek ievadītas vairākas mutes orgānu daļas: divas mandibulas, divas maksilas, labrums un hipofarinkss.&lt;ref&gt;Определитель насекомых Дальнего Востока России. Т. VI. Двукрылые и блохи. Ч.1 / под общ.ред. П. А. Лера. — Владивосток: «Дальнаука», 1999. — 655 с. — 500 экз. — {{ISBN|5-7442-0921-2}}&lt;/ref&gt; Dzēlējodi asinis sūc no zīdītājiem, putniem, [[rāpuļi]]em, [[abinieki]]em un pat dažām [[zivis|zivīm]]. Dažas sugas uzbrūk arī [[bezmugurkaulnieki]]em, galvenokārt [[posmkāji]]em.&lt;ref name=gates/&gt; Brūcē ods ievada [[siekalas]], kas pēc tam izraisa alerģisku reakciju un [[āda]]s [[Nieze|niezi]]. 

== Bioloģija ==
Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kā visiem [[pilnas pārvērtības kukaiņi]]em, arī dzēlējodiem ir četras attīstības stadijas: [[ola]], [[kāpurs]], [[kūniņa]] un pieaugušais īpatnis. Lielākajai daļai sugu mātīte olas dēj stāvošos ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai [[ezers|ezeru]] un [[upe|upju]] seklumā, applūdušos pagrabos, pielijušos [[koks|koku]] dobumos, tropu [[augi|augu]] lapu peļķēs,&lt;ref name=nemat/&gt; bet ir sugas, kas dēj olas arī jūrasūdens tilpnēs — sāļos [[purvs|purvos]] un lagūnās.&lt;ref&gt;[http://jeb.biologists.org/content/10/1/27 The Adaptation of Mosquito Larvae to Salt Water]&lt;/ref&gt; Atkarībā no sugas, mātīte dēj ūdenstilpes malā vai piestiprina olas pie ūdensaugiem. Kāpuri barojas ar [[planktons|planktonu]].&lt;ref name=lat/&gt; 

Pirmās trīs attīstības stadijas noris ūdenī. Atkarībā no sugas un temperatūras tās aizņem 5—14 dienas, tomēr ir daži ievērojami izņēmumi. Vietās, kurās ūdenstilpes mēdz sasalt vai izžūt, attīstība mēdz piemēroties vides apstākļiem, tai apstājoties un atsākoties, kad dabā atgriežas piemērots siltums un ūdens daudzums. Ir odu sugas, kuras spēj saglabāt dzīvību olām vai kāpuriem iesalstot [[ledus|ledū]] vai ūdenstilpei izžūstot un attīstībai turpinoties, kad olas atkal sedz ūdens. Kad kāpurs iekūņojas, kūniņas brīvi peld pa ūdens virsmu. Pieaugušie īpatņi atkarībā no sugas dzīvo dažas dienas vai vairākus mēnešus. Dažu sugu pieaugušie īpatņi spēj pārziemot.&lt;ref&gt;Michigan Mosquito Control Association; Michigan Mosquito Manual, MMCA Edition. Pub. Michigan Department of Agriculture June 2002&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
[[Attēls:Chironius_scurrulus_(Yasuni)_(cropped)_with_mosquitoes.jpg|thumb|240px|Odi sūc čūskas asinis]]
[[Attēls:Aedes_aegypti.jpg|thumb|240px|[[Dzeltenā drudža ods]] (''Aedes aegypti'')]]
[[Attēls:Anopheles_albimanus_mosquito.jpg|thumb|240px|[[Anopheles albimanus|Malārijods]] (''Anopheles albimanus'')]]
[[Attēls:CDC-Gathany-Aedes-albopictus-1.jpg|thumb|240px|[[Āzijas tīģerods]] (''Aedes albopictus'')]]
[[Attēls:CDC 7887 Ochlerotatus japonicus.jpg|thumb|240px|[[Āzijas krūmāju ods]] (''Aedes japonicus'')]]
'''Dzēlējodu dzimta''' (''Culicidae'')
*[[Dzēlējodu apakšdzimta]] (''Culicinae'')
**cilts ''[[Aedeomyiini]]''
***ģints ''[[Aedeomyia]]''
**cilts ''[[Aedini]]''
***ģints [[Meža dzēlējodi]] (''Aedes'')
***ģints ''[[Armigeres]]''
***ģints ''[[Ayurakitia]]''
***ģints ''[[Eretmapodites]]''
***ģints ''[[Haemagogus]]''
***ģints ''[[Heizmannia]]''
***ģints ''[[Ochlerotatus]]''
***ģints ''[[Opifex]]''
***ģints ''[[Psorophora]]''
***ģints ''[[Tanakaius]]''
***ģints ''[[Udaya]]''
***ģints ''[[Verrallina]]''
***ģints ''[[Zeugnomyia]]''
**cilts ''[[Culicini]]''
***ģints [[Īstie odi]] (''Culex'')
***ģints ''[[Deinocerites]]''
***ģints ''[[Galindomyia]]''
***ģints ''[[Lutzia]]''
**cilts ''[[Culisetini]]''
***ģints ''[[Culiseta]]''
**cilts ''[[Ficalbiini]]''
***ģints ''[[Ficalbia]]''
***ģints ''[[Mimomyia]]''
**cilts ''[[Hodgesiini]]''
***ģints ''[[Hodgesia]]''
**cilts ''[[Mansoniini]]''
***ģints ''[[Coquillettidia]]''
***ģints ''[[Mansonia]]''
**cilts ''[[Orthopodomyiini]]''
***ģints ''[[Orthopodomyia]]''
**cilts ''[[Sabethini]]''
***ģints ''[[Isostomyia]]''
***ģints ''[[Johnbelkinia]]''
***ģints ''[[Limatus]]''
***ģints ''[[Malaya]]''
***ģints ''[[Maorigoeldia]]''
***ģints ''[[Onirion]]''
***ģints ''[[Runchomyia]]''
***ģints ''[[Sabethes]]''
***ģints ''[[Shannoniana]]''
***ģints ''[[Topomyia]]''
***ģints ''[[Trichoprosopon]]''
***ģints ''[[Tripteroides]]''
***ģints ''[[Wyeomyia]]''
**cilts ''[[Uranotaeniini]]''
***ģints ''[[Uranotaenia]]''
*[[Malārijodu apakšdzimta]] (''Anophelinae'')
**ģints [[Malārijodi]] (''Anopheles'')
**ģints ''[[Bironella]]''
**ģints ''[[Chagasia]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://animaldiversity.org/accounts/Culicidae/classification/ ADW: Culicidae]
*[http://www.biokids.umich.edu/critters/Culicidae/ BioKids: Mosquitos]
*[http://dabasdati.lv/lv/image/1n0tlf1k3vj45isv1cq2ecu2d3/31431/ Dabas dati: dzēlējoda tēviņš]


[[Kategorija:Dzēlējodu dzimta| ]]</text>
      <sha1>omhixdze80ncek5rkzums2wzhc3olcu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pulksteņa rādītāja kustības virziens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92201</id>
    <revision>
      <id>4510418</id>
      <parentid>4411900</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:29:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4510418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10936" sha1="pp1be10quc9lwrn1wdh7z7539dlu0wt" xml:space="preserve">[[Attēls:Clockwise arrow.svg|thumb|right|Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā.]]
&lt;!--[[Attēls:Counterclockwise arrow.svg|thumb|right|Bulta pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam.]]--&gt;

'''Pulksteņa rādītāja kustības virziens''' ir [[relatīvs virziens]], ar ko pieņemts raksturot [[rotācija]]s virzienu. Tāpat kā citi relatīvie virzieni, piemēram, ''pa labi'', ''pa kreisi'', ''uz priekšu'', ''atpakaļ'', arī pulksteņa rādītāja kustības virziens ir atkarīgs no novērotāja novietojuma attiecībā pret rotējošo objektu. Piemēram, ja skatās no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], [[Zeme]] griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienā jeb pretpulksteniski, bet pulksteņa rādītāja kustības virzienā jeb pulksteniski, ja skatās no [[Dienvidpols|Dienvidpola]]. Līdzīgi, novērotājs, kas atrodas aiz caurspīdīga pulksteņa, redz, ka tā rādītāji pārvietojas pretēji ierastajam pulksteņa rādītāju kustības virzienam. Arī [[spoguļattēls|spoguļattēlā]] pulksteņa rādītāji kustas pretēji ierastajam virzienam.

[[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] bieži vien ikdienā šī termina vietā tiek lietotas īsākas frāzes, taču to nozīme atšķiras no domātās. Tipiskākie nepareizie izteicieni ir
* ''pulksteņa rādītāja virzienā'' (burtiski: &quot;virzienā, kurā patlaban rāda pulksteņa rādītājs&quot;), bet faktiski nozīmē virzienu, kura kustās pulksteņa rādītājs un visi to tā arī saprot;
* ''pulksteņa virzienā'' (burtiski: &quot;virzienā, kādā pulkstenis atrodas no novērotāja&quot;),
* ''pa pulksteni'' (burtiski: &quot;pa pulksteņa virsmu&quot;) un ''pret pulksteni'' (burtiski: &quot;pulksteņa atrašanās virzienā&quot;), kas faktiski un arī ikdienā nozīmē pulksteņa rādītāja kustības virzienu un visi to tā arī saprot, līdzīgi tas tiek lietots arī krievu valodā.


== Termina izcelsme ==

[[Attēls:Crystal Clear app xclock.svg|150px|thumb|Skaitļi uz pulksteņa ciparnīcas pieaug pulksteņa rādītāja kustības virzienā.]]

Termins ir radies no virziena, kādā parasti pārvietojas mehānisko [[pulkstenis|pulksteņu]] rādītāji. (Tiesa, ir arī daži vēsturiski [[ebreji|ebreju]] pulksteņi, kuru rādītāji [[ivrits|ivrita]] rakstības virziena dēļ pārvietojas pretēji ierastajam virzienam)&lt;ref&gt;[http://www.scrapbookpages.com/CzechRepublic/Prague/Josefov/JosefovHistory.html History of Josefov, the old Jewish Quarter in Prague] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190502050816/http://www.scrapbookpages.com/CzechRepublic/Prague/Josefov/JosefovHistory.html |date={{dat|2019|05|02||bez}} }}, Scrapbookpages.com, 2005.&lt;/ref&gt; Mehāniskajiem pulksteņiem rādītāju kustības virziens, savukārt, tika izvēlēts saskaņā ar [[ēna]]s kustības virzienu agrāk lietotajos [[Saules pulkstenis|Saules pulksteņos]]. Būtiski, ka pirmie pulksteņi ar rādītājiem tika izgatavoti [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]]. Ja tie vispirms tiktu izgatavoti [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], iespējams, būtu izvēlēts cits rādītāju kustības virziens, jo Dienvidu puslodē esošajos Saules pulksteņos ēna pārvietojas pretējā virzienā. Vēl agrāk, laikā, kad Saules pulksteņi vēl nebija plaši izplatīti, rotācijas virziena aprakstīšanai lietoja terminus, kas saistīti ar [[Saule]]s kustību debesīs.

== Lietojums ==

=== Sadzīvē ===

[[Attēls:Right-hand grip rule.svg|thumb|[[Labās rokas likums]].]]

Sadzīvē visbiežāk tiek lietoti priekšmeti ar '''[[labā vītne|labo vītni]]''', tāpēc ar tiem darbojoties jāizmanto '''[[labās rokas likums]]''':
{{cquote|Ja priekšmetu satver ar labo roku un griež pirkstu sakļaušanās virzienā, tas pārvietojas īkšķa norādītajā virzienā.}}
Piemēram, lai atskrūvētu [[skrūve|skrūvi]] vai [[uzgrieznis|uzgriezni]], tas jāpavērš pret sevi un jāgriež pretpulksteniski. Tāpat jārīkojas ar [[pudele]]s [[korķis|korķi]], lai atvērtu pudeli, vai ar [[spuldze|spuldzi]], lai to izskrūvētu.

'''[[Kreisā vītne]]''' visbiežāk tiek lietota rotējošām detaļām gadījumos, kad to rotācijas virziens sakrīt ar labās vītnes atskrūvēšanas virzienu un detaļas atskrūvēšanās nav vēlama.&lt;ref&gt;Šičevs P., [http://lv.lv.allconstructions.com/portal/categories/18/1/454/17/article/1339 Kā izskrūvēt bojāto kokskrūvi?]{{Novecojusi saite}}, ACA.LV.&lt;/ref&gt; Piemēram, kreisā vītne parasti ir velosipēda pedāļiem un riepām kreisajā pusē.

Lai, vadot [[automašīna|automašīnu]], [[kuģis|kuģi]] vai [[velosipēds|velosipēdu]], pagrieztos pa labi, [[stūre]] jāgriež pulksteniski. Lai pagrieztos pa kreisi, stūre jāgriež pretpulksteniski.

Dažādām ikdienā veicamām darbībām, kurās ir nepieciešams pārvietoties pa apli, bieži vien priekšroka tiek dota kādam noteiktam virzienam. Piemēram, [[skriešana]] stadionā,&lt;ref&gt;New Scientist Last Word Blog, [http://www.newscientist.com/blog/lastword/2008/10/round-and-round.html Round and round] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090810073828/http://www.newscientist.com/blog/lastword/2008/10/round-and-round.html |date={{dat|2009|08|10||bez}} }}, July 1, 2009.&lt;/ref&gt; [[sporta dejas|sporta deju]] dejošana un [[slidošana]] publiskās slidotavās parasti notiek pretpulksteniski (skatoties no augšas). Zinātnieki eksperimentos ir konstatējuši, ka simetriskā vidē cilvēks biežāk spontāni uzsāk skriet pretpulksteniski.&lt;ref&gt;{{Atsauce | first1=Yann | last1=Toussainta | first2=Jacqueline | last2=Fagard | title=A counterclockwise bias in running | journal=Neuroscience Letters | volume=442 | issue=1 | date=September 5, 2008 | pages=59–62 | doi=10.1016/j.neulet.2008.06.056}}.&lt;/ref&gt;

=== Matemātikā ===

[[Attēls:Cartesian coordinate system handedness.svg|300px|thumb|[[Dekarta koordinātu sistēma]]s asis ar kreisu orientāciju (attēls pa kreisi) un labēju orientāciju (attēls pa labi).]]

[[Matemātika|Matemātikā]], it īpaši [[ģeometrija|ģeometrijā]], pastāv dažādas vispārpieņemtas vienošanās, kurās tiek izmantots pulksteņa rādītāja kustības virziens.
* [[Leņķis|Leņķi]] plaknē ir pieņemts mērīt pretpulksteniskā virzienā. Šādu vienošanos lieto, piemēram, ieviešot [[polārā koordinātu sistēma|polāro koordinātu sistēmu]] (parasti to ievieš tā, lai leņķim atbilstošā koordināta pieaugtu pulksteņa rādītāja kustības virzienā).
* Divu plaknē esošu nenulles [[vektors|vektoru]] [[pseidoskalārais reizinājums]] ir pozitīvs, ja vektori nav pretēji vērsti un leņķis pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no pirmā vektora uz otro ir mazāks nekā leņķis pulksteņa rādītāja kustības virzienā.&lt;ref&gt;Ivanov A.B., [http://eom.springer.de/p/p075830.htm Pseudo-scalar product], Springer Online Reference Works.&lt;/ref&gt;
* Ģeometrijā ir pieņemts [[Eiklīda telpa|Eiklīda telpās]] lietot [[Dekarta koordinātu sistēma|Dekarta koordinātu sistēmu]] ar labēju orientāciju. Plaknes gadījumā tas nozīmē, ka ''x'' ass jāpagriež 90° pretpulksteniski, lai tās virziens sakristu ar ''y'' ass virzienu (citiem vārdiem, bāzes vektoru &lt;math&gt;\vec{e}_x&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;\vec{e}_y&lt;/math&gt; [[pseidoskalārais reizinājums]] ir pozitīvs).
* Trīsdimensiju Eiklīda telpā koordinātu asīm ir labēja orientācija, ja, ''z'' asi pavēršot pret sevi, ''x'' un ''y'' asis veido labēji orientētu koordinātu sistēmu ''xy'' plaknē.
* Ja &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{c} = \vec{a} \times \vec{b}&lt;/math&gt;, kur &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{a}&lt;/math&gt;, &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{b}&lt;/math&gt; un &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{c}&lt;/math&gt; ir vektori [[Trīsdimensiju telpa|trīsdimensiju telpā]], un &quot;&lt;math&gt;\times&lt;/math&gt;&quot; apzīmē [[vektoriālais reizinājums|vektoriālo reizinājumu]], tad, pavēršot vektoru &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{c}&lt;/math&gt; pret sevi, īsākais ceļš no &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{a}&lt;/math&gt; uz &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{b}&lt;/math&gt; atbilst pretpulksteniskam pagriezienam.

=== Fizikā ===

[[Fizika|Fizikā]] pulksteņa rādītāja kustības virzienu izmanto virzienu fizikālo lielumu noteikšanai, ko raksturo ar [[vektors|vektoru]] palīdzību un kuru aprēķināšanai tiek lietots [[vektoriālais reizinājums]]. [[Mehānika|Mehānikā]] šādi lielumi ir, piemēram,
* [[impulsa moments]] &lt;math&gt;\vec{L} = \vec{r} \times \vec{p}&lt;/math&gt;, kur &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{r}&lt;/math&gt; ir rādiusvektors, kas vērsts no rotācijas ass uz objekta [[masas centrs|masas centru]], un &lt;math&gt;\vec{p}&lt;/math&gt; ir objektam piemītošais [[impulss]];
* [[spēka moments]] &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{M} = \vec{r} \times \vec{F}&lt;/math&gt;, kur &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{r}&lt;/math&gt; ir rādiusvektors, kas vērsts no rotācijas ass uz spēka pielikšanas punktu, un &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{F}&lt;/math&gt; ir [[spēks]], kas iedarbojas uz objektu.

[[Attēls:Manoderecha.svg|thumb|[[Labās rokas likums]] [[magnētiskā lauka indukcija]]s ''B'' virziena noteikšanai.]]

[[Elektrodinamika|Elektrodinamikā]] šādi lielumi ir, piemēram, [[Lorenca spēks]] un [[magnētiskā lauka indukcija]].
* [[Lorenca spēks]] &lt;math&gt;\vec{F} = q (\vec{v} \times \vec{B})&lt;/math&gt; iedarbojas uz lādētu daļiņu ar [[elektriskais lādiņš|lādiņu]] &lt;math&gt;q\,&lt;/math&gt;, kas pārvietojas ar [[ātrums|ātrumu]] &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{v}&lt;/math&gt; [[magnētiskais lauks|magnētiskajā laukā]] ar indukciju &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{B}&lt;/math&gt;. Lorenca spēka virzienu var noteikt ar [[kreisās rokas likums|kreisās rokas likuma]] palīdzību.&lt;ref&gt;[http://www.dzm.lv/fiz/IT/F_11/default.aspx@tabid=3&amp;id=610.html Magnētiskais lauks, tā raksturlielumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100323115011/http://www.dzm.lv/fiz/IT/F_11/default.aspx%40tabid%3D3%26id%3D610.html |date={{dat|2010|03|23||bez}} }}, Interaktīvās apmācības disks - Fizika 11. klasei, ISEC.&lt;/ref&gt;
* [[Magnētiskā lauka indukcija]] ir &lt;math&gt;\vec{B} = \frac{\mu_0}{4 \pi} \int \frac{(\vec{j} \, dV) \times \vec{r}}{r^3}&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;\vec{j}&lt;/math&gt; ir [[strāvas blīvums]] un rādiusvektors &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;\vec{r}&lt;/math&gt; garumā &lt;math&gt;r\,&lt;/math&gt; norāda uz tilpuma elementu &lt;math style=&quot;vertical-align:0&quot;&gt;dV\,&lt;/math&gt;. Lai noteiktu magnētiskā lauka indukcijas virzienu, var izmantot [[labās rokas likums|labās rokas likumu]]. No tā izriet, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ir vērstas pretpulksteniski, ja vadu novieto tā, lai strāvas plūšanas virziens būtu pavērsts pret sevi.

== Skatīt arī ==

* [[Labās rokas likums]]
* [[Kreisās rokas likums]]
* [[Vektoriālais reizinājums]]
* [[Pseidoskalārais reizinājums]]
* [[Rotācija]]
* [[Polārā koordinātu sistēma]]
* [[Relatīvs virziens]]

== Atsauces ==

{{atsauces}}

[[Kategorija:Fizikas pamatjēdzieni]]
[[Kategorija:Rotācija]]
[[Kategorija:Orientācija]]</text>
      <sha1>pp1be10quc9lwrn1wdh7z7539dlu0wt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1937. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>93165</id>
    <revision>
      <id>4510603</id>
      <parentid>4485827</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:57:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4510603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6364" sha1="4hbuszop5qnv4vz2vhikl9xi6nictjs" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1937|Latvijā|Latvija}}
[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|315px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)&lt;ref&gt;P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.&lt;/ref&gt;]]
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1937. gads|1937. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[28. janvāris]] — [[Latvija|Latvijas Republikā]] tika pieņemts [[Latvijas Republikas Civillikums]].

=== Aprīlis ===
* [[22. aprīlis]] — Kurzemē tika novērots pirmais pavasara [[negaiss]].&lt;ref&gt;Laikraksts &quot;Brīvā Zeme&quot; Nr. 90, 9. lpp., Piektdiena, {{dat|1937|7|6|SK}}, periodika.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Laikraksts &quot;Jaunākās Ziņas&quot; Nr. 90, 6. lpp., Piektdiena, {{dat|1937|7|6|SK}}, periodika.lv&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs|2.]]—[[7. maijs]] — Latvijā notika [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]].
* [[5. maijs]] — maksimālā gaisa temperatūra [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza +30&amp;nbsp;°C
* [[6. maijs]] — Rīgā gaiss iesila līdz +25&amp;nbsp;°C. Pēcpusdienā valsts centrālos rajonus piemeklēja spēcīgs negaiss. Rīgā nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 50 mm.&lt;ref&gt;Laikraksts &quot;Brīvā Zeme&quot; Nr. 101, 11. lpp., Piektdiena, {{dat|1937|5|7|SK|bez}}, periodika.lv&lt;/ref&gt;
* {{dat||5|8|N}} — Rīgā tiek likts pamatakmens [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] ēkai.&lt;ref&gt;Laikraksts &quot;Brīvā Zeme&quot; Nr. 103, &quot;Pamatiem jāpaliek mūžīgiem&quot;, Pirmdiena, {{dat|1937|5|10|SK|bez}}, periodika.lv&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]] — pāri visai Latvijas teritorijai virzījās spēcīgas negaisu zonas, daudzviet atnosot stiprus negaisus un lietusgāzes.&lt;ref&gt;Laikraksts &quot;Jaunākās Ziņas&quot; Nr. 108, 8. lpp., Trešdiena, {{dat|1937|5|19|SK|bez}}, periodika.lv&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]] — gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +31&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&amp;Type=text/html&amp;Locale=latvian-skin-custom&amp;Path=RIT/1937/06/12&amp;ChunkNum=-1&amp;ID=Ar00301&amp;PageLabel=3 Rīts: Sestdiena, 12. jūnijs, 1937]{{Novecojusi saite}}, periodika.lv&lt;/ref&gt; Tomēr oficiālie dati liecina, ka 11. jūnija karstuma rekords ir uzstādīts 1998. gadā un ir +30,0&amp;nbsp;°C.

=== Jūlijs ===
* [[26. jūlijs]] — [[Valmiera]]s pilsētu piemeklēja spēcīgs [[negaiss]]. Rāvas pagastā tika novērots arī [[lodveida zibens]]. Mujānu pagastā [[zibens]] spēriens lopu kūtī nogalināja 9 gadus vecu zēnu. Vairāki spēcīgi negaisi ar [[krusa|krusu]] skāra plašas teritorijas [[Limbažu rajons|Liembažu rajonā]], kā arī Dikļu un Bauņu pagastus.&lt;ref&gt;Laikraksts &quot;Jaunākās Ziņas&quot; Nr. 166, 12. lpp., Trešdiena, {{dat|1937|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[15. augusts]] — tiek ielikts [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projektētās [[Viesītes luterāņu baznīca]]s pamatakmens.

=== Septembris ===
* No konveijera noripo pirmie rūpnīcā ''Vairogs'' montētie ''[[Ford-Vairogs|Ford - Vairogs]]'' markas 3 tonnu kravas auto.
* Romas katoļu bīskaps [[Jāzeps Rancāns]] iesvēta [[Atašienes baznīca|Atašienes Sāpju dievmātes katoļu baznīcas]] jaunbūvi.

=== Novembris ===
* [[13. novembris]] — &quot;[[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]]&quot; vadītājs [[Gustavs Celmiņš]] tika izraidīts no Latvijas.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/index.htm Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |date={{dat|2012|07|17||bez}} }}, historia.lv&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[20. janvāris]] — [[Pēteris Tabūns]], politiķis (miris 2020. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Valdis Mārtiņš Drinks]], ķīmiķis, pedagogs un garīdznieks (miris 2002. gadā)
* [[8. februāris]] — [[Aivars Ģipslis]], šahists (miris 2000. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Boriss Pugo]], latviešu izcelsmes padomju politiķis (miris 1991. gadā)
* [[25. februāris]] — [[Lilita Gailīte]], ģeoloģe un paleontoloģe (mirusi 2012. gadā)
* [[12. marts]]:
** [[Valentīna Eiduka]], šķēpa metēja, trenere (mirusi 2023. gadā)
** [[Kornēlija Apšukrūma]], dzejniece (mirusi 2021. gadā)
* [[15. aprīlis]] — [[Uldis Pūcītis]], aktieris (miris 2000. gadā)
* [[18. aprīlis]] — [[Ādolfs Ločmelis]], lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks (miris 2024. gadā)
* [[13. jūnijs]] — [[Juris Strenga]], aktieris, režisors
* [[21. jūnijs]] — [[Jānis Samauskis]], aktieris (miris 1998. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Leopolds Ozoliņš]], ārsts, politiķis (miris 2021. gadā)
* [[12. jūlijs]]:
** [[Pēteris Bolšaitis]], ķīmiķis, sabiedrisks darbinieks, tulkotājs un mecenāts (miris 2021. gadā)
** [[Ināra Ieviņa]], aktrise
* [[20. augusts]] — [[Ilga Rismane]], dzejniece (mirusi 2012. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Miks Zvirbulis]], kinooperators
* [[12. novembris]] — [[Pauls Putniņš]], dramaturgs (miris 2018. gadā)
* [[13. novembris]] — [[Imants Auziņš]], dzejnieks (miris 2013. gadā)
* [[1. decembris]] — [[Vaira Vīķe-Freiberga]], Latvijas prezidente
* [[17. decembris]] — [[Vija Āboltiņa]], Latvijas Filharmonijas soliste
* [[23. decembris]] — [[Aivars Baumanis]], žurnālists un diplomāts (miris 2019. gadā)
* nezināms datums — [[Miervaldis Derkusovs]], gleznotājs (miris 2020. gadā)

== Miruši ==
* [[13. februāris]] — [[Alfrēds Andersons]], sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (dzimis 1879. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Pāvils Rozītis]], rakstnieks (dzimis 1889. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Zeltiņš]], lauksaimnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1871. gadā)
* [[3. aprīlis]] — [[Anatols Līvens (virsnieks)|Anatols Līvens]], virsnieks (dzimis 1873. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Baldvins Disterlo]], jurists, politiķis (dzimis 1869. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]], politiķis, sabiedrisks darbinieks (dzimis 1865. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Vladislavs Rubulis]], politiķis (dzimis 1887. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Jānis Akuraters]], dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1876. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


[[Kategorija:1937. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1937. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>4hbuszop5qnv4vz2vhikl9xi6nictjs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas Sieviešu basketbola līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>96191</id>
    <revision>
      <id>4510346</id>
      <parentid>4366014</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T14:37:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2218" sha1="iktxeg5949i4sdvoc69ubfv3g2wp705" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2014/2015
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}&lt;br
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|TEO Vilnius]]
| mlapa = [http://www.bwbl.lt/Account/index.php www.bwbl.lt]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' ir [[Basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās spēcīgākās [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] sieviešu basketbola komandas. Līga ir dibināta 1994. gadā.

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>iktxeg5949i4sdvoc69ubfv3g2wp705</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510347</id>
      <parentid>4510346</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T14:44:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2221" sha1="ep5smc24oh7ofont046n427nkd0m6fl" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2014/2015
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}&lt;br
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|TEO Vilnius]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' ir [[Basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās spēcīgākās [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] sieviešu basketbola komandas. Līga ir dibināta 1994. gadā.

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>ep5smc24oh7ofont046n427nkd0m6fl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510348</id>
      <parentid>4510347</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T14:45:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2221" sha1="9a937t0d1s2tg76vqht1w490kq5y7yc" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}&lt;br
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|TEO Vilnius]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' ir [[Basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās spēcīgākās [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] sieviešu basketbola komandas. Līga ir dibināta 1994. gadā.

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>9a937t0d1s2tg76vqht1w490kq5y7yc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510351</id>
      <parentid>4510348</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:06:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2218" sha1="18fht7aptyzcao6i1g08nep1f5od2b2" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|TEO Vilnius]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' ir [[Basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās spēcīgākās [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] sieviešu basketbola komandas. Līga ir dibināta 1994. gadā.

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>18fht7aptyzcao6i1g08nep1f5od2b2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510359</id>
      <parentid>4510351</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:39:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2238" sha1="ox3v1u2x7zeiryupdm2gl8t4wka1kd6" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' ir [[Basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās spēcīgākās [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] sieviešu basketbola komandas. Līga ir dibināta 1994. gadā.

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>ox3v1u2x7zeiryupdm2gl8t4wka1kd6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510360</id>
      <parentid>4510359</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:41:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2240" sha1="83p0eh6k49s4mhxdx1wi4o91jabvupn" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' ir [[Basketbols|basketbola]] čempionāts, kurā piedalās spēcīgākās [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] sieviešu basketbola komandas. Līga ir dibināta 1994. gadā.

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>83p0eh6k49s4mhxdx1wi4o91jabvupn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510361</id>
      <parentid>4510360</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:42:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2282" sha1="2k5e5y6lfeqx2foq4pmk9iknhepjm29" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>2k5e5y6lfeqx2foq4pmk9iknhepjm29</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510362</id>
      <parentid>4510361</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:46:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2703" sha1="gcednu35mr8gh9rxu7eg5t5lqluzpfz" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>gcednu35mr8gh9rxu7eg5t5lqluzpfz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510363</id>
      <parentid>4510362</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:48:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2980" sha1="khibg52d8q9n2bv5qmrc09fv4qp4ayk" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>khibg52d8q9n2bv5qmrc09fv4qp4ayk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510364</id>
      <parentid>4510363</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:49:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3194" sha1="9yib76f5c915rpt2p35vsxjugn9kt4m" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā — 17 komandas no septiņām valstīm.

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>9yib76f5c915rpt2p35vsxjugn9kt4m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510365</id>
      <parentid>4510364</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:49:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3526" sha1="dsna9wcvb03oiz7qlg5rhsvkm353e13" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>dsna9wcvb03oiz7qlg5rhsvkm353e13</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510366</id>
      <parentid>4510365</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:51:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3841" sha1="5owy2bg4bdgqm6sx1c9ss6hqm18j773" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas.

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>5owy2bg4bdgqm6sx1c9ss6hqm18j773</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510368</id>
      <parentid>4510366</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:56:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4344" sha1="c3jxbh65vdz0owitwnpck94499zqm6w" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dinamo”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “Inventa”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>c3jxbh65vdz0owitwnpck94499zqm6w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510369</id>
      <parentid>4510368</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:58:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzvarētāji */</comment>
      <origin>4510369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4455" sha1="bm349lv2gteviqq0t7gppdjefpwvdgo" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “Inventa”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>bm349lv2gteviqq0t7gppdjefpwvdgo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510370</id>
      <parentid>4510369</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:03:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzvarētāji */</comment>
      <origin>4510370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4883" sha1="7rom0gozm2f95446ss26fxihzl2vsax" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “Inventa”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>7rom0gozm2f95446ss26fxihzl2vsax</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510371</id>
      <parentid>4510370</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:06:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5628" sha1="d655uhjhrgnoehem5c4syszamw9c93g" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “Inventa”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}


{{basketbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>d655uhjhrgnoehem5c4syszamw9c93g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510372</id>
      <parentid>4510371</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:06:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4510372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5616" sha1="ff2yx2ub4ohwwpss39fqud3y1kieac9" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “Inventa”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>ff2yx2ub4ohwwpss39fqud3y1kieac9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510373</id>
      <parentid>4510372</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:10:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izspēles kārtība */</comment>
      <origin>4510373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6657" sha1="a2ggsaitxd5vwfjrj5jvemlsz68hdj4" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “Inventa”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā Open Smart Way MLKL. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un RSU, kā arī Igaunijas TSA/CITYTEED Tallinn. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>a2ggsaitxd5vwfjrj5jvemlsz68hdj4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510374</id>
      <parentid>4510373</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:11:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izspēles kārtība */</comment>
      <origin>4510374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6800" sha1="1lgbpl04ud2vfmi130ye8m0jltdpodr" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “Inventa”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā Open Smart Way MLKL. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un RSU, kā arī Igaunijas TSA/CITYTEED Tallinn. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram.

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>1lgbpl04ud2vfmi130ye8m0jltdpodr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510375</id>
      <parentid>4510374</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:12:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izspēles kārtība */</comment>
      <origin>4510375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6966" sha1="hb0qoym8okg1q53ka29nxq3t6tcurms" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “Inventa”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā Open Smart Way MLKL. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un RSU, kā arī Igaunijas TSA/CITYTEED Tallinn. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram. Paralēli turpinājās Baltijas līgas B divīzijas sacensības, kurās piedalījās astoņas komandas – četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas.

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>hb0qoym8okg1q53ka29nxq3t6tcurms</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510378</id>
      <parentid>4510375</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:13:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izspēles kārtība */</comment>
      <origin>4510378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7181" sha1="gzv6dros0y9uagzkzz3zt6kk9hi9kgb" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, Kazahstānas un citu valstu klubi. 2015. gadā FIBA Europe pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās Baltijas Basketbola līgai un Centrāleiropas Sieviešu līgai.

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “Inventa”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenbbl.com/teams/3331-ttt-riga-juniors.html|title=TTT Riga Juniors: roster, news, schedule and stats - Women BBL|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā Open Smart Way MLKL. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un RSU, kā arī Igaunijas TSA/CITYTEED Tallinn. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram. Paralēli turpinājās Baltijas līgas B divīzijas sacensības, kurās piedalījās astoņas komandas – četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas.

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>gzv6dros0y9uagzkzz3zt6kk9hi9kgb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510382</id>
      <parentid>4510378</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:17:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7326" sha1="2dxn759ut89fm6uiknjtz9sc6115pyv" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, [[Kazahstāna|Kazahstānas]] un citu valstu klubi. 2015. gadā [[FIBA Europe]] pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgai]] un [[Centrāleiropas Sieviešu līga|Centrāleiropas Sieviešu līgai]].

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “[[Inventa]]”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenbbl.com/teams/3331-ttt-riga-juniors.html|title=TTT Riga Juniors: roster, news, schedule and stats - Women BBL|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā [[Open Smart Way MLKL]]. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un [[Rīgas Stradiņa universitāte|RSU]], kā arī Igaunijas [[TSA/CITYTEED]] [[Tallina|Tallinn]]. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram. Paralēli turpinājās Baltijas līgas B divīzijas sacensības, kurās piedalījās astoņas komandas – četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas.

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>2dxn759ut89fm6uiknjtz9sc6115pyv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510386</id>
      <parentid>4510382</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:20:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8395" sha1="2w7dpvrmcud7rh1qg3fsqyfe7e8ru7o" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, [[Kazahstāna|Kazahstānas]] un citu valstu klubi. 2015. gadā [[FIBA Europe]] pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgai]] un [[Centrāleiropas Sieviešu līga|Centrāleiropas Sieviešu līgai]].

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “[[Inventa]]”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture — sponsorēšanas un nosaukuma izmaiņas ==
2023. gada janvārī, [[Lietuvas Basketbola federācija|Lietuvas Basketbola federācijai]] pārņemot Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību, par sacensību titulsponsoru kļuva “[[Betsafe Latvija|Betsafe]]”. Tika paziņots par trīs gadu sadarbības līgumu, un sacensības tika rīkotas ar nosaukumu “Betsafe-WBBL”. 2024. gada februārī par līgas ģenerālsponsoru kļuva “[[BioSil]]”, un turnīrs ieguva nosaukumu “BioSil-WBBL”. Savukārt 2025./2026. gada sezonā Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensību pamatturnīrs tika integrēts Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā “Open Smart Way MLKL”, pēc kura labākās komandas turpināja cīņu Baltijas līgas izslēgšanas turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-183562-betsafe-becomes-the-title-sponsor-of-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=Betsafe becomes the title sponsor of the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenbbl.com/teams/3331-ttt-riga-juniors.html|title=TTT Riga Juniors: roster, news, schedule and stats - Women BBL|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā [[Open Smart Way MLKL]]. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un [[Rīgas Stradiņa universitāte|RSU]], kā arī Igaunijas [[TSA/CITYTEED]] [[Tallina|Tallinn]]. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram. Paralēli turpinājās Baltijas līgas B divīzijas sacensības, kurās piedalījās astoņas komandas – četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas.

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>2w7dpvrmcud7rh1qg3fsqyfe7e8ru7o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510388</id>
      <parentid>4510386</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:21:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture — sponsorēšanas un nosaukuma izmaiņas */</comment>
      <origin>4510388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8679" sha1="orhvimwo74gwh9rflvutxr6mdq6rprv" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, [[Kazahstāna|Kazahstānas]] un citu valstu klubi. 2015. gadā [[FIBA Europe]] pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgai]] un [[Centrāleiropas Sieviešu līga|Centrāleiropas Sieviešu līgai]].

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “[[Inventa]]”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture — sponsorēšanas un nosaukuma izmaiņas ==
2023. gada janvārī, [[Lietuvas Basketbola federācija|Lietuvas Basketbola federācijai]] pārņemot Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību, par sacensību titulsponsoru kļuva “[[Betsafe Latvija|Betsafe]]”. Tika paziņots par trīs gadu sadarbības līgumu, un sacensības tika rīkotas ar nosaukumu “Betsafe-WBBL”. 2024. gada februārī par līgas ģenerālsponsoru kļuva “[[BioSil]]”, un turnīrs ieguva nosaukumu “BioSil-WBBL”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201437-biosil-becomes-the-general-sponsor-of-the-baltic-womens-basketball-league.html|title=BioSil Becomes the General Sponsor of the Baltic Women's Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Savukārt 2025./2026. gada sezonā Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensību pamatturnīrs tika integrēts Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā “Open Smart Way MLKL”, pēc kura labākās komandas turpināja cīņu Baltijas līgas izslēgšanas turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-183562-betsafe-becomes-the-title-sponsor-of-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=Betsafe becomes the title sponsor of the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenbbl.com/teams/3331-ttt-riga-juniors.html|title=TTT Riga Juniors: roster, news, schedule and stats - Women BBL|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā [[Open Smart Way MLKL]]. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un [[Rīgas Stradiņa universitāte|RSU]], kā arī Igaunijas [[TSA/CITYTEED]] [[Tallina|Tallinn]]. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram. Paralēli turpinājās Baltijas līgas B divīzijas sacensības, kurās piedalījās astoņas komandas – četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas.

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>orhvimwo74gwh9rflvutxr6mdq6rprv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510389</id>
      <parentid>4510388</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:22:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture — sponsorēšanas un nosaukuma izmaiņas */</comment>
      <origin>4510389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8681" sha1="fw6yqnv5pdhjbyxyrvr6zwgmnseylg6" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, [[Kazahstāna|Kazahstānas]] un citu valstu klubi. 2015. gadā [[FIBA Europe]] pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgai]] un [[Centrāleiropas Sieviešu līga|Centrāleiropas Sieviešu līgai]].

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “[[Inventa]]”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vēsture — sponsorēšanas un nosaukuma izmaiņas ===
2023. gada janvārī, [[Lietuvas Basketbola federācija|Lietuvas Basketbola federācijai]] pārņemot Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību, par sacensību titulsponsoru kļuva “[[Betsafe Latvija|Betsafe]]”. Tika paziņots par trīs gadu sadarbības līgumu, un sacensības tika rīkotas ar nosaukumu “Betsafe-WBBL”. 2024. gada februārī par līgas ģenerālsponsoru kļuva “[[BioSil]]”, un turnīrs ieguva nosaukumu “BioSil-WBBL”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201437-biosil-becomes-the-general-sponsor-of-the-baltic-womens-basketball-league.html|title=BioSil Becomes the General Sponsor of the Baltic Women's Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Savukārt 2025./2026. gada sezonā Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensību pamatturnīrs tika integrēts Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā “Open Smart Way MLKL”, pēc kura labākās komandas turpināja cīņu Baltijas līgas izslēgšanas turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-183562-betsafe-becomes-the-title-sponsor-of-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=Betsafe becomes the title sponsor of the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenbbl.com/teams/3331-ttt-riga-juniors.html|title=TTT Riga Juniors: roster, news, schedule and stats - Women BBL|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā [[Open Smart Way MLKL]]. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un [[Rīgas Stradiņa universitāte|RSU]], kā arī Igaunijas [[TSA/CITYTEED]] [[Tallina|Tallinn]]. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram. Paralēli turpinājās Baltijas līgas B divīzijas sacensības, kurās piedalījās astoņas komandas – četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas.

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>fw6yqnv5pdhjbyxyrvr6zwgmnseylg6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510390</id>
      <parentid>4510389</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:26:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9323" sha1="8xyt7k5d3kb74ane2mn5pp3jsxc3ouk" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, [[Kazahstāna|Kazahstānas]] un citu valstu klubi. 2015. gadā [[FIBA Europe]] pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgai]] un [[Centrāleiropas Sieviešu līga|Centrāleiropas Sieviešu līgai]].

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “[[Inventa]]”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vēsture — pārvaldības izmaiņas ===
2023. gada janvārī Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību pārņēma Lietuvas Basketbola federācija, kas turpmāk koordinēja sacensību organizēšanu un attīstību. 2024. gada janvārī par līgas prezidentu tika iecelts [[Arvīds Klovs]] (Arvydas Klovas), bet par direktoru – [[Alvīds Jocis]] (Alvydas Jocys).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-200680-new-president-and-director-for-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=New President and Director for the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vēsture — sponsorēšanas un nosaukuma izmaiņas ===
2023. gada janvārī, [[Lietuvas Basketbola federācija|Lietuvas Basketbola federācijai]] pārņemot Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību, par sacensību titulsponsoru kļuva “[[Betsafe Latvija|Betsafe]]”. Tika paziņots par trīs gadu sadarbības līgumu, un sacensības tika rīkotas ar nosaukumu “Betsafe-WBBL”. 2024. gada februārī par līgas ģenerālsponsoru kļuva “[[BioSil]]”, un turnīrs ieguva nosaukumu “BioSil-WBBL”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201437-biosil-becomes-the-general-sponsor-of-the-baltic-womens-basketball-league.html|title=BioSil Becomes the General Sponsor of the Baltic Women's Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Savukārt 2025./2026. gada sezonā Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensību pamatturnīrs tika integrēts Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā “Open Smart Way MLKL”, pēc kura labākās komandas turpināja cīņu Baltijas līgas izslēgšanas turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-183562-betsafe-becomes-the-title-sponsor-of-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=Betsafe becomes the title sponsor of the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenbbl.com/teams/3331-ttt-riga-juniors.html|title=TTT Riga Juniors: roster, news, schedule and stats - Women BBL|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā [[Open Smart Way MLKL]]. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un [[Rīgas Stradiņa universitāte|RSU]], kā arī Igaunijas [[TSA/CITYTEED]] [[Tallina|Tallinn]]. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram. Paralēli turpinājās Baltijas līgas B divīzijas sacensības, kurās piedalījās astoņas komandas – četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas.

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>8xyt7k5d3kb74ane2mn5pp3jsxc3ouk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510391</id>
      <parentid>4510390</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:27:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture — pārvaldības izmaiņas */</comment>
      <origin>4510391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9861" sha1="jgcxsscwnk2ra2dnwd44p507h64ug30" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Baltijas Sieviešu basketbola līga
| aktuāla_sezona = BSBL 2025/2026
| logo = 
| pikseļi = 200
| apraksts = 
| sports = [[Basketbols]]
| dibin = [[1994. gads|1994]]
| moto = 
| komandas = 10
| valsts = {{LAT}}&lt;br /&gt;{{LTU}}&lt;br /&gt;{{EST}}
| čempions_km = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas “Kibirkštis-TOKS”]]
| mlapa = [http://womenbbl.com//Account/index.php womenbbl.com]
}}
'''Baltijas Sieviešu basketbola līga''' bija 1994. gadā izveidotas starptautiskas sieviešu klubu [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kurās dažādos periodos piedalījās komandas no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un citām Eiropas valstīm.

== Vēsture ==
Baltijas Sieviešu basketbola līga tika izveidota 1994. gadā kā starptautiskas sieviešu klubu basketbola sacensības. Pirmajā sezonā turnīrā piedalījās astoņas komandas no piecām valstīm, bet par pirmo līgas uzvarētāju 1995. gadā kļuva Viļņas “Telerina”. Turpmākajos gados sacensības paplašinājās, tajās iesaistoties ne tikai [[Latvija|Latvijas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Igaunija|Igaunijas]], bet arī [[Somija|Somijas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]], [[Krievija|Krievijas]], [[Ukraina|Ukrainas]] un citu valstu klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lse.lt/baltijos-moteru-krepsinio-lyga/|title=Baltic Women's Basketball League}}&lt;/ref&gt;

Visplašāko dalībnieku loku līga sasniedza 2000. gadu vidū. 2005./2006. gada sezonā tajā piedalījās 18 komandas no septiņām valstīm, bet 2007./2008. gada sezonā – 17 komandas no septiņām valstīm. Sacensībās dažādos periodos spēlēja arī Polijas, [[Kazahstāna|Kazahstānas]] un citu valstu klubi. 2015. gadā [[FIBA Europe]] pēc reģionālo līgu darbības izvērtēšanas piešķīra Baltijas Sieviešu basketbola līgai pagaidu atzītas reģionālās līgas statusu līdzās [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgai]] un [[Centrāleiropas Sieviešu līga|Centrāleiropas Sieviešu līgai]].

Arī līgas vēlākajos gados dalībnieku sastāvs saglabājās starptautisks. 2015./2016. gada sezonā čempionātā piedalījās 12 komandas, savukārt 2016./2017. gada sezonai tika pieteiktas desmit komandas no sešām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, [[Polija|Polijas]], Krievijas un Ukrainas. 2016./2017. gada sezonā par čempioni kļuva Kurskas “Dynamo-Farm”, bet 2017./2018. gada sezonā titulu izcīnīja tās pēctece Kurskas “[[Inventa]]”; šajā sezonā turnīrs tika rīkots jau 24. reizi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/60033-jekabsonei-zogotai-16-punkti-kurskas-dinamo-svariga-uzvara-eiroliga|title=Jēkabsonei-Žogotai 16 punkti; Kurskas &quot;Dinamo&quot; svarīga uzvara Eirolīgā|website=https://jauns.lv|access-date=2026-08-20|date=2015-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vēsture — pārvaldības izmaiņas ===
2023. gada janvārī Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību pārņēma Lietuvas Basketbola federācija, kas turpmāk koordinēja sacensību organizēšanu un attīstību. 2024. gada janvārī par līgas prezidentu tika iecelts [[Arvīds Klovs]] (Arvydas Klovas), bet par direktoru – [[Alvīds Jocis]] (Alvydas Jocys).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-200680-new-president-and-director-for-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=New President and Director for the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada februārī līgas vadības struktūra tika paplašināta, par attīstības direktori kļūstot Latvijas Basketbola savienības sieviešu basketbola koordinatorei Līgai Goldmanai, tādējādi palielinot Latvijas pārstāvniecību līgas pārvaldībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201167-new-position-and-increased-latvian-involvement-in-the-baltic-league.html|title=New Position and Increased Latvian Involvement in the Baltic League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Vēsture — sponsorēšanas un nosaukuma izmaiņas ===
2023. gada janvārī, [[Lietuvas Basketbola federācija|Lietuvas Basketbola federācijai]] pārņemot Baltijas Sieviešu basketbola līgas vadību, par sacensību titulsponsoru kļuva “[[Betsafe Latvija|Betsafe]]”. Tika paziņots par trīs gadu sadarbības līgumu, un sacensības tika rīkotas ar nosaukumu “Betsafe-WBBL”. 2024. gada februārī par līgas ģenerālsponsoru kļuva “[[BioSil]]”, un turnīrs ieguva nosaukumu “BioSil-WBBL”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-201437-biosil-becomes-the-general-sponsor-of-the-baltic-womens-basketball-league.html|title=BioSil Becomes the General Sponsor of the Baltic Women's Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Savukārt 2025./2026. gada sezonā Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensību pamatturnīrs tika integrēts Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā “Open Smart Way MLKL”, pēc kura labākās komandas turpināja cīņu Baltijas līgas izslēgšanas turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-183562-betsafe-becomes-the-title-sponsor-of-the-womens-baltic-basketball-league.html|title=Betsafe becomes the title sponsor of the Women's Baltic Basketball League|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izspēles kārtība ==
2024./2025. gada sezonā Baltijas Sieviešu basketbola līgas komandas tika sadalītas A un B divīzijā. A divīzijā piedalījās astoņas komandas — četras no Lietuvas, trīs no Latvijas un viena no Igaunijas. B divīzijā spēlēja astoņas komandas — piecas no Lietuvas un trīs no Latvijas. Sadalījums divās divīzijās tika ieviests, lai komandām ar atšķirīgu sportisko līmeni nodrošinātu līdzvērtīgāku sacensību vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-211992-biosil-wbbl-season-tips-off-with-new-divisions-and-estonian-comeback.html|title=Biosil-WBBL Season Tips Off with New Divisions and Estonian Comeback|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://womenbbl.com/teams/3331-ttt-riga-juniors.html|title=TTT Riga Juniors: roster, news, schedule and stats - Women BBL|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2025./2026. gada sezonā sacensību formāts tika mainīts. Baltijas līgas augstākā līmeņa sacensības tika integrētas Lietuvas atklātajā sieviešu čempionātā [[Open Smart Way MLKL]]. Pamatturnīrā piedalījās desmit komandas — septiņas no Lietuvas, Latvijas klubi “TTT Rīga” un [[Rīgas Stradiņa universitāte|RSU]], kā arī Igaunijas [[TSA/CITYTEED]] [[Tallina|Tallinn]]. Komandas aizvadīja divu apļu pamatturnīru, pēc kura astoņas labākās kvalificējās Baltijas līgas ceturtdaļfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://womenbbl.com/news-232319-baltic-womens-basketball-league-enters-new-era-with-revamped-format.html|title=Baltic Women's Basketball League Enters New Era with Revamped Format|website=womenbbl.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04082026-trispadsmit_ieksa_cetrpadsmit_prata_latvi|title=Trīspadsmit iekšā, četrpadsmit prātā: Latvijas Sieviešu basketbola līgas aprises|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2026-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ceturtdaļfinālos uzvarētājas tika noteiktas divu spēļu summā, bet četras labākās komandas kvalificējās “Final Four” turnīram. Paralēli turpinājās Baltijas līgas B divīzijas sacensības, kurās piedalījās astoņas komandas – četras no Latvijas un pa divām no Lietuvas un Igaunijas.

== Uzvarētāji ==

=== 1994.–2018. gada sacensības ===
* 1994—1995 : [[Telerina Vilnius]]
* 1995—1996 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1996—1997 : [[Laisvė Kaunas]]
* 1997—1998 : [[Klondaika Rīga]]
* 1998—1999 : [[Horizont Minsk]]
* 1999—2000 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2000—2001 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2001—2002 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2002—2003 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2003—2004 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2004—2005 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2005—2006 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Lietuvos telekomas Vilnius]]
* 2006—2007 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2007—2008 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2008—2009 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2009—2010 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;|Viļņas &quot;TEO&quot;]]
* 2010—2011 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2011—2012 : [[Kauņas &quot;VIČI-Aistės&quot;]]
* 2012—2013 : [[Grodņas &quot;Olimpija&quot;]]
* 2013—2014 : [[Viļņas &quot;Kibirkstis-Tiche&quot;]]

* 2014—2015 : [[Minskas &quot;Tsmoki-Minsk&quot;]]
* 2015—2016 : Marijampolė Sūduva
* 2016—2017 : Dynamo-Farm Kursk
* 2017—2018 : Inventa-Farm Kursk

=== Baltijas apvienotais čempionāts kopš 2018. gada ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Sezona'''
|'''Čempions'''
|-
|2018/19
|'''[[TTT Rīga]]'''
|-
|2019/20
|'''TTT Rīga'''
|-
|2020/21
|kopīgais Baltijas valstu turnīrs nenotika
|-
|2021/22
|'''TTT Rīga'''
|-
|2022/23
|'''TTT Rīga'''
|-
|2023/24
|'''TTT Rīga'''
|-
|2024/25
|'''Kibirkštis'''
|-
|2025/26
|'''Kibirkštis-TOKS'''
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bwbl.lt/Account/index.php BSBL mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930020742/http://www.bwbl.lt/Account/index.php |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Basketbols Igaunijā]]
[[Kategorija:Basketbols Latvijā]]
[[Kategorija:Basketbols Lietuvā]]
[[Kategorija:Basketbols Baltkrievijā]]</text>
      <sha1>jgcxsscwnk2ra2dnwd44p507h64ug30</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parlamentārais sekretārs (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>99373</id>
    <revision>
      <id>4510394</id>
      <parentid>4488079</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:40:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tieslietu ministrijas parlamentārie sekretāri */ atj.</comment>
      <origin>4510394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22125" sha1="d4fge7i0lrk5w85crcppg7yax4dg9ar" xml:space="preserve">'''Parlamentārais sekretārs''' [[Latvija|Latvijā]] ir politiska valsts amatpersona, kas uztur [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] locekļa (ministra) saikni ar [[Saeima|Saeimu]] un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/jl-ministri-atteiksies-no-parlamentarajiem-sekretariem Jaunā laika ministri atteiksies no parlamentārajiem sekretāriem] Diena.lv&lt;/ref&gt; Parlamentāro sekretāru izrauga ministrs, tam ir tiesības pārstāvēt ministru, dot rīkojumus ministrijas un to pakļautībās esošu iestāžu amatpersonām. Tas ir otra augstākā politiskā amatpersona katrā ministrijā&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/otra-augstaka-amatpersona-uzticama-ministram-14077097|title=Otra augstākā amatpersona, uzticama ministram|last=Egle|first=Ināra|website=www.diena.lv|access-date=2020-09-01|date=2014-11-13}}&lt;/ref&gt;

Pēc Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. un 25. pantā, ministrs uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru no Saeimas deputātu vai sava biroja amatpersonu vidus. Šis postenis tiek parasti uzticēts partijas vadībai uzticīgam, aktīvam cilvēkam, kuram vēlēšanās nav paveicies.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ja parlamentāro sekretāru izvēlē no deputātiem, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu pēc savas izvēles.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-01|date=2008-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Parlamentārā sekretāra funkcijas ir noteiktas Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. pantā&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; (spēkā no 01.07.2008.) un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 22. pantā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=63545|title=Valsts pārvaldes iekārtas likums|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-01|date=2002-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; (spēkā no 01.01.2003).&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/e-konsultacijas/13553-parlamentara-sekretara-funkcijas-2018|title=Parlamentārā sekretāra funkcijas|last=Brikmane|first=Edīte|website=lvportals.lv|access-date=2020-09-01|date=2018-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Saeimas kārtības ruļļis|Saeimas kārtības ruļļa]] 95. panta pirmās daļas 6. punkta ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā. Priekšlikumu, kuru iesniedzis ministrijas parlamentārais sekretārs, var atsaukt tikai attiecīgais ministrs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Parlamentārajam sekretāram ir būtiska loma valsts budžeta izskatīšanas laikā, jo Saeimas komisijās jāaizstāv nozares budžets.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Parlamentārie sekretāri ==

=== [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Karina Ploka]]''' ([[Vienotība]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Dace Kļaviņa]] ([[Vienotība]], 2024—2025)
* [[Jānis Patmalnieks]] ([[Vienotība]], 2022—2024)
* [[Evika Siliņa]] ([[Vienotība]], 2019—2022)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Rihards Kols]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2015)
* [[Jānis Bordāns]] ([[Pilsoniskā savienība]], 2010).

=== [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Liene Gātere]]''' ([[Progresīvie]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Atis Švinka]] ([[Progresīvie]], 2023—2025)
* [[Jānis Eglīts]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]],&lt;/small&gt; 2022—2023)
* [[Baiba Bļodniece]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas Attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2020—2022)
* [[Mārtiņš Staķis]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2019—2020)
* [[Viesturs Silenieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZP]])&lt;/small&gt;, 2017—2019)
* [[Andrejs Panteļējevs]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZP]])&lt;/small&gt;, 2014—2017)
* [[Veiko Spolītis]] ([[Vienotība]], 2010—2014)
* [[Kārlis Šadurskis]] ([[Pilsoniskā savienība]], 2009—2010)
* [[Jānis Porietis]] ([[Tautas partija]], 2008—?)
* [[Linda Mūrniece]] ([[Jaunais laiks]], 2005—2006)
* [[Juris Dalbiņš]] ([[Tautas partija]], 2004—2005)
* [[Normunds Pēterkops]] ([[TB/LNNK]], 2000—2001)
* [[Paulis Kļaviņš]] ([[KDS]], 1997—?)

=== [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Artjoms Uršuļskis]]''' ([[Vienotība]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Dace Melbārde]] ([[Vienotība]], 2024—2025)
* [[Reinis Brusbārdis]] ([[Vienotība]], 2023—2024)
* [[Gunda Reire]] ([[Vienotība]], 2022—2023)
* [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] ([[Vienotība]], 2016—2022)
* [[Viktors Makarovs]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2011—2014)
* [[Ēriks Zunda]] ([[Tautas partija]], 2006—2010)
* [[Silva Golde]] ([[Tautas partija]], 2004—2005)
* [[Kārlis Leiškalns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—2002)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998, 2002—2004)
* [[Olafs Brūvers]] ([[DP Saimnieks]], 1997)
* [[Mārtiņš Virsis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1995)

=== [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Jurģis Miezainis]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, kopš 2023)

Bijušie:
* [[Andris Čuda]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2022—2023)
* [[Ilze Indriksone]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2021—2022)
* [[Jānis Vitenbergs]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2021)
* [[Jurģis Miezainis]] ([[KPV LV]], 2019—2021)
* [[Krists Bergans-Berģis]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2017—2019)
* [[Vilnis Ķirsis]] ([[Vienotība]], 2016—2017)
* [[Edgars Putra]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Ilona Platonova]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2014)
* [[Vilnis Ķirsis]] ([[Zatlera Reformu partija]], 2011—2014)
* [[Klāvs Olšteins]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Artūrs Bergholcs]]
* [[Dzintars Zaķis]] ([[Jaunais laiks]], 2004—2006)
* [[Krišjānis Peters]] ([[LPP/LC|LPP]], 2002—2004)
* [[Aivars Tiesnesis]] ([[Tautas partija]], 2001—2002)
* [[Edgars Zalāns]] ([[Tautas partija]], 2000—2001)
* [[Valdis Nagobads]] ([[DP Saimnieks]], 1997—?)
* [[Inese Vaidere]] ([[TB/LNNK]], 1996—1997)

=== [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Edgars Putra]]''' ([[Apvienotais saraksts|AS]] &lt;small&gt;([[Liepājas partija]])&lt;/small&gt;, kopš 2026)

Bijušie:
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2025—2026)
* [[Karina Ploka]] ([[Vienotība]], 2022—2025)
* [[Atis Zakatistovs]] ([[KPV LV]], 2019—2022)
* [[Edgars Putra]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Arvils Ašeradens]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2014)
* [[Lolita Čigāne]] ([[Vienotība]], 2013—2014)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]], 2011—2013)
* [[Ilze Viņķele]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Elita Šņepste]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Ēriks Škapars]] ([[Jaunais laiks]], 2003—?)
* [[Oskars Spurdziņš]] ([[Tautas partija]]), 2000—2002)
* [[Edgars Zalāns]] ([[Tautas partija]]), 2000)
* [[Pēteris Apinis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—?)
* [[Andris Piebalgs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1994)
* [[Aija Poča]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Edvīns Šnore]]''' ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], kopš 2026)

Bijušie:
* [[Igors Rajevs]] (bez partijas &lt;small&gt;(sākotnēji [[Apvienotais saraksts|AS]])&lt;/small&gt;, 2022—2026)
* [[Mārtiņš Šteins]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2021—2022)
* [[Signe Bole]] (2019—2021)
* [[Aldis Blumbergs]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Evika Siliņa]] ([[Vienotība]], 2013—2019)
* [[Edmunds Demiters]] ([[Zatlera Reformu partija]], 2011—2013)
* [[Ivars Bandonis]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Ziedonis Rubezis]] ([[Tautas partija]], 2007—2009)&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=168688 Par Z.Rubezi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111112032315/http://www.likumi.lv/doc.php?id=168688 |date={{dat|2011|11|12||bez}} }} Likumi.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=189245 Par parlamentāro sekretāru atbrīvošanu no amata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221103120432/http://likumi.lv/doc.php?id=189245 |date={{dat|2022|11|03||bez}} }} Likumi.lv&lt;/ref&gt;
* [[Dainis Turlais]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—2007)
* [[Linda Mūrniece]] ([[Jaunais laiks]], 2002—2004)
* [[Aleksandrs Kiršteins]] ([[Tautas partija]], 2001—2002)
* [[Juris Dalbiņš]] ([[Tautas partija]], 2000—2001)
* [[Mārtiņš Bičevskis]] ([[Tautas partija]], 1999—2000)
* [[Oskars Grīgs]] ([[TB/LNNK]], 1998—1999)
* [[Kārlis Leiškalns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998)
* [[Linards Muciņš]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1996)

=== [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Ieva Siliņa]]''' (kopš 2026)

Bijušie:
* [[Dāvis Mārtiņš Daugavietis]] ([[Vienotība]], 2025—2026)
* [[Silvija Amatniece]] ([[Vienotība]], 2023—2025)
* [[Sandis Riekstiņš]] ([[JKP]], 2021—2022)
* [[Reinis Znotiņš]] ([[JKP]], 2020—2021)
* [[Anita Muižniece]] ([[JKP]], 2019)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2016—2017)
* [[Edvards Smiltēns]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Andis Geižāns]] ([[Vienotība]], 2014)
* [[Kārlis Eņģelis]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2013—2014)
* [[Inga Vanaga]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2011—2013)
* [[Daiga Reča]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Rolands Broks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007—2010)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2008gads/01/02012008-01/ Iecelti parlamentārie sekretāri]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Tatjana Koķe]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2006gads/04/18042006/ Iecelta parlamentārā sekretāre]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Didzis Šēnbergs]] (2004—2006)
* [[Anita Kalniņa]] (2003—2004)
* [[Jānis Esta]] ([[Tautas partija]]), 2000—2002)
* [[Oskars Spurdziņš]] ([[Tautas partija]]), 1999—2000)
* [[Andris Tomašūns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1997—1999)
* [[Dzintars Ābiķis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—?)

=== [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Einārs Cilinskis]]''' ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], kopš 2026)

Bijuše
* [[Jānis Irbe]] (bez partijas, 2023—2026)
* [[Kārlis Šadurskis]] ([[Vienotība]], 2022—2023)

=== [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd:  '''[[Ivars Āboliņš]]''' (—, kopš 2026)

Bijušie:
* [[Aleksandrs Kalējs (politiķis)|Aleksandrs Kalējs]] ([[Progresīvie]], 2025—2026)
* [[Signe Grūbe]] ([[Progresīvie]], 2024—2025)
* [[Agnese Lāce]] ([[Progresīvie]], 2023—2024)
* [[Ritvars Jansons]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2020—2023)
* [[Eva Juhņēviča]] (2019—2020)
* [[Marika Zeimule]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2018—2019)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2018)
* [[Rihards Kols]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Inese Laizāne]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2011—2014)
* [[Māris Bērziņš]] (2010—2011)
* [[Elita Šņepste]] ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Andrejs Radzevičs]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Edgars Jaunups]] ([[Jaunais laiks]], 2003—2005)
* [[Guntis Dambergs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—?)
* [[Anta Rugāte]] ([[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]], 1996—1998){{nepieciešama atsauce}}
* [[Irēna Folkmane]] (1993—?)

=== [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Krists Bergans-Berģis]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LSDSP]])&lt;/small&gt;, kopš 2025)

Bijušie:
* [[Reinis Uzulnieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2023—2025)
* [[Artjoms Uršuļskis]] ([[Vienotība]], 2022—2023)
* [[Evita Zālīte-Grosa]] ([[Jaunā konservatīvā partija]], 2021—2022)
* [[Krišs Lipšāns]] ([[KPV LV]], 2019—2021)
* [[Roberts Spručs]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Hosams Abu Meri]] ([[Vienotība]], 2016—2019)
* [[Reinis Uzulnieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Arvils Ašeradens]] ([[Vienotība]], 2011—2014)
* [[Andrejs Staķis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, ?—2011)
* [[Uldis Augulis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2008—2009)
* [[Iveta Purne]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007)
* [[Gundars Daudze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LV]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)
* [[Dita Lūka]] (2004—2006)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 1998—2000)
* [[Roberts Jurdžs]] ([[TB/LNNK]], 1997—1998, 2000—2001)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—?, 1996—1997)

=== [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Kristaps Zaļais]]''' (kopš 2026)

Bijušie:
* [[Ģirts Dubkēvičs]] ([[Progresīvie]], 2023—2026)
* [[Kaspars Gerhards]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2022—2023)
* [[Linda Resine|Linda Medne]] ([[JKP]], 2022)
* [[Jānis Butāns]] ([[JKP]], 2019—2022)
* [[Edgars Tavars]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Viktors Valainis]] (2013—2014)
* [[Klāvs Olšteins]] (2012—2013)
* [[Dana Reizniece-Ozola]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LV]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Artūrs Bergholcs]] (2009—?)
* [[Vitālijs Aizbalts]] ([[LPP/LC]], 2006—2009)
* [[Krišjānis Peters]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—2006)
* [[Inga Piterniece]]
* [[Vladimirs Makarovs]] ([[TB/LNNK]], 2002—?)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1997—?)
* [[Ilma Čepāne]] (1993—1996)

=== [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: 
* '''[[Viesturs Vitovskis]]''' ([[Apvienotais Saraksts]], kopš 2026)

Bijušie:
* [[Lauma Paegļkalna]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Vienotība]])&lt;/small&gt;, 2022—2026)
* [[Andris Vītols]] ([[JKP]], 2020—2022)
* [[Juris Jurašs]] ([[JKP]], 2019—2020)
* [[Jānis Iesalnieks]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2019)
* [[Gaidis Bērziņš]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2013—2014)
* [[Aigars Lūsis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Visu Latvijai!|VL]])&lt;/small&gt;, 2012—2013)
* [[Jānis Bordāns]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Demokrātiskie patrioti|DP]])&lt;/small&gt;, 2011—2012)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[SCP]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* Reinis Bērziņš ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] ([[TB/LNNK]], 2006—2009)
* [[Vjačeslavs Stepaņenko]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2006)
* [[Edgars Jaunups]] ([[Jaunais laiks]], 2005—2006)
* [[Vjačeslavs Stepaņeko]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004)
* [[Didzis Šēnbergs]] (2003—2004)
* [[Inese Birzniece]] (2002—2003)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 1998)
* [[Romāns Apsītis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: 

Bijušie:
* [[Artjoms Uršuļskis]] ([[Vienotība]], 2023—2025)
* [[Ilmārs Dūrītis]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2019—2022)
* [[Renārs Putniņš]] ([[Vienotība]], 2014—2019)
* [[Liene Cipule]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Demokrātiskie patrioti|DP]])&lt;/small&gt;, 2011—2014)
* [[Dagnija Staķe]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Jānis Reirs]] ([[Jaunais laiks]], 2010)
* [[Žanete Vasaraudze]] ([[Tautas partija]], 2007—?)
* [[Ilze Stobova]] ([[Tautas partija]], 2006—2007)

=== [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības) ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''—''' &lt;!-- (kopš 2026) --&gt;

Bijušie:
* [[Jānis Patmalnieks]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Vienotība]])&lt;/small&gt;, 2025—2026)
* [[Ilze Dambīte-Damberga]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Kuldīgas novadam|KN]])&lt;/small&gt;, 2024—2025)
* [[Agnese Geduševa]] ([[Apvienotais saraksts]] &lt;small&gt;([[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]])&lt;/small&gt;, 2022—2023)
* [[Gatis Zamurs]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2021—2022)
* [[Dace Bluķe]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Par!]])&lt;/small&gt;, 2020—2021)
* [[Artūrs Toms Plešs]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2019—2020)
* [[Jānis Eglīts]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2016—2019)
* [[Edgars Tavars]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Romāns Naudiņš]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2011—2013)
* [[Mārtiņš Martinsons]] ([[ZZS]], 2011)
* [[Jānis Gailis (politiķis)|Jānis Gailis]] ([[TB/LNNK]], 2002—?)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 2000—?)
* [[Normunds Pēterkops]] ([[TB/LNNK]], 1998—2000)
* [[Aivars Priedītis]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Normunds Šmits]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, kopš 2023)

Bijušie:
* [[Edgars Putra]] ([[Apvienotais saraksts]] &lt;small&gt;([[Liepājas partija|LP]])&lt;/small&gt;, 2022—2023)
* [[Edgars Kronbergs]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2021—2022)
* [[Jānis Grasbergs]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2019—2021)
* [[Ringolds Arnītis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Edvards Smiltēns]] ([[Vienotība]], 2011—2014)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Ligita Silaraupa]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007—?)
* [[Uldis Augulis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)
* [[Atis Slakteris]] ([[Tautas partija]])&lt;/small&gt;, 1999—2000)
* [[Māris Sprindžuks]] ([[Tautas partija]])&lt;/small&gt;, 2000—2002)
* [[Jevģenijs Zaščerinskis]] ([[LZS]], 1994—1998)
* [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] ([[LZS]], 1993—1994)

== Likvidēto un reorganizēto ministriju parlamentārie sekretāri ==
'''[[Latvijas Republikas Bērnu un ģimenes lietu ministrija|Bērnu un ģimenes lietu ministrija]]'''
* [[Pēteris Simsons]] ([[LPP/LC]], 2006—2008)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2006gads/03/17032006/ Iecelts parlamentārais sekretārs]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Almers Ludviks]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—?)

'''[[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija|Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]]'''
* [[Guntis Gūtmanis]] ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Māris Krastiņš]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Andrejs Radzevičs]] ([[Tautas partija]], 2005—2006)

'''[[Latvijas Republikas Valsts reformu ministrija|Valsts reformu ministrija]]'''
* [[Kārlis Leiškalns]] (1994—1995)
* [[Jānis Bunkšs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1994)

'''[[Latvijas Republikas Vides ministrija|Vides ministrija]]'''
* [[Žaneta Mikosa]] (?—2010)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās|Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās sekretariāts]]'''
* [[Romāns Naudiņš]] ([[TB/LNNK]], 2008)
* [[Ilze Viņķele]] ([[TB/LNNK]], 2006—2008)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās|Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts]]'''
* [[Indra Grapmane]] (2006-?)
* [[Anita Kalniņa]] (2006)
* [[Ēriks Škapars]] ([[Jaunais laiks]], 2005)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts]]'''
* [[Vjačeslavs Stepaņenko]] ([[LPP/LC]], 2008)
* [[Didzis Šenbergs]] (?—2006)
* [[Anna Ozola]]
* [[Aleksandrs Brandavs]]
* [[Ingrīda Labucka]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2003—2004)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Valsts sekretārs (Latvija)]]

[[Kategorija:Latvijas politika|*]]
[[Kategorija:Valsts pārvalde]]</text>
      <sha1>d4fge7i0lrk5w85crcppg7yax4dg9ar</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laila Pakalniņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105003</id>
    <revision>
      <id>4510666</id>
      <parentid>3885645</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:05:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5569" sha1="nj5jh1d8hvaphtljz4gnjftuivw8uz5" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Laila Pakalniņa
| attēls = Laila Pakalniņa.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Laila Pakalniņa 2016. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1962|6|4}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[režisore]], kinoscenāriste
| darbības gadi = 1991—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| kristaps = * [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|Labākā filma]] (2003)
* [[Labākā īsfilma (Lielais Kristaps)|Labākā īsfilma]] (2006, 2007)
* [[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas režisors]] (2016, 2021)
| apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2021)
| dzimums = S
}}
'''Laila Pakalniņa''' (dzimusi {{dat|1962|6|4}}) ir latviešu režisore un scenāriste. Kopš 1991. gada viņa ir režisējusi kopā vairāk nekā 40 dokumentālās filmas, īsfilmas un pilnmetrāžas filmas.

Pakalniņa režisora darbu uzsāka 1991. gadā, filmēja dokumentālās īsfilmas. Pirmā Pakalniņas pilnmetrāžas spēlfilma &quot;[[Kurpe (filma)|Kurpe]]&quot; tika demonstrēta 1998. gada [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] ''[[Prix Un Certain Regard]]'' sadaļā.&lt;ref name=&quot;festival-cannes.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.festival-cannes.com/en/archives/ficheFilm/id/10313/year/1998.html |title=Festival de Cannes: The Shoe {{en ikona}} |accessdate=2009-10-03 |work=festival-cannes.com |archive-date=2012-10-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121007022753/http://www.festival-cannes.com/en/archives/ficheFilm/id/10313/year/1998.html }}&lt;/ref&gt;

Pakalniņas veidotā filma &quot;[[Pitons (filma)|Pitons]]&quot; (2003) ieguva &quot;[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]]&quot; balvu kā [[Labākā filma (Lielais Kristaps)|labākā filma]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/archive/lielo-kristapu-ka-labaka-filma-sanem-pakalninas-pitons.d?id=6459462|title='Lielo Kristapu' kā labākā filma saņem Pakalniņas 'Pitons'|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2021-10-21|date=2003-10-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Šī balva tika piešķirta arī Pakalniņas dokumentālajai īsfilmai &quot;[[Teodors (filma)|Teodors]]&quot; (2006) — kā labākai dokumentālajai īsfilmai un Pakalniņai par labāko režisūru. Arī īsfilma &quot;[[Ūdens (filma)|Ūdens]]&quot; (2006) tika apbalvota kā [[Labākā īsfilma (Lielais Kristaps)|labākā īsfilma]]. Pakalniņa divas reizes saņēmusi balvu [[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|&quot;Labākais spēlfilmas režisors&quot;]] — par filmām &quot;[[Ausma (filma)|Ausma]]&quot; (2015) un &quot;[[Spogulī]]&quot; (2020).

2021. gadā apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] III šķiru (komandieris).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-augstakos-apbalvojumus-pasniedz-90-cilvekiem.a417835/|title=Valsts augstākos apbalvojumus pasniedz 90 cilvēkiem|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{{div col}}
* &quot;[[Veļa (filma)|Veļa]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 1991)
* &quot;[[Iešana (filma)|Iešana]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 1991)
* &quot;[[Doms (filma)|Doms]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 1991)
* &quot;[[Annas Ziemassvētki]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 1992)
* &quot;[[Baznīca (filma)|Baznīca]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 1993)
* &quot;[[Ubāns (filma)|Ubāns]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 1995)
* &quot;[[Prāmis (filma)|Prāmis]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 1996)
* &quot;[[Pasts (filma)|Pasts]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 1996)
* &quot;[[Ozols (filma)|Ozols]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 1997)
* &quot;[[Kurpe (filma)|Kurpe]]&quot; (1998)
* ''[[Tusya]]'' (2000)
* &quot;[[Papa Gena]]&quot; (īsfilma, 2001)
* &quot;[[Mostieties!]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 2001)
* &quot;[[Mārtiņš (filma)|Mārtiņš]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 2002)
* &quot;[[Pitons (filma)|Pitons]]&quot; (2003)
* ''[[Visions of Europe (filma)|Visions of Europe]]'' (segments ''It'll Be Fine'', 2004)
* &quot;[[Autobuss (filma)|Autobuss]]&quot; (dokumentālā filma, 2004)
* &quot;[[Leiputrija]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 2004)
* &quot;[[Teodors (filma)|Teodors]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 2006)
* &quot;[[Ūdens (filma)|Ūdens]]&quot; (īsfilma, 2006)
* &quot;[[Ķīlnieks (filma)|Ķīlnieks]]&quot; (2006)
* &quot;[[Uguns (filma)|Uguns]]&quot; (īsfilma, 2007)
* &quot;[[Par dzimtenīti]]&quot; (dokumentālā filma, 2008)
* &quot;[[Akmeņi (filma)|Akmeņi]]&quot; (īsfilma, 2008)
* &quot;[[Klusums (filma)|Klusums]]&quot; (īsfilma, 2009)
* &quot;[[Pa Rubika ceļu]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 2010)
* &quot;[[33 zvēri Ziemassvētku vecītim]]&quot; (2011)
* &quot;[[Sniegs (filma)|Sniegs]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 2012)
* &quot;[[Picas]]&quot; (2012)
* &quot;[[Skurstenis (filma)|Skurstenis]]&quot; (dokumentālā filma, 2013)
* &quot;[[Četrdesmit divi (filma)|Četrdesmit divi]]&quot; (2013)
* &quot;[[Īsfilma par dzīvi]]&quot; (īsfilma, 2014)
* &quot;[[Viesnīca un bumba]]&quot; (2014)
* ''[[A Dream of Snow]]'' (īsfilma, 2014)
* &quot;[[Ausma (filma)|Ausma]]&quot; (2015)
* &quot;[[Čau, Rasma!]]&quot; (2015)
* &quot;[[Rumba (filma)|Rumba]]&quot; (2016)
* &quot;[[Zirdziņ, hallo!]]&quot; (dokumentālā īsfilma, 2017)
* &quot;[[Karote (filma)|Karote]]&quot; (2019)
* &quot;[[Pirmais tilts]]&quot; (īsfilma, 2020)
* &quot;[[Spogulī]]&quot; (2020)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/person/147/ Laila Pakalniņa] filmas.lv

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{režisors-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pakalniņa, Laila}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinorežisori]]
[[Kategorija:Latvijas scenāristi]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>nj5jh1d8hvaphtljz4gnjftuivw8uz5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>E-1 (Mēness zonde)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105611</id>
    <revision>
      <id>4510436</id>
      <parentid>3986733</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:49:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */</comment>
      <origin>4510436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8292" sha1="jq0mddchyhuqnz2hs151tdvb955aspu" xml:space="preserve">'''E-1''' jeb '''Je-1''' bija [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] projekts, lai sasniegtu [[Mēness|Mēnesi]]. Tika mēģināts palaist septiņus aparātus, bet tikai ar pēdējo ([[Luna-2]]) izdevās ietriekties [[Zeme]]s dabīgā pavadoņa virsmā, kas notika pirmoreiz cilvēces vēsturē. Projektu īstenoja [[OKB-1]] [[Sergejs Koroļovs|Sergeja Koroļova]] vadībā.

== Projekta vēsture ==
=== Sagatavošanās ===
Sergejs Koroļovs konkrētu Mēness izpētes programmu piedāvāja 1957. gada beigās. 1958. gada 20. martā PSRS valdība izdeva lēmumu, kas paredzēja Mēness staciju un trīspakāpju raķetes ''8K72'' (uz [[R-7 (raķete)|R-7]] bāzes) izstrādi vairākos posmos: 
* ''E-1'' paredzēja [[otrais kosmiskais ātrums|otrā kosmiskā ātruma]] sasniegšanu un kosmiskā aparāta ietriekšanos Mēness virsmā;
* ''E-2'' — Mēness aplidošanai, pretējās puses fotografēšanai un attēlu nosūtīšanai pa radiokanālu uz Zemi;
* ''E-2A'' — ''E-2'' rezerves variants;
* ''E-3'' — trāpījums Mēness virsmā ar uzliesmojumu, ko vizuāli varētu fiksēt no Zemes; pie kam uzliesmojumu varētu realizēt ar kodolsprādzienu.

Projekta indekss ''E-1'' (latviski: &quot;Je-1&quot;) tika piešķirts, iespējams, no nesējraķetes [[Luna (Raķete)|8K72]] trešās pakāpes ''Blok E'' apzīmējuma.&lt;ref&gt;[http://www.astronaut.ru/luna/ussr_a.htm Станции первого поколения Е-1, Е-1А, Е-2, Е-2А, Е-3, Е-5] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc citas versijas ''E-1'' bija nākamais ''OKB-1'' izstrādājums pēc ''D-1'' ([[Sputņik-3]]) alfabētiskā secībā.&lt;ref&gt;[https://archive.today/20120803225558/www.liveinternet.ru/showjournal.php?journalid=3056090&amp;tagid=400714 Краткая история Советского освоения Луны !] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Tajā laikā kosmiskajam aparātam īpaša nosaukuma nebija, to sauca par iekārtu (vai atdalāmo) konteineru.

Programmu ar konkrētiem startiem, kas paredzēja Mēness virsmas sasniegšanu, apstiprināja 1958. gada 2. septembrī. Bija jāpaspēj jau septembrī, jo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sāka realizēt Mēness izpētes programmu [[Pioneer (programma)|Pioneer]], un jau 17. augustā notika pirmais palaišanas mēģinājums ([[Pioneer 0]], neveiksmīgs).

=== Lidojumi ===
Pirmais starts notika {{dat|1958|9|23||bez}}, bet [[nesējraķete]] avarēja 87. lidojuma sekundē. Līdz gada beigām notika vēl divi neveiksmīgi palaišanas mēģinājumi. 

{{dat|1959|1|2||bez}} beidzot izdevās Mēness virzienā palaist [[Luna-1|kosmisko aparātu]] ar raķetes pēdējo pakāpi. Kļūmes dēļ aparāts tika ievadīts trajektorijā, kura neskāra Mēnesi, tādēļ aparāts pagāja aptuveni 6000 km attālumā no Mēness virsmas un iegāja [[heliocentriskā orbīta|heliocentriskā orbītā]]. [[Padomju propaganda]] šo neveiksmi pasniedza kā lielu sasniegumu, nosaucot aparātu par &quot;jaunu planētu&quot;, &quot;Mečta&quot;, noklusējot faktu par paredzēto mērķi.&lt;ref name=&quot;kirpičovs&quot;&gt;[http://www.lebed.com/2009/art5591.htm В ТЕНИ ВЕРНЕРА ФОН БРАУНА, или ЗАБЫТЫЙ ЛУННЫЙ ЮБИЛЕЙ], Юрий Кирпичев, 2009-10-18&lt;/ref&gt; Vēlāk šī zonde tika nosaukta par &quot;Luna-1&quot;.

Pēc ''Luna-1'' rezultātiem un nesējraķetes celtspējas palielināšanas zondes konstrukcijā tika veiktas nelielas izmaiņas, projektam piešķirot apzīmējumu '''E-1A'''. Jauno aparātu mēģināja palaist 18. jūnijā, bet kļūme raķetes otrajā pakāpē neļāva paveikt uzdevumu. 

Rudenī tika sagatavotas divas raķetes un trīs aparāti. Sesto aparātu plānoja palaist 6. septembrī, bet starta aparatūras kļūmes dēļ tas nenotika. Nākamais mēģinājums tika nolikts 8. septembrī, bet problēmu dēļ neizdevās laikā iepildīt slāpekli raķetes centrālajā blokā. Trešajā mēģinājumā 9. septembrī pēc starta komandas došanas nenotika dzinēju iedarbināšana, un nolēma raķeti noņemt no starta platformas, to nomainot ar nākamo.&lt;ref name=&quot;kirpičovs&quot; /&gt; 

{{dat|1959|9|12||bez}} raķete ar ''E-1A Nr.7'' beidzot veiksmīgi tika palaista. Vēlāk tā ieguva nosaukumu [[Luna-2]]. 13. septembrī 21:22:24 kosmiskais aparāts nokrita uz Mēness. Līdz ar to projekta galvenais uzdevums bija izpildīts. Vēl vismaz viens lidojumam pilnība sagatavots aparāts palika uz Zemes, jo pēc ''Luna-2'' veiksmīgā lidojuma atkārtot to nebija jēgas.

=== Startu hronoloģija ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! width=&quot;8%&quot;|'''Starta datums'''
! width=&quot;10%&quot;|'''Ražotāja nosaukums'''
! width=&quot;15%&quot;|'''Oficiālais nosaukums'''
! width=&quot;30%&quot;|'''Piezīmes'''
|-
|-
| {{dat|1958|9|23|sk}}
| [[E-1 Nr. 1]]
| —
| Nesējraķetes avārija
|-
| {{dat|1958|10|12|sk}}
| [[E-1 Nr. 2]]
| —
| Nesējraķetes avārija
|-
| {{dat|1958|12|4|sk}}
| [[E-1 Nr. 3]]
| —
| Nesējraķetes avārija
|-
| {{dat|1959|1|2|sk}}
| E-1 Nr. 4
| [[Luna-1]]
| Palidoja garām Mēnesim. Pirmais [[kosmiskais aparāts|KA]], kas atstājis Zemes gravitāciju
|-
| {{dat|1959|6|18|sk}}
| [[E-1A Nr. 5]]
| —
| Nesējraķetes avārija
|-
| —
| [[E-1A Nr. 6]]
| —
| Starts nenotika nesējraķetes problēmu dēļ
|-
| {{dat|1959|9|12|sk}}
| E-1A Nr. 7
| [[Luna-2]]
| Pirmais trāpījums Mēnesī
|}

=== Nākamie aparāti ===
Pēc ''Luna-2'' lidojuma tika realizēts projekts [[E-2 (Meness zonde)|E-2]] — Mēness pretējās puses fotografēšana, ko veica [[Luna-3]].

== Kosmiskā aparāta uzbūve ==
''E-1'' zonde bija līdzīga pirmajam Zemes mākslīgajam pavadonim [[Sputņik-1]]. Tai bija lodes forma ar diametru 400 mm. Divas [[Alumīnijs|alumīnija]] un magnija sakausējuma puslodes sava starpā tika savienotas ar 48 skrūvēm. Pie augšējās pussfēras atradās četras antenas stieņu veidā, divi protonu uztvērēji starpplanētu gāzu atklāšanai, divi pjezoelektriskie mikrofoni [[meteoroīds|mikrometeoroīdu]] triecienu detektēšanai, ka arī stienis ar magnetometru Mēness magnētiskā lauka mērīšanai. Apakšējās puslodes ārpusē atradās vēl divi protonu detektori un divas lentveida antenas. 

Lodes iekšienē pie rāmja piestiprināti divi radioraidītāji, uztvērējs, telemetrijas bloks, zinātniskā aparatūra, akumulatoru baterijas. Hermētisko konteineru piepildīja ar slāpekli 1,3 atmosfēru spiedienā. Iekšienē tika uzturēta temperatūra 20 °С, ar ventilatoru pārvietojot gāzi starp korpusa daļām, kurām ārējā virsma bija ar dažādiem optiskās atstarošanas koeficientiem, nodrošinot sasilšanu vai atdzišanu. 19,993 MHz radiofrekvencē tika pārraidīta informācija no zinātniskajām ierīcēm, kā arī konteinera iekšienes temperatūras un spiediena mērījumi. 183,6 MHz kanālā tika pārraidīti orbītas elementu mērījumi. 

Lai uz Mēnesi neaiznestu Zemes baktērijas, konteinerā atradās stikla tvertne ar [[formaldehīds|formaldehīda]] šķīdumu, kuram pēc kosmiskā aparāta trieciena būtu jāsašķīst. Vēl zondē atradās metāliska lode, kas sastāvēja no piecstūru [[vimpelis|vimpeļiem]], uz kuriem bija attēlots [[PSRS ģerbonis|PSRS ģerboni]], uzraksts &quot;''СССР''&quot;, kā arī aparāta palaišanas gads un mēnesis. Lodē atradās sprāgstviela, kura uzsprāgtu, zondei ietriecoties Mēness virsmā, līdz ar to vimpeļi tiktu izmētāti kā šķembas.

Pēc ''Luna-1'' lidojuma radās iespēja palielināt [[Derīgā krava|derīgās kravas]] masu. Konteinera (''E-1A'') zinātniskajos instrumentos tika veiktas nelielas izmaiņas — uzstādīts jūtīgāks magnetometrs. Iekšpusē ievietoja divas lodes ar vimpeļiem: viens 75 cm, otrs 12 cm diametrā. ''E-1'' masa bija 361 kg, bet ''E-1A'' — 390 kg.

Raķetes trešā pakāpe ''Blok E'' bija 5,2 m garumā un 2,4 m diametrā ar masu 1472 kg (''E-1'' variantā) vai 1511 kg (''E-1A'' variantā). Arī tā pēc kosmiskā aparāta atdalīšanās turpināja lidot pa to pašu trajektoriju un nokrist uz Mēness. Pakāpē tika uzstādīta zinātniskā aparatūra: starojuma uztvērējs, megnetometrs, mikrometeoroīdu detektors, divi raidītāji ar antenām. Zinātnisko un mēriekārtu masa bija 361 kg (''E-1'') vai 390 kg (''E-1A''). Trešajā pakāpē atradās iekārta [[nātrijs|nātrija]] mākoņa izveidošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Luna programma]]</text>
      <sha1>jq0mddchyhuqnz2hs151tdvb955aspu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parastais jenots</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107235</id>
    <revision>
      <id>4510328</id>
      <parentid>4501082</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:17:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24152" sha1="d49ysj0rprv4llofwi9stuq0xpwvm1c" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Procyon lotor 2.jpg
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| apakškārta = Caniformia
| apakškārta_lv = Suņveidīgie
| virsdzimta = Musteloidea
| virsdzimta_lv = Sermuļu virsdzimta
| dzimta = Procyonidae
| dzimta_lv = Jenotu dzimta
| ģints = Procyon 
| ģints_lv = Jenoti
| suga = Procyon lotor
| suga_lv = Parastais jenots
| izplatība =
[[Attēls:Raccoon-range.png|center|250px]]
{{legend|red|Dabīgais izplatības areāls}}
{{legend|blue|Introdukcijas areāls}}
| binomial = Procyon lotor
| autors = L., 1758
| kategorijas = nē
}}

'''Parastais jenots''' jeb '''ziemeļu jenots''', arī '''Ziemeļamerikas jenots''' jeb vienkārši '''jenots''' (''Procyon lotor'') ir [[jenotu dzimta]]s (''Procyonidae'') [[plēsējs]], kas pieder [[jenoti|jenotu ģintij]] (''Procyon'').

== Izplatība ==
Jenots ir izplatīts visā [[Ziemeļamerika]]s kontinentā, sākot ar [[Kanāda]]s centrālo daļu ziemeļos un beidzot ar [[Panama|Panamu]] dienvidos, izņemot [[tuksnesis|tuksneša]] [[bioma|biomu]] un [[Klinšu kalni|Klinšu]] [[kalns|kalnus]]. Tas ir ievests [[Vācija|Vācijā]] un [[Krievija|Krievijā]] {{g_dek|1930|L}}, kā arī vairākkārt izbēdzis no audzētavām un iedzīvojies [[Eiropa]]s un [[Centrālāzija]]s mežos.

Tā dabīgā [[areāls|izplatība]] ir [[Kanāda]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Meksika]]s, [[Beliza]]s, [[Kostarika]]s, [[Salvadora]]s, [[Gvatemala]]s, [[Hondurasa]]s, [[Nikaragva]]s un [[Panama]]s teritorijas. Mūsdienās tas dzīvo arī [[Austrija]]s, [[Azerbaidžāna]]s, [[Beļģija]]s, [[Čehija]]s, [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s, [[Krievija]]s, [[Šveice]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41686/0 |title=Procyon lotor (Northern Raccoon) |access-date={{dat|2010|03|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120112144542/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41686/0 }}&lt;/ref&gt; Vācijā tas ir ievērojami izplatījies laika posmā starp 1990. un 2020. gadu un šobrīd ir sastopams aptuveni pusē valsts teritorijas, tās centrālajā un austrumu daļā.

Jenots tika ievests [[Japāna|Japānā]] kā mājdzīvnieks, bet tas ir [[Savvaļas dzīvnieki|savvaļas dzīvnieks]] un to nevar tik viegli pieradināt. Daudzi no ievestajiem dzīvniekiem nonāca Japānas savvaļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://npo.picchio.jp/en/management/07.html |title=NPO Picchio |access-date={{dat|2010|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070812041250/http://npo.picchio.jp/en/management/07.html |archivedate={{dat|2007|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Kristofors Kolumbs]] bija viens no pirmajiem, kas eiropiešiem aprakstīja jenotu. Tā laika sistemātiķi piedēvēja jenotam radniecību gan ar [[suņi]]em, gan [[kaķi]]em, gan [[āpši]]em un arī [[lāči]]em.&lt;ref name=&quot;ho&quot;&gt;Holmgren, Virginia C. (1990). Raccoons in Folklore, History and Today's Backyards. Santa Barbara, California: Capra Press. {{ISBN|978-0-88496-312-7}}&lt;/ref&gt; [[Kārlis Linnejs]] klasificēja jenotu kā [[lāči|lāču ģints]] (''Ursus'') dzīvnieku, nosaucot to par ''Ursus cauda elongata'' ({{val|lv|garastes lācis}}), vēlāk desmitajā izdevumā tas tika nosaukts par ''Ursus lotor'' ({{val|lv|lācis mazgātājs}}).&lt;ref name=&quot;ho&quot;/&gt; [[Zinātnieks]] [[Gotlībs Stors]] 1780. gadā klasificēja jenotu kā [[jenoti|jenotu ģints]] (''Procyon'') dzīvnieku, kas tulkojumā nozīmē &quot;''sunim līdzīgais''&quot; jeb &quot;''pirms suņa''&quot;, vai arī Stors ņēma vērā jenota [[nakts]] dzīves veidu un iedeva tam [[zvaigzne]]s ''Procyon'' vārdu.&lt;ref name=&quot;ho&quot;/&gt;

== Evolūcija ==
[[fosilija|Fosiliju]] atradumi [[Francija|Francijā]] un [[Vācija|Vācijā]] pierāda, ka senākie jenotu dzimtas (''Procyonidae'') dzīvnieki ir dzīvojuši [[Eiropa|Eiropā]] vēlīnajā [[oligocēns|oligocēnā]] pirms 25 miljoniem gadu.&lt;ref name=&quot;ze&quot;&gt;Zeveloff, Samuel I. (2002). Raccoons: A Natural History. Washington, D.C.: Smithsonian Books. {{ISBN|978-1-58834-033-7}}&lt;/ref&gt; Aizvēsturiskā dzīvnieka [[galvaskauss]] un [[zobi]] liecina, ka jenotu un [[sermuļu dzimta]]i ir bijis kopējs priekštecis, toties [[DNS]] analīzes norāda uz jenotu un [[lāči|lāču]] radniecību. Aizvēsturiskie jenoti ir šķērsojuši [[Beringa šaurums|Beringa jūras šaurumu]] vismaz pirms 6 miljoniem gadu. Tie migrēja līdz Centrālamerikai, un tur izveidojās un attīstījās mūsdienās esošās jenotu dzimtas [[suga]]s.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt; [[Koati]] un [[jenoti]], iespējams, attīstījās no viena aizvēsturiskā dzīvnieka, kas piederēja ''Paranasua'' ģintj, un kurš dzīvoja pirms 5,2—6 miljoniem gadu.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt; Šis pieņēmums balstās uz [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskās]] analīzes datiem, toties ir pretrunā ar 2006. gada [[ģenētika|ģenētiskajām]] analīzēm, kas pierāda, ka jenoti ir tuvāki radinieki [[kakomicliji]]em.&lt;ref&gt;http://si-pddr.si.edu/dspace/bitstream/10088/6026/1/Koepfli_2007phylogeny_of_the_procy.pdf&lt;/ref&gt; Lielākā daļa mūsdienu [[jenotu dzimta]]s sugu [[dzīvnieki]] dzīvo siltajos [[Centrālamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s reģionos, toties parastā jenota (''Procyon lotor'') priekštecis [[pliocēns|pliocēnā]] pirms 2,5 miljoniem gadu, kā to pierāda fosilie atradumi, migrēja [[ziemeļi|ziemeļu]] virzienā, atstājot [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] joslu.&lt;ref name=&quot;hof&quot;&gt;Hohmann, Ulf; Bartussek, Ingo; Böer, Bernhard (2001) (in German). Der Waschbär. Reutlingen, Germany: Oertel+Spörer. {{ISBN|978-3-88627-301-0}}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
[[Attēls:Raccoon (Procyon lotor) 2.jpg|thumb|200px|left|Jenota raksturīgākā pazīme ir melnais, brillēm līdzīgais matojums ap acīm, ko mēdz saukt par &quot;bandīta masku&quot;]]
Jenots ir neliels [[dzīvnieks]] ar masīvu ķermeņa uzbūvi un salīdzinoši īsām [[kājas|kājām]]. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Vidējais ķermeņa garums bez [[aste]]s ir 41—71 cm, astes garums 19—40 cm, bet visbiežāk tā nav garāka par 25 cm,&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; augstums skaustā 22—30 cm,&lt;ref name=&quot;la&quot;&gt;Lagoni-Hansen, Anke (1981) (in German). Der Waschbär. Mainz, Germany: Verlag Dieter Hoffmann. {{ISBN|3-87341-037-0}}&lt;/ref&gt; svars var būt 1,8—13,6 kg, bet parasti tas ir 3,6—9,0 kg. Vismazākie jenoti dzīvo [[Florida]]s dienvidos, toties ziemeļu pasugas ir lielākas.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt; Ziemas sākumā jenots var svērt divreiz vairāk kā pavasarī, jo pirms ziemas tas uzkrāj [[tauki|tauku]] rezerves. Jenota svars ir ļoti mainīgs, to varētu nosaukt par vienu no mainīgākajiem dzīvniekiem [[pasaule|pasaulē]]. Vissmagākais novērotais jenots ir svēris 28,4 kg.&lt;ref name=&quot;mac&quot;&gt;MacClintock, Dorcas (1981). A Natural History of Raccoons. Caldwell, New Jersey: The Blackburn Press. {{ISBN|978-1-930665-67-5}}&lt;/ref&gt;

Visraksturīgākā ārējā jenota pazīme ir melnais matojums ap [[acis|acīm]], kas līdzinās maskarādes brillēm. To bieži mēdz saukt par &quot;bandīta masku&quot;. Ausis stāvas un nedaudz noapaļotas, to maliņa ir ar baltu apmatojumu. Astes apmatojumam ir gredzenveida krāsojums. Kažoka krāsa parasti ir pelēka, brūna vai pelēkbrūna. [[Vācija]]s jenotu [[populācija]]i ir ļoti tumši kažoki.&lt;ref&gt;[http://www.projekt-waschbaer.de/aktuelles/stellungnahme/ Stellungnahme (Ökologie) » „Projekt Waschbär“ » Waschbär-Forschung]&lt;/ref&gt; [[Apmatojums]] ir dubults, apakšā ir bieza pavilna, kas sastāda 90% no visa matojuma, tās garums ir 2—3 cm.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt; Pavilna sargā jenotu no aukstuma, bet stingrākie un garākie akotmati aizsargā pavilnu no samirkšanas.

== Īpašības ==
[[Attēls:Mm Hand.jpg|thumb|220px|Jenota priekšķepas plauksta ar labi saskatāmiem taustes matiņiem ap nagiem]]
Jenots spēj nostāties uz pakaļkājām, kamēr ar priekšķepām tas pārbauda vai manipulē ar dažādiem priekšmetiem.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Tā kā kājas, salīdzinot ar ķermeni, ir īsas, tas nespēj ātri skriet vai tālu lēkt. Jenots īsā distancē skrien ar ātrumu 16—24 km/h.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esf.edu/aec/adks/mammals/raccoon.htm |title=Raccoon |access-date={{dat|2010|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210730162539/https://www.esf.edu/aec/adks/mammals/raccoon.htm }}&lt;/ref&gt; Tas labi kāpj kokā un, neskatoties uz savu masīvo augumu, spēj nokāpt no [[koks|koka]] ar [[galva|galvu]] uz leju. Jenots labi peld, un peldot tā ātrums ir 4,8 km/h.&lt;ref name=&quot;mac&quot;/&gt; Tas var atrasties ūdenī stundām ilgi. Jenotam ir ļoti laba [[termoregulācija]], tas var sevi atvēsināt gan svīstot, gan elsojot.

Tā kā jenots ir [[visēdājs]], tā [[zobi]] nav tik asi un [[ilkņi]] nav tik gari kā tipiskiem [[plēsēji]]em, kā arī dzerokļi nav tik plati kā [[zālēdāji]]em. Jenotam ir izkopta vokalizācija, zinātnieki izšķir 13 dažādas [[skaņa]]s, no kurām 7 izmanto mātes ar mazuļiem. Viena no tām ir putniem līdzīgā vidžināšana. Šādu skaņu izdod tikko dzimuši mazuļi.

=== Maņas ===
Vissvarīgākā jenota maņa ir [[tauste]].&lt;ref name=&quot;bar&quot;&gt;Bartussek, Ingo (2004) (in German). Die Waschbären kommen. Niedenstein, Germany: Cognitio. {{ISBN|978-3-932583-10-0}}.&lt;/ref&gt; Priekšķepas ir īpaši jutīgas, tās sargā stingra, izturīga, ragaina, bet plāna [[āda]], kas samirkstot kļūst elastīga.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Jenota ķepām ir 5 [[pirksti]], un starp tiem ir [[peldplēve]]s. Apmēram 2/3 no plaukstas piemīt spēja sataustīt priekšmetu virsmu. Jenots spēj identificēt priekšmetu to aptaustot un pirms priekšmetam pieskaras ļoti jutīgie matiņi, kas aug tieši virs [[nagi]]em.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Nagus jenots ievilkt nespēj. Lai arī vienu no pirkstiem jenots lieto kā īkšķi, tas nav [[īkšķis]], kāds piemīt [[primāti]]em, līdz ar to arī ķepu spēja manipulēt priekšmetus ir ierobežota, salīdzinot ar primātiem.

Pastāv pieņēmums, ka jenots nav spējīgs atšķirt [[krāsa]]s, tas visu redz [[zaļš|zaļā]] gaismā. Lai arī jenots lieliski redz tumsā, tā [[redze]] tuvumā ir laba, bet tālumā tā ir vāja.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Jenotam ir lieliska [[oža]], kas ir svarīgi pie savstarpējās komunikācijas. Savu teritoriju tas iezīmē gan ar sekrētu no dziedzeriem, kas atrodas zem astes, gan ar urīnu un fekālijām. Arī [[dzirde]] jenotam ir lieliska, izšķirot skaņas līdz 50 — 85 kHz un spējot sadzirdēt [[slieka|slieku]] zem [[zeme]]s.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt;

=== Inteliģence ===
[[Attēls:Raton laveur.jpg|thumb|260px|left|Jenots pie putnu barotavas [[Kvebeka]]s piepilsētā]]
Ar jenotiem ir veikti tikai daži zinātniski eksperimenti, lai noskaidrotu to inteliģenci un spēju mācīties. Jenotu lielā priekšrocība ir tauste. [[Zinātnieks]] H.B. Deiviss 1908. gadā veica eksperimentu ar 13 sarežģītām atslēgām, no kurām jenots spēja atvērt 11. Tās visas jenots atvēra ar mazāk kā 10 mēģinājumiem. Pēc tam, kad jenots bija apguvis atslēgu, viņš spēja to atvērt arī tad, ja tā bija apgriezta kājām gaisā. Deiviss nonāca pie secinājuma, ka jenots spēj aptvert un izprast atslēgas mehānisma abstraktos principus un ka jenota mācīšanās ātrums un inteliģence bija vienlīdzīga ar [[rēzus pērtiķis|rēzus pērtiķa]] spējām.&lt;ref&gt;Davis, H. B. (October 1907). &quot;The Raccoon: A Study in Animal Intelligence&quot;. The American Journal of Psychology (Champaign, Illinois: University of Illinois Press) 18 (4): 447—489. doi:10.2307/1412576&lt;/ref&gt;

Pētījumi 1963., 1973., 1975. un 1992. gadā koncentrējās uz jenotu atmiņas izpēti. Šajos pētījumos noskaidrojās, ka jenots spēj atcerēties uzdevumus, ko mācījies pirms 3 gadiem. Zinātnieka B. Pola 1992. gada pētījumā tika noskaidrots, ka jenots spēj nekļūdīgi atšķirt un pazīt vienādus un atšķirīgus simbolus pat pēc 3 gadu pārtraukuma, pirms tam tos mācoties īsu brīdi.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Jenots spēj arī saprast atšķirību starp 2 kastēm, kur vienā no tām ir ievietotas 2 vai 4 [[vīnoga]]s, bet otrā 3 vīnogas.

== Uzvedība ==
[[Attēls:RaccoonFamilyInCherryTreeAtNight.jpg|thumb|280px|Jenoti [[ķirši|ķiršos]].]]
Kādreiz pastāvēja uzskats, ka jenots ir vientuļnieks, tomēr {{g_dek|1990|Ģ}} pētījumos noskaidrojās, ka starp jenotiem pastāv specifiskas sociālas attiecības.&lt;ref&gt;Gehrt, Stanley D. (1994). Raccoon social organization in South Texas. (Dissertation at the University of Missouri-Columbia)&lt;/ref&gt; Radniecīgas mātītes, lai arī katra dzīvo atsevišķi, tomēr dzīvo kopīgā teritorijā un reizēm mēdz satikties iemīļotās barošanās vai atpūtas vietās.&lt;ref name=&quot;bar&quot;/&gt; Neradniecīgi tēviņi bieži apvienojas vientuļo tēviņu kopienā, lai [[riests|riesta]] laikā kopīgi aizsargātu iespējamo pārošanās teritoriju pret nepazīstamiem tēviņiem. Šādā grupā var būt līdz 4 tēviņiem. Tā kā tēviņi var būt agresīvi pret svešiem mazuļiem, tad mātītes izolējas no pārējiem jenotiem, kamēr mazuļi ir ļoti mazi un nevarīgi.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt;
 
Jenotu teritorijas lielums var būt ļoti atšķirīgs, tas atkarīgs no jenota dzimuma, vecuma un barības resursiem. Pieauguša indivīda teritorija var būt 2 reizes lielāka kā jaunam jenotam. [[Ziemeļdakota|Dakotas]] ziemeļu [[prērija|prērijās]] jenotu tēviņa teritorija variē no 6,7 līdz 49,5 km², bet mātītes teritorija 2,3—16,3 km². Purvainajā [[Ēri ezers|Ēri ezera]] apkārtnē vidējais teritorijas lielums ir 0,49 km².&lt;ref name=&quot;mac&quot;/&gt; Ārpus riesta laika, ja barības resursi ir pietiekami, jenoti nav agresīvi un centīgi robežu sargātāji. Tie mēdz satikties, lai kopīgi ēstu, gulētu un spēlētos.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Tomēr apmēram 10—15% jenotu neatbilst tipiskajam uzvedības modelim.&lt;ref&gt;[http://chicagowildernessmag.org/issues/summer2002/raccoons.html The City Raccoon and the Country Raccoon — Summer 2002]&lt;/ref&gt;

== Barība ==
[[Attēls:Procyon lotor 7 - am Wasser.jpg|thumb|200px|left|Jenots [[Ķelne]]s zoodārzā &quot;mazgā&quot; barību]]
Visbiežāk jenoti ir aktīvi [[nakts]] laikā, bet reizēm mēdz doties barības meklējumos arī [[diena|dienā]]. Tas ir visēdājs un 33% no apēstā ir dažādi [[augļi]] un citas [[augi|augu]] daļas, 40% [[bezmugurkaulnieki]] un 27% [[mugurkaulnieki]].&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Pavasarī un vasaras sākumā jenots pamatā pārtiek no [[kukaiņi]]em, [[tārpi]]em un citiem [[dzīvnieki]]em, kas pieejami šajā laikā. Vasaras beigās un rudenī jenots labprātāk ēd [[augļi|augļus]], [[zemes rieksts|zemes riekstus]] un [[valrieksts|valriekstus]]. Tas izvēlas pēc iespējas treknāku un [[olbaltumviela|olbaltumvielām]] bagātāku barību, jo tiek uzkrāta [[tauki|tauku]] rezerve ziemai.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Pastāv uzskats, ka jenots lielus dzīvniekus, kā [[putni|putnus]] un [[zīdītājs|zīdītājus]], ēd reti, jo priekšroku dod medījumam, ko vieglāk noķert. Tas īpaši ir iecienījis [[zivis]] un [[abinieks|abiniekus]]. Kad dabā ir pieejami bagātīgi barības resursi, jenots kļūst izvēlīgs un individuāls, piemēram, dažādiem jenotiem var garšot atšķirīgi augļi.&lt;ref name=&quot;mac&quot;/&gt; Ziemeļu reģionos jenots guļ [[hibernācija|ziemas miegu]] tik ilgi, kamēr zemi klāj [[sniegs]] un barības meklēšana ir apgrūtināta.&lt;ref name=&quot;mac&quot;/&gt;

=== Barības mazgāšana ===
Jenots barību vienmēr pārbauda ar savām priekšķepām, to iztaustot, apgrozot, un daļas, kas viņam nepatīk, atdala un aizmet. Tā plaukstas kļūst īpaši jutīgas zem [[ūdens]], jo ūdens stingro ādu mīkstina. Tomēr nebrīvē novērotais jenotu ieradums, barību pirms apēšanas izmazgāt vai izmērcēt, nav novērots savvaļā.&lt;ref name=&quot;la&quot;/&gt; Naturālists [[Žoržs Bufons]] (1707—1788) uzskatīja, ka jenotiem trūkst [[siekalas|siekalu]], ar ko samērcēt barību, tādēļ mērcē to ūdenī, bet tas neapšaubāmi neatbilst patiesībai.&lt;ref name=&quot;la&quot;/&gt; Ir noskaidrots, ka nebrīvē jenots mērcē barību, ja [[ūdenstilpe]] nav tālāk par 3 metriem, un tiem labāk patīk tekošs ūdens.&lt;ref name=&quot;mac&quot;/&gt; Visplašāko piekrišanu ir ieguvis skaidrojums, ka jenots barību mērcē, imitējot barības meklēšanu ūdenstilpēs savvaļā. Šim skaidrojumam atbilst arī fakts, ka ūdens dzīvnieki tiek mērcēti daudz biežāk kā pārējā barība.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
[[Attēls:Three raccoons in a tree.jpg|thumb|220px|Jenotu ģimene kokā]]
Jenotu [[riests]] ir cieši saistīts ar gaišā dienas laika pieaugumu, tas sākas janvāra beigās un beidzas marta vidū.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Lai gan ir reģioni, kuros riesta sākšanos nevar izskaidrot ar [[saule]]s [[gaisma]]s pieaugumu. Pētījumos 1990. un 1992. gadā noskaidrots, ka mātītes pārojas ar vairākiem tēviņiem,&lt;ref&gt;Gehrt, Stanley; Fritzell, Erik K. (March 1999). &quot;Behavioural aspects of the raccoon mating system: determinants of consortship success&quot;. Animal behaviour (Amsterdam: Elsevier) 57 (3): 593—601. doi:10.1006/anbe.1998.1037&lt;/ref&gt; kā arī, ja mātīte agri zaudē mazuļus, tā sapārojas atkārtoti. Dzimumbriedumu mātītes sasniedz gada vecumā, tēviņi — 2 gados.

Grūsnība ilgst apmēram 63—65 dienas. Parasti piedzimst 2—5 akli, kurli un nevarīgi mazuļi, bet ar viegli saskatāmu melno sejas apmatojumu.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; To skaits var būt arī lielāks reģionos, kuros mazuļu mirstība ir augsta sakarā ar bargām [[ziema|ziemām]] un medībām. Jaundzimušie ir 9,5 cm gari un sver 60—75 g.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt; Mazuļus audzina tikai mātīte. [[ausis|Ausu]] kanāli atveras pēc 18—23 dienām, [[acis]] atveras dažas dienas agrāk. Kad mazuļi sasniedz apmēram 1 kg svaru, tie sāk apgūt alas apkārtni. Pieaugušu dzīvnieku barību tie sāk ēst pēc 6—9 nedēļām. Māte tos zīda ar [[piens|pienu]] 16 [[nedēļa]]s. Rudenī ģimene šķiras. Jaunās mātītes paliek mātes tuvumā, bet jaunie tēviņi migrē, meklējot savu teritoriju. Tomēr aukstajos reģionos ģimene bieži paliek kopā arī [[ziema]]s laikā, kopīgi iekārtojoties vienā migā, lai aizmigtu [[hibernācija|ziemas miegā]].

Nebrīvē jenots var nodzīvot 20 gadus, bet savvaļā tie dzīvo vidēji līdz 3 gadiem. Ir zināms, ka puse no mazuļiem nesasniedz gada vecumu. Jenoti tiek medīti, tie aiziet bojā auto negadījumos un bargajos ziemas apstākļos. Dabīgie ienaidnieki jenotam ir [[lūsis|lūši]], [[koijots|koijoti]] un lielie, [[plēsīgais putns|plēsīgie putni]], kas pamatā medī mazuļus.

== Parastā jenota pasugas ==
[[Attēls:Procyon_minor01.jpg|thumb|220px|[[Gvadelupas jenots]] (''Procyon lotor minor'')]]
Kādreiz uzskatīja, ka nelielās teritorijās Centrālamerikā un [[Karību jūra]]s [[sala|salās]] dzīvo 5 patstāvīgas jenotu sugas. {{g_dek|2000|L}}, veicot [[DNS]] pētījumus, tika noskaidrots, ka 4 no tām ir parastā jenota [[pasuga]]s, un tikai viena — [[Kosumelas jenots]] (''Procyon pygmaeus'') ir atzīstama par patstāvīgu [[suga|sugu]]. Tās ir [[Bahamu jenots]] (''Procyon lotor maynardi''), [[Gvadelupas jenots]] (''Procyon lotor minor''), kas savstarpēji ir ļoti līdzīgi, tad [[Mariju salu jenots]] (''Procyon lotor insularis''), kas ir lielāks par pārējiem, un izmirušais [[Barbadosas jenots]] (''Procyon lotor gloveralleni'').&lt;ref&gt;Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (January 2003). &quot;Taxonomic status and conservation relevance of the raccoons (Procyon spp.) of the West Indies&quot;. Journal of Zoology (Oxford: The Zoological Society of London) 259 (1): 69—76. doi:10.1017/S0952836902002972. ISSN 0952-8369&lt;/ref&gt; [[ģenētika|Ģenētiskie]] pētījumi pierādīja, ka starp Gvadelupas jenota un Bahamu jenota populācijām praktiski nav atšķirību. Šobrīd &quot;Pasaules Zīdītāju sarkastā&quot; (''Mammal Species of the World'') Gvadelupas jenots tiek sistematizēts kā Bahamu jenots, un nosaukums ''Procyon lotor minor'' tiek uzskatīts par Bahamu jenota ''Procyon lotor maynardi'' [[sinonīms|sinonīmu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&amp;id=14001658 |title=Mammal Species of the World - Browse: Procyon |access-date={{dat|2011|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110521034635/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&amp;id=14001658 |archivedate={{dat|2011|05|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kopumā parastam jenotam ir 28 pasugas: 3 jaunas pasugas un 25 vecās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://home.sou.edu/~rible/wildlife/raccoon.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090430154237/http://home.sou.edu/~rible/wildlife/raccoon.html# |archivedate={{dat|2009|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Apmēram 15 pasugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas un pamatā atšķiras ar kažoka krāsu, auguma lielumu un citām nelielām atšķirībām. Visbiežāk sastopamās jenota pasugas ir '''austrumu jenots''' (''Procyon lotor lotor'') un '''Misisipi ielejas jenots''' (''Procyon lotor hirtus''). Abiem kopīga iezīme ir tumša kažoka krāsa un garš apmatojums, bet Misisipi ielejas jenots ir lielāks par austrumu jenotu. Austrumu jenots ir sastopams visos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] šatos un [[Kanāda]]s dienvidu provincēs līdz [[Dienvidkarolīna]]i un [[Tenesī]] dienvidos. Arī Misisipi ielejas jenots ir sastopams visos ASV štatos un Kanādas dienvidu provincēs līdz [[Luiziāna]]i, [[Teksasa]]i un [[Ņūmeksika]]i dienvidos.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt;
* '''Jenots''' (''Procyon lotor'')
** ''Procyon lotor auspicatus''
** ''Procyon lotor crassidens''
** ''Procyon lotor dickeyi''
** ''Procyon lotor elucus''
** ''Procyon lotor excelsus''
** ''Procyon lotor fuscipes''
** † [[Barbadosas jenots]] (''Procyon lotor gloveralleni'')
** ''Procyon lotor grinnelli''
** ''Procyon lotor hernandezii''
** Misisipi ielejas jenots (''Procyon lotor hirtus'')
** ''Procyon lotor incautus''
** ''Procyon lotor inesperatus''
** [[Mariju salu jenots]] (''Procyon lotor insularis'')
** ''Procyon lotor litoreus''
** Austrumu jenots (''Procyon lotor lotor'')
** [[Bahamu jenots]] (''Procyon lotor maynardi'')
** ''Procyon lotor marinus''
** ''Procyon lotor maritimus''
** [[Gvadelupas jenots]] (''Procyon lotor minor'')
** ''Procyon lotor megalodous''
** ''Procyon lotor mexicanus''
** ''Procyon lotor pacificus''
** ''Procyon lotor pallidus''
** ''Procyon lotor psora''
** ''Procyon lotor pumilus''
** ''Procyon lotor shufeldti''
** ''Procyon lotor solutus''
** ''Procyon lotor vancouverensis''
** ''Procyon lotor varius''

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Procyon lotor|Jenots}}
* [http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ Northern Raccoon Procyon lotor subspecies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091203115048/http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ |date={{dat|2009|12|03||bez}} }}
* [http://www.arkive.org/northern-raccoon/procyon-lotor/info.html Parastā jenota foto]{{Novecojusi saite}} (ARKive)
* [http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ Bahamu jenota foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091203115048/http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ |date={{dat|2009|12|03||bez}} }} (biolib)
* [http://www.biolib.cz/en/taxon/id474337/ Vankūveras jenota foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091203115103/http://www.biolib.cz/en/taxon/id474337/ |date={{dat|2009|12|03||bez}} }} (biolib)
* [http://www.jstor.org/pss/3798740 Jenota izplatība bijušās Padomju Savienības teritorijā] (angliski)
* [http://www.ffdp.ca/hww2.asp?id=101&amp;cid=8 Raccoon facts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101122172102/http://ffdp.ca/hww2.asp?id=101&amp;cid=8 |date={{dat|2010|11|22||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jenoti]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]]
[[Kategorija:Eiropas fauna]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Austrumāzijas fauna]]
[[Kategorija:ASV fauna]]
[[Kategorija:Kanādas fauna]]
[[Kategorija:Meksikas fauna]]
[[Kategorija:Krievijas fauna]]
[[Kategorija:Japānas fauna]]</text>
      <sha1>d49ysj0rprv4llofwi9stuq0xpwvm1c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510332</id>
      <parentid>4510328</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:40:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts par izplatību.</comment>
      <origin>4510332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25268" sha1="2rrpjpscizxkj8mk7m5cqd95y43n0aj" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Raccoon in Central Park (35264).jpg
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| apakškārta = Caniformia
| apakškārta_lv = Suņveidīgie
| virsdzimta = Musteloidea
| virsdzimta_lv = Sermuļu virsdzimta
| dzimta = Procyonidae
| dzimta_lv = Jenotu dzimta
| ģints = Procyon 
| ģints_lv = Jenoti
| suga = Procyon lotor
| suga_lv = Parastais jenots
| izplatība =
[[Attēls:Raccoon-range.png|center|250px]]
{{legend|red|Dabīgais izplatības areāls}}
{{legend|blue|Introdukcijas areāls}}
| binomial = Procyon lotor
| autors = L., 1758
| kategorijas = nē
}}

'''Parastais jenots''' jeb '''ziemeļu jenots''', arī '''Ziemeļamerikas jenots''' jeb vienkārši '''jenots''' (''Procyon lotor'') ir [[jenotu dzimta]]s (''Procyonidae'') [[plēsējs]], kas pieder [[jenoti|jenotu ģintij]] (''Procyon'').

== Izplatība ==
Jenots ir izplatīts visā [[Ziemeļamerika]]s kontinentā, sākot ar [[Kanāda]]s centrālo daļu ziemeļos un beidzot ar [[Panama|Panamu]] dienvidos, izņemot [[tuksnesis|tuksneša]] [[bioma|biomu]] un [[Klinšu kalni|Klinšu]] [[kalns|kalnus]]. Tas ir ievests [[Vācija|Vācijā]] un [[Krievija|Krievijā]] {{g_dek|1930|L}}, kā arī vairākkārt izbēdzis no audzētavām un iedzīvojies [[Eiropa]]s un [[Centrālāzija]]s mežos.

Tā dabīgā [[areāls|izplatība]] ir [[Kanāda]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Meksika]]s, [[Beliza]]s, [[Kostarika]]s, [[Salvadora]]s, [[Gvatemala]]s, [[Hondurasa]]s, [[Nikaragva]]s un [[Panama]]s teritorijas. Ārpus [[Ziemeļamerika]]s tas ir izplatījies pārsvarā [[Introdukcija (bioloģija)|introdukcijas]] rezultātā, kā arī izpēkot no nebrīves. Mūsdienās tas dzīvo arī [[Austrija]]s, [[Azerbaidžāna]]s, [[Beļģija]]s, [[Čehija]]s, [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Luksemburga]]s, [[Nīderlande]]s, [[Krievija]]s, [[Šveice]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41686/0 |title=Procyon lotor (Northern Raccoon) |access-date={{dat|2010|03|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120112144542/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41686/0 }}&lt;/ref&gt; Vācijā, kur suga introducēta kopš 1927. gada, tas ir ievērojami izplatījies laika posmā starp 1990. un 2020. gadu un šobrīd ir sastopams aptuveni pusē valsts teritorijas, tās centrālajā un austrumu daļā. Ar šo populāciju saistīti daudzie novērojumi [[Polija|Polijā]]. Ticis introducēts arī [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], ar ko sasistītas mūsdienu populācijas Krievijā, Baltkrievijā, Uzbekistānā un Azerbaidžānā. Jenots tika ievests [[Japāna|Japānā]] kā mājdzīvnieks, bet daudzi no ievestajiem dzīvniekiem nonāca Japānas savvaļā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://npo.picchio.jp/en/management/07.html |title=NPO Picchio |access-date={{dat|2010|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070812041250/http://npo.picchio.jp/en/management/07.html |archivedate={{dat|2007|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; un tur šī suga mūsdienās ir plaši sastopama. [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] jenots kopš 2016. gada ir noteikts kā [[invazīva suga]].

Latvijā pēdējā desmitgadē jenots ir konstatēts vairākas reizes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-latgale-netalu-no-krievijas-robezas-fiksets-latvija-lidz-sim-savvala-neredzets-dzivnieks|title=VIDEO. Latgalē, netālu no Krievijas robežas, fiksēts Latvijā līdz šim savvaļā neredzēts dzīvnieks|website=LA.LV|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Nevar izslēgt, ka suga izbēgusi no nebrīves, tomēr ticamāka ir dabiska ieceļošana no dienvdrietumiem vai dienvidaustrumiem. Vairāk novērojumu ir [[Lietuva|Lietuvā]], kur jenots pēdējā desmitgadē sastapts regulāri..

== Vēsture ==
[[Kristofors Kolumbs]] bija viens no pirmajiem, kas eiropiešiem aprakstīja jenotu. Tā laika sistemātiķi piedēvēja jenotam radniecību gan ar [[suņi]]em, gan [[kaķi]]em, gan [[āpši]]em un arī [[lāči]]em.&lt;ref name=&quot;ho&quot;&gt;Holmgren, Virginia C. (1990). Raccoons in Folklore, History and Today's Backyards. Santa Barbara, California: Capra Press. {{ISBN|978-0-88496-312-7}}&lt;/ref&gt; [[Kārlis Linnejs]] klasificēja jenotu kā [[lāči|lāču ģints]] (''Ursus'') dzīvnieku, nosaucot to par ''Ursus cauda elongata'' ({{val|lv|garastes lācis}}), vēlāk desmitajā izdevumā tas tika nosaukts par ''Ursus lotor'' ({{val|lv|lācis mazgātājs}}).&lt;ref name=&quot;ho&quot;/&gt; [[Zinātnieks]] [[Gotlībs Stors]] 1780. gadā klasificēja jenotu kā [[jenoti|jenotu ģints]] (''Procyon'') dzīvnieku, kas tulkojumā nozīmē &quot;''sunim līdzīgais''&quot; jeb &quot;''pirms suņa''&quot;, vai arī Stors ņēma vērā jenota [[nakts]] dzīves veidu un iedeva tam [[zvaigzne]]s ''Procyon'' vārdu.&lt;ref name=&quot;ho&quot;/&gt;

== Evolūcija ==
[[fosilija|Fosiliju]] atradumi [[Francija|Francijā]] un [[Vācija|Vācijā]] pierāda, ka senākie jenotu dzimtas (''Procyonidae'') dzīvnieki ir dzīvojuši [[Eiropa|Eiropā]] vēlīnajā [[oligocēns|oligocēnā]] pirms 25 miljoniem gadu.&lt;ref name=&quot;ze&quot;&gt;Zeveloff, Samuel I. (2002). Raccoons: A Natural History. Washington, D.C.: Smithsonian Books. {{ISBN|978-1-58834-033-7}}&lt;/ref&gt; Aizvēsturiskā dzīvnieka [[galvaskauss]] un [[zobi]] liecina, ka jenotu un [[sermuļu dzimta]]i ir bijis kopējs priekštecis, toties [[DNS]] analīzes norāda uz jenotu un [[lāči|lāču]] radniecību. Aizvēsturiskie jenoti ir šķērsojuši [[Beringa šaurums|Beringa jūras šaurumu]] vismaz pirms 6 miljoniem gadu. Tie migrēja līdz Centrālamerikai, un tur izveidojās un attīstījās mūsdienās esošās jenotu dzimtas [[suga]]s.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt; [[Koati]] un [[jenoti]], iespējams, attīstījās no viena aizvēsturiskā dzīvnieka, kas piederēja ''Paranasua'' ģintj, un kurš dzīvoja pirms 5,2—6 miljoniem gadu.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt; Šis pieņēmums balstās uz [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskās]] analīzes datiem, toties ir pretrunā ar 2006. gada [[ģenētika|ģenētiskajām]] analīzēm, kas pierāda, ka jenoti ir tuvāki radinieki [[kakomicliji]]em.&lt;ref&gt;http://si-pddr.si.edu/dspace/bitstream/10088/6026/1/Koepfli_2007phylogeny_of_the_procy.pdf&lt;/ref&gt; Lielākā daļa mūsdienu [[jenotu dzimta]]s sugu [[dzīvnieki]] dzīvo siltajos [[Centrālamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s reģionos, toties parastā jenota (''Procyon lotor'') priekštecis [[pliocēns|pliocēnā]] pirms 2,5 miljoniem gadu, kā to pierāda fosilie atradumi, migrēja [[ziemeļi|ziemeļu]] virzienā, atstājot [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] joslu.&lt;ref name=&quot;hof&quot;&gt;Hohmann, Ulf; Bartussek, Ingo; Böer, Bernhard (2001) (in German). Der Waschbär. Reutlingen, Germany: Oertel+Spörer. {{ISBN|978-3-88627-301-0}}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
[[Attēls:Raccoon (Procyon lotor) 2.jpg|thumb|200px|left|Jenota raksturīgākā pazīme ir melnais, brillēm līdzīgais matojums ap acīm, ko mēdz saukt par &quot;bandīta masku&quot;]]
Jenots ir neliels [[dzīvnieks]] ar masīvu ķermeņa uzbūvi un salīdzinoši īsām [[kājas|kājām]]. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Vidējais ķermeņa garums bez [[aste]]s ir 41—71 cm, astes garums 19—40 cm, bet visbiežāk tā nav garāka par 25 cm,&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; augstums skaustā 22—30 cm,&lt;ref name=&quot;la&quot;&gt;Lagoni-Hansen, Anke (1981) (in German). Der Waschbär. Mainz, Germany: Verlag Dieter Hoffmann. {{ISBN|3-87341-037-0}}&lt;/ref&gt; svars var būt 1,8—13,6 kg, bet parasti tas ir 3,6—9,0 kg. Vismazākie jenoti dzīvo [[Florida]]s dienvidos, toties ziemeļu pasugas ir lielākas.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt; Ziemas sākumā jenots var svērt divreiz vairāk kā pavasarī, jo pirms ziemas tas uzkrāj [[tauki|tauku]] rezerves. Jenota svars ir ļoti mainīgs, to varētu nosaukt par vienu no mainīgākajiem dzīvniekiem [[pasaule|pasaulē]]. Vissmagākais novērotais jenots ir svēris 28,4 kg.&lt;ref name=&quot;mac&quot;&gt;MacClintock, Dorcas (1981). A Natural History of Raccoons. Caldwell, New Jersey: The Blackburn Press. {{ISBN|978-1-930665-67-5}}&lt;/ref&gt;

Visraksturīgākā ārējā jenota pazīme ir melnais matojums ap [[acis|acīm]], kas līdzinās maskarādes brillēm. To bieži mēdz saukt par &quot;bandīta masku&quot;. Ausis stāvas un nedaudz noapaļotas, to maliņa ir ar baltu apmatojumu. Astes apmatojumam ir gredzenveida krāsojums. Kažoka krāsa parasti ir pelēka, brūna vai pelēkbrūna. [[Vācija]]s jenotu [[populācija]]i ir ļoti tumši kažoki.&lt;ref&gt;[http://www.projekt-waschbaer.de/aktuelles/stellungnahme/ Stellungnahme (Ökologie) » „Projekt Waschbär“ » Waschbär-Forschung]&lt;/ref&gt; [[Apmatojums]] ir dubults, apakšā ir bieza pavilna, kas sastāda 90% no visa matojuma, tās garums ir 2—3 cm.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt; Pavilna sargā jenotu no aukstuma, bet stingrākie un garākie akotmati aizsargā pavilnu no samirkšanas.

== Īpašības ==
[[Attēls:Mm Hand.jpg|thumb|220px|Jenota priekšķepas plauksta ar labi saskatāmiem taustes matiņiem ap nagiem]]
Jenots spēj nostāties uz pakaļkājām, kamēr ar priekšķepām tas pārbauda vai manipulē ar dažādiem priekšmetiem.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Tā kā kājas, salīdzinot ar ķermeni, ir īsas, tas nespēj ātri skriet vai tālu lēkt. Jenots īsā distancē skrien ar ātrumu 16—24 km/h.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esf.edu/aec/adks/mammals/raccoon.htm |title=Raccoon |access-date={{dat|2010|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210730162539/https://www.esf.edu/aec/adks/mammals/raccoon.htm }}&lt;/ref&gt; Tas labi kāpj kokā un, neskatoties uz savu masīvo augumu, spēj nokāpt no [[koks|koka]] ar [[galva|galvu]] uz leju. Jenots labi peld, un peldot tā ātrums ir 4,8 km/h.&lt;ref name=&quot;mac&quot;/&gt; Tas var atrasties ūdenī stundām ilgi. Jenotam ir ļoti laba [[termoregulācija]], tas var sevi atvēsināt gan svīstot, gan elsojot.

Tā kā jenots ir [[visēdājs]], tā [[zobi]] nav tik asi un [[ilkņi]] nav tik gari kā tipiskiem [[plēsēji]]em, kā arī dzerokļi nav tik plati kā [[zālēdāji]]em. Jenotam ir izkopta vokalizācija, zinātnieki izšķir 13 dažādas [[skaņa]]s, no kurām 7 izmanto mātes ar mazuļiem. Viena no tām ir putniem līdzīgā vidžināšana. Šādu skaņu izdod tikko dzimuši mazuļi.

=== Maņas ===
Vissvarīgākā jenota maņa ir [[tauste]].&lt;ref name=&quot;bar&quot;&gt;Bartussek, Ingo (2004) (in German). Die Waschbären kommen. Niedenstein, Germany: Cognitio. {{ISBN|978-3-932583-10-0}}.&lt;/ref&gt; Priekšķepas ir īpaši jutīgas, tās sargā stingra, izturīga, ragaina, bet plāna [[āda]], kas samirkstot kļūst elastīga.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Jenota ķepām ir 5 [[pirksti]], un starp tiem ir [[peldplēve]]s. Apmēram 2/3 no plaukstas piemīt spēja sataustīt priekšmetu virsmu. Jenots spēj identificēt priekšmetu to aptaustot un pirms priekšmetam pieskaras ļoti jutīgie matiņi, kas aug tieši virs [[nagi]]em.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Nagus jenots ievilkt nespēj. Lai arī vienu no pirkstiem jenots lieto kā īkšķi, tas nav [[īkšķis]], kāds piemīt [[primāti]]em, līdz ar to arī ķepu spēja manipulēt priekšmetus ir ierobežota, salīdzinot ar primātiem.

Pastāv pieņēmums, ka jenots nav spējīgs atšķirt [[krāsa]]s, tas visu redz [[zaļš|zaļā]] gaismā. Lai arī jenots lieliski redz tumsā, tā [[redze]] tuvumā ir laba, bet tālumā tā ir vāja.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Jenotam ir lieliska [[oža]], kas ir svarīgi pie savstarpējās komunikācijas. Savu teritoriju tas iezīmē gan ar sekrētu no dziedzeriem, kas atrodas zem astes, gan ar urīnu un fekālijām. Arī [[dzirde]] jenotam ir lieliska, izšķirot skaņas līdz 50 — 85 kHz un spējot sadzirdēt [[slieka|slieku]] zem [[zeme]]s.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt;

=== Inteliģence ===
[[Attēls:Raton laveur.jpg|thumb|260px|left|Jenots pie putnu barotavas [[Kvebeka]]s piepilsētā]]
Ar jenotiem ir veikti tikai daži zinātniski eksperimenti, lai noskaidrotu to inteliģenci un spēju mācīties. Jenotu lielā priekšrocība ir tauste. [[Zinātnieks]] H.B. Deiviss 1908. gadā veica eksperimentu ar 13 sarežģītām atslēgām, no kurām jenots spēja atvērt 11. Tās visas jenots atvēra ar mazāk kā 10 mēģinājumiem. Pēc tam, kad jenots bija apguvis atslēgu, viņš spēja to atvērt arī tad, ja tā bija apgriezta kājām gaisā. Deiviss nonāca pie secinājuma, ka jenots spēj aptvert un izprast atslēgas mehānisma abstraktos principus un ka jenota mācīšanās ātrums un inteliģence bija vienlīdzīga ar [[rēzus pērtiķis|rēzus pērtiķa]] spējām.&lt;ref&gt;Davis, H. B. (October 1907). &quot;The Raccoon: A Study in Animal Intelligence&quot;. The American Journal of Psychology (Champaign, Illinois: University of Illinois Press) 18 (4): 447—489. doi:10.2307/1412576&lt;/ref&gt;

Pētījumi 1963., 1973., 1975. un 1992. gadā koncentrējās uz jenotu atmiņas izpēti. Šajos pētījumos noskaidrojās, ka jenots spēj atcerēties uzdevumus, ko mācījies pirms 3 gadiem. Zinātnieka B. Pola 1992. gada pētījumā tika noskaidrots, ka jenots spēj nekļūdīgi atšķirt un pazīt vienādus un atšķirīgus simbolus pat pēc 3 gadu pārtraukuma, pirms tam tos mācoties īsu brīdi.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Jenots spēj arī saprast atšķirību starp 2 kastēm, kur vienā no tām ir ievietotas 2 vai 4 [[vīnoga]]s, bet otrā 3 vīnogas.

== Uzvedība ==
[[Attēls:RaccoonFamilyInCherryTreeAtNight.jpg|thumb|280px|Jenoti [[ķirši|ķiršos]].]]
Kādreiz pastāvēja uzskats, ka jenots ir vientuļnieks, tomēr {{g_dek|1990|Ģ}} pētījumos noskaidrojās, ka starp jenotiem pastāv specifiskas sociālas attiecības.&lt;ref&gt;Gehrt, Stanley D. (1994). Raccoon social organization in South Texas. (Dissertation at the University of Missouri-Columbia)&lt;/ref&gt; Radniecīgas mātītes, lai arī katra dzīvo atsevišķi, tomēr dzīvo kopīgā teritorijā un reizēm mēdz satikties iemīļotās barošanās vai atpūtas vietās.&lt;ref name=&quot;bar&quot;/&gt; Neradniecīgi tēviņi bieži apvienojas vientuļo tēviņu kopienā, lai [[riests|riesta]] laikā kopīgi aizsargātu iespējamo pārošanās teritoriju pret nepazīstamiem tēviņiem. Šādā grupā var būt līdz 4 tēviņiem. Tā kā tēviņi var būt agresīvi pret svešiem mazuļiem, tad mātītes izolējas no pārējiem jenotiem, kamēr mazuļi ir ļoti mazi un nevarīgi.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt;
 
Jenotu teritorijas lielums var būt ļoti atšķirīgs, tas atkarīgs no jenota dzimuma, vecuma un barības resursiem. Pieauguša indivīda teritorija var būt 2 reizes lielāka kā jaunam jenotam. [[Ziemeļdakota|Dakotas]] ziemeļu [[prērija|prērijās]] jenotu tēviņa teritorija variē no 6,7 līdz 49,5 km², bet mātītes teritorija 2,3—16,3 km². Purvainajā [[Ēri ezers|Ēri ezera]] apkārtnē vidējais teritorijas lielums ir 0,49 km².&lt;ref name=&quot;mac&quot;/&gt; Ārpus riesta laika, ja barības resursi ir pietiekami, jenoti nav agresīvi un centīgi robežu sargātāji. Tie mēdz satikties, lai kopīgi ēstu, gulētu un spēlētos.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Tomēr apmēram 10—15% jenotu neatbilst tipiskajam uzvedības modelim.&lt;ref&gt;[http://chicagowildernessmag.org/issues/summer2002/raccoons.html The City Raccoon and the Country Raccoon — Summer 2002]&lt;/ref&gt;

== Barība ==
[[Attēls:Procyon lotor 7 - am Wasser.jpg|thumb|200px|left|Jenots [[Ķelne]]s zoodārzā &quot;mazgā&quot; barību]]
Visbiežāk jenoti ir aktīvi [[nakts]] laikā, bet reizēm mēdz doties barības meklējumos arī [[diena|dienā]]. Tas ir visēdājs un 33% no apēstā ir dažādi [[augļi]] un citas [[augi|augu]] daļas, 40% [[bezmugurkaulnieki]] un 27% [[mugurkaulnieki]].&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Pavasarī un vasaras sākumā jenots pamatā pārtiek no [[kukaiņi]]em, [[tārpi]]em un citiem [[dzīvnieki]]em, kas pieejami šajā laikā. Vasaras beigās un rudenī jenots labprātāk ēd [[augļi|augļus]], [[zemes rieksts|zemes riekstus]] un [[valrieksts|valriekstus]]. Tas izvēlas pēc iespējas treknāku un [[olbaltumviela|olbaltumvielām]] bagātāku barību, jo tiek uzkrāta [[tauki|tauku]] rezerve ziemai.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Pastāv uzskats, ka jenots lielus dzīvniekus, kā [[putni|putnus]] un [[zīdītājs|zīdītājus]], ēd reti, jo priekšroku dod medījumam, ko vieglāk noķert. Tas īpaši ir iecienījis [[zivis]] un [[abinieks|abiniekus]]. Kad dabā ir pieejami bagātīgi barības resursi, jenots kļūst izvēlīgs un individuāls, piemēram, dažādiem jenotiem var garšot atšķirīgi augļi.&lt;ref name=&quot;mac&quot;/&gt; Ziemeļu reģionos jenots guļ [[hibernācija|ziemas miegu]] tik ilgi, kamēr zemi klāj [[sniegs]] un barības meklēšana ir apgrūtināta.&lt;ref name=&quot;mac&quot;/&gt;

=== Barības mazgāšana ===
Jenots barību vienmēr pārbauda ar savām priekšķepām, to iztaustot, apgrozot, un daļas, kas viņam nepatīk, atdala un aizmet. Tā plaukstas kļūst īpaši jutīgas zem [[ūdens]], jo ūdens stingro ādu mīkstina. Tomēr nebrīvē novērotais jenotu ieradums, barību pirms apēšanas izmazgāt vai izmērcēt, nav novērots savvaļā.&lt;ref name=&quot;la&quot;/&gt; Naturālists [[Žoržs Bufons]] (1707—1788) uzskatīja, ka jenotiem trūkst [[siekalas|siekalu]], ar ko samērcēt barību, tādēļ mērcē to ūdenī, bet tas neapšaubāmi neatbilst patiesībai.&lt;ref name=&quot;la&quot;/&gt; Ir noskaidrots, ka nebrīvē jenots mērcē barību, ja [[ūdenstilpe]] nav tālāk par 3 metriem, un tiem labāk patīk tekošs ūdens.&lt;ref name=&quot;mac&quot;/&gt; Visplašāko piekrišanu ir ieguvis skaidrojums, ka jenots barību mērcē, imitējot barības meklēšanu ūdenstilpēs savvaļā. Šim skaidrojumam atbilst arī fakts, ka ūdens dzīvnieki tiek mērcēti daudz biežāk kā pārējā barība.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt;

== Vairošanās ==
[[Attēls:Three raccoons in a tree.jpg|thumb|220px|Jenotu ģimene kokā]]
Jenotu [[riests]] ir cieši saistīts ar gaišā dienas laika pieaugumu, tas sākas janvāra beigās un beidzas marta vidū.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; Lai gan ir reģioni, kuros riesta sākšanos nevar izskaidrot ar [[saule]]s [[gaisma]]s pieaugumu. Pētījumos 1990. un 1992. gadā noskaidrots, ka mātītes pārojas ar vairākiem tēviņiem,&lt;ref&gt;Gehrt, Stanley; Fritzell, Erik K. (March 1999). &quot;Behavioural aspects of the raccoon mating system: determinants of consortship success&quot;. Animal behaviour (Amsterdam: Elsevier) 57 (3): 593—601. doi:10.1006/anbe.1998.1037&lt;/ref&gt; kā arī, ja mātīte agri zaudē mazuļus, tā sapārojas atkārtoti. Dzimumbriedumu mātītes sasniedz gada vecumā, tēviņi — 2 gados.

Grūsnība ilgst apmēram 63—65 dienas. Parasti piedzimst 2—5 akli, kurli un nevarīgi mazuļi, bet ar viegli saskatāmu melno sejas apmatojumu.&lt;ref name=&quot;hof&quot;/&gt; To skaits var būt arī lielāks reģionos, kuros mazuļu mirstība ir augsta sakarā ar bargām [[ziema|ziemām]] un medībām. Jaundzimušie ir 9,5 cm gari un sver 60—75 g.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt; Mazuļus audzina tikai mātīte. [[ausis|Ausu]] kanāli atveras pēc 18—23 dienām, [[acis]] atveras dažas dienas agrāk. Kad mazuļi sasniedz apmēram 1 kg svaru, tie sāk apgūt alas apkārtni. Pieaugušu dzīvnieku barību tie sāk ēst pēc 6—9 nedēļām. Māte tos zīda ar [[piens|pienu]] 16 [[nedēļa]]s. Rudenī ģimene šķiras. Jaunās mātītes paliek mātes tuvumā, bet jaunie tēviņi migrē, meklējot savu teritoriju. Tomēr aukstajos reģionos ģimene bieži paliek kopā arī [[ziema]]s laikā, kopīgi iekārtojoties vienā migā, lai aizmigtu [[hibernācija|ziemas miegā]].

Nebrīvē jenots var nodzīvot 20 gadus, bet savvaļā tie dzīvo vidēji līdz 3 gadiem. Ir zināms, ka puse no mazuļiem nesasniedz gada vecumu. Jenoti tiek medīti, tie aiziet bojā auto negadījumos un bargajos ziemas apstākļos. Dabīgie ienaidnieki jenotam ir [[lūsis|lūši]], [[koijots|koijoti]] un lielie, [[plēsīgais putns|plēsīgie putni]], kas pamatā medī mazuļus.

== Parastā jenota pasugas ==
[[Attēls:Procyon_minor01.jpg|thumb|220px|[[Gvadelupas jenots]] (''Procyon lotor minor'')]]
Kādreiz uzskatīja, ka nelielās teritorijās Centrālamerikā un [[Karību jūra]]s [[sala|salās]] dzīvo 5 patstāvīgas jenotu sugas. {{g_dek|2000|L}}, veicot [[DNS]] pētījumus, tika noskaidrots, ka 4 no tām ir parastā jenota [[pasuga]]s, un tikai viena — [[Kosumelas jenots]] (''Procyon pygmaeus'') ir atzīstama par patstāvīgu [[suga|sugu]]. Tās ir [[Bahamu jenots]] (''Procyon lotor maynardi''), [[Gvadelupas jenots]] (''Procyon lotor minor''), kas savstarpēji ir ļoti līdzīgi, tad [[Mariju salu jenots]] (''Procyon lotor insularis''), kas ir lielāks par pārējiem, un izmirušais [[Barbadosas jenots]] (''Procyon lotor gloveralleni'').&lt;ref&gt;Helgen, Kristofer M.; Wilson, Don E. (January 2003). &quot;Taxonomic status and conservation relevance of the raccoons (Procyon spp.) of the West Indies&quot;. Journal of Zoology (Oxford: The Zoological Society of London) 259 (1): 69—76. doi:10.1017/S0952836902002972. ISSN 0952-8369&lt;/ref&gt; [[ģenētika|Ģenētiskie]] pētījumi pierādīja, ka starp Gvadelupas jenota un Bahamu jenota populācijām praktiski nav atšķirību. Šobrīd &quot;Pasaules Zīdītāju sarkastā&quot; (''Mammal Species of the World'') Gvadelupas jenots tiek sistematizēts kā Bahamu jenots, un nosaukums ''Procyon lotor minor'' tiek uzskatīts par Bahamu jenota ''Procyon lotor maynardi'' [[sinonīms|sinonīmu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&amp;id=14001658 |title=Mammal Species of the World - Browse: Procyon |access-date={{dat|2011|07|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110521034635/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?s=y&amp;id=14001658 |archivedate={{dat|2011|05|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kopumā parastam jenotam ir 28 pasugas: 3 jaunas pasugas un 25 vecās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://home.sou.edu/~rible/wildlife/raccoon.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090430154237/http://home.sou.edu/~rible/wildlife/raccoon.html# |archivedate={{dat|2009|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; Apmēram 15 pasugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas un pamatā atšķiras ar kažoka krāsu, auguma lielumu un citām nelielām atšķirībām. Visbiežāk sastopamās jenota pasugas ir '''austrumu jenots''' (''Procyon lotor lotor'') un '''Misisipi ielejas jenots''' (''Procyon lotor hirtus''). Abiem kopīga iezīme ir tumša kažoka krāsa un garš apmatojums, bet Misisipi ielejas jenots ir lielāks par austrumu jenotu. Austrumu jenots ir sastopams visos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] šatos un [[Kanāda]]s dienvidu provincēs līdz [[Dienvidkarolīna]]i un [[Tenesī]] dienvidos. Arī Misisipi ielejas jenots ir sastopams visos ASV štatos un Kanādas dienvidu provincēs līdz [[Luiziāna]]i, [[Teksasa]]i un [[Ņūmeksika]]i dienvidos.&lt;ref name=&quot;ze&quot;/&gt;
* '''Jenots''' (''Procyon lotor'')
** ''Procyon lotor auspicatus''
** ''Procyon lotor crassidens''
** ''Procyon lotor dickeyi''
** ''Procyon lotor elucus''
** ''Procyon lotor excelsus''
** ''Procyon lotor fuscipes''
** † [[Barbadosas jenots]] (''Procyon lotor gloveralleni'')
** ''Procyon lotor grinnelli''
** ''Procyon lotor hernandezii''
** Misisipi ielejas jenots (''Procyon lotor hirtus'')
** ''Procyon lotor incautus''
** ''Procyon lotor inesperatus''
** [[Mariju salu jenots]] (''Procyon lotor insularis'')
** ''Procyon lotor litoreus''
** Austrumu jenots (''Procyon lotor lotor'')
** [[Bahamu jenots]] (''Procyon lotor maynardi'')
** ''Procyon lotor marinus''
** ''Procyon lotor maritimus''
** [[Gvadelupas jenots]] (''Procyon lotor minor'')
** ''Procyon lotor megalodous''
** ''Procyon lotor mexicanus''
** ''Procyon lotor pacificus''
** ''Procyon lotor pallidus''
** ''Procyon lotor psora''
** ''Procyon lotor pumilus''
** ''Procyon lotor shufeldti''
** ''Procyon lotor solutus''
** ''Procyon lotor vancouverensis''
** ''Procyon lotor varius''

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Procyon lotor|Jenots}}
* [http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ Northern Raccoon Procyon lotor subspecies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091203115048/http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ |date={{dat|2009|12|03||bez}} }}
* [http://www.arkive.org/northern-raccoon/procyon-lotor/info.html Parastā jenota foto]{{Novecojusi saite}} (ARKive)
* [http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ Bahamu jenota foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091203115048/http://www.biolib.cz/en/taxon/id1804/ |date={{dat|2009|12|03||bez}} }} (biolib)
* [http://www.biolib.cz/en/taxon/id474337/ Vankūveras jenota foto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091203115103/http://www.biolib.cz/en/taxon/id474337/ |date={{dat|2009|12|03||bez}} }} (biolib)
* [http://www.jstor.org/pss/3798740 Jenota izplatība bijušās Padomju Savienības teritorijā] (angliski)
* [http://www.ffdp.ca/hww2.asp?id=101&amp;cid=8 Raccoon facts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101122172102/http://ffdp.ca/hww2.asp?id=101&amp;cid=8 |date={{dat|2010|11|22||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jenoti]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]]
[[Kategorija:Eiropas fauna]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Austrumāzijas fauna]]
[[Kategorija:ASV fauna]]
[[Kategorija:Kanādas fauna]]
[[Kategorija:Meksikas fauna]]
[[Kategorija:Krievijas fauna]]
[[Kategorija:Japānas fauna]]</text>
      <sha1>2rrpjpscizxkj8mk7m5cqd95y43n0aj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varšavas geto sacelšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110287</id>
    <revision>
      <id>4510667</id>
      <parentid>4260729</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:06:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Flag_of_ZOB_(Jewish_Fighting_Organization).svg&quot; aizvietots ar &quot;Claimed_flag_of_ZOB_(Jewish_Fighting_Organization),_attribution_in_21st_century.svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]: no 20th century documentation of this claimed flag&quot;).</comment>
      <origin>4510667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6835" sha1="qxpr8p96gjjynodj0jbmgfdh1rjqpju" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Varšavas geto sacelšanās
| partof            = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Holokausts|Holokausta]]
| image             = Stroop Report - Warsaw Ghetto Uprising BW.jpg
| alt               = A Jewish boy surrenders in Warsaw, from the Stroop Report to Heinrich Himmler from May 1943
| image_size        = 300px
| caption           = Ebreju sievietes un bērnus ''[[Schutzstaffel]]'' (SS) vienības piespiedu kārtā izveda no bunkura deportācijai uz [[Maidanekas koncentrācijas nometne|Maidanekas]] vai [[Treblinkas koncentrācijas nometne|Treblinkas]] [[koncentrācijas nometnes|koncentrācijas nometnēm]] (1943); [[Varšavas geto zēns|viena no ikoniskākajām Otrā pasaules kara bildēm]].
| date              = 1943. gada 19. aprīlis — 16. maijs
| place             = [[Varšavas geto]], [[Ģenerālgubernatūra]] (tagad [[Polija]])
| coordinates       = {{coord|52|14|46|N|20|59|45|E|display=inline,title}}
| result            = Sacelšanās sakauta
* Izdzīvojušie ebreji tika deportēti uz [[Maidanekas koncentrācijas nometne|Maidanekas koncentrācijas nometni]] un [[Treblinkas koncentrācijas nometne|Treblinkas koncentrācijas nometni]]
| combatant1        = {{plainlist |
* '''{{flaga|Nazi Germany}}'''[[Trešais reihs]]
* [[Gestapo]], [[Trša reiha kārtības policija|Orpo]], [[Sicherheitsdienst|SD]], [[Waffen-SS]], [[Vērmahts]]
}}
| combatant2        = {{plainlist |
* '''[[Ebreju pretošanās kustība]]'''
* {{flagicon image|Claimed flag of ZOB (Jewish Fighting Organization), attribution in 21st century.svg}} [[Ebreju kaujas organizācija]]
* {{flagicon image|Flag of ZZW (Jewish Military Union).svg}} [[Ebreju militārā savienība]]&lt;ref name=&quot;Apfelbaum2007&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=Marian Apfelbaum|title=Two Flags: Return to the Warsaw Ghetto|url=https://books.google.com/books?id=kPqlpOQRwhsC&amp;pg=PA15|year=2007|publisher=Gefen Publishing House Ltd|isbn=978-965-229-356-5|page=15}}&lt;/ref&gt;
}}
| commander1        = {{plainlist |
* {{flagicon|Nazi Germany}} [[Ferdinands fon Zammern-Frankenegs]]&lt;br /&gt;(atcelts no komandēšanas)
* {{flagicon|Nazi Germany}} [[Jirgens Strūps]]
* {{flagicon|Nazi Germany}} SSPF Oberfīrers [[Arpads Vigands]]
* {{flagicon|Nazi Germany}} SIPO/SD komandieris Dr. [[Ludvigs Hāns]]
}}
| commander2        = {{plainlist |
* {{nowrap|{{flagicon image|Claimed flag of ZOB (Jewish Fighting Organization), attribution in 21st century.svg}} [[Mordehajs Aņelevičs]]{{KIA}}}}
* {{flagicon image|Claimed flag of ZOB (Jewish Fighting Organization), attribution in 21st century.svg}} [[Ichaks Cukermans]]
* {{flagicon image|Claimed flag of ZOB (Jewish Fighting Organization), attribution in 21st century.svg}} [[Civija Lubetkina]]
* {{flagicon image|Claimed flag of ZOB (Jewish Fighting Organization), attribution in 21st century.svg}} [[Mauricijs Ožehs]] (sodīts ar nāvi)
* {{flagicon image|Claimed flag of ZOB (Jewish Fighting Organization), attribution in 21st century.svg}} [[Mareks Edelmans]]
* {{flagicon image|Flag of ZZW (Jewish Military Union).svg}} [[Pavels Frenkels]]{{KIA}}
* {{flagicon image|Flag of ZZW (Jewish Military Union).svg}} [[Leons Rodals]]{{KIA}}
* {{flagicon image|Flag of ZZW (Jewish Military Union).svg}} [[Davids Vdoviņskis]]
}}
| strength1         = pēc ikdienas vidējā rādītāja ap 2 090, ieskaitot 821 Waffen-SS karavīrus
| strength2         = Apmēram 600 ŻOB un apmēram 400&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.rp.pl/artykul/122686.html |author=Maciej Kledzik |title=Zapomniani żołnierze ŻZW |work=Rzeczpospolita |date=18 April 2008 |language=pl |access-date=7 November 2012 |archive-date=28 April 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150428215807/http://www.rp.pl/artykul/122686.html |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt; ŻZW kaujinieku, pluss noteikts skaits poļu kaujinieki
| casualties1       = '''pēc vācu datiem:'''&lt;br&gt;17 nogalināti&lt;br&gt;93 ievainoti{{sfnp|Stroop|2009|pp=25–30}}&lt;br&gt;'''pēc pretošanās kustības datiem:'''&lt;br&gt;300 upuru&lt;ref name=McDonough&gt;McDonough, Frank: ''[https://books.google.com/books?id=U3O2DwAAQBAJ The Hitler Years, Volume 2: Disaster 1940–1945], p. 396&lt;/ref&gt;
| casualties2       = 56 065 nogalināti/vai sagūstīti no kuriem apmēram 36 000 deportēti uz koncentrācijas nometnēm (pēc vācu datiem)
| notes             = 
}}
[[Attēls:Askaris im Warschauer Getto - 1943.jpg|thumb|right|Sacelšanās apspiešana]]
'''Varšavas geto sacelšanās''' ({{val|he|אױפֿשטאַנד אין װאַרשעװע}}; {{val|pl|Powstanie w getcie warszawskim}}, {{val|de|Aufstand im Warschauer Ghetto}}) bija lielākā [[ebreji|ebreju]] sacelšanās [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] okupētajā [[Polija|Polijā]]. Sacelšanās sākās [[1943]]. gada [[18. janvāris|18. janvārī]] un tika apspiesta 1943. gada [[16. maijs|16. maijā]]. Sacelšanās dalībnieki centās pretoties nacistu plāniem likvidēt [[Varšavas geto]] un transportēt vēl dzīvos geto gūstekņus uz [[Treblinkas koncentrācijas nometne|Treblinkas koncentrācijas nometni]], kur bija paredzēta viņu iznīcināšana.
== Atsauces ==
&lt;references /&gt; 
== Ārējās saites ==
* [http://www.yadvashem.org/yv/en/exhibitions/warsaw_ghetto_testimonies/index.asp?WT.mc_id=wiki Voices From the Inferno: Holocaust Survivors Describe the Last Months in the Warsaw Ghetto] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230404053536/https://www.yadvashem.org/yv/en/exhibitions/warsaw_ghetto_testimonies/index.asp?WT.mc_id=wiki |date={{dat|2023|04|04||bez}} }}, an online exhibition by [[Yad Vashem]]
* [https://sztetl.org.pl/pl/media/102632-warszawa-plonace-getto-widziane-z-kamienicy-przy-ul-jasnej-16-1943 Rare color photo (not colorized) from Warsaw Ghetto Uprising by Zbigniew Borowczyk (visible Church of St. Anthony of Padua at 31/33 Senatorska Street and burning ghetto).]
* [https://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/Holocaust/warsawtoc.html The Warsaw Ghetto archive (including The Stroop Report)] at [[Jewish Virtual Library]]
* [https://web.archive.org/web/20100308001834/http://www.holocaust-history.org/works/stroop-report/htm/strp001.htm.en Stroop Report online in German and English]
* [[Marek Edelman]], [http://www.writing.upenn.edu/~afilreis/Holocaust/warsaw-uprising.html The Warsaw Ghetto Uprising]
* [http://www.bfcollection.net/cities/poland/warszawa/warszawa_01.html Pre and post war pictures of the Warsaw Ghetto uprising]
*[https://culture.pl/en/article/rokhl-auerbakh-literature-as-social-service-warsaw-ghetto Rokhl Auerbakh: Literature as Social Service &amp; the Warsaw Ghetto Soup Kitchen] 

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Ebreju vēsture]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības Otrajā pasaules karā]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Varšava|Geto]]
[[Kategorija:Sacelšanās]]
[[Kategorija:1943. gads]]</text>
      <sha1>qxpr8p96gjjynodj0jbmgfdh1rjqpju</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Futbola noteikumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>112370</id>
    <revision>
      <id>4510718</id>
      <parentid>1970017</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T11:28:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1138" sha1="h3tri0rwuyq60qzx8wr7o62ac7n9tck" xml:space="preserve">'''Futbola noteikumi''' ({{val-en|Laws of the Game}}) formulē [[futbols|futbola]] spēles noteikumus - spēlētāju skaitu laukumā, laukuma un bumbas izmērus izmēru, kā arī pārējos noteikumus kas nosaka spēles kārtību. Noteikumus regulē [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskā futbola asociācijas valde]].

== __NOTOC__ Futbola noteikumi__NOTOC__ ==
Futbola spēli formulē 17 noteikumi.

# [[Futbola laukums|Spēles laukums]]
# [[Futbola bumba|Bumba]]
# Spēlētāju skaits
# [[Futbola ekipējums|Spēlētāja ekipējums]]
# [[Tiesnesis (futbols)|Tiesnesis]]
# [[Tiesneša asistents|Tiesneša asistenti]]
# Spēles ilgums
# Spēles sākšana un atsākšana
# Bumba spēlē un ārpus spēles
# Vārtu gūšana
# [[Aizmugure (futbols)|Aizmugure]]
# [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|Pārkāpumi un nesportiska rīcība]]
# [[Brīvsitiens (futbols)|Brīvsitieni]] ([[tiešais brīvsitiens|tiešais]] un [[netiešais brīvsitiens|netiešais]])
# [[11 metru soda sitiens]]
# [[Iemetiens (futbols)|Iemetiens]]
# [[Atsitiens no vārtiem]]
# [[Stūra sitiens]]

[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]</text>
      <sha1>h3tri0rwuyq60qzx8wr7o62ac7n9tck</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114576</id>
    <revision>
      <id>4510638</id>
      <parentid>4510236</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:29:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pusfinālu sadalījums */</comment>
      <origin>4510638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50318" sha1="rmbrkz79hilwr6zt1vioqzejkjp0bwv" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2011 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
* Pirmais pusfināls notika {{dat|2011|5|10||bez}}.
* Desmit valstis, kas ieguva visvairāk punktu, kvalificējās finālam.&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.
* Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Spānija]] un [[Apvienotā Karaliste]].
* Dzeltenīgā krāsā ir iekrāsotās tās valstis, kuras iekļuva finālā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Jestem]]&quot; &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| Es esmu
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Haba Haba]]&quot; &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| Pamazām
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurēla Gase]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;[[Feel the Passion]]&quot; &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| Jūti kaisli
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Boom-Boom]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Live It Up]]&quot; &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Dzīve iet uz augšu
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 47
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''06'''
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан) &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 67
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''07'''
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Get You]]&quot; &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''08'''
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;[[In Love for a While]]&quot; &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''09'''
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]] &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[One More Day]]&quot; &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 74
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''10'''
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]] &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot; &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Glens Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[One Life (dziesma)|One Life]]&quot; &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| Viena dzīve
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Senit]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Stand By]]&quot;
| Uzgaidi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Celebrate]]&quot; &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| Svinēt
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 41
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''14'''
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Sigurjón's Friends]] &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Coming Home]]&quot; &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 100
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''15'''
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot; &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Homens da Luta]] &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[A luta é alegria]]&quot; &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| Cīņa ir prieks
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 22
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''17'''
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot; &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 81
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldar &amp; Nigar]] &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Running Scared]]&quot; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| Dzīvās bailes
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 122
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]] &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot; &lt;ref name=Greece/&gt;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''133'''
|}

=== Otrais pusfināls ===
* Pirmais pusfināls notika {{dat|2011|5|12||bez}}.
* Desmit valstis, kas ieguva visvairāk punktu, kvalificējās finālam.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.
* Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Francija]], [[Itālija]] un [[Vācija]].
* Dzeltenīgā krāsā ir iekrāsotās tās valstis, kuras iekļuva finālā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''01'''
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot; &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 109
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''02'''
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot; &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[3JS]] &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]&quot; &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| Nekad viens
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Witloof Bay]] &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[With Love Baby]]&quot; &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[TWiiNS]] &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I'm Still Alive]]&quot; &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| Es vēl esmu dzīvs
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 48
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''06'''
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Angels]]&quot; &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 81
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''07'''
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]] &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[So Lucky]]&quot; &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 54
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''08'''
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Popular]]&quot; &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''155'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| &quot;[[San Aggelos S'agapisa]]&quot;&lt;br /&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| Es tevi mīlēju kā eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Na inat]]&quot; (На инат) &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| Par spīti
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Vlatko Ilijevskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Rusinka]]&quot; (Русинкa) &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| Krievu meitene
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Dana International]] &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Ding Dong]]&quot; &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 38
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''13'''
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;No One&quot; &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 112
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''14'''
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]] &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Change]]&quot; &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 111
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''15'''
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot; &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Viņņikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Love Belarus]]&quot;
| Es mīlu Baltkrieviju
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Musiqq]] &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Angel in Disguise]]&quot; &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| Maskējies eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 25
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]] &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot; &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 135
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]] &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Lipstick]]&quot; &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
* Fināls notika {{dat|2011|5|14||bez}}.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]]
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot;
| —
| align=&quot;center&quot; | 21
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]]
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]]
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 22
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]]
| &quot;[[Lipstick]]&quot;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 119
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]]
| &quot;[[Popular]]&quot;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]]
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 24
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]]
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| &quot;[[Get You]]&quot;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| &quot;[[Sognu]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| Sapnis
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 82
|- bgcolor=&quot;Silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]], [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaēls Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Follia d'amore|Madness of Love]]&quot; &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| Mīlestības trakums
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Anna Rosinelli]]
| &quot;[[In Love for a While]]&quot;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 25
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Blue (grupa)|Blue]] &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Can]]&quot; &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| Es varu
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]]
| &quot;[[So Lucky]]&quot;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Lena Meyer-Landrut|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| &quot;[[Taken by a Stranger]]&quot; &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| Aizrauta ar svešinieku
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]]
| &quot;[[Change]]&quot;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]]
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;gold&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}'''
| '''[[Angļu valoda|Angļu]]'''
| '''[[Eldar &amp; Nigar]]'''
| '''&quot;[[Running Scared]]&quot;'''
| '''Dzīvās bailes'''
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''221'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Maja Keuča]]
| &quot;No One&quot;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sigurjón's Friends]]
| &quot;[[Coming Home]]&quot;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 20
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| &quot;[[Que me quiten lo bailao]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| Viņi nevar paņemt jautrību no manis
| align=&quot;center&quot; | 23
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]]
| &quot;[[Angels]]&quot;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан)
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]]
| &quot;[[One More Day]]&quot;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| [[Dana International]]
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| [[Zdob şi Zdub]]&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (Sigurjón's Friends dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (Two Tricky dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>rmbrkz79hilwr6zt1vioqzejkjp0bwv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510648</id>
      <parentid>4510638</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:03:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmais pusfināls */</comment>
      <origin>4510648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50662" sha1="k45jyar6m7ulsimq6de1kkpkmtc3zix" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2011 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2011. gada 10. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Jestem]]'' &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Haba Haba]]'' &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Pamazām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurela Gače]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| ''[[Feel the Passion]]'' &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;Jūti kaisli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Boom-Boom]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Live It Up]]'' &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīve iet uz augšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Get You]]'' &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| ''[[In Love for a While]]'' &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One More Day]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Paradise Oskar]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Da Da Dam]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Glena Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One Life (dziesma)|One Life]]'' &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Viena dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Senita]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Stand By]]''
| &quot;Uzgaidi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| Angļu
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Celebrate]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| &quot;Svinēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 41
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Islande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Coming Home]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 100
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| ''[[What About My Dreams?]]'' &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Homens da Luta]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[A luta é alegria]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| &quot;Cīņa ir prieks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 22
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[C'est ma vie]]'' &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Running Scared]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Watch My Dance]]'' &lt;ref name=Greece/&gt;
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 133
|}

=== Otrais pusfināls ===
* Pirmais pusfināls notika {{dat|2011|5|12||bez}}.
* Desmit valstis, kas ieguva visvairāk punktu, kvalificējās finālam.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.
* Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Francija]], [[Itālija]] un [[Vācija]].
* Dzeltenīgā krāsā ir iekrāsotās tās valstis, kuras iekļuva finālā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''01'''
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot; &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 109
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''02'''
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot; &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[3JS]] &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]&quot; &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| Nekad viens
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Witloof Bay]] &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[With Love Baby]]&quot; &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[TWiiNS]] &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I'm Still Alive]]&quot; &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| Es vēl esmu dzīvs
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 48
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''06'''
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Angels]]&quot; &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 81
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''07'''
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]] &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[So Lucky]]&quot; &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 54
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''08'''
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Popular]]&quot; &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''155'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| &quot;[[San Aggelos S'agapisa]]&quot;&lt;br /&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| Es tevi mīlēju kā eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Na inat]]&quot; (На инат) &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| Par spīti
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Vlatko Ilijevskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Rusinka]]&quot; (Русинкa) &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| Krievu meitene
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Dana International]] &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Ding Dong]]&quot; &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 38
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''13'''
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;No One&quot; &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 112
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''14'''
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]] &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Change]]&quot; &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 111
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''15'''
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot; &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Viņņikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Love Belarus]]&quot;
| Es mīlu Baltkrieviju
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Musiqq]] &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Angel in Disguise]]&quot; &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| Maskējies eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 25
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]] &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot; &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 135
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]] &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Lipstick]]&quot; &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
* Fināls notika {{dat|2011|5|14||bez}}.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]]
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot;
| —
| align=&quot;center&quot; | 21
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]]
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]]
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 22
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]]
| &quot;[[Lipstick]]&quot;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 119
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]]
| &quot;[[Popular]]&quot;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]]
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 24
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]]
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| &quot;[[Get You]]&quot;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| &quot;[[Sognu]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| Sapnis
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 82
|- bgcolor=&quot;Silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]], [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaēls Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Follia d'amore|Madness of Love]]&quot; &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| Mīlestības trakums
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Anna Rosinelli]]
| &quot;[[In Love for a While]]&quot;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 25
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Blue (grupa)|Blue]] &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Can]]&quot; &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| Es varu
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]]
| &quot;[[So Lucky]]&quot;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Lena Meyer-Landrut|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| &quot;[[Taken by a Stranger]]&quot; &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| Aizrauta ar svešinieku
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]]
| &quot;[[Change]]&quot;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]]
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;gold&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}'''
| '''[[Angļu valoda|Angļu]]'''
| '''[[Eldar &amp; Nigar]]'''
| '''&quot;[[Running Scared]]&quot;'''
| '''Dzīvās bailes'''
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''221'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Maja Keuča]]
| &quot;No One&quot;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sigurjón's Friends]]
| &quot;[[Coming Home]]&quot;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 20
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| &quot;[[Que me quiten lo bailao]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| Viņi nevar paņemt jautrību no manis
| align=&quot;center&quot; | 23
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]]
| &quot;[[Angels]]&quot;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан)
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]]
| &quot;[[One More Day]]&quot;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| [[Dana International]]
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| [[Zdob şi Zdub]]&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (Sigurjón's Friends dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (Two Tricky dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>k45jyar6m7ulsimq6de1kkpkmtc3zix</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510649</id>
      <parentid>4510648</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:03:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmais pusfināls */</comment>
      <origin>4510649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50656" sha1="mhds91k63prih62yfyyurnhmksxh3xu" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2011 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2011. gada 10. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Jestem]]'' &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Haba Haba]]'' &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Pamazām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurela Gače]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| ''[[Feel the Passion]]'' &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;Jūti kaisli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Boom-Boom]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Live It Up]]'' &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīve iet uz augšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Get You]]'' &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| ''[[In Love for a While]]'' &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One More Day]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Paradise Oskar]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Da Da Dam]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Glena Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One Life (dziesma)|One Life]]'' &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Viena dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Senita]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Stand By]]''
| &quot;Uzgaidi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| Angļu
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Celebrate]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| &quot;Svinēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 41
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Islande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Coming Home]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 100
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| ''[[What About My Dreams?]]'' &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Homens da Luta]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[A luta é alegria]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| &quot;Cīņa ir prieks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 22
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[C'est ma vie]]'' &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Running Scared]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Watch My Dance]]'' &lt;ref name=Greece/&gt;
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 133
|}

=== Otrais pusfināls ===
* Pirmais pusfināls notika {{dat|2011|5|12||bez}}.
* Desmit valstis, kas ieguva visvairāk punktu, kvalificējās finālam.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.
* Šajā pusfināla balsošanā piedalījās arī [[Francija]], [[Itālija]] un [[Vācija]].
* Dzeltenīgā krāsā ir iekrāsotās tās valstis, kuras iekļuva finālā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''01'''
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot; &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 109
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''02'''
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot; &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[3JS]] &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]&quot; &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| Nekad viens
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Witloof Bay]] &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[With Love Baby]]&quot; &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[TWiiNS]] &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I'm Still Alive]]&quot; &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| Es vēl esmu dzīvs
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 48
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''06'''
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Angels]]&quot; &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 81
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''07'''
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]] &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[So Lucky]]&quot; &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 54
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''08'''
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Popular]]&quot; &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''155'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| &quot;[[San Aggelos S'agapisa]]&quot;&lt;br /&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα) &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| Es tevi mīlēju kā eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Na inat]]&quot; (На инат) &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| Par spīti
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| [[Vlatko Ilijevskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Rusinka]]&quot; (Русинкa) &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| Krievu meitene
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Dana International]] &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Ding Dong]]&quot; &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 38
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''13'''
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;No One&quot; &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 112
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''14'''
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]] &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Change]]&quot; &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 111
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''15'''
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot; &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Viņņikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Love Belarus]]&quot;
| Es mīlu Baltkrieviju
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Musiqq]] &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[Angel in Disguise]]&quot; &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| Maskējies eņģelis
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 25
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''18'''
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]] &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot; &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 135
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]] &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Lipstick]]&quot; &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
* Fināls notika {{dat|2011|5|14||bez}}.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]]
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot;
| —
| align=&quot;center&quot; | 21
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]]
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]]
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 22
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]]
| &quot;[[Lipstick]]&quot;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 119
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]]
| &quot;[[Popular]]&quot;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]]
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 24
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]]
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| &quot;[[Get You]]&quot;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| &quot;[[Sognu]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| Sapnis
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 82
|- bgcolor=&quot;Silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]], [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaēls Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Follia d'amore|Madness of Love]]&quot; &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| Mīlestības trakums
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Anna Rosinelli]]
| &quot;[[In Love for a While]]&quot;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 25
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Blue (grupa)|Blue]] &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Can]]&quot; &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| Es varu
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]]
| &quot;[[So Lucky]]&quot;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Lena Meyer-Landrut|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| &quot;[[Taken by a Stranger]]&quot; &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| Aizrauta ar svešinieku
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]]
| &quot;[[Change]]&quot;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]]
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;gold&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}'''
| '''[[Angļu valoda|Angļu]]'''
| '''[[Eldar &amp; Nigar]]'''
| '''&quot;[[Running Scared]]&quot;'''
| '''Dzīvās bailes'''
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''221'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Maja Keuča]]
| &quot;No One&quot;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sigurjón's Friends]]
| &quot;[[Coming Home]]&quot;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 20
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| &quot;[[Que me quiten lo bailao]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| Viņi nevar paņemt jautrību no manis
| align=&quot;center&quot; | 23
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]]
| &quot;[[Angels]]&quot;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан)
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]]
| &quot;[[One More Day]]&quot;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| [[Dana International]]
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| [[Zdob şi Zdub]]&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (Sigurjón's Friends dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (Two Tricky dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>mhds91k63prih62yfyyurnhmksxh3xu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510672</id>
      <parentid>4510649</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:31:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pusfināls */</comment>
      <origin>4510672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51026" sha1="rfus0yx0kaes39hnvbe9pf5wz8v2h4x" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2011 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2011. gada 10. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Jestem]]'' &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Haba Haba]]'' &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Pamazām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurela Gače]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| ''[[Feel the Passion]]'' &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;Jūti kaisli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Boom-Boom]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Live It Up]]'' &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīve iet uz augšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Get You]]'' &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| ''[[In Love for a While]]'' &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One More Day]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Paradise Oskar]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Da Da Dam]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Glena Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One Life (dziesma)|One Life]]'' &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Viena dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Senita]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Stand By]]''
| &quot;Uzgaidi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| Angļu
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Celebrate]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| &quot;Svinēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 41
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Islande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Coming Home]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 100
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| ''[[What About My Dreams?]]'' &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Homens da Luta]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[A luta é alegria]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| &quot;Cīņa ir prieks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 22
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[C'est ma vie]]'' &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Running Scared]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Watch My Dance]]'' &lt;ref name=Greece/&gt;
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 133
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika 2011. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| ''[[Love in Rewind]]'' &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 109
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Secret Is Love]]'' &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[3JS]]'' &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]'' &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| &quot;Nekad viens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| ''[[Witloof Bay]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[With Love Baby]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[TWiiNS]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I'm Still Alive]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| &quot;Es vēl esmu dzīva&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Angels]]'' &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[So Lucky]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 54
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Popular]]'' &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| ''[[San Aggelos S'agapisa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα)&lt;/small&gt;'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es tevi mīlēju kā eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Na inat]] &lt;small&gt;(На инат)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| &quot;Par spīti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Vlatko Iļievskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Rusinka]] &lt;small&gt;(Русинкa)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| &quot;Krievu meitene&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Dana International]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Ding Dong]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 38
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| ''No One'' &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 112
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Change]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 111
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Rockefeller Street]]'' &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Vinnikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Love Belarus]]''
| &quot;Es mīlu Baltkrieviju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Musiqq]]'' &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Angel in Disguise]]'' &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| &quot;Maskējies eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 25
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]'' &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[New Tomorrow]]'' &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 135
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Lipstick]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
* Fināls notika {{dat|2011|5|14||bez}}.
* Valstis sarindotas uzstāšanās secībā.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Paradise Oskar]]
| &quot;[[Da Da Dam]]&quot;
| —
| align=&quot;center&quot; | 21
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| &quot;[[Love in Rewind]]&quot;
| Mīlestība atpakaļgaitā
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[A Friend In London]]
| &quot;[[New Tomorrow]]&quot;
| Jauna rītdiena
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Evelina Sašenko]]
| &quot;[[C'est ma vie]]&quot;
| Šī ir mana dzīve
| align=&quot;center&quot; | 19
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| &quot;[[What About My Dreams?]]&quot;
| Kā ar maniem sapņiem?
| align=&quot;center&quot; | 22
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Jedward]]
| &quot;[[Lipstick]]&quot;
| Lūpukrāsa
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;center&quot; | 119
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Ēriks Saāde]]
| &quot;[[Popular]]&quot;
| Populārs
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Getera Jāni]]
| &quot;[[Rockefeller Street]]&quot;
| Rokfellera iela
| align=&quot;center&quot; | 24
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]], [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] feat. [[Stereo Mike]]
| &quot;[[Watch My Dance]]&quot;
| Noskatīties manu deju
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| &quot;[[Get You]]&quot;
| Iegūt tevi
| align=&quot;center&quot; | 16
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| &quot;[[Sognu]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| Sapnis
| align=&quot;center&quot; | 15
| align=&quot;center&quot; | 82
|- bgcolor=&quot;Silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]], [[Angļu valoda|Angļu]] &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaēls Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[Follia d'amore|Madness of Love]]&quot; &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| Mīlestības trakums
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Anna Rosinelli]]
| &quot;[[In Love for a While]]&quot;
| Uz brīdi iemīlēties
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 25
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;red&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Blue (grupa)|Blue]] &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;[[I Can]]&quot; &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| Es varu
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Zdob şi Zdub]]
| &quot;[[So Lucky]]&quot;
| Tik laimīgs
| align=&quot;center&quot; | 12
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Lena Meyer-Landrut|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| &quot;[[Taken by a Stranger]]&quot; &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| Aizrauta ar svešinieku
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Hotel FM]]
| &quot;[[Change]]&quot;
| Pārmaiņas
| align=&quot;center&quot; | 17
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Nadīne Beilere]]
| &quot;[[The Secret Is Love]]&quot;
| Noslēpums ir mīlestība
| align=&quot;center&quot; | 18
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;gold&quot;
| align=&quot;center&quot; | '''19'''
| '''{{ESC|Azerbaidžāna}}'''
| '''[[Angļu valoda|Angļu]]'''
| '''[[Eldar &amp; Nigar]]'''
| '''&quot;[[Running Scared]]&quot;'''
| '''Dzīvās bailes'''
| align=&quot;center&quot; | '''1'''
| align=&quot;center&quot; | '''221'''
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Maja Keuča]]
| &quot;No One&quot;
| Neviens
| align=&quot;center&quot; | 13
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Sigurjón's Friends]]
| &quot;[[Coming Home]]&quot;
| Pārnākt mājās
| align=&quot;center&quot; | 20
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| &quot;[[Que me quiten lo bailao]]&quot; &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| Viņi nevar paņemt jautrību no manis
| align=&quot;center&quot; | 23
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Mika Ņūtone]]
| &quot;[[Angels]]&quot;
| Eņģeļi
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| &quot;[[Čaroban]]&quot; (Чаробан)
| Maģisks
| align=&quot;center&quot; | 14
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Eldrine]]
| &quot;[[One More Day]]&quot;
| Vēl vienu dienu
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| [[Dana International]]
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| [[Zdob şi Zdub]]&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (Sigurjón's Friends dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (Two Tricky dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>rfus0yx0kaes39hnvbe9pf5wz8v2h4x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510680</id>
      <parentid>4510672</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:00:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Fināls */</comment>
      <origin>4510680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51182" sha1="fkqbgulpjk5hdsme6ks5vk1ej6p4u3l" xml:space="preserve">{{inuse2}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 2011 Logo.jpg
|att_izm                = 
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2011|5|14|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2011|5|10|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2011|5|12|N}}
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = [[Juns Ūla Sanns]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Vācija}} ARD (Vācija)
|vieta                  = {{Vieta|Vācija|Diseldorfa|''Esprit Arena''|3s=Esprit Arena}}&lt;ref name=&quot;Host city&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf%21|title=And the winner is... Düsseldorf!|publisher=''EBU (Eurovision.tv)''|first=Jarmo|last=Siim|date=12 October 2010|accessdate=12 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|uzvarētājs             = {{ESC|Azerbaidžāna}} ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' — ''[[Running Scared]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 43 valstis
|valstis, kas debitē    = nav
|valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Itālija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}&lt;br /&gt;{{ESC|Ungārija}}
|valstis, kas izstājās  = nav
|nulle punktu           = 
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2011 Map.svg
|col1 = #22b14c |tag1 = Finālisti
|col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #FFC20E |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2011. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2011}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2011}}) bija 56. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās [[Vācija|Vācijā]] [[2011. gads|2011]]. gada [[10. maijs|10.]], [[12. maijs|12.]] un [[14. maijs|14. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Vācija ieguva 2010. gadā, kad par [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Eirovīzijas]] uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Lēna Meiere-Landruta]] ar dziesmu ''[[Satellite]]''. Pusfināli notika 2011. gada 10. un 12. maijā, taču fināls notika 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=ESC-Finale 2011 findet am 14. Mai statt.|url=http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/terminesc100.html|work=NDR|accessdate=2010-06-30|date=2010-06-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dates&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Final of Eurovision 2011 set for 14 May, Lena returns!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=18903&amp;_t=Final+of+Eurovision+2011+set+for+14+May%2C+Lena+returns!|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 June 2010|date=30 June 2010}}&lt;/ref&gt; Savu dalību konkursā bija apstiprinājušas 43 valstis,&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16445|title=Slovakia: STV confirms withdrawal decision|publisher=''ESCToday''|first=Victor|last=Hondal|date=2011-01-07|accessdate=7 January 2011}}&lt;/ref&gt; tai skaitā [[Austrija]], [[Itālija]], [[Sanmarīno]] un [[Ungārija]], kuras iepriekš bija piedalījušās konkursā.

2011. gada Eirovīzijā uzvarēja ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' no [[Azerbaidžāna]]s ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.

[[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja duets [[Musiqq]] ar dziesmu ''[[Angel in Disguise]]''. Viņi startēja otrajā pusfinālā, kurā ieguva 17. vietu ar 25 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam.

== Arēna ==
[[Attēls:ESC-Arena in Duesseldorf-Stockum, von Sueden.jpg|thumb|[[Esprit Arena]], [[Diseldorfa]]]]
[[Attēls:Anke Engelke (2010), Judith Rakers (2009) and Stefan Raab (2010).jpg|thumb|Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs]]
{{dat|2010|10|12||bez}} [[NDR]] (''Norddeutscher Rundfunk'') paziņoja, ka konkurss norisināsies ''Esprit Arena'', [[Diseldorfa|Diseldorfā]].&lt;ref&gt;[http://eurovision.ndr.de/news/meldungen/austragungsort101.html Der ESC 2012 in Aserbaidschan | Das Erste: Eurovision Song Contest - Infos - Finale&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=20453&amp;_t=And+the+winner+is...+D%C3%BCsseldorf! And the winner is... Düsseldorf! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Šī būs pirmā reize, kad Vācija rīko konkursu pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]. [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] Eirovīzija notika [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=274|title=Eurovision History by Year (1957)|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=29 May 2010}}&lt;/ref&gt; un [[1983. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1983]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=299|title=Eurovision History by Year (1983)|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|date=|accessdate=2010-05-29}}&lt;/ref&gt; Vācija ir pirmā no &quot;lielā piecinieka&quot; valstīm, kurā notiek konkurss kopš 2000. gada, kad tika ieviests noteikumu punkts, ka lielākās [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] iemasas valstis — [[Spānija]], [[Vācija]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]] un [[Itālija]] — automātiski kopā ar organizētājvalsti kvalificējas konkursa finālam.

=== Konkursa norises vietas izvēle ===
23 Vācijas pilsētas pieteicās rīkot konkursu.&lt;ref&gt;http://eurovision.ndr.de/hintergruende/interviewmarmor101.html&lt;/ref&gt; Par tiesībām rīkot konkursu turpināja sacensties astoņas no tām: [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]], [[Gelzenkirhene]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html|title=Jetzt will auch Schalke den Grand Prix|date=1 June 2010|accessdate=1 June 2010|publisher=''Bild.de''|language=de|archive-date={{dat|2011|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110122032918/http://www.bild.de/BILD/unterhaltung/musik/grand-prix/2010/06/01/lena-titelverteidigung-song-contest-2011/hamburg-berlin-koeln-hannover-schalke-gelsenkirchen-grand-prix.html}}&lt;/ref&gt; [[Diseldorfa]], [[Ķelne]], [[Frankfurte pie Mainas]] un [[Minhene]].&lt;ref name=Host1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|title=GERMANY - Seven cities already declared interest|date=31 May 2010|accessdate=31 May 2010|publisher=''Oikotimes''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100602090755/http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=8300|archivedate={{dat|2010|06|02||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|8|21}} NDR paziņoja četras pilsētas, kuras cīnīsies par konkursa rīkošanu. Tās bija [[Berlīne]], [[Hamburga]], [[Hannovere]] un [[Diseldorfa]].&lt;ref name=&quot;Bakker&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19833&amp;_t=Four+cities+in+the+running+to+host+Eurovision+2011|title=Four cities in the running to host Eurovision 2011|last=Bakker|first=Sietse|date=21 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=20 August 2010}}&lt;/ref&gt;

Diseldorfa par 2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju tika nosaukta {{dat|2010|10|12||bez}}.

== Formāts ==
&quot;Lielā četrinieka&quot; valstis un konkursa organizētājvalsts automātiski kvalificējas finālam. 2011. gada konkursā Vācija ir gan &quot;lielā četrinieka&quot; valsts, gan organizētājvalsts, kas nozīmē, ka finālā atbrīvojas viena vieta. Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] tika nolemts, ka nevienai citai valsti vakantā vieta netiks piedāvāta, bet gan tiks samazināts fināla dalībnieku skaits no 25 uz 24 valstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|last=Bakker|first=Sietse|date=28 August 2010|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 30. decembrī &quot;Lielais četrnieks&quot; kļuva par &quot;lielo piecinieku&quot;, jo Itālija pievienojās tām valstīm, kuras automātiski kvalificējas finālam. Līdz ar to fināla dalībnieku skaits tomēr palika 25 valstis.

{{dat|2010|8|30||bez}} [[Svante Stokseliuss]] paziņoja par savu atkāpšanos no Eirovīzijas pārraudzītāja amata, amatu viņš oficiāli atstāja {{dat|2010|12|31||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Svante Stockselius says Eurovision farewell|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19923&amp;_t=Svante+Stockselius+says+Eurovision+farewell|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=30 August 2010|date=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; {{dat|2010|11|26||bez}} tika paziņots, ka S. Stokseliusa vietu ieņems norvēģis Jons Ola Sands.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Jon Ola Sand new Executive Supervisor|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22343&amp;_t=Jon+Ola+Sand+new+Executive+Supervisor|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=26 November 2010|date=26 November 2010}}&lt;/ref&gt;

=== Konkursa vadītāji ===
{{dat|2010|12|16||bez}} NDR paziņoja 2011. gada Eirovīzijas vadītāju vārdus: Anke Engelka, Judīte Rākersa un Stefans Rābs. Šī bija trešā reize konkursa vēsturē, kad to vada trīs cilvēki (iepriekš 1999. un 2010. gadā).&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/news?id=22603&amp;_t=Presenters+for+2011+Eurovision+Song+Contest+announced%21 Presenters for 2011 Eurovision Song Contest announced! | News | Eurovision Song Contest - Baku 2012&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālu sadalījums ===
[[Attēls:ESC 2011 Semi-Finals.svg|thumb|250px|right|
{{legend|#FF0000|Pirmā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#000080|Otrā pusfināla dalībvalstis.}}
{{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā.}}
{{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā.}}]]
{{dat|2011|1|17||bez}} notika valstu sadalīšana pusfinālos. Lai tiktu noteikts, kurā pusfinālā katra valsts startē, visas dalībvalstis tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļo šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējos gadu konkursos un ģeogrāfisko novietojumu. [[Izraēla]] tika iekļauta otrajā pusfinālā, jo pirmais pusfināls notiek Izraēlas Piemiņas dienā.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot; /&gt;

Tāpat šajā izlozē tika izlemts, kuros pusfinālos balso &quot;lielā piecinieka&quot; valstis.&lt;ref name=&quot;Semi allocation 1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Bakker|first=Sietse|title=Düsseldorf gets ready for exchange and draw|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23663&amp;_t=D%C3%BCsseldorf+gets+ready+for+exchange+and+draw|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 January 2011|date=2011-01-16}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Slovēnija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
* {{ESC|Igaunija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Slovākija}}
|}

== Dalībvalstis ==
{{dat|2010|12|31||bez}} EBU publicēja 43 valstu lielu dalībnieku sarakstu.&lt;ref name=&quot;No ESC for Slovakia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22833&amp;_t=43+nations+on+2011+participants+list|title=43 nations on 2011 participants list!|last=Bakker|first=Sietse|date=31 December 2010|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|Eurovision.tv]]|accessdate=31 December 2010}}&lt;/ref&gt; 2011. gada konkursā atgriežas [[Austrija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gadā]], [[Itālija]], kas pēdējoreiz konkursā piedalījās [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1997. gadā]], [[Sanmarīno]], kas pirmo un pagaidām pēdējoreiz konkursā piedalījās [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gadā]], un [[Ungārija]], kas pēdējoreiz piedalījās [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gadā]].&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot; /&gt; Konkursa dalībnieku sarakstā sākotnēji bija iekļauta arī [[Melnkalne]], kas pieteicās {{dat||12|4||bez}}, taču jau {{dat||12|23||bez}} tā atsauca savu dalību.&lt;ref name=&quot;Mont_out&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16382|title=Montenegro officially out of Eurovision 2011|last=Victor|first=Hondal|date=23 December 2010|publisher=ESC Today|accessdate=23 December 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2wSXyE?url=http://esctoday.com/news/read/16382|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sanāksmē [[Belgrada|Belgradā]] {{dat|2010|8|28||bez}} EBU nolēma, ka visām konkursā piedalīties vēlējošām valstīm savs mākslinieks un dziesma ir jāizvēlas līdz {{dat|2011|3|14|d|bez}}, kad Diseldorfā notiks kārtas numuru izloze.&lt;ref name=&quot;EBU meeting&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=19913&amp;_t=Reference+Group+gathered+in+Belgrade|title=Reference Group gathered in Belgrade|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|first=Sietse|last=Bakker|date=28 August 2010|accessdate=28 August 2010}}&lt;/ref&gt;

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Pirmais pusfināls notika 2011. gada 10. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=Voting&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Voting {{!}} Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/voting|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 March 2011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1533 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (1)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?2011|title=2011 - 56th edition|accessdate=3 April 2011}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest 2011 Participants Eurovision Song Contest - Düsseldorf 2011|accessdate=30 March 2011}}&lt;/ref&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Polija}}
| [[Poļu valoda|Poļu]] &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26033|title=Poland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Magdalena Tula]] &lt;ref name=&quot;Poland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25663|last=Dahlander|first=Gustav|title=Magdalena Tul to represent Poland in the 2011 Eurovision Song Contest|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Jestem]]'' &lt;ref name=&quot;Poland2&quot;/&gt;
| &quot;Es esmu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 18
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Norvēģija}} 
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Svahili]]
| [[Stella Mvangi]] &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25453&amp;_t=stella_mwangi_victorious_in_norway|title=Stella Mwangi victorious in Norway|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Haba Haba]]'' &lt;ref name=&quot;Norway1&quot;/&gt;
| &quot;Pamazām&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 30
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Albāņu valoda|Albāņu]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16764|last=Sahiti|first=Gafurr|title=Albania: Aurela to sing in English at Eurovision 2011|publisher=''EscToday.com''|accessdate=14 February 2011|date=14 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| [[Aurela Gače]] &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| ''[[Feel the Passion]]'' &lt;ref name=&quot;albania1&quot;/&gt;
| &quot;Jūti kaisli&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu
| ''[[Emmy (armēņu dziedātāja)|Emmy]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Emmy to represent Armenia in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16320|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 December 2010|date=2010-12-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16516|title=News - Armenia: Emmy to perform with Mihran|last=Jiandani|first=Sanjay|date=20 January 2011|publisher=''ESCToday''|accessdate=21 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Boom-Boom]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Emmy to sing Boom-Boom in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26523&amp;_t=emmy_to_sing_boom_boom_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=5 December 2011|date=2011-3-5}}&lt;/ref&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Turcija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;turkey artist&quot;&gt;
{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=2788|title=Yüksek Sadakat'in Şarkısı İngilizce Olacak|last=Viniker|first=Barry|date=2 January 2011|publisher=''Eurovision-Turkey''|accessdate=2 January 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dxk9CDv?url=http://eurovision-turkey.com/portal/sayfa.php?name=News|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}
&lt;/ref&gt;
| [[Jikseks Sadakats]] &lt;ref name=&quot;turkey artist2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16425|title=Yüksek Sadakat to represent Turkey|last=Viniker|first=Barry|date=31 December 2010|publisher=''EscToday.com''|accessdate=31 December 2010|archive-date={{dat|2012|04|27||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67Dxl6vTy?url=http://esctoday.com/news/read/16425}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Live It Up]]'' &lt;ref name=&quot;Turkey Song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16871|title=Turkey : Song title announced|date=25 February 2011|publisher=''Esctoday''|first=Alexandru|last=Busa|accessdate=25 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110228045122/http://www.esctoday.com/news/read/16871|archivedate={{dat|2011|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīve iet uz augšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 47
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]] &lt;ref name=Serbia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Nina wins Serbian selection with Kristina Kovač song|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26333&amp;_t=nina_wins_serbian_selection_with_kristina_kovac_song|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Serbia1 /&gt;
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 67
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]] &lt;ref name=&quot;Russia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26593|title=Alexey Vorobyov goes for Russia with Lady Gaga's songwriter|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=5 March 2011|date=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Get You]]'' &lt;ref name=&quot;Russia&quot;/&gt;
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=22533&amp;_t=Switzerland+has+chosen+Anna+Rossinelli|last=M. Escudero|first=Victor|title=Switzerland has chosen Anna Rossinelli|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 December 2010|date=12 December 2010}}&lt;/ref&gt;
| [[Anna Rosinelli]] &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| ''[[In Love for a While]]'' &lt;ref name=&quot;switzerland&quot;/&gt;
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Eldrine triumphant in Georgia|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25893&amp;_t=eldrine_triumphant_in_georgia|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One More Day]]'' &lt;ref name=&quot;Georgia1&quot; /&gt;
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 74
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Somija}}
| Angļu
| ''[[Paradise Oskar]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25203&amp;_t=finland_sends_paradise_oskar_to_duesseldorf|title=Finland sends Paradise Oskar to Düsseldorf!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Da Da Dam]]'' &lt;ref name=&quot;Finland&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 103
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| [[Glena Vella]] &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25473&amp;_t=glen_vella_triumphs_in_malta|title=Glen Vella triumphs in Malta|last=Webb|first=Glen|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[One Life (dziesma)|One Life]]'' &lt;ref name=&quot;Malta1&quot;/&gt;
| &quot;Viena dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 54
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Sanmarīno}}
| Angļu
| [[Senita]] &lt;ref name=&quot;San Marino&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24933&amp;_t=senit_to_represent_san_marino|title=Senit to represent San Marino|last=Brey|first=Marco|date=2011-02-03|publisher=|accessdate=2011-02-03}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Stand By]]''
| &quot;Uzgaidi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 34
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Horvātija}}
| Angļu
| [[Darja Kincere|Darja]] &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Snimljena nova verzija pjesme naziva &quot;Celebrate&quot;; sutra snimanje spota {{hr icon}}|url=http://www.eurosong.hr/vijesti/snimljena-nova-verzija-pjesme-naziva-celebrate-sutra-snimanje-spota|publisher=''Eurosong.hr''|accessdate=10 March 2011|date=2011-03-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Gudim|first=Laura|title=Croatia sends Daria Kinzer to Düsseldorf!|url=http://www.esctoday.com/news/read/16955|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011|date=2011-03-05}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Celebrate]]'' &lt;ref name=&quot;Croatia1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Croatia2&quot; /&gt;
| &quot;Svinēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 41
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Islande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=25943|title=Iceland 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Coming Home]]'' &lt;ref name=&quot;Iceland2&quot;/&gt;
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 100
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]] &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Kati Wolf to represent Hungary!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26733&amp;_t=kati_wolf_to_represent_hungary|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 March 2011|date=2011-03-09}}&lt;/ref&gt;
| ''[[What About My Dreams?]]'' &lt;ref name=&quot;Hungary1&quot; /&gt;
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 72
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| ''[[Homens da Luta]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Portugal sends Homens da Luta to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26623&amp;_t=portugal_sends_homens_da_luta_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=6 March 2011|date=2011-05-06}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[A luta é alegria]]'' &lt;ref name=&quot;Portugal&quot; /&gt;
| &quot;Cīņa ir prieks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 22
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]] &lt;ref name=Lithuania1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Evelina Sašenko to represent Lithuania in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26173&amp;_t=evelina_sasenko_to_represent_lithuania_in_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=24 February 2011|date=2011-02-24}}&lt;/ref&gt;
| ''[[C'est ma vie]]'' &lt;ref name=Lithuania1 /&gt;
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' &lt;ref name=&quot;Azerbaijan&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16720|title=Azerbaijan sends Eldar Gasimov and Nigar Jamal to Eurovision|last=Hondal|first=Victor|date=11 February 2011|publisher=''ESCToday''}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Running Scared]]'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovisionaz.com/the-news/226- |title=Eurovision Azerbaijan - Eldar &amp; Nigar will represent Azerbaijan with the song &quot;Running Scared&quot;! (Download the original song in the continuation of article)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710205039/http://eurovisionaz.com/the-news/226- |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 122
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]'' &lt;ref name=Greece&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201%3A-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46%3A2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|title=Final Countdown for the Selection of National Entry|last=Savourdou|first=Betty|date=9 February 2011|publisher=[[Hellenic Broadcasting Corporation]]|accessdate=9 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110326063724/http://eurovision.ert.gr/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=201:-lwatch-my-dancer-&amp;catid=46:2011-01-21-12-29-47&amp;Itemid=53&amp;lang=el|archivedate=2011-03-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Watch My Dance]]'' &lt;ref name=Greece/&gt;
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 133
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}}
Otrais pusfināls notika 2011. gada 12. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1543 Eurovision Song Contest 2011 Semi-Final (2)], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|-
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts&lt;ref name=&quot;officialparticipantslist1&quot;/&gt;
! Valoda&lt;ref name=&quot;languageslist&quot;/&gt;
! Izpildītājs&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Dziesma&lt;ref name=&quot;artistsonglist&quot;/&gt;
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta
! width=&quot;60px&quot; | Punkti
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Angļu valoda|Angļu]],&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]] &lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot; /&gt;
| ''[[Love in Rewind]]'' &lt;ref name=&quot;Bosnia song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav|title=Bosnia &amp; Herzegovina: Dino Merlin takes Love In Rewind to Eurovision|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26003&amp;_t=bosnia_and_herzegovina_dino_merlin_takes_love_in_rewind_to_eurovision|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 February 2011|date=2011-02-21}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 109
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] &lt;ref name=Austria1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Austria: Nadine Beiler grabs the Eurovision Song Contest ticket|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26023&amp;_t=austria_nadine_beiler_grabs_the_eurovision_song_contest_ticket|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2011|date=2011-02-25}}&lt;/ref&gt;
| ''[[The Secret Is Love]]'' &lt;ref name=Austria1 /&gt;
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;3JS song&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16946|title=The Netherlands : 3JS to sing in English|last=Busa|first=Alexandru|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[3JS]]'' &lt;ref name=&quot;3JS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16005|title=Exclusive: 3JS for the Netherlands!| last=Romkes|first=Rene|date=15 July 2010|publisher=''ESCToday''|accessdate=15 July 2010}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Je vecht nooit alleen|Never Alone]]'' &lt;ref name=&quot;3JS song&quot; /&gt;
| &quot;Nekad viens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 13
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Beļģija}}
| Angļu
| ''[[Witloof Bay]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25463&amp;_t=witloof_bay_snatches_belgian_ticket_to_duesseldorf|title=Witloof Bay snatches Belgian ticket to Düsseldorf|last=Siim|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[With Love Baby]]'' &lt;ref name=&quot;Belgium&quot;/&gt;
| &quot;Kurš tevi mīl mazulīt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Slovākija}}
| Angļu
| ''[[TWiiNS]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/?p=1117|title=Slovakia: TWiiNS by STV for Slovakia 2011|last=Konstantopoulos|first=Fotis|publisher=''oikotimes.com''|accessdate=18 February 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/67DxzDwMm?url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/02/18/twiins-selected-by-stv-for-slovakia-2011/|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I'm Still Alive]]'' &lt;ref name=&quot;InternalSlovakia&quot;/&gt;
| &quot;Es vēl esmu dzīva&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 48
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]] &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Mika Newton to perform Angels in Düsseldorf|url=http://www.esctoday.com/news/read/16934|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 March 2011|date=2011-03-04}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Angels]]'' &lt;ref name=&quot;Mika Newton confirmed&quot; /&gt;
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 81
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[So Lucky]]'' &lt;ref name=&quot;Zdob şi Zdub 1&quot; /&gt;
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 54
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]] &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26963&amp;_t=its_eric_saade_for_sweden|title=It's Eric Saade for Sweden!|last=Escudero|first=Victor M.|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=12 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Popular]]'' &lt;ref name=&quot;Sweden1&quot;/&gt;
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Kristoss Milordoss]] &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/news/read/16111|title=Cyprus: Christos Mylordos to Eurovision 2011|publisher=''ESCToday''|last=Floras|first=Stella|accessdate=11 September 2011|date=11 September 2011|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205081232/http://www.esctoday.com/news/read/16111}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|title=Ο Χρίστος Μυλόρδος θα εκπροσωπήσει την Κύπρο στην Eurovision 2011|publisher=''Music.net.cy''|accessdate=12 September 2010|date=11 September 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67Dy4SL19?url=http://www.music.net.cy/easyconsole.cfm/page/read/n_id/4306|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}} (in Greek)&lt;/ref&gt;
| ''[[San Aggelos S'agapisa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Σαν άγγελος σ'αγάπησα)&lt;/small&gt;'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23533&amp;_t=update_cyprus_selects_song|title=Update: Cyprus selects song!|last=Schacht|first=Andreas|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=20 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Es tevi mīlēju kā eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 16
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] 
| [[Poli Genova]] &lt;ref name=Bulgaria1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26123&amp;_t=poli_genova_to_represent_bulgaria_in_the_2011_eurovision_song_contest|title=Poli Genova to represent Bulgaria in the 2011 Eurovision Song Contest|last=Dahlander|first=Gustav |publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=23 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Na inat]] &lt;small&gt;(На инат)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=Bulgaria1 /&gt;
| &quot;Par spīti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 48
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Vlatko Iļievskis]] &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Escudero|first=Victor M.|title=Vlatko Ilievski to represent FYR Macedonia in Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26363&amp;_t=vlatko_ilievski_to_represent_fyr_macedonia_in_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Rusinka]] &lt;small&gt;(Русинкa)&lt;/small&gt;'' &lt;ref name=&quot;Ilievski 1&quot; /&gt;
| &quot;Krievu meitene&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 36
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| ''[[Dana International]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26743&amp;_t=israel_has_decided_dana_international_to_eurovision|title=Israel has decided – Dana International to Eurovision!|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=8 March 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Ding Dong]]'' &lt;ref name=&quot;Israel1&quot;/&gt;
| —
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 38
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/year/participant-profile/?song=26093|title=Slovenia 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=15 March 2011}}&lt;/ref&gt; 
| [[Maja Keuča]] &lt;ref name=Slovenia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Dahlander|first=Gustav Dahlan|title=Maja Keuc to represent Slovenia in the Eurovision Song Contest|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26353&amp;_t=maja_keuc_to_represent_slovenia_in_the_eurovision_song_contest|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=27 February 2011|date=2011-02-27}}&lt;/ref&gt; 
| ''No One'' &lt;ref name=&quot;Slovenia2&quot;/&gt;
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 112
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovisiontimes.wordpress.com/2011/01/01/romania-2011-hotel-fm-to-dusseldorf/|title= Romania 2011: Hotel FM to Düsseldorf |last=Griecher|first=Manuel|date=2011-01-01|publisher=''The Eurovision Times''|accessdate=2011-01-01}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Change]]'' &lt;ref name=&quot;Romania&quot;/&gt;
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 111
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]] &lt;ref name=Estonia1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Getter Jaani takes Estonian victory|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26293&amp;_t=getter_jaani_takes_estonian_victory|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Rockefeller Street]]'' &lt;ref name=Estonia1 /&gt;
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/2011/blr.htm#lyrics|title=''Lyrics''|publisher=''ESCKaz''|accessdate=2011-03-14}}&lt;/ref&gt;
| [[Anastasija Vinnikova]] &lt;ref name=Belarusesc1&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/16913|title=Anastasia Vinnikova to represent Belarus in Düsseldorf|last=Busa|first=Alexandru|date=2011-02-26|publisher=''ESCToday''|accessdate=2011-02-28}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Love Belarus]]''
| &quot;Es mīlu Baltkrieviju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Musiqq]]'' &lt;ref name=Musiqq1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Latvia: it's Musiqq for Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25983&amp;_t=latvia_its_musiqq_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[Angel in Disguise]]'' &lt;ref name=Musiqq1 /&gt;
| &quot;Maskējies eņģelis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 25
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]'' &lt;ref name=Denmark1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Denmark chooses A Friend In London for Düsseldorf|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26273&amp;_t=denmark_chooses_a_friend_in_london_for_duesseldorf|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt; 
| ''[[New Tomorrow]]'' &lt;ref name=Denmark1 /&gt;
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 135
|- style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25413&amp;_t=ireland_pick_jedward_to_carry_their_flag|title=Ireland pick Jedward to carry their flag|last=Siim.|first=Jarmo|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Lipstick]]'' &lt;ref name=&quot;Ireland2&quot;/&gt;
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 68
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
Fināls norisinājās 2011. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem un &quot;lielā piecinieka&quot; valstis. Par uzvarētāju kļuva [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžānas]] duets ''[[Eldar &amp; Nigar]]'' ar dziesmu ''[[Running Scared]]''.&lt;ref&gt;[http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553 Eurovision Song Contest 2011 Final], eurovision.tv&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;40px&quot; | Nr.
! Dalībvalsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! width=&quot;60px&quot; | Vieta&lt;ref name=&quot;finalresults&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1553|title= Eurovision Song Contest 2011 Final (Eurovision Song Contest – Düsseldorf 2011)|date=14 May 2011|publisher=European Broadcasting Union|accessdate=14 May 2011}}&lt;/ref&gt;
! width=&quot;60px&quot; | Punkti&lt;ref name=&quot;finalresults&quot; /&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Somija}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Paradise Oskar]]''
| ''[[Da Da Dam]]''
| —
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 57
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Dino Merlins]]
| ''[[Love in Rewind]]''
| &quot;Mīlestība atpakaļgaitā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 125
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| ''[[A Friend In London]]''
| ''[[New Tomorrow]]''
| &quot;Jauna rītdiena&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 134
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Evelina Sašenko]]
| ''[[C'est ma vie]]''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 63
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| [[Kati Volfa]]
| ''[[What About My Dreams?]]''
| &quot;Kā ar maniem sapņiem?&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 53
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Jedward]]''
| ''[[Lipstick]]''
| &quot;Lūpukrāsa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 119
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Ēriks Saāde]]
| ''[[Popular]]''
| &quot;Populārs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 185
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Igaunija}}
| Angļu
| [[Getera Jāni]]
| ''[[Rockefeller Street]]''
| &quot;Rokfellera iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Lukass Jorkass]] pied. ''[[Stereo Mike]]''
| ''[[Watch My Dance]]''
| &quot;Noskatīties manu deju&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 120
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| ''[[Get You]]''
| &quot;Iegūt tevi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Francija}}
| [[Korsikāņu valoda|Korsikāņu]] &lt;ref name=France1&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Pirot|first=Alain|title=Amaury Vassili chantera pour la France|url=http://www.leparisien.fr/tv/eurovision-amaury-vassili-chantera-pour-la-france-04-02-2011-1300236.php|publisher=''[[Le Parisien]]''|accessdate=4 February 2011|language=French|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=France to bring Corsican language on the Eurovision stage|url=http://www.esctoday.com/news/read/16661|publisher=''ESCToday''|accessdate=4 February 2011|date=2011-02-04}}&lt;/ref&gt; 
| [[Amori Vasili]] &lt;ref name=&quot;France1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;France2&quot; /&gt;
| ''[[Sognu]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=France: Amaury reported to sing Sonniu in Eurovision|url=http://www.esctoday.com/news/read/16670|publisher=''ESCToday''|accessdate=5 February 2011|date=2011-02-05}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Sapnis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 82
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]],&lt;br /&gt;Angļu &lt;ref name=Italy2&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Italy: Watch the videoclip|url=http://www.esctoday.com/news/read/16999|publisher=''ESCToday''|accessdate=11 March 2011|date=2011-03-11}}&lt;/ref&gt; 
| [[Rafaels Gualaci]] &lt;ref name=&quot;Italy1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25943&amp;_t=and_finally_italy_is_back_with_raphael_gualazzi|title=and finally... Italy is back with Raphael Gualazzi!!|publisher=''Eurovision.tv''|accessdate=19 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[Follia d'amore|Madness of Love]]'' &lt;ref name=&quot;Italy2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Italy1&quot; /&gt;
| &quot;Mīlestības trakums&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 189
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Šveice}}
| Angļu
| [[Anna Rosinelli]]
| ''[[In Love for a While]]''
| &quot;Uz brīdi iemīlēties&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 19
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| Angļu
| ''[[Blue (grupa)|Blue]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=24783&amp;_t=blue_to_represent_the_united_kingdom_in_dsseldorf|title=Blue to represent the United Kingdom in Düsseldorf|last=Storvik-Green|first=Simon|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=29 January 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''[[I Can]]'' &lt;ref name=&quot;UK1&quot;/&gt;
| &quot;Es varu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 100
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| ''[[Zdob şi Zdub]]''
| ''[[So Lucky]]''
| &quot;Tik laimīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 97
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Vācija}} (mājinieki)
| Angļu
| [[Lēna Meiere-Landruta|Lēna]] &lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| ''[[Taken by a Stranger]]'' &lt;ref name=&quot;Lena song 1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schacht|first=Andreas|title=Germany: Taken By A Stranger to Düsseldorf!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25643&amp;_t=germany_taken_by_a_stranger_to_duesseldorf|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=18 February 2011|date=2011-02-18}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Aizrauta ar svešinieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 107
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Rumānija}}
| Angļu
| ''[[Hotel FM]]''
| ''[[Change]]''
| &quot;Pārmaiņas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 77
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Austrija}}
| Angļu
| [[Nadīne Beilere]] 
| ''[[The Secret Is Love]]'' 
| &quot;Noslēpums ir mīlestība&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| ''[[Eldar &amp; Nigar]]''
| ''[[Running Scared]]''
| &quot;Dzīvās bailes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 221
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Slovēnija}}
| Angļu
| [[Maja Keuča]]
| ''No One''
| &quot;Neviens&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 96
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Sigurjón's Friends]]'' 
| ''[[Coming Home]]''
| &quot;Pārnākt mājās&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 61
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]]
| [[Lūsija Peress]]
| ''[[Que me quiten lo bailao]]'' &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Spain sends Lucía Pérez to Eurovision 2011|url=http://www.esctoday.com/news/read/16805|publisher=''ESCToday''|accessdate=19 February 2011|date=2011-02-19}}&lt;/ref&gt; 
| &quot;Neviens nevar atņemt manus labos laikus&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 50
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Mika Ņūtone]]
| ''[[Angels]]''
| &quot;Eņģeļi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 159
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Nina Radojčiča|Nina]]
| ''[[Čaroban]] &lt;small&gt;(Чаробан)&lt;/small&gt;''
| &quot;Maģisks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 85
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| ''[[Eldrine]]''
| ''[[One More Day]]''
| &quot;Vēl vienu dienu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 110
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks
! Valsts
! Iepriekšējā reize
|-
| [[Lēna Meiere-Landruta]]&lt;ref name=&quot;Dates&quot;/&gt;
| {{ESC|Vācija}}
| [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] (uzvara)
|-
| [[Dino Merlins]]&lt;ref name=&quot;BosHerz2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=9325|title=Dino Merlin returns as 2011 representative|last=Al Kaziri|first=Ghassan|date=1 December 2010|publisher=Oikotimes|accessdate=December 6, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/67E2tarVV?url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles|archivedate={{dat|2012|04|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] (7. vieta)
|-
| [[Dana International]]
| {{ESC|Izraēla}}
| [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]] (uzvara)
|-
| [[Zdob şi Zdub]]&lt;ref name=&quot;nosaukums-3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Brey|first=Marco|title=Zdob şi Zdub to represent Moldova!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=26263&amp;_t=zdob_si_zdub_to_represent_moldova|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=26 February 2011|date=2011-02-26}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Moldova}}
| [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]]
|-
| [[Gunnars Olafsons]] (Sigurjón's Friends dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=25543&amp;_t=sigurjons_friends_will_pay_him_homage_in_duesseldorf|title=Sigurjón's Friends will pay him homage in Düsseldorf|last=Escudero|first=Victor M|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=12 February 2011}}&lt;/ref&gt;
| {{ESC|Islande}}
| [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2001]] (Two Tricky dalībnieks)&lt;ref name=&quot;nosaukums-2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diggiloo.net/?info.2011is#artists|title=Aftur heim - info|publisher=Digiloo Thrush|accessdate=February 19, 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirodziesma 2011]]

== Atsauces ==
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>fkqbgulpjk5hdsme6ks5vk1ej6p4u3l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1904. gada vasaras olimpiskās spēles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116913</id>
    <revision>
      <id>4510333</id>
      <parentid>4509971</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:46:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4510333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5821" sha1="6eex0m6y550m4cg4cngluh7fygructi" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 150px
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis&lt;/ref&gt;
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 1. jūlijs
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica''{{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)''] {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>6eex0m6y550m4cg4cngluh7fygructi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510334</id>
      <parentid>4510333</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:46:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4510334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5792" sha1="5we8qfozs6tu2gspysaf1mrf37oohss" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 150px
 | Nosaukums              = 
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.&lt;/ref&gt;
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 1. jūlijs
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica''{{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)''] {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>5we8qfozs6tu2gspysaf1mrf37oohss</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510335</id>
      <parentid>4510334</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:47:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4510335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5837" sha1="btrlwal1glmh84lr2n39ysyef3kvjqg" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 200px
 | Nosaukums              = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.&lt;/ref&gt;
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 1. jūlijs
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica''{{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)''] {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>btrlwal1glmh84lr2n39ysyef3kvjqg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510336</id>
      <parentid>4510335</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:48:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4510336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5835" sha1="6m9mbb1ezfzc64n35hw7l7z2hmbf0vp" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 200px
 | Nosaukums              = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.&lt;/ref&gt;
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 1. jūlijs
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica''{{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)''{{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>6m9mbb1ezfzc64n35hw7l7z2hmbf0vp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510337</id>
      <parentid>4510336</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:48:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4510337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5837" sha1="5sz4b33y7jwkv3x021oqs7gmo44wrno" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 200px
 | Nosaukums              = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.&lt;/ref&gt;
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 1. jūlijs
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)'' {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>5sz4b33y7jwkv3x021oqs7gmo44wrno</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510340</id>
      <parentid>4510337</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:58:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Interesanti fakti */</comment>
      <origin>4510340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6611" sha1="k6zt1j8tlbyilr8u3wcxi3a86cyrv7i" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 200px
 | Nosaukums              = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.&lt;/ref&gt;
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 1. jūlijs
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Rīkotājpilsētas izvēle ==
1904. gada Olimpisko spēļu rīkotājpilsēta tika izvēlēta SOK sesijā, kas notika 1901. gada 22. maijā [[Parīze|Parīzē]]. Sākotnēji par spēļu rīkotājpilsētutika tika izvēlēta [[Čikāga]], [[Ilinoisa]]s štatā, kas bija vienīgā nopietna pretendence. Tika apsvērtas arī trīs citas Amerikas pilsētas ([[Bufalo]], [[Ņujorkas štats|Ņujorkas štatā]] un [[Filadelfija]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] un Sentluisa, [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]). Tomēr Čikāga atteicās no lēmuma uzņemt 1904. gada Olimpiskās spēles.&lt;ref name=&quot;Olympedia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)'' {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>k6zt1j8tlbyilr8u3wcxi3a86cyrv7i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510341</id>
      <parentid>4510340</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:59:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rīkotājpilsētas izvēle */</comment>
      <origin>4510341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6682" sha1="8k10a2omx10go5i7sxjiimkvm9ilkur" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 200px
 | Nosaukums              = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.&lt;/ref&gt;
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 1. jūlijs
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' bija trešās [[vasaras olimpiskās spēles]]. Tās no {{dat|1904|7|1|ģ|bez}} līdz {{dat||11|23|D|bez}} notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]]. Oficiāli spēles atklāja [[Deivids Frensiss]]. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras nenotika Eiropā.

Sentluisas olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 valstis, kuras pārstāvēja 651 sportists, pie kam [[Austroungārija]]s dubultmonarhiju pārstāvēja atsevišķas [[Austrija]]s un [[Ungārija]]s komandas. Kopā tika sadalīts 91 medaļu komplekts 17 sporta veidos.

== Rīkotājpilsētas izvēle ==
1904. gada Olimpisko spēļu rīkotājpilsēta tika izvēlēta SOK sesijā, kas notika 1901. gada 22. maijā [[Parīze|Parīzē]]. Sākotnēji par spēļu rīkotājpilsētutika tika izvēlēta [[Čikāga]], [[Ilinoisa]]s štatā, kas bija vienīgā nopietna pretendence. Tika apsvērtas arī trīs citas Amerikas pilsētas ([[Bufalo]], [[Ņujorkas štats|Ņujorkas štatā]] un [[Filadelfija]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] un Sentluisa, [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]). Tomēr Čikāga atteicās no lēmuma uzņemt 1904. gada Olimpiskās spēles. Balsojums par labu Sentluisai notika pa pastu ar rezultātu 14 pret 2.&lt;ref name=&quot;Olympedia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}&lt;/ref&gt;

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)'' {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>8k10a2omx10go5i7sxjiimkvm9ilkur</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510345</id>
      <parentid>4510341</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T14:23:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4510345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8827" sha1="3a9uke1f7damfviga1sv2a6aohsonw5" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 200px
 | Nosaukums              = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.&lt;/ref&gt;
 | Notikumi               = 94 (18 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 1. jūlijs
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' (oficiāli '''III Olimpiādes spēles''', pazīstamas arī kā '''Sentluisas 1904. gada spēles''') bija starptautisks daudzsporta pasākums, kas notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], [[ASV]], no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Spēļu atklāšanas ceremonija notika 1904. gada 14. maijā un tās atklāja [[Deivids Frensiss]].&lt;ref&gt;{{cite press release |title=Factsheet – Opening Ceremony of the Games f the Olympiad|url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf|url-status=live |publisher=International Olympic Committee|date=September 13, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160814215458/https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf |archive-date=14 August 2016|access-date=22 December 2018}}&lt;/ref&gt; Tās bija trešās vasaras olimpiskās spēles un pirmās Olimpiskās spēles, kas tika organizētas ārpus [[Eiropa]]s. Lai gan dažādos avotos ir gan atšķirīgs dalībvalstu, gan sportistu skaits, šobrīd uzskata, ka 1904. gada olimpiskajās spēlēs  bija pārstāvētas 10 valstis un viena jauktā komanda ar 650 sportistiem. Sportisti šajās spēlēs startēja 18 sporta veidos, 95 dažādās disciplīnās. &lt;ref name=&quot;Olympedia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SportReference&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ |title=1904 St. Louis Summer Games |publisher=SportReference |accessdate=2026. gada 20. augusts}}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu galvenā norises vieta bija [[Frensisa laukums]]. Spēles paralēli notika [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādei]].

[[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas kara]] izraisītās spriedzes un grūtību dēļ bija sarežģita nokļūšana uz olimpiskajāmn spēlēm. Šis faktors ļoti ietekmēja sportistus, kas dzīvoja ārpus ASV un [[Kanāda]]s. No 650 sportistiem, tikai 70 sportisti bija ārpus [[Ziemeļamerika]]s dzīvojoši. Daži sporta veidi un disciplīnas tika apvienotas ar olimpisko spēļu čempionātu un ASV nacionālo čempionātu. Pašreizējais trīs medaļu formāts — zelts, sudrabs un bronza par pirmo, otro un trešo vietu — tika ieviests 1904. gada Olimpiskajās spēlēs.
ASV nacionālais čempionāts ar olimpisko čempionātu.&lt;ref name=athletes_number&gt;{{cite web|title=The Olympic Summer Games Factsheet|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|publisher=International Olympic Committee|access-date=August 5, 2012}}&lt;/ref&gt;

== Rīkotājpilsētas izvēle ==
1904. gada Olimpisko spēļu rīkotājpilsēta tika izvēlēta SOK sesijā, kas notika 1901. gada 22. maijā [[Parīze|Parīzē]]. Sākotnēji par spēļu rīkotājpilsētutika tika izvēlēta [[Čikāga]], [[Ilinoisa]]s štatā, kas bija vienīgā nopietna pretendence. Tika apsvērtas arī trīs citas Amerikas pilsētas ([[Bufalo]], [[Ņujorkas štats|Ņujorkas štatā]] un [[Filadelfija]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] un Sentluisa, [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]). Tomēr Čikāga atteicās no lēmuma uzņemt 1904. gada Olimpiskās spēles. Balsojums par labu Sentluisai notika pa pastu ar rezultātu 14 pret 2.&lt;ref name=Olympedia/&gt; 

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)'' {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>3a9uke1f7damfviga1sv2a6aohsonw5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510397</id>
      <parentid>4510345</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:48:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>sīkumi. veiksmi darbā! jauna olimpiāde!</comment>
      <origin>4510397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8819" sha1="3gj39z2v4kwpipzovab24cdr0415sdl" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 200px
 | Nosaukums              = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.&lt;/ref&gt;
 | Notikumi               = 94 (18 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 1. jūlijs
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' (oficiāli '''III Olimpiādes spēles''', pazīstamas arī kā '''Sentluisas 1904. gada spēles''') bija starptautisks daudzsporta pasākums, kas notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], [[ASV]], no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Spēļu atklāšanas ceremonija notika 1904. gada 14. maijā un tās atklāja [[Deivids Frensiss]].&lt;ref&gt;{{cite press release |title=Factsheet – Opening Ceremony of the Games f the Olympiad|url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf|url-status=live |publisher=International Olympic Committee|date=September 13, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160814215458/https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf |archive-date=14 August 2016|access-date=22 December 2018}}&lt;/ref&gt; Tās bija trešās vasaras olimpiskās spēles un pirmās olimpiskās spēles, kas tika organizētas ārpus [[Eiropa]]s. Lai gan dažādos avotos ir gan atšķirīgs dalībvalstu, gan sportistu skaits, šobrīd uzskata, ka 1904. gada olimpiskajās spēlēs bija pārstāvētas 10 valstis un viena jauktā komanda ar 650 sportistiem. Sportisti šajās spēlēs startēja 18 sporta veidos, 95 dažādās disciplīnās.&lt;ref name=&quot;Olympedia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SportReference&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ |title=1904 St. Louis Summer Games |publisher=SportReference |accessdate=2026. gada 20. augusts}}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu galvenā norises vieta bija [[Frensisa laukums]]. Spēles notika līdztekus [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādei]].

[[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas kara]] izraisītās spriedzes un grūtību dēļ bija sarežģita nokļūšana uz olimpiskajāmn spēlēm. Šis faktors ļoti ietekmēja sportistus, kas dzīvoja ārpus ASV un [[Kanāda]]s. No 650 sportistiem, tikai 70 sportisti bija ārpus [[Ziemeļamerika]]s dzīvojoši. Daži sporta veidi un disciplīnas tika apvienotas ar olimpisko spēļu čempionātu un ASV nacionālo čempionātu. Pašreizējais trīs medaļu formāts — zelts, sudrabs un bronza par pirmo, otro un trešo vietu — tika ieviests tieši 1904. gada olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=athletes_number&gt;{{cite web|title=The Olympic Summer Games Factsheet|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|publisher=International Olympic Committee|access-date=August 5, 2012}}&lt;/ref&gt;

== Rīkotājpilsētas izvēle ==
1904. gada olimpisko spēļu rīkotājpilsēta tika izvēlēta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās olimpiskās komitejas]] (SOK) sesijā, kas notika 1901. gada 22. maijā [[Parīze|Parīzē]]. Sākotnēji par spēļu rīkotājpilsētutika tika izvēlēta [[Čikāga]], [[Ilinoisa]]s štatā, kas bija vienīgā nopietnā pretendente. Tika apsvērtas arī trīs citas ASV pilsētas ([[Bufalo]], [[Ņujorkas štats|Ņujorkas štatā]], [[Filadelfija]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] un Sentluisa, [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]). Pēc tam, kad Čikāga atteicās no iespējas uzņemt 1904. gada olimpiskās spēles, balsojums par labu Sentluisai notika pa pastu ar rezultātu 14 pret 2.&lt;ref name=Olympedia/&gt; 

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* SOK prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* Uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)'' {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>3gj39z2v4kwpipzovab24cdr0415sdl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510609</id>
      <parentid>4510397</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T04:21:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4510609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8829" sha1="dqivivrsaoulux23kjcdsh3avosobmn" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{olimpisko spēļu infokaste|1904|Vasara
 | Logo                   = 1904summerolympicsposter.jpg
 | Izmērs                 = 200px
 | Nosaukums              = 1904. gada vasaras olimpisko spēļu plakāts
 | Apraksts               = 
 | Dalībvalstis           = 10&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos pārstāvēto valstu skaits ir lielāks, taču SOK šobrīd uzskata, ka 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvētas bija 10 valstis.&lt;/ref&gt;
 | Sportisti              = 650&lt;ref&gt;Atsevišķos avotos sportistu skaits ir atšķirīgs, taču šobrīd uzskata, ka spēlēs oficiāli startējuši 650 sportisti.&lt;/ref&gt;
 | Notikumi               = 94 (18 sporta veidos)
 | Atklāšanas ceremonija  = 1904. gada 1. jūlijs
 | Noslēguma ceremonija   = 1904. gada 23. novembris
 | Oficiāli atklāja       = [[Deivids Frensiss]]
 | Sportistu zvērests     = 
 | Tiesnešu zvērests      = 
 | Olimpiskā lāpa         = 
 | Iepriekšējās           = {{flaga|Francija}} '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]'''
 | Nākamās                = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} '''[[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]'''
}}

[[Attēls:Francis Field 1904.jpg|thumb|240px|Frensisa lauks 1904. gada vasaras olimpisko spēļu laikā]]
'''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' (oficiāli '''III Olimpiādes spēles''', pazīstamas arī kā '''Sentluisas 1904. gada spēles''') bija starptautisks daudzsporta pasākums, kas notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], [[ASV]], no 1904. gada 1. jūlija līdz 23. novembrim. Spēļu atklāšanas ceremonija notika 1904. gada 14. maijā un tās atklāja [[Deivids Frensiss]].&lt;ref&gt;{{cite press release |title=Factsheet – Opening Ceremony of the Games f the Olympiad|url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf|url-status=live |publisher=International Olympic Committee|date=September 13, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160814215458/https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf |archive-date=14 August 2016|access-date=22 December 2018}}&lt;/ref&gt; Tās bija trešās vasaras olimpiskās spēles un pirmās olimpiskās spēles, kas tika organizētas ārpus [[Eiropa]]s. Lai gan dažādos avotos ir gan atšķirīgs dalībvalstu, gan sportistu skaits, šobrīd uzskata, ka 1904. gada olimpiskajās spēlēs bija pārstāvētas 10 valstis un viena jauktā komanda ar 650 sportistiem. Sportisti šajās spēlēs startēja 18 sporta veidos, 95 dažādās disciplīnās.&lt;ref name=&quot;Olympedia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3 |title=1904 Summer Olympics |publisher=Olympedia |accessdate=2026. gada 20. augusts}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SportReference&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ |title=1904 St. Louis Summer Games |publisher=SportReference |accessdate=2026. gada 20. augusts}}&lt;/ref&gt; Olimpisko spēļu galvenā norises vieta bija [[Frensisa laukums]]. Spēles notika līdztekus [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Pasaules izstādei]].

[[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas kara]] izraisītās spriedzes un grūtību dēļ bija sarežģita nokļūšana uz olimpiskajāmn spēlēm. Šis faktors ļoti ietekmēja sportistus, kas dzīvoja ārpus ASV un [[Kanāda]]s. No 650 sportistiem, tikai 70 sportisti bija ārpus [[Ziemeļamerika]]s dzīvojoši. Daži sporta veidi un disciplīnas tika apvienotas ar olimpisko spēļu čempionātu un ASV nacionālo čempionātu. Pašreizējais trīs medaļu formāts — zelts, sudrabs un bronza par pirmo, otro un trešo vietu — tika ieviests tieši 1904. gada olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=athletes_number&gt;{{cite web|title=The Olympic Summer Games Factsheet|url=http://www.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/The_Olympic_Summer_Games.pdf|publisher=International Olympic Committee|access-date=August 5, 2012}}&lt;/ref&gt;

== Rīkotājpilsētas izvēle ==
1904. gada olimpisko spēļu rīkotājpilsēta tika izvēlēta [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās olimpiskās komitejas]] (SOK) sesijā, kas notika 1901. gada 22. maijā [[Parīze|Parīzē]]. Sākotnēji par spēļu rīkotājpilsētutika tika izvēlēta [[Čikāga]], [[Ilinoisa]]s štatā, kas bija vienīgā nopietnā pretendente. Tika apsvērtas arī trīs citas ASV pilsētas ([[Bufalo]], [[Ņujorkas štats|Ņujorkas štatā]], [[Filadelfija]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]] un Sentluisa, [[Misūri (štats)|Misūri štatā]]). Pēc tam, kad Čikāga atteicās no iespējas uzņemt 1904. gada olimpiskās spēles, balsojums par labu Sentluisai notika pa pastu ar rezultātu 14 pret 2.&lt;ref name=Olympedia/&gt; 

== Interesanti fakti ==
* Peldētāji sacentās mākslīgā ūdenstilpē.
* SOK prezidents pasniedza [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidentam]] [[Teodors Rūzvelts|Teodoram Rūzveltam]] olimpisko spēļu diplomu (tagad ir nodibināts [[Olimpiskais ordenis]]) par īpašiem nopelniem olimpiskās kustības attīstībā.
* ASV [[sprints|sprinteris]] [[Džordžs Peidžs]] bija pirmais melnādainais olimpisko spēļu uzvarētājs (uzvarēja 200 m un 400 m barjerskrējienā).
* Uzvarētāji [[bokss|boksā]] drīkstēja startēt arī nākamajā svara kategorijā.

== Medaļu kopvērtējums ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta!!width=&quot;160&quot;|Valsts!!width=&quot;95&quot;|{{Zelta medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Sudraba medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|{{Bronzas medaļa}}!!width=&quot;95&quot;|Kopā
|-bgcolor=ccccff
| 1 ||align=left| {{USA}} (mājinieki) || 78 || 82 || 79 || 239
|-
| 2 ||align=left| {{flaga|Vācija|German Empire}} [[Vācija]] || 4 || 4 || 5 || 13
|-
| 3 ||align=left| {{CUB}} || 4 || 2 || 3 || 9
|-
| 4 ||align=left| {{flaga|Kanāda|1868}} [[Kanāda]] || 4 || 1 || 1 || 6
|-
| 5 ||align=left| {{flaga|Ungārija|1867}} [[Ungārija]] || 2 || 1 || 1 || 4
|-
|rowspan=2| 6 ||align=left| {{GBR}} || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|border|20px]] Jauktā komanda || 1 || 1 || 0 || 2
|-
|rowspan=2| 8 ||align=left| {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] || 1 || 0 || 1 || 2
|-
|align=left| {{SUI}} || 1 || 0 || 1 || 2
|-
| 10 ||align=left| [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|border|20px]] [[Austrija]] || 0 || 0 || 1 || 1
|}

== Skatīt arī ==
{{col-begin}} {{col-2}}
* Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** '''1904. gada vasaras olimpiskās spēles''' — [[Sentluisa]];
** [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Skvoveli]];
** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]];
** [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Atlanta]];
** ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]]'';
{{col-2}}
* Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
** [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Leikplesida]];
** [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Soltleiksitija]];
** ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles]] — [[Jūta]]'';
{{col-end}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{Commons category|1904 Summer Olympics|1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}

* [https://www.britannica.com/event/St-Louis-1904-Olympic-Games St. Louis 1904 Olympic Games] ''Encyclopædia Britannica'' {{en ikona}}
* [https://www.universalis.fr/encyclopedie/1904-3es-jeux-olympiques-d-ete/2-29-30-juillet/ SAINT LOUIS (JEUX OLYMPIQUES DE) [1904] ''Encyclopædia Universalis  (Universalis.fr)'' {{en ikona}}
* [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904 St. Louis 1904] ''Olympics.com'' {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080707092712/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ 1904 St. Louis Summer Games] ''Sports Reference'' {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/editions/3 1904 Summer Olympics] ''Olympedia.org'' {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before= {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] &lt;br/&gt; II Olimpiskās spēles}}
{{s-ttl|title= [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|70px]] &lt;br/&gt; ''[[Vasaras olimpiskās spēles]]'' &lt;br/&gt; {{flaga|ASV|1896}} Sentluisa 1904 &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{s-aft|after= {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] &lt;br/&gt; III Olimpiskās spēles}}
{{kastes beigas}}

{{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{olimpiskās spēles}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Vasaras olimpiskās spēles]]
[[Kategorija:Olimpiskās spēles ASV]]
[[Kategorija:1904. gads]]</text>
      <sha1>dqivivrsaoulux23kjcdsh3avosobmn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžs Klūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117226</id>
    <revision>
      <id>4510587</id>
      <parentid>4375806</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:46:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ precizējums.....</comment>
      <origin>4510587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9800" sha1="ct287902fn6unt9k5pagzm856umve5f" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Džordžs Klūnijs
 | vārds_orig              = ''George Clooney''
 | attēls                  = George Clooney-69990.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Džordžs Klūnijs 2024. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|6}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kentuki|Leksingtona}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, režisors, producents, scenārists
 | darbības gadi           = 1978—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
* Talija Balzama (1989—1993, šķīrušies)
* Amala Alamudina (2014—pašlaik)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
* [[78. Kinoakadēmijas balva|2005]]: [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]] filmā &quot;[[Sīriāna]]&quot; (''Syriana'')
* [[85. Kinoakadēmijas balva|2012]]: [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] kā producentam par filmu &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; &lt;small&gt;(kopā ar [[Bens Afleks|Benu Afleku]] un [[Grānts Heslovs|Grāntu Heslovu]])&lt;/small&gt;
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Džordžs Timotijs Klūnijs''' ({{val|en|George Timothy Clooney}}; dzimis {{dat|1961|5|6}} [[Leksingtona|Leksingtonā]], [[Kentuki]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu aktieris, filmu režisors, producents un scenārists. Ir saņēmis trīs [[Zelta globusa balva]]s un divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s.

Televīzijā debitējis 1978. gadā. Lielāku popularitāti ir ieguvis ar lomu TV seriālā ''[[ER (seriāls)|ER]]'', kurā filmējās laika posmā no 1994. līdz 1999. gadam. Šajā laika posmā piedalījies vairāku filmu uzņemšanā, tai skaitā 1997. gadā &quot;[[Betmens un Robins]]&quot; un 1998. gadā filmā &quot;[[Ārpus redzesloka]]&quot;, kur pirmoreiz sadarbojās ar režisoru [[Stīvens Soderbergs|Stīvenu Soderbergu]]. 1999. gadā filmā &quot;[[Trīs karaļi]]&quot; Klūnijam bija galvenā loma. 2001. gadā Dž. Klūnijs filmējās komerciāli veiksmīgajā filmā &quot;[[Oušena banda]]&quot;. 2002. gadā debitēja režisora lomā ar biogrāfisko trilleri &quot;[[Bīstamā prāta grēksūdzes]]&quot;. Kopš tā laika režisējis arī &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot; (2005), &quot;[[Mīlestība bez noteikumiem]]&quot; (''Leatherheads''; 2008) un &quot;[[Marta īdas]]&quot; (2011). Viņš ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais otrā plāna aktieris]] par lomu filmā &quot;[[Sīriāna]]&quot; (''Syriana''; 2005) un ir ticis nominēts šai balvai kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]] par lomām filmās &quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot; (2007), &quot;[[Augstu gaisā]]&quot; (2009) un &quot;[[Pēcteči]]&quot; (2011). Viņš ir vienīgais, kas Amerikas Kinoakadēmijas balvai ticis nominēts sešās dažādās kategorijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hitfix.com/in-contention/george-clooney-poised-to-break-an-oscar-record-with-argo#~ojzRAbdAzIC7Q7|title=George Clooney poised to break an Oscar record with 'Argo'|publisher=Hitfix.com|accessdate={{dat|2013|10|7||bez}}|archive-date={{dat|2016|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160610084658/http://www.hitfix.com/in-contention/george-clooney-poised-to-break-an-oscar-record-with-argo#~ojzRAbdAzIC7Q7}}&lt;/ref&gt;

Džordžs Klūnijs darbojies arī kā scenārists un producents. Viena no viņa producētajām filmām &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; (2012) ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]. Šo balvu Klūnijs saņēma kopā ar [[Bens Afleks|Benu Afleku]] un [[Grānts Heslovs|Grāntu Heslovu]]. Filmējies dažādās reklāmās, arī DNB bankas reklāmā, kur viena no reklāmas versijām ieskaņota Latvijas auditorijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/izklaide/dzordzs-klunijs-mekle-maju-saulkrastos-13974444|title=Džordžs Klūnijs meklē māju Saulkrastos|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Filmas
|-
! width=&quot;40px&quot; | Gads
! width=&quot;500px&quot; | Nosaukums
! width=&quot;200px&quot; | Loma
|-
| 1987
| ''[[Return to Horror High]]''
| Olivers
|-
| 1987
| ''[[Combat Academy]]''
| Bifs Vudss
|-
| 1988
| &quot;[[Tomātu-slepkavu atgriešanās]]&quot; (''Return of the Killer Tomatoes'')
| Mets Stīvenss
|-
| 1992
| ''[[Unbecoming Age]]''
| Maks
|-
| 1993
| &quot;[[Raža]]&quot; (''The Harvest'')
| Transvestīts
|-
| 1996
| &quot;[[No krēslas līdz rītausmai]]&quot; (''From Dusk till Dawn'')
| Sets Geko
|-
| 1996
| &quot;[[Kādā jaukā dienā]]&quot; (''One Fine Day'')
| Džeks Teilors
|-
| 1997
| &quot;[[Miera nesējs]]&quot; (''The Peacemaker'')
| Tomass Devo
|-
| 1997
| &quot;[[Betmens un Robins]]&quot; (''Batman &amp; Robin'')
| [[Betmens|Brūss Veins/Betmens]]
|-
| 1998
| &quot;[[Šaurā, sārtā līnija]]&quot; (''The Thin Red Line'')
| Boše
|-
| 1998
| &quot;[[Ārpus redzesloka]]&quot; (''Out of Sight'')
| Džeks Folijs
|-
| 1999
| &quot;[[Trīs karaļi]]&quot; (''Three Kings'')
| Ārčijs Geitss
|-
| 1999
| ''[[The Book That Wrote Itself]]''
| Viņš pats
|-
| 1999
| &quot;[[Dienvidparks: lielāks, garāks un neapgraizīts]] (''South Park: Bigger, Longer &amp; Uncut'')
| Gošo (balss)
|-
| 2000
| &quot;[[Absolūtā vētra]]&quot; (''The Perfect Storm'')
| Billijs 'Skips' Tains
|-
| 2000
| &quot;[[O, brāl, kur tu esi?]]&quot; (''O Brother, Where Art Thou?'')
| Uliss Everets Makgils
|-
| 2001
| &quot;[[Oušena banda]]&quot; (''Ocean's Eleven'')
| Denijs Oušens
|-
| 2001
| &quot;[[Spiegu bērni]]&quot; (''Spy Kids'')
| Devlins
|-
| 2002
| &quot;[[Bīstamā prāta grēksūdzes]]&quot; (''Confessions of a Dangerous Mind'')
| Džims Birds
|-
| 2002
| &quot;[[Solāris (2002. gada filma)|Solāris]]&quot; (''Solaris'')
| Kriss Kelvins
|-
| 2002
| &quot;[[Laipni lūdzam Kolinvudā]]&quot; (''Welcome to Collinwood'')
| Džerzijs
|-
| 2003
| &quot;[[Neiedomājamā cietsirdība]]&quot; (''Intolerable Cruelty'')
| Mailss Masijs
|-
| 2003
| &quot;[[Spiegu bērni 3D: Spēle beigusies]]&quot; (''Spy Kids 3-D: Game Over'')
| Devlins
|-
| 2004
| &quot;[[Oušena ducis]]&quot; (''Ocean's Twelve'')
| Denijs Oušens
|-
| 2005
| &quot;[[Arlabunakti un visu labu]]&quot; (''Good Night, and Good Luck'')
| Freds Frendlijs
|-
| 2005
| &quot;[[Sīriāna]]&quot; (''Syriana'')
| Bobs Bārnss
|-
| 2006
| &quot;[[Labais vācietis]]&quot; (''The Good German'')
| Džeiks Geismars
|-
| 2007
| &quot;[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]&quot; (''Michael Clayton'')
| Maikls Kleitons
|-
| 2007
| &quot;[[Darfūra šodien]]&quot; (''Darfur Now'')
| Viņš pats
|-
| 2007
| &quot;[[Oušena velna ducis]]&quot; (''Ocean's Thirteen'')
| Denijs Oušens
|-
| 2008
| &quot;[[Mīlestība bez noteikumiem]]&quot; (''Leatherheads'')
| Džimijs &quot;Dodžs&quot; Konelijs
|-
| 2008
| &quot;[[Sadedzināt pēc izlasīšanas]]&quot; (''Burn After Reading'')
| Harijs Farers
|-
| 2009
| &quot;[[Lieliskais Lapsas kungs]]&quot; (''Fantastic Mr. Fox'')
| Lapsas kungs (balss)
|-
| 2009
| &quot;[[Vīri, kas skatās uz kazām]]&quot; (''The Men Who Stare at Goats'')
| Lins Kesedijs
|-
| 2009
| &quot;[[Augstu gaisā]]&quot; (''Up in the Air'')
| Raiens Bingems
|-
| 2010
| &quot;[[Amerikānis (filma)|Amerikānis]] (''The American'')
| Džeks
|-
| 2011
| &quot;[[Marta īdas]]&quot; (''The Ides of March'')
| Maiks Moriss
|-
| 2011
| &quot;[[Pēcteči]]&quot; (''The Descendants'')
| Mets Kings
|-
| 2013
| &quot;[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]&quot; (''Gravity'')
| Mets Kovaļskis
|-
| 2014
| &quot;[[Relikviju mednieki]]&quot; (''The Monuments Men'')
| Frenks Stoks
|-
| 2015
| &quot;[[Rītdienas zeme]]&quot; (''Tomorrowland'')
| Frenks Volkers
|-
| 2016
| &quot;[[Sveicināts, Cēzar!]]&quot; (''Hail, Caesar!'')
| Breds Vitloks
|-
| 2016
| &quot;[[Naudas monstrs]]&quot; (''Money Monster'')
| Lī Geitss
|-
| 2019
| ''[[Catch-22]]'' (TV miniseriāls)
| Šeiskopfs
|-
| 2020
| ''[[The Midnight Sky]]''
| Augustīns
|-
| 2022
| &quot;[[Biļete uz paradīzi]]&quot; (''Ticket to Paradise'')
| Deivids Kotons
|-
|2023
|&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot; (''The Flash'')
|Brūss Veins / Betmens (epizodiska loma)
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2024
|&quot;[[Iedomu draugi]]&quot; (''IF'')
|Kosmonauts (balss)
|-
|&quot;[[Vientuļie vilki]]&quot; (''Wolfs'')
|Džeks
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|''Nespresso: The Detective''
|Detektīvs (īsfilma)
|-
|&quot;[[Džejs Kellijs]]&quot; (''Jay Kelly'')
|Džejs Kellijs
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Džordžs Klūnijs}}
{{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}}
{{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}}
{{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klūnijs, Džordžs}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kentuki dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji producenti]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>ct287902fn6unt9k5pagzm856umve5f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauktā cīņas māksla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130185</id>
    <revision>
      <id>4510409</id>
      <parentid>4247488</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:11:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45772-88</username>
        <id>149342</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4510409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4091" sha1="9r2u8ap67584rafxa38b44q2s6d5ofk" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
[[Attēls:Mma ground fighting.jpg|thumb|200px|Raiens Makdonalds (apakšā) cīnās pret Huanu Mirandu jauktās cīņas mākslas disciplīnā]]

'''Jauktā cīņas māksla''', '''MMA''' (no {{val|en|mixed martial arts}}) ir pilna kontakta sporta veids, viens no beznoteikumu cīņu paveidiem. Šajā sporta veidā apvienoti vairāki cīņu sporta stili: [[bokss]], [[džudo]], [[karatē]], [[džiudžitss]], cīņa utt. Noteikumi atļauj sišanu ar kājām un rokām (arī pa zemē guļošo), kā arī saķeršanos, gan stāvot kājās, gan guļot uz zemes. Atļauti visa veida laušanas, žņaugšanas paņēmieni un metieni. Aizliegti sitieni zem jostas vietas, matu sagrābšana, acīs mērķēti sitieni ar atvērtiem pirkstiem, sitieni pa mugurkaulu vai galvas pamatni, kā arī daži citi paņēmieni. Netiek arī praktizēta boksam raksturīgā noskaitīšana līdz desmit nokdaunā; ja sportists nespēj efektīvi aizstāvēties uz zemes, cīņa tiek pārtraukta kā tehniskais nokauts. Profesionālā MMA cīņas formula ir trīs raundi pa piecām minūtēm, bet titulcīņās nereti pieci raundi pa piecām minūtēm.

MMA sporta kultūru Latvijā aizsāka Edmunds Ķirsis, [[Mārtiņš Egle]], Pāvels Dolgovs, Romualds Garkulis un Jurijs Vauļins, kas bija pirmais Latvijas pārstāvis, kurš startējis pasaules prestižākajā līgā ''[[Ultimate Fighting Championship]]'' (UFC). Šobrīd vienīgais UFC startējošais cīkstonis no Latvijas ir [[Mihails Cirkunovs]].{{nepieciešama atsauce}}

=== MMA olimpiskajās spēlēs ===
[[Gamma (Global Association of Mixed Martial Arts)|Global Association of Mixed Martial Arts]] ('''GAMMA''') ir starptautiska federācija, kas regulē un attīsta Mixed Martial Arts (MMA) sporta veidu, un tās galvenā mītne atrodas [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]. GAMMA tika dibināta [[2018. gads|2018. gadā]] [[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]], un tās dibinātājs bija [[Paolo Biotti]]. Pašlaik federāciju vada prezidents [[Tommy Paulus Hermawan]]. GAMMA mērķis ir attīstīt MMA starptautiskā līmenī, izmantojot sacensību sistēmu, noteikumus, drošības standartus, sportistu izglītošanu, kā arī attīstības programmas tiesnešiem, arbitriem, treneriem un sportistiem.&lt;ref&gt;[https://gamma.sport/ GAMMA oficiālā tīmekļa vietne]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gamma.sport/contact GAMMA – galvenā mītne]&lt;/ref&gt;

GAMMA ir izstrādājusi [[antidopinga]] sistēmu, kas atbilst [[World Anti-Doping Agency]] (WADA) principiem. GAMMA antidopinga programmu neatkarīgi pārvalda [[International Testing Agency]] (ITA), kas cita starpā ir atbildīga par pārbaudēm sacensību laikā un ārpus tām, rezultātu pārvaldību, terapeitiskās lietošanas izņēmumiem (TUE), kā arī pārbaužu programmas plānošanu un īstenošanu.&lt;ref&gt;[https://gamma-sport.org/anti-doping/ GAMMA – Antidopings]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gamma-sport.org/2020/11/19/global-association-of-mixed-martial-arts-signs-multi-year-contract-with-the-international-testing-agency-to-independently-manage-entire-anti-doping-program-for-mma/ GAMMA noslēdz vienošanos ar International Testing Agency]&lt;/ref&gt;

GAMMA arī izstrādā un piemēro [[Ētikas kodekss|Ētikas kodeksu]], sacensību noteikumus, drošības standartus, kā arī disciplināro un sankciju sistēmu MMA sacensībām, kas atrodas tās jurisdikcijā. GAMMA galvenās vērtības ir cieņa, disciplīna, integritāte, izcilība un pazemība.&lt;ref&gt;[https://gamma.sport/integrity/ GAMMA – Integritāte un godīga spēle]&lt;/ref&gt;

Saistībā ar [[Olimpiskā kustība|Olimpisko kustību]] GAMMA cenšas ievērot starptautiskos sporta pārvaldības un antidopinga standartus, kas nepieciešami sporta veida atzīšanai. Antidopinga programma, kas atbilst [[World Anti-Doping Code]], ir viens no svarīgākajiem šī procesa elementiem.&lt;ref&gt;[https://ita.sport/gamma-anti-doping-activities/ GAMMA un ITA – Antidopinga programma]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* ''[[Ultimate Fighting Championship]]''

{{sports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jauktā cīņas māksla| ]]</text>
      <sha1>9r2u8ap67584rafxa38b44q2s6d5ofk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510410</id>
      <parentid>4510409</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:12:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45772-88</username>
        <id>149342</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4510410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4120" sha1="3m88xufci73n4v0aiuusc9myo916jwn" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
[[Attēls:Mma ground fighting.jpg|thumb|200px|Raiens Makdonalds (apakšā) cīnās pret Huanu Mirandu jauktās cīņas mākslas disciplīnā]]

'''Jauktā cīņas māksla''', '''MMA''' (no {{val|en|mixed martial arts}}) ir pilna kontakta sporta veids, viens no beznoteikumu cīņu paveidiem. Šajā sporta veidā apvienoti vairāki cīņu sporta stili: [[bokss]], [[džudo]], [[karatē]], [[džiudžitss]], cīņa utt. Noteikumi atļauj sišanu ar kājām un rokām (arī pa zemē guļošo), kā arī saķeršanos, gan stāvot kājās, gan guļot uz zemes. Atļauti visa veida laušanas, žņaugšanas paņēmieni un metieni. Aizliegti sitieni zem jostas vietas, matu sagrābšana, acīs mērķēti sitieni ar atvērtiem pirkstiem, sitieni pa mugurkaulu vai galvas pamatni, kā arī daži citi paņēmieni. Netiek arī praktizēta boksam raksturīgā noskaitīšana līdz desmit nokdaunā; ja sportists nespēj efektīvi aizstāvēties uz zemes, cīņa tiek pārtraukta kā tehniskais nokauts. Profesionālā MMA cīņas formula ir trīs raundi pa piecām minūtēm, bet titulcīņās nereti pieci raundi pa piecām minūtēm.

MMA sporta kultūru Latvijā aizsāka Edmunds Ķirsis, [[Mārtiņš Egle]], Pāvels Dolgovs, Romualds Garkulis un Jurijs Vauļins, kas bija pirmais Latvijas pārstāvis, kurš startējis pasaules prestižākajā līgā ''[[Ultimate Fighting Championship]]'' (UFC). Šobrīd vienīgais UFC startējošais cīkstonis no Latvijas ir [[Mihails Cirkunovs]].{{nepieciešama atsauce}}

=== MMA olimpiskajās spēlēs ===
[[Gamma (Global Association of Mixed Martial Arts)|Global Association of Mixed Martial Arts]] ('''GAMMA''') ir starptautiska federācija, kas regulē un attīsta Mixed Martial Arts (MMA) sporta veidu, un tās galvenā mītne atrodas [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]. GAMMA tika dibināta [[2018. gads|2018. gadā]] [[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]], un tās dibinātājs bija [[Paolo Biotti]]. Pašlaik federāciju vada prezidents [[Tommy Paulus Hermawan]]. GAMMA mērķis ir attīstīt MMA starptautiskā līmenī, izmantojot sacensību sistēmu, noteikumus, drošības standartus, sportistu izglītošanu, kā arī attīstības programmas tiesnešiem, arbitriem, treneriem un sportistiem.&lt;ref&gt;[https://gamma.sport/ GAMMA oficiālā tīmekļa vietne]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gamma.sport/contact GAMMA – galvenā mītne]&lt;/ref&gt;

GAMMA ir izstrādājusi [[antidopinga]] sistēmu, kas atbilst [[World Anti-Doping Agency]] (WADA) principiem. GAMMA antidopinga programmu neatkarīgi pārvalda [[International Testing Agency]] (ITA), kas cita starpā ir atbildīga par pārbaudēm sacensību laikā un ārpus tām, rezultātu pārvaldību, terapeitiskās lietošanas izņēmumiem (TUE), kā arī pārbaužu programmas plānošanu un īstenošanu.&lt;ref&gt;[https://gamma-sport.org/anti-doping/ GAMMA – Antidopings]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gamma-sport.org/2020/11/19/global-association-of-mixed-martial-arts-signs-multi-year-contract-with-the-international-testing-agency-to-independently-manage-entire-anti-doping-program-for-mma/ GAMMA noslēdz vienošanos ar International Testing Agency]&lt;/ref&gt;

GAMMA arī izstrādā un piemēro [[Ētikas kodekss|Ētikas kodeksu]], sacensību noteikumus, drošības standartus, kā arī disciplināro un sankciju sistēmu MMA sacensībām, kas atrodas tās jurisdikcijā. GAMMA galvenās vērtības ir cieņa, disciplīna, integritāte, izcilība un pazemība.&lt;ref&gt;[https://gamma.sport/integrity/ GAMMA – Integritāte un godīga spēle]&lt;/ref&gt;

Saistībā ar [[Olimpiskā kustība|Olimpisko kustību]] GAMMA cenšas ievērot starptautiskos sporta pārvaldības un antidopinga standartus, kas nepieciešami sporta veida atzīšanai. Antidopinga programma, kas atbilst [[World Anti-Doping Code]], ir viens no svarīgākajiem šī procesa elementiem.&lt;ref&gt;[https://ita.sport/gamma-anti-doping-activities/ GAMMA un ITA – Antidopinga programma]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* ''[[Ultimate Fighting Championship]]''

{{sports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jauktā cīņas māksla| ]]</text>
      <sha1>3m88xufci73n4v0aiuusc9myo916jwn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510453</id>
      <parentid>4510410</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:12:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Izmetu tukšvārdību</comment>
      <origin>4510453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2181" sha1="fjwif7vv6yvq6ld17bmv2c4b1znzbz4" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
[[Attēls:Mma ground fighting.jpg|thumb|200px|Raiens Makdonalds (apakšā) cīnās pret Huanu Mirandu jauktās cīņas mākslas disciplīnā]]

'''Jauktā cīņas māksla''', '''MMA''' (no {{val|en|mixed martial arts}}) ir pilna kontakta sporta veids, viens no beznoteikumu cīņu paveidiem. Šajā sporta veidā apvienoti vairāki cīņu sporta stili: [[bokss]], [[džudo]], [[karatē]], [[džiudžitss]], cīņa utt. Noteikumi atļauj sišanu ar kājām un rokām (arī pa zemē guļošo), kā arī saķeršanos, gan stāvot kājās, gan guļot uz zemes. Atļauti visa veida laušanas, žņaugšanas paņēmieni un metieni. Aizliegti sitieni zem jostas vietas, matu sagrābšana, acīs mērķēti sitieni ar atvērtiem pirkstiem, sitieni pa mugurkaulu vai galvas pamatni, kā arī daži citi paņēmieni. Netiek arī praktizēta boksam raksturīgā noskaitīšana līdz desmit nokdaunā; ja sportists nespēj efektīvi aizstāvēties uz zemes, cīņa tiek pārtraukta kā tehniskais nokauts. Profesionālā MMA cīņas formula ir trīs raundi pa piecām minūtēm, bet titulcīņās nereti pieci raundi pa piecām minūtēm.

MMA sporta kultūru Latvijā aizsāka Edmunds Ķirsis, [[Mārtiņš Egle]], Pāvels Dolgovs, Romualds Garkulis un Jurijs Vauļins, kas bija pirmais Latvijas pārstāvis, kurš startējis pasaules prestižākajā līgā ''[[Ultimate Fighting Championship]]'' (UFC). Šobrīd vienīgais UFC startējošais cīkstonis no Latvijas ir [[Mihails Cirkunovs]].{{nepieciešama atsauce}}

=== Starptautiskā federācija ===
Starptautiskā federācija, kas regulē un attīsta MMA sporta veidu ir ''Global Association of Mixed Martial Arts'' (GAMMA), un tās galvenā mītne atrodas [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]].&lt;ref&gt;[https://gamma.sport/contact GAMMA – galvenā mītne]&lt;/ref&gt; GAMMA tika dibināta 2018. gadā][[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]], un tās dibinātājs bija [[Paolo Biotti]]. Pašlaik federāciju vada prezidents [[Tomijs Hermavans]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* ''[[Ultimate Fighting Championship]]''

{{sports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jauktā cīņas māksla| ]]</text>
      <sha1>fjwif7vv6yvq6ld17bmv2c4b1znzbz4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510455</id>
      <parentid>4510453</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:12:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Starptautiskā federācija */</comment>
      <origin>4510455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2181" sha1="7tvm48hk58qamu9zogcjszi0dcalmvw" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
[[Attēls:Mma ground fighting.jpg|thumb|200px|Raiens Makdonalds (apakšā) cīnās pret Huanu Mirandu jauktās cīņas mākslas disciplīnā]]

'''Jauktā cīņas māksla''', '''MMA''' (no {{val|en|mixed martial arts}}) ir pilna kontakta sporta veids, viens no beznoteikumu cīņu paveidiem. Šajā sporta veidā apvienoti vairāki cīņu sporta stili: [[bokss]], [[džudo]], [[karatē]], [[džiudžitss]], cīņa utt. Noteikumi atļauj sišanu ar kājām un rokām (arī pa zemē guļošo), kā arī saķeršanos, gan stāvot kājās, gan guļot uz zemes. Atļauti visa veida laušanas, žņaugšanas paņēmieni un metieni. Aizliegti sitieni zem jostas vietas, matu sagrābšana, acīs mērķēti sitieni ar atvērtiem pirkstiem, sitieni pa mugurkaulu vai galvas pamatni, kā arī daži citi paņēmieni. Netiek arī praktizēta boksam raksturīgā noskaitīšana līdz desmit nokdaunā; ja sportists nespēj efektīvi aizstāvēties uz zemes, cīņa tiek pārtraukta kā tehniskais nokauts. Profesionālā MMA cīņas formula ir trīs raundi pa piecām minūtēm, bet titulcīņās nereti pieci raundi pa piecām minūtēm.

MMA sporta kultūru Latvijā aizsāka Edmunds Ķirsis, [[Mārtiņš Egle]], Pāvels Dolgovs, Romualds Garkulis un Jurijs Vauļins, kas bija pirmais Latvijas pārstāvis, kurš startējis pasaules prestižākajā līgā ''[[Ultimate Fighting Championship]]'' (UFC). Šobrīd vienīgais UFC startējošais cīkstonis no Latvijas ir [[Mihails Cirkunovs]].{{nepieciešama atsauce}}

=== Starptautiskā federācija ===
Starptautiskā federācija, kas regulē un attīsta MMA sporta veidu ir ''Global Association of Mixed Martial Arts'' (GAMMA), un tās galvenā mītne atrodas [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]].&lt;ref&gt;[https://gamma.sport/contact GAMMA – galvenā mītne]&lt;/ref&gt; GAMMA tika dibināta 2018. gadā [[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]], un tās dibinātājs bija [[Paolo Biotti]]. Pašlaik federāciju vada prezidents [[Tomijs Hermavans]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* ''[[Ultimate Fighting Championship]]''

{{sports-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jauktā cīņas māksla| ]]</text>
      <sha1>7tvm48hk58qamu9zogcjszi0dcalmvw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bens Afleks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>135862</id>
    <revision>
      <id>4510588</id>
      <parentid>4493029</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:46:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ precizējums.....</comment>
      <origin>4510588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10041" sha1="k4y4mhl9ipihznfplm22os9u0dgtc17" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Bens Afleks
 |vārds_orig               = ''Ben Affleck''
 | attēls                  = Ben Affleck by Gage Skidmore 3.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Bens Afleks 2017. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1972|8|15}}
 | dz. vieta               = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Bērkli}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Aktieris, režisors, scenārists, producents
 | darbības gadi           = 1981—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
* [[Dženifere Gārnere]] (2005—2018)
* [[Dženifere Lopesa]] (2022—2025)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         =  1997 — [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]]: &quot;[[Krietnais Vils Hantings]]&quot;&lt;br /&gt;2012 — [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]: &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot;
 | zeltaavenesbalva        = 2017— &quot;Sliktākais aktieru duets&quot;: &quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot;
 | BFTMAbalva              = 2012 — labākais režisors: &quot;Argo&quot;
 | zeltaglobusabalva       = [[Attēls:Golden Globe icon.svg|left|15px]] 1997 — labākais scenārijs: &quot;Krietnais Vils Hantings&quot;&lt;br /&gt;2012 — labākais režisors: &quot;Argo&quot;
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Bens Afleks''' ({{val|en|Ben Affleck}}; dzimis '''Bendžamins Geza Afleks-Boldts''' ({{val|en|Benjamin Géza Affleck-Boldt}}) {{dat|1972|8|15}} [[Bērkli|Bērklī]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu aktieris, kinorežisors, scenārists un producents.

Viņš kļuva pazīstams pēc dalības filmā &quot;[[Lielveikala dīkdieņi]]&quot; (1995) un vēlāk ar galveno lomu filmā &quot;[[Valdzinot Emiju]]&quot; (1997). 1998. gadā viņš saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas]] un [[Zelta globusa balva]]s par scenāriju filmai &quot;[[Krietnais Vils Hantings]]&quot; (kopā ar [[Mets Deimons|Metu Deimonu]]). Tāpat Zelta globusu ir saņēmis kā labākais režisors par filmu &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot;, par ko kā viens no producentiem saņēma arī [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un Amerikas Kinoakadēmijas balvu par gada labāko filmu. Pazīstams ar lomām tādās filmās kā &quot;[[Armagedons]]&quot; (1998), &quot;[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]&quot; (2001), &quot;[[Citā rindā]]&quot; (2002), &quot;[[Visu baiļu summa]]&quot; (2002), &quot;[[Pārgalvis (filma)|Pārgalvis]]&quot; (2003). Viņš saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes par režisora darbu filmās &quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot; (2007), &quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot; (2010), &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; (2012).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nzherald.co.nz/entertainment/news/article.cfm?c_id=1501119&amp;objectid=10676958|accessdate=October 2, 2010|publisher=nzherald.co.nz|title=Ben Affleck stealing the show|archive-date={{dat|2011|02|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110206100927/http://www.nzherald.co.nz/entertainment/news/article.cfm?c_id=1501119&amp;objectid=10676958}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mercurynews.com/movies-dvd/ci_16074061|accessdate=October 2, 2010|publisher=mercurynews.com|title=Ben Affleck makes a comeback as a filmmaker}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://goldderby.latimes.com/awards_goldderby/2010/09/the-town-ben-affleck-oscars-academy-awards-news.html|accessdate=October 2, 2010|publisher=goldderby.latimes.com|title=Ben Affleck: Welcome ack to Oscar town|date=2010-09-21|archive-date=2010-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20100925215303/http://goldderby.latimes.com/awards_goldderby/2010/09/the-town-ben-affleck-oscars-academy-awards-news.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100925215303/http://goldderby.latimes.com/awards_goldderby/2010/09/the-town-ben-affleck-oscars-academy-awards-news.html |date=2010-09-25 }}&lt;/ref&gt;

Filmās &quot;Pilsēta&quot; un &quot;Argo&quot; viņš bija arī galvenās lomas atveidotājs. 2016. gada filmas &quot;[[Tērauda vīrs]]&quot; turpinājumā &quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot; viņš atveidoja [[Betmens|Brūsu Veinu / Betmenu]].

Afleks ir piedalījies [[pokers|pokera]] turnīros. Viņš uzvarēja 2004. gada [[Kalifornija]]s pokera čempionātā, iegūstot balvu 356 400 [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā un kvalificējoties 2004. gada [[Pasaules pokera tūre]]s finālturnīram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/life/people/2004-06-22-affleck-poker_x.htm |archive-url=https://web.archive.org/web/20081017094636/http://www.usatoday.com/life/people/2004-06-22-affleck-poker_x.htm |archive-date=October 17, 2008 |title=Ben Affleck Wins $356,400 at Poker |access-date=June 10, 2008 |date=June 22, 2004 |work=USA Today }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pokernews.com/news/2009/07/the-pokernews-top-10-celebrity-performances-in-poker-6875.htm|title=The PokerNews Top 10: Celebrity Performances in Poker|publisher=pokernews.com}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|1981
|''[[The Dark End of the Street]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1992
|&quot;[[Skolas saites]]&quot; (''School Ties'')
|
|-
|&quot;[[Bafija pret vampīriem (filma)|Bafija pret vampīriem]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1993
|''[[I Killed My Lesbian Wife, Hung Her on a Meat Hook, and Now I Have a Three-Picture Deal at Disney]]''
|īsfilma, tikai režisors
|-
|&quot;[[Reibumā un neziņā]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1995
|&quot;[[Lielveikala dīkdieņi]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Slavas spīdums]]&quot; (''Glory Daze'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1997
|&quot;[[Valdzinot Emiju]]&quot;
|
|-
|''[[Going All the Way]]''
|
|-
|&quot;[[Krietnais Vils Hantings]]&quot;
|arī scenārists
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1998
|&quot;[[Iemīlējies Šekspīrs]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Fantomi (filma)|Fantomi]]&quot; (''Phantoms'')
|
|-
|&quot;[[Armagedons (filma)|Armagedons]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1999
|&quot;[[Dogma (filma)|Dogma]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Dabas spēks]]&quot; (''Forces of Nature'')
|
|-
|&quot;[[200 cigaretes]]&quot; (''200 Cigarettes'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2000
|&quot;[[Liktenīgā biļete]]&quot; (''Bounce'')
|
|-
|&quot;[[Azartspēles (filma)|Azartspēles]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Netīrā nauda]]&quot; (''Boiler Room'')
|
|-
|''[[Joseph: King of Dreams]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2001
|&quot;[[Džejs un Klusais Bobs]]&quot;
|
|-
|''[[Daddy and Them]]''
|
|-
|&quot;[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2002
|&quot;[[Nozagtā vasara]]&quot; (''Stolen Summer'')
|tikai producents
|-
|&quot;[[Citā rindā]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Visu baiļu summa]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Trešais liekais]]&quot; (''The Third Wheel'')
|arī izpildproducents
|-
|''[[Speakeasy]]''
|tikai izpildproducents
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2003
|&quot;[[Kareivja Kellija kauja]]&quot; (''The Battle of Shaker Heights'')
|tikai izpildproducents
|-
|&quot;[[Pārgalvis (filma)|Pārgalvis]]&quot;
|
|-
|''[[Gigli]]''
|
|-
|&quot;[[Samaksa (filma)|Samaksa]]&quot; (''Paycheck'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2004
|&quot;[[Pārdzīvot Ziemassvētkus]]&quot; (''Surviving Christmas'')
|
|-
|&quot;[[Džērsijas meitene]]&quot; (''Jersey Girl'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2005
|&quot;[[Elektra (filma)|Elektra]]&quot;
|
|-
|''[[Feast]]''
|tikai izpildproducents
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2006
|&quot;[[Dzīves izniekotājs]]&quot; (''Man About Town'')
|
|-
|&quot;[[Klerki 2]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Holivudlenda]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Izsvēpēt dūzi]]&quot;
|
|-
|2007
|&quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot;
|tikai režisors un scenārists
|-
|2008
|''[[Gimme Shelter]]''
|dokumentālā filma, režisors
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2009
|&quot;[[Viņš nav tevī ieķēries]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Varas spēles]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Ekstrakts (filma)|Ekstrakts]]&quot; (''Extract'')
|
|-
|2010
|&quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot;
|arī režisors un scenārists
|-
|2011
|&quot;[[Kompānijas vīri]]&quot; (''The Company Men'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot;
|arī režisors un scenārists
|-
|&quot;[[Brīnumā]]&quot; (''To the Wonder'')
|
|-
|2013
|&quot;[[Uz visu banku]]&quot; (''Runner Runner'')
|
|-
|2014
|&quot;[[Neatrodamā]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2016
|&quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Pašnāvnieku vienība]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Grāmatvedis (filma)|Grāmatvedis]]&quot;
|
|-
|''[[Live by Night]]''
|arī režisors, scenārists un producents
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''[[Bending the Arc]]''
|dokumentālā filma, tikai izpildproducents
|-
|&quot;[[Taisnības līga]]&quot;
|arī izpildproducents
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|''[[Triple Frontier]]''
|
|-
|''[[Jay and Silent Bob Reboot]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2020
|''[[The Last Thing He Wanted]]''
|
|-
|&quot;[[Atpakaļceļš (2020. gada filma)|Atpakaļceļš]]&quot;
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2021
|&quot;[[Zeka Snaidera Taisnības līga]]&quot; (''Zack Snyder's Justice League'')
|arī izpildproducents
|-
|&quot;[[Pēdējais duelis]]&quot;
|
|-
|''[[The Tender Bar]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2022
|''[[Deep Water]]''
|
|-
|''[[Jennifer Lopez: Halftime]]''
|dokumentālā filma
|-
|&quot;[[Klerki 3]]&quot; (''Clerks III'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2023
|&quot;[[Air. Milzu lēciens]]&quot;
|arī režisors un producents
|-
|&quot;[[Hipnotika (filma)|Hipnotika]]&quot;
|
|-
|&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;
|titros nav minēts
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2024
|''[[This Is Me... Now: A Love Story]]''
|
|-
|''The Greatest Love Story Never Told''
|dokumentālā filma
|-
|2025
|&quot;[[Grāmatvedis 2]]&quot;
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{Labākais oriģinālscenārijs (Oskars)}}
{{Labākais režisors (Zelta globusa balva)}}
{{Labākais režisors (BAFTA kino balva)}}
{{Reputācijas atjaunošana (Zelta avene)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Afleks, Bens}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji producenti]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:Pokera spēlētāji]]
[[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>k4y4mhl9ipihznfplm22os9u0dgtc17</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolass Keidžs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>140147</id>
    <revision>
      <id>4510589</id>
      <parentid>4349735</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:47:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ precizējums.....</comment>
      <origin>4510589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11764" sha1="21bugeukikl27g7yzj5hv59xa23ulct" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Nikolass Keidžs
 | attēls                  = Nicolas Cage Deauville 2013.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Nikolass Keidžs 2013. gadā
 | dz. vārds               = Nikolass Kims Kopola
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|7}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Kalifornija|Longbīča}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, producents, režisors
 | darbības gadi           = 1980—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = [[Patrīcija Ārkete]] (1995-2001)&lt;br /&gt;[[Lisa Mērija Preslija]] (2002-2004)&lt;br /&gt;Alise Kima (kopš 2004)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = [[68. Kinoakadēmijas balva|1995]]: [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = [[53. Kinoakadēmijas balva|1996]]: [[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris drāmas filmā]] (&quot;[[Pametot Lasvegasu]]&quot;)
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 1996: [[&quot;Labākais aktieris&quot;]] (&quot;Pametot Lasvegasu&quot;)
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Nikolass Kims Kopola'''&lt;ref name=&quot;unlikely&quot;&gt;[http://www.activeboard.com/forum.spark?aBID=136656&amp;p=3&amp;topicID=38697786 “The unlikeliest action hero&quot;]. 10/11/10.&lt;/ref&gt; ({{val|en|Nicolas Kim Coppola}}; dzimis {{dat|1964|1|7}}&lt;ref name=&quot;unlikely&quot;/&gt;&lt;ref name=tiscali&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Nicolas Cage - Biography |url=http://www.tiscali.co.uk/entertainment/film/biography/artist/nicolas-cage/biography/90 |publisher=Tiscali.co.uk |accessdate=2009-10-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100104223921/http://www.tiscali.co.uk/entertainment/film/biography/artist/nicolas-cage/biography/90 |archivedate=2010-01-04 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/1405599/Nicolas-Cage Nicolas Cage] — Encyclopædia Britannica Online, 18.12.2010.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.com/books?id=NP9kAAAAMAAJ&amp;q=%22nicolas+kim+coppola%22&amp;dq=%22nicolas+kim+coppola%22&amp;hl=ru&amp;ei=-9MMTdT2M8WBOt_gxLEJ&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=2&amp;ved=0CC0Q6AEwAQ Contemporary theatre, film, and television] — Gale Research Company, 2000.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://books.google.com/books?id=_1uU6y1qSjQC&amp;q=%22nicolas+kim+coppola%22&amp;dq=%22nicolas+kim+coppola%22&amp;hl=ru&amp;ei=-9MMTdT2M8WBOt_gxLEJ&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=1&amp;ved=0CCgQ6AEwAA Nicolas Cage] — Corinne J. Naden, Rose Blue. Lucent Books, 2003.&lt;/ref&gt; [[Longbīča|Longbīčā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), labāk pazīstams kā '''Nikolass Keidžs''' ({{val|en|Nicolas Cage}}), ir amerikāņu [[aktieris]], producents un režisors. Viņš ir filmējies vairāk nekā 60 filmās, tai skaitā &quot;[[Arizonas audzināšana]]&quot; (1987), &quot;[[Klints (filma)|Klints]]&quot; (1996), &quot;[[Ar ienaidnieka seju]]&quot; (1997), &quot;[[Nozust 60 sekundēs]]&quot; (''Gone in 60 Seconds''; 2000), &quot;[[Nacionālie dārgumi]]&quot; (2004), &quot;[[Rēgu bruņinieks (filma)|Rēgu bruņinieks]]&quot; (2007), &quot;[[Sliktais policists]]&quot; (2009), &quot;[[Jaunie Supervaroņi]]&quot; (''Kick-Ass''; 2010), &quot;[[Rēgu Bruņinieks: Atriebes Gars]]&quot; (2012). 32 gadu vecumā Nikolass Keidžs kļuva par piekto jaunāko aktieri, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākais aktieris par lomu filmā &quot;[[Pametot Lasvegasu]]&quot; (1995). Vēl nominēts 2003. gada Amerikas kinoakadēmijas balvai nominācijā &quot;labākais aktieris&quot; par lomu filmā &quot;[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]&quot; (2002).

Nikolass Keidžs ir no amerikāņu kino aprindās ievērojamās Kopolu dzimtas, tēvocis ir režisors [[Frānsiss Fords Kopola]] (attiecīgi māsīca — režisore [[Sofija Kopola]]), tomēr viņš nomainīja uzvārdu, lai aktiera karjeru veidotu pats, nevis tēvoča slavas ietekmē.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|1982
|''[[Fast Times at Ridgemont High]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1983
|''[[Valley Girl]]''
|
|-
|&quot;[[Izaicinājums]]&quot; (''Rumble Fish'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1984
|''[[Racing with the Moon]]''
|
|-
|&quot;[[Klubs „Cotton”]]&quot; (''The Cotton Club'')
|
|-
|''[[Birdy]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1986
|''[[The Boy in Blue]]''
|
|-
|&quot;[[Pegija Sjū precas]]&quot; (''Peggy Sue Got Married'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1987
|&quot;[[Arizonas audzināšana]]&quot; (''Raising Arizona'')
|
|-
|&quot;[[Mēnessērdzīgais]]&quot; (''Moonstruck'')
|
|-
|1988
|''[[Vampire's Kiss]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1989
|''[[Time to Kill]]''
|
|-
|''[[Never on Tuesday]]''
|epizodiska loma; titros nav minēts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1990
|&quot;[[Mežonīgie sirdīs]]&quot; (''Wild at Heart'')
|
|-
|''[[Fire Birds]]''
|
|-
|''Industrial Symphony No. 1: The Dream of the Brokenhearted''
|koncertfilma
|-
|1991
|''[[Zandalee]]''
|
|-
|1992
|&quot;[[Medusmēnesis Lasvegasā]]&quot; (''Honeymoon in Vegas'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1993
|''[[Amos &amp; Andrew]]''
|
|-
|&quot;[[Pārpratums Redrokvestā]]&quot; (''Red Rock West'')
|
|-
|&quot;[[Slazdā (1993. gada filma)|Slazdā]]&quot; (''Deadfall'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |1994
|''[[Guarding Tess]]''
|
|-
|&quot;[[Tas varētu notikt ar tevi]]&quot; (''It Could Happen to You'')
|
|-
|&quot;[[Ieslodzīti paradīzē]]&quot; (''Trapped in Paradise'')
|
|-
|''A Century of Cinema''
|dokumentālā filma
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1995
|&quot;[[Nāves skūpsts]]&quot; (''Kiss of Death'')
|
|-
|&quot;[[Pametot Lasvegasu]]&quot; (''Leaving Las Vegas'')
|
|-
|1996
|&quot;[[Klints (filma)|Klints]]&quot; (''The Rock'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1997
|&quot;[[Ieslodzīto reiss]]&quot; (''Con Air'')
|
|-
|&quot;[[Ar ienaidnieka seju]]&quot; (''Face/Off'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1998
|&quot;[[Eņģeļu pilsēta]]&quot; (''City of Angels'')
|
|-
|&quot;[[Čūskas acis]]&quot; (''Snake Eyes'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1999
|&quot;[[Astoņi milimetri]]&quot; (''8MM'')
|
|-
|&quot;[[Augšāmceļot mirušos]]&quot; (''Bringing Out the Dead'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2000
|&quot;[[Nozust 60 sekundēs]]&quot; (''Gone in 60 Seconds'')
|
|-
|&quot;[[Ģimenes cilvēks]]&quot; (''The Family Man'')
|
|-
|''Bel Air''
|tikai producents
|-
|&quot;[[Vampīra ēna]]&quot; (''Shadow of the Vampire'')
|tikai producents
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2001
|&quot;[[Kapteiņa Korelli mandolīna]]&quot; (''Captain Corelli's Mandolin'')
|
|-
|''[[Christmas Carol: The Movie]]''
|balss
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2002
|&quot;[[Ar vēju runājošie]]&quot; (''Windtalkers'')
|
|-
|&quot;[[Sonijs]]&quot; (''Sonny'')
|arī režisors un producents
|-
|&quot;[[Adaptācija (filma)|Adaptācija]]&quot; (''Adaptation.'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2003
|&quot;[[Deivida Geila slepenā dzīve]]&quot; (''The Life of David Gale'')
|tikai producents
|-
|&quot;[[Krāpnieki]]&quot; (''Matchstick Men'')
|
|-
|2004
|&quot;[[Nacionālie dārgumi]]&quot; (''National Treasure'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2005
|&quot;[[Kara kungs]]&quot; (''Lord of War'')
|arī producents
|-
|&quot;[[Sinoptiķis (filma)|Sinoptiķis]]&quot; (''The Weather Man'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2006
|&quot;[[Skudru bubulis]]&quot; (''The Ant Bully'')
|balss
|-
|&quot;[[Pasaules tirdzniecības centrs (filma)|Pasaules tirdzniecības centrs]]&quot; (''World Trade Center'')
|
|-
|&quot;[[Klūgu vīrs (2006. gada filma)|Klūgu vīrs]]&quot; (''The Wicker Man'')
|arī producents
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2007
|&quot;[[Rēgu bruņinieks]]&quot; (''Ghost Rider'')
|
|-
|&quot;[[Maltuve]]&quot; (''Grindhouse'')
|
|-
|&quot;[[Pareģis]]&quot; (''Next'')
|arī producents
|-
|&quot;[[Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata]]&quot; (''National Treasure: Book of Secrets'')
|
|-
|2008
|&quot;[[Bīstamā Bangkoka]]&quot; (''Bangkok Dangerous'')
|arī producents
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2009
|&quot;[[Pareģojums (filma)|Pareģojums]]&quot; (''Knowing'')
|
|-
|&quot;[[G-Force: Specvienība]]&quot; (''G-Force'')
|balss
|-
|&quot;[[Sliktais policists]]&quot; (''Bad Lieutenant: Port of Call New Orleans'')
|
|-
|&quot;[[Astrozēns]]&quot; (''Astro Boy'')
|balss
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Kick-Ass: Jaunie supervaroņi]]&quot; (''Kick-Ass'')
|
|-
|&quot;[[Burvja māceklis]]&quot; (''The Sorcerer's Apprentice'')
|arī izpildproducents
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2011
|&quot;[[Raganas laiks]]&quot; (''Season of the Witch'')
|
|-
|&quot;[[Trakais brauciens]]&quot; (''Drive Angry'')
|
|-
|&quot;[[Izsalcis trusis uzbrūk]]&quot; (''Seeking Justice'')
|
|-
|&quot;[[Pārkāpums (filma)|Pārkāpums]]&quot; (''Trespass'')
|
|-
|&quot;[[Rēgu Bruņinieks: Atriebes Gars]]&quot; (''Ghost Rider: Spirit of Vengeance'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2012
|&quot;[[Tūkstoš vārdu]]&quot; (''A Thousand Words'')
|tikai producents
|-
|&quot;[[Nolaupīšana]]&quot; (''Stolen'')
|
|-
|''[[Can't Stand Losing You: Surviving the Police]]''
|dokumentālā filma; tikai producents
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Krūdi]]&quot; (''The Croods'')
|balss
|-
|&quot;[[Sasalusī zeme]]&quot; (''The Frozen Ground'')
|
|-
|&quot;[[Džo (filma)|Džo]]&quot; (''Joe'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2014
|''[[Rage]]''
|
|-
|''[[Outcast]]''
|
|-
|&quot;[[Pamestie (2014. gada filma)|Pamestie]]&quot; (''Left Behind'')
|
|-
|''[[Dying of the Light]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|''[[The Runner]]''
|
|-
|''[[Pay the Ghost]]''
|
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2016
|''[[The Trust]]''
|
|-
|''[[Dog Eat Dog]]''
|
|-
|&quot;[[Snoudens (filma)|Snoudens]]&quot; (''Snowden'')
|
|-
|''[[USS Indianapolis: Men of Courage]]''
|
|-
|''[[Army of One]]''
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2017
|''[[Arsenal (filma)|Arsenal]]''
|
|-
|''[[Vengeance: A Love Story]]''
|
|-
|''[[Inconceivable]]''
|
|-
|''[[Mom and Dad]]''
|
|-
| rowspan=&quot;7&quot; |2018
|''[[Mandy]]''
|
|-
|''[[Looking Glass]]''
|
|-
|''[[The Humanity Bureau]]''
|
|-
|&quot;[[Policijas kods 211]]&quot; (''211'')
|
|-
|&quot;[[Tīņu Titāni. Aiziet uz kino!]]&quot; (''Teen Titans Go! To the Movies'')
|balss
|-
|&quot;[[Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē]]&quot; (''Spider-Man: Into the Spider-Verse'')
|balss
|-
|''[[Between Worlds]]''
|
|-
| rowspan=&quot;7&quot; |2019
|''[[Love, Antosha]]''
|balss; dokumentālā filma
|-
|''[[A Score to Settle]]''
|arī izpildproducents
|-
|&quot;[[Krāsa ārpus kosmosa]]&quot; (''Color Out of Space'')
|
|-
|&quot;[[Narkobarons]]&quot; (''Running with the Devil'')
|
|-
|''[[Kill Chain]]''
|
|-
|''[[Primal]]''
|
|-
|''[[Grand Isle]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2020
|''[[Jiu Jitsu]]''
|
|-
|&quot;[[Krūdi 2: Jauna ēra]]&quot; (''The Croods: A New Age'')
|balss
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2021
|''[[Prisoners of the Ghostland]]''
|
|-
|''[[Willy's Wonderland]]''
|arī producents
|-
|&quot;[[Cūka (filma)|Cūka]]&quot; (''Pig'')
|arī producents
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022
|&quot;[[Spoža talanta nepanesamais smagums]]&quot; (''The Unbearable Weight of Massive Talent'')
|arī producents
|-
|''[[Butcher's Crossing]]''
|
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |2023
|''[[The Old Way]]''
|
|-
|&quot;[[Renfīlds]]&quot; (''Renfield'')
|
|-
|&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot; (''The Flash'')
|epizodiska loma; titros nav minēts
|-
|&quot;[[Cīņa ar velnu]]&quot; (''Sympathy for the Devil'')
|arī producents
|-
|''[[The Retirement Plan]]''
|
|-
|&quot;[[Sapņu scenārijs]]&quot; (''Dream Scenario'')
|arī producents
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2024
|''[[Arcadian]]''
|arī producents
|-
|&quot;[[Sērfotājs (filma)|Sērfotājs]]&quot; (''The Surfer'')
|arī producents
|-
|&quot;[[Dvēseļu kolekcionārs]]&quot; (''Longlegs'')
|arī producents
|-
|2025
|''[[Gunslingers]]''
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}}
{{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Keidzzs, Nikolass}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]</text>
      <sha1>21bugeukikl27g7yzj5hv59xa23ulct</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Camp Nou</title>
    <ns>0</ns>
    <id>142038</id>
    <revision>
      <id>4510538</id>
      <parentid>4471878</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:35:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33595" sha1="geuki8p9957vnwjmpp9hy49pttbjbah" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}{{Sporta būves infokaste
| UEFA_rating = 5
| broke_ground = 
| built = 1954.—1957. gadā
| cap_football = 105 000
| cost = [[Eiro|€]] 1,73 miljardi
| dimensions = 105 x 68 m
| image = Camp Nou aerial.jpg
| latNS = N
| latd = 41
| latm = 22
| lats = 51.13
| longEW = E
| longd = 2
| longm = 7
| longs = 22.09
| location = {{vieta|Spānija|Barselona}}
| map_type = Spānija
| name = Camp Nou
| opened = {{dat|1957|9|24||bez}}
| surface = zāle
| tnants = ''[[FC Barcelona]]''
| renovated = 2026 (plānots)&lt;ref name=&quot;FC Barcelona&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.es/es/noticias/2653570/el-fc-barcelona-presenta-las-mejoras-del-proyecto-del-futuro-camp-nou-en-el-colegio-de-arquitectos-de-catalunya/amp|title=FC Barcelona presents the improvements to the future Camp Nou project at the College of Architects of Catalonia|publisher=FC Barcelona|accessdate={{dat|2023|10|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| expanded = 1982, 1994,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/camp-nou/history|title=Camp Nou History|publisher=FC Barcelona|accessdate={{dat|2023|10|10|bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026 (plānots)&lt;ref name=&quot;FC Barcelona&quot; /&gt;
| owner = [[FC Barcelona]]
| scoreboard = [[Sony]]
| record_attendance = 120,000 ([[FC Barcelona|Barcelona]] pret [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]), 1986&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arxiu.fcbarcelona.cat/web/castellano/club/historia/records/rec_colectius.html|title=Cifras Récords del FC Barcelona|publisher=FCBarcelona.cat|accessdate={{dat|2023|10|10|bez}}}}&lt;/ref&gt;
| website = [https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/camp-nou/ Oficiālā mājaslapa]
| tenants = [[FC Barcelona]] (1957–''pašlaik'')
| architect = Fransesks Mithanss un Hoseps Soterass
}}

'''''Camp Nou''''' ({{izrunā|kamˈnɔw}}, tulkojumā &quot;Jaunais laukums&quot;) ir futbola stadions [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]]. Stadions tika atklāts {{dat|1957|9|24|}}. Te savas mājas spēles aizvada [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas]] klubs [[FC Barcelona]]. Stadionā ir 105 000 vietas, kas to padara par lielāko futbola stadionu Eiropā. Būvēts 1954.—1957. gadā. ''Camp Nou'' ir notikušas vairākas starptautiska mēroga spēles, tai skaitā divi [[UEFA Čempionu līga]]s fināli un [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpisko spēļu]] futbola turnīrs. Līdz 2000. gadam stadiona nosaukums bija ''Estadi del FC Barcelona'' (no spāņu valodas FC Barcelona stadions). [[UEFA]] šim stadionam ir piešķīrusi [[UEFA stadionu kategorijas|piecu zvaigžņu reitingu]]. ''Camp Nou'' stadiona laukums ir 105×68 m liels.

== Vēsture ==

=== Celtniecība ===
''Camp Nou'' celtniecība sākās 1954. gada 28. martā, jo iepriekšējam Barselonas stadionam [[Camp de Les Corts]] nebija vietas paplašināšanai. Lai gan to sākotnēji bija plānots saukt par ''Estadi del FC Barcelona'', ​​tika izmantots populārākais nosaukums ''Camp Nou'' (&quot;jaunais laukums&quot;).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/spotify-camp-nou|title=Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

1950. gada 14. novembrī toreizējais FC Barcelona prezidents Agusti Montals i Galobarts panāca labvēlīgus apstākļus,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=El Barça vist per dins: pinzellades de la penúltima generació|url=https://books.google.com/books?id=_uW5SAAACAAJ|publisher=Pagès Editors|date=2003|isbn=978-84-9779-095-6|first=Josep Mussons i|last=Mata}}&lt;/ref&gt; lai iegūtu zemi jauna stadiona celtniecībai, kas atradās ''Hospitalet de Llobregat'', bet vēlāk tā ar Barselonas pilsētas domes starpniecību tika apmainīta pret citu zemi ''Les Corts'' apkārtnē. Projekta komisija 1951. gada februārī ieteica citu vietu. Oficiālais pirkums notika divus gadus vēlāk.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Franseska Miro-Sansa iecelšana FC Barcelona prezidenta amatā 1953. gada 14. novembrī paredzēja projekta atsākšanu. Nākamā gada februārī Miro-Sanss nolēma par labu 1950. gadā iegūtajai zemei, un
1954. gada 28. martā tika ielikts pirmais stadiona akmens.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hemeroteca.lavanguardia.com/preview/1954/03/30/pagina-22/32788174/pdf.html?search=miro%20sans|title=Hemeroteca - La Vanguardia - Home|website=hemeroteca.lavanguardia.com|access-date=2023-10-11|archive-date=2023-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20231011142700/https://hemeroteca.lavanguardia.com/preview/1954/03/30/pagina-22/32788174/pdf.html?search=miro%20sans}}&lt;/ref&gt; Vairāku tūkstošu cilvēku gājiens devās no ''Camp de Les Corts'' uz ''La Masia de Can Planes'', kur notika pirmā akmens ielikšanas svinīgā ceremonija.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Projekts tika pabeigts gadu vēlāk, kad klubs uzticēja celtniecību būvfirmai ''Ingar SA''. Darbiem bija paredzēts ilgt astoņus mēnešus, taču izmaksas bija vairāk nekā četras reizes lielākas nekā gaidīts, sasniedzot 288 miljonus [[Spānijas peseta|pesetu]]. Ar hipotēku un aizdevumu palīdzību klubam izdevās pabeigt projektu, vairākus gadus aizņemoties lielus aizdevumus. Klubs cerēja segt izmaksas, pārdodot ''Les Corts'' zemi, taču Barselonas pilsētas domei bija vajadzīgi pieci gadi, lai to pārkvalificētu, izraisot zināmu ekonomisko grūtību periodu. Visbeidzot, valsts un Spānijas valdības vadītājs, tā laikā diktators [[Fransisko Franko]] atļāva ''Les Corts'' zemes pārkvalificēšanu un pielika punktu Barselonas kluba krīzei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://prouespeculacio.org/wp-content/uploads/2009/12/Anteriors-requalificaccions-bar%C3%A7a.pdf|title=&quot;Franco acabó con la deuda del Barça&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210406210939/http://prouespeculacio.org/wp-content/uploads/2009/12/Anteriors-requalificaccions-bar%C3%A7a.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/2007/09/22/mas_futbol/1190442414_850215.html|title=Franco acabó con la deuda e hizo posible el estadio|last=AS|first=Diario|website=AS.com|access-date=2023-10-11|date=2007-09-22|language=es}}&lt;/ref&gt; ''Camp Nou'' būvniecības darbu laikā ''La Masia'' kalpoja kā maketu izgatavošanas darbnīca un darba vieta arhitektiem un celtniekiem.

Stadiona arhitekti bija Fransesks Mithanss un Hoseps Soterass, sadarbojoties ar Lorenco Garsiju—Barbonu.&lt;ref name=&quot;fcbarcelona.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/spotify-camp-nou|title=Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

Visbeidzot, 1957. gada 24. septembrī, ''La Mercè'' svētkos, ''Camp Nou'' tika atklāts.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://hemeroteca-paginas.mundodeportivo.com/EMD02/HEM/1957/09/25/MD19570925-003.pdf|title=&quot;Fiestas inaugurales del Estadio de Barcelona&quot;}}&lt;/ref&gt; Notika svinīga mise, kuru vadīja arhibīskaps un atklāšanas ceremoniju milzīgā stadiona tribīnēs apmeklēja aptuveni 90 000 cilvēku. Pasākuma laikā laukumā parādē soļoja futbola klubi no visas [[Katalonija]]s un dažādas Barselonas komandas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.cat/ca/fitxa/643900/1950-61-kubala-i-el-seu-temps|title=1950-61. Kubala i el seu temps|website=www.fcbarcelona.cat|access-date=2023-10-11|language=ca}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Camp Nou més que un club.jpg|thumb|Viena no stadiona tribīnēm ar [[FC Barcelona]] moto ''Més que un club,'' kas nozīmē &quot;Vairāk nekā klubs&quot;]]
Tāpat kā [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] ''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'', arī ''Camp Nou'' stadiona celtniecību iedvesmojis ''[[De Kuip]]'' stadions, [[Roterdamas &quot;Feyenoord&quot;]] mājvieta, kas tika uzcelts 1937. gadā, un ap laukumu bija ovāli gredzeni, kā rezultātā tika izveidotas nepārtrauktas tribīnes bez atvērtiem stūriem.

=== Priekšvēsture un 1982. gada FIFA Pasaules kauss ===
1972. gada maijā ''Camp Nou'' notika pirmais [[Eiropas kausu ieguvēju kauss|Eiropas kausa ieguvēju kausa]] finālu starp [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]] un [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]. &quot;Rangers&quot; uzvarēja mačā ar rezultātu 3:2. Elektroniskie tablo stadionā tika uzstādīti 1975. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavanguardia.com/deportes/barsa-madrid/20121004/54352256616/cuatro-barras-camp-nou.html|title=El día de las cuatro barras en el Camp Nou|website=La Vanguardia|access-date=2023-10-11|date=2012-10-03|language=es}}&lt;/ref&gt;

Gaidot [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausu]], stadions tika paplašināts 1980. gadā, pievienojot ložas, VIP atpūtas telpas, jaunu preses zonu un trešā līmeņa izbūvi. Paplašinot stadionu, tika pievienotas 22 150 jaunas vietas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://hemeroteca-paginas.mundodeportivo.com/EMD01/HEM/1980/03/05/MD19800305-006.pdf|title=&quot;L'assamblea ha dit sí a l'ampliació de l'estadi&quot;}}&lt;/ref&gt; kopējais sēdvietu skaits tika palielināts līdz 71 731, un stāvvietu ietilpība tika palielināta par 16 500 līdz 49 670, palielinot stadiona kopējo ietilpību (apvienojot sēdvietas un stāvvietas) līdz 121 401.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://informesdelaconstruccion.revistas.csic.es/index.php/informesdelaconstruccion/issue/view/225|title=&quot;Ampliación del estadio Nou Camp/Barcelona&quot;}}&lt;/ref&gt; FC Barcelona apmeklētības rekords tika uzstādīts 1986. gada 5. martā [[1985.—1986. gada Eiropas kausa sezona|Eiropas kausa izcīņas]] ceturtdaļfinālā pret [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]] 120 000 skatītāju klātbūtnē, kas ir tikai par 1401 mazāk nekā stadiona ietilpība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/take-five-the-largest-sports-stadiums-in-europe-1.4028065|title=Take Five: the largest sports stadiums in Europe|website=The Irish Times|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mundodeportivo.com/futbol/fc-barcelona/20190502/461995116214/camp-nou-mejores-entradas-espectadores-remodelacion-1999-barca-barcelona-fc-barcelona.html|title=Las seis mejores entradas del Camp Nou desde su remodelación en 1999|website=Mundo Deportivo|access-date=2023-10-11|date=2019-05-02|language=es}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Campnou colors.jpg|thumb|Skats uz līdzjutējiem spēles laikā, kur redzamas FC Barcelona krāsas]]
''Camp Nou'' bija viens no vairākiem stadioniem, kurā notika 1982. gada Pasaules kausa spēles, un 13. jūnijā tajā notika inaugurācijas ceremonija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Inauguración Mundial España 1982 World Cup 82|url=https://www.youtube.com/watch?v=gwX8V0rlPhE|accessdate=2023-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Deportes en el Archivo de RTVE: Inauguración del Mundial España'82 {{!}} RTVE Play|url=https://www.rtve.es/play/videos/deportes-en-el-archivo-de-rtve/168557-i10513-futbol-campeonato-d-20170223143245384-hq/3924525/|date=2023-04-04|accessdate=2023-10-11|language=es}}&lt;/ref&gt; Tajā notika visvairāk spēļu šajā turnīrā nekā jebkurā no 16 citiem stadioniem, tostarp atklāšanas spēle, kurā notika tradicionālās atklāšanas ceremonijas. 95 000 skatītāju priekšā [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] atklāšanas mačā ar 1:0 sarūgtināja čempioni [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/videos/world-cup-highlights-argentina-belgium-spain-1982-2398111|title=&quot;World Cup Highlights: Argentina - Belgium, Spain 1982 - FIFA.com&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/artanddesign/picture/2014/jun/18/diego-maradona-belgium-1982-world-cup-football|title=Maradona v Belgium, 1982 - a picture from the past|last=Dhaliwal|first=Ranjit|website=the Guardian|access-date=2023-10-11|date=2014-06-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam stadionā notika trīs spēles starp [[PSRS futbola izlase|Padomju Savienību]], [[Polijas futbola izlase|Poliju]] un Beļģiju, kurās Polija uzvarēja un kvalificējās pusfinālam, kur tā spēlēja ar [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], zaudējot ar 2:0; Itālija izcīnīja uzvaru finālspēlē, kas tika aizvadīta Madrides &quot;Real&quot; kluba stadionā ''Santiago Bernabéu''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=59/results/matches/match=749/report.html|title=&quot;1982 FIFA World Cup Spain&quot;}}&lt;/ref&gt;

''Camp Nou'' norisinājās arī [[1999. gada UEFA Čempionu līga]]s finālspēle starp [[Manchester United FC|Manchester United]] un [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]. &quot;Bayern&quot; jau sestajā minūtē izvirzījās vadībā ar [[Mario Baslers|Mario Baslera]] gūtajiem vārtiem un saglabāja pārsvaru līdz pat 90. minūtei, bet &quot;United&quot; atspēlējās un guva uzvaru ar [[Tedijs Šerinhems|Tedija Šeringema]] un [[Ūle Gunnars Sulšērs|Ūles Gunnara Sulšēra]] vārtiem kompensācijas laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/sport/football/353842.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} United crowned kings of Europe|website=news.bbc.co.uk|access-date=2023-10-11}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Barcelona 273.JPG|thumb|Stadiona galvenās tribīnes ārējais skats]]

=== Attīstība ===
Gadu gaitā stadiona ietilpība ir ļoti mainījusies — sākumā tā bija 106 146, bet līdz [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai tā pieauga līdz 121 401.

Tāpat kā FC Barcelona, ''Camp Nou'' ir mājas arī [[Katalonijas futbola izlase]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gq-magazine.co.uk/article/catalonia-are-the-best-non-recognised-national-team-in-the-world|title=Catalonia are the best non-recognised national team in the world|last=Nast|first=Condé|website=British GQ|access-date=2023-10-11|date=2019-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Stadions bieži tiek izmantots citiem futbola notikumiem. 1989. gada 24. maijā šeit notika [[1988.—1989. gada Eiropas kausa sezona|Eiropas Kausa]] finālspēle starp [[AC Milan]] un [[Steaua Bucuresti]], kurā itāļu klubs uzvarēja ar 4:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=642209&amp;cc=5739|title=&quot;Warnings from history for Manchester United&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2012|03|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120320011447/http://soccernet.espn.go.com/columns/story?id=642209&amp;cc=5739}}&lt;/ref&gt; ''Camp Nou'' notika daļa no futbola sacensībām, tostarp fināls, [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada]] vasaras olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1992/1992s2.pdf|title=1992 Summer Olympics official report.|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2008|05|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080528011647/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1992/1992s2.pdf}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Barcelona vs Inter 2019 4.jpg|thumb|Stadiona iekšpuse ar tā pašreizējo ietilpību 99 354 [[UEFA Čempionu līga]]s spēlē starp FC Barcelona un [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]] 2019. gadā]]
Pēc 1982. gada ''Camp Nou'' nav bijušas lielas izmaiņas, izņemot kluba muzeja atvēršanu 1984. gadā. Stadions tika renovēts 1993.—1994. gadā, kad laukums tika pazemināts par 2,5 metriem (8 pēdām). Laikus 1998.—1999. gada sezonai tika pabeigta jaunā preses loža, prezidenta tribīne un ložas, jauna autostāvvieta zem galvenās tribīnes un jaunas apgaismojuma un skaņas sistēmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcbarcelona.cat/web/english/club/club_avui/informacio_corporativa/barca_enxifres/barca_enxifres.html|title=&quot;Information&quot;}}&lt;/ref&gt; Laikā no 1998. līdz 1999. gadam UEFA novērtēja ''Camp Nou'' kā piecu zvaigžņu stadionu tā pakalpojumu un funkcionalitātes dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/stadium/a-top-rated-stadium|title=Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan tautā to sauc par ''Camp Nou'', stadiona oficiālais nosaukums kopš tā pabeigšanas faktiski bija “Estadi del FC Barcelona”, un tikai 2000.—2001. gada sezonā kluba dalībnieki nobalsoja par stadiona oficiālu pārdēvēšanu tā populārajā segvārdā.&lt;ref name=&quot;fcbarcelona.com&quot;/&gt;

Stadionā ir piemiņlietu veikals, mini laukumi treniņu spēlēm un kapliča priekš spēlētājiem. Stadionā atrodas arī otrs apmeklētākais muzejs Katalonijā — Barselonas muzejs, kuru gadā apmeklē vairāk nekā 1,2 miljoni apmeklētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www20.gencat.cat/docs/CulturaDepartament/Cultura/Temes/Museus/Area%20de%20Difusio%20i%20Explotacio/Estad%C3%ADstiques%20de%20museus/2008/2008.%20Visites%20(per%20ordre%20de%20nom%20del%20museu).pdf|title=&quot;Visites per ordre de nom del museu&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2011|07|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110725184937/http://www20.gencat.cat/docs/CulturaDepartament/Cultura/Temes/Museus/Area%20de%20Difusio%20i%20Explotacio/Estad%C3%ADstiques%20de%20museus/2008/2008.%20Visites%20(per%20ordre%20de%20nom%20del%20museu).pdf}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 1. oktobrī FC Barselona līgas spēle pret [[UD Las Palmas|Las Palmas]] tika aizvadīta tukšā ''Camp Nou'' laukumā, jo reģionā valdīja politiski nemieri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/01/barcelona-las-palmas-empty-camp-nou-real-madrid-espanyol|title=Lionel Messi helps Barcelona extend perfect start at empty Camp Nou|work=The Guardian|access-date=2023-10-11|date=2017-10-01|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Renovācija un paplašināšana ==
Klubs izsludināja starptautisku konkursu par stadiona pārbūvi, lai atzīmētu stadiona piecdesmito gadadienu. Mērķis bija padarīt objektu par integrētu un labi redzamu pilsētvidi un padarīt to par trešo lielāko stadionu pasaulē pēc sēdvietu skaita aiz [[Narendra Modi stadions|Narendra Modi stadiona]] [[Indija|Indijā]] (132 000 vietu) un [[Ninnado 1. maija stadions|Ninnado 1. maija stadiona]] [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] (114 000 vietas).

2007. gada 18. septembrī britu arhitekts Normans Fosters un viņa uzņēmums tika izvēlēti ''Camp Nou'' &quot;pārstrukturēšanai&quot;. Plāns ietvēra aptuveni 6000 sēdvietu pievienošanu ar maksimālo ietilpību 105 000 ar aplēsēm 250 miljonu eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fosterandpartners.com/projects/1552/default.aspx|title=&quot;Camp Nou&quot;. Fosters + Partners.|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2011|06|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110624040617/http://www.fosterandpartners.com/Projects/1552/Default.aspx}}&lt;/ref&gt; FC Barcelona valde apstiprināja sava bijušā treniņu laukuma (Mini Estadi) pārdošanu, kam bija ievērojama pretestība, lai finansētu pārbūvi. Projektu bija plānots sākt 2009. gadā un pabeigt 2011.—2012. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2007/sep/24/football.architecture|title=Foster to give Camp Nou Gaudí-inspired facelift|work=The Guardian|access-date=2023-10-11|date=2007-09-24|last=Hamilos|first=Paul|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Taču 2008. gada finanšu krīzes dēļ tika atlikta treniņu laukuma pārdošana un arī pārbūves projekts. 2010. gada maijā Sandro Rosels, toreizējais FC Barcelona prezidenta amata kandidāts, noraidīja iespēju pārdot ''Mini Estadi'', un viņa ievēlēšana 2010. gada 30. jūnijā faktiski apturēja ''Camp Nou'' pārbūves plānu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lavanguardia.es/deportes/noticias/20100520/53931312016/rosell-veria-como-una-muy-mala-noticia-vender-los-terrenos-del-miniestadi.html|title=&quot;Rosell vería como una &quot;muy mala noticia&quot; vender los terrenos del Miniestadi&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2010|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100830201142/http://www.lavanguardia.es/deportes/noticias/20100520/53931312016/rosell-veria-como-una-muy-mala-noticia-vender-los-terrenos-del-miniestadi.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mundodeportivo.com/20100701/laporta-un-elefant-en-el-palco_53956573877.html|title=Laporta, un 'elefant' en el palco|website=Mundo Deportivo|access-date=2023-10-11|date=2010-07-01|language=es}}&lt;/ref&gt;

2014. gada janvārī FC Barcelona direktoru padome finansiālu ierobežojumu dēļ noraidīja iespēju būvēt jaunu stadionu un tā vietā izvēlējās pārveidot ''Camp Nou'', lai palielinātu ietilpību līdz 105 000.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25819769|title=Barcelona to stay at Nou Camp|work=BBC Sport|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Bija paredzēts, ka projekts norisināsies no 2017. gada līdz 2021. gada sākumam, un tā izmaksas būs aptuveni 495 miljoni [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] (600 miljoni [[eiro]]), padarot to par vienu no dārgākajām paplašināšanām, rēķinot uz vienu vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/soccer/barcelona-opt-for-600-million-redevelopment-of-nou-camp-rather-than-new-stadium/29933290.html|title=Barcelona opt for €600 million redevelopment of Nou Camp rather than new stadium|website=Independent.ie|access-date=2023-10-11|date=2014-01-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/news|title=Club news {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada maijā klajā nāca precizēts plāns, kurā plānots virs tribīnēm pievienot nojumi un detalizētāk parādīti sēdvietu paplašināšanas plāni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.foxsoccer.com/post/119953194197/barcelona-reveals-plans-for-camp-nou-release|title=&quot;Barcelona reveals plans for Camp Nou, release...&quot; FOX Sports on MSN.|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150526215304/http://blog.foxsoccer.com/post/119953194197/barcelona-reveals-plans-for-camp-nou-release}}&lt;/ref&gt; Būvniecība tika plānota 2019. gadā, lai to sāktu 2020. gada vasarā un pabeigtu 2024. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2019/09/23/5d88dc1fe2704efa318b4569.html|title=Barcelona estimate New Camp Nou completion in 2024|website=MARCA in English|access-date=2023-10-11|date=2019-09-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 28. aprīlī pēc vairākkārtējas kavēšanās Barselonas pilsētas dome piešķīra licenci renovācijai pēc 2021.—2022. gada sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/news/2594099/agreement-on-the-transformation-of-espai-barca-and-work-on-new-camp-nou-to-begin-in-june|title=Agreement on the transformation of Espai Barça and work on new Camp Nou to begin in June|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Renovācijas darbi stadionā sākās 2023. gada 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/news/3526899/work-officially-under-way-inside-spotify-camp-nou|title=Work officially under way inside Spotify Camp Nou|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Renovācijas uzmanības centrā būs stadiona pirmā un otrā līmeņa tehnoloģiju aspekti. Trešo līmeni plānots nojaukt 2023. gada vidū, un renovāciju paredzēts pabeigt 2025.—2026. gada sezonā. Renovācijas laikā FC Barselona pārcelsies uz [[Estadi Olímpic Lluís Companys]] stadionu [[Montžuika kalns|Montžuika kalnā]], Barselonā.

== Citi pielietojumi ==
{{Panorama|image=File:Camp Nou Panoramic Interior View.jpg|height=351|width=1158|alt=|caption={{center|Stadiona panorāmas skats}}}}''Camp Nou'' ir ticis izmantots dažādiem notikumiem, ne tikai futbolam. Tajā bieži rīkoti lieli koncerti. Daži ievērojami augsta līmeņa notikumi ir šādi:

* [[Romas pāvests]] [[Jānis Pāvils II]] 1982. gada 17. novembrī noturēja [[Mise|misi]] vairāk nekā 121 500 cilvēku lielai draudzei, kļūstot par Barselonas goda pilsoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pqasb.pqarchiver.com/thestar/access/818978971.html?dids=818978971:818978971&amp;FMT=ABS&amp;FMTS=ABS:FT&amp;type=current&amp;date=Apr+08%2C+2005&amp;author=Cathal+Kelly&amp;pub=Toronto+Star&amp;desc=Pope%27s+team%3F+Myths+never+had+a+prayer&amp;pqatl=google|title=&quot;Pope's team? Myths never had a prayer&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2012|01|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120112102207/http://pqasb.pqarchiver.com/thestar/access/818978971.html?dids=818978971:818978971&amp;FMT=ABS&amp;FMTS=ABS:FT&amp;type=current&amp;date=Apr+08%2C+2005&amp;author=Cathal+Kelly&amp;pub=Toronto+Star&amp;desc=Pope%27s+team%3F+Myths+never+had+a+prayer&amp;pqatl=google}}&lt;/ref&gt;
* [[Hulio Iglesiass]] šeit uzstājās koncertā 1983. gada 5. septembrī un 1988. gada 8. septembrī.
* [[Brūss Springstīns]] šeit uzstājās 1988. gada 3. augustā 90 000 fanu priekšā. Viņš uzstājās atkārtoti 2008. gada 19. un 20. jūlijā un 2016. gada 16. maijā.
* 1988. gada 9. augustā [[Maikls Džeksons]] uzstājās 95 000 līdzjutēju priekšā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.trekiz.com/standardtour-9771-20411/Camp-Nou-Experience-%28FC-Barcelona%29.html|title=&quot;Camp Nou Experience (FC Barcelona) – Trekiz&quot;|access-date={{dat|2023|10|11||bez}}|archive-date={{dat|2015|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150925105732/http://www.trekiz.com/standardtour-9771-20411/Camp-Nou-Experience-%28FC-Barcelona%29.html}}&lt;/ref&gt;
* 1988. gada 10. septembrī ''Human Rights Now!'' labdarības koncertā, ko organizēja [[Amnesty International]], lai atbalstītu cilvēktiesības, piedalījās Brūss Springstīns, [[Sting]]s, [[Pīters Geibriels]], [[Jusū N'Dūrs]], [[Treisija Čepmena]] un [[El Último de la Fila]].[[Attēls:U2 360 Tour Camp Nou2.jpg|thumb|Grupa [[U2]] uzstājas ''Camp Nou'' tūrē ''U2 360° Tour'']]
* [[Trīs tenori|Trīs tenoru]] — [[Hosē Karerass|Hosē Karerasa]], [[Plasido Domingo]] un [[Lučāno Pavaroti]] koncerts notika 1997. gada 13. jūlijā.
* [[U2]] stadionā uzstājās trīs reizes: pirmo reizi 2005. gada 7. augustā, 81 269 skatītāju priekšā. Otrā un trešā reize bija 2009. gada 30. jūnijā un 2. jūlijā, kopā 182 055 skatītāju priekšā.

2014. gada 4. novembrī [[Ligue Nationale de Rugby]] (LNR), kas pārvalda Francijas profesionālās regbija savienības līgas, paziņoja, ka 2015.—2016. gada [[Top 14]] fināls notiks ''Camp Nou'' 2016. gada 24. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnr.fr/top-14-le-point-la-finale-2016-du-top-14-au-camp-nou-a-barcelone-04-11-2014-2-17-19269,19269.html|title=&quot;La Finale 2016 du TOP 14 au Camp Nou, à Barcelone !&quot;}}&lt;/ref&gt; &quot;Top 14&quot; fināls tradicionāli notiek [[Parīze]]s [[Sendenī]] priekšpilsētas stadionā [[Stade de France]]. Tomēr [[2015. gada Pasaules kauss regbijā|2015. gada Pasaules kausa regbijā]] plānošanas dēļ 2015.—2016. gada Francijas sezona tika pārcelta par vairākām nedēļām, savukārt &quot;Stade de France&quot; vairs nebija pieejams, jo tā bija galvenā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2016]] norises vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/rugby/|title=Rugby Teams, Scores, Stats, News, Fixtures, Results, Tables|website=ESPN.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Mačs galu galā pulcēja 99 124 cilvēkus, uzstādot jaunu vietējās regbija savienības spēles apmeklētības rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Rugby/Actualites/En-battant-toulon-le-racing-92-est-sacre-champion-de-france/698977|title=En battant Toulon, le Racing 92 est sacré champion de France|website=L'Équipe|access-date=2023-10-11|language=fr}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 18. maijā pirmā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] &quot;Superlīgas&quot; spēle regbijā tika rīkota ''Camp Nou'' laukumā, kad &quot;Catalans Dragons&quot; ar 33:16 uzvarēja &quot;Wigan Warriors&quot;. Šis mačs uzstādīja augstākās līgas apmeklētības rekordu regulārās sezonas spēlē, piesaistot 31 555 līdzjutējus.

2022. gadā Barselonā bija lielākais zināmais sieviešu futbola apmeklējums kopš [[1971. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|1971. gada Pasaules kausa]] fināla,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spox.com/de/sport/fussball/frauen-fussball/2204/Artikel/fc-barcelona-weltrekord-im-camp-nou-ist-keiner-frauenfussball-champions-league.html|title=Frauenfußball: Weltrekord des FC Barcelona im Camp Nou ist keiner|last=GmbH|first=Perform Media Deutschland|website=www.spox.com|access-date=2023-10-11|date=2022-04-22|language=de|archive-date=2022-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20220422092106/https://www.spox.com/de/sport/fussball/frauen-fussball/2204/Artikel/fc-barcelona-weltrekord-im-camp-nou-ist-keiner-frauenfussball-champions-league.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://espndeportes.espn.com/futbol/mexico/nota/_/id/10257566/mexico-femenil-1971-record-asistencia-estadio-barcelona|title=Barcelona presume récord de asistencia femenil, aunque México tiene uno mayor|website=ESPNdeportes.com|access-date=2023-10-11|date=2022-04-22|language=es}}&lt;/ref&gt; [[Meksikas sieviešu futbola izlase|Meksika]]—[[Dānijas sieviešu futbola izlase|Dānija]] (110 000 skatītāji), [[Estadio Azteca|Azteca stadionā]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://grantwahl.substack.com/p/redefining-the-sport-redefining-the|title=Premium: Barça Femení—Redefining the Sport, Redefining the Culture|last=Wahl|first=Grant|website=Fútbol with Grant Wahl|access-date=2023-10-11|date=2022-04-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.news.yahoo.com/record-91553-fans-watch-barcelona-women-oust-real-madrid-from-champions-league-video-185612760.html|title=Record 91,553 fans watch Barcelona women oust Real Madrid from Champions League (video)|website=Yahoo News|access-date=2023-10-11|date=2022-03-30|language=en|archive-date=2022-07-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220728201600/https://uk.news.yahoo.com/record-91553-fans-watch-barcelona-women-oust-real-madrid-from-champions-league-video-185612760.html}}&lt;/ref&gt; Madrides &quot;Real&quot; un &quot;Wolfsburg&quot; bija viesu komandas ''Camp Nou'' [[2021.—2022. gada UEFA Sieviešu čempionu līga|Sieviešu Čempionu līgā]] (91 553 un 91 648 skatītāji).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

== Transports ==
[[Attēls:Estació Av. Xile Trambaix 03.jpg|thumb|&quot;Avinguda de Xile&quot; stacija]]
Līdz stadionam var nokļūt ar [[Barselonas metro]], tuvākās stacijas ir &quot;Palau Reial&quot;, &quot;Maria Cristina&quot; un &quot;Les Corts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/club/facilities/spotify-camp-nou/getting-to-camp-nou|title=How to get to the Spotify Camp Nou {{!}} FC Barcelona Official Channel|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2023-10-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Visas atrodas 500 līdz 1000 metru (0,31 līdz 0,62 jūdzes) attālumā no ''Camp Nou'', atkarībā no tā, kuri no stadiona vārtiem (pieejām) tiek izmantoti. Parasti metro pakalpojumi tiek palielināti, kad notiek mačs, radot ievērojamus pasažieru sastrēgumus.

Tiek būvēta jauna stacija ar nosaukumu &quot;Avinguda de Xile / Camp Nou&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ccma.cat/324/el-camp-nou-donara-nom-a-una-estacio-de-la-futura-l9-gracies-a-la-campanya-impulsada-pel-programa-hat-trick-barca/noticia/395987/|title=El Camp Nou donarà nom a una estació de la futura L9 gràcies a la campanya impulsada pel programa &quot;Hat-trick Barça&quot;|last=324cat|website=CCMA|access-date=2023-10-11|date=2009-07-17|language=ca}}&lt;/ref&gt;

Aptuveni 680 metrus (0,42 jūdzes) no ''Camp Nou'' atrodas &quot;Avinguda de Xile&quot; stacija.

Stadionu apkalpo arī vairāki autobusu maršruti. Neatkarīgi no parastajiem maršrutiem, ir arī divi īpaši maršruti uz ''Plaça de Mossèn Jacint Verdagueruz'' un ''Plaça de Catalunya'' dienās, kad notiek spēles.

Stadions atrodas 13,7 kilometru attālumā no starptautiskās [[Barselonas Elpratas lidosta|Elpratas lidostas]].

== 1982. gada FIFA Pasaules kauss ==
Stadions bija viens no 17 laukumiem [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] turnīrā, kurā notika šīs spēles:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!1. komanda
!Rezultāts
!2. komanda
!Apmeklētība
|-
|1982. gada 13. jūnijs
|{{fb|Argentīna}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;0—1&lt;/div&gt;
|{{fb|BEL}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;95,000&lt;/div&gt;
|-
|1982. gada 28. jūnijs
|{{fb|Polija}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;3—0&lt;/div&gt;
|{{fb|BEL}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;65,000&lt;/div&gt;
|-
|1982. gada 1. jūlijs
|{{fb|BEL}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;0—1&lt;/div&gt;
|{{fb|URS}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;45,000&lt;/div&gt;
|-
|1982. gada 4. jūlijs
|{{fb|URS}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;0—0&lt;/div&gt;
|{{fb|Polija}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;65,000&lt;/div&gt;
|-
|1982. gada 8. jūlijs
|{{fb|Polija}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;0—2&lt;/div&gt;
|{{fb|ITA}}
|&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;50,000&lt;/div&gt;
|}

== Atsauces ==
&lt;references responsive=&quot;&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110203041254/http://www.visit-camp-nou.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbola stadioni Spānijā}}
{{Olimpiskās norises vietas futbolā}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Spānijā]]
[[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa stadioni]]
[[Kategorija:Olimpiskās norises vietas futbolā]]</text>
      <sha1>geuki8p9957vnwjmpp9hy49pttbjbah</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Laksa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>151775</id>
    <revision>
      <id>4510624</id>
      <parentid>4396195</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:22:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4510624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7281" sha1="bo5q8r96c81giiu5ewxe8l3v93vcoyy" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Mārtiņš Laksa
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 2022-05-04 ALBA Berlin gegen Jobstairs Gießen 46ers (Basketball-Bundesliga 2021-22) by Sandro Halank–017.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Mārtiņš Laksa 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|26}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvietis]]
 |           garums = 198 [[Centimetrs|cm]]
 |            svars = 92 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2009
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Islande}} ''[[Alftanes]]''
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2007—2008
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} BS Rīga/1188 ([[LJBL]])
 |         kl_sez 2 = 2007—2009
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[ASK/Juniors]]
 |         kl_sez 3 = 2009—2011
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 4 = 2011—2013
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
 |         kl_sez 5 = 2013—2014
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]]
 |         kl_sez 6 = 2014—2017
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]]
 |         kl_sez 7 = 2017—2019
 |          klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Obradoiro CAB]]''
 |         kl_sez 8 = 2019—2021
 |          klubs 8 = {{flaga|Polija}} [[Ļubļinas &quot;Start&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2021
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[Estudiantes]]''
 |         kl_sez 10 = 2021—2022
 |          klubs 10 = {{flaga|Ungārija}} ''[[Alba Fehérvár]]''
 |         kl_sez 11 = 2022
 |          klubs 11 = {{flaga|Vācija}} [[Gīsenes &quot;46ers&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2022—2023
 |          klubs 12 = {{flaga|Lietuva}} [[Jonavas &quot;CBet&quot;]]
 |         kl_sez 13 = 2023—2025
 |          klubs 13 = {{flaga|Polija}} [[Glivices GTK]]
 |         kl_sez 14 = 2026
 |          klubs 14 = {{flaga|Polija}} ''[[Miasto Szkła Krosno]]''
 |         kl_sez 15 = 2026—pašlaik
 |          klubs 15 = {{flaga|Islande}} ''[[Alftanes]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[BBL]] čempions &lt;small&gt;(2013)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2010.—2011. gada LBL sezona|2011]], [[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]], [[2015.—2016. gada LBL sezona|2016]])&lt;/small&gt; 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Mārtiņš Laksa''' (dzimis {{dat|1990|6|26}}) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Islande]]s klubu ''[[Alftanes]]''. Trīskārtējs [[Latvijas basketbola līga]]s (LBL) čempions dažādu klubu sastāvā.

M. Laksas tēvs ir bijušais basketbolists, ilggadējs [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs [[Jānis Laksa]]. Basketboliste un trenere ir arī mamma Elita,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/21042020-elita_un_janis_laksas_kitijai_bija_vel_vi?utm_source=dlvr.it&amp;utm_medium=twitter|title=Elita un Jānis Laksas: &quot;Kitijai bija vēl viens dzinulis, kas dzina uz priekšu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-02-21|date=2020-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; arī māsa [[Kitija Laksa]] ir basketboliste, viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] līderēm.

== Karjera ==
M. Laksa ir divkārtējs [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempions (2007, 2008).&lt;ref&gt;[http://www.baariga.lv/lat/speletaji/viriesi/martins_laksa/ BAA Rīga]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Kopš 2009. gada pārstāvēja [[Rīgas VEF]]. 2009.—2010. gada sezonā kopā ar VEF izcīnīja sudraba medaļu LBL čempionātā, piedalījās [[VTB Vienotā līga|VTB Vienotajā līgā]],&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/09012010-vef_zaudejums_ukraina VEF zaudējums Ukrainā], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; kā arī sasniedza ceturtdaļfinālu [[BBL|Baltijas Basketbola līgā]]. 2010.—2011. gada sezonā viņš kļuva par Latvijas čempionu, bet BBL izcīnīja otro vietu, startēja VTB vienotajā līgā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/sports/basketbols/vef-riga-ar-zaudejumu-beidz-vtb-vienotas-ligas-turniru VEF Rīga ar zaudējumu beidz VTB Vienotās līgas turnīru], diena.lv&lt;/ref&gt; Pēc tam izcīnījis vēl divus LBL čempiona titulus — ar [[BK Ventspils]] 2014. gadā un &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; 2015. gadā. Kopā ar Ventspils komandu kļuva par [[Baltijas Basketbola līga]]s čempionu 2013. gadā.

Kopš 2017. gada spēlējis ārpus Latvijas, sākotnēji [[Spānija|Spānijā]], kur spēlējis [[ACB Līga|ACB līgā]], bet pēc tam arī [[Polija|Polijā]], [[Ungārija|Ungārijā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. 2025. gada vasarā M. Laksa guva traumu, trenējoties Latvijas izlases sastāvā, un klubu apritē atgriezās tikai 2026. gada sākumā, pievienojoties vienam no vājākajiem [[Polijas basketbola līga|Polijas augstākās līgas]] klubiem ''[[Miasto Szkła Krosno]]''. Pēc nepilnas sezonas šajā klubā 2026. gada augustā M. Laksa vienojās par turpmāko spēlēšanu [[Islande]]s kluāu ''[[Alftanes]]''.

M. Laksa ir bijis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlašu dalībnieks. Kopš 2012. gada pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.baariga.lv/lat/speletaji/viriesi/martins_laksa/ BAA Rīga profils]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20110307065531/http://www.bbl.net/index.php/b19sYW5nPWVuJm9fc2Vhcz0yNyZvX2xlYWc9OCZmdXNlYWN0aW9uPXBsYXllcnMubWFpbiZwPTExNTc= BBL profils] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20101030035727/http://www.basket.lv/lbl/speletaji/martins_laksa Basket profils]


{{Ventspils 2013 BBL}}
{{Valmiera 2016 LBL}}
{{Ventspils 2014 LBL}}
{{VEF 2011 LBL}}
{{Latvija vir basket 2008 U-18}}

{{DEFAULTSORT:Laksa, Martinzsz}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]</text>
      <sha1>bo5q8r96c81giiu5ewxe8l3v93vcoyy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510627</id>
      <parentid>4510624</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:24:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauce</comment>
      <origin>4510627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7575" sha1="4isbtnea8u1hvunmlydizormrb12x9k" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Mārtiņš Laksa
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 2022-05-04 ALBA Berlin gegen Jobstairs Gießen 46ers (Basketball-Bundesliga 2021-22) by Sandro Halank–017.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Mārtiņš Laksa 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|6|26}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvietis]]
 |           garums = 198 [[Centimetrs|cm]]
 |            svars = 92 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2009
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Islande}} ''[[Alftanes]]''
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2007—2008
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} BS Rīga/1188 ([[LJBL]])
 |         kl_sez 2 = 2007—2009
 |          klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[ASK/Juniors]]
 |         kl_sez 3 = 2009—2011
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]]
 |         kl_sez 4 = 2011—2013
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
 |         kl_sez 5 = 2013—2014
 |          klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Jūrmala/Fēnikss]]
 |         kl_sez 6 = 2014—2017
 |          klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]]
 |         kl_sez 7 = 2017—2019
 |          klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Obradoiro CAB]]''
 |         kl_sez 8 = 2019—2021
 |          klubs 8 = {{flaga|Polija}} [[Ļubļinas &quot;Start&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2021
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[Estudiantes]]''
 |         kl_sez 10 = 2021—2022
 |          klubs 10 = {{flaga|Ungārija}} ''[[Alba Fehérvár]]''
 |         kl_sez 11 = 2022
 |          klubs 11 = {{flaga|Vācija}} [[Gīsenes &quot;46ers&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2022—2023
 |          klubs 12 = {{flaga|Lietuva}} [[Jonavas &quot;CBet&quot;]]
 |         kl_sez 13 = 2023—2025
 |          klubs 13 = {{flaga|Polija}} [[Glivices GTK]]
 |         kl_sez 14 = 2026
 |          klubs 14 = {{flaga|Polija}} ''[[Miasto Szkła Krosno]]''
 |         kl_sez 15 = 2026—pašlaik
 |          klubs 15 = {{flaga|Islande}} ''[[Alftanes]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[BBL]] čempions &lt;small&gt;(2013)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2010.—2011. gada LBL sezona|2011]], [[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]], [[2015.—2016. gada LBL sezona|2016]])&lt;/small&gt; 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Mārtiņš Laksa''' (dzimis {{dat|1990|6|26}}) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Islande]]s klubu ''[[Alftanes]]''. Trīskārtējs [[Latvijas basketbola līga]]s (LBL) čempions dažādu klubu sastāvā.

M. Laksas tēvs ir bijušais basketbolists, ilggadējs [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs [[Jānis Laksa]]. Basketboliste un trenere ir arī mamma Elita,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/21042020-elita_un_janis_laksas_kitijai_bija_vel_vi?utm_source=dlvr.it&amp;utm_medium=twitter|title=Elita un Jānis Laksas: &quot;Kitijai bija vēl viens dzinulis, kas dzina uz priekšu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-02-21|date=2020-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; arī māsa [[Kitija Laksa]] ir basketboliste, viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlases]] līderēm.

== Karjera ==
M. Laksa ir divkārtējs [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempions (2007, 2008).&lt;ref&gt;[http://www.baariga.lv/lat/speletaji/viriesi/martins_laksa/ BAA Rīga]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Kopš 2009. gada pārstāvēja [[Rīgas VEF]]. 2009.—2010. gada sezonā kopā ar VEF izcīnīja sudraba medaļu LBL čempionātā, piedalījās [[VTB Vienotā līga|VTB Vienotajā līgā]],&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/09012010-vef_zaudejums_ukraina VEF zaudējums Ukrainā], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; kā arī sasniedza ceturtdaļfinālu [[BBL|Baltijas Basketbola līgā]]. 2010.—2011. gada sezonā viņš kļuva par Latvijas čempionu, bet BBL izcīnīja otro vietu, startēja VTB vienotajā līgā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/sports/basketbols/vef-riga-ar-zaudejumu-beidz-vtb-vienotas-ligas-turniru VEF Rīga ar zaudējumu beidz VTB Vienotās līgas turnīru], diena.lv&lt;/ref&gt; Pēc tam izcīnījis vēl divus LBL čempiona titulus — ar [[BK Ventspils]] 2014. gadā un &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; 2015. gadā. Kopā ar Ventspils komandu kļuva par [[Baltijas Basketbola līga]]s čempionu 2013. gadā.

Kopš 2017. gada spēlējis ārpus Latvijas, sākotnēji [[Spānija|Spānijā]], kur spēlējis [[ACB Līga|ACB līgā]], bet pēc tam arī [[Polija|Polijā]], [[Ungārija|Ungārijā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. 2025. gada vasarā M. Laksa guva traumu, trenējoties Latvijas izlases sastāvā, un klubu apritē atgriezās tikai 2026. gada sākumā, pievienojoties vienam no vājākajiem [[Polijas basketbola līga|Polijas augstākās līgas]] klubiem ''[[Miasto Szkła Krosno]]''. Pēc nepilnas sezonas šajā klubā 2026. gada augustā M. Laksa vienojās par turpmāko spēlēšanu [[Islande]]s kluāu ''[[Alftanes]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/17082026-izlases_basketbolists_laksa_papildina_isl|title=Izlases basketbolists Laksa papildina Islandē spēlējošo latviešu leģionu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-21|date=2026-08-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

M. Laksa ir bijis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlašu dalībnieks. Kopš 2012. gada pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.baariga.lv/lat/speletaji/viriesi/martins_laksa/ BAA Rīga profils]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20110307065531/http://www.bbl.net/index.php/b19sYW5nPWVuJm9fc2Vhcz0yNyZvX2xlYWc9OCZmdXNlYWN0aW9uPXBsYXllcnMubWFpbiZwPTExNTc= BBL profils] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20101030035727/http://www.basket.lv/lbl/speletaji/martins_laksa Basket profils]


{{Ventspils 2013 BBL}}
{{Valmiera 2016 LBL}}
{{Ventspils 2014 LBL}}
{{VEF 2011 LBL}}
{{Latvija vir basket 2008 U-18}}

{{DEFAULTSORT:Laksa, Martinzsz}}

[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]</text>
      <sha1>4isbtnea8u1hvunmlydizormrb12x9k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augusta pučs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159646</id>
    <revision>
      <id>4510417</id>
      <parentid>4324609</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:28:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8633" sha1="me7ew8tcxo1uij0kxaluk4s0695tv8a" xml:space="preserve">[[Attēls:August Coup montage.png|thumb|Augusta pučs]]
'''Augusta pučs''' ({{val|ru|Августовский путч}}) bija neveiksmīgs [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] mēģinājums [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] 1991. gadā no 19. līdz 21. augustam ar mērķi gāzt prezidentu [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]] un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizāciju, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu.

Puča rīkotāji un īstenotāji bija [[Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja]] (VĀSK, {{val|ru|Государственный комитет по чрезвычайному положению (ГКЧП)}}), kurā ietilpa astoņi konservatīvi noskaņoti [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] (kompartijas), drošības dienestu un [[PSRS Bruņotie spēki|PSRS Bruņotie spēku]] vadošie darbinieki. Komitejas priekšsēdētājs bija PSRS viceprezidents [[Genādijs Janajevs]].

== Norise ==
Pēc apvērsuma sākuma VĀSK izsludināja valstī ārkārtas stāvokli uz 6 mēnešiem, ieviesa cenzūru, ieveda karaspēku [[Maskava|Maskavā]], arestēja M. Gorbačovu, kurš puča laikā atradās savā [[Krima]]s vasarnīcā, un veica citus pasākumus, lai sagrābtu varu. Pret Augusta puču uzstājās [[Krievijas PFSR]] prezidents [[Boriss Jeļcins]] un viņa atbalstītāji gan no politiķu vidus, gan cilvēki, kas atsaucās uz aicinājumu aizsargāt Balto namu (Krievijas PFSR padomju nams) Maskavā, kur puča laikā atradās Boriss Jeļcins un viņa domubiedri. Faktiski puča laikā izveidojās divas paralēlas varas, kuras atbalstīja dažādi spēki.

Naktī no 20. uz 21. augustu pučisti plānoja uzbrukumu Baltajam namam, kuru apsargāja liels daudzums civiliedzīvotāju. Tuvojoties Baltajam namam tika nogalināti trīs no tā aizstāvjiem un uzbrukumu apturēja. Nespējuši pilnībā sagrābt varu un saskārušies ar pretestību gan no plašām iedzīvotāju masām, gan opozīcijas kompartijas iekšienē, puča līderi piekrita atjaunot Mihaila Gorbačova sakarus ar ārpasauli un atbrīvot viņu no izolācijas. 21. augustā Gorbačovs sazinājās ar Maskavu un deva rīkojumu atcelt visus VĀSK pieņemtos lēmumus, kā arī atcelt no amatiem puča atbalstītājus, puču izbeidzot. Nākamajā dienā Mihails Gorbačovs ieradās Maskavā, bet VĀSK biedrus arestēja. Viens no tiem — [[latvieši|latviešu]] izcelsmes PSRS Iekšlietu ministrs [[Boriss Pugo]] izdarīja pašnāvību.
[[Attēls:PSRS Valsts padomes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu.jpg|thumb|100px|PSRS Valsts padomes lēmums &quot;Par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu&quot;]]
Augusta pučs vājināja gan kompartijas, gan vispār konservatīvo spēku pozīcijas valstī. Pučistu mērķis nepieļaut Savienības līguma parakstīšanu tiešām tika panākts, tomēr vēlākie notikumi noveda nevis pie Padomju Savienības reformēšanas kā paredzēja iepriekšminētais līgums, bet gan pie pilnīga Padomju Savienības sabrukuma. Tāpat pučs paātrināja [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistisko Republiku]] neatkarības centienus. [[Baltijas valstis]] tieši puča rezultātā atguva pilnīgu neatkarību un tās atzina citas valstis (tai skaitā arī Krievijas PFSR un septembrī arī PSRS).
 
Augusta puča notikumos joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, kuri, iespējams, nekad netiks atbildēti. Populāra, bet nepierādīta ir versija, ka viens no puča atbalstītājiem bija pats PSRS prezidents Mihails Gorbačovs{{Nepieciešama atsauce}}. To savās liecībās apliecinājuši arī vairāki VĀSK dalībnieki.

== Notikumi Latvijā ==
[[Attēls:Raimonds_Salmins_monument.JPG|200 px|left|thumb|Piemiņas zīme Rīgā puča laikā nošautajam autovadītājam Raimondam Salmiņam]]
[[Attēls:LRAP un MP 1991. gada 19. augusta paziņojums.jpg|thumb|100px|Latvijas Republikas AP un MP 1991. gada 19. augusta paziņojums (1.lpp.)]]
[[Attēls:Konstitucionālais likums Par Latvijas Republikas valstisko statusu.jpg|thumb|100px|Konstitucionālais likums &quot;Par Latvijas Republikas valstisko statusu&quot;]]
19. augusta rītā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] (LR AP) un [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ministru padome]] paziņoja, ka uzskata Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā. Pilsoņus aicināja nesadarboties ar to un īstenot nevardarbīgu pretošanos. [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] pavēlnieks ģenerālis [[Fjodors Kuzmins]], kas bija VĀSK ieceltais pārstāvis [[Latvija|Latvijas Republikā]], telefoniski draudējis apcietināt Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāju [[Anatolijs Gorbunovs|Anatoliju Gorbunovu]], ja tas nepildīs visus viņa norādījumus.

Savukārt [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Centrālā komiteja (LKP CK) un Rīgas pilsētas komiteja paziņoja par atbalstu VĀSK darbībai. LKP CK pirmais sekretārs [[Alfrēds Rubiks]] preses konferencē ierosināja noteikt komandanta stundu un apcietināt vairākus Augstākās Padomes deputātus, slēgt lielu skaitu preses izdevumu un aizliegt visas sabiedriskās organizācijas, kas uzstājas pret [[PSRS Konstitūcija|PSRS Konstitūciju]]. Viņš paziņoja, ka jaunā valdība apspiedīs jebkuru pretošanos, ja vajadzēšot — arī bruņotā ceļā.&lt;ref&gt;T. Jundzis. Konfrontācija ar Latvijas neatkarības pretiniekiem //Latvijas valsts atjaunošana. 1986. — 1993. Rīga, 1998., 278-294. lpp.&lt;/ref&gt;

19. augusta pievakarē [[Rīgas OMON]] (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma vai izdemolēja daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas. Plkst. 19.30 tika pārtraukti [[Latvijas Televīzija]]s raidījumi, bet [[Latvijas Radio]] turpināja raidīt visā Latvijas teritorijā no slepena raidītāja [[Salaspils|Salaspilī]].&lt;ref&gt;Ieva Pole. Tev piezvanīs Aigars. Žurnāls &quot;Ir&quot; # 32 (71); 18.-24. augusts, 2011.&lt;/ref&gt;

20. augustā OMON un Padomju armijas desanta vienības atbruņoja Ministru Padomes apsardzi. LR AP pieprasīja armijai atbrīvot ieņemtos objektus, bet prasības neizpildīšanas gadījumā aicināja Latvijas tautu solidarizēties ar Krieviju un uzsākt vispārēju beztermiņa streiku. Tāpat tika pieņemts aicinājums PSRS Valsts padomei izbeigt VĀSK darbību Latvijas Republikas teritorijā.

21. augustā, kad OMON bruņutransportieri ieņēma [[Doma laukums|Doma laukumu]], LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu &quot;Par Latvijas Republikas valstisko statusu&quot;, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas, tādēļ [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|1990. gada 4. maijā deklarētais]] pārejas periods ir beidzies un Latvijā pilnā apjomā ir atjaunota 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] darbība.

23. augustā Latvijas Republikas valdībai lojālās bruņotās vienības ieņēma LPSR CK galveno ēku un apcietināja Alfrēdu Rubiku, izvirzot apsūdzību valsts apvērsuma organizēšanā.

PSRS Valsts padome 1991. gada 6. septembrī, &quot;ņemot vērā konkrētos vēsturiskos un politiskos apstākļus, kas bija pirms Latvijas Republikas ieiešanas PSRS&quot;, pieņēma lēmumu atzīt Latvijas Republikas neatkarību un sākt sarunas ar to par PSRS interešu un tās pilsoņu tiesību aizsardzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1142 |title=Latvijas Valsts arhīva dokumenti |access-date={{dat|2011|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304211708/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1142 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pirms tam (jau 24. augustā) Latvijas neatkarību bija atzinusi Krievijas PFSR, bet pirmā valsts, kas to izdarīja, bija [[Islande]] 22. augustā.

Vienīgais Latvijā nogalinātais civiliedzīvotājs 1991. gada Augusta puča laikā bija Jūrmalas Jaunrades nama šoferis [[Raimonds Salmiņš]], kuru specvienības OMON kaujinieki nošāva pie Rīgas Iekšlietu pārvaldes 19. augustā, aptuveni pulksten 22 vakarā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/persona/varbut-tika-nosauts-kada-cita-vieta Ināra Egle. Varbūt tika nošauts kāda cita vietā. Laikraksts Diena 2008. gada 20. augustā.]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1991. gads]]
[[Kategorija:PSRS sabrukums]]
[[Kategorija:Varas apvērsumi Latvijas vēsturē]]</text>
      <sha1>me7ew8tcxo1uij0kxaluk4s0695tv8a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bauskas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160555</id>
    <revision>
      <id>4510476</id>
      <parentid>4397758</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:50:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ievērojamas ēkas */</comment>
      <origin>4510476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9673" sha1="eih3t4p4md9ps2y9nugotbzstbc92x1" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Bauskas iela|Bauskas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Bauskas iela
|attēls           = Улица_Баускас.jpg
|attēla paraksts  = Bauskas iela pie [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielas]]
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q4471402 | zoom= 11}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Zemgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Torņakalns]], [[Ziepniekkalns]], [[Bišumuiža]], [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]]
|ielas garums     = 4460 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Bauskas ceļš
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = Bišumuiža&lt;br /&gt;[[Rīgas piena kombināts]]
|autobuss         = [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10.]]
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
|commons          = Bauskas iela (Riga)
}}
'''Bauskas iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], kas sākas no [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas]] un [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes ielas]] krustojuma un ved dienvidaustrumu virzienā līdz pilsētas robežai — caur [[Torņakalns|Torņakalna]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]], [[Bišumuiža]]s un [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalna]] apkaimēm. Apmēram 1,5 kilometru garumā iela veido pilsētas robežu ar [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastu]].

== Vēsture ==
Iela atrodas sena tirdzniecības ceļa uz [[Lietuva|Lietuvu]] vietā. Iela minēta jau 1846. gada adrešu grāmatā (''Bauskesche Straße''), vēlāk tā arī saukta par Lielo Bauskas ielu. Pēc [[Pārdaugava]]s pievienošanas Rīgai iela gāja līdz pilsētas robežai: sākumā līdz [[Robežu iela (Rīga)|Robežu ielai]], no 1887. gada līdz [[Bišu muiža]]i, no 1924. gada līdz mūsdienu Rīgas robežai. Ielas posms no Bišu muižas līdz pilsētas robežai no 1924. līdz 1968. gadam saucās par '''Bauskas ceļu'''.&lt;ref&gt;Рига: Энциклопедия. Рига: Главная редакция энциклопедий, 1989. {{ISBN|5-89960-002-0}} — стр. 183&lt;/ref&gt;

1910. gadā pa Bauskas ielu no [[Telts iela (Rīga)|Telts ielas]] līdz tagadējam ielas 143. namam atklāja [[Tramvajs|tramvaja]] satiksmi. Līniju slēdza [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad demontēja sliedes. 1926. gadā tramvaja līniju atjaunoja un pagarināja to līdz [[Bišu muiža]]i, tagadējam tramvaja galapunktam. No [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Armitsteda bērnu slimnīcas]] līdz Bišu muižai kursēja 7. maršruta tramvajs, mūsdienās tā ir daļa no [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10. tramvaja maršruta]].

Ielas [[Daugava]]s pusē galvenokārt bija rūpnieciskā apbūve, bet ielas otrā pusē bija mazstāvu ēku apbūve.&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Rīgas ielas&quot; 2. sējums, 2008. gads {{ISBN|978-9984-798-39-4}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Bauskas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]]
* [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]]
* [[Ludviķa iela (Rīga)|Ludviķa iela]] (T veida krustojums)
* [[Džeimsa Armitsteda iela]] (T veida krustojums)
* [[Vēja iela (Rīga)|Vēja iela]] (T veida krustojums)
* [[Koku iela (Rīga)|Koku iela]] (T veida krustojums)
* [[Neretas iela (Rīga)|Neretas iela]] (T veida krustojums)
* [[Kārļa Ulmaņa gatve]] (ceļa pārvads)
* [[Viesītes iela (Rīga)|Viesītes iela]]
* [[Dandāles iela]] (T veida krustojums)
* [[Skaistkalnes iela (Rīga)|Skaistkalnes iela]]
* [[Asteres iela (Rīga)|Asteres iela]] (T veida krustojums)
* [[Antenas iela]] (T veida krustojums)
* [[Spārnu iela (Rīga)|Spārnu iela]] (T veida krustojums)
* [[Mazā Stērstu iela]] (T veida krustojums)
* [[Ziepniekkalna iela]]
* [[Komētas iela (Rīga)|Komētas iela]] (T veida krustojums)
* [[Mazā Bauskas iela]] (T veida krustojums)
* [[Brunavas iela]] (T veida krustojums)
* [[Doles iela (Rīga)|Doles iela]] (T veida krustojums)
* [[Bukaišu iela]]
* [[Gulbju iela (Rīga)|Gulbju iela]]

== Ievērojamas ēkas ==
[[Attēls:Bauskas iela, Rīga.jpg|thumb|200px|Bauskas iela [[Bišumuiža|Bišumuižā]]]]
[[Attēls:Bellevue jeb Volkovica muižiņa pirms 1930.jpg|thumb|200px|''Bellevue'' jeb Volkovica muižiņa (pirms 1930).]]
* Bauskas iela 2 ir 1900. gadā celts īres nams ar veikaliem, arhitekts [[Vilhelms Hofmanis]].
* Bauskas iela 8 ir 1912. gadā celts īres nams, arhitekts [[Nikolajs Jakovļevs]]. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] ēkā darbojās [[Torņakalns|Torņakalna]] pārtikas biedrība. [[1930. gadi|1930. gados]] tur atradās [[Metodistu baznīca]]s un reliģiskās biedrības &quot;Brāļu mīlestība&quot; dievkalpojumu zāle.
* Bauskas ielā 16 atradās 1857. gadā dibinātā R. Vildenberga ādu fabrika. 1918. gadā uz fabrikas pamata izveidoja a/s &quot;Oskars Vildenbergs&quot;, kurā ietilpa arī pirmā [[Miecviela|miecvielu]] fabrika Latvijā. 1930. gados fabrikas teritorijā izveidota Torņakalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un depo, kopš 1944. gada — Rīgas 13. brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda. 1938. gadā fabriku pievienoja a/s &quot;Ādu un vilnas centrāle&quot;, bet [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā fabrikas ēku sagrāva. Pēc kara atjaunotajās ēkās izveidoja miecvielu, ādu un apavu fabriku &quot;Blāzma&quot;. No 1965. līdz 1990. gadam šeit atradās r/a &quot;1. Maijs&quot;. 
* Ēka Bauskas ielā 16a ir [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].
* Bauskas ielā 20 [[1930. gadi|1930. gados]] atradās [[Igaunija]]s konsulāts.
* Mājiņu, kas atradās Bauskas ielā 31, 1870. gados nopirka režisora [[Aleksis Mierlauks|Alekša Mierlauka]] māte un atvēra tajā pārtikas veikalu.
* Bauskas ielā 48 atrodas bijusī [[Belvijas muiža|''Bellevue'' jeb Volkovica muižiņa]]s koka dzīvojamā ēka, kas celta 18. gadsimtā.
* Bauskas ielā 57 [[1920. gadi|1920. gados]] darbojās a/s &quot;Jelgavas atslēdzniecības fabrika&quot; un M.Švāgera [[pirotehnika]]s laboratorija. 1930. gados ēkā atradās Latvijas putnkopības biedrības birojs un putnu audzētava, kā arī Latvijas Sieviešu nacionālās līgas [[bērnudārzs]].
* Bauskas ielā 58 agrāk atradās ādu fabrika &quot;Lathroms&quot; (1920. gados), M. Petrova apavu fabrika (1920.—1930. gadu mijā), ādu fabrika &quot;Ako&quot; un ādu apstrādāšanas uzņēmums &quot;Stella&quot; (1930. gados), tekstilrūpniecība un a/s &quot;Z. Horons&quot; fabrika, [[vilna]]s austuve un vērptuve (1928—1940). Pēc Otrā pasaules kara tur atradās otrreizējo izejvielu kompleksās pārstrādes uzņēmums.
* Bauskas ielā 58a atrodas 2003. gadā celts biroju komplekss, divas savstarpēji savienotas deviņstāvu ēkas.
* Bauskas ielā 59 atrodas a/s &quot;[[Latvijas Finieris]]&quot; galvenais uzņēmums.
* Bauskas ielā 86 atrodas valsts a/s [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]] (CSDD). Pirms neatkarības atgūšanas ēkā darbojās Latvijas transporta un mācību ražošanas apvienību mācību kombināts, [[Latvijas PSR|LPSR]] Autotransporta un šoseju ministrijas republikāniskais metodiskais kabinets.
* Bauskas ielā 88 kopš 2009. gada atrodas Rīgas jauno tehniķu centrs un bibliotēka, agrāk Bišumuižas elementārskola, tad pamatskola, no 1949. gada Rīgas 58. septiņgadīgā skola, tad Rīgas Bišumuižas pamatskola.
* Bauskas ielā 101 pēc atgriešanās no izsūtījuma 1950. gados dzīvoja [[Eižens Finks]].
* Zemes gabalā Bauskas ielā 121 līdz 1920. gadiem atradās [[Bišumuiža]]s tirgus.
* Bauskas ielā 133 kādreiz atradās G. Girgensona lakas fabrika.
* Ēkā Bauskas ielā 134 atradās M. Gersoni ādu fabrika, M.E. Vācieša ādu fabrika, J. Gersoni [[ģērētava]], B. Tālrozes ādu fabrika un ģērētava, kā arī [[Zarna|zarnu]] apstrādāšanas uzņēmums &quot;Dara&quot;.
* Bauskas ielā 143 atrodas kokrūpniecības uzņēmums SIA &quot;Troja&quot;, ēkās agrāk atradās V. A. Lapšina Rīgas [[Sērkociņš|sērkociņu]] fabrika, bet no 1926. gada tur darbojās Latvijas sērkociņu a/s &quot;Vulkan&quot; fabrika &quot;Vezuvs&quot;.
* Bauskas ielā 145 atradās [[celuloze]]s, [[Papīrs|papīra]] un [[Kartons|kartona]] fabrika &quot;G. Knopp &amp; L.F. Roeder&quot; (no 1872). Pēc Otrā pasaules kara Rīgas stikla taras rūpnīcas, ražošanas apvienība &quot;Latvijas stikls&quot;. Mūsdienās šeit atrodas [[Stallis|staļļi]] un no tiem netālu ir [[Bišumuižas dižozols]] (apkārtmērs 5,5 metri).
* Bauskas ielā 147/147a atrodas [[Bišu muiža]]s pils, kuru 1820. gados cēlis Rīgas tirgotājs Brandenburgs netālu no [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalna]] dzirnavām. Ēka 1928. gadā ieguva arhitektūras pieminekļa statusu.
* Bauskas ielā 149 atrodas [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10. tramvaja maršruta]] galapunkts &quot;Bišumuiža&quot;.
* Bauskas ielā 180 atrodas a/s &quot;[[Rīgas piena kombināts]]&quot;.
&lt;gallery&gt;
Bišumuižas skola pirms 1914.jpg|Bišumuižas elementārskola (pirms 1914)
Bišumuižas pamatskola pirms 1940.jpg|Bišumuižas pamatskola (pirms 1940)
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Zemgales priekšpilsēta]]
* [[Torņakalns]]
* [[Ziepniekkalns]]
* [[Bišumuiža]]
* [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]]
* [[Bauskas iela|Bauskas iela citās Latvijas pilsētās]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}}

[[Kategorija:Ielas Torņakalnā]]
[[Kategorija:Ielas Ziepniekkalnā]]
[[Kategorija:Ielas Bišumuižā]]
[[Kategorija:Ielas Katlakalnā]]
[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>eih3t4p4md9ps2y9nugotbzstbc92x1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kepler-10b</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162279</id>
    <revision>
      <id>4510441</id>
      <parentid>3579865</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:51:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4510441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1373" sha1="c4cj4l7kzfxzwyv4jm0fjrr79vi8y4g" xml:space="preserve">[[Attēls:Exoplanet Comparison Kepler-10 b.png|thumb|right|250px|Planēta Kepler-10b salīdzinājums ar Zemi]]
'''Kepler-10b''' ir [[citplanēta]], kas atrodas 173 [[parseks|pc]] attālumā no [[Zeme]]s [[Pūķis (zvaigznājs)|Pūķa zvaigznājā]]. Planēta riņķo ap zvaigzni [[Kepler-10]] 0,0168 AU attālumā. Planētas [[orbītas ekscentricitāte]] ir tikai 0,0003. 1 gads uz planētas ilgst tikai 20,1 stundu un tā sver tikai 4,4 reizes vairāk par Zemi, tāpēc tiek klasificēta kā [[Superzeme]]. Tās rādiuss ir tikai 1,42 R&lt;sub&gt;z&lt;/sub&gt;.

Planētu atklāja 2011.gada 10.janvārī.

Ieraugot planētas orbitālos parametrus, varētu domāt, ka uz tās ir tikpat karsti, kā tēraudkausēšanas krāsnī, bet patiesībā temperatūras tomēr ir līdzīgas — vidējā temperatūra uz šīs ugunīgās planētas ir 2040&amp;nbsp;°C, jo zvaigznes Kepler-10 par temperatūrām atbildīgie parametri atšķiras no [[Saule]]s samērā maz. Planētas vidējā temperatūra riņķveida orbītas dēļ ir praktiski nemainīga. Īsā apriņķošanas perioda dēļ planētai eksistētu dienas un nakts puslodes. Nakts pusē tomēr būtu mērenākas temperatūras, bet dienas pusē karstums var sasniegt pat 2200&amp;nbsp;°C.

Gravitācija uz šīs planētas ir 2,2 reizes lielāka par gravitāciju uz [[Zeme]]s.

[[Kategorija:Citplanētas]]
[[Kategorija:Pūķis (zvaigznājs)]]</text>
      <sha1>c4cj4l7kzfxzwyv4jm0fjrr79vi8y4g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Rinkēvičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>166914</id>
    <revision>
      <id>4510677</id>
      <parentid>4474842</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:55:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22068" sha1="fhbyothof0iu1pib4pvghecuo9i2sza" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Edgars Rinkēvičs
| vārds_orģ = 
| attēls = Edgars Rinkēvičs as president-elect, 2023-05-31 (cropped).jpg
| att_izm = 200
| mazs_att = 
| apraksts = Edgars Rinkēvičs 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Valsts prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2023|07|08|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = [[Egils Levits]]
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|2011|10|25|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|07|08|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = [[Ģirts Valdis Kristovskis]]
| pēctecis2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats4 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2019|2|7|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
&lt;!------ Piektais amats ------&gt;
| amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers5 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
&lt;!------ Sestais amats ------&gt;
| amats6 = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]]
| term_sākums6 = {{dat|1997|5|10|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2008|10|13|N}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| vietnieks6 = 
| prezidents6 = * [[Guntis Ulmanis]]
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers6 = 
| priekštecis6 = [[Einārs Vaivods]]
| pēctecis6 = [[Jānis Sārts]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|9|21}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt;
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(1998—2004)&lt;/small&gt;
* [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2012—2014)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]] &lt;small&gt;(2014—2023)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Anatolijs Rinkēvičs (1936—2007)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/life/ljudi/foto-ne-politik-a-chelovek-kakim-my-vidim-novogo-prezidenta-v-socsetyah.d?id=55618360|title=Не политик, а человек. Каким мы видим нового президента в соцсетях|date=2023-05-31}}&lt;/ref&gt;
| māte = Biruta Austra Pinka (1936—2022)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Biruta-Austra-Pinka|title=Biruta Austra Pinka|access-date={{dat|2023|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230605095227/https://timenote.info/lv/Biruta-Austra-Pinka}}&lt;/ref&gt;
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[politiķis]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Edgars Rinkēvičs''' (dzimis {{dat|1973|9|21}} [[Jūrmala|Jūrmalā]])&lt;ref name=&quot;Jaunas asinis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;LATe&quot;&gt;{{LAT e|4|999}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] sabiedriskais darbinieks un politiķis. Kopš 2023. gada 8. jūlija viņš ir [[Latvijas Valsts prezidents]]. Bijušais [[Latvijas ārlietu ministrs]], bijis [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] kancelejas vadītājs un [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]], un bijis triju [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Bijis partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; un [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1973. gadā Jūrmalā Anatolija Rinkēviča un viņa sievas ārstes Birutas Annas, dzimušas Pinkas, ģimenē. Viņa vectēvs Antons Rinkēvičs bija dzimis Lielo Mukānu sādžā [[Vaboles pagasts|Vaboles pagastā]].&lt;ref&gt;[https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/edgara-rinkevica-senci-nak-no-vaboles-pagasta/ Edgara Rinkēviča senči nāk no Vaboles pagasta un piederējuši Līksnas draudzei]{{Novecojusi saite}} augsdaugavasnovads.lv 18.04.2024&lt;/ref&gt; 
1991. gadā Rinkēvičs pabeidza mācības [[Jūrmalas 4. vidusskola|Jūrmalas 4. vidusskolā]],&lt;ref name=&quot;cvk12s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/a2bfa6d69fc4.html|title=Edgars Rinkēvičs — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2014|10|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s bakalaura programmā (1991—1995), līdztekus darbojās kā žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos [[Latvijas Radio]] (1993–1994).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396832-arlietu_ministra_amata_kandidata_edgara_rinkevica_biografija|title=Ārlietu ministra amata kandidāta Edgara Rinkēviča biogrāfija|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|1|7||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160306050845/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396832-arlietu_ministra_amata_kandidata_edgara_rinkevica_biografija}}&lt;/ref&gt; 1997. gadā ieguva maģistra grādu politikas zinātnēs; turpināja maģistra studijas [[Nacionālās aizsardzības universitāte (ASV)|Nacionālās aizsardzības universitātes]] Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālā koledžā ASV (1999—2000), papildinājās [[Groningenas Universitāte]]s politikas zinātnes un starptautisko attiecību programmā.&lt;ref name=&quot;Jaunas asinis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Saeima_CV&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs_lmp.nsf/0/88f6289efd28d955c225793300437370/$FILE/25_Lm.pdf Edgara Rinkēviča dzīves un darba apraksts]&lt;/ref&gt;

=== Karjera ===
1995. gadā E. Rinkēvičs sāka strādāt [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]] par Politikas departamenta vecāko referantu,&lt;ref name=&quot;Saeima_CV&quot; /&gt; 1996. gadā uz pusgadu kļuva par departamenta direktoru. Pēc tam līdz 1997. gada maijam bija ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieks aizsardzības politikas jautājumos. 1997. gada maijā kļuva par ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju, tā paša gada augustā&amp;nbsp;— valsts sekretāru. Laikā no 1998. līdz 2004. gadam E. Rinkēvičs bija partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; biedrs.&lt;ref name=&quot;ir&quot; /&gt; 1998. gada februārī viņš kļuva par Baltijas valstu un ASV partnerības hartas nosacījumu izpildes komisijas divpusējās aizsardzības un militāro jautājumu darba grupas vadītāju no Latvijas puses.&lt;ref name=&quot;Jaunas asinis&quot; /&gt; No 2002. līdz 2003. gadam darbojies delegācijā sarunās par Latvijas iestāšanos [[NATO]] (delegācijas vadītāja vietnieks), no 2005. gada līdz 2007. gada janvārim vadījis NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju. 2008. gada oktobrī beidza valsts sekretāra darbu, lai kļūtu par [[Valsts prezidenta kanceleja]]s vadītāju.&lt;ref name=&quot;presidentcv&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/393190-uz_arlietu_ministra_kreslu_varetu_pretendet_edgars_rinkevics |title=Uz ārlietu ministra krēslu varētu pretendēt Edgars Rinkēvičs |access-date={{dat|2011|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110925120030/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/393190-uz_arlietu_ministra_kreslu_varetu_pretendet_edgars_rinkevics }}&lt;/ref&gt; Kancelejas vadītājs bija līdz 2011. gada jūlijam.&lt;ref name=&quot;mkcv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/edgars-rinkevics|title=CV Ministru kabineta mājaslapā|publisher=Mk.gov.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2011. gada 25. oktobrī E. Rinkēvičs kļuva par [[Zatlera Reformu partija]]s virzītu bezpartijisku [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-izsaka-uzticibu-dombrovska-tresajai-valdibai.d?id=41366711 Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai], delfi.lv&lt;/ref&gt; 2012. gada janvārī iestājās Zatlera Reformu partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/arlietu-ministrs-rinkevics-iestajas-zrp.d?id=42092782|title=Ārlietu ministrs Rinkēvičs iestājas ZRP|last=BNS|date={{dat|2012|1|30||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ārlietu ministra amatu saglabāja arī [[Straujumas 1. kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]]. 2014. gada maijā pārgāja uz partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā kandidējis [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], kur tika ievēlēts parlamentā. Ārlietu ministra amatu saglabājis arī [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas otrajā valdībā]] un [[Kučinska valdība|Māra Kučinska valdībā]].

2018. gada rudenī E. Rinkēvičs tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta un janvārī tika apstiprināts par ārlietu ministru [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2022. gadā ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], saņemot lielāko plusu skaitu (35 072) starp visiem [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanu]] kandidātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ārlietu ministra amatu saglabāja arī jaunajā [[Kariņa 2. Ministru kabinets|K. Kariņa vadītajā valdībā]].

2023. gada 11. maijā tika paziņots, ka [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] &quot;Jaunā Vienotība&quot; virzīs E. Rinkēviču kā Valsts prezidenta kandidātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7772457/jauna-vienotiba-pazino-savu-valsts-prezidenta-amata-kandidatu|title=&quot;Jaunā vienotība&quot; paziņo savu Valsts prezidenta amata kandidātu|website=tvnet.lv|access-date=2023-05-11|date=2023-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 31. maijā notikušajās vēlēšanās viņš vēlēšanu trešajā kārtā uzvarēja ar 52 Saeimas deputātu balsīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2023-par-valsts-prezidentu-ievelets-arlietu-ministrs-edgars-rinkevics.a510745/|title=Par Valsts prezidentu ievēlēts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs|website=lsm.lv|access-date=2023-05-31|date=2023-05-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
{{dat|2014|11|6||bez}} E. Rinkēvičs savā ''[[Twitter]]'' profilā nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš ir [[gejs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/530450808132108288|title=Edgara Rinkēviča Twitter profils|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Twitter.com|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; un darīs visu, lai Latvijā tiktu pieņemts likums par civilajām partnerattiecībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/530436835101904896|title=Edgara Rinkēviča Twitter profils|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Twitter.com|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva par pirmo Latvijas politiķi, kas publiski atzinis savu [[homoseksualitāte|homoseksualitāti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/arlietu-ministrs-rinkevics-publiski-atzistas-ka-ir-homoseksuals-14076361|title=Ārlietu ministrs Rinkēvičs publiski atzīstas, ka ir homoseksuāls|author=LETA|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rinkevics-socialajos-medijos-pazino-lepns-but-gejs.d?id=45193588|title=Rinkēvičs sociālajos medijos paziņo: 'lepns būt gejs'|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu, E. Rinkēvičs kļuva arī par pirmo atklāto homoseksuālo [[Eiropas Savienība]]s valsts vadītāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2023-05-31 |title=EU's First Openly Gay Head of State Elected by Latvian Assembly |language=en |work=Bloomberg.com |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-05-31/eu-s-first-openly-gay-head-of-state-elected-by-latvian-assembly |access-date=2023-05-31}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti vēlēšanās ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em; font-size:95%; text-align:center;&quot;
|- style=&quot;background:#e9e9e9;&quot;
! Gads
! style=&quot;text-align:left;&quot;|Vēlēšanas
! Saraksts
! Apgabals
! Vieta sarakstā
! Plusi
! Svītrojumi
! Vieta rezultātā
! Rezultāts
|-
| 2014&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html |title=2014. gada 12.Saeimas vēlēšanas — 4. Partija &quot;VIENOTĪBA&quot; |work=CVK.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2014|10|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Vienotība]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Rīgas vēlēšanu apgabals|Rīga]]
| 1.
| 28 257
| 3039
| 1.
| rowspan=&quot;4&quot; | ievēlēts
|-
|2018&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=OsZ8k8LdxvFTNYno4Tf1Ww==&amp;locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2023-01-07|title=13. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}&lt;/ref&gt;
|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Jaunā Vienotība]]
|1.
|10 159
|797
|1.
|-
|2022&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/riga/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-01-07}}&lt;/ref&gt;
|[[14. Saeimas vēlēšanas]]
|1.
|35 072
|1090
|1.
|-
|2023
|[[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]]
| Latvija
|—
|52
|35
|1.
|}

== Apbalvojumi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size: 0.95em;&quot;
|-
! Gads !! Apbalvojums !! Valsts
|-
| 2000 || [[Attēls:AM Par ieguldijumu BS attistiba.PNG|70px]] Latvijas Republikas Aizsardzības ministra apbalvojums Goda Zīme &quot;Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā&quot; || Latvija
|-
| 2004 || [[Attēls:Comm Medal for Adv Lv Mem NATO.png|70px]] Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļa &quot;Sekmējot Latvijas dalību NATO&quot; || Latvija
|-
| 2004 ||[[Attēls:LAT Order of Viesturs civ BAR.svg|70px]] Latvijas Republikas [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] lielkrusta komandieris || Latvija
|-
| 2005 || [[Attēls:POL Order Zaslugi RP kl5 BAR.svg|70px]] Polijas Republikas Nopelnu krusta komandieris || Polija
|-
| 2005 || [[Attēls:ITA OMRI 2001 GUff BAR.svg|70px]] Itālijas Republikas Nopelnu krusts || Itālija
|-
| 2005 || [[Attēls:EST Order of the Cross of Terra Mariana - 3rd Class BAR.svg|70px]] Igaunijas Republikas Nopelnu krusts || Igaunija
|-
| 2006 || [[Attēls:Order of Orange-Nassau - Member.png|70px]] Nīderlandes Karalistes Orānijas Nasavas ordeņa kavalieris || Nīderlande
|-
| 2007 || NATO apbalvojums &quot;Par uzslavas cienīgu darbu&quot; || —
|-
| 2007 || [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] Latvijas Republikas [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] lielvirsnieks || Latvija
|-
| 2013 || [[Attēls:FIN Order of the Lion of Finland 2Class BAR.svg|70px]] Somijas Lauvas ordeņa 1. pakāpes komandiera ordenis || Somija
|-
| 2015 || [[Attēls:Den kongelige norske fortjenstorden storkors stripe.svg|70px]] Norvēģijas Karaliskais Nopelnu ordenis, I šķira, Lielais krusts || Norvēģija
|-
| 2019 || [[Attēls:GER Bundesverdienstkreuz 6 GrVK Stern Band.svg|70px]] Vācijas Nopelnu ordenis, Lielais krusts (7. pakāpe) || Vācija 
|-
| 2019 || [[Attēls:EST Order of the Cross of Terra Mariana - 1st Class BAR.svg|70px]] Igaunijas Republikas Māras Zemes ordeņa krusts, I šķira || Igaunija
|-
|2021
|Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas Nopelnu krusts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/politics/diplomacy/foreign-minister-collects-estonian-award.a390201/|title=Foreign Minister collects Estonian award|last=|first=|website=eng.lsm.lv|access-date=2021-01-31|date=2021-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|Igaunija
|-
|2022
| [[Attēls:Order of Merit 1st Class of Ukraine.png|70px]] Ukrainas pirmās pakāpes ordenis &quot;Par nopelniem&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-nolemis-apbalvot-latvijas-arlietu-ministru-rinkevicu-ar-ukrainas-ordeni.a471340/|title=Zelenskis nolēmis apbalvot Latvijas ārlietu ministru Rinkēviču ar Ukrainas ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|Ukraina
|}

== Atsauces ==
;Kopējās
{{Refbegin}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/lv/darbinieks/edgars-rinkevics?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F|title=Edgara Rinkēviča CV|publisher=Am.gov.lv|accessdate={{dat|2023|6|1||bez}}}}
{{Refend}}

;Konkrētās
{{Atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/arlietu-ministra-resurss-pieredze-13911113|title=Ārlietu ministra resurss - pieredze|last=Egle|first=Ināra|date={{dat|2011|10|25||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Jaunas asinis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/228307-pili_jaunas_asinis_edgars_rinkevics|title=Pilī jaunas asinis – Edgars Rinkēvičs|last=Barkāns|first=Elmārs|date={{dat|2008|10|13||bez}}|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}|archive-date={{dat|2014|11|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141110092424/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/228307-pili_jaunas_asinis_edgars_rinkevics}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ir&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2011/10/25/valda-dombrovska-vadita-valdiba|title=Valda Dombrovska vadītā valdība|last=Bērziņa|first=Vita|date={{dat|2011|10|25||bez}}|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;presidentcv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/item_1749_item_1741_item_1739_CV_Edgars_Rinkevics_short2.doc|title=E.Rinkēvičs - Curriculum vitae|publisher=President.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110514023415/http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/item_1749_item_1741_item_1739_CV_Edgars_Rinkevics_short2.doc|archivedate={{dat|2011|05|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

}}&lt;!--
&lt;ref&gt;[http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=10958 Stabilais Edgars Rinkēvičs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100504145525/http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=10958 |date={{dat|2010|05|04||bez}} }}&amp;nbsp;— http://news.lv/Rigas_Balss/2008-10-30/Stabilais_Edgars_Rinkevics&lt;/ref&gt; --&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents-edgars-rinkevics Informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā]
* {{tviteris|edgarsrinkevics}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]]
 | periods    = {{dat|2023|7|8|N}} — ''pašlaik''
 | pirms      = [[Egils Levits]]
 | pēc        = ''amatā''
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas ārlietu ministrs]]
 | periods    = {{dat|2011|10|25|N}} — {{dat|2023|7|8|N}}
 | pirms      = [[Ģirts Valdis Kristovskis]]
 | pēc        = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] ''(p.i.)''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas prezidenti}}
{{ES valstu vadītāji}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list=
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{Kariņa 1. Ministru kabinets}}
{{Kučinska Ministru kabinets}}
{{Straujumas 2. Ministru kabinets}}
{{Straujumas Ministru kabinets}}
{{Dombrovska 3. Ministru kabinets}}
}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{14. Saeima}}
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
}}


{{DEFAULTSORT:Rinkēvičs, Edgars}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
&lt;!-- [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] 
[[Kategorija:Latvijas prezidenti]]--&gt;
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas valsts sekretāri]]
[[Kategorija:LGBT politiķi]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no Latvijas]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>fhbyothof0iu1pib4pvghecuo9i2sza</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tumšā matērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170324</id>
    <revision>
      <id>4510425</id>
      <parentid>4061225</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:31:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */</comment>
      <origin>4510425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4213" sha1="k3nb3qdkabol27gquf2kti9m2ksftt4" xml:space="preserve">'''Tumšā matērija''' [[astronomija|astronomijā]] un [[kosmoloģija|kosmoloģijā]] ir apzīmējums [[matērija]]i, kas neizstaro nekādu [[Elektromagnētiskie viļņi|elektromagnētisko starojumu]] un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm. Netieši par tās eksistenci liecina [[gravitācija]]s efekti. Tiek lēsts, ka tumšā matērija sastāda 83% no visas matērijas [[Visums|Visumā]].&lt;ref name=&quot;Universe 101&quot; /&gt;

Tumšā matērija varētu būt [[barioni|barionu]] vai nebarionu matērija. Nelielas daļa tumšās matērijas varētu būt parastā matērija, kas kaut kādu apstākļu dēļ neizstaro vai ļoti maz izstaro elektromagnētisko starojumu. Lielākā daļa slēptās masas, domājams, tomēr nav veidota no [[atoms|atomiem]] un nemijiedarbojas ar parasto matēriju ar [[elektromagnētiskais spēks|elektromagnētisko spēku]] palīdzību. Nebarionu matērija varētu būt [[neitrīno]], kā arī tādas [[Hipotēze|hipotētiskas]] daļiņas kā [[aksions|aksioni]] vai [[supersimetrija|supersimetriskās]] daļiņas.

Nebarionu matērija tiek klasificēta atkarībā no to veidojošo daļiņu masas un (vai) to tipiskajiem ātrumiem (masīvākās daļiņas kustas lēnāk). Ir trīs nebarionu matērijas hipotēzes: [[karstā tumšā matērija]], [[siltā tumšā matērija]] un [[aukstā tumšā matērija]], kā arī vairākas to kombinācijas. Visvairāk diskutētā ir aukstā tumšā matērija, kuras pamatā par visiespējamāko uzskata [[neitralīno]]. Karstā tumšā matērija varētu sastāvēt no masīviem neitrīno.

Eksistē arī teorijas, kas galaktiku kustību anomālijas izskaidro bez slēptas masas nepieciešamības.

== Izpētes vēsture ==
Slēptas, nenovērojamas matērijas esamību postulēja [[Frics Cvikijs]] 1934. gadā, novērojumos atklājot [[galaktiku kopa|galaktiku kopā]] esošu [[galaktika|galaktiku]] relatīvo ātrumu neatbilstību ar teorētiski aprēķināto. Vēlāki cita veida novērojumi apstiprināja tumšās matērijas esamību: galaktiku rotācijas ātrumi, [[gravitācijas lēca|gravitācijas lēcu]] efekti objektiem, kas atrodas galaktiku kopu aizmugurē, karstas gāzes sadalījums galaktikās un galaktiku kopās.

Deviņdesmitajos gados amerikāņu un austrāliešu zinātnieki pētīja zvaigznes, ko sauc par 1a tipa [[pārnova|pārnovām]]. Šī veida pārnovu veido baltā [[pundurzvaigzne]], kas uzsūc sevī blakus esošo zvaigzņu vielu. Brīdī, kad punduris sasniedz noteiktu lielumu, tas eksplodē, atbrīvojot datus pār pārnovas starojumu, astronomi var aprēķināt ne vien attālums līdz zvaigznei, bet arī tās kustības ātrumu un laiku, kad sākusi izstaroties gaisma.
Pārnovas ir ļāvušas zinātniekiem izsekot Visuma izplešanās ātrumam daudzos dažādos laikos kopš Lielā Sprādziena brīža. Astronomi bija pārliecināti, ka visā Visumā pastāvēšanas laikā tā izplešanās ātruma būtu pastāvīgi jāsamazinās, jo gravitācijas spēkam būtu jāvelk viss kopā. Tāpēc iestājies liels šoks, kad izrādījās, ka Visuma izplešanās ātrums samazinājies pirmos 7 miljardu gadu pēc [[Lielais sprādziens|Lielā sprādziena]], bet pēc tam sācis palielināties un turpina to darīt pašlaik. Tas bija pretrunā ar trīs gadsimta ceturkšņus valdījušo mācību, un būtu ticami, ja visu matēriju bīdītu nezināms dabas spēks, ko mūsdienās pazīst kā tumšo matēriju.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Universe 101&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce
|last = Hinshaw
|first = Gary F.
|title = What is the universe made of?
|work = Universe 101
|publisher = NASA website
|date = 2010-01-29
|url = http://map.gsfc.nasa.gov/universe/uni_matter.html
|accessdate = 2010-03-17}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/tumsa-materija-jeb-no-ka-veidota-pasaule-kura-dzivojam-profesora-auzina-zinatnes-sleja.a488929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Tumšā matērija jeb no kā veidota pasaule, kurā dzīvojam? Profesora Auziņa zinātnes sleja]
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Fizika-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tumšā matērija| ]]</text>
      <sha1>k3nb3qdkabol27gquf2kti9m2ksftt4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dakota Faninga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181558</id>
    <revision>
      <id>4510643</id>
      <parentid>4320666</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:47:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5040" sha1="hml6rhvecmvd6yb48xm7z5olto0jah1" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Dakota Faninga
 | vārds_orig              = ''Dakota Fanning''
 | attēls                  = Dakota Fanning SAG AWARDS 2020.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Dakota Faninga 2020. gadā.
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|23}}
 | dz. vieta               = {{vieta|ASV|Džordžija|Konjersa}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise
 | darbības gadi           = 1999—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}
'''Dakota Faninga''' ({{val|en|Hannah Dakota Fanning}}; dzimusi {{dat|1994|2|23}}) ir amerikāņu aktrise. Aktrises karjeru sākusi 1999. gadā, taču plašāk kļuva pazīstama ar lomu 2001. gada drāmā &quot;[[Es esmu Sems]]&quot;. Bērnībā filmējusies tādās filmās kā &quot;[[Rūdīts ugunī]]&quot; (2004), &quot;[[Pasauļu karš (2005. gada filma)|Pasauļu karš]]&quot; (2005) un &quot;[[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)|Šarlotes tīkls]]&quot; (2006). Pēc tam D. Faninga uzņēmusies &quot;[[Krēsla (filmu cikls)|Krēslas]]&quot; filmu ciklā, sākot ar otro daļu &quot;[[Jauns mēness (filma)|Jauns mēness]]&quot;. Aktrise ir saņēmusi vairākas balvas par savu tēlojumu, tāpat ir visu laiku jaunākā [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i nominētā aktrise.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2001
|''Father Xmas''
|īsfilma
|-
|&quot;[[Marta kaķi]]&quot; (''Tomcats'')
|
|-
|&quot;[[Es esmu Sems]]&quot; (''I Am Sam'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2002
|&quot;[[Slazdā (filma)|Slazdā]]&quot; (''Trapped'')
|
|-
|&quot;[[Mīļās mājas Alabamā]]&quot; (''Sweet Home Alabama'')
|
|-
|''[[Hansel and Gretel]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2003
|&quot;[[Pilsētas meitenes]]&quot; (''Uptown Girls'')
|
|-
|&quot;[[Runcis (filma)|Runcis]]&quot; (''The Cat in the Hat'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2004
|&quot;[[Rūdīts ugunī]]&quot; (''Man on Fire'')
|
|-
|''[[My Neighbor Totoro]]''
|balss
|-
|''[[In the Realms of the Unreal]]''
|balss
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2005
|&quot;[[Paslēpes (filma)|Paslēpes]]&quot; (''Hide and Seek'')
|
|-
|''[[Lilo &amp; Stitch 2: Stitch Has a Glitch]]''
|balss
|-
|''[[Nine Lives]]''
|
|-
|&quot;[[Pasauļu karš (2005. gada filma)|Pasauļu karš]]&quot; (''War of the Worlds'')
|
|-
|&quot;[[Sapņotājs]]&quot; (''Dreamer'')
|
|-
|2006
|&quot;[[Šarlotes tīkls (2006. gada filma)|Šarlotes tīkls]]&quot; (''Charlotte's Web'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2007
|&quot;[[Medību suns]]&quot; (''Hounddog'')
|
|-
|''Cutlass''
|īsfilma
|-
|2008
|&quot;[[Bišu slepenā dzīve]]&quot; (''The Secret Life of Bees'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2009
|&quot;[[Korelaina]]&quot; (''Coraline'')
|balss
|-
|&quot;[[Izredzētie]]&quot; (''Push'')
|
|-
|&quot;[[Lidojums dzīves garumā]]&quot; (''Winged Creatures'')
|
|-
|&quot;[[Jauns mēness (filma)|Jauns mēness]]&quot; (''The Twilight Saga: New Moon'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|''[[The Runaways (filma)|The Runaways]]''
|
|-
|&quot;[[Aptumsums (filma)|Aptumsums]]&quot; (''The Twilight Saga: Eclipse'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2012
|&quot;[[Rītausma. 2. daļa]]&quot; (''The Twilight Saga: Breaking Dawn – Part 2'')
|
|-
|''Celia''
|īsfilma
|-
|''[[The Motel Life]]''
|
|-
|&quot;[[Tagad ir īstais laiks]]&quot; (''Now Is Good'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|''[[Night Moves (2013. gada filma)|Night Moves]]''
|
|-
|''[[The Last of Robin Hood]]''
|
|-
|&quot;[[Ļoti labas meitenes]]&quot; (''Very Good Girls'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2014
|''[[Effie Gray]]''
|
|-
|''[[Every Secret Thing]]''
|
|-
|&quot;[[Pamāj ar spārnu]]&quot; (''Yellowbird'')
|balss
|-
|2015
|''[[The Benefactor]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2016
|''[[Brimstone (filma)|Brimstone]]''
|
|-
|&quot;[[Amerikāņu pastorāle]]&quot; (''American Pastoral'')
|
|-
|''The Escape''
|īsfilma
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''Zygote''
|īsfilma
|-
|''[[Please Stand By]]''
|
|-
|2018
|&quot;[[Oušenas 8]]&quot; (''Ocean's 8'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|&quot;[[Reiz Holivudā]]&quot; (''Once Upon a Time in Hollywood'')
|
|-
|''[[Sweetness in the Belly]]''
|
|-
|2020
|''[[Viena and the Fantomes]]''
|
|-
|2023
|&quot;[[Stabilizators 3: Pēdējā nodaļa]]&quot; (''The Equalizer 3'')
|
|-
|2024
|&quot;[[Vērotāji (2024. gada filma)|Vērotāji]]&quot; (''The Watchers'')
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Faninga, Dakota}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Džordžijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]</text>
      <sha1>hml6rhvecmvd6yb48xm7z5olto0jah1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzērvju dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>182118</id>
    <revision>
      <id>4510595</id>
      <parentid>4134853</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:52:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>{{dzērvju dzimta}}</comment>
      <origin>4510595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9807" sha1="kuv47r9xsb4n78o98jxr8ta3gl51xzr" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = Sarus Crane (Grus antigone) at Sultanpur I Picture 151.jpg
 | att_nosaukums = [[Indijas dzērve]]s (''Antigone antigone'')
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 |         kārta = Gruiformes
 |      kārta_lv = Dzērvjveidīgie
 |    apakškārta = Grui
 | apakškārta_lv = Dzērvju apakškārta
 |        dzimta = Gruidae
 |     dzimta_lv = Dzērvju dzimta
 |      binomial = Gruidae &lt;small&gt;([[Vigors]], 1825)&lt;/small&gt;
 |   kategorijas = nē
 |    iedalījums =
* [[Dzērvju apakšdzimta]] (''Gruinae'')
* [[Vainagdzērvju apakšdzimta]] (''Balearicinae'')
}}
'''Dzērvju dzimta''' (''Gruidae'') ir [[dzērvjveidīgie|dzērvjveidīgo kārtas]] (''Gruiformes'') [[putni|putnu]] dzimta. Tā apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, kas iedalītas 4 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]].&lt;ref name=ioc&gt;[https://www.worldbirdnames.org/bow/flufftails/ IOC World Bird List: Flufftails, finfoots, rails, trumpeters, cranes, limpkin, 2020]&lt;/ref&gt; Dzērvju dzimtā ir divas apakšdzimtas: dzērvju apakšdzimta (''Gruinae'') un vainagdzērvju apakšdzimta (''Balearicinae''). Pēdējā ir divas sugas un viena ģints. Dzērvju dzimtas putniem ir raksturīgas garas [[kājas]] un [[kakls|kakli]]. Tie ārēji atgādina [[gārņi|gārņus]], lai gan abas grupas nav tuvu radniecīgas. Lidojumā atšķirībā no gārņiem dzērves lido ar izstieptiem kakliem.

== Izplatība ==
Dzērvju dzimtas putni dzīvo lielākajā daļā kontinentu, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]] un [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]]. [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena dzērvju dzimtas suga — [[dzērve|pelēkā dzērve]] (''Grus grus'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/gruidae/ |title=Dzērvju dzimta |access-date={{dat|2012|03|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110605233244/http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/gruidae/ |archivedate={{dat|2011|06|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Grus japonensis Qiqihar.jpg|thumb|left|240px|[[Japānas dzērve]] (''Grus japonensis'') ir smagākā visā dzērvju dzimtā]]
Dzērves ir lieli putni, garām kājām un kakliem, un lieliem, noapaļotiem [[spārni]]em. Ārēji tēviņi un mātītes neatšķiras, bet [[tēviņš|tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s.&lt;ref name=&quot;arc&quot;&gt;Archibald, George; Meine, Curt (1996), &quot;Family Gruidae (Cranes)&quot;, in del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi, Handbook of the Birds of the World. Volume 3, Hoatzin to Auks, Barcelona: Lynx Edicions, pp. 60–81, {{ISBN|84-87334-20-2}}&lt;/ref&gt; Lielākā dzērvju dzimtā ir [[Indijas dzērve]] (''Antigone antigone''), kura var sasniegt 176 [[centimetrs|cm]] garumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.savingcranes.org/sarus-crane.html |title=Sarus Crane |access-date={{dat|2012|03|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131229055814/http://www.savingcranes.org/sarus-crane.html |archivedate={{dat|2013|12|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tomēr smagākā dzimtā ir [[Japānas dzērve]] (''Grus japonensis''). Tās masa pirms migrācijas sākumas ir 12 [[kilograms|kg]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=7-GgBoivL70C&amp;pg=PA152&amp;lpg=PA152&amp;dq=Grus+japonensis+12+kg&amp;source=bl&amp;ots=y9AxdKZP-M&amp;sig=2acmXznEk2JbNKySBEQxWSYHvcY&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=k5FkT4PMHaL64QSBx6XfBw&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Grus%20japonensis%2012%20kg&amp;f=false |title=Birds of East Asia |access-date={{dat|2012|03|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160810205935/https://books.google.lv/books?id=7-GgBoivL70C&amp;pg=PA152&amp;lpg=PA152&amp;dq=Grus+japonensis+12+kg&amp;source=bl&amp;ots=y9AxdKZP-M&amp;sig=2acmXznEk2JbNKySBEQxWSYHvcY&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=k5FkT4PMHaL64QSBx6XfBw&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Grus%20japonensis%2012%20kg&amp;f=false |archivedate={{dat|2016|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Mazākā dzimtā ir [[mazā dzērve]] (''Grus virgo''), kuras garums ir 90&amp;nbsp;cm, svars 2&amp;nbsp;kg.&lt;ref&gt;[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Anthropoides%20virgo.html ADW: Anthropoides virgo]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Dzērvju dzimtas putnu apspalvojumā atkarībā no sugas dominē baltā un pelēkā [[krāsa]]. Sugas, kas mājo atklātu ūdenstilpju tuvumā, visbiežāk ir [[Baltā krāsa|baltas]]. Toties sugas, kas mājo mitros mežos, purvos un nelielās slīkšņās, visbiežāk ir pelēkas. Baltās sugas parasti ir lielākas augumā nekā pelēkās sugas. Meža sugām mazākais augums un pelākais apspalvojums palīdz labāk maskēties ligzdošanas laikā. Turklāt [[dzērve|pelēkā dzērve]] (''Grus grus'') un [[Kanādas dzērve]] (''Antigone canadensis'') ligzdošanas laikā papildus novārtās ar dubļiem, lai labāk saplūstu ar zemi.

Lielākajai daļai dzērvju uz sejas ir kailas [[āda]]s laukumi. Izņēmums ir [[paradīzes dzērve]] (''Grus paradisea'') un [[mazā dzērve]], kurām nav kailas ādas laukumu uz sejas. Šie laukumi kalpo savstarpējai komunikācijai. Ar sejas [[muskuļi|muskuļu]] palīdzību dzērve tos var savilkt mazākus un izplest lielākus, un tā spēj izmainīt krāsas intensitāti. Arī cekulus uz galvas dzērves izmanto savstarpējai komunikācijai, tos saceļot vai pieglaužot.

== Uzvedība ==
[[Attēls:PikiWiki Israel 7524 Cranes.JPG|thumb|240px|Kad mazuļi izaudzināti, dzērves pulcējas baros, attēlā [[dzērve|parastās dzērves]] (''Grus grus'')]]
Dzērves ir aktīvas gaišajā dienas laikā. Atkarībā no sezonas to socializācijas pakāpe mainās. Ligzdošanas laikā tās ir teritoriālas un dzīvo pāros. Kad mazuļi ir izaudzināti, dzērves pulcējas baros, kas kopīgi barojas un atpūšas. Sugas, kas galvenokārt barojas ar [[augi]]em, veido lielus barus, bet sugas, kas galvenokārt barojas ar [[dzīvnieki]]em, barošanās laikā uzturas ģimenes grupās. Tikai pa nakti nelielās ģimeņu grupas apvienojas, lai kopīgi gulētu.&lt;ref name=&quot;arc&quot; /&gt;

== Barība ==
Dzērves ir visēdājas. Tās barojas gan ar augu izcelsmes barību, gan dzīvnieku ozcelsmes barību. Tās barojas ar [[sēkla|sēklām]], [[saknes|saknēm]], [[lapas|lapām]], [[rieksti]]em, [[ozolzīle|zīlēm]], [[oga|ogām]], [[augļi]]em, [[kukaiņi]]em, [[kāpuri]]em, [[gliemeži]]em, [[zivis|zivīm]], nelieliem [[rāpuļi]]em, [[putni]]em un [[zīdītāji]]em. Barošanās ieradumi ir atkarīgi no sugas, reģiona un sezonas.&lt;ref name=arc/&gt;

== Ligzdošana ==
Dzērves veido monogāmus pārus, kuriem ir ilgstošas attiecības, daudziem pāriem tās ir uz mūžu. Pāris izveidojas vairākus gadus pirms tas spēj sekmīgi izaudzināt mazuļus, putnu otrajā vai trešajā dzīves gadā. Jaunajiem putniem pirmie perējumi bieži aiziet bojā. Šajā laikā, ja pārim neizdodas izaudzināt mazuļus, pāru attiecības var arī izjukt. Ja pārim izdodas jau no sākuma sekmīgs perējums, tas paliek kopā uz mūžu.&lt;ref name=arc/&gt; Ligzdošanas laikā dzērves ir teritoriālas. Migrējošās sugas uz ligzdošanas vietām ierodas laikā no [[aprīlis|aprīļa]] līdz [[jūnijs|jūnijam]]. [[tropi|Tropu]] sugas ligzdo [[lietus sezona|lietus sezonā]]. Teritorijas lielums atkarībā no sugas ir dažāds. Tropu sugām tā ir daudz mazāka nekā [[mērenā josla|mērenās joslas]] sugām. Piemēram, tropos dzīvojošajai Indijas dzērvei terotorija ir apmēram 1 ha liela, bet Japānas dzērvei teritorija sasniedz 500 ha lielumu vai lielāku. Teritoriju parasti apsargā tēviņš.&lt;ref name=arc/&gt; Ja tēviņš aiziet bojā, mātīte parasti neatgriežas vecajā teritorijā, un otrādāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://elibrary.unm.edu/sora/Wilson/v101n04/p0648-p0651.pdf |title=Nesbitt, Stephen A. (1989). &quot;The Significance of Mate Loss in Florida Sandhill Cranes&quot; |access-date={{dat|2012|03|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120910141833/http://elibrary.unm.edu/sora/Wilson/v101n04/p0648-p0651.pdf |archivedate={{dat|2012|09|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
* '''Dzērvju dzimta''' (''Gruidae'')&lt;ref name=ioc/&gt;
** Dzērvju apakšdzimta (''Gruinae'')
*** [[Antigones dzērves]] (''Antigone'')
**** [[Austrālijas dzērve]] (''Antigone rubicunda'')
**** [[Daurijas dzērve]] (''Antigone vipio'')
**** [[Indijas dzērve]] (''Antigone antigone'')
**** [[Kanādas dzērve]] (''Antigone canadensis'')
*** [[Baltās dzērves]] (''Leucogeranus'')
**** [[Baltā dzērve]] (''Leucogeranus leucogeranus'')
*** [[Dzērves]] (''Grus'')
**** [[Amerikas dzērve]] (''Grus americana'')
**** [[Japānas dzērve]] (''Grus japonensis'')
**** [[Mazā dzērve]] (''Grus virgo'')
**** [[Melnā dzērve]] (''Grus monacha'')
**** [[Melnkakla dzērve]] (''Grus nigricollis'')
**** [[Paradīzes dzērve]] (''Grus paradisea'')
**** [[Pelēkā dzērve]] (''Grus grus'')
**** [[Sekstainā dzērve]] (''Grus carunculata'')
** Vainagdzērvju apakšdzimta (''Balearicinae'')
*** [[Vainagdzērves]] (''Balearica'')
**** [[Pelēkā vainagdzērve]] (''Balearica regulorum'')
**** [[Tumšā vainagdzērve]] (''Balearica pavonina'')

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v150 Dzērvjveidīgie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v150 |date={{dat|2012|12|03||bez}} }}
* [http://www.savingcranes.org/ Saving Cranes website]
* [http://ibc.lynxeds.com/family/cranes-gruidae IBC: Cranes (Gruidae)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120313143947/http://ibc.lynxeds.com/family/cranes-gruidae |date={{dat|2012|03|13||bez}} }}
* [http://digitalcommons.unl.edu/bioscicranes/ Cranes of the World, by Paul Johnsgard]

{{dzērvju dzimta}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērvju dzimta| ]]</text>
      <sha1>kuv47r9xsb4n78o98jxr8ta3gl51xzr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Hārdens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>186694</id>
    <revision>
      <id>4510501</id>
      <parentid>4422347</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:39:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4510501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19063" sha1="6g4riem9d0c8lh7z5nxbpdkhk85x7g7" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Džeimss Hārdens
 |       vārds_orig = ''James Harden''
 |           attēls = Harden dribbling midcourt, Cavaliers vs Nets on January 17, 2022 (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Džeimss Hārdens 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|8|26}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = amerikānis
 |           garums = {{mērvienība|cm=196}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=100}}
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2009
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Artesia High School'' ([[Kalifornija]])
 |          koledža = [[Arizonas Štata Universitāte]]
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]]
 |           numurs = 1
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 3., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2009|start}}—{{nbay|2011|end}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2012|start}}—{{nbay|2020|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2020|end}}—{{nbay|2021|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2022|start}}—{{nbay|2022|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2023|start}}—{{nbay|2025|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{nbay|2025|end}}—pašlaik
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2012—pašlaik
 |           taut 1 = {{Bk|USA}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi =
* [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2017|end}})&lt;/small&gt;
* 11× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2013}}–{{nasg|2022}}, {{nasg|2025}})&lt;/small&gt;
* 6× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2013|end}}, {{nbay|2014|end}}, {{nbay|2016|end}}–{{nbay|2019|end}})&lt;/small&gt;
* 2× [[All-NBA Team|NBA simboliskā trešā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2012|end}}, {{nbay|2024|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2009|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA sezonas labākais rezervists]] &lt;small&gt;({{nbay|2011|end}})&lt;/small&gt;
* 3× NBA rezultatīvākais spēlētājs &lt;small&gt;({{nbay|2017|end}}, {{nbay|2018|end}}, {{nbay|2019|end}})&lt;/small&gt;
* 2× NBA labākais piespēlētājs &lt;small&gt;({{nbay|2016|end}}, {{nbay|2022|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medal|VOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|V=2012|teksts=Londona 2012}}|{{osv|Basketbols|2012|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kauss]]}}
{{Medal|Gold|[[2014. gada Pasaules kauss basketbolā|Spānija 2014]]|Basketbols}}
}}
'''Džeimss Edvards Hārdens''' ({{val|en|James Edward Harden, Jr.}}; dzimis {{dat|1989|8|26}}) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]]. [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. Desmit reizes piedalījies [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]], bijis [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|NBA sezonas labākais spēlētājs]] 2018. gadā, kā arī trīs reizes bijis sezonas rezultatīvākais spēlētājs.

== Karjera ==
Laikā no 2007. līdz 2009. gadam mācījās [[Arizonas Štata Universitāte|Arizonas Štata Universitātē]], kuras basketbola komandas sastāvā spēlēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā (kopā ar latviešu basketbolistu [[Rihards Kuksiks|Rihardu Kuksiku]], ar kuru kopš tā laika ir draudzīgās attiecībās). 2009. gadā tika atzīts par ''Pac-10'' gada labāko spēlētāju.

=== NBA ===
[[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] ar kopējo trešo numuru pirmajā kārtā. Viņš kļuva par pirmo šī kluba drafta izvēli kā &quot;Thunder&quot; (iepriekš klubs bija pazīstams kā [[Sietlas &quot;SuperSonics&quot;]]). Individuāli veiksmīgākā sezona Oklahomasitijas kluba sastāvā NBA viņam bija [[2011.—2012. gada NBA sezona|2011.—2012. gada sezona‎]], kad regulārajā sezonā vidēji spēlē guva 16,8 punktus un atdeva 3,7 rezultatīvas piespēles. Līdz ar to viņš bija rezultatīvākais rezervists līgā un pēc sezonas tika atzīts par līgas [[NBA sezonas labākais rezervists|labāko rezervistu]].

Pirms [[2012.—2013. gada NBA sezona|2012.—2013. gada sezonas]] sākuma Dž. Hārdens un &quot;Thunder&quot; nespēja vienoties par jaunu līgumu un spēlētājs tika aizmainīts uz [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] kopā ar [[Daequan Cook|Dekvanu Kuku]], [[Cole Aldrich|Koulu Oldriču]] un [[Lazar Hayward|Lazaru Heivardu]], darījumā pret [[Kevin Martin|Kevinu Mārtinu]], [[Jeremy Lamb|Džeremiju Lembu]] un vairākām nākotnes drafta izvēlēm. Uzreiz pēc maiņas Dž. Hārdens vienojās ar jauno klubu par ilgtermiņa līgumu uz piecām sezonām, kurās spēlētājs saņems 80 miljonus dolāru. Ja &quot;Thunder&quot; sastāvā Dž. Hārdens spēlēja pārsvarā kā rezervists, mainot [[Rasels Vestbruks|Raselu Vestbruku]] un atpaliekot rezultativitātē gan no R. Vestbruka, gan [[Kevins Durants|Kevina Duranta]], tad &quot;Rockets&quot; sastāvā viņš uzreiz kļuva par komandas līderi. Kā &quot;Rockets&quot; spēlētājs Dž. Hārdens tika iekļauts savas pirmās [[2013. gada NBA Visu Zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēles]] sastāvā kā vienīgais debitants Rietumu konferences komandā. 2013. gada 20. februārī principiālā uzvarā (122—119) pret savu bijušo komandu &quot;Thunder&quot; Dž. Hārdens uzstādīja savu karjeras rezultativitātes rekordu, gūstot 46 punktus.&lt;ref&gt;[http://www.nba.com/games/20130220/OKCHOU/gameinfo.html Harden scores 46, Rockets rally past Thunder] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130224051944/http://www.nba.com/games/20130220/OKCHOU/gameinfo.html |date={{dat|2013|02|24||bez}} }}, NBA.com&lt;/ref&gt; Sezonā vidēji Dž. Hārdens guva 25,9 punktus spēlē.

Pirms [[2013.—2014. gada NBA sezona]]s &quot;Rockets&quot; sastāvu papildināja viens no līgas vadošajiem centriem [[Dvaits Hauards]], kas ļāva komandai nostiprināties starp līderiem Rietumu konferencē. Pēc iegūtās ceturtās vietas regulārajā čempionātā, ''play-off'' pirmajā kārtā stājās pretī [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]], kam &quot;Rockets&quot; piekāpās. Sezonā vidēji Dž. Hārdens guva 26,8 punktus spēlē un tika iekļauts [[NBA simboliskā pirmā izlase|NBA simboliskajā pirmajā izlasē]].

[[2014.—2015. gada NBA sezona|2014.—2015. gada sezonā]] Dž. Hārdens nostiprinājās NBA rezultatīvāko spēlētāju saraksta augšgalā, ar viņu konkurēt spēja vienīgi [[Rasels Vestbruks]] no &quot;Thunder&quot;. Karjeras rezultativitātes rekordu viņš uzstādīja 1. aprīļa spēlē pret [[Sakramento &quot;Kings&quot;]], kurā iemeta 51 punktu un kļuva par pirmo spēlētāju &quot;Rockets&quot; vēsturē, kas divās spēlēs vienā sezonā guvis vairāk par 50 punktiem. 2019. gada 23. janvārī uzvarētā spēlē pret [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] (114—110) Dž. Hārdens iemeta 61 punktu, uzlabojot savu karjeras rezultativitātes rekordu.

2021. gada janvārī plašā četru komandu maiņas darījumā Dž. Hārdens nonāca [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]] sastāvā, pievienojoties tur jau esošajām zvaigznēm [[Kevins Durants|Kevinam Durantam]] un [[Kairijs Ērvings|Kairijam Ērvingam]], savukārts Latvijas basketbolists [[Rodions Kurucs]], kurš arī tika iekļauts šajā maiņas darījumā, nonāca &quot;Rockets&quot;.

2022. gada februārī Dž. Hārdens kopā ar [[Pols Milseps|Polu Milsepu]] tika aizmainīts uz [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]] pret [[Bens Simonss|Benu Simonsu]], [[Sets Karijs|Setu Kariju]], [[Andrē Dramonds|Andrē Dramondu]] un divām nākotnes drafta izvēlēm. Attiecības starp klubu un spēlētāju pasliktinājās, un viņš pieprasīja maiņu, kas īstenojās 2023. gada oktobra beigās, kad viņš tika aizmainīts uz [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] pret [[Nikolā Batēns|Nikolā Batēnu]], [[Markuss Moriss|Markusu Morisu]], [[Roberts Kovintons|Robertu Kovintonu]], [[K.J. Mārtins|K.J. Mārtinu]] un vairākām nākotnes drafta izvēlēm (kopā ar Dž. Hārdenu uz Losandželosu devās arī [[P.J. Takers]] un [[Filips Petruševs]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/sixers-trade-james-harden-clippers|title=Reports: Sixers trade James Harden to LA Clippers|website=NBA.com|access-date=2023-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/31102023-sagas_beigas_76ers_aizmaina_hardenu_uz_cl|title=Sāgas beigas: ''76ers'' aizmaina Hārdenu uz ''Clippers''|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-11-10|date=2023-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Vairākus pieredzējušus veterānus pulcējusī &quot;Clippers&quot; komanda Dž. Hārdena sezonās demosntrēja nestabilu sniegumu, tomēr sasniedza izslēgšanas spēles gan 2024., gan 2025. gadā. 2025. gada 22. novembrī, uzvarētā spēlē pret [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]] (131—116) viņš guva 55 punktus, uzstādot &quot;Clippers&quot; komandas rezultativitātes rekordu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/starting-5-12-in-a-row-pistons-extend-streak-harden-drops-55-jokic-russ-duel|title=Starting 5: 12 In A Row! Pistons Extend Streak, Harden Drops 55, Jokić &amp; Russ Duel {{!}} NBA.com|website=NBA|access-date=2025-11-25|language=en}}&lt;/ref&gt; (aptuveni mēnesi vēlāk to atkārtoja komandas biedrs [[Kavai Leonards]]).

2026. gada februārī Dž. Hārdens tika aizmainīts uz [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] pret [[Dariuss Gārlends|Dariusu Gārlendu]] un nākotnes otrās kārtas drafta izvēli. Sezonas noslēgumā komanda sasniedza Austrumu konferences finālu, kas bija komandas labākais sasniegums pēdējās sezoonās. Pēc pus sezonas Klīvlendas komandā vasarā Dž. Hārdens atteicās no spēlētāja izvēles saglabāt esošo līgumu uz vēl vienu sezonu, kurā viņš saņemtu 42,3 miljonus dolāru, toties augustā noslēdza trīs gadu līgumu, kas paredz 97 miljonu dolāru atalgojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/49671792/james-harden-agrees-3-year-97m-deal-remain-cavaliers|website=www.espn.com|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

=== ASV izlase ===
[[ASV basketbola izlase|ASV izlases]] sastāvā Dž. Hārdens tika iekļauts pirms {{oss|V=2012|L=D}} [[Londona|Londonā]], kur izcīnīja zelta medaļas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/12082012-bronzu_aizraujosa_speles_galotne_izcina_k|title=ASV pēdējā ceturtdaļā ieslēdz aizsardzību un uzvar spāņus|date={{dat|2012|8|12||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://scores.espn.go.com/olympics/summer/2012/basketball/men/recap?gameId=1172|title=Kevin Durant, U.S. pull through in final as Spain can't rain on parade|date={{dat|2012|8|12||bez}}|publisher=ESPN.go.com|accessdate={{dat|2012|8|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Uzvaru kopā ar ASV izlasi izcīnīja arī [[2014. gada Pasaules kauss basketbolā|2014. gada Pasaules kausā]].

== Statistika ==
{{NBA player statistics legend|leader=y}}

=== NBA ===

==== Regulārā sezona ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2009|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| 76 || 0 || 22,9 || 40,3 || 37,5 || 80,8 || 3,2 || 1,8 || 1,1 || 0,3 || 9,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2010|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
|'''82''' || 5 || 26,7 || 43,6 || 34,9 || 84,3 || 3,1 || 2,1 || 1,1 || 0,3 || 12,2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2011|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| 62 || 2 || 31,4 || '''49,1''' || '''39,0''' || 84,6 || 4,1 || 3,7 || 1 || 0,2 || 16,8
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2012|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 78 || 78 || '''38,3''' || 43,8 || 36,8 || 85,1 || 4,9 || 5,8 || 1,8 || 0,5 || 25,9
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2013|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 73 || 73 || 38,0 || 45,6 || 36,6 || 86,6 || 4,7 || 6,1 || 1,6 || 0,4 || 25,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2014|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 81 || 81 || 36,8 || 44,0 || 37,5 || 86,8 || 5,7 || 7 || 1,9 || 0,7 || 27,4
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2015|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
|'''82''' || '''82''' || style=&quot;background:#cfecec;&quot;|38,1* || 43,9 || 35,9 || 86,0 || 6,1 || 7,5 || 1,7 || 0,6 || 29,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2016|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 81 || 81 || 36,4 || 44,0 || 34,7 || 84,7 || '''8,1''' || style=&quot;background:#cfecec;&quot;|'''11,2'''* || 1,5 || 0,5 || 29,1
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2017|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 72 || 72 || 35,4 || 44,9 || 36,7 || 85,8 || 5,4 || 8,8 || 1,8 || 0,7 || style=&quot;background:#cfecec;&quot;|30,4*
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2018|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 78 || 78 || 36,8 || 44,2 || 36,8 || '''87,9''' || 6,6 || 7,5 || '''2''' || 0,7 || style=&quot;background:#cfecec;&quot;|'''36,1'''*
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|{{nbay|2019|full=yes}}
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 68 || 68 || 36,5 || 44,4 || 35,5 || 86,5 || 6,6 || 7,5 || 1,8 || '''0,9''' || style=&quot;background:#cfecec;&quot;|34,3*
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Karjera
| 863 || 620 || 34,3 || 44,3 || 36,3 || 85,8 || 5,3 || 6,3 || 1,6 || 0,5 || 25,2
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Visu zvaigžņu spēle
| 8 || 6 || 25,9 || 43,3 || 39,0 || 50,0 || 5,3 || 6 || 0,7 || 0,1 || 15,9
|}

==== Izslēgšanas spēles ====
{{Basketbolista statistikas galvene}}
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| 6 || 0 || 20,0 || 38,7 || 37,5 || 84,2 || 2,5 || 1,8 || 1 || 0,2 || 7,7
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| 17 || 0 || 31,6 || 47,5 || 30,3 || 82,5 || 5,4 || 3,6 || 1,2 || 0,8 || 13,0
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;|&quot;Thunder&quot;]]
| '''20''' || 0 || 31,5 || 43,5 || '''41,0''' || 85,7 || 5,1 || 3,4 || 1,6 || 0,1 || 16,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 6 || 6 || 40,5 || 39,1 || 34,1 || 80,3 || 6,7 || 4,5 || 2 || '''1''' || 26,3
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 6 || 6 || '''43,8''' || 37,6 || 29,6 || 90,0 || 4,7 || 5,8 || 2 || 0,2 || 26,8
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 17 || '''17''' || 37,4 || 43,9 || 38,3 || '''91,6''' || 5,7 || 7,5 || 1,6 || 0,4 || 27,2
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2016. gada NBA izslēgšanas spēles|2016]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 5 || 5 || 38,6 || 41,0 || 31,0 || 84,4 || 5,2 || 7,6 || '''2,4''' || 0,2 || 26,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 11 || 11 || 37,0 || 41,3 || 27,8 || 87,8 || 5,5 || '''8,5''' || 1,9 || 0,5 || 28,5
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 17 || '''17''' || 36,5 || 41,0 || 29,9 || 88,7 || 5,2 || 6,8 || 2,2 || 0,6 || 28,6
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 11 || 11 || 38,5 || 41,3 || 35,0 || 83,7 || '''6,9''' || 6,6 || 2,2 || 0,9 || '''31,6'''
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]]
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;|&quot;Rockets&quot;]]
| 12 || 12 || 37,3 || '''47,8''' || 33,3 || 84,5 || 5,6 || 7,7 || 1,5 || 0,8 || 29,6
|- class=&quot;sortbottom&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;2&quot;|Karjera
| 128 || 85 || 35,3 || 42,5 || 33,0 || 86,5 || 5,4 || 5,8 || 1,7 || 0,5 || 23,5
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Rasels Vestbruks]]
| virsraksts = [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]]
| periods    = [[2017.—2018. gada NBA sezona|2018]]
| pēc        = [[Janis Adetokunbo]]
}}
{{kastes beigas}}

{{ASV basketbols sastāvs 2012 OS}}

{{DEFAULTSORT:Hārdens, Džeimss}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hjūstonas &quot;Rockets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bruklinas &quot;Nets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;76ers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Clippers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]]</text>
      <sha1>6g4riem9d0c8lh7z5nxbpdkhk85x7g7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Rozenštrauhs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193770</id>
    <revision>
      <id>4510693</id>
      <parentid>4310125</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:50:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6888" sha1="t7wveyeejhmqcah8z1ngilo3myyrbyu" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Eduards Rozenštrauhs
| Vārds_orig = 
| Attēls = Rozenstrauhs.jpg
| Att_izm = 250px
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dat|1918|8|13}}
| Vieta_dz = [[Rīga]], [[Vācijas impērija]]
| Miris = {{miršanas datums un vecums|1992|3|8|1918|8|13}}
| Vieta_mr = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = 
| Instrumenti = [[akordeons]]
| Gadi = 
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = V
}}
'''Eduards Rozenštrauhs''' (dzimis {{dat|1918|8|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1992|3|8}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|24}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]] un dziesmu autors.

== Biogrāfija ==
Eduards Rozenštrauhs dzimis Rīgā 1918. gada 13. augustā. Ģimenē bija trīs bērni. Tēvs strādāja par pastnieku, mira jau piecdesmit gadu vecumā, kad bērni vēl bija mazi. Visi trīs bērni bija apguvuši dažādu instrumentu spēli. Eduards spēlēja pat vairākus instrumentus, bet īpaši viņam patika [[akordeons]]. Viņam bija arī laba balss, [[tenors]].&lt;ref name=&quot;la&quot; /&gt;

Izglītību Rozenštrauhs ieguva Rīgas 38. pamatskolā un [[Rīgas 2. ģimnāzija|Rīgas 2. ģimnāzijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.spotnet.lv/news/id/4457/arhgva_persongba%3A_eduards_rozenstrauhs|title=ARHĪVA PERSONĪBA: Eduards Rozenštrauhs|publisher=Spotnet.lv|accessdate={{dat|2012|7|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120409092311/http://www.spotnet.lv/news/id/4457/arhgva_persongba:_eduards_rozenstrauhs|archivedate={{dat|2012|04|09||bez}}}}&lt;/ref&gt; līdz 1940. gadam studēja [[Latvijas konservatorija|Latvijas konservatorijā]].

1940. gadā Rozenštrauhs sāka dienēt Latvijas armijā, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] viņam dienests turpinājās kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīram. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā Rozenštrauhs nokļuva vācu gūstā un tika nosūtīts uz Daugavpils karagūstekņu nometni, pēc tam — uz Vāciju. Nokļūstot atpakaļ Rīgā, Rozenštrauham lika strādāt par tulku vācu policijā vai dienēt vācu armijā. Rozenštrauhs sāka strādāt par tulku. Par robežas šķērsošanas caurlaižu apzīmogošanu bijušajiem skolas biedriem Rozenštrauhu apcietināja un ievietoja [[Rīgas Centrālcietums|Centrālcietumā]], bet pēc tam nosūtīja uz [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometni]], uz soda bataljonu. Kara beigās Rozenštrauhs nonāca [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes katlā]], bet vēlāk atgriezās Rīgā. Tur tika apcietināts un nosūtīts uz filtrācijas nometni [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Pēc dažiem gadiem atgriezās Latvijā.&lt;ref name=&quot;la&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/liktendzirnu-melderis/|title=Eduardam Rozenštrauham – 100. Likteņdzirnās malts gan Sibīrijā, gan Salaspilī|publisher=la.lv}}&lt;/ref&gt;

1947. gadā Rozenštrauhs sāka darboties [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas PSR Valsts Leļļu teātrī]] kā mūziķis, akordeonists. Tomēr pēc 10 gadiem viņu atlaida. Rozenštrauhs piepelnījās dažādos gadījuma darbos, līdz 1970. gados Rozenštrauhu uzmeklēja kultūras darbinieks Valfrīds Puķe. Viņi sāka kopā uzstāties lauku klubos. Rozenštrauhs spēlēja akordeonu, bet Puķe stāstīja par Rozenštrauha dzīves gaitām. Šādas uzstāšanās lauku klubos tika rīkotas apmēram vienpadsmit gadus.&lt;ref name=&quot;la&quot; /&gt;

Rozenštrauhs ir piedalījies epizodiskās lomās filmās &quot;[[Uzbērums (filma)|Uzbērums]]&quot; (1970), &quot;[[Svešās kaislības]]&quot; (1983), &quot;[[Dubultnieks (filma)|Dubultnieks]]&quot; (1986).

Viena no Rozenštrauha populārākajām dziesmām bija &quot;Zilais lakatiņš&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Sacerējis arī tādas dziesmas kā &quot;Vecpiebalgas ūdensrozes&quot;, &quot;Vecās dzirnas&quot;, &quot;Ai, māte Latgale&quot; un daudzas citas. Pavisam kopā ap 60 dziesmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/tapusi-filma-par-latvijas-vienaudzi-komponistu-eduardu-rozenstrauhu.d?id=50280371 |title= Tapusi filma par Latvijas vienaudzi – komponistu Eduardu Rozenštrauhu|publisher=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Padomju varas laikā Rozenštrauha profesionālā karjera tika ierobežota, viņš netika atzīts oficiāli. Tautā viņa dziesmas bija ļoti populāras, tās bieži vien dziedāja, nezinot, kas ir dziesmu autors. Tikai [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā, 1988. gadā, ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] atbalstu tika sarīkoti pirmie plaši apmeklētie Rozenštrauha koncerti [[Lielās ģildes nams|Filharmonijā]] un vēlāk arī [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/ar-koncertu-seriju-svines-eduarda-rozenstrauha-100-dzimsanas-dienu.d?id=50268273|title=Ar koncertu sēriju svinēs Eduarda Rozenštrauha 100. dzimšanas dienu|publisher=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Piedalījies koncertos līdz pat mūža beigām, no 1988. gada augusta uzstājies kopā ar Rīgas Operetes teātra solisti [[Indra Lintiņa-Lučka|Indru Lintiņu-Lučku]].

Rozenštrauhs nomira 1992. gada 8. martā, 73 gadu vecumā. Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].

== Piemiņa ==

2013. gadā izdevniecībā [[Jumava]] iznāca dziedātājas Indras Lintiņas-Lučkas grāmata &quot;Jasmīn baltais, mana mūža...&quot; par sadarbību ar Rozenštrauhu un citiem notikumiem.

Rozenštrauha 100 gadu jubilejas gadā, 2018. gada 17. augustā [[LTV1]] notika pirmizrāde dokumentālai filmai par Rozenštrauhu &quot;[[Zilais lakatiņš (filma)|Zilais lakatiņš]]&quot;. Filmu veidojusi žurnāliste Ilze Strenga un režisors Guntis Lēmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Tapusi filma par komponistu Eduardu Rozenštrauhu |date=2018. gada 7. augustā |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/kinotv/tapusi-filma-par-komponistu-eduardu-rozenstrauhu-14202583 |accessdate= 2018. gada 17. augustā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= “Zilais lakatiņš” atkal plīvos. Tapusi Eduardam Rozenštrauham veltīta filma |date=2018. gada 7. augustā |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/tapusi-eduardam-rozenstrauham-veltita-filma/ |accessdate= 2018. gada 17. augustā}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://nekropole.info/lv/Eduards-Rozenstrauhs Nekropole] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140709113057/http://nekropole.info/lv/Eduards-Rozenstrauhs |date={{dat|2014|07|09||bez}} }}
* [https://www.filmas.lv/person/3150/ Eduards Rozenštrauhs] filmas.lv

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rozenštrauhs, Eduards}}
[[Kategorija:1918. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:1992. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>t7wveyeejhmqcah8z1ngilo3myyrbyu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dānijas hokeja līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>194196</id>
    <revision>
      <id>4510639</id>
      <parentid>4478777</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:39:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4792" sha1="4b4gdsqn1jd5tucy32bsrzmt3nls64s" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      =Dānijas hokeja līga
| aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Dānijas hokeja līgas sezona
| logo           =Logo_AL_Bank.png
| pikseļi        =180px
| apraksts       =
| sports         =[[Hokejs]]
| dibin          =1954
| izj            =
| moto           =
| komandas       =9
| valsts         ={{DEN}}
| čempions       =[[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]] (17. tituls)
| čempions_visv  =[[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]] (17)
}}
'''Dānijas hokeja līga''' (pazīstama arī ar tās oficiālo [[dāņu valoda|dāņu]] nosaukumu '''''Metal Ligaen''''') ir [[Dānija]]s spēcīgākā [[hokejs|hokeja]] līga, kas dibināta [[1954]]. gadā. Līgas uzvarētāja izcīna [[Dānija]]s čempiones titulu.

== Pašreizējās komandas (2026) ==
{{Location map+|Denmark|width=451|float=right
 |caption= Metal Ligaen pašreizējās dalībkomandas.
 |alt=Metal Ligaen
 |places=
  {{Location map~|Denmark|lat= 55.76 |long= 12.40 |mark = Blue pog.svg |label_size=70 |position = left |label=[[Herlev]]}}
  {{Location map~|Denmark|lat= 55.48 |long=  8.45 |mark = Blue pog.svg |label_size=80 |position = right |label=[[Esbjerg Energy]]}}
  {{Location map~|Denmark|lat= 57.44 |long=  10.52 |mark = Blue pog.svg |label_size=80 |position = bottom|label=[[Frederikshavn White Hawks]]}}
  {{Location map~|Denmark|lat= 56.13 |long= 8.98 |mark = Blue pog.svg |label_size=80 |position = right |label=[[Herning Blue Fox]]}}
  {{Location map~|Denmark|lat= 55.40 |long= 10.39 |mark = Blue pog.svg |label_size=80 |position = right |label=[[Odense Bulldogs]]}}
  {{Location map~|Denmark|lat= 55.69 |long= 12.40 |mark = Blue pog.svg |label_size=70 |position = left |label=[[Rødovre ]]}}
  {{Location map~|Denmark|lat= 55.25 |long= 9.30 |mark = Blue pog.svg |label_size=80 |position = bottom |label=[[SønderjyskE Ishockey]]}}
  {{Location map~|Denmark|lat= 57.05 |long= 9.92 |mark = Blue pog.svg |label_size=80 |position = left |label=[[Aalborg Pirates]]}}
  {{Location map~|Denmark|lat= 55.90 |long= 12.48 |mark = Blue pog.svg |label_size=70 |position = top |label=[[Rungsted Ishockey Klub|Rungsted]]}}
}}

* [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
* ''[[Esbjerg Ishockey]]''
* [[Frederikshavnas &quot;White Hawks&quot;]]
* [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
* [[Herlevas &quot;Eagles&quot;]]
* [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
* [[Rodovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
* ''[[Rungsted Ishockey]]''
* ''[[SønderjyskE Ishockey]]''

== Līgas čempiones (nepilns uzskaitījums) ==
{|
|valign=top|
*2026.—27. —
*2025.—26. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*2024.—25. — [[Odenses &quot;Bulldogs&quot;]]
*2023.—24. — [[SønderjyskE Ishockey]]
*2022.—23. — [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
*2021.—22. — [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
*2020.—21. — [[Rungsted Ishockey]]
*2019.—20. — Atcelts Covid 19 pandēmijas dēļ
*2018.—19. — [[Rungsted Ishockey]]
*2017.—18. — [[Olborgas &quot;Pirates&quot;]]
*2016.—17. — [[Esbjerg Ishockey]]
*2015.—16. — [[Esbjerg Ishockey]]
*2014.—15. — [[SønderjyskE Ishockey]]
*2013.—14. — [[SønderjyskE Ishockey]]
*2012.—13. — [[SønderjyskE Ishockey]]
*2011.—12. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*2010.—11. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*2009.—10. — [[SønderjyskE Ishockey]]
*2008.—09. — [[SønderjyskE Ishockey]]
*2007.—08. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
|valign=top|
*2006.—07. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*2005.—06. — [[SønderjyskE Ishockey]]
*2004.—05. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*2003.—04. — [[EfB Ishockey]]
*2002.—03. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*2001.—02. — [[Rungsted/Nordsjælland]]
*2000.—01. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*1999.—00. — [[Frederikshavnas &quot;White Hawks&quot;]]
*1998.—99. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*1997.—98. — [[Rodovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
*1996.—97. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*1995.—96. — [[EfB Ishockey]]
*1994.—95. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*1993.—94. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*1992.—93. — [[EfB Ishockey]]
|valign=top|
*1991.—92. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*1990.—91. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*1989.—90. — [[Rodovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
*1988.—89. — [[Frederikshavnas &quot;White Hawks&quot;]]
*1987.—88. — [[EfB Ishockey]]
*1986.—87. — [[Herningas &quot;Blue Fox&quot;]]
*1985.—86. — [[Rodovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
*1984.—85. — [[Rodovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
*1983.—84. — [[Herlevas &quot;Eagles&quot;]]
*1982.—83. — [[Rodovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
*1981.—82. — [[Vojens IK]]
*1980.—81. — [[AaB Ishockey]]
*1979.—80. — [[Vojens IK]]
*1978.—79. — [[Vojens IK]]
*1977.—78. — [[Rodovres &quot;Mighty Bulls&quot;]]
|}

== Ārējās saites ==
*[http://www.hockeyligaen.dk Līgas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121014050016/http://hockeyligaen.dk/ |date={{dat|2012|10|14||bez}} }}


{{hokejs-aizmetnis}}
{{Dānija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Hokejs Dānijā]]
[[Kategorija:Hokeja līgas]]</text>
      <sha1>4b4gdsqn1jd5tucy32bsrzmt3nls64s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Desetnīki (Nautrēnu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>198050</id>
    <revision>
      <id>4510566</id>
      <parentid>4427107</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T01:35:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2386" sha1="jr0tgopt17hvdb8obl3ybpd6effzp0j" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Desetnīki
| settlement_type = skrajciems
| image_skyline = Desetniki.JPG
| image_caption = krucifikss Desetnīku [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] kapos
| pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads
| pushpin_label_position =  
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]]
| subdivision_name2 = [[Nautrēnu pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2020
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5234&amp;p_back=100015227**LĢIA Vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 9
| population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd = 56
| latm = 43
| lats = 46
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 26
| longs = 38
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = 120
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-4652 Nautrēni
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Desetnīki''', latv. arī ''Desetnieki'', ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagasta]] dienvidrietumu daļā. Atrodas blakus [[Dekteri|Dekteru]] ciemam un 3,5 km attālumā no pagasta centra - [[Rogovka]]s. Desetniekos atrodas katoļu kapi, kuros apglabātas [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastā]] un [[Latgale|Latgalē]] ievērojamas personības, piemēram, [[Pēteris Jurciņš]], [[Pēteris Miglinīks]], [[Andrievs Jūrdžs]] un citi&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Nautrenu-pagasts-Kapsetas|title=Destnīku kapi|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021.gada 7.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210126032136/https://timenote.info/lv/Nautrenu-pagasts-Kapsetas}}&lt;/ref&gt;. Kapu uzkalniņā ir koka krucifikss, kas ievērojams ar tā kokgriezumiem.

1897. gadā katoļu ciemā bija 18 sētas ar 110 cilvēkiem.
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Nautrēnu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>jr0tgopt17hvdb8obl3ybpd6effzp0j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džems Raudziņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>198151</id>
    <revision>
      <id>4510659</id>
      <parentid>4021652</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:35:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6481" sha1="3zwmgponoqmzs1ktay1v7tth38fynrk" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Džems Raudziņš
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Džems Raudziņš.jpg
 |          att_izm = 120px
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dat|1910|12|1}}
 |          dz_viet = [[Harbina]], [[Mandžūrija]] (tagad {{CHN}})
 |          mir_dat = {{mdv|1979|12|13|1910|12|1}}
 |         mir_viet = {{vieta|Austrālija|Pērta}}
 |          tautība = 
 |           garums = 
 |            svars = 
 |              poz = 
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 
 |          klubs 1 = 
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|LAT}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = nē
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold2|[[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Šveice 1935]]}}
{{MedalCompetition|[[Universiāde|Vispasaules studentu spēles]]}}
{{MedalGold2|Budapešta 1935}}
{{MedalSilver2|Turīna 1933}}
}}
'''Džems Johans Raudziņš''' (dzimis {{dat|1910|12|1}}, miris {{dat|1979|12|13}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pieckārtējs Latvijas čempions sporta biedrības &quot;Universitātes sports&quot; basketbola komandas sastāvā (1930, 1934—1937).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1910. gadā [[Harbina]]s [[Harbinas latviešu kolonija|latviešu kolonijā]], 1920. gadā kopā ar tēvu atgriezās Latvijā. Mācījās Rīgas pilsētas 28. pamatskolā, 1928. gadā absolvēja [[Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija|Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju]]. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], iestājās korporācijā ''[[Tervetia]]''. Studiju gados spēlēja &quot;Universitātes Sporta&quot; komandā, bija US komandā arī Pasaules studentu akadēmiskajās meistarsacīkstēs Turīnā 1933. gadā un Budapeštā 1935. gadā. Valstsvienības sastāvā Dž. Raudziņš laukumā izgāja 19 reizes. 
Studijas beidza 1934. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&amp;kods=1&amp;rinda=0&amp;uzvards=Raudzi%F2%F0&amp;vards=&amp;dzimg=&amp;dzim=&amp;fakultate=&amp;matrikula=&amp;lieta=&amp;gads=&amp;apraksts= |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211018141023/http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&amp;kods=1&amp;rinda=0&amp;uzvards=Raudzi%F2%F0&amp;vards=&amp;dzimg=&amp;dzim=&amp;fakultate=&amp;matrikula=&amp;lieta=&amp;gads=&amp;apraksts= }}&lt;/ref&gt; un ieguva tiesību zinātņu kandidāta grādu. [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā aizvadījis 18 spēles. Pirmais Eiropas čempions [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1935. gadā]]. Piedalījies [[1936. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1936. gada Vasaras Olimpisko spēļu]] turnīrā un ieguvis 6. vietu [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionātā]], kas norisinājās [[Latvija|Latvijā]]. [[Universiāde|Vispasaules studentu spēlēs]] izcīnījis zeltu 1935. gadā, kā arī sudrabu 1933. gadā.&lt;ref&gt;{{LBV|222}}&lt;/ref&gt;

1938. gadā Raudziņš bija viens no pirmajiem fiziskās audzināšanas instruktoriem Latvijas Universitātē, kad tur ieviesa obligātās fiziskās audzināšanas nodarbības. Strādāja kā Cēsu pašvaldības departamenta revidents, no 1939. gada viņš vadīja jaunizveidoto Vidzemes basketbola savienību. 

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|1940. gada padomju okupācijas]] viņš darbojās pagrīdē, bet [[Latvijas okupācija (1941-1945)|vācu okupācijas]] laikā bija pretošanās kustības nodaļas vadītājs.
1942. gada novembrī vācu drošības policija Dž. Raudziņu apcietināja un ieslodzīja [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometnē]], no kuras atbrīvoja 1943. gada beigās.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā uz Austrāliju, kur strādāja par grāmatvedi un aktīvi iesaistījās latviešu sabiedriskajā dzīvē.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Dzems-Raudzins nekropole.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Miris 1979. gada 13. decembrī [[Pērta|Pērtā]]. Arī viņa meita Ilze Raudziņa spēlēja basketbolu [[Rietumaustrālija]]s štata izlasē Austrālijas čempionātā.&lt;ref&gt;{{LBV|111}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
;Kopējās
{{Refbegin}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/373/|title=Visi Latvijas olimpieši — Džems Raudziņš|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|8|31||bez}}|archive-date={{dat|2012|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120815151102/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/373/}}
{{Refend}}

;Konkrētās
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{Latvijas basketbolists-aizmetnis}}

{{Latvija 1936 VOS}}
{{LV sastāvs Eurobasket 1935}}

{{DEFAULTSORT:Raudzinzsz, Dzzems}}

[[Kategorija:1910. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1979. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:1936. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Eiropas čempioni basketbolā]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>3zwmgponoqmzs1ktay1v7tth38fynrk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas Zelta zābaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206092</id>
    <revision>
      <id>4510480</id>
      <parentid>4266556</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:12:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4510480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15842" sha1="82ywabtcvrmdjwhp9bwil1ooai5fhjx" xml:space="preserve">{{Sporta apbalvojuma infokaste
|balva                  = Eiropas Zelta zābaks&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Golden Shoe''&lt;/small&gt;
|Attēls                 = Bota de Oro - Forlán (cropped).jpg
|Pasniedz kopš          = [[1968. gads|1968.]] gada
|Pašreizējais īpašnieks = {{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]] (2)
|Pasniedz               = ''[[L'Équipe]]'' (1968—1991)&lt;br /&gt;''[[European Sports Media]]''&lt;br /&gt;(1997—pašlaik)
}}

'''Eiropas Zelta zābaks''' ir ikgadējs apbalvojums [[futbols|futbolā]], ko pasniedz futbolistam, kas sezonas laikā gūst visvairāk vārtu kādā no Eiropas nacionālajiem čempionātiem. Pirmais balvu saņēma [[Portugāle]]s futbolists [[Eusebiu]] 1967.—1968. gada sezonā. Kopš 1996.—1997. gada sezonas visām līgām ir piešķirti koeficienti (vājākām līgām — 1; vidējām — 1,5; spēcīgām — 2), tādējādi apbalvojumu var arī iegūt spēlētājs, kas nav guvis visvairāk vārtus.

== Saņēmēji ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders sortable&quot;
!scope=col|Sezona
!scope=col|Valsts
!scope=col|Spēlētājs
!scope=col|Klubs
!scope=col|Līga
!scope=col|Vārti
!scope=col|Punkti
|-
|1967–68
|{{sort|POR|{{POR}}}} 
|[[Eusebiu]]
|[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Primeira Liga|Portugāles Primeira Liga]]
|align=center|{{nts|43}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1968–69
|{{sort|BUL|{{BGR}}}} 
|{{sortname|Petars|Žekovs}}
|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]
|{{sort|BUL|{{flaga|BUL}}}} [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas A PFG]]
|align=center|{{nts|36}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1969–70
|{{sort|GER|{{DEU}}}} 
|{{sortname|Gerds|Millers}}
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Fußball-Bundesliga|Vācijas Bundeslīga]]
|align=center|{{nts|38}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1970–71
|{{sort|YUG|{{YUG}}}} 
|{{sortname|Josips|Skoblars}}
|[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]
|{{sort|FRA|{{flaga|FRA}}}} [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]
|align=center|{{nts|44}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1971–72
|{{sort|GER|{{DEU}}}} 
|{{sortname|Gerds|Millers}}
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
|{{sort|GER|{{flaga|GER}}}} [[Fußball-Bundesliga|Vācijas Bundeslīga]]
|align=center|{{nts|40}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1972–73
|{{sort|POR|{{POR}}}} 
|[[Eusebiu]]
|[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Primeira Liga|Portugāles Primeira Liga]]
|align=center|{{nts|40}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1973–74
|{{sort|ARG|{{ARG}}}} 
|{{sortname|Hektors|Jazalde}}
|[[Sporting CP]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Primeira Liga|Portugāles Primeira Liga]]
|align=center|{{nts|46}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1974–75
|{{sort|ROM|{{ROM}}}} 
|{{sortname|Dudu|Georgesku}}
|[[F.C. Dinamo Bucureşti|Dinamo Bucharest]] 
|{{sort|ROM|{{flaga|ROM}}}} [[Liga I|Rumānijas Divizia A]]
|align=center|{{nts|33}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1975–76
|{{sort|CYP|{{CYP}}}} 
|{{sortname|Sotiris|Kaiafas}}
|[[AC Omonia|Omonia Nicosia]] 
|{{sort|CYP|{{flaga|CYP}}}} [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmā divīzija]]
|align=center|{{nts|39}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1976–77
|{{sort|ROM|{{ROM}}}} 
|{{sortname|Dudu|Georgesku}}
|[[F.C. Dinamo Bucureşti|Dinamo Bucharest]] 
|{{sort|ROM|{{flaga|ROM}}}} [[Liga I|Rumānijas Divizia A]]
|align=center|{{nts|47}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1977–78
|{{sort|AUT|{{AUT}}}} 
|{{sortname|Hanss|Krankls}}
|[[SK Rapid Wien|Rapid Vienna]] 
|{{sort|AUT|{{flaga|AUT}}}} [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīga]]
|align=center|{{nts|41}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1978–79
|{{sort|NED|{{NED}}}} 
|{{sortname|Kess|Kists}}
|[[AZ Alkmaar]] 
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Eredivisie|Nīderlandes Eredivisie]]
|align=center|{{nts|34}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1979–80
|{{sort|BEL|{{BEL}}}} 
|{{sortname|Ervins|Vandenbergs}}
|[[Lierse S.K.|Lierse]] 
|{{sort|BEL|{{flaga|BEL}}}} [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas līga]]
|align=center|{{nts|39}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1980–81
|{{sort|BUL|{{BGR}}}} 
|{{sortname|Georgi|Slavkovs}}
|[[PFC Botev Plovdiv]] 
|{{sort|BUL|{{flaga|BUL}}}} [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas A PFG]]
|align=center|{{nts|31}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1981–82
|{{sort|NED|{{NED}}}} 
|{{sortname|Vims|Kiefts}}
|[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]] 
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Eredivisie|Nīderlandes Eredivisie]]
|align=center|{{nts|32}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1982–83
|{{sort|POR|{{POR}}}} 
|{{sortname|Fernandu|Gomešs}}
|[[FC Porto|Porto]] 
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Primeira Liga|Portugāles Primeira Liga]]
|align=center|{{nts|36}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1983–84
|{{sort|WAL|{{WAL}}}} 
|{{sortname|Jans|Rušs}}
|[[Liverpool FC|Liverpool]] 
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas futbola līga|Anglijas pirmā divīzija]]
|align=center|{{nts|32}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1984–85
|{{sort|POR|{{POR}}}} 
|{{sortname|Fernandu|Gomešs}}
|[[FC Porto|Porto]] 
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Primeira Liga|Portugāles Primeira Liga]]
|align=center|{{nts|39}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1985–86
|{{sort|NED|{{NED}}}} 
|{{sortname|Marko|van Bastens}}
|[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]] 
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Eredivisie|Nīderlandes Eredivisie]]
|align=center|{{nts|37}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1986–87
|{{sort|ROM|{{ROM}}}}
|[[Rodions Kamataru]]
|[[FC Dinamo Bucureşti|Dinamo Bucharest]]
|{{sort|ROM|{{flaga|ROM}}}} [[Liga I|Rumānijas Divizia A]]
|align=center|{{nts|44}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|{{sort|AUT|{{AUT}}}}
|[[Toni Polsters]]
|[[Austria Wien]]
|{{sort|AUT|{{flaga|AUT}}}} [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīga]]
|align=center|{{nts|39}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1987–88
|{{sort|TUR|{{TUR}}}} 
|{{sortname|Tanju|Colaks}}
|[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]] 
|{{sort|TUR|{{flaga|TUR}}}} [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]
|align=center|{{nts|39}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1988–89
|{{sort|ROM|{{ROM}}}} 
|{{sortname|Dorins|Mateuts}}
|[[F.C. Dinamo Bucureşti|Dinamo Bucharest]] 
|{{sort|ROM|{{flaga|ROM}}}} [[Liga I|Rumānijas Divizia A]]
|align=center|{{nts|43}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|1989–90
|{{sort|MEX|{{MEX}}}} 
|{{sortname|Ugo|Sančess}}
|[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
|{{sort|SPA|{{flaga|ESP}}}} [[La Liga|Spānijas La Liga]]
|align=center|{{nts|38}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|{{sort|BUL|{{BGR}}}} 
|{{sortname|Hristo|Stoičkovs}}
|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]
|{{sort|BUL|{{flaga|BUL}}}} [[Bulgārijas Pirmā profesionālā futbola līga|Bulgārijas A PFG]]
|align=center|{{nts|38}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1990–91
|{{sort|YUG|{{YUG}}}} 
|{{sortname|Darko|Pančevs}}
|[[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Red Star]] 
|{{sort|YUG|{{flaga|YUG}}}} [[Dienvidslāvijas Pirmā līga]]
|align=center|{{nts|34}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1991–92
|{{sort|SCO|{{SCO}}}} 
|{{sortname|Eli|Makoists}}
|[[Rangers F.C.|Rangers]]
|{{sort|SCO|{{flaga|SCO}}}} [[Scottish Football League Premier Division|Skotijas Premier Division]]
|align=center|{{nts|34}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1992–93
|{{sort|SCO|{{SCO}}}} 
|{{sortname|Eli|Makoists}}
|[[Rangers F.C.|Rangers]]
|{{sort|SCO|{{flaga|SCO}}}} [[Scottish Football League Premier Division|Skotijas Premier Division]]
|align=center|{{nts|34}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1993–94
|{{sort|WAL|{{WAL}}}} 
|{{sortname|Deivids|Teilors}}
|[[Porthmadog F.C.|Porthmadog]]
|{{sort|WAL|{{flaga|WAL}}}} [[Welsh Premier League|Velsas līga]]
|align=center|{{nts|43}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1994–95
|{{sort|ARM|{{ARM}}}} 
|{{sortname|Arsens|Avetisjans}}
|[[FC Kilikia Yerevan|Homenetmen]]
|{{sort|ARM|{{flaga|ARM}}}} [[Armēnijas Premjerlīga]]
|align=center|{{nts|39}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1995–96
|{{sort|GEO|{{GEO}}}} 
|{{sortname|Zviads|Endeladze}}
|[[FC Zestaponi|Margveti]]
|{{sort|GEO|{{flaga|GEO}}}} [[Erovnuli līga|Gruzijas ''Umaglesi'' līga]]
|align=center|{{nts|40}}
|align=center|{{sort dash}}
|-
|1996–97
|{{sort|BRA|{{BRA}}}} 
|[[Ronaldu]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
|{{sort|SPA|{{flaga|ESP}}}} [[La Liga|Spānijas La Liga]]
|align=center|{{nts|34}}
|align=center|{{nts|68}}
|-
|1997–98
|{{sort|GRE|{{GRC}}}} 
|{{sortname|Nikoss|Mahlass}}
|[[Vitesse]]
|{{sort|NED|{{flaga|NED}}}} [[Eredivisie|Nīderlandes ''Eredivisie'']]
|align=center|{{nts|34}}
|align=center|{{nts|68}}
|-
|1998–99
|{{sort|BRA|{{BRA}}}} 
|{{sortname|Mariu|Žardels}}
|[[FC Porto|Porto]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Primeira Liga|Portugāles Primeira Liga]]
|align=center|{{nts|36}}
|align=center|{{nts|72}}
|-
|1999–2000
|{{sort|ENG|{{ENG}}}} 
|{{sortname|Kevins|Filipss}}
|[[Sunderland AFC|Sunderland]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Premier League|Anglijas Premjerlīga]]
|align=center|{{nts|30}}
|align=center|{{nts|60}}
|-
|2000–01
|{{sort|SWE|{{SWE}}}} 
|{{sortname|Henriks|Lāšons}}
|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]
|{{sort|SCO|{{flaga|SCO}}}} [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]
|align=center|{{nts|35}}
|align=center|{{nts|52.5}}
|-
|2001–02
|{{sort|BRA|{{BRA}}}} 
|{{sortname|Mariu|Žardels}}
|[[Sporting CP]]
|{{sort|POR|{{flaga|POR}}}} [[Primeira Liga|Portugāles Primeira Liga]]
|align=center|{{nts|42}}
|align=center|{{nts|63}}
|-
|2002–03
|{{sort|NED|{{NED}}}} 
|{{sortname|Rojs|Makājs}}
|[[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|Deportivo La Coruña]]
|{{sort|SPA|{{flaga|ESP}}}} [[La Liga|Spānijas La Liga]]
|align=center|{{nts|29}}
|align=center|{{nts|58}}
|-
|2003–04
|{{sort|FRA|{{FRA}}}} 
|{{sortname|Tjerī|Anrī}}
|[[Arsenal FC|Arsenal]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Premjerlīga]]
|align=center|{{nts|30}}
|align=center|{{nts|60}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2004–05
|{{sort|FRA|{{FRA}}}}
|{{sortname|Tjerī|Anrī}}
|[[Arsenal FC|Arsenal]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Premjerlīga]]
|align=center|{{nts|25}}
|align=center|{{nts|50}}
|-
|{{sort|URU|{{URU}}}}
|{{sortname|Djego|Forlans}}
|[[Villarreal CF|Villarreal]]
|{{sort|SPA|{{flaga|ESP}}}} [[La Liga|Spānijas La Liga]]
|align=center|{{nts|25}}
|align=center|{{nts|50}}
|-
|2005–06
|{{sort|ITA|{{ITA}}}} 
|{{sortname|Luka|Toni}}
|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]
|align=center|{{nts|31}}
|align=center|{{nts|62}}
|-
|2006–07
|{{sort|ITA|{{ITA}}}} 
|{{sortname|Frančesko|Toti}}
|[[AS Roma|Roma]]
|{{sort|ITA|{{flaga|ITA}}}} [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]
|align=center|{{nts|26}}
|align=center|{{nts|52}}
|-
|2007–08
|{{sort|POR|{{POR}}}} 
|{{sortname|Krištianu|Ronaldu}}
|[[Manchester United FC|Manchester United]]
|{{sort|ENG|{{flaga|ENG}}}} [[Anglijas Premjerlīga]]
|align=center|{{nts|31}}
|align=center|{{nts|62}}
|-
|2008–09
|{{sort|URU|{{URU}}}}
|{{sortname|Djego|Forlans}}
|[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]
|{{sort|SPA|{{flaga|ESP}}}} [[La Liga|Spānijas La Liga]]
|align=center|{{nts|32}}
|align=center|{{nts|64}}
|-
|2009–10
|{{sort|ARG|{{ARG}}}}
|{{sortname|Lionels|Mesi}}
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
|{{sort|SPA|{{flaga|ESP}}}} [[La Liga|Spānijas La Liga]]
|align=center|{{nts|34}}
|align=center|{{nts|68}}
|-
|2010–11
|{{sort|POR|{{POR}}}} 
|{{sortname|Krištianu|Ronaldu}}
|[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
|{{sort|SPA|{{flaga|ESP}}}} [[La Liga|Spānijas La Liga]]
|align=center|{{nts|40}}
|align=center|{{nts|80}}
|-
|2011–12
|{{sort|ARG|{{ARG}}}}
|{{sortname|Lionels|Mesi}}
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
|{{sort|SPA|{{flaga|ESP}}}} [[La Liga|Spānijas La Liga]]
|align=center|{{nts|50}}
|align=center|{{nts|100}}
|-
|2012–13
|{{sort|ARG|{{ARG}}}}
!scope=row|{{sortname|Lionels|Mesi}}
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
|{{sort|SPA|{{flagicon|ESP}}}} [[La Liga|Spānijas La Liga]]
|align=center|{{nts|46}}
|align=center|{{nts|92}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2013–14
|{{Sort|URY|{{URY}}}}
|[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]]
|[[Liverpool FC|Liverpool]]
|{{Sort|ENG|{{flagicon|ENG}}}}[[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
|align=center rowspan=&quot;2&quot; |{{Nts|31}}
|align=center rowspan=&quot;2&quot; |{{Nts|62}}
|-
|{{Sort|POR|{{POR}}}}
|[[Krištianu Ronaldu]]
|[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
|{{Sort|SPA|{{flagicon|ESP}}}}[[La Liga|Spānijas La Liga]]
|-
|2014–15
|{{Sort|POR|{{POR}}}}
|[[Krištianu Ronaldu]]
|[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
|{{Sort|SPA|{{flagicon|ESP}}}}[[Spānijas La Liga]]
|align=center|{{Nts|48}}
|align=center|{{Nts|96}}
|-
|2015–16
|{{Sort|URY|{{URY}}}}
|[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
|{{Sort|SPA|{{flagicon|ESP}}}}[[Spānijas La Liga]]
|align=center|{{Nts|40}}
|align=center|{{Nts|80}}
|-
|2016–17
|{{Sort|ARG|{{ARG}}}}
|[[Lionels Mesi]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
|{{Sort|SPA|{{flagicon|ESP}}}}[[Spānijas La Liga]]
|align=center|{{Nts|37}}
|align=center|{{Nts|74}}
|-
|2017–18
|{{Sort|ARG|{{ARG}}}}
|[[Lionels Mesi]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
|{{Sort|SPA|{{flagicon|ESP}}}}[[Spānijas La Liga]]
|align=center|{{Nts|34}}
|align=center|{{Nts|68}}
|-
|2018–19
|{{Sort|ARG|{{ARG}}}}
|[[Lionels Mesi]]
|[[FC Barcelona|Barcelona]]
|{{Sort|SPA|{{flagicon|ESP}}}}[[Spānijas La Liga]]
|align=center|{{Nts|36}}
|align=center|{{Nts|72}}
|-
|2019–20
|{{Sort|ITA|{{ITA}}}}
|[[Čīro Immobile]]
|[[S.S. Lazio|Lazio]]
|{{Sort|ITA|{{flagicon|ITA}}}} [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]
|align=center|{{Nts|36}}
|align=center|{{Nts|72}}
|-
|2020–21
|{{Sort|POL|{{POL}}}}
|[[Roberts Levandovskis]]
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern]]
|{{Sort|GER|{{flagicon|GER}}}} [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]
|align=center|{{Nts|41}}
|align=center|{{Nts|82}}
|- 
|2021–22
|{{Sort|POL|{{POL}}}}
|[[Roberts Levandovskis]]
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern]]
|{{Sort|GER|{{flagicon|GER}}}} [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]
|align=center|{{Nts|35}}
|align=center|{{Nts|70}}
|- 
|2022–23
|{{Sort|NOR|{{NOR}}}}
|[[Ērlings Holanns]]
|[[Manchester City F.C.]]
|{{Sort|ENG|{{flagicon|ENG}}}} [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
|align=center|{{Nts|36}}
|align=center|{{Nts|72}}
|-
|2023–24
|{{Sort|ENG|{{ENG}}}}
|[[Harijs Keins]]&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/golden-boot-race-2023-24-harry-kane-haaland-mbappe-26379 |title=Harry Kane wins European Golden Shoe in 2023/24 |date=1 June 2024 |publisher=[[Bundesliga]] |via=[[Sky Sport (Germany)|Sky Sport]] |access-date=7 June 2024}}&lt;/ref&gt;
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern]]
|{{Sort|GER|{{flagicon|GER}}}} [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]
|align=center|{{Nts|36}}
|align=center|{{Nts|72}}
|-
|2024–25
|{{Sort|FRA|{{FRA}}}}
|[[Kilians Mbapē]]
|[[Real Madrid CF]]
|{{Sort|ESP|{{flagicon|ESP}}}} [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas La Liga]]
|align=center|{{Nts|31}}
|align=center|{{Nts|62}}
|-
|2025–26
|{{Sort|ENG|{{ENG}}}}
|[[Harijs Keins]]&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/bundesliga/articles/harry-kane-surpassed-mbapp%C3%A9-and-haaland-and-won-the-european-golden-shoe-2026-05-25 |title=Harry Kane Surpassed Mbappé and Haaland and Won the European Golden Shoe |publisher=beIN SPORTS |date=25 May 2026 }}&lt;/ref&gt;
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern]]
|{{Sort|GER|{{flagicon|GER}}}} [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]
|align=center|{{Nts|36}}
|align=center|{{Nts|72}}
|}
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eusm.eu/item/goldenshoe_winners.htm Oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190904215705/http://www.eusm.eu/item/goldenshoe_winners.htm |date={{dat|2019|09|04||bez}} }} {{en ikona}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Apbalvojums-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apbalvojumi futbolā]]</text>
      <sha1>82ywabtcvrmdjwhp9bwil1ooai5fhjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henrijs Kevils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206227</id>
    <revision>
      <id>4510590</id>
      <parentid>4486010</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:47:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ precizējums.....</comment>
      <origin>4510590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6901" sha1="lu47nzswy60xl6ozde6luaezl0t6s7z" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Henrijs Kevils
 | vārds_orig              = ''Henry Cavill''
 | attēls                  = Henry Cavill by Gage Skidmore 2.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Henrijs Kevils 2019. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1983|5|5}}
 | dz. vieta               = [[Džērsija]], [[Normandijas salas]]
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris
 | darbības gadi           = 2001—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = Henry Cavill's Signature. Vector.svg
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 2017: &quot;Sliktākais aktieru duets&quot; ([[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]])
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Henrijs Viljams Delglīšs Kevils''' ({{val|en|Henry William Dalgliesh Cavill}}; dzimis {{dat|1983|5|5}}) ir britu [[aktieris]]. Plašu atpazīstamību ieguvis pēc ''[[DC Comics]]'' Supermena tēla atveidošanas ''[[DC Extended Universe]]'', kā arī pēc titullomas ''[[Netflix]]'' fantāzijas seriālā ''[[The Witcher]]'' (2019–pašlaik).

Savu aktiera karjeru uzsāka piedaloties filmās &quot;[[Grāfs Monte Kristo (2002. gada filma)|Grāfs Monte Kristo]]&quot; (2002) un ''[[I Capture the Castle]]'' (2003). Vēlāk viņš filmējās otrā plāna lomās dažādos televīzijas seriālos, tostarp [[BBC]] seriālā ''[[The Inspector Lynley Mysteries]]'', [[ITV]] seriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; (''Midsomer Murders'') un [[Showtime]] kanāla seriālā &quot;[[Tjūdori (seriāls)|Tjūdori]]&quot; (''The Tudors''). Piedalījies arī vairākās Holivudas filmās, tādās kā &quot;[[Tristans un Izolde]]&quot; (''Tristan &amp; Isolde'', 2006), &quot;[[Zvaigžņu putekļi]]&quot; (2007), ''[[Blood Creek]]'' (2009) un &quot;[[Nemirstīgie (filma)|Nemirstīgie]]&quot; (2011).

Kevils starptautisku atpazīstamību ieguva pēc Supermena lomas atveidošanas ''[[DC Extended Universe]]'' supervaroņu filmās &quot;[[Tērauda vīrs]]&quot; (2013), &quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot; (2016) un &quot;[[Taisnības līga]]&quot; (2017).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/shazam-movie-henry-cavill-superman-cameo-actor/ |title=Shazam's Secret Cameo Was Almost a Different DCEU Actor |first=Sandy |last=Schaefer |date=9 April 2019 |website=ScreenRant |access-date=1 August 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/markhughes/2020/05/29/henry-cavill-likely-to-don-cape-again-as-superman/ |title=Henry Cavill Likely To Don Cape Again As Superman |first=Mark |last=Hughes |date=29 May 2020 |website=Forbes |access-date=1 August 2020}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Kristians Beils|Kristiana Beila]], kas attēlojis [[Betmens|Betmenu]], un [[Endrū Gārfīlds|Endrū Gārfīlda]], kas attēlojis [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēku]], viņš kļuvis par trešo britu aktieri, kas filmās atveidojis amerikāņu komiksu supervaroni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-1352411/British-actor-Henry-Cavill-play-Superman-new-movie.html|title=British actor Henry Cavill will play Superman in new movie|work=[[Mail Online]]|accessdate={{dat|2012|11|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat viņš kļuva par pirmo neamerikāni, kas filmā attēlojis Supermenu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last=Saunders |first=Emma |url=http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-12333396 |title=BBC News - Film invasion of the Super-Brits |publisher=BBC |date=February 1, 2011 |accessdate=February 2, 2011}}&lt;/ref&gt; H. Kevils pretendēja uz Supermena lomu arī filmā &quot;[[Supermens atgriežas]]&quot;, taču tajā zaudēja [[Brendons Rauts|Brendonam Rautam]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |first=Anita |last=Singh |url=http://www.telegraph.co.uk/news/picturegalleries/celebritynews/8291749/Another-British-superhero-Henry-Cavill-to-play-Superman.html |title=Another British superhero: Henry Cavill to play Superman |accessdate=March 27, 2011 |location=London |work=The Daily Telegraph |date=January 30, 2011}}&lt;/ref&gt;

Vēl viņš filmējies spriedzes spiegu filmās &quot;[[Vīrs no U.N.C.L.E.]]&quot; (2015) un &quot;[[Neiespējamā misija: Sekas]]&quot; (2018).

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|2001
|''Laguna''
|
|-
|2002
|&quot;[[Grāfs Monte Kristo (2002. gada filma)|Grāfs Monte Kristo]]&quot; (''The Count of Monte Cristo'')
|
|-
|2003
|''[[I Capture the Castle]]''
|
|-
|2005
|''[[Hellraiser: Hellworld]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2006
|&quot;[[Tristans un Izolde (filma)|Tristans un Izolde]]&quot; (''Tristan &amp; Isolde'')
|
|-
|''[[Red Riding Hood]]''
|
|-
|2007
|&quot;[[Zvaigžņu putekļi]]&quot; (''Stardust'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|&quot;[[Lai notiek kas notikdams]]&quot; (''Whatever Works'')
|
|-
|''[[Blood Creek]]''
|
|-
|2011
|&quot;[[Nemirstīgie (filma)|Nemirstīgie]]&quot; (''Immortals'')
|
|-
|2012
|&quot;[[Gaišā dienas laikā]]&quot; (''The Cold Light of Day'')
|
|-
|2013
|&quot;[[Tērauda vīrs]]&quot; (''Man of Steel'')
|
|-
|2015
|&quot;[[Vīrs no U.N.C.L.E.]]&quot; (''The Man from U.N.C.L.E.'')
|
|-
|2016
|&quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot; (''Batman v Superman: Dawn of Justice'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''[[Sand Castle]]''
|
|-
|&quot;[[Taisnības līga]]&quot; (''Justice League'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|&quot;[[Neiespējamā misija: Sekas]]&quot; (''Mission: Impossible – Fallout'')
|
|-
|''[[Night Hunter]]''
|
|-
|2020
|&quot;[[Enola Holmsa]]&quot; (''Enola Holmes'')
|
|-
|2021
|&quot;[[Zeka Snaidera Taisnības līga]]&quot; (''Zack Snyder's Justice League'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022
|&quot;[[Melnais Ādams]]&quot; (''Black Adam'')
|epizodiska loma; titros nav minēts
|-
|''[[Enola Holmes 2]]''
|
|-
|2023
|&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot; (''The Flash'')
|epizodiska loma; titros nav minēts
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2024
|&quot;[[Ārgails]]&quot; (''Argylle'')
|
|-
|&quot;[[Nedžentlmeniskas karadarbības ministrija]]&quot; (''The Ministry of Ungentlemanly Warfare'')
|
|-
|&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot; (''Deadpool &amp; Wolverine'')
|
|-
|2026
|&quot;[[Pelēkā zona]]&quot; (''In the Grey'')
|
|-
| 2027
|&quot;[[Kalnietis (2027. gada filma)|Kalnietis]]&quot; (''Highlander'')
|
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kevils, Henrijs}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Džērsijā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>lu47nzswy60xl6ozde6luaezl0t6s7z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzērve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206305</id>
    <revision>
      <id>4510598</id>
      <parentid>4134851</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:54:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>{{dzērvju dzimta}}</comment>
      <origin>4510598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14170" sha1="9k1kkveodypaynp634sruxyaqmghima" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|dzērvjveidīgo kārtas putnu sugu|dzērve (nozīmju atdalīšana)|dzērve}}
{{BioTakso infokaste
 |        platums = 240px
 |      nosaukums = Pelēkā dzērve
 |       binomial = Grus grus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
 |         attēls = Grus grus 1 (Marek Szczepanek).jpg
 |  att_nosaukums = 
 |         valsts = Animalia
 |      valsts_lv = Dzīvnieki
 |           tips = Chordata
 |        tips_lv = Hordaiņi
 |          klase = Aves
 |       klase_lv = Putni
 |          kārta = Gruiformes
 |       kārta_lv = Dzērvjveidīgie
 |         dzimta = Gruidae
 |      dzimta_lv = Dzērvju dzimta
 |          ģints = Grus
 |       ģints_lv = Dzērves
 |           suga = G. grus
 |        suga_lv = Pelēkā dzērve
 |         suga_r = Dzērve
 |    kategorijas = nē
 |      izplatība = [[Attēls:Verbreitungskarte des Kranichs.png|center|240px]]&lt;br&gt;
{{legend|yellow|Sastopama ligzdošanas sezonā}}
{{legend|blue|Sastopama ziemošanas sezonā}}
}}
'''Pelēkā dzērve''' jeb vienkārši '''dzērve'''  (''Grus grus'') ir liels [[dzērvju dzimta]]s (''Gruidae'') putns. Ģeogrāfisko variāciju nav.&lt;ref name=ioc&gt;[https://www.worldbirdnames.org/bow/flufftails/ IOC World Bird List: Flufftails, finfoots, rails, trumpeters, cranes, limpkin, 2020]&lt;/ref&gt; Tā ir viena no divām dzērvju dzimtas sugām, kas sastopamas [[Eiropa|Eiropā]] (otra ir [[mazā dzērve]] (''Grus virgo'')&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/22692081/0 IUCN: Anthropoides virgo]&lt;/ref&gt;). Pelēkā dzērve dzīvo [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], bieži sastopama arī [[Latvija|Latvijā]]. Tā sastopama arī [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Āzija]]s ziemeļu reģionos. Dzērves ir [[gājputni]], tādēļ [[rudens|rudenī]] tās pulcējas baros un dodas uz dienvidiem. Visbiežāk dzērves uzturas mitrās vietās un [[purvs|purvos]], bet tās ligzdo arī [[stepe|stepē]], [[tundra|tundrā]] un atklātos [[mežs|mežos]].&lt;ref name=bto/&gt; Dzērve kopumā nav [[apdraudētās sugas|apdraudēta suga]], tomēr Latvijā tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 3. kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v150 |title=Putni (Aves): Dzērvjveidīgie |access-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v150 }}&lt;/ref&gt;

==Izplatība==
[[Attēls:Common Crane, Spain.jpg|thumb|left|220px|Dzērvju kāsis migrācijas laikā]]
[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Eurasian Crane (Grus grus) (cropped).jpg|thumb|left|220px|Dzērvei lidspalvas ir melnā krāsā]]
[[Attēls:Crane (Grus grus) (3).JPG|thumb|left|220px|Sarkanais laukums uz galvas ir bez apspalvojuma]]
Dzērves vienlaidu izplatības areāls sākas ar [[Skandināvija|Skandināviju]], [[Vācija]]s austrumiem un tālāk uz austrumiem cauri [[Austrumeiropa]]i līdz [[Ķīna]]s ziemeļu daļai un [[Krievija]]s [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]]. Sadrumstalotas populācijas sastopamas [[Turcija|Turcijā]] un [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]]. Dzērve ziemo [[Francija|Francijā]], [[Apenīnu pussala|Apenīnu]], [[Pireneju pussala|Pireneju pussalās]], [[Āfrika]]s ziemeļos un austrumos ([[Maroka|Marokā]], [[Alžīrija|Alžīrijā]], [[Tunisija|Tunisijā]], [[Lībija|Lībijā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Sudāna|Sudānā]], [[Etiopija|Etiopijā]] un [[Eritreja|Eritrejā]]), [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] ([[Izraēla|Izraēlā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], [[Irāka|Irākā]] un [[Irāna|Irānā]]), [[Pakistāna|Pakistānā]], [[Indija|Indijā]] un Ķīnas dienvidos,&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm |title=Ornitofaunistika: Dzērve Grus grus |access-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131126071458/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm |archivedate={{dat|2013|11|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://maps.iucnredlist.org/map.html?id=22692146 |title=IUCN maps: Grus grus |access-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141216121741/http://maps.iucnredlist.org/map.html?id=22692146 |archivedate={{dat|2014|12|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; reizēm tā ziemo arī [[Japāna|Japānā]] un [[Koreja|Korejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kraniche.vogelfreund.net/englisch/cranes/grusgrus/bestand/body.html |title=The Common Crane - Status &amp; Distribution |access-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305060105/http://kraniche.vogelfreund.net/englisch/cranes/grusgrus/bestand/body.html }}&lt;/ref&gt;

Retu reizi dzērve ieceļo [[Islande|Islandē]], [[Fēru Salas|Fēru Salās]] un [[Īrija|Īrijā]],&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/22692146/0 IUCN: Grus grus]&lt;/ref&gt; un pavisam reti [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumos,&lt;ref&gt;[http://www.birds-of-north-america.net/cranes.html Birds of North America: Cranes]&lt;/ref&gt; kur to var novērot kopā ar migrējošiem [[Kanādas dzērve|Kanādas dzērvju]] bariem.

==Latvijā==
Dzērve ir viena no raksturīgākajiem [[Latvija]]s purvu putniem. Tā ir parasta caurceļotāja un samērā izplatīta ligzdotāja.&lt;ref name=orn/&gt; [[pavasaris|Pavasarī]] un [[rudens|rudenī]], migrācijas laikā, dzērvju barus var novērot uz lauka vai pārlidojot. Reizēm arī vasarā sastopami neligzdotāju bari, galvenokārt lielo purvu tuvumā. Tie pārsvarā ir nepieaugušie putni. No ziemošanas vietām Āfrikā dzērve atgriežas marta beigās vai aprīļa sākumā. Latvijā ligzdo 1000—2500 pāru, un ligzdotāju skaits pēdējos gadu desmitos ir pieaudzis,&lt;ref name=orn/&gt;&lt;ref name=dab&gt;[http://dabasdati.lv/lv/cat/12/ Dabas dati: Dzērve]&lt;/ref&gt; vairāk kā par 30%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=87&amp;what=18 |title=Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk? |access-date={{dat|2014|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043530/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=87&amp;what=18 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

==Izskats un īpašības==
Dzērve ir liels, slaids putns ar garu [[kakls|kaklu]], [[kājas|kājām]] un [[knābis|knābi]] un īsu [[aste|asti]], bet, salīdzinot ar citām [[dzērves|dzērvju ģints]] sugām, tā ir vidēji liela dzērve. [[tēviņš|Tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s. Dzērves augstums ir 100—130 cm,&lt;ref&gt;[http://www2.poleskipn.pl/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=206&amp;Itemid=1 Cranes species and main biotope protection]&lt;/ref&gt; ķermeņa garums apmēram 115 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 180—200 cm, svars tēviņam 5,1—6,1 [[kilograms|kg]], mātītei 4,5—5,9 kg.&lt;ref name=ark&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/common-crane/grus-grus/ |title=ARKive: Common crane (Grus grus) |access-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231011403/http://www.arkive.org/common-crane/grus-grus/ |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231011403/http://www.arkive.org/common-crane/grus-grus/ |date={{dat|2013|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tās apspalvojums ir gaiši [[pelēks]] ar [[melns|melnu]] kakla un galvas ornamentu – melnu pieri, [[sarkans|sarkanu]] galvas virsu, baltiem vaigu laukumiem, kas sākas aiz acs un beidzas uz kakla aizmugurē. Arī spārnu lidspalvas un astes spalvu gali ir melni. Sarkanais galvas ornaments ir bez apspalvojuma. Kopumā uz muguras un vēdera apspalvojums ir nedaudz tumšāks nekā uz krūtīm. Pieaugušām dzērvēm spārnu gali plastiski noliecas uz leju. Jaunajiem putniem apspalvojums ir brūnganpelēks un tiem iztrūkst noliekušās spārnu spalvas un košais kakls, kā arī galvas virsa ir apspalvota pilnībā. Katru otro gadu pirms migrācijas dzērve nomaina apspalvojumu un nav spējīga lidot apmēram 6 nedēļas.&lt;ref name=ark/&gt; Knābis un kājas ir pelēkbrūnas, [[acis]] sarkanas. Lidojumā to var sajaukt ar [[zivju gārnis|zivju gārni]], bet atšķirībā no gārņa, kuram lidojot kakls ir saliekts, dzērvei – izstiepts.&lt;ref name=dab/&gt;

==Uzvedība==
[[Attēls:Common crane in flight at Hula Valley.jpg|thumb|240px|Migrācijas laikā atpūtas vietās pulcējas vairāki tūkstoši dzērvju]]
[[Attēls:Courting cranes.jpg|thumb|240px|Riesta laikā dzērves mēdz dejot, lecot gaisā ar izplestiem spārniem]]
Dzērves ārpus vairošanās sezonas ir ļoti sabiedriski putni. Tās pulcējas lielos migrācijas baros, kuros ir vairāk kā 400 īpatņi. Pārlidojuma laikā atpūtas un barošanās vietās var sapulcēties vairāki tūkstoši dzērvju. Tomēr dzērvju baram nav noturīga struktūra. Dzērves drīzāk pulcējas tādēļ, ka barā tās ir lielākā drošībā. Migrāciju uz dienvidiem pirmie uzsāk jaunie putni un neligzdojošie pieaugušie putni (iespējams, ka pārējos aizkavē spalvu nomaiņa). Lidojumā un [[riests|riesta]] laikā dzērve mēdz izdot skaļu, [[trompete]]s skaņas atgādinošu saucienu.

===Barošanās===
Dzērve ir [[visēdājs|visēdāja]], kas pārtiek no [[augi|augu]] daļām: [[sakne|saknēm]], [[gumi]]em, [[lapas|lapām]], [[sēkla|sēklām]], [[augļi]]em un [[oga|ogām]] (lielā mērā — [[dzērvene|dzērvenēm]], kas, iespējams, nosauktas par godu dzērvēm). Tā barojas arī ar dažādiem ūdensaugiem. Vasaras laikā (īpaši mazuļu barošanas laikā) dzērve pārsvarā barojas ar dzīvnieku izcelsmes barību: [[kukaiņi]]em (ļoti iecienītas ir [[spāres]]), dažādiem citiem [[bezmugurkaulnieki]]em, piemēram, [[gliemji]]em, [[slieka|sliekām]], [[zirnekļi]]em, arī [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]], [[vardes|vardēm]], [[čūskas|čūskām]], sīkiem [[putni]]em un [[zīdītāji]]em ([[grauzēji]]em).&lt;ref name=dab/&gt;

Dzērve barību meklē vai nu uz [[sauszeme]]s, vai seklā [[ūdens|ūdenī]], ar knābi pārmeklējot upuru iespējamās slēpšanās vietas. Lai arī reizēm dzērves var ielaisties [[labība]]s laukos, tomēr pārsvarā tās ar graudiem barojas jau novāktos tīrumos, uzlasot izbirušos [[grauds|graudus]]. Līdzīgi kā citas dzērves arī pelēkā dzērve barojas, dzer ūdeni un guļ, apvienojoties nelielos bariņos, kuros parasti ir ligzdojošais pāris un to pēcnācēji.

==Ligzdošana==
Dzērves veido monogāmus pārus uz mūžu. Ja viens no pāra iet bojā, tad nākamajā gadā tiek izveidots jauns pāris. Lai arī attiecības ir ilgstošas katru gadu, riesta laikā dzērves mēdz dejot, lecot gaisā ar izplestiem spārniem. Tiek izpildīti dažāda rakstura palēcieni, piruetes ieskaitot. Katram pārim ir sava teritorija, kas var būt 2—500 [[hektārs|hektārus]] liela.&lt;ref name=eol&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eol.org/pages/1049273/details |title=EOL: Grus grus |access-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2014|09|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140903162818/http://eol.org/pages/1049273/details }}&lt;/ref&gt; Ligzdu tā būvē purvos un citās purvainās vietās. Pati ligzda ir ļoti sekla, sausiem augiem izklāta iedobe. Perēšanas laikā, lai saplūstu ar apkārtni, dzērve sevi nomaskē, uz muguras sametot [[sūnas]] un dažādus augus, kas aug tuvumā.&lt;ref name=ark/&gt; Šāds ieradums ir tikai vēl [[Kanādas dzērve|Kanādas dzērvēm]]. Viena un tā pati ligzdošanas vieta tiek izmantota atkārtoti.

Dējumā ir 2 pelēkbrūnas [[ola]]s ar raibumiem,&lt;ref name=ark/&gt; retos gadījumos 3—4 olas. Ja dējums iet bojā samērā agri pavasarī, mātīte to atkārto.&lt;ref name=eol/&gt; Inkubācijas periods ilgst 28—31 dienu,&lt;ref name=ark/&gt; perē galvenokārt mātīte, bet tēviņš reizēm piepalīdz.&lt;ref name=bto&gt;[http://blx1.bto.org/birdfacts/results/bob4330.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130401182345/http://blx1.bto.org/birdfacts/results/bob4330.htm |date={{dat|2013|04|01||bez}} }} BTO: Crane Grus grus [Linnaeus, 1758]&lt;/ref&gt; Ja ligzdai tuvojas cilvēks, abi vecāki cenšas to aizvilināt prom no ligzdas, bet jebkuram citam iespējamam ienaidniekam, [[suns|suni]] ieskaitot, dzērves uzbrūk nekavējoties. Tikko izšķīlušies mazuļi ir diezgan nevarīgi, bet, ja nepieciešams, spēj rāpot prom no briesmām jau pēc dažām stundām. Sasniedzot 24 stundu vecumu mazuļi spēj jau skriet un peldēt. Briesmu gadījumā mazuļi vispirms sastingst. To brūni pelēkās [[dūnas]] lieliski saplūst ar apkārtējo vidi, paslēpjot mazuļus no briesmām, bet vecāki bezbailīgi tos aizstāv. Skrienot mazuļi izpleš spārnus, lai labāk noturētu līdzsvaru. Jau 9 nedēļu vecumā tie spēj lidot īsas distances. Pieaugušie putni maina savu apspalvojumu laikā, kamēr rūpējas par mazuļiem. Dzimumbriedumu jaunie putni sasniedz 3-6 gadu vecumā un, kamēr nav nobrieduši, tie pulcējas jaunuļu baros. Dzērvei ir garš mūžs un tā var sasniegt 30—40 gadu vecumu.&lt;ref&gt;Burton, Maurice and Burton, Robert (2002). International Wildlife Encyclopedia Set. Marshall Cavendish. pp. 585–. {{ISBN|978-0-7614-7266-7}}. Retrieved 19 December 2012.&lt;/ref&gt;

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{commons|Grus grus|Pelēkā dzērve}}
*[http://www.redzet.lv/?code=D-123-11 Redzēt.lv: Dzērves]
*[https://web.archive.org/web/20151009133223/http://rigazoo.lv/public/29618.html Rīgas Zoo: Pelēkā dzērve]
*[http://klab.lv/community/kosrags/12861.html Pelēkā dzērve]
*[https://web.archive.org/web/20140103012116/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Common_Crane BBC: Common crane]
*[https://web.archive.org/web/20131229055749/http://www.savingcranes.org/eurasian-crane.html Eurasian Crane]
*[https://web.archive.org/web/20130827170342/http://birdguides.com/species/species.asp?sp=039001 Bird Guides: Crane (Grus grus)]

{{dzērvju dzimta}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērves]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Islandes fauna]]
[[Kategorija:Fēru salu fauna]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]</text>
      <sha1>9k1kkveodypaynp634sruxyaqmghima</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Noziedzīgie prāti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209675</id>
    <revision>
      <id>4510570</id>
      <parentid>4306396</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T02:49:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>num_seasons        = 19 | num_episodes       = 364</comment>
      <origin>4510570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11883" sha1="5juxx33j84nend7u6dn54awvvxcu4op" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name          = Noziedzīgie prāti
| image              = Criminal-Minds.svg
| genre              = [[krimināldrāma]]&lt;br /&gt;[[Trillera filma|trilleris]]&lt;br /&gt;[[mistērijas filma|mistērija]]
| format             = 
| picture_format = [[1080i]] [[16:9]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])
| audio_format = [[Dolby Digital|Dolby Digital 5.1]]
| runtime            = 42–56 minūtes
| creator            = [[Jeff Davis|Džefs Deiviss]]
| starring           = 
* [[Mandy Patinkin|Mendijs Patinkins]]
* [[Tomass Gibsons]]
* [[Lola Glaudini|Lola Glaudīni]]
* [[Shemar Moore|Šemars Mūrs]]
* [[Matthew Gray Gubler|Metjū Grejs Gablers]]
* [[Andrea Džoja Kuka]]
* [[Kirsten Vangsness|Kristena Vangsnesa]]
* [[Paget Brewster|Peidžeta Brustera]]
* [[Džo Mantenja]]
* [[Rachel Nichols|Reičela Nikolsa]]
* [[Jeanne Tripplehorn|Dženna Triplhorna]]
* [[Dženifere Lava Hjūita]]
* [[Deimons Guptons]]
* [[Adams Rodrigess]]
| country            = {{USA}}
| language           = [[Angļu valoda|angļu]]
| location           = 
| network            = * [[CBS]] &lt;small&gt;(2005–2020)&lt;/small&gt;
* ''[[Paramount+]]'' &lt;small&gt;(2022–pašlaik)&lt;/small&gt;
| company            = 
* ''[[Mark Gordon|The Mark Gordon Company]]'' &lt;small&gt;(2005—2020)&lt;/small&gt;
* ''Touchstone Television'' &lt;small&gt;(2005—2007)&lt;/small&gt;
* ''[[American Broadcasting Company|ABC Studios]]'' &lt;small&gt;(2007—2020)&lt;/small&gt;
* ''[[Paramount Television]]'' &lt;small&gt;(2005—2006)&lt;/small&gt;
* ''[[CBS Paramount Television]]'' &lt;small&gt;(2006—2009)&lt;/small&gt;
* ''[[CBS Television Studios]]'' &lt;small&gt;(2009—2020)&lt;/small&gt;
* ''[[CBS Studios]]'' &lt;small&gt;(2020–pašlaik)&lt;/small&gt;
* ''[[ABC Signature]]'' &lt;small&gt;(2020–pašlaik)&lt;/small&gt;
* ''[[Lionsgate Television]]''
| first_run          = {{dat|2005|9|22|n|bez}} — {{dat|2020|2|19|n|bez}}
| first_aired        = {{dat|2022|11|24|n|bez}} — pašlaik
| last_aired         = 
| num_seasons        = 19
| num_episodes       = 364
| list_episodes      = 
| related            = 
* ''[[Criminal Minds: Suspect Behavior]]''
* ''[[Criminal Minds: Beyond Borders]]''
* ''[[Criminal Minds: Korea]]''
| website            = https://www.paramountplus.com/shows/criminal_minds/
| production_website = http://www.abcstudiosmedianet.com/web/showpage/showpage.aspx?program_id=CB2042&amp;type=lead
}}
'''&quot;Noziedzīgie prāti&quot;'''&lt;ref name=&quot;Evolution&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Seriāls 'Noziedzīgie prāti' atgriežas ar 16. sezonu. Ko dara tie, kas pametuši seriālu? |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/54789852/serials-noziedzigie-prati-atgriezas-ar-16-sezonu-ko-dara-tie-kas-pametusi-serialu |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=www.delfi.lv |date={{dat|2022|10|1||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; ({{val|en|Criminal Minds}}), arī '''&quot;Noziedzīgie prāti: Evolūcija&quot;'''&lt;ref name=&quot;Evolution&quot; /&gt; ({{val|en|Criminal Minds: Evolution}}), ir amerikāņu kriminālizmeklēšanas seriāls, kura autors ir [[Jeff Davis|Džefs Deiviss]]. Tas sākotnēji pārraidīts [[CBS]] televīzijas kanālā no {{dat|2005|9|22|ģ|bez}} līdz {{dat|2020|2|19|d|bez}}, tomēr seriālu atsāka rādīt straumēšanas platforma ''[[Paramount+]]'' {{dat|2022|11|24|l|bez}}. Seriālam ir iznākušas 17 sezonas (kopumā 345 sērijas). Latvijā seriālu demonstrējuši televīzijas kanāli [[LTV7]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par seriālu / Noziedzīgie prāti / seriāli / LTV7 |url=http://www.ltv7.lv/lat/seriali/2240/2241/ |website=ltv7.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070103022738/http://www.ltv7.lv/lat/seriali/2240/2241/ |archivedate={{dat|2007|1|3||bez}} |language=lv |date={{dat|2007|1|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Fox Broadcasting Company|FOX]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Kanālā FOX ar jaunāko sezonu atgriežas skatītāju iemīļotais seriāls &quot;Noziedzīgie prāti&quot; |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/103303-kanala-fox-ar-jaunako-sezonu-atgriezas-skatitaju-iemilotais-serials-noziedzigie-prati |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2013|11|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250125161503/https://jauns.lv/raksts/zinas/103303-kanala-fox-ar-jaunako-sezonu-atgriezas-skatitaju-iemilotais-serials-noziedzigie-prati |archivedate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; ''[[Sony Channel]]'',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Noziedzīgie prāti - 1. sezona - Darba dienās, plkst. 23:55 {{!}} Sony channels Latvia |url=https://www.facebook.com/Duo3Duo6LV/videos/526128114546224 |website=[[facebook.com]] |language=en |date={{dat|2019|2|8||bez}} |quote=Pievienojies mums darba dienās, plkst. 23:55, kanālā Sony Channel!}}&lt;/ref&gt; ''[[Duo 3]]''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam Duo 3 uz 25.01.2025 |url=https://guide.baltcom.lv/?ch=14# |website=guide.baltcom.lv |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250125163459/https://guide.baltcom.lv/?ch=14 |archivedate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[FX (TV kanāls)|FX]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam FX HD uz 25.01.2025 |url=https://guide.baltcom.lv/?ch=197 |website=guide.baltcom.lv |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250125163115/https://guide.baltcom.lv/?ch=197 |archivedate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Seriāls ir par noziegumu izmeklētājkomandu, kas strādā [[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālā izmeklēšanas biroja]] (FIB) Uzvedības analīzes vienībā (BAU) [[Kvantiko]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]. Šajā seriāla lielāka uzmanība tiek pievērsta [[noziedznieks|noziedznieka]] profila veidošanai, nevis pašam noziegumam. Seriālā noziedznieki tiek saukti par &quot;nezināmajiem subjektiem&quot; ({{val|en|unknown subject}}, ''unsub'').

Uzvedības analīzes vienība ir veidota pēc realitātē pastāvošās Uzvedības analīzes vienības, ko izveidojis FIB profilētājs Džons Daglass. Seriāla bijušais tēls Džeisons Gideons un pašreizējais tēls Deivids Rosi ir daļēji veidoti pēc Daglasa.

Katrā sērijā (parasti sērijas sākumā un beigās) tiek nolasīts kāds citāts, kas ir attiecināms uz sērijas sižetu. Sākumā šos citātus nolasīja Gideons, tomēr pēc viņa aiziešanas to dara citi tēli.

2011. gadā tika pārraidīts &quot;Noziedzīgo prātu&quot; atvasinātais seriāls ''Suspect Behavior'', kurā galveno lomu attēloja [[Forests Vaitekers]] un kam [[pilotsērija]] bija &quot;Noziedzīgo prātu&quot; 5. sezonas sērija ''The Fight''. 2016. gadā tika uzsākta jauna atvasinātā seriāla ''Criminal Minds: Beyond Borders'' pārraide. Tajā galveno lomu attēlo [[Gērijs Sinīzs]], pilotsērija bija &quot;Noziedzīgo prātu&quot; 10. sezonas sērija ''Beyond Borders''.

Seriāla astotā sezona bija 2012.—2013. gada televīzijas sezonas astotā skatītākā pārraide. Sākot ar 3. sezonu, katra sezona ierindojusies 20 skatītāko pārraižu topā (pirmās divas ierindojās 28. un 24. vietā). Skatītākā seriāla sērija ir otrās sezonas sērija ''The Big Game'', kuras pirmo pārraidi noskatījās 26,3 miljoni skatītāju (sērija tika pārraidīta pēc [[Superkauss|Superkausa]] izcīņas amerikāņu futbolā).

Seriāla 15. un sākotnēji pēdējā sezona tika rādīta no 2020. gada 8. janvāra līdz 2020. gada 19. februārim.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Andreeva |first1=Nellie |title=‘Criminal Minds’ To End Run With 10-Episode 15th &amp; Final Season On CBS |url=https://deadline.com/2019/01/criminal-minds-end-15th-final-season-cbs-canceled-renewed-1202532632/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=Deadline |date={{dat|2019|1|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Andreeva |first1=Nellie |title=CBS Sets Winter Schedule: ‘Criminal Minds’ Returns To Original Slot For Final Season, ‘NCIS: New Orleans’ Moves To Sunday |url=https://deadline.com/2019/11/cbs-winter-schedule-midseason-criminal-minds-final-season-15-premiere-ncis-new-orleans-new-time-slot-survivor-season-40-undercover-boss-tommy-fbi-most-wanted-macgyver-premiere-date-1202782646/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=Deadline |date={{dat|2019|11|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Seriāla 16. sezona &quot;Noziedzīgie prāti: Evolūcija&quot; pirmizrādi piedzīvoja ''Paramount+'' 2022. gada 24. novembrī. Kopš šīs sezonas seriālā nepiedalās M. G. Gablera atveidotais Spensera Rīda tēls.&lt;ref name=&quot;Evolution&quot; /&gt; ''Paramount+'' 2023. gada 12. janvārī paziņoja par seriāla 17. sezonas veidošanu. Sezonas filmēšana sākās 2024. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ausiello |first1=Michael |title=Criminal Minds Season 17 to Begin Production at ‘Breakneck Pace’ in January |url=https://tvline.com/news/criminal-minds-season-17-start-date-cast-spoilers-paramount-plus-1235080436/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=TVLine |date={{dat|2023|11|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. gada 5. jūnijā tika paziņota 18. sezonas veidošana.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Mitovich |first1=Matt Webb |title=Criminal Minds Scores Early Renewal Ahead of Season 17 Premiere |url=https://tvline.com/news/criminal-minds-renewed-season-18-paramount-plus-1235252934/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=TVLine |date={{dat|2024|6|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Tēli ==
;Galvenais aktieru sastāvs
* Deivids Rosi ([[Džo Mantenja]])
* Dženifere Džero ([[Andrea Džoja Kuka]])
* Penelope Garsija ([[Kirstena Vangsnesa]])
* Emilija Prentisa ([[Peidžeta Brūstera]])
* Tara Lūisa ([[Aiša Tailere]])
* Lūks Alvess ([[Adams Rodrigess]])
* Stīvens Volkers ([[Deimons Guptons]])

;Regulārais aktieru sastāvs/mazās lomas
* Viljams Lamontažs (Džošs Stjuarts)
* Kevins Linčs (Nikolass Brendons)
* Daiena Rīda ([[Džeina Linča]])
* Džeks Hočners (Keids Ouenss)
* Henrijs Lamontažs (Mehai Andersons)
* Beta Klemonsa (Belamija Janga)
* Mateo Kruss (Esai Moraless)

;Bijušie tēli
* Ella Grīnveja (Lola Glaudīni)
* Džeisons Gideons (Mendijs Patinkins)
* Džordana Toda (Meta Goldinga)
* Heilija Hočnere (Meredita Monro)
* Ešlija Sīvera (Reičela Nikolsa)
* Mīva Donovana (Beta Rīsgrāfa)
* Erina Štrausa (Džeina Atkinsone)
* Aleksa Bleika (Džīna Triplhorna)
* Keita Kalahena ([[Dženifere Lava Hjūita]])
* Dereks Morgans ([[Šemars Mūrs]])
* Ārons Hočners ([[Tomass Gibsons]])
* Spensers Rīds ([[Metjū Grejs Gablers]])

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sezona
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; |Sērijas
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; |Oriģinālā pārraide
! rowspan=&quot;2&quot; |Kanāls
|-
!Sezonas sākums
!Sezonas beigas
|-
|'''1'''
|22
|2005. gada 22. septembris
|2006. gada 10. maijs
| rowspan=&quot;15&quot; |[[CBS]]
|-
|'''2'''
|23
|2006. gada 20. septembris
|2007. gada 16. maijs
|-
|'''3'''
|20
|2007. gada 26. septembris
|2008. gada 21. maijs
|-
|'''4'''
|26
|2008. gada 24. septembris
|2009. gada 20. maijs
|-
|'''5'''
|23
|2009. gada 23. septembris
|2010. gada 26. maijs
|-
|'''6'''
|24
|2010. gada 22. septembris
|2011. gada 18. maijs
|-
|'''7'''
|24
|2011. gada 21. septembris
|2012. gada 16. maijs
|-
|'''8'''
|24
|2012. gada 26. septembris
|2013. gada 22. maijs
|-
|'''9'''
|24
|2013. gada 25. septembris
|2014. gada 14. maijs
|-
|'''10'''
|23
|2014. gada 1. oktobris
|2015. gada 6. maijs
|-
|'''11'''
|22
|2015. gada 30. septembris
|2016. gada 4. maijs
|-
|'''12'''
|22
|2016. gada 28. septembris
|2017. gada 10. maijs
|-
|'''13'''
|22
|2017. gada 27. septembris
|2018. gada 18. aprīlis
|-
|'''14'''
|15
|2018. gada 3. oktobris
|2019. gada 6. februāris
|-
|'''15'''
|10
|2020. gada 8. janvāris
|2020. gada 19. februāris
|-
|'''16'''
|10
|2022. gada 24. novembris
|2023. gada 9. februāris
| rowspan=&quot;2&quot; |''[[Paramount+]]''
|-
|'''17'''
|10
|2024. gada 6. jūnijs
|2024. gada 1. augusts
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>5juxx33j84nend7u6dn54awvvxcu4op</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laima Andersone-Silāre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>212986</id>
    <revision>
      <id>4510392</id>
      <parentid>4510050</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:29:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45415-20</username>
        <id>149341</id>
      </contributor>
      <comment>Pap</comment>
      <origin>4510392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3635" sha1="lmzuh43wcbvzr2jzcftytsyqzpuhlsp" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Laima Andersone-Silāre
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = 
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1929|12|11}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|           Miris = {{mdv|2026|8|19|1929|12|11}}
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = Operdziedātāja
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = S
}}
'''Laima Andersone-Silāre''' (dzimusi {{dat|1929|12|11}} [[Rīga|Rīgā]]&lt;ref name=&quot;LAT&quot;&gt;{{LAT e|1|212}}&lt;/ref&gt;, mirusi {{dat|2026|8|19}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120130978/muziba-devusies-latviesu-operdziedataja-laima-andersone-silare|title=Mūžībā devusies latviešu operdziedātāja Laima Andersone-Silāre|website=Delfi|access-date=2026-08-19|date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;) bija [[latvieši|latviešu]] [[operdziedātāja]], [[mecosoprāns]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1929. gadā. Mācījās [[Jelgava]]s mūzikas vidusskolas Vokālajā nodaļā pie H. Štrauses (1952-1956), studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijas]] [[Edmunds Miķelsons|Edmunda Miķelsona]] dziedāšanas klasē.&lt;ref name=&quot;LAT&quot; /&gt; (1956-1960), bija R. Šūmaņa starptautiskā vokālistu konkursa Berlīnē diplomande (1960). Jau kā 2. kursa studente koncertēja ārzemēs, bet nākamajā gadā piedalījās operas izrādēs. 

1960. gadā kļuva par [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] solisti, operā dziedāja līdz 1985. gadam.&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/muzika/lielas-muzikas-balvas-laureati-laima-andersone-silare-13989605|title=Lielās Mūzikas balvas laureāti. Laima Andersone-Silāre|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat laikā no 1960. līdz 1990. gadam bija docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt;

1965. gadā kļuva par Latvijas Teātra darbinieku sabiedrības biedri. Viņas māsa [[Vilma Melbārde]] bija aktrise.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-25-gadiem-mirusi-aktrise-vilma-melbarde/|title=Pirms 25 gadiem mirusi aktrise Vilma Melbārde|publisher=Irliepaja.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130117215521/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-25-gadiem-mirusi-aktrise-vilma-melbarde/|archivedate={{dat|2013|01|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
*[[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]]&lt;ref name=&quot;LAT&quot; /&gt; 
* [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece]] (1976)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/scripts/music/katpage_pinfo.asp?val=1&amp;pid=1842|title=Laima Andersone-Silāre|publisher=Music.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Latvijas Lielā mūzikas balva]] par mūža ieguldījumu (2013)&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; 
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Andersone-Silare, Laima}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]</text>
      <sha1>lmzuh43wcbvzr2jzcftytsyqzpuhlsp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510393</id>
      <parentid>4510392</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:29:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45415-20</username>
        <id>149341</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4510393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3634" sha1="eh2nlfwiajt0grb5eu0a2c7s1s5cwek" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Laima Andersone-Silāre
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = 
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1929|12|11}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|           Miris = {{mdv|2026|8|19|1929|12|11}}
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = Operdziedātāja
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = S
}}
'''Laima Andersone-Silāre''' (dzimusi {{dat|1929|12|11}} [[Rīga|Rīgā]]&lt;ref name=&quot;LAT&quot;&gt;{{LAT e|1|212}}&lt;/ref&gt;, mirusi {{dat|2026|8|19}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120130978/muziba-devusies-latviesu-operdziedataja-laima-andersone-silare|title=Mūžībā devusies latviešu operdziedātāja Laima Andersone-Silāre|website=Delfi|access-date=2026-08-19|date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;) bija [[latvieši|latviešu]] [[operdziedātāja]], [[mecosoprāns]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1929. gadā. Mācījās [[Jelgava]]s mūzikas vidusskolas Vokālajā nodaļā pie H. Štrauses (1952-1956), studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Konservatorijas]] [[Edmunds Miķelsons|Edmunda Miķelsona]] dziedāšanas klasē&lt;ref name=&quot;LAT&quot; /&gt; (1956-1960), bija R. Šūmaņa starptautiskā vokālistu konkursa Berlīnē diplomande (1960). Jau kā 2. kursa studente koncertēja ārzemēs, bet nākamajā gadā piedalījās operas izrādēs. 

1960. gadā kļuva par [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] solisti, operā dziedāja līdz 1985. gadam.&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/kd/muzika/lielas-muzikas-balvas-laureati-laima-andersone-silare-13989605|title=Lielās Mūzikas balvas laureāti. Laima Andersone-Silāre|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat laikā no 1960. līdz 1990. gadam bija docētāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt;

1965. gadā kļuva par Latvijas Teātra darbinieku sabiedrības biedri. Viņas māsa [[Vilma Melbārde]] bija aktrise.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-25-gadiem-mirusi-aktrise-vilma-melbarde/|title=Pirms 25 gadiem mirusi aktrise Vilma Melbārde|publisher=Irliepaja.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130117215521/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-25-gadiem-mirusi-aktrise-vilma-melbarde/|archivedate={{dat|2013|01|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
*[[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece]]&lt;ref name=&quot;LAT&quot; /&gt; 
* [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece]] (1976)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/scripts/music/katpage_pinfo.asp?val=1&amp;pid=1842|title=Laima Andersone-Silāre|publisher=Music.lv|accessdate={{dat|2013|1|26||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Latvijas Lielā mūzikas balva]] par mūža ieguldījumu (2013)&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt; 
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Andersone-Silare, Laima}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]</text>
      <sha1>eh2nlfwiajt0grb5eu0a2c7s1s5cwek</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeremijs Aironss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>214595</id>
    <revision>
      <id>4510591</id>
      <parentid>4443600</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:48:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ precizējums.....</comment>
      <origin>4510591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8743" sha1="lfu2ibjk3erjwunhiephrnaq8o19b2b" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds                   = Džeremijs Aironss
| vārds_orig              = ''Jeremy Irons''
| attēls                  = Jeremy Irons.jpg
| attēla izmērs           = 
| komentārs               = Džeremijs Aironss 2014. gadā
| dz. vārds               = Džeremijs Džons Aironss
| dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1948|9|19}}
| dz. vieta               = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Vaita|Kausa|3s=Vaitas sala|4s=Kausa (Anglija)}}
| miršanas datums         = 
| miršanas vieta          = 
| citi vārdi              = 
| nodarbošanās            = [[aktieris]]
| darbības gadi           = 1969–pašlaik
| dzīvesbiedrs            = Džūlija Hallema&lt;!-- Julie Hallam --&gt; &lt;small&gt;(1969)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Šaineda Kjūsaka]]&lt;!-- Sinéad Cusack --&gt; &lt;small&gt;(kopš 1978)&lt;/small&gt;
| mājaslapa               = 
| akadēmijasbalva         =  [[63. Kinoakadēmijas balva|1990]] — [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]]
| zeltaavenesbalva        = 
| zeltaglobusabalva       = [[Attēls:Golden Globe icon.svg|left|15 px]] 1991; 2007
| apbalvojumi             = 
| dzimums                 = V
}}

'''Džeremijs Džons Aironss''' ({{val|en|Jeremy John Irons}}; dzimis {{dat|1948|9|19}} [[Kausa (Anglija)|Kausā]], [[Vaitas sala|Vaitas salā]], [[Anglija|Anglijā]]) ir [[angļi|angļu]] [[aktieris]]. Saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmjas balvu]] nominācijā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;]] par filmu &quot;[[Veiksmes atgriešanās]]&quot; (1991).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Vaitas salā, [[Lamanšs|Lamanšā]] pie Anglijas dienvidu krasta. Pirmā Dž. Aironsa darba vieta bija teātris, kur viņš strādāja par asistentu, pēc tam, kad nespēja nolikt iestājeksāmenus veterinārajā skolā. Divus gadus mācījies aktieru kursos [[Bristole|Bristolē]]. 1971. gadā pārcēlās uz [[Londona|Londonu]], kur strādāja teātros un televīzijā.&lt;ref&gt;''Stanley Green's Encyclopaedia of the Musical'', Cassell (1976)&lt;/ref&gt; 1980. gadā filmējās savā pirmajā kinofilmā (''[[Nijinsky]]''). 1981. gadā atveidoja galveno lomu romantiskajā filmā &quot;[[Franču leitnanta draudzene]]&quot;, kur viņa partnere bija [[Merila Strīpa]]. Šī filma atnesa Dž. Aironsam pirmo nomināciju [[BAFTA kino balva]]i. 1984. gadā spēlēja galveno lomu filmā &quot;[[Svāna mīlestība]]&quot; (''Swann in Love''), tai pašā gadā kļuva par Karaliskā Šekspīra teātra trupas dalībnieku.

Vēlākās ievērojamākās kinolomas: &quot;[[Misija (filma)|Misija]]&quot; (''The Mission'', 1986), ''[[Dead Ringers]]'' (1988), &quot;[[Veiksmes atgriešanās]]&quot; (1990; Aironss saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;]]), &quot;[[Kafka (filma)|Kafka]]&quot; (''Kafka'', 1991), ''[[M. Butterfly]]'' (1993), &quot;[[Cietais rieksts 3]]&quot; (1995), &quot;[[Cilvēks dzelzs maskā]]&quot; (1998), &quot;[[Lolita (1997. gada filma)|Lolita]]&quot; (''Lolita'', 1997), &quot;[[Kallasa mūžīgi mūžos]]&quot; (''Callas Forever'', 2002), &quot;[[Venēcijas tirgotājs (filma)|Venēcijas tirgotājs]]&quot; (''The Merchant of Venice'', 2004), ''[[Being Julia]]'' (2004), &quot;[[Debesu valstība]]&quot; (2005), &quot;[[Eragons]]&quot; (2006), &quot;[[Iekšzemes impērija]]&quot; (2006), ''[[Appaloosa]]'' (2008), &quot;[[Riska robeža]]&quot; (2011), &quot;[[Vārdi (filma)|Vārdi]]&quot; (2012), &quot;[[Daiļās būtnes]]&quot; (''Beautiful Creatures'', 2013), &quot;[[Nakts vilciens uz Lisabonu]]&quot; (''Night Train to Lisbon'', 2013), &quot;[[Virsotne (filma)|Virsotne]]&quot; (2015), &quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot; (2016), &quot;[[Taisnības līga]]&quot; (2017), &quot;[[Sarkanais zvirbulis]]&quot; (2018), &quot;[[Guči nams]]&quot; (2021). Darbojies ne vien teātrī un kino, bet daudz filmējies arī televīzijas filmās. 2011. gadā nospēlēja pāvesta [[Aleksandrs VI|Aleksandra VI]] lomu seriālā ''[[The Borgias]]''.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|1980
|''[[Nijinsky]]''
|
|-
|1981
|&quot;[[Franču leitnanta draudzene]]&quot; (''The French Lieutenant's Woman'')
|
|-
|1982
|''[[Moonlighting]]''
|
|-
|1983
|''[[Betrayal]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1984
|''[[The Wild Duck]]''
|
|-
|&quot;[[Svāna mīlestība]]&quot; (''Swann in Love'')
|
|-
|1985
|''[[The Statue of Liberty (dokumentālā filma)|The Statue of Liberty]]''
|balss; dokumentālā filma
|-
|1986
|&quot;[[Misija (filma)|Misija]]&quot; (''The Mission'')
|
|-
|1988
|''[[Dead Ringers]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1989
|''[[A Chorus of Disapproval]]''
|
|-
|''[[Australia (filma)|Australia]]''
|
|-
|''[[Danny, the Champion of the World]]''
|
|-
|1990
|&quot;[[Veiksmes atgriešanās]]&quot; (''Reversal of Fortune'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1991
|''Beggar's Opera''
|
|-
|&quot;[[Kafka (filma)|Kafka]]&quot; (''Kafka'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1992
|''The Timekeeper''
|īsfilma
|-
|''[[Waterland]]''
|
|-
|''[[Damage]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1993
|''[[M. Butterfly]]''
|
|-
|&quot;[[Garu nams]]&quot; (''The House of the Spirits'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1994
|''Spaceship Earth''
|balss; dokumentālā īsfilma
|-
|&quot;[[Karalis Lauva]]&quot; (''The Lion King'')
|balss
|-
|1995
|&quot;[[Cietais rieksts 3]]&quot; (''Die Hard with a Vengeance'')
|
|-
|1996
|&quot;[[Skaistuma nolaupīšana]]&quot; (''Stealing Beauty'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1997
|''[[Chinese Box]]''
|
|-
|&quot;[[Lolita (1997. gada filma)|Lolita]]&quot; (''Lolita'')
|
|-
|1998
|&quot;[[Cilvēks dzelzs maskā]]&quot; (''The Man in the Iron Mask'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1999
|&quot;[[Harijs Feju valstībā]]&quot; (''Faeries'')
|balss
|-
|''Poseidon's Fury: Escape from the Lost City''
|balss; īsfilma
|-
|2000
|&quot;[[Pūķu pazemes valstība]]&quot; (''Dungeons &amp; Dragons'')
|
|-
|2001
|''[[The Fourth Angel]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2002
|&quot;[[Kallasa mūžīgi mūžos]]&quot; (''Callas Forever'')
|
|-
|&quot;[[Laika mašīna (filma)|Laika mašīna]]&quot; (''The Time Machine'')
|
|-
|''[[And Now... Ladies and Gentlemen]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2004
|''[[Mathilde]]''
|
|-
|&quot;[[Venēcijas tirgotājs]]&quot; (''The Merchant of Venice'')
|
|-
|''[[Being Julia]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2005
|&quot;[[Debesu valstība]]&quot; (''Kingdom of Heaven'')
|
|-
|&quot;[[Kazanova (filma)|Kazanova]]&quot; (''Casanova'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2006
|&quot;[[Iekšzemes impērija]]&quot; (''Inland Empire'')
|
|-
|&quot;[[Eragons]]&quot; (''Eragon'')
|
|-
|''[[Eye of the Leopard]]''
|balss; dokumentālā filma
|-
|2008
|''[[Appaloosa]]''
|
|-
|2009
|&quot;[[Rozā pantera 2]]&quot; (''The Pink Panther 2'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[Riska robeža]]&quot; (''Margin Call'')
|
|-
|''[[The Last Lions]]''
|balss; dokumentālā filma
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Vārdi (filma)|Vārdi]]&quot; (''The Words'')
|
|-
|''[[Trashed]]''
|dokumentālā filma; arī izpildproducents
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2013
|&quot;[[Nakts vilciens uz Lisabonu]]&quot; (''Night Train to Lisbon'')
|
|-
|&quot;[[Daiļās būtnes]]&quot; (''Beautiful Creatures'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|&quot;[[Virsotne (filma)|Virsotne]]&quot; (''High-Rise'')
|
|-
|&quot;[[Vīrs, kurš zināja bezgalību]]&quot; (''The Man Who Knew Infinity'')
|
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |2016
|&quot;[[Mīlestības vēstules]]&quot; (''The Correspondence'')
|
|-
|&quot;[[Skrējiens (filma)|Skrējiens]]&quot; (''Race'')
|
|-
|&quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot; (''Batman v Superman: Dawn of Justice'')
|
|-
|&quot;[[To zvaigžņu stunda]]&quot; (''Their Finest'')
|
|-
|&quot;[[Assassin's Creed: Slepkavas kodekss]]&quot; (''Assassin's Creed'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|''[[Birds Like Us]]''
|balss
|-
|&quot;[[Taisnības līga]]&quot; (''Justice League'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2018
|&quot;[[Sarkanais zvirbulis]]&quot; (''Red Sparrow'')
|
|-
|''[[Better Start Running]]''
|arī izpildproducents
|-
|''[[An Actor Prepares]]''
|
|-
|2020
|''[[Love, Weddings &amp; Other Disasters]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2021
|&quot;[[Zeka Snaidera Taisnības līga]]&quot; (''Zack Snyder's Justice League'')
|
|-
|&quot;[[Minhene – kara priekšvakars]]&quot; (''Munich – The Edge of War'')
|
|-
|&quot;[[Guči nams]]&quot; (''House of Gucci'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2023
|&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot; (''The Flash'')
|
|-
|''[[The Cello]]''
|
|-
|''Once Upon a Studio''
|balss; īsfilma
|-
|2024
|&quot;[[Biškopis (filma)|Biškopis]]&quot; (''The Beekeeper'')
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}}
{{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aironss, Dzzeremijs}}
[[Kategorija:1948. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vaitā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>lfu2ibjk3erjwunhiephrnaq8o19b2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blown Away</title>
    <ns>0</ns>
    <id>215052</id>
    <revision>
      <id>4510395</id>
      <parentid>4236753</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:43:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7961" sha1="0zgvfv60mrhy5l725im0ps2vcvlcn3q" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = ''Blown Away''
| Izpildītājs           = [[Kerija Andervuda|Kerijas Andervudas]] 4. studijas albums
| Vāks                  = Carrie Underwood - Blown Away.jpg
| Background            = #83ADC0
| Izdots                = {{dat|2012|5|1|N|bez}}
| Ierakstīts            = 2011
| Žanrs                 = [[kantrimūzika]], [[kantrīpops]]
| Garums                = 55:37
| Skaits                = 
| Ierakstu kompānija    = [[Arista Nashville]], [[19 Entertainment|19 Recordings]]
| Producents            = 
| Izpildītājsģen        = [[Kerija Andervuda|Kerijas Andervudas]] albumu
| Iepriekšējais albums  = ''[[Play On]]''&lt;br /&gt;(2009)
| Šis albums            = '''''Blown Away'''''&lt;br /&gt;(2012)
| Nākamais albums       = 
| Singls1               = [[Good Girl]]
| Singls1 datums        = {{dat|2012|2|23|N|bez}}
| Singls2               = [[Blown Away (dziesma)|Blown Away]]
| Singls2 datums        = {{dat|2012|7|9|N|bez}}
| Singls3               = [[Two Black Cadillacs]]
| Singls3 datums        = {{dat|2012|11|26|N|bez}}
}}
{{Album ratings
| MC = 70/100&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Blown Away- Carrie Underwood|url=http://www.metacritic.com/music/blown-away/critic-reviews|publisher=[[Metacritic]]|accessdate=6 May 2012}}&lt;/ref&gt;
| rev1      = Allmusic
| rev1Score = {{Rating|4|5}}&lt;ref&gt;[http://www.allmusic.com/album/r2431662/review Blown Away - Carrie Underwood : Songs, Reviews, Credits, Awards : AllMusic&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
| rev2 = ''American Songwriter''
| rev2Score = {{Rating|4|5}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=By&amp;nbsp;Eric Allen |url=http://www.americansongwriter.com/2012/05/carrie-underwood-blown-away/ |title=Blown Away &amp;#124; Album Reviews |publisher=American Songwriter |date=2012-05-08 |accessdate=2012-05-15 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6Ay8BKNWw?url=http://www.americansongwriter.com/2012/05/carrie-underwood-blown-away/ |archivedate=2012-09-26 }}&lt;/ref&gt;
| rev3 = ''[[Rolling Stone]]''
| rev3Score = {{Rating|2.5|5}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=By&amp;nbsp;Jody Rosen |url=http://www.rollingstone.com/music/albumreviews/blown-away-20120508 |title=Blown Away &amp;#124; Album Reviews |publisher=Rolling Stone |date=2012-05-08 |accessdate=2012-05-15 |archive-date=2012-05-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120516211037/http://www.rollingstone.com/music/albumreviews/blown-away-20120508 }}&lt;/ref&gt;
| rev4 = ''Country Weekly''
| rev4Score = {{Rating|4|5}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.countryweekly.com/reviews/blown-away-carrie-underwood |title=Blown Away by Carrie Underwood |publisher=Country Weekly |date= |accessdate=2012-05-15 |archive-date=2012-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120919014020/http://www.countryweekly.com/reviews/blown-away-carrie-underwood }}&lt;/ref&gt;
| rev5 = Slant Magazine
| rev5Score = {{Rating|3|5}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slantmagazine.com/music/review/carrie-underwood-blown-away/2768 |title=Carrie Underwood: Blown Away &amp;#124; Music Review |publisher=Slant Magazine |date= |accessdate=2012-05-15}}&lt;/ref&gt;
| rev6 = ''[[Billboard]]''
| rev6Score = 89/100&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Up for Discussion |url=http://www.billboard.com/new-releases/carrie-underwood-blown-away-track-by-track-1006926352.story#/new-releases/carrie-underwood-blown-away-track-by-track-1006926352.story |title=Carrie Underwood, 'Blown Away': Track-By-Track Review |publisher=Billboard.com |date=2009-09-14 |accessdate=2012-05-15 |archive-date=2012-05-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120516095810/http://www.billboard.com/new-releases/carrie-underwood-blown-away-track-by-track-1006926352.story#/new-releases/carrie-underwood-blown-away-track-by-track-1006926352.story }}&lt;/ref&gt;
| rev7 = ''[[Entertainment Weekly]]''
| rev7Score = B+&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author=Melissa Maerz |url=http://www.ew.com/ew/article/0,,20592271,00.html |title=Blown Away review - Carrie Underwood Review |work=Entertainment Weekly |date=2012-05-09 |accessdate=2012-05-15 |archive-date=2012-05-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120513141627/http://www.ew.com/ew/article/0,,20592271,00.html }}&lt;/ref&gt;
| rev8 = ''[[Los Angeles Times]]''
| rev8Score = {{Rating|2|4}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|author=April 30, 2012 |url=http://latimesblogs.latimes.com/music_blog/2012/04/album-review-carrie-underwoods-blown-away.html |title=Album review: Carrie Underwood's 'Blown Away' |publisher=Latimesblogs.latimes.com |date=2012-04-30 |accessdate=2012-05-15}}&lt;/ref&gt;
}}
'''''Blown Away''''' ir amerikāņu kantrīdziedātājas [[Kerija Andervuda|Kerijas Andervudas]] ceturtais studijas [[mūzikas albums|albums]]. Tas tika izdots {{dat|2012|5|1||bez}}.

Pēc [[RIAA]] sistēmas albums ticis sertificēts ar platīna disku ASV. Saskaņā ar 2013. gada februāra datiem, ASV ''Blown Away'' ticis pārdots 1,271 miljonos kopiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/story/idolchatter/2013/02/06/colton-dixon-messenger-debuts-american-idol-sales/1895715/|title=Colton Dixon debuts at No. 15 on The Billboard 200|publisher=''[[USA Today]]''|accessdate=February 11, 2013}}&lt;/ref&gt; Tādējādi šis ir ceturtais mūziķes albums, kas ticis pārdots vismaz 1 miljonu kopiju. ''[[Billboard 200]]'' topā tas debitēja pirmajā vietā (tika pārdoti 267 tūkstoši albuma kopiju), tādējādi viņa kļuva par trešo kantrīdziedātaju ar trim topā pirmajā vietā debitējušiem albumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/articles/news/488849/carrie-underwood-debuts-atop-billboard-200-beats-norah-jones-bob|title=Carrie Underwood Debuts Atop Billboard 200, Beats Norah Jones, B.o.B - Billboard|last=Caulfield|first=Keith|date={{dat|2012|5|9||bez}}|work=[[Billboard]]|accessdate={{dat|2013|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā tas bija septītais vislabāk pārdotais albums ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://music.yahoo.com/blogs/chart-watch/chart-watch-extra-top-albums-2012-160100135.html|title=Chart Watch Extra: Top Albums of 2012|date={{dat|2013|1|3||bez}}|work=[[Yahoo!]]|accessdate={{dat|2013|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dziesmu saraksts ==
Dziesmu saraksts tika atklāts 2012. gada 26. martā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Carrie Underwood, 'Blown Away' Track List Revealed|publisher=The Boot |url=http://www.theboot.com/2012/03/26/carrie-underwood-blown-away-track-list/}}&lt;/ref&gt;

{{tracklist 
| writing_credits = yes
| title1          = [[Good Girl]]
| length1         = 3:25
| title2          = [[Blown Away (dziesma)|Blown Away]]
| length2         = 4:00
| title3          = [[Two Black Cadillacs]]
| length3         = 4:58
| title4          = See You Again
| length4         = 4:06
| title5          = Do You Think About Me
| length5         = 3:37
| title6          = Forever Changed
| length6         = 4:02
| title7          = Nobody Ever Told You
| length7         = 4:10
| title8          = One Way Ticket
| length8         = 3:56
| title9          = Thank God for Hometowns
| length9         = 4:01
| title10         = Good in Goodbye
| length10        = 4:17
| title11         = Leave Love Alone
| length11        = 3:19
| title12        = Cupid's Got a Shotgun
| length12        = 3:43
| title13        = Wine After Whiskey
| length13        = 3:51
| title14         = Who Are You
| length14        = 3:55
|total_length = 55:37
}}
{{Track listing
| collapsed       = yes
| headline        = Apvienotās Karalistes izdevuma papildu dziesmas
| title15         = [[Cowboy Casanova]]
| length15        = 3:56
| title16         = [[Before He Cheats]]
| length16        = 3:19
| title17         = [[Last Name]]
| length17        = 4:01
| title18         = [[Jesus, Take the Wheel]]
| length18        = 3:46
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.carrieunderwoodofficial.com/ Kerijas Andervudas oficiālā mājaslapa]

{{Albums-aizmetnis}}
{{Kerija Andervuda}}

[[Kategorija:2012. gada albumi]]
[[Kategorija:Kerijas Andervudas albumi]]</text>
      <sha1>0zgvfv60mrhy5l725im0ps2vcvlcn3q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalnu karaļa ieskaite Tour de France</title>
    <ns>0</ns>
    <id>228514</id>
    <revision>
      <id>4510668</id>
      <parentid>4069739</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:07:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzvarētāji */</comment>
      <origin>4510668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5648" sha1="kcqs79907ixixba42oxnix8axm4qqov" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Tour de France}}
[[Attēls:Tour de France 20130704 Aix-en-Provence 076.jpg|thumb|[[Pjērs Rolāns]] kalnu ieskaites līdera krekliņā 2013. gadā]]
'''Kalnu ieskaite ''Tour de France''''' ir viena no papildu ieskaitēm ''[[Tour de France]]'' sacensībās. Punkti tiek piešķirti ātrākajiem braucējiem, kuri sasniedz kalnu virsotnes. Tās līderis kopš 1975. gada saņem baltu, sarkani punktotu krekliņu ({{val-fr|maillot à pois rouges}}).

== Vēsture ==
Kopš 1905. gada sacensību organizatori, laikraksts ''[[l'Auto]]'' izvēlējās vienu ''Tour de France'' riteņbraucēju kā ''meilleur grimpeur'' (labākais kalnu braucējs).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wielerarchieven.be/forum/showthread.php?t=3067 |title=Tour - WielerArchieven |access-date={{dat|2013|07|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140503013007/http://www.wielerarchieven.be/forum/showthread.php?t=3067 |archivedate={{dat|2014|05|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;  1933. gadā ieskaites uzvarētājs bija [[Visente Trjeba]]. Tomēr Trjeba bija krietni vājāks nobraucienos, tāpēc viņš nekad neko neieguva no tā, ka virsotnes sasniedza pirmais. ''Tour de France'' direktors [[Anrī Degranžs]] nolēma, ka riteņbraucējiem būtu jāsaņem bonuss par virsotņu sasniegšanu pirmajiem. No 1934. gada pirmajam virsotnes sasniedzējam tika papildu piešķirta laika atstarpe ar otro virsotnes sasniedzēju. Šie laika bonusi vēlāk tika atcelti, bet kalnu karaļa atzinība saglabājās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvccbike.com/tour/eddy/xtra_bestanden/polkadot.htm |title=Tour Xtra: Polka Dot Jersey |access-date={{dat|2013|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130613063807/http://www.cvccbike.com/tour/eddy/xtra_bestanden/polkadot.htm }}&lt;/ref&gt;

Lai arī labākais kalnu braucējs pirmoreiz tika atzīts 1933. gadā, īpašs ieskaites krekliņš netika ieviests līdz pat 1975. gadam. Tā krāsas noteica tā brīža sponsors ''[[Chocolat Poulain]]'', kura šokolādes tāfelītes tika saiņotas punktotā iepakojumā.&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://www.cvccbike.com/tour/eddy/xtra_bestanden/polkadot.htm|title=Tour Xtra: Polka Dot Jersey|access-date={{dat|2013|07|05||bez}}|archive-date={{dat|2013|06|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130613063807/http://www.cvccbike.com/tour/eddy/xtra_bestanden/polkadot.htm}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1993. gada kreklu sponsorē ''[[Carrefour]]'' lielveikalu ķēde, sākotnēji kā ''[[Champion (lielveikals)|Champion]]'' zīmols, nomainot uz ''Carrefour'' 2009. gadā. Tūres krekliņu krāsas ir pieņēmušas arī citas [[šosejas riteņbraukšana]]s daudzdienu sacensības, piemēram, ''[[Tour of Britain]]'' arī ir punktotais krekliņš.

== Uzvarētāji ==
=== Vairākkārtēji kalnu ieskaites uzvarētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Rangs
!Vārds
!Valsts
!Uzvaras
!Gadi
|-
|1 || '''[[Rišārs Viranks]]''' || {{FRA}} ||align=center| 7 ||align=right| [[1994 Tour de France|1994]], [[1995 Tour de France|1995]], [[1996 Tour de France|1996]], [[1997 Tour de France|1997]], [[1999 Tour de France|1999]], [[2003 Tour de France|2003]], [[2004 Tour de France|2004]]
|-
|rowspan=2| 2 || [[Federiko Baamontess]] || {{ESP}} ||align=center| 6 ||align=right| [[1954 Tour de France|1954]], [[1958 Tour de France|1958]], [[1959 Tour de France|1959]], [[1962 Tour de France|1962]], [[1963 Tour de France|1963]], [[1964 Tour de France|1964]]
|-
| [[Lisjēns Van Imps]] || {{BEL}} ||align=center| 6 ||align=right| [[1971 Tour de France|1971]], [[1972 Tour de France|1972]], [[1975 Tour de France|1975]], [[1977 Tour de France|1977]], [[1981 Tour de France|1981]], [[1983 Tour de France|1983]]
|-
|4 || [[Hulio Himeness]] || {{ESP}} ||align=center| 3 ||align=right| [[1965 Tour de France|1965]], [[1966 Tour de France|1966]], [[1967 Tour de France|1967]]
|-
| rowspan=&quot;13&quot; | 5 || [[Felisjēns Verveke]] || {{BEL}} ||align=center| 2 ||align=right| [[1935 Tour de France|1935]], [[1937 Tour de France|1937]]
|-
| [[Džino Bartali]] || {{ITA}} ||align=center| 2 ||align=right| [[1938 Tour de France|1938]], [[1948 Tour de France|1948]]
|-
| [[Fausto Kopi]] || {{ITA}} ||align=center| 2 ||align=right| [[1949 Tour de France|1949]], [[1952 Tour de France|1952]]
|-
| [[Šarlī Gols]] || {{LUX}} ||align=center| 2 ||align=right| [[1955 Tour de France|1955]], [[1956 Tour de France|1956]]
|-
| [[Imerio Masinjans]] || {{ITA}} ||align=center| 2 ||align=right| [[1960 Tour de France|1960]], [[1961 Tour de France|1961]]
|-
| [[Edijs Merkss]] || {{BEL}} ||align=center| 2 ||align=right| [[1969 Tour de France|1969]], [[1970 Tour de France|1970]]
|-
| [[Luiss Errera]] || {{COL}} ||align=center| 2 ||align=right| [[1985 Tour de France|1985]], [[1987 Tour de France|1987]]
|-
| [[Klaudio Kjapuči]] || {{ITA}} ||align=center| 2 ||align=right| [[1991 Tour de France|1991]], [[1992 Tour de France|1992]]
|-
| [[Lorāns Žalabērs]] || {{FRA}} ||align=center| 2 ||align=right| [[2001 Tour de France|2001]], [[2002 Tour de France|2002]]
|-
| [[Mikāls Rasmusens]] || {{DEN}} ||align=center| 2 ||align=right| [[2005 Tour de France|2005]], [[2006 Tour de France|2006]]
|-
| [[Rafals Majka]] || {{POL}} ||align=center|2 ||align=right| [[2014 Tour de France|2014]], [[2016 Tour de France|2016]]
|-
|[[Tadejs Pogačars]] || {{SVN}} ||align=center|2 ||align=right| [[2020 Tour de France|2020]], [[2021 Tour de France|2021]]
|-
|[[Ričards Karapass]]
|{{ECU}}
| align=&quot;center&quot; |2
| align=&quot;right&quot; |[[2024. gada Tour de France|2024]], [[2026 Tour de France|2026]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Tour de France}}

[[Kategorija:Tour de France]]</text>
      <sha1>kcqs79907ixixba42oxnix8axm4qqov</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maikls Kītons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>229592</id>
    <revision>
      <id>4510592</id>
      <parentid>4241387</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:49:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Filmogrāfija */ precizējums.....</comment>
      <origin>4510592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6611" sha1="dfpqah6nm6v59x6wrrnzqn7qmmw13gk" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Maikls Kītons
| vārds_orig = ''Michael Keaton''
| attēls = Michael Keaton-63916 (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Maikls Kītons 2024. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1951|9|5}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Koraopolisa}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris, režisors, producents, komiķis
| darbības gadi = 1975—pašlaik
| dzīvesbiedrs = * [[Kerolaina Makviljamsa]] (1982–90)
* [[Kortnija Koksa]] (partnerattiecības, 1989–95)
| bērni = 
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Maikls Džons Daglass''' ({{val|en|Michael John Douglas}}; dzimis {{dat|1951|9|5}}), pazīstams kā '''Maikls Kītons''' (''Michael Keaton''), ir amerikāņu aktieris, režisors, producents un komiķis.

Pseidonīms &quot;Kītons&quot; aizgūts no izcilākā mēmā kino komiķa [[Basters Kītons|Bastera Kītona]] (īstajā vārdā Džozefs Frenks Kītons). Kītons izvēlējās pseidonīmu, lai izvairītos no sajaukšanas ar aktieri [[Maikls Daglass|Maiklu Daglasu]], kas bieži vien traucēja kādas lomas iegūšanai jaunos kino projektos.

Viņš kļuva pazīstams ar karjeras sākumā attēlotajiem tēliem komēdijās, tai skaitā [[Tims Bērtons|Tima Bērtona]] režisētajā filmā &quot;[[Bītldžūss]]&quot; (1988), kur attēloja galveno lomu. Pēc tam Kītons attēloja [[Betmens|Betmenu / Brūsu Veinu]] Bērtona režisētajās filmās &quot;[[Betmens (1989. gada filma)|Betmens]]&quot; (''Batman''; 1989) un &quot;[[Betmens atgriežas]]&quot; (''Batman Returns''; 1992).

Tēlojis tādās filmās kā ''[[Night Shift]]'' (1982), ''[[Mr. Mom]]'' (1983), ''[[Clean and Sober]]'' (1988), ''[[Pacific Heights]]'' (1990), ''[[My Life]]'' (1993), &quot;[[Džekija Brauna]]&quot; (1997), &quot;[[Hērbijs: Pilnā aprīkojumā]]&quot; (2005) un &quot;[[Rezerves policisti]]&quot; (2010), ieskaņojis tēlus ''[[Pixar]]'' animācijas filmās &quot;[[Vāģi]]&quot; un &quot;[[Rotaļlietu stāsts 3]]&quot;, kā arī animācijas filmai &quot;[[Minioni]]&quot; (2015). Kā režisors un galvenās lomas tēlotājs piedalījies filmas ''[[The Merry Gentleman]]'' (2008) tapšanā.

Par galveno lomu TV filmā ''[[Live from Baghdad]]'' (2002) tika nominēts [[Zelta globusa balva]]i. Lielākos panākumus guvis ar galvenās lomas tēlojumu filmā &quot;[[Putncilvēks]]&quot; (2014), par ko saņēma Zelta globusa balvu un vairākas citas balvas, kā arī tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un [[BAFTA kino balva]]i. Vēlāk piedalījies filmās &quot;[[Uzmanības centrā]]&quot; (2015), &quot;[[Dibinātājs]]&quot; (2016), ''[[Worth]]'' (2020) un ''[[The Trial of the Chicago 7]]'' (2020).

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1978
|''[[Rabbit Test]]''
|
|-
|''A Different Approach''
|īsfilma
|-
|1982
|''[[Night Shift]]''
|
|-
|1983
|''[[Mr. Mom]]''
|
|-
|1984
|''[[Johnny Dangerously]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1986
|''[[Gung Ho]]''
|
|-
|''[[Touch and Go]]''
|
|-
|1987
|''[[The Squeeze]]''
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1988
|''[[She's Having a Baby]]''
|epizodiska loma; titros nav minēts
|-
|&quot;[[Bītldžūss]]&quot; (''Beetlejuice'')
|
|-
|''[[Clean and Sober]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1989
|''[[The Dream Team]]''
|
|-
|&quot;[[Betmens (1989. gada filma)|Betmens]]&quot; (''Batman'')
|
|-
|1990
|''[[Pacific Heights]]''
|
|-
|1991
|''[[One Good Cop]]''
|
|-
|1992
|&quot;[[Betmens atgriežas]]&quot; (''Batman Returns'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1993
|&quot;[[Liela brēka, maza vilna (1993. gada filma)|Liela brēka, maza vilna]]&quot; (''Much Ado About Nothing'')
|
|-
|&quot;[[Mana dzīve]]&quot; (''My Life'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1994
|''[[The Paper]]''
|
|-
|''[[Speechless]]''
|
|-
|1996
|''[[Multiplicity]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1997
|''[[Inventing the Abbotts]]''
|titros nav minēts
|-
|&quot;[[Džekija Brauna]]&quot; (''Jackie Brown'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1998
|''[[Desperate Measures]]''
|
|-
|&quot;[[Ārpus redzesloka]]&quot; (''Out of Sight'')
|titros nav minēts
|-
|''[[Jack Frost]]''
|
|-
|1999
|''[[Body Shots]]''
|tikai izpildproducents
|-
|2002
|''[[A Shot at Glory]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2004
|''[[Quicksand]]''
|
|-
|&quot;[[Prezidenta meita]]&quot; (''First Daughter'')
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2005
|&quot;[[Baltais troksnis]]&quot; (''White Noise'')
|
|-
|''[[Porco Rosso]]''
|balss
|-
|&quot;[[Hērbijs: Pilnā aprīkojumā]]&quot; (''Herbie: Fully Loaded'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2006
|''[[Game 6]]''
|
|-
|&quot;[[Vāģi]]&quot; (''Cars'')
|balss
|-
|2007
|''[[The Last Time]]''
|arī izpildproducents
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|''[[The Merry Gentleman]]''
|arī režisors
|-
|''[[Post Grad]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2010
|&quot;[[Rotaļlietu stāsts 3]]&quot; (''Toy Story 3'')
|balss
|-
|&quot;[[Rezerves policisti]]&quot; (''The Other Guys'')
|
|-
|2012
|''[[Noah's Ark: The New Beginning]]''
|balss
|-
|2013
|''[[Blindsided]]''
|arī izpildproducents
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2014
|&quot;[[Robokops]]&quot; (''RoboCop'')
|
|-
|&quot;[[Need For Speed: Ātruma slāpes]]&quot; (''Need for Speed'')
|
|-
|&quot;[[Putncilvēks]]&quot; (''Birdman or (The Unexpected Virtue of Ignorance)'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|&quot;[[Minioni]]&quot; (''Minions'')
|balss
|-
|&quot;[[Uzmanības centrā]]&quot; (''Spotlight'')
|
|-
|2016
|&quot;[[Dibinātājs]]&quot; (''The Founder'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|&quot;[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]&quot; (''Spider-Man: Homecoming'')
|
|-
|&quot;[[Mācīts nogalināt]]&quot; (''American Assassin'')
|
|-
|2019
|&quot;[[Dambo (2019. gada filma)|Dambo]]&quot; (''Dumbo'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2020
|''[[Worth]]''
|
|-
|''[[The Trial of the Chicago 7]]''
|
|-
|2021
|&quot;[[Slepkavas kodekss]]&quot; (''The Protégé'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2022
|&quot;[[Morbiuss]]&quot; (''Morbius'')
|epizodiska loma
|-
|''[[Batgirl]]''
|filmas izdošana atcelta
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2023
|&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot; (''The Flash'')
|
|-
|''[[Knox Goes Away]]''
|arī režisors
|-
|2024
|&quot;[[Bītldžūss Bītldžūss]]&quot; (''Beetlejuice Beetlejuice'')
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kītons, Maikls}}
[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>dfpqah6nm6v59x6wrrnzqn7qmmw13gk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/20. augusts</title>
    <ns>4</ns>
    <id>231185</id>
    <revision>
      <id>4510642</id>
      <parentid>3290880</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:43:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>šis liekas nozīmīgāks.</comment>
      <origin>4510642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1239" sha1="qoq8b61ftn8b2njqwihi1c05k3d77n4" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:10 Soviet Invasion of Czechoslovakia - Flickr - The Central Intelligence Agency.jpg|150x150px|Ļevs Trockis]]
&lt;/div&gt;
* [[1896. gads|1896]]. — tika patentēts [[telefons]] ar ciparu ripu.
* [[1940. gads|1940]]. — viens no [[Padomju Krievija]]s dibinātājiem — izraidītais [[Ļevs Trockis]] — [[NKVD]] aģenta uzbrukumā tika nāvīgi ievainots [[Mehiko]] un mira nākamajā dienā.
* [[1968. gads|1968]]. — [[Prāgas pavasaris]]: [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] bruņotie spēki iegāja [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]], lai pārtrauktu tajā sākto liberalizāciju &lt;small&gt;(attēlā čehu protestētāji pie degoša padomju tanka [[Prāga|Prāgā]])&lt;/small&gt;.
* [[1988. gads|1988]]. — [[Irānas—Irākas karš]]: tika noslēgts [[pamiers]] pēc gandrīz astoņu gadu karadarbības.
* [[1991. gads|1991]]. — reaģējot uz uzsākto [[Augusta pučs|valsts apvērsuma mēģinājumu]] Maskavā [[Igaunija]] deklarēja neatkarību no [[Padomju Savienība]]s.

{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=August|Day=20}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|8-20]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>qoq8b61ftn8b2njqwihi1c05k3d77n4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas valstu augstākās ēkas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231949</id>
    <revision>
      <id>4510330</id>
      <parentid>4502675</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:31:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21273" sha1="f3cmdiaiz338eo08wkystbb3upbhtoq" xml:space="preserve">{{vairāki attēli
| perrow            = 3
| total_width       = 800
| image1            = Baltas by Augustas Didzgalvis.jpg
| image2            = Riga downtown.jpg
| image3            = Tallinn skyline 2025.jpg
| footer            = [[Viļņa]]s, [[Rīga]]s un [[Tallina]]s pilsētu panorāmas skati
}}
Šis ir '''[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] augstāko [[celtne|ēku]]''' saraksts, kurā iekļautas visas ēkas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kuru augstums pārsniedz {{nobr|67 metrus}}. Augstuma mērījumos nav iekļauti [[televīzijas tornis|televīzijas torņi]] un [[dūmvads|dūmvadi]]. Šajā sarakstā ir 43 Lietuvas, 26 Latvijas un 15 Igaunijas ēkas.
{{clear left}}

== Pabeigtas ēkas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Vieta
!class=&quot;unsortable&quot;|Attēls
!Nosaukums
!Pilsēta
!Valsts
!Augstums
!Stāvu&lt;br /&gt;skaits
!Gads
!class=&quot;unsortable&quot;|Piezīmes
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|1||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||[[Eiropas tornis]]&lt;br /&gt;(''Europos bokštas'')||[[Viļņa]]||{{LTU}}||148,3 metri||33||2005||Augstākā ēka [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]&lt;hr /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Aukščiausias Vilniaus pastatas kvies grožėtis panorama iš paukščio skrydžio |url=https://www.delfi.lt/veidai/muzika/auksciausias-vilniaus-pastatas-kvies-grozetis-panorama-is-paukscio-skrydzio.d?id=4219612 |access-date=25 April 2021 |work=DELFI |date=27 April 2004 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|2||[[Attēls:St Olaf's church, Tallinn, July 2008.jpg|150px]]||[[Tallinas Olafa baznīca]]&lt;br /&gt;(''Oleviste kirik'')||[[Tallina]]||{{EST}}||123,7 metri||||1549||Augstākā ēka Igaunijā&lt;hr /&gt;&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|3||[[Attēls:Riga; St.Peter’s Church.jpg|150px]]||[[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]||[[Rīga]]||{{LAT}}||123,25 metri||||1690||Augstākā ēka Latvijā&lt;hr /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Tiļļa |first=Andris |date=January 6, 2012 |title=Augstākās celtnes Rīgā |url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 |access-date=2026-05-01 |website=LA.LV |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|4||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|150px]]||''[[Zunda Towers|Zunda Towers I]]''||Rīga||{{LAT}}||123 metri||31||2019||Augstākie dvīņu torņi Baltijas valstīs
|-
|5||[[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|150px]]||[[Saules akmens]]||Rīga||{{LAT}}||122,78 metri||27||2004||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|6||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|150px]]||''[[Zunda Towers|Zunda Towers II]]''||Rīga||{{LAT}}||117,5 metri||30||2019||Augstākie dvīņu torņi Baltijas valstīs
|-
|7||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Swissôtel Tallinn]]''||Tallina||{{EST}}||117 metri||30||2007||Augstākā viesnīca Baltijas valstīs
|-
|8||[[Attēls:Tallinn-Tornimae.jpg|150px]]||[[Tornimäe ēku komplekss|''Tornimäe'' ēku komplekss]]||Tallina||{{EST}}||117 metri|||30||2006||
|-
|9||[[Attēls:Pilsotasminijosg1.jpg|150px]]||''[[Pilsotas]]''||[[Klaipēda]]||{{LTU}}||112 metri||34||2007||
|-
|10||[[Attēls:Arter Kvartal.jpg|200x200px]]||''[[Arter Kvartal]]''||Tallina||{{EST}}||111 metri|||28||2024||
|-
|11||[[Attēls:Tallinn - 49414494251.jpg|150px]]||''[[Maakri Kvartal|Maakri Torn]]''||Tallina||{{EST}}||110 metri|||30||2018||
|-
|12||[[Attēls:Akadēmijas laukums tip.jpeg|150px]]||[[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||107,6 metri|||21||1958||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lza.lv/images/LZA_augstceltne/11_Krastins_ZinAkademijasArhitektura.pdf | title=Latvijas zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā | language=lv | trans-title=The Latvian Academy of Sciences building in the context of world architecture | website=www.lza.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2012-09-08 |title=Rīgas augstāko ēku top 35 |url=https://www.delfi.lv/193/politics/42654470/rigas-augstako-eku-top-35 |access-date=2026-05-01 |website=Delfi |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|13||[[Attēls:Niguliste kirik (1) (Kenny McFly).jpg|150px]]||[[Tallinas Nikolaja baznīca]]&lt;br /&gt;(''Niguliste kirik'')||Tallina||{{EST}}||105 metri||||1515||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geda.de/en/company/news/news-detail/news/geda-and-the-landmarks-of-tallinn/|title=GEDA and the landmarks of Tallinn|first=GEDA|last=GmbH|website=www.geda.de}}&lt;/ref&gt;
|-
|14||[[Attēls:Nacionalinė dailės galerija - 52576850688.jpg|150px]]||''[[TOWER Apartments|#Tower]]''||Viļņa||{{LTU}}||104 metri||29||2018||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=&quot;Tower&quot; pasiūlė išeitį, kur Vilniaus centre pasistatyti automobilį |url=https://tv.lrytas.lt/zinios/gyvenimo-budas/2018/05/17/news/-tower-pasiule-iseiti-kur-vilniaus-centre-pasistatyti-automobili-6308095/ |access-date=25 April 2021 |work=Lrytas.tv |date=17 May 2018 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|15||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Radisson Blu|Radisson Blu Hotel Tallinn]]''||Tallina||{{EST}}||103 metri|||25||2001||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | last=Seaver | first=Urmas | title=Muinsuskaitse keelas Olevistest kõrgema maja | work=Postimees | date=2003-11-07 | url=https://www.postimees.ee/1382599/muinsuskaitse-keelas-olevistest-korgema-maja | language=et | access-date=2026-04-20}}&lt;/ref&gt;
|-
|16||rowspan=2|[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (4).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]||Rīga||{{LAT}}||101,5 metri||32||2007||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|17||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]]||Rīga||{{LAT}}||101,5 metri||30||2024||
|-
|18||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Helios City Tower A''||Viļņa||{{LTU}}||97,67 metri|||27||2006||
|-
|19||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Europe Square Apartments''||Viļņa||{{LTU}}||96,19 metri|||27||2004||
|-
|20||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Skyon]]''||Tallina||{{EST}}||95 metri||26||2021||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Extreme wreath-cutting! SKYON has reached its final height of 95 metres |url=https://www.capitalmill.eu/en/extreme-wreath-cutting-skyon-has-reached-its-final-height-of-95-metres/ |publisher=Capital Mill |access-date=6 October 2022 |date=4 December 2020}}&lt;/ref&gt;
|-
|21||[[Attēls:SEB Eesti Ühispank - peahoone 2006-08-14.jpg|150px]]||[[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB bankas galvenā ēka]]||Tallina||{{EST}}||94,4 metri|||24||1999||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | last=Vedler | first=Sulev | title=„Pank 2&quot;: kuidas Ühispank Ain Hanschmidti rikkaks tegi | work=Magnaat | publisher=Eesti Ekspress | date=2019-05-16 | url=https://ekspress.delfi.ee/artikkel/85891555/pank-2-kuidas-uhispank-ain-hanschmidti-rikkaks-tegi | language=et | access-date=2026-04-20}}&lt;/ref&gt;
|-
|22||[[Attēls:P1210093 (3357944052).jpg|150px]]||[[Zemkopības ministrijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||92,5 metri|||26||1978||&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|23||[[Attēls:Vecrīga, Central District, Riga, LV-1050, Latvia - panoramio (227).jpg|150px]]||[[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]||Rīga||{{LAT}}||91,64 metri||||1225||Ēkas sākotnējais augstums bija 86 metri,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-vasarai-atjaunos-jekaba-katedrales-gaili.a354586/|title=Līdz vasarai atjaunos Jēkaba katedrāles gaili|website=www.lsm.lv}}&lt;/ref&gt; bet kopš 1726. gada 2. jūnija tās virsotni rotā gailis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/kapec-rigas-smailes-rota-zelta-gaili|title=Kāpēc Rīgas smailes rotā zelta gaiļi? &amp;#124; Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;hr /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/15.11.2023-what-is-hidden-under-st-jekabs-cathedral-in-riga.a531453/|title=What is hidden under St Jekabs' Cathedral in Rīga?|website=eng.lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
|- style{{=}}&quot;background:#ddffdd;
|24||[[Attēls:Rīgas Doms.jpg|150px]]||[[Rīgas Doms]]||Rīga||{{LAT}}||90 metri|||||1211||
|-
|25||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Tigutorn]]''||[[Tartu]]||{{EST}}||89,92 metri||23||2008||
|-
|26||[[Attēls:LTV - panoramio (8).jpg|150px]]||[[Latvijas Televīzijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||88,7 metri||22||1987||&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|27||[[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||''[[3 burės]]'' A tornis||Viļņa||{{LTU}}||87,78 metri|||24||2008||
|-
|28||[[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|150px]]||''[[Radisson Blu Hotel Latvija]]''||Rīga||{{LAT}}||85,65 metri|||27||1976||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|29||[[Attēls:Radisson Blu Hotel Lietuva Vilnius.jpg|150px]]||''[[Radisson Blu Hotel Lietuva]]''||Viļņa||{{LTU}}||85,3 metri|||23||1983||
|-
|30||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Radisson Blu Hotel Olümpia]]''||Tallina||{{EST}}||84 metri|||28||1980||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|31||[[Attēls:Complex high Buildings on bank Neris river.jpg|150px]]||''Artery''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||84 metri ||20||2023||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/home/webscene/viewer.html|title=Scene Viewer|website=scenes.arcgis.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|32||[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (2).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]||Rīga||{{LAT}}||83,3 metri||27||2006||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|33||[[Attēls:GrandOffice1.jpg|150px]]||''Grand Office''||Viļņa||{{LTU}}||82,4 metri ft|abbr=on}}||21||2014||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Balčiūtė |first1=Giedrė |title=Taip gimsta vienas aukščiausių pastatų Vilniuje |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/taip-gimsta-vienas-auksciausiu-pastatu-vilniuje.d?id=64729211 |access-date=30 May 2021 |work=DELFI |date=11 May 2014 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|34||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 2''||Klaipēda||{{LTU}}||82 metri||25||2009||
|-
|35||[[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||''[[3 burės]]'' D tornis||Viļņa||{{LTU}}||81 metri||23||2018||
|-
|36||[[Attēls:AstraLux 02.2009.jpg|150px]]||''[[Astra Lux]]''||Rīga||{{LAT}}||80,7 metri|||25||2007||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|37||[[Attēls:Metropole - panoramio - Dmitrijs Purgalvis (2).jpg|150px]]||''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris I]]''||Rīga||{{LAT}}||79,2 metri||25||2005||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|38||[[Attēls:Metropole - panoramio.jpg|150px]]||''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris II]]''||Rīga||{{LAT}}||79,2 metri||25||2005||&lt;ref name=&quot;la12&quot; /&gt;
|-
|39||[[Attēls:Anyksciai_church.jpg|150px]]||[[Anīkšču Svētā Mateja Evaņģēliski luterāniskā baznīca]]&lt;br /&gt;(''Anykščių šv. apaštalo evangelisto Mato bažnyčia'')||[[Anīkšči]]||{{LTU}}||79 metri|||||1909||
|-
|40||[[Attēls:Tallinn Kompassi1.jpg|150px]]||''City Plaza''||Tallina||{{EST}}||78 metri|||23||2004||
|-
|41||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||[[Viļņa|Pašvaldības ēka]]||Viļņa||{{LTU}}||76,85 metri|||20||2004||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Sostinės vizija tapo tikrove |url=http://www.constructus.lt/226 |publisher=UAB &quot;Constructus&quot; |archive-url=https://web.archive.org/web/20040606125054/http://www.constructus.lt/lt/226 |archive-date=6 June 2004 |language=lt |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|-
|42||[[Attēls:Old soviet building (8229119199).jpg|150px]]||[[Preses nams]]||Rīga||{{LAT}}||76,8 metri|||22||1977||Rekonstrukcijas procesā
|-
|43||[[Attēls:Vilniaus vartai didysis bokštas.JPG|150px]]||''[[Vilniaus vartai]]''||Viļņa||{{LTU}}||76,7 metri|||18||2007||
|-
|44||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Victoria Tower''||Viļņa||{{LTU}}||76,3 metri ft|abbr=on}}||16||2005||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Naujasis verslo akcentas sostinės centre |url=http://www.constructus.lt/211 |publisher=UAB &quot;Constructus&quot; |archive-url=https://web.archive.org/web/20060818001708/http://www.constructus.lt/211 |archive-date=18 August 2006 |language=lt |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|-
|45||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Viršuliškių Porelė 1''||Viļņa||{{LTU}}||75,81 metri||24||2006||
|-
|46||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Viršuliškių Porelė 2''||Viļņa||{{LTU}}||75,63 metri||24||2006||
|-
|47||[[Attēls:Joniskio_baznycia.JPG|150px]]||[[Jonišķu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca]]&lt;br /&gt;(''Joniškio Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia'')||[[Jonišķi]]||{{LTU}}||75 metri||||1626||
|-
|48||[[Attēls:SveksnaBaznycFas.jpg|150px]]||[[Švēkšnas Svētā apustuļa Jēkaba baznīca]]&lt;br /&gt;(''Švėkšnos šv. apaštalo Jokūbo bažnyčia'')||[[Švēkšna]]||{{LTU}}||75 metri||||1905||
|-
|49||[[Attēls:Salakas, Lithuania - panoramio (3).jpg|150px]]||[[Salakas Vissvētākās Jaunavas Marijas Sāpju baznīca]]&lt;br /&gt;(''Salako Švč. Mergelės Marijos Sopulingosios bažnyčia'')||[[Salaka]]||{{LTU}}||75 metri||||1911||
|-
|50||[[Attēls:Church - panoramio - diesel3377.jpg|150px]]||[[Klaipēdas Vissvētākās Jaunavas Marijas, Miera Karalienes, baznīca]]&lt;br /&gt;(''Klaipėdos Švč. Mergelės Marijos Taikos Karalienės bažnyčia'')||Klaipēda||{{LTU}}||75 metri||||1960||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Rumpiškės g. 6, Klaipėdoje, detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf |publisher=[[Klaipēda]] |access-date=7 February 2022 |language=lt |archive-date={{dat|2023|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230914190042/https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf }}&lt;/ref&gt;
|-
|51||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Flow''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||74,8 metri ||20||2023||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinis pastatas. Lvovo g. 21A, Vilniuje. Statybos projektas |url=https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf |website=vilnius.lt |publisher=UAB &quot;Architektūros kūrybinė grupė&quot; |access-date=15 December 2023 |pages=75 |language=lt |archive-date={{dat|2021|11|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211115233437/https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf }}&lt;/ref&gt;
|-
|52||[[Attēls:Ramygalos_baznycia_4.jpg|150px]]||[[Ramīgalas Svētā Jāņa Kristītāja baznīca]]&lt;br /&gt;(''Ramygalos šv. Jono Krikštytojo bažnyčia'')||[[Ramīgala]]||{{LTU}}||74 metri||||1914||
|-
|53||rowspan=4|[[Attēls:Skanstes masivi - panoramio (1).jpg|150px]]||[[Skanstes virsotnes]] I||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2008||
|-
|54||Skanstes virsotnes II||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2008||
|-
|55||Skanstes virsotnes III||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2011||
|-
|56||Skanstes virsotnes IV||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2012||
|-
|57||[[Attēls:Sokos Hotel Viru - panoramio.jpg|150px]]||''[[Sokos Hotel Viru]]''||Tallina||{{EST}}||74 metri|||23||1972||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|58||[[Attēls:Lygumai_pakruojo_2006.jpg|150px]]||[[Līgumu Svētās Trīsvienības baznīca]]&lt;br /&gt;(''Lygumų Švč. Trejybės bažnyčia'')||[[Līgumi]]||{{LTU}}||73,84 metri||||1915||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Vansauskienė |first1=Janina |title=Sužinotas tikras Lygumų bažnyčios aukštis |url=http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&amp;rub=1065924810&amp;id=1466090071 |access-date=16 June 2020 |work=skrastas.lt |date=17 June 2016 |language=lt |archive-date=2022-10-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221020213605/http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&amp;rub=1065924810&amp;id=1466090071 }}&lt;/ref&gt;
|-
|59||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 1''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri|||22||2009||
|-
|60||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 3''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri|||22||2009||
|-
|61||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''K Tower''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri||21||2006||
|-
|62||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''D Tower''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri||21||2006||
|-
|63||[[Attēls:Antakalnis, Vilnius, Lithuania - panoramio (10) (cropped).jpg|150px]]||''Zirgo butai''||Viļņa||{{LTU}}||72,3 metri||20||2004||
|-
|64||[[Attēls:Tallinn maja 01.jpg|150px]]||''[[Maakri Maja]]''||Tallina||{{EST}}||72 metri||20||2003||&lt;ref name=&quot;t2k3&quot; /&gt;
|-
|65||[[Attēls:Klaipėda Šarlotė.JPG|150px]]||''Dragūnų 1''||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri||19||2009||
|-
|66||[[Attēls:Sarlote 2023.jpg|150px]]||''Dragūnų 2''||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri||19||2013||
|-
|67||[[Attēls:Spaudos by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||[[Viļņas Preses nams]]&lt;br /&gt;(''Vilniaus spaudos rūmai'')||Viļņa||{{LTU}}||71,43 metri||18||1986||
|-
|68||[[Attēls:Kretinga kosciol Zwiastowania NMP 13.jpg|150px]]||[[Kretingas Kunga pasludināšanas Vissvētākajai Jaunavai Marijai baznīca]]&lt;br /&gt;(''Kretingos Viešpaties Apreiškimo Švč. Mergelei Marijai bažnyčia'')||[[Kretinga]]||{{LTU}}||70 metri||||1617||
|-
|69||[[Attēls:Catedral_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_03.JPG|150px]]||[[Šauļu katedrāle|Šauļu svēto apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle]]&lt;br /&gt;(''Šiaulių šv. apaštalų Petro ir Pauliaus katedra'')||[[Šauļi]]||{{LTU}}||70 metri||||1626||
|-
|70||[[Attēls:Salantu_baznycia_2013.jpg|150px]]||[[Salantu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca]]&lt;br /&gt;(''Salantų Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia'')||[[Salanti]]||{{LTU}}||70 metri||||1911||
|-
|71||[[Attēls:Church of Christ's Resurrection, Kaunas, side view.jpg|150px]]||[[Kauņas Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās bazilika]]&lt;br /&gt;(''Kauno mūsų Viešpaties Jėzaus Kristaus Prisikėlimo bazilika'')||[[Kauņa]]||{{LTU}}||70 metri||||1940||
|-
|72||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Philosophers Residence I''||Rīga||{{LAT}}||70 metri||21||2019||
|-
|73||[[Attēls:Mālpils iela 7 un RCC.jpg|150px]]||''[[Rietumu Capital Centre]]''||Rīga||{{LAT}}||70 metri||20||2008||
|-
|74||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''High Smeltė''||Klaipēda||{{LTU}}||70 metri||20||2010||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypų Minijos g. 159/Statybininkų pr. 88 ir Priegliaus g.2 detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6449.pdf |publisher=Klaipēda |access-date=6 October 2022 |language=lt }}&lt;/ref&gt;
|-
|75||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Skylum A''||Viļņa||{{LTU}}||70 metri||20||2023||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Omberg&quot; pradeda antrąjį NT projekto &quot;Skylum&quot; sostinėje etapą: statys 205 butus |url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/kvadratinis-metras/nekilnojamasis-turtas/omberg-pradeda-antraji-nt-projekto-skylum-sostineje-etapa-statys-205-butus-973-1625558 |access-date=2 February 2022 |work=15min |date=10 January 2022 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|76||[[Attēls:DSC 2157 Skylum Vilnius.jpg|150px]]||''Skylum Buzz''||Viļņa||{{LTU}}||70 metri ||20||2023||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Sostinėje kils antras 205 butų dangoraižis: statytojai vardija tik jo privalumus |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2022/10/06/news/miesta-abipus-nemuno-garsins-tituluotas-sportininkas-bustus-cia-jau-perka-kaunieciai-ir-vilnieciai-24794322 |access-date=6 October 2022 |work=Lietuvos rytas |date=6 October 2022 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|77||[[Attēls:SkyOffice-VNO.jpg|150px]]||''[[Sky Office]]''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||69,55 metri ||18||2023||&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title=&quot;YIT Lietuva&quot; Viršuliškėse užbaigė &quot;Sky Office&quot; statybą | work=LRT | date=15 December 2023 | url=https://www.lrt.lt/naujienos/verslas/4/2151313/yit-lietuva-virsuliskese-uzbaige-sky-office-statyba | language=lt | access-date=15 December 2023}}&lt;/ref&gt;
|-
|78||[[Attēls:SEBTaikosKlp.JPG|150px]]||''Klaipėda Sail''||Klaipēda||{{LTU}}||69,2 metri||21||2009||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Taikos pr.32A detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6461.pdf |publisher=Klaipēda |access-date=4 May 2021 |language=lt|date=31 October 2006}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Brangiausi būstai Kaune ir Klaipėdoje: perkančiųjų daugėja, negaili šimtų tūkstančių eurų |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/brangiausi-bustai-kaune-ir-klaipedoje-perkanciuju-daugeja-negaili-simtu-tukstanciu-euru.d?id=83113761 |access-date=4 May 2021 |work=DELFI |date=24 December 2019 |language=lt}}&lt;/ref&gt;
|-
|79||[[Attēls:Rīga - panoramio (5).jpg|150px]]||[[Centra nams]]||Rīga||{{LAT}}||69,05 metri||9||2005||Jumta augstums — 44 metri.
|-
|80||[[Attēls:St. Gertrude New Church, Riga.JPG|150px]]||[[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]]||Rīga||{{LAT}}||69 metri||||1906||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last= |date=2013-12-15 |title=Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca |url=https://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/baznicas/jauna-gertrudes-baznica/ |access-date=2026-05-01 |website=Cita Rīga |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|81||[[Attēls:Quadrum East2.jpg|150px]]||''Quadrum Business City East Building''||Viļņa||{{LTU}}||68,52 metri|||18||2015||
|-
|82||[[Attēls:Vilnius_University_Great_Courtyard_1,_Vilnius,_Lithuania_-_Diliff.jpg|150px]]||[[Viļņas Svētā Jāņa baznīca]]&lt;br /&gt;(''Vilniaus šv. Jonų bažnyčia'')||Viļņa||{{LTU}}||68,2 metri|||||1571||
|-
|83||[[Attēls:2018-04-21-17-02-49-IMG 7711 (39989373593).jpg|150px]]||[[Tallinas Doms]]&lt;br /&gt;(''Tallinna toomkirik'')||Tallina||{{EST}}||68 metri|||||1779||
|-
|84||[[Attēls:Rīga, bibliotēka - panoramio.jpg|150px]]||[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]||Rīga||{{LAT}}||68 metri||13||2013||
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīgas augstceltnes un augstākās būves]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Igaunijā]]</text>
      <sha1>f3cmdiaiz338eo08wkystbb3upbhtoq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzērves</title>
    <ns>0</ns>
    <id>239752</id>
    <revision>
      <id>4510600</id>
      <parentid>4134852</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:54:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>{{dzērvju dzimta}}</comment>
      <origin>4510600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5252" sha1="cfhk4y6fvxa1720cs2k2vfhd4b18i4y" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|putnu ģinti|Dzērves (nozīmju atdalīšana)|Dzērves}}
{{BioTakso infokaste
 |        platums = 240px
 |      nosaukums = 
 |       binomial = Grus &lt;small&gt;([[Brisson]], 1760)&lt;/small&gt;
 |         attēls = Grus_japonensis_-Hokkaido,_Japan_-several-8_(1).jpg
 |  att_nosaukums = [[Japānas dzērve]]s (''Grus japonensis'')
 |         valsts = Animalia
 |      valsts_lv = Dzīvnieki
 |           tips = Chordata
 |        tips_lv = Hordaiņi
 |          klase = Aves
 |       klase_lv = Putni
 |          kārta = Gruiformes
 |       kārta_lv = Dzērvjveidīgie
 |         dzimta = Gruidae
 |      dzimta_lv = Dzērvju dzimta
 |    apakšdzimta = Gruinae
 | apakšdzimta_lv = Dzērvju apakšdzimta
 |          ģints = Grus
 |       ģints_lv = Dzērves
 |    kategorijas = nē
}}
'''Dzērves''' (''Grus'') ir [[dzērvju dzimta]]s (''Gruidae'') ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s.&lt;ref name=ioc&gt;[https://www.worldbirdnames.org/bow/flufftails/ IOC World Bird List: Flufftails, finfoots, rails, trumpeters, cranes, limpkin, 2019]&lt;/ref&gt; Tās sastopamas [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].&lt;ref name=ioc/&gt;&lt;ref name=bbc&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/nature/life/Grus_(genus) |title=BBC Nature: Grus cranes |access-date={{dat|2013|12|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131029170310/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Grus_%28genus%29 |archivedate={{dat|2013|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena dzērvju ģints suga — [[pelēkā dzērve]] (''Grus grus''), kura iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 3. kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v150 |title=Putni (Aves): Dzērvjveidīgie |access-date={{dat|2013|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v150 }}&lt;/ref&gt; 
Lielākā daļa dzērvju sugu ir gājputni, bet [[sekstainā dzērve]] (''Grus carunculata'') ir nometniece.&lt;ref name=bbc/&gt;

==Izskats un īpašības==
Dzērves ir slaidi, lieli putni ar gariem kakliem, knābjiem un kājām, un lieliem, noapaļotiem spārniem. Ārēji tēviņi un mātītes neatšķiras, bet [[tēviņš|tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s.&lt;ref name=&quot;arc&quot;&gt;Archibald, George; Meine, Curt (1996), &quot;Family Gruidae (Cranes)&quot;, in del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi, Handbook of the Birds of the World. Volume 3, Hoatzin to Auks, Barcelona: Lynx Edicions, pp. 60–81, {{ISBN|84-87334-20-2}}&lt;/ref&gt; Lielākā dzērvju ģintī ir [[Japānas dzērve]] (''Grus japonensis''), kuras ķermeņa garums sasniedz 160 cm,&lt;ref name=species&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kraniche.de/en/id-15-crane-species.html |title=15 crane species |access-date={{dat|2019|12|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191211121817/https://www.kraniche.de/en/id-15-crane-species.html |archivedate={{dat|2019|12|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; svars pirms migrācijas sākuma 12 [[kilograms|kg]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.lv/books?id=7-GgBoivL70C&amp;pg=PA152&amp;lpg=PA152&amp;dq=Grus+japonensis+12+kg&amp;source=bl&amp;ots=y9AxdKZP-M&amp;sig=2acmXznEk2JbNKySBEQxWSYHvcY&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=k5FkT4PMHaL64QSBx6XfBw&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Grus%20japonensis%2012%20kg&amp;f=false |title=Birds of East Asia |access-date={{dat|2013|12|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160810205935/https://books.google.lv/books?id=7-GgBoivL70C&amp;pg=PA152&amp;lpg=PA152&amp;dq=Grus+japonensis+12+kg&amp;source=bl&amp;ots=y9AxdKZP-M&amp;sig=2acmXznEk2JbNKySBEQxWSYHvcY&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=k5FkT4PMHaL64QSBx6XfBw&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Grus%20japonensis%2012%20kg&amp;f=false |archivedate={{dat|2016|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; Mazākā [[mazā dzērve]] (''Grus virgo''), kuras ķermeņa garums ir 90—100 cm,&lt;ref name=species/&gt; svars 2—3 kg.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thainationalparks.com/species/demoiselle-crane |title=Demoiselle crane |access-date={{dat|2019|12|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191211121819/https://www.thainationalparks.com/species/demoiselle-crane |archivedate={{dat|2019|12|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Visas šīs ģints sugas lielākā vai mazākā mērā ir sasistītas ar ūdeņiem. Visas dzērves ir [[visēdājs|visēdājas]], tās barojas ar [[bezmugurkaulnieki]]em, maziem [[mugurkaulnieki]]em, [[augi]]em, [[rieksti]]em un [[graudi]]em. Ligzdu būvē uz zemes.&lt;ref name=bbc/&gt;

==Sistemātika==
'''Dzērvju ģints''' (''Grus'')&lt;ref name=ioc/&gt;
* [[Amerikas dzērve]] (''Grus americana'')
* [[Japānas dzērve]] (''Grus japonensis'')
* [[Mazā dzērve]] (''Grus virgo'')
* [[Melnā dzērve]] (''Grus monacha'')
* [[Melnkakla dzērve]] (''Grus nigricollis'')
* [[Paradīzes dzērve]] (''Grus paradisea'')
* [[Pelēkā dzērve]] (''Grus grus'')
* [[Sekstainā dzērve]] (''Grus carunculata'')

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
{{commons|Grus (bird)|Dzērves}}
*[http://dabasdati.lv/lv/cat/12/ Dabas dati: Dzērve]
*[https://web.archive.org/web/20091021094610/http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/dzerve.htm Ticējumi: Dzērves]

{{dzērvju dzimta}}

[[Kategorija:Dzērves| ]]
[[Kategorija:Dzērvju dzimta]]</text>
      <sha1>cfhk4y6fvxa1720cs2k2vfhd4b18i4y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Grantskalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>249553</id>
    <revision>
      <id>4510690</id>
      <parentid>4355742</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:35:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5535" sha1="6tnax5ifh1j6kk6d5729lhq2z8z6ixs" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Eduards Grantskalns
| attēls = Grantskalns Eduards.PNG
| mazs_att = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = [[1922]]. gads
| term_beigas = [[1934]]. gads
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dat|1881|12|22}}
| dzim_vieta = [[Stienes pagasts]], [[Valmieras apriņķis]],[[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1964|3|12|1881|12|22}}
| mir_vieta = [[Ņūdžersija]], {{ASV}}
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Latviešu zemnieku savienība]]
| profesija = politiķis, lauksaimnieks
| alma_mater = 
| piezīmes = 
| bērni = 3
| dzīvesb = Emma Grantskalns
}}
'''Eduards Grantskalns''' (1881—1964) bija latviešu lauksaimnieks un [[politiķis]], Rīgas piensaimniecības valdes loceklis, [[Latvijas Satversmes sapulce]]s, [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts no [[Latviešu zemnieku savienība]]s (1922—1934).
Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1881. gada 22. decembrī [[Stienes pagasts|Stienes pagastā]] zemnieka ģimenē. Kopā ar brāli ir aktīvisti [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā, pēc kuras caristu [[soda ekspedīcija]] soda brāli ar nāvi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2019/11/eduards-grantskalns.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Eduards Grantskalns|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2024-06-18|date=sestdiena, 2021. gada 13. februāris}}&lt;/ref&gt;

Strādāja par [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] darbvedi, bija [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] padomes priekšsēdētājs. Bijis lauku darbinieku slimokases dibinātājs un priekšsēdētājs, Latvijas pašvaldības iestāžu darbvežu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku bankas padomes priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20140220013421/http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/novadpetnieciba/novadnieku_enciklopedija//&amp;a=10 Limbažu Galvenā bibliotēka - Novadnieku enciklopēdija]&lt;/ref&gt;
No 1918. gada bija paraugsaimniecības &quot;[[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]]&quot; (mūsdienās – [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] [[Carnikava]]s ciema apkaime Sautiņi) īpašnieks.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnijā]] padomju vara deportē viņa vecākus un jaunāko dēlu Vidvudu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās kopā ar vecāko dēlu, meitu un dzīvesbiedri devās trimdā uz Vāciju, 1950. gadā – uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Mūža nogalē dzīvoja [[Ņūdžersija]]s štata {{Starpviki saite|lv=Samervila|lv_text=Samervilā|val=en|val_title=Somerville, New Jersey}} vecākā dēla, jurista [[Atis Grantskalns|Ata Grantskalna]] (1907–1966) fermā un nodarbojās ar augļkopību un dārzkopību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Atis-Grantskalns|title=Atis Grantskalns|website=timenote.info|access-date=2024-06-18|language=lv|archive-date=2024-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20240618171003/https://timenote.info/lv/Atis-Grantskalns}}&lt;/ref&gt;

Miris 1964. gada 12. martā Ņūdžersijā. Apbedīts Ņūdžersijas štata {{Starpviki saite|lv=Ņūbrunsvika (Ņūdžersija, ASV)|lv_text=Ņūbrunsvikā|val=en|val_title=New Brunswick, New Jersey}} blakus dzīvesbiedrei Emmai.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=23758193&amp;isArticle=true&amp;query=Miris%20bij%20Saeimas%20deput%C4%81ts%20Ed%20Grantskalns%20miris%20|title=Miris bij. Saeimas deputāts Ed. Grantskalns|access-date={{dat|2024|06|18||bez}}|date={{dat|1964|03|18||bez}}|pages=2|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_000_xlak1964n023%7carticle:DIVL210%7cquery:Grantskalna%20Grantskalns%7cissueType:P}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.death-record.com/d/n/Eduards-Grantskalns death-record.com]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No 2006. gada Latvijā dzīvo viņa mazmazdēls, uzņēmējs Kristaps Grantskalns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/intervijas/327658-grantskalns-mani-bez-pamata-apsudzeja-un-apmeloja-kurs-atbildes-par-nepamatotu-apsudzibu.htm|title=Grantskalns: Mani bez pamata apsūdzēja un apmeloja. Kurš atbildēs par nepamatotu apsūdzību?|website=nra.lv|access-date=2024-06-18|date=2020-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 4. šķira (1928. gada 14. novembrī)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Satversmes sapulce}}
{{1. Saeima}}
{{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Grantskalns, Eduards}}
[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1964. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]]</text>
      <sha1>6tnax5ifh1j6kk6d5729lhq2z8z6ixs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cekulpīle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>249562</id>
    <revision>
      <id>4510543</id>
      <parentid>4327696</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:56:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11610" sha1="g0kw3vi6o1e9bu2oms1su9jznutosn4" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        platums = 260px
|         attēls = Aythya-fuligula Tufted-Duck.jpg
|  att_nosaukums = Tēviņš riesta laikā
|        attēls2 = Tufted-Duck-female.jpg
| att2_nosaukums = Mātīte
|         valsts = Animalia
|      valsts_lv = Dzīvnieki
|           tips = Chordata
|        tips_lv = Hordaiņi
|          klase = Aves
|       klase_lv = Putni
|          kārta = Anseriformes
|       kārta_lv = Zosveidīgie
|         dzimta = Anatidae
|      dzimta_lv = Pīļu dzimta
|    apakšdzimta = Aythyinae
| apakšdzimta_lv = Nirējpīļu apakšdzimta
| apakšdzimta_r=Nirējpīles
| ģints=Aythya
| ģints_r=Nirējpīļu ģints
| ģints_lv = Nirējpīles
| suga = Aythya fuligula
| suga_lv = Cekulpīle
|       binomial = Aythya fuligula &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
|    kategorijas = nē
}}
[[Attēls:Tufted Duck.ogg|thumb]]
[[File:Grote groep kuifeenden-4961779.webm|thumb|Cekulpīle]] 
'''Cekulpīle''' (''Aythya fuligula'') ir [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') [[Latvija|Latvijā]] ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie [[nirējpīļu ģints]] (''Aythya''). Tai ir ļoti plašs izplatības areāls, cekulpīle ir sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/22680391/0 IUCN: Aythya fuligula]&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
[[Attēls:Tufted Duck (Aythya fuligula) (2).jpg|thumb|left|240px|Ziemeļu populācijas ir gājputni]]
Cekulpīle ligzdo visā ziemeļu [[palearktika|Palearktikā]] no [[Islande]]s līdz [[Sibīrija]]s austrumiem un [[Kamčatka]]i. Ligzdošanas areāla dienvidu robeža sasniedz [[Eiropa]]s centrālo daļu un [[Mongolija]]s ziemeļus. Eiropas ziemeļu populācijas ziemo [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], [[Vidusjūra]]s ([[Āfrika]]s krastus ieskaitot), [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra]]s reģionos, mazākā skaitā arī [[Baltijas jūra]]s dienvidu daļai pieguļošajās teritorijās.&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aytful.htm |title=Ornitofaunistika: Cekulpīle Aythya fuligula |access-date={{dat|2014|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130424020904/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aytful.htm |archivedate={{dat|2013|04|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ziemas periodā cekulpīles aizklejo arī līdz [[Ziemeļamerika]]i un ir novērojamas abos kontinenta krastos (gan rietumu, gan austrumu), [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Toties [[Lielbritānija]]s, [[Francija]]s ziemeļu, [[Vācija]]s un [[Polija]]s populācijas ir nometnieki.&lt;ref name=ark&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/tufted-duck/aythya-fuligula/ |title=ARKive: Tufted duck (Aythya fuligula) |access-date={{dat|2014|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140303205814/http://www.arkive.org/tufted-duck/aythya-fuligula/ |archivedate={{dat|2014|03|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
[[Attēls:Flickr - law keven - I want to be Big......jpg|thumb|left|240px|Cekulpīle Latvijā piemērotās vietās ir parasta ligzdotāja]]
[[Attēls:Duck - Richmond Park (6932900915).jpg|thumb|left|240px|Riesta laikā tēviņa melnajām spalvām ir ziliviolets, metālisks spīdums]]
Latvijā cekulpīle ir parasta caurceļotāja un piemērotās vietās, piemēram, seklos, ar veģetāciju bagātos [[ezers|ezeros]] un zivju dīķos parasta ligzdotāja. Latvijā ligzdo apmēram 800—1200 pāru. Nelielā skaitā valsts rietumu daļā, neizsalušos ūdeņos, īpaši upju lejtecās, ostās un piekrastē, regulāri pārziemo.&lt;ref name=orn/&gt;

== Izskats ==
Cekulpīle ir neliela vai vidēji liela [[pīle]], kurai raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]]. [[tēviņš|Tēviņi]] ir lielāki nekā [[mātīte]]s. Tēviņa ķermeņa garums ir 42—48 [[centimetrs|cm]], svars 753—1026 [[grams|g]], mātītes ķermeņa garums ir 30—44 cm, svars 629—906 g. Abu dzimumu spārnu izplētums ir apmēram 70 cm.&lt;ref name=adw&gt;[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Aythya_fuligula/ ADW: Aythya fuligula]&lt;/ref&gt; Abiem dzimumiem ir cekuls, tikai tēviņiem tas ir izteiktāks un pamanāmāks.&lt;ref name=adw/&gt;

Dzimumiem ir atšķirīgs arī apspalvojums. Tēviņi ir melnbalti, ar [[violets|zilivioletu]], metālisku spīdumu uz tumšajām spalvām. Tiem ir koši [[Melnā krāsa|melna]] galva, kakls, spārni un mugura, bet vēders, sāni un spārnu apakšas ir [[Baltā krāsa|baltas]]. Arī uz spārnu virspuses ir balta, plata šķērsjosla. Mātītes apspalvojums ir šokolādes brūns, kas uz muguras, galvas un kakla ir tumšāks. Sāni ir gaišāk dzeltenbrūni, pavēdere un spārnu apakšas baltas. Mātītēm reizēm cekuls nav attīstījies. Gan tēviņiem, gan mātītēm ir koši [[Dzeltenā krāsa|dzeltenas]] acis un tumši pelēks knābis ar melnu galu.&lt;ref name=adw/&gt; Jaunās cekulpīles izskatā ir līdzīgas mātītēm, lai gan krāsas ir mazāk košas, cekuli mazāki un knābja gals nav melns.&lt;ref name=ark/&gt; Arī tēviņi ārpus vairošanās sezonas kļūst līdzīgāki mātītēm — melnais apspalvojums kļūst brūngans, cekuls mazāks vai izzūd pavisam.&lt;ref name=adw/&gt;

Cekulpīles var viegli sajaukt ar [[ķerra (putns)|ķerru]] (''Aythya marila'') un Ziemeļamerikā dzīvojošo [[gredzenknābja pīle|gredzenknābja pīli]] (''Aythya collaris'').&lt;ref name=ark/&gt; Līdzīgi kā cekulpīlēm arī šīm divām sugām ir tumši pelēki knābji ar melnu galu. Turklāt cekulpīle mēdz sapāroties ar abām šīm sugām, radot hibrīdpēcnācējus, kas atgādina abu vecāku sugas.&lt;ref name=ark/&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Aythya fuligula (Tufted Duck), Arnhem, the Netherlands.jpg|thumb|260px|Migrācijas laikā uz ligzdošanas vietām cekulpīles izveido monogāmus pārus]]
[[Attēls:Female Tufted duck with young (4763460446).jpg|thumb|260px|Mātīte ar pīlēniem]]
Cekulpīle ligzdo aizaugušu un seklu ezeru krastos, tā sastopama arī [[jūra]]s krastā un lagūnās, kā arī slapjos [[purvs|purvos]]. Cekulpīle dod priekšroku ūdenstilpēm, kas ir 3—5 metrus dziļas un kuru krasti aizauguši ar garām zālēm, piemēram, [[niedres|niedrēm]]. Niedres ne tikai paslēpj un pasargā no [[plēsēji]]em, bet nodrošina arī aizvēju. Ziemas mēnešos cekulpīles uzturas lielākās un atklātākās ūdenstilpēs. Migrācijas laikā tās var novērot arī [[upe|upju]] krastos.&lt;ref name=adw/&gt; Cekulpīles ir izteikti ūdensputni un vienmēr uzturas [[ūdens]] tuvumā.

Olu dēšanas un perēšanas laikā tēviņš ap ligzdu nostiprina teritoriju, kuru apsargā no citiem tēviņiem un ienaidniekiem. Kad mazuļi izšķiļas tēviņs, atstāj mātīti. Ārpus vairošanās sezonas cekulpīles ir sabiedriskas un veido barus. Kopumā tēviņi ir samērā klusi, izņemot [[riests|riesta]] laiku. Visvieglāk cekulpīli var atšķirt no citām līdzīgām sugām, vērojot ieniršanu, jo cekulpīlēm šis ieradums ir atšķirīgs no pārējām [[nirējpīles|nirējpīlēm]]. Pirms ieniršanas tās nedaudz izceļas no ūdens, lai būtu vieglāk ienirt. Jaunie putni un mazuļi pavada īsāku laiku zem ūdens kā pieaugušie, tie arī parasti nirst daudz seklākos ūdeņos. Ieniršanas dziļums pieaug atbilstoši pīles lielumam. Zem ūdens tās uzturas, sākot ar dažām sekundēm un beidzot ar minūti.&lt;ref name=adw/&gt;

Atsevišķos gadījumos raksturīgs fakultatīvais ligzdošanas parazītisms: tā iedēj savas olas citu sugasmāsu ligzdās. Tiek uzskatīts, ka šāda parādība izveidojas situācijās, ja cekulpīlēm trūkst vietas, kur izveidot savu ligzdu.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/lai-tiktu-vala-no-citiem-mazuliem-dzeguzenam-uz-muguras-ir-bedrite-13099254 Lai tiktu vaļā no citiem mazuļiem, dzeguzēnam uz muguras ir bedrīte]&lt;/ref&gt;

== Barība ==
Cekulpīles kā visas nirējpīles barojas, ienirstot zem ūdens un meklējot dažādus [[ūdenskukaiņi|ūdenskukaiņus]], [[moluski|moluskus]], [[kukaiņi|kukaiņu]] [[kāpuri|kāpurus]] un [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]]. Cekulpīle pārmeklē zemūdens [[augi|augus]] un [[augsne|augsni]], apgriežot apkārt akmentiņus un citus noslīkušus priekšmetus, zem kuriem varētu slēpties upuri.&lt;ref name=ark/&gt; Ja upuris ir neliels, tas tiek norīts uzreiz vesels, bet, ja tas ir lielāks, cekulpīle to iznes krastā, kur ar knābi vispirms atbrīvojas no gliemja vai vēžveidīgā čaulas. Tā barojas arī ar dažādu augu lapām, stiebriem un saknēm, retāk ar sēklām.&lt;ref name=adw/&gt;

== Ligzdošana ==
Cekulpīles veido monogāmus pārus, kuri tiek izveidoti lidojuma laikā uz ligzdošanas vietām. Pāris paliek kopā līdz jūnijam beigām vai jūlija sākumam.&lt;ref name=adw/&gt; Lai arī par jauno paaudzi rūpējas tikai mātītes, tēviņi neperē un nerūpējas par mazuļiem,&lt;ref name=ark/&gt; tēviņš ligzdošanas sezonas iesākumā veic sarga lomu, vēro apkārtni un brīdina, ja nepieciešams.&lt;ref name=adw/&gt; [[Ligzda]] tiek būvēta starp biezi saaugušiem augiem, īpaši iecienītas ir nelielas saliņas, kas plēsējiem nav sasniedzamas no krasta. Būvniecībai tiek izmantoti dažādi pieejamie augi, bet beigās tā tiek izklāta ar dūnām, kuras mātīte izrauj sev no krūtīm.&lt;ref name=ark/&gt; Paiet apmēram nedēļa, līdz ligzda ir uzbūvēta.&lt;ref name=adw/&gt; Perēšana iesākas tikai tad, kad mātīte ir beigusi dēt [[ola]]s, apmēram 6—14, bet visbiežāk 8—10.&lt;ref name=adw/&gt; Olas ir olīvzaļas vai zaļpelēkas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 26—27 dienas un visi pīlēni izšķiļas vienas diennakts laikā. Uzreiz pēc izšķilšanās mazuļi spēj sekot savai mātei un baroties paši. LIgzda tiek pamesta, līdzko pēdējais pīlēns ir izšķīlies. Jaunās cekulpīles lidot sāk apmēram 50 dienu vecumā un uzreiz pēc tam kļūst pastāvīgas.&lt;ref name=ark/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Aythya fuligula|Cekulpīle}}
* [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v147 Putni: Zosveidīgie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121203095305/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/#v147 |date={{dat|2012|12|03||bez}} }}
* [http://www.latvijasdaba.lv/putni/aythya-fuligula-l/ Latvijas Daba: Cekulpīle]
* [http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=10&amp;t=143 Dabasdati: Cekulpīles atšķiršana no ķerras] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305174811/http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=10&amp;t=143 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}
* [http://www.selgasfoto.lv/?level=album&amp;id=248 Selgas foto: Cekulpīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310225619/http://www.selgasfoto.lv/?level=album&amp;id=248 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}
* [http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=480 Bird Life: Tufted Duck Aythya fuligula] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131031035748/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=480 |date={{dat|2013|10|31||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20140709094225/http://birdguides.com/species/species.asp?sp=027120 Bird Guides: Tufted Duck Aythya fuligula]
* [http://www.xeno-canto.org/species/Aythya-fuligula Xeno-canto: Tufted Duck Aythya fuligula]
* [http://ibc.lynxeds.com/species/tufted-duck-aythya-fuligula IBC: Tufted Duck Aythya fuligula] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140315001044/http://ibc.lynxeds.com/species/tufted-duck-aythya-fuligula |date={{dat|2014|03|15||bez}} }}

[[Kategorija:Nirējpīļu ģints]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Islandes fauna]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]</text>
      <sha1>g0kw3vi6o1e9bu2oms1su9jznutosn4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas—Baltkrievijas robeža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251658</id>
    <revision>
      <id>4510664</id>
      <parentid>4505690</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:54:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Migrantu krīze */ pap</comment>
      <origin>4510664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29051" sha1="3n2yv334qd7w4uu2q5t14xiw4zc45z6" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]]
'''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]].
Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}}
[[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]].

1920. gada 30. janvāra [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz [[Osvejas ezers|Osvejas ezeram]] un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.&lt;ref&gt;Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)&lt;/ref&gt;

Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu.

== Mūsdienu robeža ==
[[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie &quot;[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]&quot; pirms žoɡa izbūves (2019).]]
[[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]]
[[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]]
[[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]]
[[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2017)]]

1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 10.07.1996., Nr. 117&lt;/ref&gt;
Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no &quot;[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]&quot;. Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu.

2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Nr.
! Latvijas—Baltkrievijas robeža
! robežkontroles veids
! pašreizējais statuss
|-
|1.
|[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'')
|dzelzceļš
|darbojas
|-
|2.
|[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'')
|autoceļš
|darbojas
|-
|3.
|[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'')
|autoceļš
|slēgts
|-
|4.
|[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'')
|pāreja
| slēgts
|-
|5.
|[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'')
|pāreja (pārceltuve)
|slēgts
|-
|6.
|[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'')
|pāreja
|slēgts
|-
|7.
|[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'')
|pāreja
|slēgts
|}

== Robežas infrastruktūras izbūve ==
[[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]]

Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aleksandrs Lukašenko|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]].
Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.&lt;ref&gt;[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs&lt;/ref&gt; Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra &quot;Frontex&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā&lt;/ref&gt; 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

[[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu &quot;Brief&quot;, kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī&lt;/ref&gt;

Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

8. novembrī [[LR Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī&lt;/ref&gt;

26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī&lt;/ref&gt;

2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;
30. augustā valsts SIA &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/  Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā &lt;/ref&gt;

Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. 
[[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos &quot;''Hesco''&quot; bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr [[Pāternieki|Pāternieku]] robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

2024. gada 31. jūlijā &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
13. septembrī &quot;Valsts nekustamie īpašumi&quot; informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī&lt;/ref&gt;

== Migrantu krīze ==
[[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]]
{{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}}

2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas.
Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā &quot;Daugavpils&quot;, pārējos izmitināšanas centrā &quot;[[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]]&quot;. No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā&lt;/ref&gt; Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]&lt;/ref&gt;
2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā&lt;/ref&gt; bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.&lt;ref&gt;[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2024. gada 9. februārī&lt;/ref&gt;

Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu &quot;Pāternieki&quot;, ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

2026. ɡadā strauji pieauɡa migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģināja šķērsot robežu, līdz jūlijam Valsts robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēja apmēram 7600 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-robezsardzes-prieksnieks-latvija-ir-baltkrievijas-izversta-hibridkara-primarais-merkis.a654553/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Robežsardzes priekšnieks: Latvija ir Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara primārais mērķis] lsm.lv 09.07.2026&lt;/ref&gt;
2026. ɡada 15. jūlijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-latvija-izmekle-baltkrievijas-robezsargu-lomu-nelegalas-migracijas-organizesana.a655196/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Latvija izmeklē Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā] lsm.lv 15.07.2026&lt;/ref&gt;
31. jūlijā iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas–Baltkrievijas robeža ir slēgta,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2026-slegta-latvijas-un-baltkrievijas-robeza.a657108/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža] lsm.lv 31.07.2026&lt;/ref&gt; tomēr 4. augustā robežas šķērsošanu Pāternieku robežkontroles punktā atjaunoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-latvijas-baltkrievijas-robezu-tomer-nesledz-paterniekos-atjauno-robezkontroli.a657407/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijas–Baltkrievijas robežu tomēr neslēdz; «Pāterniekos» atjauno robežkontroli] lsm.lv 04.08.2026&lt;/ref&gt;

=== Pazemes tuneļu atklāšana ===
11. auɡustā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava paziņoja, ka pie Silenes atrasts pazemes tunelis, caur kuru migranti nelegāli iekļuvuši Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.08.2026-pie-silenes-atrod-pirmo-tuneli-migrantu-nelegalai-ieklusanai-latvija.a658293/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Pie Silenes atrod pirmo tuneli migrantu nelegālai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 11.08.2026&lt;/ref&gt;
20. augustā robežsargi [[Kaplava]]s robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā, 20 metru attālumā no robežas atrada vēl vienu zem sūnām maskētu pazemes eju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2026-atrod-otru-pazemes-tuneli-migrantu-nelikumigai-ieklusanai-latvija.a659741/ Atrod otru pazemes tuneli migrantu nelikumīgai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 21.08.2026&lt;/ref&gt;

== Militārie droni un kontrabanda ==
{{galvenais|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}}
2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots &quot;[[Šahed]]&quot; tipa drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;

2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026&lt;/ref&gt;

2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands]
* [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.&gt;69.-79.lpp.]

{{Latvijas robežas}}

[[Kategorija:Latvijas robežas]]
[[Kategorija:Baltkrievijas robežas]]</text>
      <sha1>3n2yv334qd7w4uu2q5t14xiw4zc45z6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvīns Bitte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>254056</id>
    <revision>
      <id>4510707</id>
      <parentid>3930417</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:12:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3558" sha1="gjx818z8dvocxa5kztv7xx52ixpehdn" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Edvīns Bitte
|          vārds_orig = 
|              attēls = Edvīns Bitte.jpg
|          att_izmērs = 150px
|       att_nosaukums = Latvijas bruņoto spēku virsnieka formā
|             dz_gads = 1897
|          dz_mēnesis = 8
|            dz_diena = 11
|            dz_vieta = [[Skultes pagasts]], [[Vidzemes guberņa]]
|              m_gads = 1924
|           m_mēnesis = 2
|             m_diena = 29
|             m_vieta = [[Rīga]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = {{flag|Latvija}}
|             tautība = latvietis
|        nodarbošanās = [[kara lidotājs]] 
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = kapteinis
|  dienesta_laiks = 1916 — 1924
|          valsts = {{flaga|Krievija|1914}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija}} [[Baltā kustība]]&lt;br /&gt;{{LAT}}
|       struktūra = 
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Krievijas pilsoņu karš]]
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
}}
'''Edvīns Bitte''' (1897—1924) bija latviešu kara lidotājs, [[kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]], Latvijas Kara aviācijas skolas pilotu nodaļas priekšnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1897|8|11}} [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]]. Mācījās [[Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija|Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā]].
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1915. gadā Bitte beidza [[Petrograda]]s Konstantīna artilērijas karaskolu. 1916. gadā viņu kā aviācijas novērotāju pārcēla uz [[Krievijas Impērija]]s 22. aviācijas divīziju. Piedalījies kaujās pret Austroungārijas un Vācijas karaspēkiem. No 1917. gada februāra līdz augustam viņš [[Sevastopole]]s aviācijas skolā ieguva kara pilota kvalifikāciju, bet oktobrī beidza padziļināto (iznīcinātāju) aviācijas kursu.

Pēc [[Oktobra revolūcija]]s viņš 1917. gada 27. oktobrī (pēc VS) ar savu lidmašīnu pārbēga pie &quot;balto&quot; karaspēka un [[1. Donas aviācijas grupa]]s sastāvā piedalījās kaujās pret [[lielinieki]]em, paaugstināts kapteiņa pakāpē.

Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām kapteinis Bitte devās uz [[Parīze|Parīzi]], 1922. gadā atgriezās Latvijā un iestājās Aviācijas Divīzijā, bija Kara aviācijas skolas pilotu nodaļas komandieris (1923-1924). Darbojās arī Latvijas aeroklubā.

Miris {{dat|1924|2|29}} no galvas traumas pēc [[aviokatastrofa]]s [[Spilves lidosta|Spilves lidlaukā]] [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;[[Jaunākās Ziņas]] # 51. 01.03.1924.&lt;/ref&gt;
&lt;ref&gt;[http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1924/LatvijasKareivis1924-053.pdf Karavīru dzīve]{{Novecojusi saite}} [[Latvijas Kareivis]] # 53. 04.03.1924.&lt;/ref&gt;
1924. gada 5. martā apglabāts Rīgas Brāļu kapos.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Edvins-Bitte-29.02.1924 nekropole.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Svētās Annas ordenis, 2., 3., 4. šķira
* Svētā Staņislava ordenis, 2., 3. šķira

== Ārējās saites ==
* [http://ria1914.info/index.php?title=%D0%91%D0%B8%D1%82%D1%82%D0%B5_%D0%AD%D0%B4%D0%B2%D0%B8%D0%BD_%D0%9C%D0%B0%D1%80%D1%82%D1%8B%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87 Битте Эдвин Мартынович] (krieviski)

==Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Bitte, Edvīns}}
[[Kategorija:Latvijas lidotāji]]
[[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>gjx818z8dvocxa5kztv7xx52ixpehdn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biruta Skujeniece</title>
    <ns>0</ns>
    <id>260731</id>
    <revision>
      <id>4510385</id>
      <parentid>4459672</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:20:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6748" sha1="ra7mxf5aufbk5nc6wj8bcfk3b6kjbmv" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Biruta Skujeniece
|     vārds_orig = 
|         attēls = Biruta Skujeniece.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1888
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1931
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 8
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latviete]]
|   nodarbošanās = [[aktrise]], [[dzejniece]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = s
|         vecāki = [[Edvarts Skujenieks]], [[Luīze Skujeniece]]
|          brāļi = [[Marģeris Skujenieks]]
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Jānis Dambekalns
|          bērni = Rainis Dambekalns
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Biruta Skujeniece''' (dzimusi {{dat|1888|9|21}} [[Jelgava|Jelgavā]], mirusi {{dat|1931|8|8}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]] un [[dzejniece]], [[Marģeris Skujenieks|Marģera Skujenieka]] māsa.&lt;ref name=&quot;skujenviesis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2147/atp_Majas_Viesis_2010_nr6_Sudrabkalns_Krekle.pdf?sequence=1|title=Mazs intermeco tavā mūžā.|author=Maija Krekle |date= 2010.gada 19.marts |publisher=Mājas viesis|accessdate={{dat|2015|4|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi Jelgavā, [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā]], dzejnieka [[Vensku Edvarts|Eduarda Skujenieka]] un pirmās profesionālās latviešu teātra kritiķes, [[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] māsas Luīzes Skujenieces ģimenē. Pavisam ģimenē bija četri bērni.&lt;ref name=&quot;skujenviesis&quot;/&gt; Biruta gājusi Āgenskalna [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] meiteņu skolā, mācības turpināja [[Ķeniņu ģimnāzija|Ķeniņa meiteņu ģimnāzijā]] [[Rīga|Rīgā]]. Pēc tēva pašnāvības 1897. gadā sāka piedalīties [[Alunāna teātris|Alunāna teātra]] izrādēs. Sešpadsmit gadu vecumā jau spēlēja lielas lomas. Šajā periodā iepazinās ar [[Rainis|Raini]] un [[Aspazija|Aspaziju]].&lt;ref name=&quot;skujenviesis&quot;/&gt; Pirmā publikācija — dzejolis &quot;Dziesma apklususi&quot; laikrakstā &quot;Rīgas Apskats&quot; 1908. gadā.&lt;ref name=&quot;skujdzeja&quot;/&gt;

Bija precējusies ar pirmo neatkarības laika Rīgas policijas prefektu, Jāni Dambekalnu no kuģu īpašnieku Dambekalnu dzimtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/nenovertetais-margers-skujenieks-2/|title=Nenovērtētais Marģers Skujenieks.|author=Viesturs Sprūde|date=2012.|publisher=la.lv|accessdate={{dat|2015|4|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Laulībā piedzima dēls Rainis Dambekalns.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Sudrabiņš|last=Rūmnieks|first=Valdis|publisher=Zvaigzne|year=2021|location=Jelgavas tipogrāfija|pages=110.lpp}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Rainis-Dambekalns|title=Rainis Dambekalns|website=timenote.info|access-date=2024-11-25|language=lv|archive-date=2024-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126183103/https://timenote.info/lv/Rainis-Dambekalns}}&lt;/ref&gt;

No 1907. līdz 1909. gadam studējusi Filharmoniskās biedrības skolā [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezusies Rīgā, rīkoja deklamāciju vakarus un vadīja Raiņa kluba dramatisko sekciju. Iepazinās ar [[Jānis Sudrabkalns|Jāni Sudrabkalnu]], kas viņai veltīja vairākus dzejoļu ciklus.&lt;ref name=&quot;skujenviesis&quot; /&gt; No 1912. līdz 1914. gadam studēja dramatiskās mākslas augstskolā [[Berlīne|Berlīnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/par-jelgavu/ieverojami-cilveki-jelgava/292/|title=Ievērojami cilvēki Jelgavā - Jelgavas pilsētas bibliotēka|last=bibliotēka|first=Jelgavas pilsētas|website=www.jelgavasbiblioteka.lv|access-date=2018-03-27}}&lt;/ref&gt; Spēlēja [[Rīgas Latviešu teātris|Rīgas Latviešu teātrī]]. Nodibinājusi un kādu laiku vadījusi savu &quot;Intīmo teātri&quot;. 1925. gadā izdeva savu vienīgo dzejoļu krājumu &quot;Staru spārni pār dūmainu upurtrauku&quot;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title= 400 Outstanding Women of the World and Costumology of Their Time|last= Schmidt|first= Minna M. |publisher= |year= 1933|isbn= |location= |pages=275|language=en|url=https://www.google.fr/books/edition/400_Outstanding_Women_of_the_World_and_C/olMaAAAAYAAJ?hl=fr&amp;gbpv=1&amp;dq=Biruta+Skujeniece&amp;pg=PA275&amp;printsec=frontcover}}&lt;/ref&gt;. Tajā pašā gadā sākusi studēt tēlniecību un glezniecību [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]].

Gājusi bojā vilciena katastrofā [[Jūrmala|Jūrmalā]] pie [[Melluži (stacija)|Mellužiem]] (vienīgais upuris vilcienu sadursmē).&lt;ref&gt;[[Jūlijs Lācis]]. [http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:628477|page:5 Birutas Skujenieces liktenīgais brauciens.] Jaunākās Ziņas, 1931. gada 10. augustā, 5. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:665415|page:13 Mellužu katastrofas lieta tiesu palātā.] Dzelzceļnieks № 22, 1932. gada 15. novembrī, 13. lpp. (Chronika).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/11701-no-aspazijas-lidz-arlietu-ministram-munteram-latvijas-pirmas-seksa-ikonas?page=4|title= Biruta Skujeniece (1888.–1931.)|author=Annija Simsone|date= 2016. gada 18. novembrī |publisher=jauns.lv|accessdate={{dat|2020|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Apbedīta [[Rīga|Rīgā]], [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].

== Darbi ==
1988. gadā apgāds „Liesma” Rīgā izdeva Skujenieces dzejas krājumu „Pusnakts vilcieni”.&lt;ref name=&quot;skujdzeja&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/izstazu-apskati/1226-slavenibas-pasaule-un-latvija-septembris|title=Slavenības pasaulē un Latvijā.|author=|date=|publisher=Rēzeknes Centrālā bibliotēka|accessdate={{dat|2015|4|14||bez}}|archive-date={{dat|2017|06|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170618071250/http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/izstazu-apskati/1226-slavenibas-pasaule-un-latvija-septembris}}&lt;/ref&gt;

2002. gadā apgāds „Daugava” Rīgā izdeva Birutas Skujenieces un Jāņa Sudrabkalna vēstuļu un daiļdarbu kopojumu „Kā rīta un vakara zvaigzne...” {{ISBN|9984741060}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skujeniece, Biruta}}

[[Kategorija:1888. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:1931. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>ra7mxf5aufbk5nc6wj8bcfk3b6kjbmv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Datora radīti attēli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269988</id>
    <revision>
      <id>4510557</id>
      <parentid>4304463</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T23:54:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10967" sha1="75k8vkoky286pu4wse976w6wh0gtpbp" xml:space="preserve">'''Datora radīti attēli''', bieži izmantots saīsinājums angļu valodā '''CGI''' (no {{val|en|computer-generated imagery}}), ir [[datorgrafika]]s izmantošana, lai radītu vai palīdzētu attēlu radīšanā [[māksla|mākslā]], drukātajos medijos, [[videospēle|videospēlēs]], [[Kinofilma|filmās]], televīzijas programmās, [[Reklāma|reklāmās]], [[video]]klipos un [[Simulācija|simulatoros]]. Vizuālās ainas var būt gan dinamiskas, gan statiskas, un tās var būt divdimensiju (2D), lai gan termins CGI visbiežāk tiek izmantots attiecībā uz [[trīsdimensiju telpa|3D datorgrafiku]], kas izmantota, lai radītu ainas vai [[Specefekts|specefektus]] filmās un televīzijā. CGI var izmantot arī individuāli lietotāji, un to var rediģēt ar tādām programmām kā ''[[Windows Movie Maker]]'' vai ''[[iMovie]]''.

Termins [[datoranimācija]] attiecas uz dinamisko CGI, kas attēlota kā filma. Termins [[virtuālā pasaule]] attiecas uz interaktīvām vidēm, kurās darbojas aģenti. Datorgrafikas programmatūra tiek izmantota, lai iegūtu datora radītus attēlus filmām, utt. CGI programmatūras pieejamība un arvien lielākais datoru jaudīgums ir ļāvis individuāliem māksliniekiem un maziem uzņēmumiem radīt profesionāla līmeņa filmas, spēles un [[tēlotāja māksla|tēlotājmākslu]] ar saviem mājas datoriem. Tas ir radījis interneta subkultūru ar pašai savu globālo slavenību, klišeju un tehniskās leksikas kopumu. CGI evolūcija noveda pie [[virtuālās kinematogrāfijas]] rašanās 90. gados, kur datora [[simulētās]] [[Kamera (ierīce)|kameras]] darbību neierobežo [[fizika]]s likumi.

== Statiskie attēli un ainavas ==
[[Attēls:FractalLandscape.jpg|thumbnail|Fraktāļu ainava]]
Animētie attēli veido ne tikai daļu no datorgrafikas attēliem; arī dabiska izskata ainavas [[fraktālās ainavas]] tiek veidotas ar datora [[Algoritms|algoritmiem]]. Vienkāršs veids kā radīt fraktāļu/fraktālās virsmas ir izmantot [[triangulārā tīkla metode]]s paplašinājumu, balstoties uz ''[[de Rham]]'' [[līnija|līknes]] konstrukcijas speciālo gadījumu, piemēram, viduspunkta/centra nobīdi. Piemēram, algoritms var sākties ar lielu [[Trijstūris|trijstūri]], tad rekursīvi pietuvināties, sadalot to četros mazākos [[Serpinska trijstūros]], tad interpolēt tuvāko kaimiņu katra punkta augstumus. [[Brauna virsmu]] var radīt ne tikai pievienojot trokšņus līdz ar jaunu līniju krustpunktu radīšanu, bet arī pievienojot papildu trokšņus vairākos tīkla līmeņos. Tādējādi var tikt radīta [[topogrāfiskā karte|topogrāfiska karte]] ar dažādiem augstuma līmeņiem, izmantojot samērā vienkāršus fraktāļu algoritmus. Daži tipiski un viegli programmējami fraktāļi, kas tiek izmantoti CGI, ir [[plazma]]s fraktālis un daudz dinamiskākais nepilnību fraktālis.

== Arhitektūras ainavas ==
[[Attēls:Lone House.jpg|thumbnail|Datorā radīts ēkas attēls, radīts programmā ''[[Blender]]'']]
Mūsdienu [[arhitekts|arhitekti]] izmanto datorgrafikas firmu pakalpojumus, lai radītu trīsdimensionālus modeļus gan klientiem, gan celtniekiem. Šie datora radītie modeļi var būt daudz precīzāki nekā tradicionālie rasējumi. Arhitektūras animācija (kas interaktīvo attēlu vietā nodrošina animētas filmas ar ēkām) var arī tikt izmantota, lai redzētu iespējamo ēkas iekļaušanos apkārtējā vidē un tās saistību ar apkārtesošajām ēkām. Arhitektūras telpas radīšana bez papīra un zīmuļa izmantošanas tagad ir plaši pieņemta prakse, kurā tiek izmantotas vairākas datorizētas arhitektūras dizaina sistēmas.
[[Arhitektūras modelēšana]]s instrumenti arhitektam ļauj vizualizēt telpu un veikt interaktīvas &quot;pastaigas&quot;, tādējādi nodrošinot &quot;interaktīvas vides&quot; gan [[pilsētvide|urbānajā]], gan celtniecības līmenī. Noteiktas izmantošanas iespējas arhitektūrā iekļauj ne tikai ēku struktūru specifikāciju (tādas kā sienas un logi) un &quot;pastaigas&quot;, bet arī gaismas efektus un to, kādu efektu saules gaisma atstās uz noteiktu konstrukciju dažādos dienas laikos.
Arhitektūras modelēšanas instrumenti arvien vairāk ir izvietoti [[Internets|internetā]]. Tomēr internetā izvietoto sistēmu kvalitāte joprojām atpaliek no tās, kas ir sarežģītajām, uzņēmumu radītajām modelēšanas sistēmām.
Dažās lietojumprogrammās datorgrafikas attēli ir izmantoti, lai parādītu vēsturisku ēku reverso inženieriju. Piemēram, datora radīta rekonstrukcija klosterim, kas atrodas [[Gorgentāle]], [[Vācija|Vācijā]], tika izveidota no klostera drupām, tomēr tā nodrošina skatītājam iespēju redzēt un sajust, kā ēka savulaik izskatījās.

== Anatomiski modeļi ==
{{skatīt arī|anatomija|bioloģisks ķermenis|fizikāls ķermenis}}
[[Skeletveida animācija]] ne vienmēr ir [[Anatomija|anatomiski]] precīza un pareiza. Taču [[Zinātniskais skaitļošanas un attēlveidošanas institūts]] ir attīstījis anatomiski precīzu, reālistisku modeli, kas panākts ar datora prasmju palīdzību. Datorā veidoti analītiskie modeļi var tikt izmantoti kā izglītojoša, tā operāciju veicinošu iemeslu dēļ. Šie modeļi lieliski var noderēt [[medicīna]]s studentiem, lai mācītos no medicīniskiem attēliem.
Modernajā medicīnā īpašie pacienti tiek modelēti un konstruēti &quot;datora palīgķirurģijā&quot;. Virtuālā vidē, kurā, piemēram, pilnīgas [[ceļa aizvietošanas]] gadījumā, izveido pacienta slimo ķermeņa daļu un ar datora palīdzību, lai nekļūdītos operācijas laikā, visu vispirms izstrādā un &quot;izoperē&quot; datorā. Tādējādi samazinās risks kļūdīties operācijas laikā.

== Apģērba un ķermeņa attēlu radīšana ==
[[Attēls:Wet Fur - CGI.jpg|thumbnail|Datorā radīts slapja kažoka attēls]]
[[Apģērbs|Apģērbu]] modelēšana tiek piemērota trim grupām — 1) [[Ģeometrija|ģeometriski]]-[[Mehānika|mehānisku]] struktūru krustošanās; 2) nepārtraukts mehāniskās elastības slānis; 3) ģeometriski mikroskopiskas auguma iezīmes. Padarīt digitālo raksturu apģērbos reālistisku, vēl joprojām ir animatoru klupšanas akmens. Papildu izmantošana filmās, reklāmās un cita veida publiskos atainojumos, kā arī datorā veidotu apģērbu attēli tiek ļoti plaši izmantoti modes industrijā, lai viegli parādītu vēlamo rezultātu. Pats lielākais izaicinājums animatoriem ir ļoti ticama [[cilvēka āda]]s attēlu veidošana. Arī šī sadaļa sevī ietver trīs grupas — 1) foto reālisms attēlo ļoti ticamu cilvēka ādas attēlu, 2) fizikālais reālisms attēlo ticamas kustības, 3) funkcionālais reālisms atdarina īsta cilvēka darbības. Augstvērtīgākās redzamās iezīmes ir panāktas, ja ir manāmas tādas iezīmes kā [[krunciņas]] un ādas [[poras]], kuras var sasniegt pat 100 [[mikrometris|mikrometrs]] vai 0,1 [[milimetrs]] lielumu. Āda var tikt modelēta 7D [[Dimensija|dimensionālā]] kopumā.

== Interaktīvā modelēšana un vizualizācija ==
[[Interaktīvā modelēšana]] ir vispārpieņemts termins, kas pierāda kāda atveidojuma ļoti dinamisku un pieejamu attēlojumu no dažādiem skatu punktiem. Pielietojums var būtiski atšķirties, sākot ar vizualizācijas modeļu dinamikas panākšanu konkrētās datoru dizaina programmās.
Modeļa attēlošana var atbilst noteiktām vizuālām ainām, kas mainās lietotājam līdzdarbojoties ar konkrēto sistēmu.
Abstraktā līmenī, interaktīvā modelēšana ietver sevi terminu &quot;datu cauruļvadi&quot;, kurā izejas dati tiek pārvaldīti un tie pārbauda, lai tie būtu piemēroti vizualizācijas modelēšanai. To bieži sauc par &quot;vizualizācijas datiem&quot;.

== Virtuālā pasaule ==
[[Virtuālā pasaule]] ir neīsta vide, kas ļauj lietotājam mijiedarboties ar animēto tēlu vai integrēties animētā tēlā tādā kā [[avatarā]]. Virtuālā pasaule ir radīta, lai to apdzīvotu un integrētos tajā. Termins virtuālā pasaule mūsdienās ir jau uztverams kā sinonīms interaktīvajai 3D virtuālajai videi, kur lietotājs var sev pieņemt avatara tēlu. Šie avatari pārsvarā tiek attēloti kā burtiski, divdimensionāli vai trīsdimensionāli attēlojumi, lai gan atsevišķas formas ir iespējamas (piemēram, dzirde). Dažas, bet ne visas, virtuālās pasaules pieļauj vairāku lietotāju skaitu.

== Datoranimācija ==
Kamēr CGI attēli un ainavu attēli var būt statiski, terminu [[datoranimācija]] lieto filmās, kurās attēls līdzinās dinamiskam attēlam. Vispārējos vilcienos, termins datoranimācija atsaucas uz dinamiskiem attēliem, kas nepieļauj lietotāja mijiedarbību, bet termins virtuālā pasaule tiek izmantots un lietots interaktīvās animācijas vidē.
Datoranimācija būtībā ir digitāls pēctecis apstāšanās kustības (''[[stop motion]]'') mākslai, kuru izmanto 3D modeļos un kadrs-pēc-kadra animācijās 2D ilustrācijās. Datorilustrētās animācijas ir daudz labāk kontrolējamas nekā citi fizikāli bāzēti procesi, piemēram, [[Miniatūra|miniatūru]] procesu uzbūve, tādi kā šāvienu efekti. Tas paver iespējas attēlu veidošanai, ko nevar panāk nekādas citas tehnoloģijas. Tas palīdz arī virtuālā vidē grafiķim ražot tādu saturu, kurā var iztikt bez aktieriem, neizmantojot nekādus aksesuārus vai citus atribūtus.
Lai izveidotu kustību ilūziju, attēls var tikt radīts datora ekrānā un tikt vairākkārt aizstāts ar jaunu attēlu, kas ir līdzīgs iepriekšējam, bet tikt nedaudz uzlabots laika ziņā (parasti tas ir ar ātrumu 24 vai 30 kadri sekundē).

== Skatīt arī ==
{{div col}}
* [[Renderēšana]]
* [[Fotogrāfija]]
* [[Attēls]]
* [[3D modelēšana]]
* [[3D datorgrafikas programmas]]
* ''[[Adobe Photoshop]]''
* ''[[Blender]]''
* [[Audumu modelēšana]]
* [[Brīvformu virsmas modelēšana]]
* [[Datorizēta sejas animēšana]]
* [[Trijstūra tīkls]]
{{div col end}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20060901134009/http://accad.osu.edu/~waynec/history/ID797.html Datorgrafikas un Animāciju vēsture] — [[Ohio State University]] mājaslapa, kas ietver visu nepieciešamo materiālu (video, tekstu nosaukumi, saites).
* [http://www.cg101.com CG101: A Computer Graphics Industry Reference] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024171825/http://www.cg101.com/ |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} {{ISBN|073570046X}} Īpaša vēsture par datora pirmsākumiem un agro datorgrafikas produkciju.
* ''[http://www.wired.com/wired/archive/13.02/fxgods.html F/X Gods]'', pēc Anne Thompson, Wired, 2005. gada februāris.
* [http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/click_online/4025541.stm “History Gets A Computer Graphics Make-Over”] Tayfun King, ''Click'', BBC World News (2004-11-19)
* [http://www.nlm.nih.gov/research/visible/visible_gallery.html NIH Visible Human Gallery]

[[Kategorija:3D modelēšana]]
[[Kategorija:Datorgrafika]]
[[Kategorija:Arhitektūra]]</text>
      <sha1>75k8vkoky286pu4wse976w6wh0gtpbp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>MD5</title>
    <ns>0</ns>
    <id>274075</id>
    <revision>
      <id>4510446</id>
      <parentid>4421275</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:53:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */</comment>
      <origin>4510446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2323" sha1="j0tor50sjxkt9d60mxfy455jqunojdh" xml:space="preserve">'''MD5''' [[ziņojumu īssavilkums|ziņojumu īssavilkuma]] ({{val-en|message-digest}}) [[algoritms]] ir bieži izmantota [[kriptogrāfija|kriptogrāfiska]] [[jaucējfunkcija]], kuras rezultāts ir 128 bitus jeb 16 baitus gara [[jaucējvērtība]], ko parasti izsaka teksta veidā kā 32 ciparus garu [[heksadecimālā skaitīšanas sistēma|heksadecimālu]] skaitli. MD5 ir plašs pielietojums kriptogrāfijā, tāpat to mēdz izmantot lai pārbaudītu [[datu integritāte|datu integritāti]].

1996. gadā algoritmā tika atrasta kļūda un, lai arī tā tolaik netika uzskatīta par kritisku, kriptogrāfi sāka ieteikt citus algoritmus, piemēram, [[SHA-1]] (kurā gan arī kopš tā laika ir atrastas ievainojamības).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=ftp://ftp.rsasecurity.com/pub/cryptobytes/crypto2n2.pdf|title=The Status of MD5 After a Recent Attack|author=Hans Dobbertin|work=CryptoBytes|volume=2|issue=2|date=Vasara 1996|accessdate=2013. gada 22. oktobrī}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2004. gadā tika pierādīts, ka MD5 algoritms nav sadursmes izturīgs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://merlot.usc.edu/csac-f06/papers/Wang05a.pdf|title=How to Break MD5 and Other Hash Functions|author=Xiaoyun Wang and Hongbo Yu|work=Advances in Cryptology – Lecture Notes in Computer Science|volume=3494|pages=19–35|year=2005|accessdate=2009. gada 21. decembrī|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090521024709/http://merlot.usc.edu/csac-f06/papers/Wang05a.pdf|archivedate=2009. gada 21. Maijs}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to tas vairs nav izmantojams tādiem pielietojumiem kā [[SSL]] sertifikāti un [[elektroniskais paraksts|elektroniskie paraksti]], kuri paļaujas uz šo īpašību. Vēlāk ir atrastas arī vēl citas algoritma nepilnības&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cs.colorado.edu/~jrblack/papers/md5e-full.pdf A Study of the MD5 Attacks: Insights and Improvements|title=A Study of the MD5 Attacks: Insights and Improvements|date=2006|accessdate=2008. gada 27. jūlijā|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150101093005/http://www.cs.colorado.edu/%7Ejrblack/papers/md5e-full.pdf|archivedate={{dat|2015|01|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;, līdz ar to tā turpmāka izmantošana saistībā ar IT drošību nav ieteicama.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Algoritmi]]
[[Kategorija:Kriptogrāfija]]</text>
      <sha1>j0tor50sjxkt9d60mxfy455jqunojdh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>LP ieraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282840</id>
    <revision>
      <id>4510716</id>
      <parentid>3911911</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T11:03:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45719-68</username>
        <id>149372</id>
      </contributor>
      <comment>LP skaņuplates tiek izmantotas joprojām un to popularitāte pēdējos gados pieaug. Avots: &quot;Vinyl fans and traders tell of love for LPs as sales soar&quot;. BBC News. December 28, 2023. [https://www.bbc.com/news/uk-england-humber-67805193]</comment>
      <origin>4510716</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1835" sha1="oqfvcgqr6n2sl34qjr5lk1otooqhgaz" xml:space="preserve">[[Attēls:Schallplatte.jpg|thumb|200px|Grupas [[ABBA]] LP ieraksts ''[[Super Trouper]]'']]
'''LP ieraksts''' (no {{val|en|long playing}} — 'ilgi spēlējošais') jeb '''ilgspēlējošā skaņuplate''' ir [[skaņuplate]] ar [[Apgriezieni minūtē|griešanās ātrumu]] 33⅓ apgr/min, kas tiek izmantota [[Analogais signāls|analogās]] skaņas uzglabāšanai. Pirmos LP ierakstus 1948. izdeva [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[skaņa]]s ierakstu uzņēmums ''[[Columbia Records]]''.

== Nozīme skaņas uzglabāšanā ==
Ilgspēlējošās skaņuplates izdošanu stimulēja [[konkurence]]s cīņa ar magnētiskajiem audio nesējiem, kas tobrīd bija [[Magnetofons|magnetofona]] lenšu spoles. Lai varētu konkurēt ar lenšu cenām un nezaudētu skaņas kvalitāti, tika izmantots jauns materiāls — [[vinilhlorīds|vinilhlorīda]] un [[vinilacetāts|vinilacetāta]] kopolimēra [[plastmasa]] (tādēļ skaņuplates sarunvalodā sāka saukt par &quot;vinilu&quot;). Ilgspēlējošās skaņuplates ir paredzētas [[elektroakustika|elektroakustiskajai]] atskaņošanai ar elektrisko skaņuplašu atskaņotāju, elektrofonu, kā arī kompakto [[Radiola|radiolu]] palīdzību. Šis izgudrojums ļāva nozīmīgi palielināt ierakstāmo [[Frekvence|frekvenču]] joslu no 50 līdz 16000 [[Hercs|Hz]], pilnībā saglabāt skaņas [[Tembrs|tembru]], kā arī palielināt ieraksta dinamisko diapazonu līdz 50—57 [[Decibels|dB]], samazināt [[Troksnis|trokšņu]] līmeni, vairākkārt paildzināt skanējuma kvalitāti. Elektrisko skaņas noņēmēju izgudrošana, kas darbojās ar pastiprinātāju, ļāva atvieglot adatu un veidot to daudz smalkāku, tādēļ samazinājās arī skaņuplates iedobes platums un diska griešanās ātrums.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{mūzika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Mūzikas albumi]]</text>
      <sha1>oqfvcgqr6n2sl34qjr5lk1otooqhgaz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džuzepe Tomazi di Lampedūza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>283959</id>
    <revision>
      <id>4510671</id>
      <parentid>4364503</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:19:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5841" sha1="q72x4u8zmvtd32qu6iwxn1ys06wretg" xml:space="preserve">{{cita nozīme|rakstnieku|salu|Lampedūza}}
{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Džuzepe Tomazi di Lampedūza
|         vārds_orig = ''Giuseppe Tomasi di Lampedusa''
|             attēls = Tomasi_di_Lampedusa.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1896
|         dz_mēnesis = 12
|           dz_diena = 23
|           dz_vieta = {{vieta|Itālija|Palermo}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 1957
|          m_mēnesis = 7
|            m_diena = 26
|            m_vieta = {{vieta|Itālija|Roma}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = Itālis
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = [[Aleksandra fon Volfa]]
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = 
| rakstīšanas valoda = [[itāļu valoda]]
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = ''Il Gattopardo'', 1958
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = jā
}}
[[Attēls:Giuseppe e Licy nel castello di Stomersee.jpg|thumb|270px|Džuzepe Tomazi di Lampedūza un Aleksandra Alise fon Volfa [[Stāmerienas pils|Stāmerienas pilī]].]]
'''Dons Džuzepe Marija Fabricio Salvatore Stefāno Vitorio Tomazi, Lampedūzas princis, Palmas hercogs, Montekjāro barons, Torretas barons''' ({{val-it|Don Giuseppe Maria Fabrizio Salvatore Stefano Vittorio Tomasi, Principe di Lampedusa, Duca di Palma, Barone di Montechiaro, Barone di Torretta}}, dzimis {{dat|1896|12|23}}, miris {{dat|1957|7|23}}) bija [[itāļi|itāļu]] augstmanis, literatūrzinātnieks un rakstnieks. Pazīstams kā romāna &quot;[[Gepards (romāns)|Gepards]]&quot; (''Il Gattopardo'', 1954) autors. Vairākkārt uzturējies [[Latvija|Latvijā]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[1896]]. gada 23. decembrī [[Palermo]] Džulio Marijas Tomazi un viņa sievas Beatričes Mastrodžovanni Taskas Filandžeri ģimenē. Tomazi bija viena no ietekmīgākajām [[Sicīlija]]s aristokrātu dzimtām. Bērnību pavadīja savas vecāsmātes muižā ''Santa Margherita Bélice'' pie [[Palermo]]. 1914. gadā pabeidza Garibaldi liceju Palermo un imatrikulējās [[Roma]]s universitātes tieslietu fakultātē, tomēr studijas neuzsāka sakarā ar iesaukšanu armijā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ.

Kā artilērists piedalījās karadarbībā [[Balkānu pussala|Balkānos]], 1917. gadā krita [[Austroungārija]]s armijas gūstā, 1918. gadā izbēga un atgriezās dzimtenē.
Studēja [[Dženova]]s universitātē, kuru nepabeidza. 1925. gadā iestājās darbā [[Itālija]]s vēstniecībā [[Londona|Londonā]], kur iepazinās ar vācbaltiešu psihoanalītiķi [[Aleksandra Alise fon Volfa|Aleksandru Alisi fon Volfu]], kuras tēva barona Borisa fon Volfa atraitne bija apprecējusies ar viņa tēvoci Pjetro Tomazi. 1926. un 1927. gadā publicēja literatūrkritiskus rakstus.
 
1927. un 1931. gadā Džuzepe Tomazi apciemoja Aleksandru Alisi fon Volfu [[Stāmerienas muiža|Stāmerienas muižā]], bet 1932. gada 24. augustā viņi salaulājās [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā]].&lt;ref&gt;Пиесис Г. Подлинный Леопард в самом худшем виде… // Даугава. — 1985. — № 12. — С. 106—117.&lt;/ref&gt; 1933. gadā viņa jaunā sieva atgriezās Latvijā, bet Džuzepe Tomazi pārvarā dzīvoja savas mātes namā ''Palazzo Lampedusa'' Palermo. 1934. gadā pēc tēva nāves viņš mantoja Lampedūzas prinča titulu.

1954. gadā uzrakstīja romānu ''Il Gattopardo'', bet nespēja atrast izdevēju.

1956. gadā viņš adoptēja muzikologu Džoakīno Lancu (''Gioacchino Lanza''). Miris [[1957]]. gada 23. jūlijā Romā, apglabāts Palermo kapsētā ''Cimitero dei Cappuccini''.

Pēc Lampedūzas nāves 1958. gadā iznāca romāns &quot;Gepards&quot;, kas drīz vien ieguva pasaules slavu. 1963. gadā itāļu režisors [[Lukīno Viskonti]] uzņēma filmu &quot;[[Gepards (filma)|Gepards]]&quot;.

== Darbi ==
* ''Il Gattopardo.'' Feltrinelli, Milano 1958 (latviski 1964. gadā A. Spekkes tulkojumā)
* ''I Racconti.'' Feltrinelli, Milano 1961
* ''Lezioni su Stendhal.'' Feltrinelli, Milano 1971
* ''La Letteratura inglese.'' Feltrinelli, Milano 1990

== Literatūra ==
* Džoakīno Lanca di Montekjāro. ''Giuseppe Tomasi di Lampedusa: una biografia per immagini''. Palermo, 1998. Šajā izdevumā ievietoti 335 fotoattēli. Piecos no tiem redzama Rīga, bet trīsdesmit piecos — Stāmeriena. Tie ne vien sniedz lielisku izziņas materiālu par rakstnieka dzīvi Itālijā un Latvijā, bet arī būtiski papildina Stāmerienas pils un parka fotogrāfiju klāstu, kas var noderēt pils atjaunošanai. No tām var spriest arī par dzīvi Stāmerienas pilī, piemēram, pāris fotogrāfijās redzams auto Stāmerienā trīsdesmitajos gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Dzuzepe-Tomazi-di-Lampeduza |title=nekropole.info |access-date={{dat|2015|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160314092901/https://nekropole.info/lv/Dzuzepe-Tomazi-di-Lampeduza }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tomazi di Lampedūza, Džuzepe}}
[[Kategorija:1896. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1957. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Sicīlijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu rakstnieki]]
[[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Itāliešu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>q72x4u8zmvtd32qu6iwxn1ys06wretg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4510568</id>
      <parentid>4510124</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T02:10:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4510568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="133464" sha1="c22iojpudig1c9spdfkwa4g7hbhcwp8" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
|2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
|2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
|2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
|2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
|2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt;}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
|2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
|2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
|2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
|2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
|2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
|2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
|2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
|2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt;}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
|2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
|2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}}
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
|2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
|2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}}
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
|2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
|2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt;}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
|2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
|2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;}}?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
|2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}}
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
|2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
|2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
|2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
|2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
|2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
|2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
|2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
|2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}}
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
|2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot;{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
|2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
|2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}}
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
|2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
|2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}}
* ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>c22iojpudig1c9spdfkwa4g7hbhcwp8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džerai Grants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286982</id>
    <revision>
      <id>4510661</id>
      <parentid>4506238</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:40:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6893" sha1="8e30ugo0ojqxertrwwy0gqanh14eexl" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}}
{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Džerai Grants
 |       vārds_orig = ''Jerai Grant''
 |           attēls = Jerai Grant.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Džerai Grants 2010. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|1|10}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Mērilenda|Bovi}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 203 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 100 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]] 
 |          kar_sāk = 2011
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''DeMatha'' ([[Mērilenda]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Klemsona Universitāte]]
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = nedraftēts
 |          dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]]
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2011—2012
 |          klubs 1 = {{flaga|Austrālija}} ''[[Sydney Kings]]''
 |         kl_sez 2 = 2012—2013
 |          klubs 2 = {{flaga|Itālija}} ''[[Enel Brindisi]]''
 |         kl_sez 3 = 2013
 |          klubs 3 = {{flaga|Izraēla}} ''[[Hapoel Holon]]''
 |         kl_sez 4 = 2013—2015
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
 |         kl_sez 5 = 2015—2017
 |          klubs 5 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2017—2018
 |          klubs 6 = {{flaga|Itālija}} ''[[Orasi Ravenna]]''
 |         kl_sez 7 = 2018
 |          klubs 7 = {{flaga|Venecuēla}} ''[[Trotamundos de Carabobo]]''
 |         kl_sez 8 = 2018—2019
 |          klubs 8 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2019
 |          klubs 9 = {{flaga|Francija}} ''[[SIG Strasbourg]]''
 |         kl_sez 10 = 2019—2020
 |          klubs 10 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]]
 |         kl_sez 11 = 2020
 |          klubs 11 = {{flaga|Izraēla}} [[Haifas &quot;Maccabi&quot;]]
 |         kl_sez 12 = 2020
 |          klubs 12 = {{flaga|Bahreina}} ''[[Manama Club]]''
 |         kl_sez 13 = 2020—2022
 |          klubs 13 = {{flaga|Grieķija}} [[Patras &quot;Promitheas&quot;]]
 |         kl_sez 14 = 2022—2023
 |          klubs 14 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Budivelnyk&quot;]]
 |         kl_sez 15 = 2023
 |          klubs 15 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas &quot;Wolves&quot;]]
 |         kl_sez 16 = 2024
 |          klubs 16 = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas AEL]]
 |         kl_sez 17 = 2024
 |          klubs 17 = {{flaga|Meksika}} ''[[Fuerza Regia de Monterrey]]''
 |         kl_sez 18 = 2025
 |          klubs 18 = {{flaga|Meksika}} ''[[Astros de Jalisco]]''
 |         kl_sez 19 =
 |          klubs 19 =
 |         kl_sez 20 =
 |          klubs 20 =
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* Meksikas CIBACOPA čempions &lt;small&gt;(2025)&lt;/small&gt;
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]])&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Hārvijs Džerai Grants''' ({{val|en|Harvey Jerai Grant}}; dzimis {{dat|1989|1|10}} [[Bovi]], [[Mērilenda|Mērilendas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. Divas sezonas aizvadījis [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubā [[BK Ventspils]]. 2014. gadā kļuva par LBL čempionu.

Džerai Grants nāk no basketbolistu ģimenes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://articles.philly.com/2014-07-01/sports/50977523_1_sixers-jerami-grant-nba-all-star|title=Jerami Grant and his basketball family|work=Philly.com|access-date=2026-08-10|language=en|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304071504/http://articles.philly.com/2014-07-01/sports/50977523_1_sixers-jerami-grant-nba-all-star}}&lt;/ref&gt; Viņa tēvs [[Hārvijs Grants]] 11 sezonas spēlēja NBA, savukārt tēva dvīņubrālis [[Horass Grants]] NBA spēlēja 17 sezonas, kļūdams par četrkārtēju NBA čempionu. Džerai Grantam ir trīs brāļi un divi no tiem spēlējuši NBA: [[Džerami Grants]] un [[Džerians Grants]].

== Karjera ==
Pēc labas koledžu basketbola karjeras [[Klemsona Universitāte]]s komandā viņš, atšķirībā no brāļiem, netika izvēlēts [[NBA drafts|NBA draftā]].

Pirmo profesionālā basketboola sezonu aizvadīja [[Austrālijas Nacionālā basketbola līga|Austrālijas Nacionālajā līgā]], bet pēc tam spēlēja [[Itālija|Itālijā]] un [[Izraēla|Izraēlā]], līdz nokļuva [[Latvijas Basketbola līga]]s klubā [[BK Ventspils]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/139871/3735/ventspils-re-signs-big-man-grant|title=Ventspils re-signs big man Grant  - Latest - Welcome to Eurocup|website=www.eurocupbasketball.com|access-date=2026-08-10|language=en|archive-date=2014-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20141020100736/http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/139871/3735/ventspils-re-signs-big-man-grant}}&lt;/ref&gt; ar ko 2014. gadā kļuva par LBL čempionu. Pēc divām sezonām [[Latvija|Latvijā]] Dž. Grants noslēdza līgumu ar [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Klaipēdas &quot;Neptūnas&quot;]], kurā nospēlējis kopā trīs sezonas,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bcneptunas.lt/2018/07/19/%c4%af-uostamiest%c4%af-sugr%c4%af%c5%beta-jerai-grantas/|title=Jerai Grantas sugrįžta į uostamiestį – BC Neptunas|access-date=2026-08-10|date=2018-07-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet vēl bijis arī [[Lietuva]]s komandas [[Viļņas &quot;Wolves&quot;]] sastāvā. Pēc tam spēlējis daudzu valstu un kontinentu klubos, tostarp kļūstot par [[Meksika]]s CIBACOPA līgas čempionu 2025. gadā ar pēdējo klubu, ko pārstāvējis, ''[[Astros de Jalisco]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{ASV basketbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Grants, Džerai}}

[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]</text>
      <sha1>8e30ugo0ojqxertrwwy0gqanh14eexl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daina Skadmane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>290554</id>
    <revision>
      <id>4510556</id>
      <parentid>4505226</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T23:11:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25904" sha1="ekghmitssyl66x9q95bdrppn8sadcet" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Daina Skadmane
| image = Daina Skadmane 14.JPG
| imagesize = 
| caption = Daina Skadmane Latvijas Mākslas akadēmijā (2013)
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1990|03|19}}
| location = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|2013|11|21|1990|03|19}}
| deathplace = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = [[glezniecība]], [[grafika]], [[vides māksla]]
| famous works = {{plainlist|
* &quot;[[Vēja egle]]&quot; (2013)
* &quot;Pēdējais skatiens&quot; (2003)
* &quot;Frīda&quot; (2004)
* &quot;Landscape scene&quot; (2006)
}}
| brother = [[Mārcis Liors Skadmanis]]
| sister = 
}}

'''Daina Skadmane''' (dzimusi {{dat|1990|03|19}}, mirusi {{dat|2013|11|21}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[māksliniece]]. 2013. gada 21. novembrī kopā ar tēvu Jāni Skadmani gāja bojā [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|Zolitūdes lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšanā Rīgā]], Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title= Traģiski stāsti: bojā gājusi arī pacientu mīlēta ģimenes ārste un talantīga, jauna māksliniece | date= 2013. gada 24. novembris | work= [[Apollo (portāls)|Apollo]] | url= http://apollo.lv/zinas/tragiski-stasti-boja-gajusi-ari-pacientu-mileta-gimenes-arste-un-talantiga-jauna-maksliniece/623797 | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski | archive-date= 2014. gada 22. Maijs | archive-url= https://web.archive.org/web/20140522000952/http://www.apollo.lv/zinas/tragiski-stasti-boja-gajusi-ari-pacientu-mileta-gimenes-arste-un-talantiga-jauna-maksliniece/623797 }}&lt;/ref&gt;

== Dzīves gājums ==

Daina Skadmane dzimusi 1990. gada 19. martā Rīgā, Latvijā, uzaugusi Zintas un Jāņa Skadmaņa piecu bērnu ģimenē (māsas — [[Anda Skadmane|Anda (dvīņu māsa)]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Kad kopā būt var vienīgi sapnī. Sešas sarunas par dzīvi pēc Zolitūdes traģēdijas |author=Ilze Vītola |date= 2014. gada 21. novembris |work= [[Latvijas Avīze]] | url= http://www.la.lv/sarunas-par-dzivi-pec-zolitudes/ | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}&lt;/ref&gt; Rūta&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title= Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai izveidotas īpašas aploksnes | author= LNT Ziņas | date= 2014. gada 20. novembris | work= skaties.lv | url= http://skaties.lv/latvija/zolitudes-tragedijas-upuru-pieminai-izveidotas-specialas-aploksnes/ | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski | archive-date= 2016. gada 5. Marts | archive-url= https://web.archive.org/web/20160305034536/http://skaties.lv/latvija/zolitudes-tragedijas-upuru-pieminai-izveidotas-specialas-aploksnes/ }}&lt;/ref&gt; Maija un brālis [[Mārcis Skadmanis]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Draugi par zaudēto Dainu Skadmani: &quot;Viņa bija laba kā eņģelis&quot; |date= 2013. gada 29. novembris |work= kasjauns.lv | url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/137300/draugi-par-zaudeto-dainu-skadmani-vina-bija-ka-engelis | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}&lt;/ref&gt; Dainas vecāmāte Mirdza Skadmane bija profesionāla audēja, vecāmāte Inta Burka — profesionāla ādas mākslas apstrādes māksliniece, bet vectēvs — mākslinieks, juvelieris un rotkalis Kondrāts Burka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm |author=Ieva Puķe |date= 2005. gada 16. jūlijs |work= [[Diena (laikraksts)|Diena]] | url= http://www.diena.lv/arhivs/divsimt-piecdesmit-mirsanas-apliecibu-ik-pa-desmit-minutem-12472877 | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}&lt;/ref&gt;

Daina Skadmane bijusi skolniece Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Jaņa Rozentāla Mazajā mākslas skolā un Rīgas Amatniecības vidusskolā. No 2012. gada Skadmane sāka studēt [[vides māksla|vides mākslu]] Latvijas Mākslas akadēmijā 2. kursā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-boja-gajusi-jauna-talantiga-maksliniece-daina-skadmane-un-vinas-tevs |title=Zolitūdes traģēdijā bojā gājusi jauna, talantīga māksliniece Daina Skadmane un viņas tēvs |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2015-05-21 |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160313040811/http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-boja-gajusi-jauna-talantiga-maksliniece-daina-skadmane-un-vinas-tevs |archivedate=2016-03-13 }}&lt;/ref&gt; bet papildu izglītību ieguva Londonas Starptautiskās izglītības asociācijā (''International Education Society of London''), 2011. gadā iegūstot tās sertifikātu. Jau studiju laikā [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] viņas darbi tika izstādīti dažādās pasaules valstīs.
Daina Skadmane ir autore  mākslas darbam &quot;[[Vēja egle]]&quot; (Egle vējā), (Ziemassvētku eglīte vējā) un vides objektu instalācijai Rīgā, Latvijā.&lt;ref name=&quot;kasjaunslv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/138135/zolitudes-upuru-pieminu-glaba-bojagajusas-makslinieces-dainas-eglite-foto |title=Zolitūdes upuru piemiņu glabā bojāgājušās mākslinieces Dainas eglīte. FOTO |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/latvija/riga/rigu-silda-zolitudes-tragedija-bojagajusas-jaunas-makslinieces-dainas-skadmanes-veja-koks |title=Rīgu silda Zolitūdes traģēdijā bojāgājušās jaunās mākslinieces Dainas Skadmanes Vēja egle |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2015-05-21 |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2014-04-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140423172950/http://www.focus.lv/latvija/riga/rigu-silda-zolitudes-tragedija-bojagajusas-jaunas-makslinieces-dainas-skadmanes-veja-koks }}&lt;/ref&gt;

2013. gadā 21. novembrī kopā ar tēvu Jāni Skadmani gāja bojā [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšanā Rīgā]], Zolitūdē, Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-bojagajuso-personu-pilns-saraksts-pirmo-reizi-oficiala-informacija |title=Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo personu pilns saraksts. Pirmo reizi oficiāla informācija |language={{lv icon}} |publisher=Focus.lv |date=2015-05-21 |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312204227/http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/zolitudes-tragedija-bojagajuso-personu-pilns-saraksts-pirmo-reizi-oficiala-informacija }}&lt;/ref&gt;
Abi apglabāti [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/person/view?id=3066107&amp;dlang=lv#cemetery |title=Daina Skadmane |publisher=Nekropole.info |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
[[Attēls:Skadmane - Art -24.jpg|thumbnail|right|Dainas Skadmanes mākslas darbs tapšanas stadijā Latvijas Mākslas akadēmijā]]
Daina Skadmane kopā ar dvīņu māsu ar mākslu sāka nodarboties 5 gadu vecumā, ar saviem darbiem piedaloties dažādos starptautiskos mākslas konkursos. Viens no ievērojamākajiem dvīņu māsu kopprojektiem bija viņu pirmā personālizstāde „Dvīņu debija”, kas 14 gadu vecumā tika izstādīta [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Starptautiskajā lidostā „Rīga”]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Skadmaņu ģimenes sāpes |author=Laura Vonda |date= 2013. gada 25. decembris |work= [[lsm.lv]] | url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/skadmanju-gjimenes-sapes.a73017/ | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}&lt;/ref&gt; Bijusi arī vairāku personālizstāžu autore.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Tēvu un māsu zaudējušais aicina pieminēt un glabāt labas atmiņas par upuriem |author=[[LETA]] |date= 2013. gada 24. novembris |work= [[NRA]] | url= http://nra.lv/latvija/106594-tevu-un-masu-zaudejusais-aicina-pieminet-un-glabat-labas-atminas-par-upuriem.htm | accessdate= 2015. gada 17. augustā | language= latviski}}&lt;/ref&gt;

Dainas Skadmanes 2003. gada mākslas darbs ''Skyline Christmas'' nokļuva [[Kamilla, Apvienotās Karalistes karaliene konsorte|Apvienotās Karalistes karalienes konsortes Kamillas]] privātajā kolekcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baltictravelcompany.com/blog/index.php/latvia/riga-european-city-of-culture-2014 |title=Riga – European City of Culture 2014 |publisher=Baltictravelcompany.com |date=2014-01-17 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;

Dainas pēdējā vasaras studiju prakse (21.05.2013.—21.06.2013.) Latvijas Mākslas akadēmijā bija projekta ietvaros [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgā]] &quot;Degradētās vides romantika&quot;, kopā ar kursa biedriem tika izstrādāts projekts &quot;Elpa Telpā&quot; un vairākas instalācijas Rankas pienotavā, Jaunpiebalgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lma.lv/?parent=3030 |title=Projektu un notikumu cikls Jaunpiebalgā &quot;Degradētās vides romantika&quot; |publisher=Lma.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305004754/http://lma.lv/?parent=3030 |archivedate=2016-03-05 }}&lt;/ref&gt; Daina Skadmane aktīvi darbojās arī ārpus studiju praksēs, piedaloties [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] dekorāciju noformēšanā un sagatavošanā izrādei &quot;Parīzes Dievmātes katedrāle&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/lv/teatris/par-teatri/arhivs/izrazu-arhivs/parizes-dievmates-katedrale |title=Parīzes Dievmātes katedrāle |publisher=Teatris.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305132013/http://teatris.lv/lv/teatris/par-teatri/arhivs/izrazu-arhivs/parizes-dievmates-katedrale }}&lt;/ref&gt; kā arī praktizējās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] dekorāciju darbnīcā.

=== Veltījums Holokausta liecībām Latvijā ===
[[Attēls:Daina.Skadmane.Izstade.jpg|thumbnail|right|Dainas un Andas Skadmanes mākslas piemiņas izstāde &quot;[[Rīgas geto]]&quot; [[Rīgas dome|Rīgas domē]], 2005. gada 4. jūlijā. Pasākumu atklāj Rīgas Domes priekšsēdētājs [[Aivars Aksenoks]].]]
Daina Skadmane kopā ar dvīņu māsu 13 gadu vecumā uzsāka veidot unikālu mākslas veltījumu Latvijas sabiedrībai,&lt;ref name=&quot;dienalv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/divsimt-piecdesmit-mirsanas-apliecibu-ik-pa-desmit-minutem-12472877 |title=Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm |publisher=Diena.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Riga Ghetto Museum |url=http://lv.rgm.lv/house_registers/ |title=House registers of Riga Ghetto |publisher=Lv.rgm.lv |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; pateicoties Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotājai [[Tamāra Zitcere|Tamārai Zitcerei]] (1947—2014),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/vina/personiba-un-brivais-laiks/personiba/tamara-zitcere.d?id=22399071 |title=Tamāra Zitcere |publisher=Delfi.lv |date=2008-11-15 |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; kura pētīja [[Rīgas geto]] un katastrofas vēsturi un nodeva savas zināšanas tālāk skolēniem. Liela daļa mākslas darbu ir unikāli, jo tie tapuši uz 60—80 gadus veciem papīriem, ļaujot tuvāk pietuvoties laika posmam pirms [[Holokausts|Holokausta]] un laika posmam [[Holokausts Latvijā]].&lt;ref name=&quot;dienalv&quot;/&gt; 2005. gadā abu dvīņu māsu mākslas darbi tika izstādīti izstādē &quot;Rīgas geto&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=LETA |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/ratsnama-rigas-geto-majas/310444 |title=Rātsnamā: Rīgas geto mājas |publisher=Apollo.tvnet.lv |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Viens no spilgtākajiem notikumiem Dainas mākslinieciskajā darbībā bija sadarbība ar Krievijas dokumentālo filmu režisoru [[Vladimirs Molčanovs|Vladimiru Molčanovu]], kurš Dainas un viņas dvīņu māsas darbus filmēja savā starptautiskajā dokumentālajā filmā &quot;Rīgas geto melodijas&quot; 2006 (angliski ''Melodies of the Riga ghetto'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.subbota.com/2014/11/21/zolitude-god-spustja/ |title=Золитуде. Год спустя… |publisher=Subbota.com |date= |accessdate=2015-10-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Levitov |first=Maria |url=http://www.jta.org/2006/12/21/news-opinion/world/heroic-flight-attendant-wins-russian-jewish-award |title=Heroic flight attendant wins Russian Jewish award |publisher=Jta.org |date=2006-12-21 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;
2005. gada Mākslas piemiņas izstāde [[Žanis Lipke|Žanim Lipkem]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu drāmas teātrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/theatre/krievu-dramas-teatri-top-tris-jauni-projekti.d?id=10588765 |title=Krievu drāmas teātrī top trīs jauni projekti |publisher=Delfi.lv |date=2005-03-10 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://baznica.info/article/chas-den-rozhdeniya-pravednika/ |title=Час: День рождения праведника &amp;#124; Межконфессиональный портал |language={{ru icon}} |publisher=Baznica.info |date= |accessdate=2015-10-27 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2005. gada Mākslas darbi — veltījums Holokausta liecībām Latvijā tika izstādīti arī izglītojošā vēstures izstādē &quot;Rīgas geto&quot; Rīgas domē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://baznica.info/article/chas-den-rozhdeniya-pravednika/ |title=Час: День рождения праведника |language={{ru icon}} |publisher=Baznica.info |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Vairāki Dainas darbi un to kopijas ir aizceļojuši uz dažādiem pasaules mākslas, kultūras un piemiņas centriem ASV, Izraēlā, Čehijā, Krievijā un Vācijā. Divi no Dainas mākslas darbiem atrodas Krievijas dokumentālo filmu režisora Vladimira Molčanova privātajā kolekcijā Krievijā. Divi no dvīņu māsu mākslas darbiem &quot;''Landscape scene''&quot; 2006&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418335 |title=Detail - Howard Gotlieb Archival Research Center |publisher=Hgar-srv3.bu.edu |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306005337/http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418335 }}&lt;/ref&gt; un &quot;Rumbula&quot; 2003&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418334 |title=Detail - Howard Gotlieb Archival Research Center |publisher=Hgar-srv3.bu.edu |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2017-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171006212408/http://hgar-srv3.bu.edu/web/elie-wiesel/search/detail?id=418334 }}&lt;/ref&gt; atrodas pasaules pazīstamā Holokaustā izdzīvojušā Nobela miera prēmijas laureāta, ebreju izcelsmes amerikāņu rakstnieka Eli Vīzela (''Elie Wiesel'') Arhīvā, Hovarda Gotliba Arhīva Izpētes centrā, Bostonas Universitātē ASV (The Elie Wiesel Archive, Howard Gotlieb Archival Research Centre, Boston University, US), kurā glabājas arī dažādas liecības no tādiem pasaules pazīstamiem cilvēkiem kā [[Beta Deivisa]], [[Džīns Kellijs]], [[Mārtins Luters Kings]], Einstein Papers projects u.c.

==== Mākslas darbi grāmatā &quot;Es izdzīvoju Rumbulā&quot; ====
2015. gadā Dainas Skadmanes un viņas dvīņu māsas Andas mākslas darbi — veltījums [[Holokausts Latvijā|Holokausta]] liecībām Latvijā tika iekļauti Frīdas Mihelsones (''Frida Michelson'') biogrāfiskajā liecību grāmatā &quot;Es izdzīvoju Rumbulā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ludza.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=101127 |title=Katalogs |publisher=Ludza.biblioteka.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archive-date=2025-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250221144304/https://ludza.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=101127 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;http://dom.lndb.lv/data/obj/file/253483.pdf&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://embassies.gov.il/riga/NewsAndEvents/Pages/Starptautisk%C4%81-Holokausta-piemi%C5%86as-diena.aspx|title=Starptautiskā Holokausta piemiņas diena|website=embassies.gov.il|access-date={{dat|2024|09|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124074616/https://embassies.gov.il/riga/NewsAndEvents/Pages/Starptautisk%C4%81-Holokausta-piemi%C5%86as-diena.aspx}}&lt;/ref&gt; Grāmatā tika iekļauti četri mākslas darbi, Dainas Skadmanes ievērību guvušais mākslas darbs &quot;Pēdējais skatiens&quot;, Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2003. gads), &quot;Frīda&quot;, Grafika (2004. gads), &quot;Rumbula&quot;, Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2004. gads) un Andas Skadmanes mākslas darbs &quot;Bezizeja&quot;, Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2004. gads).

Atzīmējot Starptautisko [[Holokausts Latvijā|Holokausta]] upuru piemiņas dienu, 2015. gada 27. janvārī notika Frīdas Mihelsones grāmatas &quot;Es izdzīvoju Rumbulā&quot; (latviešu val.) atvēršana. Frīda Mihelsone ir viena no retajām izdzīvojušajām aculieciniecēm par drausmīgajiem [[Masu slepkavības Rumbulā|Rumbulas]] notikumiem, kad 1941. gada 30. novembra un 8. decembra akcijās tika iznīcināti 25 tūkstoši ebreju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/44493-holocaust-victims-commemorated-across-the-world |title=Latest News - MFA of Latvia |publisher=Mfa.gov.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archive-date=2015-08-01 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150801154056/http://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/44493-holocaust-victims-commemorated-across-the-world }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/zinas/t/31600/ |title=Izdota latviešu valodā Frīdas Mihelsones grāmata &quot;Es izdzīvoju Rumbulā&quot; - Latvijas Universitāte |publisher=Lu.lv |date= |accessdate=2015-10-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150225005206/http://www.lu.lv/zinas/t/31600/ |archivedate=2015-02-25 }}&lt;/ref&gt;

&lt;center&gt;&lt;gallery widths=110 heights=110 caption=&quot;Mākslas darbi [[Holokausts Latvijā|Holokausta liecībām Latvijā]]&quot;&gt;
Attēls:Pedejais skatiens, Daina Skadmane.jpg|&quot;Pēdējais skatiens&quot;, Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2003) 
Attēls:Ebreju zens, Rigas geto, Daina Skadmane.jpg|&quot;Ebreju zēns&quot;, Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2003) 
Attēls:Frida, Daina Skadmane.jpg|&quot;Frīda&quot;, Grafika (2004) 
Attēls:Rumbulas geto, Daina Skadmane.jpg|&quot;[[Masu slepkavības Rumbulā]]&quot;, Grafika (2003) 
Attēls:Cela uz geto, Daina Skadmane.jpg|&quot;Ceļā uz geto&quot;, Grafika (2004) 
Attēls:Rigas geto, Daina Skadmane.jpg|&quot;[[Rīgas geto]]&quot;, Akvarelis (2004) 
Attēls:Skatiens, Rīgas geto. Daina Skadmane.png|&quot;Skatiens, Rīgas geto&quot;, Akvarelis (2003) 
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

=== Vēja egle ===
[[Attēls:Daina Skadmane - veja egle Riga.jpg|thumb|right|Dainas Skadmane mākslas vides objekts &quot;[[Vēja egle]]&quot; blakus Latvijas Mākslas akadēmijai, 2015. gada decembris Rīga.]]
{{pamatraksts|Vēja egle}}
2013. gada 6. decembrī festivāla &quot;Ziemassvētku egļu ceļš&quot; ietvaros pie [[Rīgas Kongresu nams|Kongresu nama]] [[Kronvalda parks|Kronvalda parkā]] tika izstādīta Dainas Skadmanes &quot;[[Vēja egle]]&quot;.&lt;ref name=&quot;kasjaunslv&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Автор: Dinara |url=http://www.brivibasgatve.eu/2014/01/christmas-tree-festival-part-iii.html |title=Life's A Journey Not A Destination: Christmas Tree Festival - 2013. Part III |publisher=Brivibasgatve.eu |date= |accessdate=2015-08-31 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=11. decembris 2013, 18:18 |url=http://nra.lv/foto/riga/1966-zolitude-boja-gajusas-makslinieces-veidota-veja-egle.htm?cp=2 |title=Zolitūdē bojā gājušās mākslinieces veidotā &quot;Vēja egle&quot; - Foto |publisher=nra.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji Dainas veidoto egli bija paredzēts novietot netālu no [[VEF Kultūras pils]], taču, ņemot vērā notikušo traģēdiju, tika nolemts to novietot Kronvalda parkā, netālu no mākslinieces augstskolas, lai viņas veidotā mākslas instalācija kalpotu kā piemiņas vieta Dainas un citu [[Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijā]] bojā gājušo piemiņai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Ziņu aģentūra LETA |url=http://nra.lv/latvija/riga/107360-pie-kongresu-nama-bus-izstadita-zolitude-boja-gajusas-makslinieces-radita-veja-egle.htm |title=Pie kongresu nama būs izstādīta Zolitūdē bojā gājušās mākslinieces radītā &quot;Vēja egle&quot; - Rīgā |publisher=nra.lv |date=5. decembris 2013 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt; Vides objekts izveidots pēc Dainas radītajām skicēm. Egli veidoja autores izvēlētā kompānija — SIA ''Reverb Scenery Production''.
&quot;Vēja egle&quot; no dažādiem skatu punktiem izskatās atšķirīgi, apejot tai apkārt, var notvert mirkli, kad sakarinātās sudrabainās bumbas veido egles siluetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/eglu-parade/ |title=Egļu parāde |publisher=La.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;

==== Ziemassvētku apsveikuma kartīte ====
[[Latvijas Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] iekļāva &quot;Vēja egles&quot; skici savā Ziemassvētku apsveikumu kartītē. Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums Ziemassvētkos tika izsūtīts citu valsu vadītājiem un Latvijas sabiedrotajiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=SIA Latelekom |url=http://president.lv/pk/content/?cat_id=605&amp;art_id=21632 |title=Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa |publisher=President.lv |date=2013-12-23 |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160312133515/http://president.lv/pk/content?art_id=21632&amp;cat_id=605 |archivedate=2016-03-12 }}&lt;/ref&gt; Ziemassvētku apsveikums &quot;Vēja egle&quot; tika ierindots 2013. gada laikraksta ''[[The Daily Telegraph|Telegraph]]'' valstu vadītāju Ziemassvētku apsveikumu apskatā.

Latvijas Valsts prezidenta Ziemassvētku apsveikums &quot;Vēja egle&quot; tika izvietots arī [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidenta]] [[Tomass Hendriks Ilvess|Tomasa Hendrika Ilvesa]] ārvalstu vadītāju Ziemassvētku apsveikumu apskatā &quot;''Selection of Christmas cards sent to President Ilves''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://president.ee/en/media/images/collection_id-2761.html |title=Selection of Christmas cards sent to President Ilves |publisher=President.ee |date= |accessdate=2015-08-31 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305214221/https://president.ee/en/media/images/collection_id-2761.html |archivedate=2016-03-05 }}&lt;/ref&gt;

==== Latvijas Pasta piemiņas aploksne ====
Atsaucoties biedrības Zolitūde 21.11. lūgumam, [[Latvijas Pasts]] izdeva speciālu aploksni, kas veltīta Zolitūdes traģēdijas piemiņai un kuras dizainā izmantots traģēdijā bojāgājušās Dainas Skadmanes &quot;Vēja egles&quot; dizaina motīvs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/filatelijas_zinas/2331-latvijas-pasts-izdod-specialu-aploksni-pieminot-zolitudes-tragediju |title=Latvijas Pasts izdod speciālu aploksni, pieminot Zolitūdes traģēdiju |publisher=Pasts.lv |date=2014-11-13 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Lattelecom Technology |url=http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=533&amp;art_id=4621 |title=Nozares ziņas |publisher=Sam.gov.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-03-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306162536/http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=533&amp;art_id=4621 }}&lt;/ref&gt; Speciālās aploksnes un zīmoga autore ir [[Anda Skadmane]], aploksne izdota 800 eksemplāru tirāžā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://valmieraszinas.lv/pieminot-maxima-tragediju-izdod-specialu-aploksni-ar-bojagajusas-darba-fragmentu/ |title=Pieminot &quot;Maxima&quot; traģēdiju, izdod speciālu aploksni ar bojāgājušās darba fragmentu |publisher=Valmieraszinas.lv |date=2014-11-13 |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/170832/latvijas-pasts-izdod-zolitudes-tragedijai-veltitu-aploksni |title=Latvijas Pasts izdod Zolitūdes traģēdijai veltītu aploksni |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2015-08-31}}&lt;/ref&gt;
Aploksne un zīmogs tika atklāts 2014. gadā 20. novembrī Latvijas Pasta centrā &quot;Sakta&quot;, piedaloties traģiskajā nelaimē bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.radioswh.lv/2014/11/ar-vairakiem-pasakumiem-piemines-zolitudes-tragedijas-upurus/ |title=Ar vairākiem pasākumiem pieminēs Zolitūdes traģēdijas upurus &amp;#124; Radio SWH |publisher=Radioswh.lv |date= |accessdate=2015-08-31 |archive-date=2016-06-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160610130751/http://www.radioswh.lv/2014/11/ar-vairakiem-pasakumiem-piemines-zolitudes-tragedijas-upurus/ }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180812233439/http://dainaskadmane.org/ Oficiālā mājas lapa]
* [https://www.flickr.com/photos/127597795@N08/ Ieskats dažos Dainas Skadmanes mākslas darbos]
* [https://web.archive.org/web/20151127071034/http://atceries.lsm.lv/#36 Piemiņas informācija par Dainu Skadmani, Latvijas Sabiedriskie mediji]
* [https://web.archive.org/web/20151127071034/http://atceries.lsm.lv/#37 Piemiņas informācija par Dainas Skadmanes tēvu Jāni Skadmani, Latvijas Sabiedriskie mediji]
* [http://nekropole.info/lv/person/view?id=3066107&amp;dlang=lv ''Nekropole.info'' informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150316004209/http://nekropole.info/lv/person/view?id=3066107&amp;dlang=lv |date={{dat|2015|03|16||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:Skadmane, Daina}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2013. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Latviešu grafiķi]]
[[Kategorija:Lielveikala &quot;Maxima&quot; sagrūšana Rīgā]]</text>
      <sha1>ekghmitssyl66x9q95bdrppn8sadcet</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Vancovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>296542</id>
    <revision>
      <id>4510715</id>
      <parentid>3687369</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:34:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45769-09</username>
        <id>149369</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par darbu Tele2.</comment>
      <origin>4510715</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1963" sha1="m2bwous18tc2l7we2dusgwayw1sa8gu" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{atsauces+}}
'''Valdis Vancovičs''' (dzimis [[1968. gads|1968]]. gadā 24. jūnijā, [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Tele2]] Latvijā valdes priekšsēdētājs.

== Izglītība ==
Vidējo izglītību 1986. gadā ieguvis [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]]. 1996. gadā ieguva Inženierzinātņu maģistra (''M.Sc.'') grādu telekomunikācijās [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]]. 2003. gadā ar izcilību absolvēja ''IEDC Bled School of Management'', Slovēnijā, iegūstot uzņēmumu augstākās vadības starptautisko MBA grādu.

== Karjera ==
Profesionālās karjeras sākums bija Latvijas Valdības sakaru centrā 1992. gadā. No 1994. gada līdz 2009. gadam ieņēmis dažādus vadošus amatus [[Lattelecom]], tajā skaitā bijis galvenais tehniskais direktors, valdes loceklis un izpilddirektora vietnieks. 2003. un 2004. gadā bijis [[LMT]] Padomes loceklis, pārstāvot [[Lattelecom]] daļas šajā uzņēmumā.
 
No 2010. gadam līdz 2025. gadam ir [[Tele2]] Latvijā valdes priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8359604/tele2-valdes-priekssedetajs-nolemis-atstat-amatu|title=&quot;Tele2&quot; valdes priekšsēdētājs nolēmis atstāt amatu|website=Nozares|access-date=2026-08-21|date=2025-11-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Darbojas sabiedriskajās organizācijās — kā valdes loceklis Latvijas Telekomunikāciju asociācijā un kā valdes priekšsēdētājs sporta burāšanas biedrībā “Rīgas jahtklubs”.
 
Viņš ir uzstājies un vadījis starptautiskas telekomunikāciju biznesa konferences, kā arī lasījis lekcijas par uzņēmumu vadību un attīstību Direktoru skolā. Ir vairāku nozares publikāciju autors. 2013. gadā laikraksta “Dienas Bizness” aptaujā iekļuvis Latvijas efektīvāko vadītāju topā.

{{DEFAULTSORT:Vancovičs, Valdis}}

[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>m2bwous18tc2l7we2dusgwayw1sa8gu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bramberga (uzvārds)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>299692</id>
    <revision>
      <id>4510430</id>
      <parentid>3976256</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:36:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1123" sha1="5qkj0vt1whid2b4rzef8h1t0kn34ddd" xml:space="preserve">'''Bramberga''' (vīriešu dzimtē [[Brambergs]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]].

Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Elvīra Bramberga]] (1902—1979) — Latvijas aktrise.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Elvira-Bramberga|title=Elvīra Bramberga|website=timenote.info|access-date=2022-10-23|language=lv|archive-date=2022-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20221023113045/https://timenote.info/lv/Elvira-Bramberga}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/25992-dziesmuspelu-princesite-aktrise-elvira-bramberga|title=Dziesmuspēļu princesīte. Aktrise Elvīra Bramberga|last=|first=|publisher=Ogres Vēstis|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-10-23|date=2021-07-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* [[Velta Bramberga]] (1921—2012) — Latvijas ārste.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/aktualitates/profesorei-veltai-brambergai-100|title=Profesorei Veltai Brambergai – 100|website=RSU|access-date=2022-10-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Bramberga]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>5qkj0vt1whid2b4rzef8h1t0kn34ddd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvards Steihens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300007</id>
    <revision>
      <id>4510705</id>
      <parentid>4359297</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:04:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10370" sha1="jgb2yq523eyjwf7c0j7y3v3qpw57qtx" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Edvards Steihens
|     vārds_orig = ''Edward Steichen''
|         attēls = Edward Steichen.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Edvards Steihens 1901. gadā (autors [[Freds Holands Dejs]]) 
|        dz_gads = 1879
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = Bivanža, [[Luksemburga]]
|         m_gads = 1973
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 25
|        m_vieta = Vestredinga, [[Konektikuta]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|   nodarbošanās = Fotogrāfs, gleznotājs
|        dzimums = Vīrietis
}}

'''Edvards Steihens''' ({{val|en|Edward Jean Steichen}}; dzimis {{dat|1879|03|27}}, miris {{dat|1973|03|25}}) bija [[gleznotājs]], [[fotogrāfs]], mākslas galerijas un muzeja kurators. Steihens bija [[Piktoriālisms|piktoriālisma]], [[Simbolisms|simbolisma]] un [[Modernisms|modernisma]] pārstāvis, slavenību portretists, [[Reklāma|reklāmu]] un dokumentālo [[Fotogrāfija|fotogrāfiju]] autors.

Steihens dzimis [[Luksemburga|Luksemburgā]], divu gadu vecumā kopā ar ģimeni emigrējis uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1894. gadā, 15 gadu vecumā Steihens uzsāka [[litogrāfija]]s mācības. Viņš arī zīmēja un gleznoja, sāka interesēties par fotogrāfēšanu. No 1903. līdz 1917. gadam kā fotogrāfs darbojās [[Alfrēds Štiglics|Alfrēda Štiglica]] (1864–1946) fotogrāfiju žurnālā ''Camera Work''. Kopā ar Štiglicu darbojās arī mākslas galerijā &quot;[[291 (galerija)|291]]&quot;, kurā tika rīkotas fotogrāfiju izstādes.

Steihena uzņemtās fotogrāfijas 1911. gadā [[Žurnāls|žurnālam]] ''[[Art et Décoration]]'' tiek uzskatītas par pirmajām mūsdienu [[mode]]s fotogrāfijām. No 1923. līdz 1938. gadam Steihens bija žurnālu ''[[Vogue]]'' un ''[[Vanity Fair]]'' galvenais fotogrāfs. Šajā laikā Steihens tika uzskatīts par pazīstamāko un labāk atalgoto fotogrāfu pasaulē. 1944. gadā Steihens uzņēma dokumentālo filmu ''[[The Fighting Lady]]'', kas saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā dokumentālā filma]].

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Steihens kļuva par Fotogrāfiju nodaļas direktoru [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs|Ņujorkas Modernās mākslas muzejā]], kur strādāja līdz 1962. gadam. Steihens bija fotoizstādes &quot;[[Cilvēku dzimta]]&quot; (''The Family of Man'', 1955) veidotājs un kurators.

== Biogrāfija ==
Edvards Steihens piedzima 1879. gada 27. martā Bivanžā ({{val|lb|Béiweng}}), [[Luksemburga|Luksemburgā]]. Žana Pjēra un Marijas Kempas Steihenas [[Ģimene|ģimenē]]. 1880. gadā Žans Pjērs Steihens emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 1881. gadā viņam sekoja sieva ar dēlu Edvardu. Ģimene apmetās [[Čikāga|Čikāgā]]. 1889. gadā, kad Edvardam bija 10 gadu, ģimene pārcēlās uz [[Milvoki]]. 
15 gadu  vecumā Steihens uzsāka savu karjeru kā māceklis vietējā [[litogrāfija]]s uzņēmumā ''American Fine Art Company of Milwaukee''&lt;ref name=&quot;arterritory.com&quot;&gt;Evita Goze. 10 pavērsieni Edvarda Steihena dzīvē [http://arterritory.com/lv/teksti/raksti/4781-10_paversieni_edvarda_steihena_dzive] Skatīts: 27.11.2015.&lt;/ref&gt; Pēc darba viņš zīmēja, skicēja un mācījās gleznot.&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;&gt;John Szarkowski. Edward Steichen, American photographer [http://www.britannica.com/biography/Edward-Steichen] Skatīts: 27.11.2015.&lt;/ref&gt; Savu pirmo [[Fotoaparāts|fotoaparātu]] — lietotu ''[[Kodak]]'' ražotu fotoaparātu, — viņš iegādājās 1895. gadā veikalā netālu no savas darba vietas.&lt;ref&gt;Professional Photographers of America. Edward Steichen [http://www.iphf.org/hall-of-fame/edward-steichen/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924035925/http://www.iphf.org/hall-of-fame/edward-steichen/ |date={{dat|2015|09|24||bez}} }} Skatīts:27.11.2015.&lt;/ref&gt;

1900. gadā Steihens [[naturalizācija]]s kārtībā kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Pilsonība|pilsoni]].&lt;ref&gt;International Centre of Photography. Edward Steichen [http://www.icp.org/browse/archive/constituents/edward-steichen?all/all/all/all/0] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180715123108/https://www.icp.org/browse/archive/constituents/edward-steichen?all/all/all/all/0 |date={{dat|2018|07|15||bez}} }} Skatīts: 27.11.2015.&lt;/ref&gt;

1903. gadā Steihens [[Laulība|salaulājās]] ar Klēru Smitu (''Clara Smith''). Viņiem bija divas meitas Keita un Mērija. 1922. gadā Klēra un Edvards [[Šķiršanās|izšķīrās]]. 1923. gadā Steihens apprecējās ar Danu Desboro Gloveri, ar ko nodzīvoja līdz 1957. gadam, kad viņa mira no [[leikēmija]]s. 1960. gadā, kad Edvardam Steihenam bija 80 gadu, viņš salaulājās ar Džoenu Tobu, ar ko nodzīvoja kopā līdz savai nāves 1973. gadā 93 gadu vecumā. Savukārt Džoena nodzīvoja līdz 2010. gadam, kad nomira 77 gadu vecumā.&lt;ref&gt;william Grimes. Joanna Steichen, Photographer’s Wife and Aide, Dies at 77 [http://www.nytimes.com/2010/08/07/arts/design/07steichen.html?_r=0] Skatīts: 27.11.2015.&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Eugene, Stieglitz, Kühn and Steichen Admiring the Work of Eugene.jpg|thumb|&lt;small&gt;No kreisās uz labo:&lt;/small&gt; Jūdžins, Štiglics, Kūns un Steihens apskata Jūdžina darbu (autors Frenks Jūdžins, 1907)]]
== Sadarbība ar Štiglicu ==
Steihens uzsāka savu sadarbību ar [[Alfrēds Štiglics|Alfrēdu Štiglicu]] (''Alfred Stieglitz'') 1900. gadā. Pirmo reizi satiekoties, Štiglics no Steihena iegādājās trīs fotografijas, katru par 5 [[Dolārs|dolāriem]].&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;/&gt; Vēlāk Steihens veidoja [[Dizains|dizainu]] Štiglica [[Žurnāls|žurnālam]] ''Camera Work'', tajā visbiežāk reproducēja tieši Steihena darbus - vairāk kā 70 reizes.&lt;ref&gt;Professional Photographers of America. Edward Steichen [http://www.iphf.org/hall-of-fame/edward-steichen/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924035925/http://www.iphf.org/hall-of-fame/edward-steichen/ |date={{dat|2015|09|24||bez}} }} Skatīts: 27.11.2015.&lt;/ref&gt; 1904. gadā Steihens sāka eksperimentēt ar krāsu fotogrāfiju, viens no pirmajiem ASV izmantoja [[autohromais process|autohromo procesu]] (''Autochrome Lumière''). 1905. gadā Štiglics kopā ar Steihenu [[Ņujorka|Ņujorkā]] atvēra ''Little Galleries of the Photo-Secession'', kura vēlāk kļuva pazīstama kā mākslas galerija &quot;[[291 (galerija)|291]]&quot;.&lt;ref name=&quot;fotokvartals.lv&quot;&gt;Laima Vainiņa. Edvarda Steihena dažādās sejas [http://fotokvartals.lv/2015/06/25/edvarda-steihena-dazadas-sejas/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052814/http://fotokvartals.lv/2015/06/25/edvarda-steihena-dazadas-sejas/ |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} Skatīts: 27.11.2015.&lt;/ref&gt; 
Šī sadarbība beidzās, jo viņu viedokļi par [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]] nesakrita. 25 gadus viņi viens ar otru nekontaktējās.&lt;ref&gt;United States History. Edward Steichen [http://www.u-s-history.com/pages/h3789.html] Skatīts: 27.11.2015.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Steichen-SelfPortrait1903.jpg|thumb|Steihena pašportrets, 1903. gads]]
== Steihena pazīstamākie darbi ==
20. gadsimta sākumā Steihens veidojis slavenu cilvēku fotoportretus. Starp tiem ir tādi kā [[Ogists Rodēns]], [[Anatols Franss]], [[Džordžs Bernards Šovs]], [[Dž. P. Morgans]], [[Rihards Štrauss]], [[Anrī Matiss]] un daudzi citi.

Attēlu &quot;[[The Pond—Moonlight|Ezers mēness gaismā]]&quot; (''The Pond—Moonlight'') Steihens uzņēma 1904. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]], netālu no sava [[Draugs|drauga]], [[māksla]]s kritiķa [[Čārlzs Kafins|Čārlza Kafina]] (''Charles Henry Caffin'') mājas. Viens no Steihena iecienītākajiem motīviem līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] bija mežs mēnessgaismā vai krēslā, gan fotogrāfijā, gan glezniecībā.&lt;ref name=&quot;arterritory.com&quot;/&gt; 2006. gadā šo attēlu pārdeva izsolē par 2,9 [[Miljons|miljoniem]] dolāru.&lt;ref name=&quot;fotokvartals.lv&quot;/&gt;
[[Attēls:ThePondMoonlight.jpg|thumb|&quot;Ezers mēness gaismā&quot;, 1904. gads]]
1911. gadā Steihenu uzrunāja modes žurnālu īpašnieks [[Lisjēns Vogels]] (''Lucien Vogel''), aicinot modes fotogrāfijas pārvērst par mākslu. Steihens sāka fotogrāfēt franču modes mākslinieka [[Pols Puare|Pola Puare]] (''Paul Poiret'') tērpus, kas tika publicēti žurnālā ''[[Art et Décoration]]''.

Pirmā pasaules kara laikā Steihens vadīja fotogrāfu nodaļu Amerikas Ekspedīcijas spēkos, uzņēma [[kara fotogrāfija]]s. Pēc kara Steihens atgriezās pie modes fotogrāfijas. Starp viņa pazīstamākajiem darbiem ir 1928. gadā uzņemtais aktrises [[Grēta Garbo|Grētas Garbo]] attēls.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Steihens bija ASV Jūras aviācijas Fotogrāfijas nodaļas direktors. Viņa kara dokumentālā filma ''[[The Fighting Lady]]'' (1944) ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā dokumentālā filma]].

Pēc kara Steihens kļuva par Fotogrāfiju nodaļas direktoru [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs|Ņujorkas Modernās mākslas muzejā]], kur nostrādāja līdz pat 1962. gadam. Viens no nozīmīgākajiem Steihena darbiem bija fotoizstādes &quot;[[Cilvēku dzimta]]&quot; (''The Family of Man'', 1955) izveidošana. Izstāde sastāvēja no vairāk nekā 500 fotogrāfijām, atlasītām no 68 valstīm. Izstādes fotogrāfijas parāda cilvēkus, notikumus un emocijas, sekojot cauri visiem cilvēka dzīves posmiem, no piedzimšanas līdz nāvei. Steihens novēlēja šo izstādi savai dzimtajai [[Luksemburga]]i. Tā atrodas [[Klervo]] pilsētā, Luksemburgas ziemeļos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.steichencollections.lu/|title=The Steichen Collections|publisher=steichencollections.lu|access-date={{dat|2015|11|29||bez}}|archive-date={{dat|2015|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151128124303/http://www.steichencollections.lu/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.moma.org/learn/resources/archives/EAD/steichenf The Edward Steichen Archive in The Museum of Modern Art Archives]
{{aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Steihens, Edvards}}
[[Kategorija:Amerikāņu fotogrāfi]]</text>
      <sha1>jgb2yq523eyjwf7c0j7y3v3qpw57qtx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolā Flamels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>301594</id>
    <revision>
      <id>4510626</id>
      <parentid>4337046</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:24:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10640" sha1="hr0sxe2zr8bqwild2cbofm848lituhc" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Nikolā Flamels
|     vārds_orig = ''Nicolas Flamel''
|         attēls = Nicolas Flamel Histoire critique.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = ap [[1330. gads|1330. gadu]]
|       dz_vieta = {{vieta|Francija|Pontuāza}}
|         m_gads = 1418
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 22
|        m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[franči|francūzis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = 
|        zinātne = [[alķīmija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Nikolā Flamels''' ({{val|fr|Nicolas Flamel}}; dzimis ap [[1330. gads|1330. gadu]], miris {{dat|1418|3|22}}) bija [[Francija|franču]] [[Rokraksts|manuskriptu]] pārrakstītājs un tirgotājs. 17. gadsimtā izplatījās leģendas, kas viņam piedēvēja [[Alķīmija|alķīmiķa]] darbību, saistītu ar [[filozofu akmens]] un [[Dzīvības eliksīrs|dzīvības eliksīra]] atklāšanu, sasniedzot [[Nemirstība|nemirstību]]. Saskaņā ar aprakstu, ko Flamelam piedēvēja 200 gadus pēc nāves, viņš alķīmijas noslēpumus apguvis no mūžīgā [[Klejojošais ebrejs|Klejojošā ebreja]], kad bija ceļā uz [[Santjago de Kompostela|Santjago de Kompostelu]]. Flamela tēls ir aprakstīts daudzos literāros darbos.

== Biogrāfija ==
Nikolā Flamels piedzima ap 1330. gadu, netālu no Pontuaza pilsētas nabadzīgā ģimenē. Tiek uzskatīts, ka Flamela vecāki gāja bojā, kad viņš vēl bija jauns. Pēc vecāku nāves Nikolā pārcēlās uz [[Parīze|Parīzi]] un sāka strādāt par publisko pārrakstītāju.

1368. gadā Nikolā Flamels apprecēja atraitni, kas no savām iepriekšējām divām laulībām bija mantojusi ievērojamu bagātību. Abi bija [[Romas Katoļu baznīca|katoļticīgi]], apmaksāja vairāku skulptūru uzstādīšanu baznīcās, bija [[Filantropija|filantropi]]. Flamels nomāja divas darbnīcas: vienu sev, otru — saviem palīgiem un kopētājiem. Viss laulāto īpašums tika uzskatīts par kopīgu. 1382. gadā Flamels dažu mēnešu lakā kļuva par 30 mājokļu un zemes gabalu īpašnieku. Sieva nomira 1397. gadā, atstājot Flamelam mantojumu. Vecumdienās Nikolā Flamels bija [[mecenāts]], dibināja fondus, ieguldīja [[Nauda|naudu]] [[māksla]]s attīstībā, finansēja kapliču un [[Slimnīca|slimnīcu]] celtniecību.

Flamels nomira 1418. gadā. Līdz 1789. gadam slimnīca katru gadu īstenoja procesiju San-Žak-la-Bušeri baznīcā, lai aizlūgtu par Nikolā Flamela dvēseli. Dzīves gaitā Nikolā Flamels īstenoja 40 nozīmīgus ziedojumus slimnīcas labā.

Parīzē saglabājusies Nikolā Flamela māja, kura tika uzcelta 1407. gadā, tagad tā skaitās visvecākā māja [[Parīze|Parīzē]] (''Rue de Montmorency, 51.'' metro stacija ''Rambuteau'').
[[Attēls:House of Nicolas Flamel, Paris June 2005.jpg|right|thumb|Nikolā Flamela māja (1407) ir saglabājusies līdz mūsdienām, tā tiek uzskatīta par visvecāko ēku [[Parīze|Parīzē]]]]

== Flamelam piedēvētā alķīmiķa darbība ==
Pēc tam, kad 1357. gadā Flamels kļuva par grāmatu veikala īpašnieku, viņš nopirka [[Papiruss|papirusu]], kurš ir zināms kā Jūdejas Abrahama grāmata. 20 gadu laikā viņš mēģināja atrast &quot;paslēpto jēgu&quot; šajā grāmatā, daļa no kuras bija uzrakstīta [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]. Lai iztulkotu grāmatas pirmo daļu, viņš kā svētceļnieks apmeklēja [[Spānija|spāņu]] [[Ebreji|ebreju]] kopienas (tajā laikā [[ebreji]] nevarēja dzīvot [[Francija|Francijā]]). Vēlāk parādījās [[mīts]], ka Nikolā Flamels uzzinājis patiesību par [[filozofu akmens]] būtību.

Pirms savas nāves 1418. gadā Flamels nopirka sev vietu San-Žak-la-Bušeri baznīcas kapsētā. Tā kā viņam nebija bērnu, visu savu īpašumu viņš atstāja baznīcai. Pēc viņa nāves parādījās leģenda par to, ka Flamels paredzējis savu nāvi un rūpīgi gatavojies tai. Pieļāva, ka bēres bijušas fiktīvas, bet Flamels ar savu sievu pazudis. Leģendai parādījās turpinājums, un ļoti bieži cilvēki stāstīja, ka satikuši Flamelu ar sievu pēc viņu nāves, piemēram, 1761. gadā Parīzes operā.

1624. gadā angļu valodā tika publicēts Flamela darbs &quot;Dievišķa akmens, saukta Filozofu akmens, slepenais apraksts&quot;.

== Pēc nāves ==
Divus gadsimtus pēc Flamela nāves viņa kaps tika atvērts, tomēr viņa zārks bija tukšs.{{nepieciešama atsauce}}

17. gadsimta ceļotājs [[Pols Luka]] stāstīja par savādu notikumu savā dzīvē. Reiz, staigājot dārzā netālu no [[mošeja]]s [[Bursa]]s pilsētā (mūsdienās [[Turcija]]s teritorijā), viņš esot saticis cilvēku, kurš apgalvojis, ka ir viens no labākajiem Flamela un viņa sievas draugiem. Pēdējo reizi ar Flamelu viņš esot saticies [[Indija|Indijā]] ne senāk kā pirms trim mēnešiem. Pēc šī cilvēka vārdiem Flamels un viņa sieva inscenējuši savu nāvi un aizbēguši uz [[Šveice|Šveici]]. Ja viņa vārdi būtu patiesi, tad tobrīd Nikolā Flamelam būtu jau 300 gadu.

18. gadsimta vecais priesteris Sir Morsels apgalvoja, ka redzējis Nikolā Flamelu strādājam pazemes laboratorijā [[Parīze|Parīzē]]. Pēc viņa vārdiem, laboratorija bija atdalīta no apkārtējās pasaules ar septiņām durvīm.

1761. gadā Flamelu ar sievu it kā redzēja Parīzes operā. Pēc baumām, kopā ar viņiem esot bijis viņu dēls, kurš piedzimis [[Indija|Indijā.]]

1818. gadā pa [[Parīze|Parīzi]] klīda cilvēks, kurš sauca sevi par Nikolā Flamelu. Viņš piedāvāja pastāstīt visus savus noslēpumus, ja viņam samaksās 300 000 [[Franki|fanku]].

Interesanti, ka 19. gadsimta vidū kāds veikalnieks atrada Nikolā Flamela kapa plāksni. Veikalnieks izmantoja šo plāksni produktu griešanai. Tagad tā atrodas Klunī muzejā. Plāksnes augšējā daļā attēlots [[Svētais Pēteris]] ar atslēgu, [[Svētais Pāvils|Pāvils]] ar zobenu un [[Jēzus Kristus|Kristus]], starp tiem [[Saule]]s un [[Mēness]] figūras. Zemāk ir Flamela labdarības darbības epitāfija, tālāk raksts [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] &quot;Dievs, uz tavu žēlsirdību ceru&quot;, mirušā ķermeņa attēls un uzraksts [[Franču valoda|franču valodā]] &quot;Nācu no pelniem, atgriežos pelnos. Dvēsele nāk pie tevis, Jēzus, Cilvēces glābēj, grēku atlaidēj&quot;.

== Nikolā Flamela testaments ==
Ir uzskats, ka Nikolā Flamela testaments bija uzrakstīts 18. gadsimta otrajā pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.levity.com/alchemy/testment.html|title=Testament of Flamel|publisher=Levity.com|access-date={{dat|2019|08|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190614215136/http://www.levity.com/alchemy/testment.html|archivedate={{dat|2019|06|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc leģendas, testamenta pirmā versija bija uzrakstīta šifrā [[Psalmi|psalmu]] rokasgrāmatā. Šifra atslēgu viņš iedevis savam brāļadēlam. Katram šifra burtam bija savs variants, bet kopējais simbolu skaits bija 96. 1758. gadā [[Antuans Žozefs Pereneti]] un [[Sen-Marks]] dabūja Flamela testamenta kopijas un atšifrēja to. Viņi veltīja ilgu laiku testamenta atšifrēšanai. 1762. gadā Pereneti &quot;Literatūras gadagrāmatā&quot; informēja par to, ka eksistē nezināmais Nikolā Flamela literārais darbs. Tomēr teksta oriģināli ir pazaudēti. 1806. gadā parādījās testamenta tulkojums [[Angļu valoda|angļu valodā]], tomēr testamenta saturs bija saīsināts un dažās vietās tas nebija precīzs. Tomēr 1958. gadā [[Endženoms Kanselje]] [[Parīzes Nacionālā bibliotēka|Parīzes Nacionālajā bibliotēkā]] atrada testamenta manuskriptu, kuru uzrakstīja [[Deni Molinje|Denijs Molinje]].

Savā testamentā Flamels apraksta [[filozofu akmens]] pagatavošanas etapus. Pats testaments ir veltīts Flamela brāļadēlam. Nikolā Flamels vēlas, lai filozofu akmens recepte pazūd kopā ar viņu, to pašu viņš prasa izdarīt arī brāļadēlam.

== Literatūra ==
Leģendas par Nikolā Flamela izgudrojumiem — [[Filozofu akmens|filozofu akmeni]] un viņa ilgo dzīvi ir atspoguļotas [[Fantastika|fantastikas žanra]] literatūrā. Nikolā Flamels pieminēts tādās grāmatās, kā:
* [[Viktors Igo]] — «[[Parīzes Dievmātes katedrāle (romāns)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]»;
* [[Gustavs Meirinks]] — «[[Baltais dominikānis]]»;
* [[Hermanis Hese]] — «[[Narciss un Golmunds]]»;
* [[Dens Brauns]] — «[[Da Vinči kods]]»;
* [[Maikls Skots]] — sešu romānu sērija ''[[The Secrets of the Immortal Nicholas Flamel]]'';
* [[Andrejs Lazarčuks]], [[Mihails Uspenskis]] — «[[Paskaties briesmoņa acīs]]»;
* [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] — «[[Džozefs Balzamo]]»;
* [[Hiromu Arakavi]] — ''[[Fullmetal Alchemist]]'' ([[manga]]s sērijas);
* [[Polina Daškova]] — «[[Laimes avots]]»;
* [[Tatjana Poļakova]] — «[[Mans otrais es]]»;
* [[Dž. K. Roulinga]] — «[[Harijs Poters un Filozofu akmens]]»&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wayback.archive-it.org/org-350/20160831170116/https://www.nlm.nih.gov/exhibition/mandrakes/flamel.html|title=
 &quot;Who is Nicholas Flamel? And other historical figures|publisher=nlm.nih.gov}}&lt;/ref&gt;;
* [[Andžejs Sapkovskis]] — «[[Dievu kari]]»;
* [[Antonio Rodrigess Himeness]] — «[[Vienradža alķīmija]]»;
* [[Igors Proņins]] — «[[Pirāti. Delfīnu medības]]»;
* [[Toms Hārpers]] «[[Noslēpumu grāmata]]».

== Kinematogrāfija ==
* «[[Harijs Poters un Filozofu akmens (filma)|Harijs Poters un Filozofu akmens]]» (2001)
* «[[Parīze. Mirušo pilsēta]]» (''As Above, So Below'', 2014)
* «[[Fantastiskās būtnes: Grindelvalda noziegumi]]» (2018)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190614215937/http://www.levity.com/alchemy/flamel.html Various pieces of Nicolas Flamel] Alķīmijas mājaslapa Levity.com {{en}}
* [https://web.archive.org/web/20070228115009/http://www.rowling-ru.net/faq/books/da_vinci_code.html Заметки с официального сайта Дж. К. Роулинг на русском языке]
* [http://alchemy.narod.ru/flamel.htm Из книги: Жак Саду «Алхимики и золото»]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Flamels, Nikolā}}
[[Kategorija:1418. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1330. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas cilvēki]]
[[Kategorija:Alķīmiķi]]</text>
      <sha1>hr0sxe2zr8bqwild2cbofm848lituhc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzēlējodu virsdzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303181</id>
    <revision>
      <id>4510637</id>
      <parentid>3530707</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:17:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4602" sha1="87xmq20igahguonzbwmu2jadcsq3o65" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Mosquito_2007-2.jpg
| att_nosaukums =[[Culiseta longiareolata|Dzēlējods]] (''Culiseta longiareolata'')
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Arthropoda
| tips_lv =Posmkāji
| klase =Insecta
| klase_lv =Kukaiņi
| virskārta = Endopterygota
| virskārta_lv = Pilnas pārvērtības kukaiņi
| kārta =Diptera
| kārta_lv =Divspārņi
| apakškārta = Nematocera
| apakškārta_lv = Odveidīgie
| infrakārta = Culicomorpha
| infrakārta_lv = Dzēlējodu infrakārta
| virsdzimta = Culicoidea
| virsdzimta_lv = Dzēlējodu virsdzimta
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial = Culicoidea &lt;small&gt;([[Malloch]], 1917)&lt;/small&gt;
}}

'''Dzēlējodu virsdzimta''' (''Culicoidea'') ir viena no divām [[dzēlējodu infrakārta]]s (''Culicomorpha'') virsdzimtām, kas apvieno 4 [[odveidīgie|odveidīgo]] kukaiņu dzimtas,&lt;ref name=inse&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://insects.ummz.lsa.umich.edu/~ethanbr/chiro/books-bibs/saetherrefs/181.phylcul.pdf |title=Phylogeny of Culicomorpha (Diptera) |access-date={{dat|2010|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100614222511/http://insects.ummz.lsa.umich.edu/~ethanbr/chiro/Books-Bibs/Saetherrefs/181.PhylCul.pdf |archivedate={{dat|2010|06|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://tolweb.org/Culicomorpha/10494 |title=Tolweb: Culicomorpha |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151205165733/http://tolweb.org/Culicomorpha/10494 }}&lt;/ref&gt; no kurām [[Latvija|Latvijā]] sastopamas 3 dzimtas: {{TaksoSaite|Dixidae|abiniekodi}},  {{TaksoSaite|Culicidae|dzēlējodi}} un {{TaksoSaite|Chaoboridae|ūdensodi}}. 

Senākās dzēlējodu virsdzimtas [[fosilijas]] saglabājušās no [[Jura (periods)|jura perioda]], un tās ir atrastas [[Vācija|Vācijā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] un [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Tā kā otras [[trīsuļodu virsdzimta]]s (''Chironomoidea'') fosilijas saglabājušās pat no [[Triass|triasa perioda]], tad valda uzskats, ka šajā laikā dzīvojošas arī dzēlējodu grupas sugas.&lt;ref name=bio/&gt;

== Kopīgās iezīmes ==
Šīs grupas odu kāpuriem raksturīga mute, kas, lai barotos, piemērota ūdens filtrācijai. Visvieglāk šo grupu atšķirt pēc kāpuriem — atšķirībā no pārējiem [[odveidīgie|odveidīgo]] kukaiņu kāpuriem šīs grupas kāpuriem ir garas antenas jeb taustekļi.&lt;ref name=bio&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://bioteaching.com/culicoidea-insecta-diptera/ |title=Culicoidea (Insecta: Diptera) |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306084434/http://bioteaching.com/culicoidea-insecta-diptera/ |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Ne visas odu sugas sūc asinis, turklāt ar [[asinis|asinīm]] barojas tikai asinssūcēju sugu [[mātīte]]s, bet [[tēviņš|tēviņi]] barojas ar ziedu [[nektārs|nektāru]]. Mātītes no asinīm iegūst [[olbaltumvielas]], kas savukārt nepieciešamas [[ola|olu]] attīstībai.&lt;ref name=nemat&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.earthlife.net/insects/nematocera.html |title=The Nematocera :- Mosquitos, Love Bugs etc |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archive-date={{dat|2007|08|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070806225158/http://earthlife.net/insects/nematocera.html }}&lt;/ref&gt; Piemēram, [[ūdensodi|ūdensodu]] pieaugušie īpatņi, ja vispār barojas, tad ar nektāru.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=5-sUAAAAIAAJ&amp;pg=PA100&amp;lpg=PA100&amp;dq=Chaoboridae+feed+on+nectar&amp;source=bl&amp;ots=6cy5BozjqH&amp;sig=kLzGfifLbzKBvntvubTgZ5eVY98&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj-58iZ-o3KAhVG2CwKHThrBwcQ6AEIKzAC#v=onepage&amp;q=Chaoboridae%20feed%20on%20nectar&amp;f=false An Evolutionary Basis for Pollination Ecology]&lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
: ''Pamatraksts: [[divspārņu sistemātika]]''
* {{TaksoSaite|Culicoidea|Dzēlējodu virsdzimta}}
:* {{TaksoSaite|Dixidae|Abiniekodu dzimta}}&lt;font color=&quot;red&quot;&gt;'''#'''&lt;/font&gt;
:* {{TaksoSaite|Culicidae|Dzēlējodu dzimta}}&lt;font color=&quot;red&quot;&gt;'''#'''&lt;/font&gt;
:* {{TaksoSaite|Chaoboridae|Ūdensodu dzimta}}&lt;font color=&quot;red&quot;&gt;'''#'''&lt;/font&gt;
:* {{TaksoSaite|Corethrellidae|Varžodu dzimta}}

[[Latvija|Latvijā]] sastopamās dzimtas apzīmētas ar &lt;font color=&quot;red&quot;&gt;'''#'''&lt;/font&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.mydiptera.webege.com/Nematocera/Culicomorpha/Culicoidea/Culicoidea.html Culicoidea] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304211108/http://www.mydiptera.webege.com/Nematocera/Culicomorpha/Culicoidea/Culicoidea.html |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}


[[Kategorija:Odveidīgie]]</text>
      <sha1>87xmq20igahguonzbwmu2jadcsq3o65</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apatīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303498</id>
    <revision>
      <id>4510628</id>
      <parentid>4424152</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:29:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5364" sha1="t7tkmmhea19vf33rddoys839fylwtir" xml:space="preserve">{{pareizrakstība+}}
[[Attēls:Apatite_2.jpg|thumb|Apatīts]]
'''Apatīti''' (no {{val|el|ἀπατάω}} — 'meloju') ir [[Fosfāti|fosfātu]] klases minerālu kopums ar kopējo ķīmisko formulu Ca&lt;sub&gt;10&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;(OH,F,Cl)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;. Tiem raksturīga bāli zaļgana, [[Zilā krāsa|zila]], dzeltenzaļa vai arī rozā krāsa ar stikla spīdumu. Nosaukums saistīts ar to, ka dabā apatītu var sastapt dažādos veidos, tādēļ tas bieži tiek sajaukts ar citiem minerāliem ([[Berils|berilu]], [[diopsits|diopsitu]], [[Turmalīns|turmalīnu]]).

== Īpašības ==
Apatīta kopējā ķīmiskā formula ir Ca&lt;sub&gt;10&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;(OH,F,Cl)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ir trīs atšķirīgi apatīta veidi: ''apatīts:'' Ca&lt;sub&gt;10&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;(OH)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;, ''fluorapatīts'' Ca&lt;sub&gt;10&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;(F)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; un ''hlorapatīts'': Ca&lt;sub&gt;10&lt;/sub&gt;(PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;(Cl)&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;. Pēc sastāva un satura: [[kalcija oksīds]] (СаО): 53—56%;[[Fosfora(V) oksīds| fosfora(V) oksīds]] Р&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;: 41%; [[fluors]] (F): līdz 3,8% (fluorapatītā); [[hlors]] (Cl) : līdz 6,8% (hlorapatītā); saturā arī var atrast [[Mangāns|mangāna]], [[dzelzs]], [[Stroncijs|stroncija]], [[Alumīnijs|alumīnija]], [[Torijs|torija]], [[Kalcija karbonāts|kalcija karbonāta]] — CaСО&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; (karbonātapatīts) piemaisījumus.

Kristālu forma ir prizmatiska līdz adatveidīga, retāk īsi stabveidīga un tablešveidīga. Minerālu agregāti ir cukurveidīgas, blīvas masas. Apatīts ir izplatīts [[Nogulumieži|nogulumiežos]] kā smalki šķiedraina [[konkrēcija]] — [[fosforīts]].
&lt;!-- Apatīts ir poligenu minerāls, kurš veido kopas sārmainas [[Magmatiskie ieži|magmatiskos iežos]], [[Karbanati|karbanatos]], [[Eleolīts|eleolīta]] un [[Granīts|granīta]] pegmatītos, skarnos. Lielākas apatīta atradnes novietojums ir saistīts ar bioķīmiskiem procesiem. --&gt;
Kolekcijām izmanto kvalitatīvi slīpētu, caurspīdīgu vai puscaurspīdīgu kristālu, atsevišķi vai kopā ar kādu citu iezi.

&lt;!-- Apatīta zilganzaļi sešstūraini prizmatiskie kristāli ar dipiramidālo nogali ir līdzīgi [[flagopītam]], [[diopsītam]] un oranžam [[Kalcīts| kalcītam]] no skarnovas atradnes (Sļudanka pie [[Baikāla ezers|Baikāla ezera]])

Tā izskata kristāli ir satiekami ar plavas špatu pegmatītos un Kolas pussala. Atšķirīgi izskatās apatīts, kas iegūts alpīnas zonā, kristāli ir caurspīdīgi ar tabletveidīgo mineralagregātu.
 --&gt;
Galvenā apatīta atšķirība ir kristālu ārējais prizmatiskais izskats. Atšķirībā no [[Berils|berila]], apatītam ir mazāka cietība.

 [[Mugurkaulnieki]]em apatīts ir galvenā kaulu un zobu neorganiskā sastāvdaļa.

== Atradnes ==
Lielas rūpnieciskas apatīta atradnes ir retas. Vislielākā apatīta atradne pasaulē ir [[Hibīni|Hibīnu]] atradne [[Kolas pussala|Kolas pussalā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tur iegūst apatīta rūdu, kas sastāv no fluorapatīta un [[Eleolīts|eleolīta]]. Lielu gabalu apatīta kristāli (tā saucamais [[moroksīts]]) ir atrodami [[Baikāla ezers|Baikāla ezera]] piekrastē, [[Sļudjanka|Sļudjankas]] atradnē ([[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]). Apatīta atradnes ir zināmas arī [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Čīle|Čīlē]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], [[Somija|Somijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un citur.

== Izmantošana ==
Apatīts tiek izmantots kā izejviela fosforu saturošiem minerālmēsliem, [[Fosfors|fosforam]] un [[Fosforskābes|fosforskābei]]. To izmanto melnajā un krāsainajā [[Metalurģija|metalurģijā]], [[keramika]]s un [[Stikls|stikla]] rūpniecībā. Juvelieri apatītu gandrīz neizmanto, jo minerāla cietība ir ļoti zema un minerāls ir trausls. Juvelierapatīta izmērs ir mazs — līdz 5 [[Karāts|karātiem]], reti līdz 20 karātiem, taču apatīti ir nozīmīgi kolekcionēšanā. Vislielākais apatīta kristāls (augstas kvalitātes) tika atrasts [[Kenija|Kenijā]] un svēra 147 karātus.

== Literatūra ==
* ''Ферсман А. Е.'' Наш апатит. — М., 1968
* ''Киевленко Е. Я., Чупров В. И.'' Декоративные коллекционные минералы. — М.: Недра, 1987. — 223 с.
* ''Волошин А. В., Майстерман С. А.'' Минералы Кольского полуострова. — Мурманское книжное издательство, 1983. — 110 с. [[Special:BookSources/5855100111|ISBN 5-85510-011-1]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160401231015/http://kristallov.net/apatit.html Апатит на Кристаллов.] [https://web.archive.org/web/20160401231015/http://kristallov.net/apatit.html NET] (рус.)
* [https://web.archive.org/web/20191225042907/http://wiki.web.ru/wiki/%D0%90%D0%BF%D0%B0%D1%82%D0%B8%D1%82 Апатит в GeoWiki]
* [https://web.archive.org/web/20160214090133/http://kristallov.net/apatite_supergroup.html Номенклатура надгруппы апатитов]
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kalcija minerāli]]
[[Kategorija:Fosfātu minerāli]]</text>
      <sha1>t7tkmmhea19vf33rddoys839fylwtir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Strautiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>308595</id>
    <revision>
      <id>4510488</id>
      <parentid>4390397</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:27:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4510488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7432" sha1="cg21b8bvfb7vawmw0n60oo9fcbjega7" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Artūrs Strautiņš
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Artūrs Strautiņš with Latvia men's national basketball team in 2023.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Artūrs Strautiņš 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|23}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = {{mērv|cm=198}}
 |            svars = {{mērv|kg=96}}
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]], [[vieglais uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Itālija}} [[Romas SPQR]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērija]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2013—2014
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]]
 |         kl_sez 2 = 2014—2017
 |          klubs 2 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Reggiana|Reggio Emilia]]''
 |         kl_sez 3 = 2017—2018
 |          klubs 3 = {{flaga|Itālija}} ''[[Orlandina Basket]]''
 |         kl_sez 4 = 2018—2020
 |          klubs 4 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Trieste]]''
 |         kl_sez 5 = 2020
 |          klubs 5 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallalcesto Amatori Udine]]''
 |         kl_sez 6 = 2020—2021
 |          klubs 6 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Varese]]''
 |         kl_sez 7 = 2021—2023
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Reggiana]]''
 |         kl_sez 8 = 2023—pašlaik
 |          klubs 8 = {{flaga|Itālija}} ''[[Derthona Basket]]''
 |         kl_sez 9 = 2023—pašlaik
 |          klubs 9 = {{flaga|Itālija}} [[Romas SPQR]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2018—pašlaik
 |           taut 1 = {{Bk|LAT}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts U-16]]}}
{{MedalSilver2|[[2014. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Latvija 2014]]}}
}}
'''Artūrs Strautiņš''' (dzimis {{dat|1998|10|23}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2023. gadā pārstāv [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu [[Romas SPQR]], bet iepriekš spēlējis vairākos citos šīs valsts klubos. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs.

== Karjera ==
Jaunatnes basketbolā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Daugavas sporta nama (DSN) sistēmā pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]]. Pārstāvējis arī DSN komandu [[LBL2]]. [[2013.—2014. gada LBL sezona|2013.—2014. gada LBL sezonā]] pārstāvēja arī no jauniešiem veidoto komandu &quot;[[LMT Basketbola akadēmija]]&quot;, vienlaikus turpinot spēlēt arī LBL2. Debijas spēlē 2013. gada oktobrī A. Strautiņš bija tikai 14 gadus 11 mēnešus un 27 dienas vecs, kļūstot par otro jaunāko spēlētāju [[Latvijas Basketbola līga]]s vēsturē (vēl jaunāks debitējis [[Kaspars Kambala]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/20102013-arturs_strautins_klust_par_otru_jaunako_s|title=Artūrs Strautiņš kļūst par otru jaunāko spēlētāju LBL vēsturē|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-09|date=2013-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. [[2014. gada Eiropas U16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U16 čempionātā]], kas notika Latvijā, Latvijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu (komandu trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]).

Kopš 2014. gada spēlē Itālijā, kur vairākas sezonas aizvadījis klubā ''[[Pallacanestro Reggiana]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://195.56.77.208/player/STR-ART/strautins_arturs |title=Spēlētāja profils |access-date={{dat|2016|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305170913/http://195.56.77.208/player/STR-ART/strautins_arturs }}&lt;/ref&gt; 2015. gada janvārī viņš 16 gadu vecumā debitēja Itālijas augstākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/basketbols/16-gadu-vecuma-specigaja-italijas-basketbola-cempionata-debite-latvietis-strautins.d?id=45437504|title=16 gadu vecumā spēcīgajā Itālijas basketbola čempionātā debitē latvietis Strautiņš|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-03-09|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ieguvis Itālijas basketbola pilsonību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/11398/arturs-strautins|title=Arturs Strautins, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada jūlijā, pēc spēlēšanas virknē citu Itālijas klubu, viņš atgriezās [[Redžo Emīlija]]s kluba sastāvā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportando.basketball/en/arturs-strautins-leaves-varese-joins-reggio-emilia/|title=Arturs Strautins leaves Varese, joins Reggio Emilia - Sportando|work=Sportando|access-date=2023-03-09|date=2021-07-04|last=Carchia|first=Emiliano|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada vasaras pārstāvēja [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu ''[[Derthona Basket]]'' līdz 2026. gada vasarā pārcēlās uz citu šajā līgā aspēlējošo komandu [[Romas SPQR]].

Spēlējis Latvijas jaunatnes izlasēs. [[2014. gada Eiropas U16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U16 čempionātā]], kas notika Latvijā, Latvijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu (komandu trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]). Kopš 2018. gada A. Strautiņš ir pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}}
{{Latvija vir basket 2014 U-16}}
{{Latvija vir basket 2013 U-16}}

{{DEFAULTSORT:Strautiņš, Artūrs}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]</text>
      <sha1>cg21b8bvfb7vawmw0n60oo9fcbjega7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Riga FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>312694</id>
    <revision>
      <id>4510423</id>
      <parentid>4507020</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:30:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kluba vēsture */</comment>
      <origin>4510423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20940" sha1="rzagxtlq5djtkhbovowjvfoe6v7wxps" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = ''Riga FC''
| logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]]
| pilns = ''Riga Football Club''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 1. vieta
| dib = 2014
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = [[Skonto stadions]]
| ietilp = 8 087
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = 
| tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
| kapteinis = 
| mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba &quot;Twitter&quot; konts]
[http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa]

[https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts]

[https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts'']
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _jakointer22sbw
| pattern_b1 = _jakointer22sbw
| pattern_ra1 = _jakointer22sbw
| pattern_sh1 = _jako20w
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 5BB8F8
| body1 = 5BB8F8
| rightarm1 = 5BB8F8
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_sh2 = _jako20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _jakopixel2324sg
| pattern_b3 = _jakopixel2324sg
| pattern_ra3 = _jakopixel2324sg
| pattern_sh3 = _pafos2021a
| leftarm3 = 404040
| body3 = 404040
| rightarm3 = 404040
| shorts3 = 28282D
| socks3 = 484b4f
}}
'''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].

''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;; tāpat kopš hokeja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS?
|last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden?
|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp &quot;Valmieru&quot; un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – &quot;Grobiņas&quot; dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vēsture ==
Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}&lt;/ref&gt; Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}&lt;/ref&gt;

Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Caramba/Dinamo&quot; pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &amp;#10217; Mežaparkā noslēgusies &quot;Riga&quot; FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]'''
** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] 
** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]
* '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]'''
** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]]
*[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']]
** Kausa ieguvēji (2): 2024, 2026&lt;ref&gt;[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2021 till:01/07/2022  shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2022 till:01/07/2023  shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2023 till:01/07/2024  shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2024 till:01/07/2025  shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2025  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls
* [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti
* [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti
* [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''
* [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls
* [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls
* [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls
* [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls
* [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2018—19
|align=&quot;left&quot;|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|BUL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Sofijas CSKA]]
|1:0
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:1''' &lt;small&gt;(11 m: 3:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2019—20
|align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
|1QR
|{{Flaga|Īrija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Dundalk F.C.]]
|0:0
|0:0
|style=background:#fdd|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{Flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glivices &quot;Piast&quot;]]
|2:1
|2:3
|style=background:#dfd|'''4:4'''
|-
|3QR
|{{Flaga|Finland}}
|align=&quot;left&quot;|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|1:1
|2:2
|style=background:#dfd|'''3:3'''
|-
|PO
|{{Flaga|Dānija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC København]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020—21
|align=&quot;left&quot;|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ISR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|'''0:2'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{flaga|SMR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]
|style=background:#dfd|'''1:0'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
|3QR
|{{flaga|SCO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
|style=background:#fdd|'''0:1'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021—22
|align=&quot;left&quot;|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|SWE}}
|align=&quot;left&quot;|[[Malmö FF]]
|1:1
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|align=&quot;left&quot;|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|0:1
|4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#dfd|'''4:2'''
|-
|PO
|{{flaga|GIB}}
|align=&quot;left&quot;|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]
|1:1
|1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#fdd|'''2:4'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|IRL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Derry City FC|Derry City]]
|2:0
|2:0
|style=background:#dfd|'''4:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[MFK Ružomberok]]
|2:1
|3:0
|style=background:#dfd|'''5:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|Portugāle}}
|align=&quot;left&quot;|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|1:1
|0:4
|style=background:#fdd|'''1:5'''
|-
|rowspan=3|2023—24
|rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|ISL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]
|2:0
|0:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|2QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]]
|3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|1:2
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|3QR
|{{flaga|NED}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Twente|Twente]]
|0:3
|0:2
|style=background:#fdd|'''0:5'''
|-
|2024—25
|align=&quot;left&quot;|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2025—26
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Gruzija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]
|2:1
|3:3
|style=background:#dfd|'''5:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|Izraēla}}
|align=&quot;left&quot;|[[Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;]]
|3:0
|1:3
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|PO
|{{flaga|Čehija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|1:0
|0:2
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2026—27
|align=&quot;left&quot;|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ARM}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]
|3:2
|0:2
|style=background:#fdd|'''3:4'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[FK Vardar]]
|5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|3:2
|style=background:#dfd|'''8:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]]
|1:0
|1:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|PO
|{{flaga|FRO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]
|
|
|
|}

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}&lt;/ref&gt;''

{{Fs start}}
{{Fs player | no=  1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}}
{{Fs player | no=  2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulu Eduardu]]}}
{{Fs player | no=  4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}}
{{Fs player | no=  5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}}
{{Fs player | no=  8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}}
{{Fs player | no=  9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}}
{{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}}
{{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}}
{{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}}
{{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}}
{{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}}
{{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}}
{{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}}
{{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}}
{{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}}
{{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}}
{{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}}
{{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}}
{{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}}
{{Fs end}}

== Izīrētie spēlētāji ==
{{Fs start}}
{{Fs player | no=  2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds&lt;ref name=&quot;sastavs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]]
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins
|-
| Dublieru komandas treneris
| {{flaga|Latvija}} Mihails Koņevs
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins
|-
| TMS menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs
|-
| Preses sekretārs
| {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015)
* {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016)
* {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017)
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017)
* {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018)
* {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020)
* {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021)
* {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023)
* {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024)
* {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'')

== Atsauces ==
{{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}}

== Ārējās saites ==
* [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē &quot;Facebook&quot;]
* [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē &quot;Twitter&quot;]
* [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls]
* [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija]

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Riga FC]]</text>
      <sha1>rzagxtlq5djtkhbovowjvfoe6v7wxps</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510431</id>
      <parentid>4510423</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:38:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kluba vēsture */</comment>
      <origin>4510431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23439" sha1="0w2ifs5j9a1lkjmt53nmgpgc1byg1uc" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = ''Riga FC''
| logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]]
| pilns = ''Riga Football Club''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 1. vieta
| dib = 2014
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = [[Skonto stadions]]
| ietilp = 8 087
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = 
| tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
| kapteinis = 
| mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba &quot;Twitter&quot; konts]
[http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa]

[https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts]

[https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts'']
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _jakointer22sbw
| pattern_b1 = _jakointer22sbw
| pattern_ra1 = _jakointer22sbw
| pattern_sh1 = _jako20w
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 5BB8F8
| body1 = 5BB8F8
| rightarm1 = 5BB8F8
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_sh2 = _jako20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _jakopixel2324sg
| pattern_b3 = _jakopixel2324sg
| pattern_ra3 = _jakopixel2324sg
| pattern_sh3 = _pafos2021a
| leftarm3 = 404040
| body3 = 404040
| rightarm3 = 404040
| shorts3 = 28282D
| socks3 = 484b4f
}}
'''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].

''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;; tāpat kopš hokeja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS?
|last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden?
|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp &quot;Valmieru&quot; un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – &quot;Grobiņas&quot; dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vēsture ==
Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}&lt;/ref&gt; Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}&lt;/ref&gt;

Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Caramba/Dinamo&quot; pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &amp;#10217; Mežaparkā noslēgusies &quot;Riga&quot; FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]'''
** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] 
** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]
* '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]'''
** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]]
*[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']]
** Kausa ieguvēji (2): 2024, 2026&lt;ref&gt;[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2021 till:01/07/2022  shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2022 till:01/07/2023  shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2023 till:01/07/2024  shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2024 till:01/07/2025  shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2025  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls
* [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti
* [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti
* [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''
* [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls
* [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls
* [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls
* [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls
* [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2018—19
|align=&quot;left&quot;|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|BUL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Sofijas CSKA]]
|1:0
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:1''' &lt;small&gt;(11 m: 3:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2019—20
|align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
|1QR
|{{Flaga|Īrija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Dundalk F.C.]]
|0:0
|0:0
|style=background:#fdd|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{Flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glivices &quot;Piast&quot;]]
|2:1
|2:3
|style=background:#dfd|'''4:4'''
|-
|3QR
|{{Flaga|Finland}}
|align=&quot;left&quot;|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|1:1
|2:2
|style=background:#dfd|'''3:3'''
|-
|PO
|{{Flaga|Dānija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC København]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020—21
|align=&quot;left&quot;|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ISR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|'''0:2'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{flaga|SMR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]
|style=background:#dfd|'''1:0'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
|3QR
|{{flaga|SCO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
|style=background:#fdd|'''0:1'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021—22
|align=&quot;left&quot;|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|SWE}}
|align=&quot;left&quot;|[[Malmö FF]]
|1:1
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|align=&quot;left&quot;|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|0:1
|4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#dfd|'''4:2'''
|-
|PO
|{{flaga|GIB}}
|align=&quot;left&quot;|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]
|1:1
|1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#fdd|'''2:4'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|IRL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Derry City FC|Derry City]]
|2:0
|2:0
|style=background:#dfd|'''4:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[MFK Ružomberok]]
|2:1
|3:0
|style=background:#dfd|'''5:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|Portugāle}}
|align=&quot;left&quot;|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|1:1
|0:4
|style=background:#fdd|'''1:5'''
|-
|rowspan=3|2023—24
|rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|ISL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]
|2:0
|0:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|2QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]]
|3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|1:2
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|3QR
|{{flaga|NED}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Twente|Twente]]
|0:3
|0:2
|style=background:#fdd|'''0:5'''
|-
|2024—25
|align=&quot;left&quot;|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2025—26
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Gruzija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]
|2:1
|3:3
|style=background:#dfd|'''5:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|Izraēla}}
|align=&quot;left&quot;|[[Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;]]
|3:0
|1:3
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|PO
|{{flaga|Čehija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|1:0
|0:2
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2026—27
|align=&quot;left&quot;|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ARM}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]
|3:2
|0:2
|style=background:#fdd|'''3:4'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[FK Vardar]]
|5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|3:2
|style=background:#dfd|'''8:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]]
|1:0
|1:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|PO
|{{flaga|FRO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]
|
|
|
|}

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}&lt;/ref&gt;''

{{Fs start}}
{{Fs player | no=  1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}}
{{Fs player | no=  2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulu Eduardu]]}}
{{Fs player | no=  4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}}
{{Fs player | no=  5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}}
{{Fs player | no=  8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}}
{{Fs player | no=  9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}}
{{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}}
{{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}}
{{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}}
{{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}}
{{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}}
{{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}}
{{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}}
{{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}}
{{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}}
{{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}}
{{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}}
{{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}}
{{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}}
{{Fs end}}

== Izīrētie spēlētāji ==
{{Fs start}}
{{Fs player | no=  2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds&lt;ref name=&quot;sastavs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]]
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins
|-
| Dublieru komandas treneris
| {{flaga|Latvija}} Mihails Koņevs
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins
|-
| TMS menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs
|-
| Preses sekretārs
| {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015)
* {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016)
* {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017)
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017)
* {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018)
* {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020)
* {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021)
* {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023)
* {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024)
* {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'')

== Atsauces ==
{{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}}

== Ārējās saites ==
* [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē &quot;Facebook&quot;]
* [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē &quot;Twitter&quot;]
* [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls]
* [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija]

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Riga FC]]</text>
      <sha1>0w2ifs5j9a1lkjmt53nmgpgc1byg1uc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510432</id>
      <parentid>4510431</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:40:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4510432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23439" sha1="2610mxa534w5o2azcb95a3uhenh9zwd" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = ''Riga FC''
| logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]]
| pilns = ''Riga Football Club''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 1. vieta
| dib = 2014
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = [[Skonto stadions]]
| ietilp = 8 087
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = 
| tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
| kapteinis = 
| mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba &quot;Twitter&quot; konts]
[http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa]

[https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts]

[https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts'']
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _jakointer22sbw
| pattern_b1 = _jakointer22sbw
| pattern_ra1 = _jakointer22sbw
| pattern_sh1 = _jako20w
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 5BB8F8
| body1 = 5BB8F8
| rightarm1 = 5BB8F8
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_sh2 = _jako20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _jakopixel2324sg
| pattern_b3 = _jakopixel2324sg
| pattern_ra3 = _jakopixel2324sg
| pattern_sh3 = _pafos2021a
| leftarm3 = 404040
| body3 = 404040
| rightarm3 = 404040
| shorts3 = 28282D
| socks3 = 484b4f
}}
'''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].

''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;; tāpat kopš hokeja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS?
|last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden?
|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp &quot;Valmieru&quot; un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – &quot;Grobiņas&quot; dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vēsture ==
Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}&lt;/ref&gt; Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}&lt;/ref&gt;

Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Caramba/Dinamo&quot; pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &amp;#10217; Mežaparkā noslēgusies &quot;Riga&quot; FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]'''
** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] 
** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]
* '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]'''
** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]]
*[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']]
** Kausa ieguvēji (2): 2024, 2026&lt;ref&gt;[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2021 till:01/07/2022  shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2022 till:01/07/2023  shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2023 till:01/07/2024  shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2024 till:01/07/2025  shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2025  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls
* [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti
* [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti
* [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''
* [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls
* [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls
* [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls
* [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls
* [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2018—19
|align=&quot;left&quot;|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|BUL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Sofijas CSKA]]
|1:0
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:1''' &lt;small&gt;(11 m: 3:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2019—20
|align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
|1QR
|{{Flaga|Īrija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Dundalk F.C.]]
|0:0
|0:0
|style=background:#fdd|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{Flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glivices &quot;Piast&quot;]]
|2:1
|2:3
|style=background:#dfd|'''4:4'''
|-
|3QR
|{{Flaga|Finland}}
|align=&quot;left&quot;|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|1:1
|2:2
|style=background:#dfd|'''3:3'''
|-
|PO
|{{Flaga|Dānija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC København]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020—21
|align=&quot;left&quot;|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ISR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|'''0:2'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{flaga|SMR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]
|style=background:#dfd|'''1:0'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
|3QR
|{{flaga|SCO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
|style=background:#fdd|'''0:1'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021—22
|align=&quot;left&quot;|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|SWE}}
|align=&quot;left&quot;|[[Malmö FF]]
|1:1
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|align=&quot;left&quot;|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|0:1
|4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#dfd|'''4:2'''
|-
|PO
|{{flaga|GIB}}
|align=&quot;left&quot;|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]
|1:1
|1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#fdd|'''2:4'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|IRL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Derry City FC|Derry City]]
|2:0
|2:0
|style=background:#dfd|'''4:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[MFK Ružomberok]]
|2:1
|3:0
|style=background:#dfd|'''5:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|Portugāle}}
|align=&quot;left&quot;|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|1:1
|0:4
|style=background:#fdd|'''1:5'''
|-
|rowspan=3|2023—24
|rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|ISL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]
|2:0
|0:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|2QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]]
|3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|1:2
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|3QR
|{{flaga|NED}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Twente|Twente]]
|0:3
|0:2
|style=background:#fdd|'''0:5'''
|-
|2024—25
|align=&quot;left&quot;|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2025—26
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Gruzija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]
|2:1
|3:3
|style=background:#dfd|'''5:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|Izraēla}}
|align=&quot;left&quot;|[[Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;]]
|3:0
|1:3
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|PO
|{{flaga|Čehija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|1:0
|0:2
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2026—27
|align=&quot;left&quot;|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ARM}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]
|3:2
|0:2
|style=background:#fdd|'''3:4'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[FK Vardar]]
|5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|3:2
|style=background:#dfd|'''8:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]]
|1:0
|1:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|PO
|{{flaga|FRO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]
|
|
|
|}

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}&lt;/ref&gt;''

{{Fs start}}
{{Fs player | no=  1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}}
{{Fs player | no=  2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}}
{{Fs player | no=  4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}}
{{Fs player | no=  5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}}
{{Fs player | no=  8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}}
{{Fs player | no=  9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}}
{{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}}
{{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}}
{{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}}
{{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}}
{{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}}
{{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}}
{{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}}
{{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}}
{{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}}
{{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}}
{{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}}
{{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}}
{{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}}
{{Fs end}}

== Izīrētie spēlētāji ==
{{Fs start}}
{{Fs player | no=  2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds&lt;ref name=&quot;sastavs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]]
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins
|-
| Dublieru komandas treneris
| {{flaga|Latvija}} Mihails Koņevs
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins
|-
| TMS menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs
|-
| Preses sekretārs
| {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015)
* {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016)
* {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017)
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017)
* {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018)
* {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020)
* {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021)
* {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023)
* {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024)
* {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'')

== Atsauces ==
{{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}}

== Ārējās saites ==
* [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē &quot;Facebook&quot;]
* [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē &quot;Twitter&quot;]
* [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls]
* [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija]

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Riga FC]]</text>
      <sha1>2610mxa534w5o2azcb95a3uhenh9zwd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510433</id>
      <parentid>4510432</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:42:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iegūtie tituli */</comment>
      <origin>4510433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23436" sha1="2gpkxgh0o23feadylqbf2apehfzwd32" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = ''Riga FC''
| logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]]
| pilns = ''Riga Football Club''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 1. vieta
| dib = 2014
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = [[Skonto stadions]]
| ietilp = 8 087
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = 
| tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
| kapteinis = 
| mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba &quot;Twitter&quot; konts]
[http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa]

[https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts]

[https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts'']
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _jakointer22sbw
| pattern_b1 = _jakointer22sbw
| pattern_ra1 = _jakointer22sbw
| pattern_sh1 = _jako20w
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 5BB8F8
| body1 = 5BB8F8
| rightarm1 = 5BB8F8
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_sh2 = _jako20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _jakopixel2324sg
| pattern_b3 = _jakopixel2324sg
| pattern_ra3 = _jakopixel2324sg
| pattern_sh3 = _pafos2021a
| leftarm3 = 404040
| body3 = 404040
| rightarm3 = 404040
| shorts3 = 28282D
| socks3 = 484b4f
}}
'''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].

''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;; tāpat kopš hokeja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS?
|last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden?
|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp &quot;Valmieru&quot; un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – &quot;Grobiņas&quot; dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vēsture ==
Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}&lt;/ref&gt; Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}&lt;/ref&gt;

Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Caramba/Dinamo&quot; pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &amp;#10217; Mežaparkā noslēgusies &quot;Riga&quot; FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]'''
** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] 
** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]
* '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]'''
** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]]
*[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']]
** Uzvarētāji (2): 2024, 2026&lt;ref&gt;[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2021 till:01/07/2022  shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2022 till:01/07/2023  shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2023 till:01/07/2024  shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2024 till:01/07/2025  shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2025  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls
* [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti
* [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti
* [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''
* [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls
* [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls
* [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls
* [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls
* [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2018—19
|align=&quot;left&quot;|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|BUL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Sofijas CSKA]]
|1:0
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:1''' &lt;small&gt;(11 m: 3:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2019—20
|align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
|1QR
|{{Flaga|Īrija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Dundalk F.C.]]
|0:0
|0:0
|style=background:#fdd|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{Flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glivices &quot;Piast&quot;]]
|2:1
|2:3
|style=background:#dfd|'''4:4'''
|-
|3QR
|{{Flaga|Finland}}
|align=&quot;left&quot;|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|1:1
|2:2
|style=background:#dfd|'''3:3'''
|-
|PO
|{{Flaga|Dānija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC København]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020—21
|align=&quot;left&quot;|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ISR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|'''0:2'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{flaga|SMR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]
|style=background:#dfd|'''1:0'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
|3QR
|{{flaga|SCO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
|style=background:#fdd|'''0:1'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021—22
|align=&quot;left&quot;|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|SWE}}
|align=&quot;left&quot;|[[Malmö FF]]
|1:1
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|align=&quot;left&quot;|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|0:1
|4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#dfd|'''4:2'''
|-
|PO
|{{flaga|GIB}}
|align=&quot;left&quot;|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]
|1:1
|1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#fdd|'''2:4'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|IRL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Derry City FC|Derry City]]
|2:0
|2:0
|style=background:#dfd|'''4:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[MFK Ružomberok]]
|2:1
|3:0
|style=background:#dfd|'''5:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|Portugāle}}
|align=&quot;left&quot;|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|1:1
|0:4
|style=background:#fdd|'''1:5'''
|-
|rowspan=3|2023—24
|rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|ISL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]
|2:0
|0:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|2QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]]
|3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|1:2
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|3QR
|{{flaga|NED}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Twente|Twente]]
|0:3
|0:2
|style=background:#fdd|'''0:5'''
|-
|2024—25
|align=&quot;left&quot;|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2025—26
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Gruzija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]
|2:1
|3:3
|style=background:#dfd|'''5:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|Izraēla}}
|align=&quot;left&quot;|[[Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;]]
|3:0
|1:3
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|PO
|{{flaga|Čehija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|1:0
|0:2
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2026—27
|align=&quot;left&quot;|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ARM}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]
|3:2
|0:2
|style=background:#fdd|'''3:4'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[FK Vardar]]
|5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|3:2
|style=background:#dfd|'''8:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]]
|1:0
|1:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|PO
|{{flaga|FRO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]
|
|
|
|}

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}&lt;/ref&gt;''

{{Fs start}}
{{Fs player | no=  1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}}
{{Fs player | no=  2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}}
{{Fs player | no=  4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}}
{{Fs player | no=  5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}}
{{Fs player | no=  8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}}
{{Fs player | no=  9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}}
{{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}}
{{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}}
{{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}}
{{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}}
{{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}}
{{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}}
{{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}}
{{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}}
{{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}}
{{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}}
{{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}}
{{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}}
{{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}}
{{Fs end}}

== Izīrētie spēlētāji ==
{{Fs start}}
{{Fs player | no=  2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds&lt;ref name=&quot;sastavs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]]
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins
|-
| Dublieru komandas treneris
| {{flaga|Latvija}} Mihails Koņevs
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins
|-
| TMS menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs
|-
| Preses sekretārs
| {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015)
* {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016)
* {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017)
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017)
* {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018)
* {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020)
* {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021)
* {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023)
* {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024)
* {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'')

== Atsauces ==
{{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}}

== Ārējās saites ==
* [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē &quot;Facebook&quot;]
* [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē &quot;Twitter&quot;]
* [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls]
* [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija]

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Riga FC]]</text>
      <sha1>2gpkxgh0o23feadylqbf2apehfzwd32</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510434</id>
      <parentid>4510433</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:43:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4510434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23413" sha1="fnr22n8xo6pupsz91amzvmqo9gioq83" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = ''Riga FC''
| logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]]
| pilns = ''Riga Football Club''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 1. vieta
| dib = 2014
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = [[Skonto stadions]]
| ietilp = 8 087
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = 
| tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
| kapteinis = 
| mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba &quot;Twitter&quot; konts]
[http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa]

[https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts]

[https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts'']
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _jakointer22sbw
| pattern_b1 = _jakointer22sbw
| pattern_ra1 = _jakointer22sbw
| pattern_sh1 = _jako20w
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 5BB8F8
| body1 = 5BB8F8
| rightarm1 = 5BB8F8
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_sh2 = _jako20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _jakopixel2324sg
| pattern_b3 = _jakopixel2324sg
| pattern_ra3 = _jakopixel2324sg
| pattern_sh3 = _pafos2021a
| leftarm3 = 404040
| body3 = 404040
| rightarm3 = 404040
| shorts3 = 28282D
| socks3 = 484b4f
}}
'''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].

''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;; tāpat kopš hokeja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS?
|last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden?
|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp &quot;Valmieru&quot; un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – &quot;Grobiņas&quot; dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vēsture ==
Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}&lt;/ref&gt; Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}&lt;/ref&gt;

Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Caramba/Dinamo&quot; pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &amp;#10217; Mežaparkā noslēgusies &quot;Riga&quot; FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]'''
** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] 
** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]
* '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]'''
** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]]
*[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']]
** Uzvarētāji (2): 2024, 2026&lt;ref&gt;[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2021 till:01/07/2022  shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2022 till:01/07/2023  shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2023 till:01/07/2024  shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2024 till:01/07/2025  shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2025  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls
* [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti
* [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti
* [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''
* [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls
* [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls
* [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls
* [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls
* [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2018—19
|align=&quot;left&quot;|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|BUL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Sofijas CSKA]]
|1:0
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:1''' &lt;small&gt;(11 m: 3:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2019—20
|align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
|1QR
|{{Flaga|Īrija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Dundalk F.C.]]
|0:0
|0:0
|style=background:#fdd|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{Flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glivices &quot;Piast&quot;]]
|2:1
|2:3
|style=background:#dfd|'''4:4'''
|-
|3QR
|{{Flaga|Finland}}
|align=&quot;left&quot;|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|1:1
|2:2
|style=background:#dfd|'''3:3'''
|-
|PO
|{{Flaga|Dānija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC København]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020—21
|align=&quot;left&quot;|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ISR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|'''0:2'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{flaga|SMR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]
|style=background:#dfd|'''1:0'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
|3QR
|{{flaga|SCO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
|style=background:#fdd|'''0:1'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021—22
|align=&quot;left&quot;|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|SWE}}
|align=&quot;left&quot;|[[Malmö FF]]
|1:1
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|align=&quot;left&quot;|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|0:1
|4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#dfd|'''4:2'''
|-
|PO
|{{flaga|GIB}}
|align=&quot;left&quot;|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]
|1:1
|1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#fdd|'''2:4'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|IRL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Derry City FC|Derry City]]
|2:0
|2:0
|style=background:#dfd|'''4:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[MFK Ružomberok]]
|2:1
|3:0
|style=background:#dfd|'''5:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|Portugāle}}
|align=&quot;left&quot;|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|1:1
|0:4
|style=background:#fdd|'''1:5'''
|-
|rowspan=3|2023—24
|rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|ISL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]
|2:0
|0:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|2QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]]
|3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|1:2
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|3QR
|{{flaga|NED}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Twente|Twente]]
|0:3
|0:2
|style=background:#fdd|'''0:5'''
|-
|2024—25
|align=&quot;left&quot;|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2025—26
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Gruzija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]
|2:1
|3:3
|style=background:#dfd|'''5:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|Izraēla}}
|align=&quot;left&quot;|[[Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;]]
|3:0
|1:3
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|PO
|{{flaga|Čehija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|1:0
|0:2
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2026—27
|align=&quot;left&quot;|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ARM}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]
|3:2
|0:2
|style=background:#fdd|'''3:4'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[FK Vardar]]
|5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|3:2
|style=background:#dfd|'''8:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]]
|1:0
|1:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|PO
|{{flaga|FRO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]
|
|
|
|}

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}&lt;/ref&gt;''

{{Fs start}}
{{Fs player | no=  1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}}
{{Fs player | no=  2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}}
{{Fs player | no=  4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}}
{{Fs player | no=  5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}}
{{Fs player | no=  8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}}
{{Fs player | no=  9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}}
{{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}}
{{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}}
{{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}}
{{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}}
{{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}}
{{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}}
{{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}}
{{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}}
{{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}}
{{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}}
{{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}}
{{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}}
{{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}}
{{Fs end}}

== Izīrētie spēlētāji ==
{{Fs start}}
{{Fs player | no=  2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds&lt;ref name=&quot;sastavs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]]
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins
|-
| Dublieru komandas treneris
| {{flaga|Latvija}} Mihails Koņevs
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins
|-
| TMS menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs
|-
| Preses sekretārs
| {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015)
* {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016)
* {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017)
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017)
* {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018)
* {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020)
* {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021)
* {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023)
* {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024)
* {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'')

== Atsauces ==
{{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}}

== Ārējās saites ==
* [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē &quot;Facebook&quot;]
* [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē &quot;Twitter&quot;]
* [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls]
* [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija]
{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Riga FC]]</text>
      <sha1>fnr22n8xo6pupsz91amzvmqo9gioq83</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510439</id>
      <parentid>4510434</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:51:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas personāls */</comment>
      <origin>4510439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23605" sha1="oxvlqh9v9q3onmhyr2uz4h7hni63j5u" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = ''Riga FC''
| logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]]
| pilns = ''Riga Football Club''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 1. vieta
| dib = 2014
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = [[Skonto stadions]]
| ietilp = 8 087
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = 
| tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
| kapteinis = 
| mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba &quot;Twitter&quot; konts]
[http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa]

[https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts]

[https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts'']
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _jakointer22sbw
| pattern_b1 = _jakointer22sbw
| pattern_ra1 = _jakointer22sbw
| pattern_sh1 = _jako20w
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 5BB8F8
| body1 = 5BB8F8
| rightarm1 = 5BB8F8
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_sh2 = _jako20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _jakopixel2324sg
| pattern_b3 = _jakopixel2324sg
| pattern_ra3 = _jakopixel2324sg
| pattern_sh3 = _pafos2021a
| leftarm3 = 404040
| body3 = 404040
| rightarm3 = 404040
| shorts3 = 28282D
| socks3 = 484b4f
}}
'''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].

''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;; tāpat kopš hokeja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS?
|last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden?
|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp &quot;Valmieru&quot; un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – &quot;Grobiņas&quot; dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vēsture ==
Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}&lt;/ref&gt; Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}&lt;/ref&gt;

Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Caramba/Dinamo&quot; pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &amp;#10217; Mežaparkā noslēgusies &quot;Riga&quot; FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]'''
** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] 
** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]
* '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]'''
** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]]
*[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']]
** Uzvarētāji (2): 2024, 2026&lt;ref&gt;[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2021 till:01/07/2022  shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2022 till:01/07/2023  shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2023 till:01/07/2024  shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2024 till:01/07/2025  shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2025  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls
* [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti
* [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti
* [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''
* [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls
* [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls
* [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls
* [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls
* [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2018—19
|align=&quot;left&quot;|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|BUL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Sofijas CSKA]]
|1:0
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:1''' &lt;small&gt;(11 m: 3:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2019—20
|align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
|1QR
|{{Flaga|Īrija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Dundalk F.C.]]
|0:0
|0:0
|style=background:#fdd|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{Flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glivices &quot;Piast&quot;]]
|2:1
|2:3
|style=background:#dfd|'''4:4'''
|-
|3QR
|{{Flaga|Finland}}
|align=&quot;left&quot;|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|1:1
|2:2
|style=background:#dfd|'''3:3'''
|-
|PO
|{{Flaga|Dānija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC København]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020—21
|align=&quot;left&quot;|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ISR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|'''0:2'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{flaga|SMR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]
|style=background:#dfd|'''1:0'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
|3QR
|{{flaga|SCO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
|style=background:#fdd|'''0:1'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021—22
|align=&quot;left&quot;|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|SWE}}
|align=&quot;left&quot;|[[Malmö FF]]
|1:1
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|align=&quot;left&quot;|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|0:1
|4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#dfd|'''4:2'''
|-
|PO
|{{flaga|GIB}}
|align=&quot;left&quot;|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]
|1:1
|1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#fdd|'''2:4'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|IRL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Derry City FC|Derry City]]
|2:0
|2:0
|style=background:#dfd|'''4:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[MFK Ružomberok]]
|2:1
|3:0
|style=background:#dfd|'''5:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|Portugāle}}
|align=&quot;left&quot;|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|1:1
|0:4
|style=background:#fdd|'''1:5'''
|-
|rowspan=3|2023—24
|rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|ISL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]
|2:0
|0:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|2QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]]
|3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|1:2
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|3QR
|{{flaga|NED}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Twente|Twente]]
|0:3
|0:2
|style=background:#fdd|'''0:5'''
|-
|2024—25
|align=&quot;left&quot;|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2025—26
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Gruzija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]
|2:1
|3:3
|style=background:#dfd|'''5:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|Izraēla}}
|align=&quot;left&quot;|[[Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;]]
|3:0
|1:3
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|PO
|{{flaga|Čehija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|1:0
|0:2
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2026—27
|align=&quot;left&quot;|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ARM}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]
|3:2
|0:2
|style=background:#fdd|'''3:4'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[FK Vardar]]
|5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|3:2
|style=background:#dfd|'''8:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]]
|1:0
|1:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|PO
|{{flaga|FRO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]
|
|
|
|}

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}&lt;/ref&gt;''

{{Fs start}}
{{Fs player | no=  1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}}
{{Fs player | no=  2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}}
{{Fs player | no=  4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}}
{{Fs player | no=  5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}}
{{Fs player | no=  8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}}
{{Fs player | no=  9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}}
{{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}}
{{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}}
{{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}}
{{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}}
{{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}}
{{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}}
{{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}}
{{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}}
{{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}}
{{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}}
{{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}}
{{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}}
{{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}}
{{Fs end}}

== Izīrētie spēlētāji ==
{{Fs start}}
{{Fs player | no=  2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds&lt;ref name=&quot;sastavs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]]
|-
|Treneris
|{{flaga|Slovakia}} [[Noberts gula|Noberts Gula]]
|-
|Treneris
|{{flaga|Slovakia}} Pēters Arģušs
|-
|Fiziskās sagatavotības treneris
|{{flaga|North Macedonia}} Nikola Rodic
|-
|Fiziskās sagatavotības treneris
|{{flaga|Spain}} Javi Gonzales
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins
|-
| TMS menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs
|-
| Preses sekretārs
| {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015)
* {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016)
* {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017)
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017)
* {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018)
* {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020)
* {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021)
* {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023)
* {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024)
* {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'')

== Atsauces ==
{{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}}

== Ārējās saites ==
* [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē &quot;Facebook&quot;]
* [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē &quot;Twitter&quot;]
* [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls]
* [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija]
{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Riga FC]]</text>
      <sha1>oxvlqh9v9q3onmhyr2uz4h7hni63j5u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510444</id>
      <parentid>4510439</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:53:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas personāls */</comment>
      <origin>4510444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23731" sha1="6n6omz65n141xkqyro3o5ack48yig0t" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = ''Riga FC''
| logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]]
| pilns = ''Riga Football Club''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 1. vieta
| dib = 2014
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = [[Skonto stadions]]
| ietilp = 8 087
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = 
| tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
| kapteinis = 
| mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba &quot;Twitter&quot; konts]
[http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa]

[https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts]

[https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts'']
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _jakointer22sbw
| pattern_b1 = _jakointer22sbw
| pattern_ra1 = _jakointer22sbw
| pattern_sh1 = _jako20w
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 5BB8F8
| body1 = 5BB8F8
| rightarm1 = 5BB8F8
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_sh2 = _jako20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _jakopixel2324sg
| pattern_b3 = _jakopixel2324sg
| pattern_ra3 = _jakopixel2324sg
| pattern_sh3 = _pafos2021a
| leftarm3 = 404040
| body3 = 404040
| rightarm3 = 404040
| shorts3 = 28282D
| socks3 = 484b4f
}}
'''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].

''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;; tāpat kopš hokeja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS?
|last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden?
|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp &quot;Valmieru&quot; un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – &quot;Grobiņas&quot; dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vēsture ==
Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}&lt;/ref&gt; Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}&lt;/ref&gt;

Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Caramba/Dinamo&quot; pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &amp;#10217; Mežaparkā noslēgusies &quot;Riga&quot; FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]'''
** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] 
** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]
* '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]'''
** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]]
*[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']]
** Uzvarētāji (2): 2024, 2026&lt;ref&gt;[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2021 till:01/07/2022  shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2022 till:01/07/2023  shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2023 till:01/07/2024  shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2024 till:01/07/2025  shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2025  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls
* [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti
* [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti
* [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''
* [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls
* [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls
* [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls
* [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls
* [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2018—19
|align=&quot;left&quot;|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|BUL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Sofijas CSKA]]
|1:0
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:1''' &lt;small&gt;(11 m: 3:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2019—20
|align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
|1QR
|{{Flaga|Īrija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Dundalk F.C.]]
|0:0
|0:0
|style=background:#fdd|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{Flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glivices &quot;Piast&quot;]]
|2:1
|2:3
|style=background:#dfd|'''4:4'''
|-
|3QR
|{{Flaga|Finland}}
|align=&quot;left&quot;|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|1:1
|2:2
|style=background:#dfd|'''3:3'''
|-
|PO
|{{Flaga|Dānija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC København]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020—21
|align=&quot;left&quot;|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ISR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|'''0:2'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{flaga|SMR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]
|style=background:#dfd|'''1:0'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
|3QR
|{{flaga|SCO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
|style=background:#fdd|'''0:1'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021—22
|align=&quot;left&quot;|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|SWE}}
|align=&quot;left&quot;|[[Malmö FF]]
|1:1
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|align=&quot;left&quot;|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|0:1
|4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#dfd|'''4:2'''
|-
|PO
|{{flaga|GIB}}
|align=&quot;left&quot;|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]
|1:1
|1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#fdd|'''2:4'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|IRL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Derry City FC|Derry City]]
|2:0
|2:0
|style=background:#dfd|'''4:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[MFK Ružomberok]]
|2:1
|3:0
|style=background:#dfd|'''5:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|Portugāle}}
|align=&quot;left&quot;|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|1:1
|0:4
|style=background:#fdd|'''1:5'''
|-
|rowspan=3|2023—24
|rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|ISL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]
|2:0
|0:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|2QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]]
|3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|1:2
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|3QR
|{{flaga|NED}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Twente|Twente]]
|0:3
|0:2
|style=background:#fdd|'''0:5'''
|-
|2024—25
|align=&quot;left&quot;|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2025—26
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Gruzija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]
|2:1
|3:3
|style=background:#dfd|'''5:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|Izraēla}}
|align=&quot;left&quot;|[[Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;]]
|3:0
|1:3
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|PO
|{{flaga|Čehija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|1:0
|0:2
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2026—27
|align=&quot;left&quot;|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ARM}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]
|3:2
|0:2
|style=background:#fdd|'''3:4'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[FK Vardar]]
|5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|3:2
|style=background:#dfd|'''8:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]]
|1:0
|1:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|PO
|{{flaga|FRO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]
|
|
|
|}

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}&lt;/ref&gt;''

{{Fs start}}
{{Fs player | no=  1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}}
{{Fs player | no=  2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}}
{{Fs player | no=  4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}}
{{Fs player | no=  5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}}
{{Fs player | no=  8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}}
{{Fs player | no=  9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}}
{{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}}
{{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}}
{{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}}
{{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}}
{{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}}
{{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}}
{{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}}
{{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}}
{{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}}
{{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}}
{{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}}
{{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}}
{{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}}
{{Fs end}}

== Izīrētie spēlētāji ==
{{Fs start}}
{{Fs player | no=  2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds&lt;ref name=&quot;sastavs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]]
|-
|Treneris
|{{flaga|Slovakia}} [[Noberts gula|Noberts Gula]]
|-
|Treneris
|{{flaga|Slovakia}} Pēters Arģušs
|-
|Fiziskās sagatavotības treneris
|{{flaga|North Macedonia}} Nikola Rodic
|-
|Fiziskās sagatavotības treneris
|{{flaga|Spain}} Javi Gonzales
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins
|-
|Skautinga nodaļas vadītājs 
|{{flaga|Latvija}} Rihards Ivanovs 
|-
|Analītiķis
|{{flaga|Latvija}} Edgars Vērdiņš 
|-
| TMS menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs
|-
| Preses sekretārs
| {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015)
* {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016)
* {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017)
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017)
* {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018)
* {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020)
* {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021)
* {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023)
* {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024)
* {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'')

== Atsauces ==
{{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}}

== Ārējās saites ==
* [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē &quot;Facebook&quot;]
* [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē &quot;Twitter&quot;]
* [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls]
* [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija]
{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Riga FC]]</text>
      <sha1>6n6omz65n141xkqyro3o5ack48yig0t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510478</id>
      <parentid>4510444</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:04:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kluba vēsture */</comment>
      <origin>4510478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24134" sha1="9c65bz5c4qo982egx6sswupz56vvxix" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = ''Riga FC''
| logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]]
| pilns = ''Riga Football Club''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]]
| poz = 1. vieta
| dib = 2014
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = [[Skonto stadions]]
| ietilp = 8 087
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = 
| tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
| kapteinis = 
| mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba &quot;Twitter&quot; konts]
[http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa]

[https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts]

[https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts'']
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _jakointer22sbw
| pattern_b1 = _jakointer22sbw
| pattern_ra1 = _jakointer22sbw
| pattern_sh1 = _jako20w
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 5BB8F8
| body1 = 5BB8F8
| rightarm1 = 5BB8F8
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg
| pattern_sh2 = _jako20w
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _jakopixel2324sg
| pattern_b3 = _jakopixel2324sg
| pattern_ra3 = _jakopixel2324sg
| pattern_sh3 = _pafos2021a
| leftarm3 = 404040
| body3 = 404040
| rightarm3 = 404040
| shorts3 = 28282D
| socks3 = 484b4f
}}
'''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]].

''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;; tāpat kopš hokeja [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS?
|last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden?
|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp &quot;Valmieru&quot; un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – &quot;Grobiņas&quot; dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vēsture ==
Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}&lt;/ref&gt; Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}&lt;/ref&gt;

Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=&quot;Caramba/Dinamo&quot; pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &amp;#10217; Mežaparkā noslēgusies &quot;Riga&quot; FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada martā Riga FC uzsāka sadarbību ar [[Betsafe Latvija]], kas kļuva par vienu no kluba sadarbības partneriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/futbols/betsafe-pievienojas-cempioniem-un-ienak-futbola-virsliga/|title=“Betsafe” pievienojas čempioniem un ienāk futbola Virslīgā|website=www.betsafesports.com|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title=&quot;Riga FC&quot; atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iegūtie tituli ==
* '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]'''
** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] 
** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]
* '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]'''
** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]]
* '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]]
*[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']]
** Uzvarētāji (2): 2024, 2026&lt;ref&gt;[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst &quot;Riga FC&quot;]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]&lt;/ref&gt;

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
&lt;timeline&gt;
ImageSize = width:600 height:60
PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10
TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy
DateFormat = dd/mm/yyyy
Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025
ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 
Colors =
  id:bl1  value:rgb(0.5,0.8,0.5)
  id:bl2  value:rgb(0.9,0.9,0.3)  
  id:rs  value:rgb(0.8,0.6,0.6)
  id:rn  value:rgb(0.9,0.1,0.1)

PlotData= 
  bar:Position width:15 color:white align:center

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]]
  from:01/07/2015 till:01/07/2016  shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]]
  from:01/07/2016 till:01/07/2017  shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]]
  from:01/07/2017 till:01/07/2018  shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2018 till:01/07/2019  shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2019 till:01/07/2020  shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]
  from:01/07/2020 till:01/07/2021  shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]]
  from:01/07/2021 till:01/07/2022  shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2022 till:01/07/2023  shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2023 till:01/07/2024  shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]]
  from:01/07/2024 till:01/07/2025  shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]]

  from:01/07/2014 till:01/07/2015  color:bl2  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]&quot;
  from:01/07/2015 till:01/07/2025  color:bl1  shift:(0,13)  text: &quot;[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]&quot;
&lt;/timeline&gt;

== Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā ==
* [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls
* [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti
* [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti
* [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''
* [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls
* [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls
* [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls
* [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls
* [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls
* [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti

== Dalība UEFA turnīros ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Kārta
!Valsts
!Klubs
!Mājās
!Viesos
!Kopā
|-
|2018—19
|align=&quot;left&quot;|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
| 1QR
|{{Flaga|BUL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Sofijas CSKA]]
|1:0
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:1''' &lt;small&gt;(11 m: 3:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;4&quot;|2019—20
|align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
|1QR
|{{Flaga|Īrija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Dundalk F.C.]]
|0:0
|0:0
|style=background:#fdd|'''0:0''' &lt;small&gt;(11 m: 4:5)&lt;/small&gt;
|-
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{Flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glivices &quot;Piast&quot;]]
|2:1
|2:3
|style=background:#dfd|'''4:4'''
|-
|3QR
|{{Flaga|Finland}}
|align=&quot;left&quot;|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]
|1:1
|2:2
|style=background:#dfd|'''3:3'''
|-
|PO
|{{Flaga|Dānija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC København]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2020—21
|align=&quot;left&quot;|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ISR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Telavivas &quot;Maccabi&quot; (futbols)|Telavivas &quot;Maccabi&quot;]]
|{{n/a}}
|style=background:#fdd|'''0:2'''
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]]
|2QR
|{{flaga|SMR}}
|align=&quot;left&quot;|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]
|style=background:#dfd|'''1:0'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
|3QR
|{{flaga|SCO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
|style=background:#fdd|'''0:1'''
|{{n/a}}
|{{n/a}}
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021—22
|align=&quot;left&quot;|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|SWE}}
|align=&quot;left&quot;|[[Malmö FF]]
|1:1
|0:1
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[KF Shkëndija]]
|2:0
|1:0
|style=background:#dfd|'''3:0'''
|-
|3QR
|{{flaga|MLT}}
|align=&quot;left&quot;|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]
|0:1
|4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#dfd|'''4:2'''
|-
|PO
|{{flaga|GIB}}
|align=&quot;left&quot;|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]]
|1:1
|1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|style=background:#fdd|'''2:4'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2022—23
|align=&quot;left&quot; rowspan=&quot;3&quot;|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|IRL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Derry City FC|Derry City]]
|2:0
|2:0
|style=background:#dfd|'''4:0'''
|-
|2QR
|{{flaga|SVK}}
|align=&quot;left&quot;|[[MFK Ružomberok]]
|2:1
|3:0
|style=background:#dfd|'''5:1'''
|-
|3QR
|{{flaga|Portugāle}}
|align=&quot;left&quot;|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]
|1:1
|0:4
|style=background:#fdd|'''1:5'''
|-
|rowspan=3|2023—24
|rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|1QR
|{{flaga|ISL}}
|align=&quot;left&quot;|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]
|2:0
|0:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|2QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]]
|3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|1:2
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|3QR
|{{flaga|NED}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Twente|Twente]]
|0:3
|0:2
|style=background:#fdd|'''0:5'''
|-
|2024—25
|align=&quot;left&quot;|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Polija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Vroclavas &quot;Śląsk&quot;]]
|1:0
|1:3
|style=background:#fdd|'''2:3'''
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2025—26
|rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot;|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|Gruzija}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]
|2:1
|3:3
|style=background:#dfd|'''5:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|Izraēla}}
|align=&quot;left&quot;|[[Jeruzalemes &quot;Beitar&quot;]]
|3:0
|1:3
|style=background:#dfd|'''4:3'''
|-
|PO
|{{flaga|Čehija}}
|align=&quot;left&quot;|[[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]]
|1:0
|0:2
|style=background:#fdd|'''1:2'''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2026—27
|align=&quot;left&quot;|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]]
| 1QR
|{{Flaga|ARM}}
|align=&quot;left&quot;|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]
|3:2
|0:2
|style=background:#fdd|'''3:4'''
|-
| rowspan=&quot;3&quot; align=&quot;left&quot; |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]]
|2QR
|{{flaga|MKD}}
|align=&quot;left&quot;|[[FK Vardar]]
|5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}})
|3:2
|style=background:#dfd|'''8:4'''
|-
|3QR
|{{flaga|HUN}}
|align=&quot;left&quot;|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]]
|1:0
|1:1
|style=background:#dfd|'''2:1'''
|-
|PO
|{{flaga|FRO}}
|align=&quot;left&quot;|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]
|
|
|
|}

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}&lt;/ref&gt;''

{{Fs start}}
{{Fs player | no=  1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}}
{{Fs player | no=  2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}}
{{Fs player | no=  4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}}
{{Fs player | no=  5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}}
{{Fs player | no=  8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}}
{{Fs player | no=  9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}}
{{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}}
{{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}}
{{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}}
{{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}}
{{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}}
{{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}}
{{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}}
{{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}}
{{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}}
{{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}}
{{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}}
{{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}}
{{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}}
{{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}}
{{Fs player | no=    | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}}
{{Fs end}}

== Izīrētie spēlētāji ==
{{Fs start}}
{{Fs player | no=  2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}}
{{Fs end}}

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds&lt;ref name=&quot;sastavs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]]
|-
| Treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]]
|-
|Treneris
|{{flaga|Slovakia}} [[Noberts gula|Noberts Gula]]
|-
|Treneris
|{{flaga|Slovakia}} Pēters Arģušs
|-
|Fiziskās sagatavotības treneris
|{{flaga|North Macedonia}} Nikola Rodic
|-
|Fiziskās sagatavotības treneris
|{{flaga|Spain}} Javi Gonzales
|-
| Vārtsargu treneris
| {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks
|-
| Sporta direktors
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins
|-
|Skautinga nodaļas vadītājs 
|{{flaga|Latvija}} Rihards Ivanovs 
|-
|Analītiķis
|{{flaga|Latvija}} Edgars Vērdiņš 
|-
| TMS menedžeris
| {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs
|-
| Administrators
| {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs
|-
| Preses sekretārs
| {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs
|}

== Komandas galvenie treneri ==
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015)
* {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016)
* {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016)
* {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017)
* {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017)
* {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018)
* {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019)
* {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020)
* {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020)
* {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021)
* {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021)
* {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022)
* {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023)
* {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024)
* {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs)
* {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'')

== Atsauces ==
{{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}}

== Ārējās saites ==
* [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne]
* [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē &quot;Facebook&quot;]
* [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē &quot;Twitter&quot;]
* [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls]
* [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija]
{{Latvijas futbola Virslīga}}
{{Latvijas čempioni futbolā}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Sports Rīgā]]
[[Kategorija:Riga FC]]</text>
      <sha1>9c65bz5c4qo982egx6sswupz56vvxix</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielais Kondē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>316060</id>
    <revision>
      <id>4510708</id>
      <parentid>4490384</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:13:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Signature_Louis_II_de_Bourbon,_prince_de_Condé.png&quot; aizvietots ar &quot;Undated_signature_of_Louis_de_Bourbon_&quot;Grand_Condé&quot;.png&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) · This is an 'ambiguous</comment>
      <origin>4510708</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2280" sha1="8a1g16nhduuk4d5emqwarqezd91bxeo" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Lielais Kondē
|     vārds_orig = ''le Grand Condé''
|         attēls = Louis, Grand Condé.PNG
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1621
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = [[Parīze]], [[Francijas Karaliste]]&lt;br /&gt;({{FRA}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1686
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 11
|        m_vieta = [[Fonteblo pils]], [[Francijas Karaliste]]&lt;br /&gt;([[Sēna un Marna]], {{FRA}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = karavīrs, politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = tēvs - [[Kondē princis Anrī]], māte - [[Šarlote Margarita de Monmorensī]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Klēra Klemensa de Majē
|          bērni = 3 bērni, to skaitā [[Anrī Žils]]
|       paraksts = Undated signature of Louis de Bourbon &quot;Grand Condé&quot;.png
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Luijs de Burbons, princis de Kondē''' ({{val|fr|Louis de Bourbon, Prince of Condé}}), biežāk pazīstams kā '''Lielais Kondē''' ({{val|fr|le Grand Condé}}); dzimis {{dat|1621|9|8}}, miris {{dat|1686|12|11}}) bija [[Francija|franču]] augstmanis un karavadonis, [[ģenerālisimuss]].

Militāro karjeru sāka 17 gadu vecumā. Piedalījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]], kur kā komandieris karoja pret [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērija]]s, [[Bavārija]]s un [[Spānija]]s karaspēku, uzvarot [[Rokruā kauja|Rokruā kaujā]] 1643. gada maijā un [[Freiburgas kauja|Freiburgas kaujā]] 1644. gada augustā. Pēc kara piedalījās [[Fronda|Frondā]], kur pārgāja Francijas pretinieku - spāņu pusē. Pēc [[Pireneju miers|Pireneju miera]] noslēgšanas 1659. gadā atkal pārgāja Francijas karaļa [[Luijs XIV|Luija XIV]] dienestā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kondē, Lielais}}
[[Kategorija:1621. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1686. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Burbonu dinastija]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]</text>
      <sha1>8a1g16nhduuk4d5emqwarqezd91bxeo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džastins Šulcs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>317524</id>
    <revision>
      <id>4510656</id>
      <parentid>4210899</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:17:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5013" sha1="r64ff2ewzcwkqi11qhh1wu9gf2o2nly" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džastins Šulcs
 |      vārds_orig = ''Justin Schultz''
 |          attēls = Justin Schultz 2 23-3.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Šulcs 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|7|6}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Kelouna}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 89 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2012
 |        kar_beig = 2024
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 43., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2008. gada NHL drafts|2008]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2013—2024
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Stenlija kauss]] — 2016, 2017
* [[AHL]] labākais aizsargs — 2013
* [[AHL]] simboliskā izlase — 2013
* [[AHL]] rezultatīvākais aizsargs — 2013
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2025|1|18||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Džastins Šulcs''' ({{Val-en|Justin Schultz}}; dzimis {{dat|1990|7|6}}) ir bijušais kanādiešu [[hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Karjeras laikā Šulcs spēlēja [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubos [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]], [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]], [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]], [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] un Šveices [[Nacionālā līga|Nacionālās līgas]] klubā [[HC Lugano]].

== Spēlētāja karjera ==
Pēc vairākām [[NCAA]] čempionātā aizvadītām sezonām, profesionāļa karjeru Šulcs sāka 2012.—13. gada sezonā, tajā spēles laiku dalot starp [[NHL]] klubu [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] un [[AHL]] vienību [[Oklahomsitijas &quot;Barons&quot;]]. &quot;Oilers&quot; Šulcs aizvadīja 48 spēles, savukārt AHL kļuva par līgas rezultatīvāko aizsargu, tiekot atzīts arī par līgas labāko aizsargu. 2013.—14. gada sezonu Šulcs jau pilnībā aizvadīja &quot;Oilers&quot; sastāvā.

Pēc neveiksmīga 2015.—16. gada sezonas ievada Šulcs tika aizmainīts uz [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Tās sastāvā 2016. un 2017. gadā viņš izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. &quot;Penguins&quot; sastāvā spēlēja līdz 2020. gadam, kad pievienojās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]].

2022. gada 13. jūlijā Šulcs kā brīvais aģents parakstīja divu gadu līgumu par 6 miljoniem ASV dolāru ar komandu [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]].&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/news/justin-schultz-agrees-to-two-year-contract-with-seattle-kraken-334980470&lt;/ref&gt; Pēc pievienošanās komandai viņš bieži tika iespēlēts pārī ar [[Džeimijs Oleksiaks|Džeimiju Oleksiaku]] kā komandas otro aizsardzības pāri.

Pēc tam, kad neizdevās nodrošināt līgumu kādā NHL klubā&lt;ref&gt;{{cite magazine |last=Horwat |first=Nick |title=Former Kraken Defenseman Signs In Switzerland |url=https://www.si.com/onsi/breakaway/news-feed-page/former-kraken-justin-schultz-signs-switzerland |magazine=Sports Illustrated |date=October 23, 2024 |access-date=September 23, 2024 |archive-date={{dat|2025|01|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250118165622/https://www.si.com/onsi/breakaway/news-feed-page/former-kraken-justin-schultz-signs-switzerland }}&lt;/ref&gt;, 2024. gada 23. oktobrī Šulcs noslēdza līgumu ar Šveices klubu [[HC Lugano]] uz atlikušo 2024.–2025. gada Nacionālās līgas sezonu.&lt;ref&gt;{{cite news |title=Justin Schultz Signs In Switzerland |url=https://thehockeynews.com/international/latest-news/justin-schultz-signs-in-switzerland |work=[[The Hockey News]] |last=O'Brien |first=Derek |date=October 23, 2024 |access-date=December 13, 2024 }}&lt;/ref&gt; Šulcs 13. decembrī, aizvadījis tikai astoņas spēles Šveicē, personisku iemeslu dēļ paziņoja par aiziešanu no hokeja.&lt;ref&gt;{{cite news |title=Justin Schultz Retires After 8 Games In Switzerland |url=https://thehockeynews.com/international/latest-news/justin-schultz-retires-after-8-games-in-switzerland |work=[[The Hockey News]] |last=O'Brien |first=Derek |date=December 13, 2024 |access-date=December 13, 2024 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
== Ārējās saites ==
*{{sporta ārējās saites}}


{{Kanāda-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šulcs, Džastins}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Edmontonas &quot;Oilers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sietlas &quot;Kraken&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]]</text>
      <sha1>r64ff2ewzcwkqi11qhh1wu9gf2o2nly</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jurista Vārds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>320014</id>
    <revision>
      <id>4510550</id>
      <parentid>3268962</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T22:48:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45795-33</username>
        <id>149355</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atjaunināts žurnāla izdošanas biežums</comment>
      <origin>4510550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5800" sha1="qcews2bp8bxota7jbot125ewgpx8nxe" xml:space="preserve">{{Preses izdevuma infokaste
|image_file = JV_800.JPG
|image_size =200px
|publisher = [[Latvijas Vēstnesis (izdevējs)]]
|category = [[Latvijā izdotie žurnāli]]
|frequency = Reizi mēnesī
|language = Latviešu
|editor = [[Dina Gailīte]]
|editor_title = Galvenais redaktors
|headquarters = {{Rīga|Latvija}}
|founded = 1995. gada 21. aprīlī&lt;ref name=&quot;vesture&quot;&gt;[http://www.juristavards.lv/redakcija.php] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160603014826/http://www.juristavards.lv/redakcija.php |date={{dat|2016|06|03||bez}} }}| “Jurista Vārds” – tiesiskai domai un praksei/Vēsture&lt;/ref&gt;
|firstdate = 2003. gads&lt;ref name=&quot;vesture&quot; /&gt;
|country = [[Latvija]]
|website = http://www.juristavards.lv/
}}
'''&quot;Jurista Vārds”''' ir lielākais&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Drukātā žurnāla abonentu skaits — 1200 (Latvijas Preses izdevēja asociājas 2016. gada dati); portāla juristavards.lv Latvijas reālo lietotāju skaits mēnesī — vidēji 15 000 (starptautiskās intreneta izpētes aģentūras Gemius dati).&lt;/ref&gt; specializētais, tieslietām veltītais nedēļas izdevums Latvijā. [[Žurnāls|Žurnāla]] darbība cieši saistīta ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas [[likums|likumu]] (OPTIL).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://likumi.lv/ta/id/249322/ |title=Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums |access-date={{dat|2016|06|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160124060426/http://likumi.lv/ta/id/249322 |archivedate={{dat|2016|01|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Saturs ==
Lielāko daļu [[žurnāls|žurnāla]] &quot;Jurista Vārds” satura veido raksti par konkrētiem tiesību jautājumiem, likumu iztulkošanu un piemērošanu, topošiem likumprojektiem, kā arī iespējām risināt šaurākas vai plašākas [[Latvija]]s tiesību sistēmas problēmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juristavards.lv/redakcija.php/ |title=&quot;Jurista Vārds&quot; — tiesiskai domai un praksei |access-date={{dat|2016|06|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160603014826/http://www.juristavards.lv/redakcija.php |archivedate={{dat|2016|06|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&quot;Jurista Vārdā” tiek atspoguļotas arī institucionālas norises Latvijas tiesību sistēmā, nozīmīgi tiesību prakses piemēri, kā arī tiesībpolitiska rakstura materiāli.

Atsevišķa žurnāla sadaļa atspoguļo [[jaunumi|jaunumus]] juridiskajā [[literatūra|literatūrā]], lasītāji tiek informēti arī par notikumiem kaimiņvalstu un pārējo [[Eiropas Savienība]]s [[valsts|valstu]] tieslietās, starptautiskajās tiesu institūcijās utt.

== Vēsture ==
&quot;Jurista Vārds” ir dibināts [[1995. gads|1995. gada]] 21. aprīlī kā tematiska lappuse Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā [[Oficiālais izdevums &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;|&quot;Latvijas Vēstnesis&quot;]]. “Jurista Vārda” sākotnējās idejas — oficiālā laikraksta [[Oficiālais izdevums &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;|“Latvijas Vēstnesis”]] lasītajiem profesionāli skaidrot un komentēt likumus — pamatlicēji bija [[Oficiālais izdevums &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;|“Latvijas Vēstneša”]] galvenais redaktors Oskars Gerts, [[Oficiālais izdevums &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;|“Latvijas Vēstneša”]] nozares redaktore Rita Belousova (1934—2005) un Zvērinātu advokātu padomes locekle Vija Jākobsone (1934—2012).

Pakāpeniski paplašinoties, &quot;Jurista Vārds” [[2000. gads|2000. gadā]] kļuva par [[Oficiālais izdevums &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;|&quot;Latvijas Vēstneša”]] pielikumu brošūras formātā, bet jau kopš [[2004. gads|2004. gada]] — par patstāvīgu [[prese|preses izdevumu]] ar autonomu redakciju.

Kopš žurnāls darbojas kā patstāvīgs preses izdevums, tā galvenā redaktore ir Dina Gailīte, uz laiku galvenā redaktora pienākumus pildījis Jānis Pleps. “Jurista Vārda” saturu kā redakcijas locekļi līdz šim veidojuši vai turpina veidot šādi redaktori: Rita Belousova, Dina Gailīte, [[Kristīne Jarinovska]], Arnis Buka, Leonards Pāvils, Sannija Matule, [[Jānis Pleps]], Mārtiņš Dambergs, Gatis Litvins, Ilze Dubava, Dace Šulmane, Vija Kalniņa, Juris Janums.

== Izdevējs ==
Žurnāla &quot;Jurista Vārds&quot; izdevējs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lv.lv/ |title=Latvijas Republikas oficiālais izdevējs &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; |access-date={{dat|2016|06|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160604090726/https://www.lv.lv/ |archivedate={{dat|2016|06|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir VSIA &quot;[[Latvijas Republikas oficiālais izdevējs|Latvijas Vēstnesis]]&quot;, kas vienlaikus ir arī Latvijas Republikas oficiālā izdevuma [[Oficiālais izdevums &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;|&quot;Latvijas Vēstnesis&quot;]] izdevējs un divu portālu — [[LV portāls|www.lvportals.lv]] un [[Likumi.lv|www.likumi.lv]] — uzturētājs.

== Formāts ==
Gandrīz kopš &quot;Jurista Vārda” pirmsākumiem tas lasītājiem pieejams divos formātos — drukas un elektroniskajā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juristavards.lv// |title=www.juristavards.lv |access-date={{dat|2016|06|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160619103252/http://www.juristavards.lv/ |archivedate={{dat|2016|06|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;, kas līdz [[2013. gads|2013. gada]] nogalei satura ziņā bija faktiski identiski.

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.vestnesis.lv/ vestnesis.lv: Latvijas Republikas oficiālais izdevums]
* [https://web.archive.org/web/20160604120523/http://likumi.lv/ likumi.lv: Latvijas Republikas tiesību akti]
* [https://web.archive.org/web/20160606000610/http://www.lvportals.lv/ lvportals.lv: informatīvs palīgs tiesību aktu normās]

[[Kategorija:Latvijas tieslietas]]
[[Kategorija:Latvijā izdotie žurnāli]]
[[Kategorija:Tīmekļa vietnes]]</text>
      <sha1>qcews2bp8bxota7jbot125ewgpx8nxe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Eliass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>329143</id>
    <revision>
      <id>4510689</id>
      <parentid>4355142</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:31:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510689</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2352" sha1="a40li3c5gdabpzipbvc1qjmx0p6kr85" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Eduards Eliass
| vārds_orģ           = 
| attēls              = 
| att_izm             = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Tautas Saeima]]s deputāts
| term_sākums         = 
| term_beigas         = 
| vietnieks           = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1893|9|3}}
| dzim_vieta          = [[Jaunvāles pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{mdv|1978|11|28|1893|9|3}}
| mir_vieta           = [[Rīga]]
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Eduards Eliass''' (1893—1978) bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs no 1919. gada. Arestēts par pretvalstisku darbību 1921. gadā un 1923. gadā apmaiņas kartībā izdots [[PSRS]]. 1928. gadā nelegāli iesūtīts Latvijā, darbojās LKP Rīgas pagrīdes organizācijā. 1929. gadā atkal apcietināts.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] iecelts par LKP [[Vidiena]]s apgabala komitejas otro sekretāru. [[Tautas Saeima]]s deputāts (1940).&lt;ref&gt;[ftp://84.237.230.43/BOOK/Gramatas%20Par%20Latvijas%20Vesturi/Mana%20Atbilde.%20Kada%20Laikmeta%20Memuari.%20Pirma%20dala%20%5bLat%5d.pdf Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.]{{Novecojusi saite}} Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.&lt;/ref&gt; 
Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts līdz 1947. gadam.&lt;ref&gt;{{LPE|3|154}}&lt;/ref&gt;

Miris 1978. gada 28. novembrī, apglabāts Rīgas Meža kapos.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Eduards-Eliass nekropole.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Tautas Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Eliass, Eduards}}

[[Kategorija:1893. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:1978. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>a40li3c5gdabpzipbvc1qjmx0p6kr85</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Zandreiters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>330867</id>
    <revision>
      <id>4510695</id>
      <parentid>4348474</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:54:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2567" sha1="oh9j36fbxgwakdfkme68w6izvx328cv" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Eduards Zandreiters
| vārds_orig = 
| attēls = Eduards Zandreiters.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1885 
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 9
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1938 
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 27
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Butovas poligons|td=Krievija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Eduards Voldemārs Zandreiters''' (1885—1938) bija latviešu [[marksisms|marksists]] un profesionāls revolucionārs (segvārds Vārpa, Kārlis),&lt;ref&gt;[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=89&amp;q=Latvija&amp;id=1367945&amp;g=1 letonika.lv]&lt;/ref&gt; [[LSPR]] Būvju un sabiedrisko darbu komisārs (1919).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1885. gada 9. septembrī Rīgā Jāņa Zandreitera ģimenē. Viens no [[LSDSP]] dibinātājiem 1904. gadā, [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] dalībnieks.

Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada decembrī darbojās [[Iskolats|Iskolata]] vadībā, 1919. gadā bija [[LSPR]] Būvju un sabiedrisko darbu komisārs.
Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] beigām darbojās nelegālajā [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajā partijā]] un līdz 1936. gadam bija tās laikraksta &quot;[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]&quot; redaktors. 1930. gadā izsūtīts uz PSRS.

[[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tā sauktās [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|&quot;Latviešu operācijas&quot;]] ietvaros 1937. gada 30. novembrī apcietināts un pēc pratināšanām 1938. gada 11. februārī notiesāts par spiegošanu [[Polija]]s labā. 1938. gada 27. aprīlī nošauts un aprakts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Zandreiters-Eduards |title=nekropole.info |access-date={{dat|2016|09|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190822174258/https://nekropole.info/lv/Zandreiters-Eduards }}&lt;/ref&gt; No 1974. līdz 1990. gadam E. Zandreitera vārdā bija nosaukta [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] Rīgā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Zandreiters, Eduards}}
[[Kategorija:1885. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]]</text>
      <sha1>oh9j36fbxgwakdfkme68w6izvx328cv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341153</id>
    <revision>
      <id>4510623</id>
      <parentid>4359636</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:16:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5065" sha1="2c6hrdwls9627q1tw8mrjf2qf33ipaz" xml:space="preserve">[[Attēls:Liepājas-Rucavas dzelzceļa tilts pār Bārtas upi.jpg|thumb|200px|Liepājas-Rucavas dzelzceļa tilts pār [[Bārta (upe)|Bārtas upi]] (1932).]]
[[Attēls:Liepājas-Rucavas dzelzceļš 1935.jpg|thumb|180px|Liepājas-Rucavas dzelzceļš (1935).]]
[[Attēls:Pa etnogrāfisko Kursu, 18.jpg|thumb|180px|1930. gadu kartē.]]

'''Dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava''' bija [[šaursliežu dzelzceļš]] [[Lejaskurzeme|Lejaskurzemē]] (1916—1962).

== Vēsture == 
1898. gadā Liepājas laikrakstos parādījās ziņa, ka kāda privāta sabiedrība gribot dabūt koncesiju Liepājas-[[Palanga]]s dzelzceļa būvei. [[Kārlis Šēnbergs]] no [[Rucava]]s esot stājies sakaros ar Palangas grāfu [[Fēlikss Tiškevičs|Tiškevicu]], kurš šāda dzelzceļa būvē bijis lielā mērā ieinteresēts. Kad sāka būvēt Liepājas elektrisko tramvaju, Šēnbergs stājās sakaros ar kādu Berlīnes sabiedrību un ierosināja starp Liepāju un Palangu būvēt elektrisko dzelzceļu. Dzelzceļu bij paredzēts būvēt no Palangas cauri Rucavai un Bernātiem uz Liepāju, bet no Palangas tālāk uz Bajoriem, pievienojot to Klaipēdas posmā Vācijas dzelzceļu tīklam. Tomēr Krievijas Impērijas kara ministrija aiz stratēģiskiem nolūkiem Liepājas-Palangas dzelzceļa būvei nepiekrita, rēķinoties ar varbūtēju krievu—vācu karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Karlis-Senbergs-5b68b57447360 |title=Kurzemes Vārds, Nr. 176 (08.08.1939.) |access-date=04.11.2023 |archive-date=04.11.2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231104194315/https://timenote.info/lv/Karlis-Senbergs-5b68b57447360 }}&lt;/ref&gt;

Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gadā [[Bārta]]s un [[Rucava]]s mežu kokmateriālu izvešanai [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] izbūvēja 600 mm platu šaursliežu dzelzceļa līniju no [[Dubeņi]]em Kurzemē līdz Dārbeniem (''Darbėnai'') Lietuvā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 31. oktobrī “Latvijas Sargs” rakstīja: ''Uz Dubeņu–Darbunes dzelzceļa, starp Bārtavas tiltu un Rucavu, vāci noņēmuši dzelzceļa sliedes 20 verstis garā gabalā. Šo ceļa gabalu, sākot no Rucavas tilta, latvieši tagad izlabojot un pa minēto dzelzceļu Liepājā katru dienu ievedot ap 20 kubikasu malkas.''&lt;ref name = &quot;LA.LV&quot;&gt;[https://www.la.lv/rucavas-banisa-pedas/ Tiem, kas vēl atceras. Rucavas bānīša pēdās] la.lv 28. janvāris 2018&lt;/ref&gt;

Pēc kara sliedes uz Dārbeniem neatjaunoja, vilciens gāja līdz Paurupei ([[Rucava]]i), paņēma ūdeni, apgriezās un devās atpakaļ. 1924. gadā pabeidza sliežu likšanu Liepājas—Paurupes dzelzceļa Liepājas—Dubeņu posmā, pēc tilta būves nobeigšanas pār Grobiņas upi 1925. gadā atsāka satiksmi starp Liepāju un Paurupi. Agrākās Liepājas Bubnovkas stacijas vietā Liepājas—Paurupes dzelzceļam pavasarī uzbūvēja gala staciju. Dzelzceļam bija liela nozīme [[Lejaskurzeme]]s pasažieru un kravas pārvadāšanā.&lt;ref&gt;[https://grobina.blogspot.com/p/liepajas-aizputes-dzelzcels.html Vēsture un novadpētniecība]&lt;/ref&gt; 
1932. gadā šaursliežu ceļu pārbūvēja par 0,75 m platu pievedceļu.

1945. gadā dzelzceļu izpostīja [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kauju]] laikā. Pēc kara Liepājas—Rucavas dzelzceļa līnijas apkārtne nokļuva PSRS pierobežas teritorijā, saimnieciskā dzīve apstājās un dzelzceļu 1962. gadā likvidēja.
Saglabājušās pussagruvušas Dubeņu un Bārtas stacijas koka ēkas un Otankas stacijas ēka.&lt;ref name = &quot;LA.LV&quot;/&gt;

== Stacijas ==
1939. gadā dzelzceļa līnijā Liepāja—Rucava bija šādas stacijas:
* Alanda (7,1 km no Liepājas)
* Dubeņi (12,3 km) ar lokomotīvju depo
* Otanka (24,3 km)
* Bārta (26,5 km), aptuveni 5 km uz ziemeļrietumiem no Bārtas ciema, sākotnējais nosaukums &quot;Raibuļi&quot; (1919–1921)
* Slamste (33,2 km), no kūdras purva līdz stacijai darbojās 4 km gara 750 mm pievedlīnija
* Jēči (36,3 km)
* Pape (47,2 km)
* Pūce (50,9 km)
* Rucava (53,2 km), sākotnēji saukta par Paurupes staciju (1920-1927)

&lt;gallery&gt;
Dubeņu stacijas depo Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg|Dubeņu stacijas lokomotīvju depo
Otankas stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pirms 1940.jpg|Otankas stacija
Bārtas stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pirms 1940.jpg|Bārtas stacija
Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg|Slamstu stacija (1926)
Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg|Jēču stacija 
Rucavas stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pirms 1940.jpg|Rucavas stacija 
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://www.draugiem.lv/andris.balodis/gallery/?aid=60590755 Mazliet no dzelzceļa Liepāja - Rucava (1916-1960)]
* [http://www.la.lv/rucavas-banisa-pedas/ Tiem, kas vēl atceras. Rucavas bānīša pēdās]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Liepāja—Rucava, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Vācijas celtās dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>2c6hrdwls9627q1tw8mrjf2qf33ipaz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltkrievijas premjerministru uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>346787</id>
    <revision>
      <id>4510655</id>
      <parentid>4509555</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:13:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Mikhail_Chyhir.png&quot;, jo [[c:User:The Squirrel Conspiracy|The Squirrel Conspiracy]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Copyright violation; see [[:c:Commons:Licensing|]] ([[:c:COM:CSD#F1|F1]])).</comment>
      <origin>4510655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5838" sha1="01q11yyenku5wepruhxg5lv6yg6sasu" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Baltkrievija]]s premjerministri''' kopš no [[1918]]. līdz [[1920]]. gadam, kad tā pastāvēja kā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] un kopš [[1990]]. gada, kad tā ieguva neatkarību no [[Padomju Savienība]]s. 

== Uzskaitījums ==
=== [[Attēls:Flag of Belarus (1918, 1991–1995).svg|30px]] [[Baltkrievijas Tautas Republika]] (1918 — 1920) [[Attēls:Герб БНР 1918.svg|30px]] ===
{{colbegin|2}}
{{legend| red | [[Baltkrievijas Sociālistiskā asambleja]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| darkred | [[Sociālistu revolucionāru partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis — miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/piederība !!  Piezīmes
|-
|colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;lightgrey&quot; align=center| '''Tautas Sekretariāta priekšsēdētāji'''
|-
| style=&quot;background: red| || '''1.''' || [[File:Jazep Varonka. Язэп Варонка (1919)(1).jpg|80px]] || '''[[Jāzeps Varonka]]''' &lt;br/&gt; ''Язэп Варонка'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1891–1952)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[21. februāris]] — [[maijs]] || [[Baltkrievijas Sociālistiskā asambleja]] || 
|-
| style=&quot;background: red| || '''2.''' || [[File:Government of BNR (Ivan Sierada).jpg|80px]] || '''[[Ivans Sierada]]''' &lt;br/&gt; ''Іван Серада'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1879–1943)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[20. jūlijs]] — [[Augusts]] || [[Baltkrievijas Sociālistiskā asambleja]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD | || '''3.''' || [[File:Roman Skirmunt.jpg|80px]] || '''[[Ramans Skirmunts]]''' &lt;br/&gt; ''Раман Скірмунт'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1879–1943)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[9. jūlijs]] — [[Augusts]] || Baltkrievijas Nacionālā asambleja ||
|- 
| style=&quot;background: red| || '''4.''' || [[File:Anton Luckievič, kartka.jpg|80px]] || '''[[Antons Luckevičs]]''' &lt;br/&gt; ''Іван Серада'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1883–1938)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[oktobris]] — [[11. oktobris]] || [[Baltkrievijas Sociālistiskā asambleja]] || 
|-
|colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;lightgrey&quot; align=center| '''Ministru padomes priekšsēdētāji'''
|-
| style=&quot;background: red| || '''5.''' || [[File:Anton Luckievič, kartka.jpg|80px]] || '''[[Antons Luckevičs]]''' &lt;br/&gt; ''Іван Серада'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1883–1938)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[11. oktobris]] — [[1919]]. gada [[13. decembris]] || [[Baltkrievijas Sociālistiskā asambleja]] || 
|-
| style=&quot;background: darkred| || '''6.''' || [[File:Vaclau Lastouski.jpg|80px]] || '''[[Vāclavs Lastovskis]]''' &lt;br/&gt; ''Вацлаў Ластоўскі'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1883–1938)&lt;/small&gt; || [[1919]]. gada [[13. decembris]] — [[1920]]. gads || [[Sociālistu revolucionāru partija]] || 
|}

=== [[Attēls:Flag of Belarus.svg|30px]] [[Baltkrievijas Republika]] (1990 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Belarus (2020–present).svg|30px]] ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis — miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Piezīmes
|-
| '''1.''' || [[File:Вячеслав Францевич Кебич.jpg|80px]] || '''[[Vjačeslavs Kebičs]]''' &lt;br/&gt; ''Вячаслаў Кебіч'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1936-2020)&lt;/small&gt; || [[1990]]. gada [[7. aprīlis]] — [[1994]]. gada [[21. jūlijs]] || 
|-
| '''2.''' || || '''[[Mihails Čigirs]]''' &lt;br/&gt; ''Міхаіл Чыгір'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1948)&lt;/small&gt; || [[1994]]. gada [[21. jūlijs]] — [[1996]]. gada [[18. novembris]] || 
|-
| '''3.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Sergejs Lings]]''' &lt;br/&gt; ''Сяргей Лінг'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1937)&lt;/small&gt; || [[1996]]. gada [[18. novembris]] — [[2000]]. gada [[18. februāris]] || 
|-
| '''4.''' || [[File:Vladimir Yermoshin.jpg|80px]] || '''[[Vladimirs Jermošins]]''' &lt;br/&gt; ''Уладзі́мір Ярмо́шын'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1942)&lt;/small&gt; || [[2000]]. gada [[18. februāris]] — [[2001]]. gada [[1. oktobris]] || 
|-
| '''5.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Genādijs Novickis]]''' &lt;br/&gt; ''Гена́дзь Наві́цкі'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1949)&lt;/small&gt; || [[2001]]. gada [[1. oktobris]] — [[2003]]. gada [[10. jūlijs]] || 
|-
| '''6.''' || [[File:Sergey Sidorsky, October 2010.jpeg|80px]] || '''[[Sergejs Sidorskis]]''' &lt;br/&gt; ''Сяргей Сідорскі'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1954)&lt;/small&gt; || [[2003]]. gada [[10. jūlijs]] — [[2010]]. gada [[28. decembris]] ||
|-
| '''7.''' || [[File:Mikhail Myasnikovich, March 2011.jpeg|80px]] || '''[[Mihails Mjasņikovičs]]''' &lt;br/&gt; ''Міхаі́л Мясніко́віч'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1950)&lt;/small&gt; || [[2010]]. gada [[28. decembris]] — [[2014]]. gada [[27. decembris]] ||
|-
| '''8.''' || [[File:Andrei Kobjakow, Belarus Vize-Ministerpräsident 2.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Kobjakovs]]''' &lt;br/&gt; ''Андрэй Кабякоў'' &lt;br/&gt; &lt;small&gt;(1960)&lt;/small&gt; || [[2014]]. gada [[27. decembris]] — [[2018]]. gada [[18. augusts]]||
|-
| '''9.''' || [[File:Syarhey Rumas (2018-09-21).jpg|80px]] || '''[[Sjarhejs Rumass]]''' &lt;br /&gt; ''Сяргей Румас'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1969)&lt;/small&gt; ||[[2018]]. gada [[18. augusts]] — [[2020]]. gada [[3. jūnijs]] ||
|-
| '''10.''' || [[File:Roman Golovchenko (2020-09-03)(portrait).jpg|80px]] || '''[[Ramans Halovčenka]]''' &lt;br /&gt; ''Раман Галоўчэнка'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1973)&lt;/small&gt; ||[[2020]]. gada [[4. jūnijs]] — [[2025]]. gada [[10. marts]] ||
|-
| '''11.''' || [[File:Aliaksandr Turčyn.png|80px]] || '''[[Aļaksandrs Turčins]]''' &lt;br /&gt; ''Аляксaндaр Турчын'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1975)&lt;/small&gt; ||[[2025]]. gada [[10. marts]] — ''pašlaik'' ||
|}

{{Eiropas valstu valdību vadītāji}}

[[Kategorija:Baltkrievijas premjerministri|*]]
[[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>01q11yyenku5wepruhxg5lv6yg6sasu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eižens Zemmers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348308</id>
    <revision>
      <id>4510719</id>
      <parentid>4113287</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T11:29:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11276" sha1="2w7q5msrbk6mtda1an298g1nj3k2xus" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Eižens Zemmers
| vārds_orig = 
| attēls = Prof. Eižens Zemmers.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1843
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 8
| dz_vieta = [[Katvaru pagasts]], [[Valmieras apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1906
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 17
| m_vieta = [[Valmiera]], [[Valmieras apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = Mārtiņš Zemmers, Jūlija Dzirne
| brāļi = [[Kārlis Zemmers|Kārlis]] (1837-1867), [[Aleksandrs Zemmers|Aleksandrs]] (1846-1914), [[Juris Zemmers|Juris]] (1849-1910)
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| darba_vietas = 
| alma_mater = 
| zinātne = [[Bioloģija]]
| pasniedzēji = Frīdrihs Augusts Brauels (''Brauell'', 1807-1882)
| studenti = Konstantīns Blumbergs (1850-1897)
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
}}
'''Eižens Nikolajs Zemmers''' ({{val|de|Eugen Nicolai Semmer}}, {{val|ru|Евгений Мартынович Земмер}}; 1843—1906) bija [[latvieši|latviešu]] veterinārārsts, [[mikrobiologs]], [[Epizootoloģija|epizootologs]]. [[Tērbatas Veterinārais institūts|Tērbatas Veterinārā institūta]] profesors (1876), viens no Tērbatas Veterinārā institūta Bakterioloģiskās stacijas dibinātājiem (1887). Veica pētījumus par [[Sibīrijas mēris|Sibīrijas mēra]] ({{val|la|Anthrax}}) izraisītājiem (1869) un imunizāciju (1881). Pirmais aprakstījis vistu mēri (1878).&lt;ref&gt;{{LPE|10-1|595}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1843. gada 8. novembrī (27. oktobrī pēc vecā stila) [[Katvaru muiža]]s dārznieka Mārtiņa Zemmera un viņa sievas Jūlijas, dzimušas Dzirnes, ģimenē kā otrais dēls.   
Mācījās [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] skolā (1852-1858) un [[Tartu|Tērbatas]] ģimnāzijā (1859-1861).

Studēja [[Tērbatas Veterinārā augstskola|Tērbatas Veterinārajā augstskolā]] (''Veterinäranstalt Dorpat'', 1861-1865), ko beidza ar zelta medaļu un aizstāvēja maģistra darbu &quot;Mājdzīvnieku [[rīkle]]s muskuļi&quot; (''Die Schlundmuskeln der Hausthiere'', 1865). Strādāja par veterinārā prozektora vietnieku (1865-1868), tad par prozektoru un normālās anatomijas docētāju (1868-1874).
1869. gadā turpināja Tērbatas Veterinārās augstskolas profesora [[Frīdrihs Augusts Brauels|Brauela]] (''Brauell'', 1807-1882) pētījumus par  [[Sibīrijas mēris|Sibīrijas mēra]] (&quot;liesas sērgas&quot;) izraisītājiem dzīvnieku asinīs. 
1870. gadā [[Rūdolfs Virhovs|Rūdolfa Virhova]] izdotajā ''Archiv für Pathologische Anatomie und Physiologie und für Klinische Medicin'' publicēja oriģinālu zinātnisku pētījumu par [[sēnītes|sēnīšu]] sporu un ekstraktu ievadīšanu zirgu asinīs Sibīrijas mēra diagnostikai, kas retrospektīvi var tikt uzskatīti par vienu no  [[antibiotikas|antibiotiku]] atklāšanas pirmsākumiem.&lt;ref&gt;Pēc [[Potsdama]]s FH pētnieku L. Müller et al. uzskata E. Zemmera raksts ''Resultate der Injectionen von Pilzsporen und Pilzhefen in’s Blut der Thiere'' varēja novest pie antibiotiku atklāšanas, ja vien pētnieks dažu kumeļu neparasto izveseļošanos nebūtu uzskatījis par traucējošu blakus efektu saviem eksperimentiem.[https://www.researchgate.net/publication/232809434_Auf_kreativen_Wegen_von_Daten_zum_Wissen_am_Beispiel_medizinischer_Forschungsdaten L. Müller, T. Wetzel, H.-C. Hobohm. Auf kreativen Wegen von Daten zum Wissen: am Beispiel medizinischer Forschungsdaten]&lt;/ref&gt;

1872. gadā tika ievēlēts par Tērbatas Veterinārās augstskolas (no 1873. gada Veterinārā institūta) Vispārīgās patoloģijas, patoloģiskās anatomijas un (Zoo)ķirurģijas docentu, 1875. gadā par ārkārtas profesoru, bet 1876. gadā par profesoru. 1878. gadā papildinājās [[Vācija]]s, [[Austroungārija]], [[Itālija]]s un [[Šveice]]s augstskolās.
1881. gadā kopā ar profesoru [[Kazimirs fon Raupahs|Kazimiru fon Raupahu]] (''Raupach'', 1842-1913) veica Sibīrijas mēra imunizācijas pētījumus.
1882. gadā devās zinātniskos komandējumos pie [[trakumsērga]]s vakcīnas atklājēja [[Pastērs|Pastēra]] Parīzē un [[Roberts Kohs|Koha]] Berlīnē, kas tolaik sāka [[tuberkuloze]]s ierosinātāja pētījumus. Pēc atgriešanās Tērbatā nodibināja Bakterioloģisko laboratoriju Sibīrijas mēra vakcīnas ražošanai. 1887. gadā bija viens no Tērbatas Veterinārā institūta Bakterioloģiskās stacijas dibinātājiem.

1889. gadā piedalījās 5. Starptautiskajā Veterinārijas kongresā Parīzē,&lt;ref&gt;''Compte rendu des seances du Ve congrès international de médecine vétérinaire, tenu à Paris du 2 au 8 Septembre 1889''. Libraires de la société centrale de médecine vétérinaire, 1890. - 618 p.&lt;/ref&gt; 1890. gadā 10. Starptautiskajā Medicības kongresā Berlīnē.&lt;ref&gt;Verhandlungen des X. Internationalen Medicinischen Congresses, Berlin 4.- 9. August 1890 Bd. 5, Specieller Theil: Verhandlungen der Abtheilungen XIV - XVIII. Berlin:  Hirschwald, 1891&lt;/ref&gt;

1890. gadā ievēlēts par Tērbatas Veterinārā institūta Vispārīgās patoloģijas, patoloģiskās anatomijas, farmakoloģijas, tiesu medicīnas, receptūras katedras profesoru. 
1891. gadā kļuva par īsteno valsts padomnieku. 
Pēc [[Kristaps Helmanis|Kristapa Helmaņa]] nāves pārņēma Pēterburgas Eksperimentālās Medicīnas institūta epizootoloģijas nodaļas vadību (1892-1895).
1895. gadā pensionējās un 1896. gadā pārcēlās uz dzīvi Valmierā, kur latviski uzrakstīja apcerējumus &quot;Kādu lomu spēlējušas senprūšu, leišu un latviešu tautas pasaules vēsturē&quot; (1900)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/novadpetnieciba/novadnieku_enciklopedija/%26a%3D32 |title=Limbažu Galvenā bibliotēka |access-date={{dat|2018|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140219190317/http://www.limbazubiblioteka.lv/lv/ms/novadpetnieciba/novadnieku_enciklopedija//%26a%3D32 |archivedate={{dat|2014|02|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; un &quot;Mājas kustoņu kopšana un ārstēšana&quot; (1904).

Miris 1906. gada 17. (4.) decembrī, apbedīts Valmieras Centra jeb pilsētas kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Eizens-Zemmers |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191016214955/https://nekropole.info/lv/Eizens-Zemmers }}&lt;/ref&gt;

1907. gadā no viņa testamentā atvēlētajiem līdzekļiem Tērbatas Veterinārajā institūtā nodibināja Eižena Zemmera stipendiju.&lt;ref&gt;Eugen Semmeri stipendium. Eingerichtet aus einer im Semmers Testament verfügten Summe und verliehen vom Veterinärinstitut Jur’ev/Tartu. In: Sirje Tamul: Eraalgatuslikets stipendiumidest Tartu ülikoolis 1802-1918. Diss. Tartu 2007, 206-212.⇧&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* ''Die Schlundmuskeln der Hausthiere''. Dorpat 1865, 45 S. (maģistra disertācija)
* ''Resultate der Injectionen von Pilzsporen und Pilzhefen in’s Blut der Thiere''. Archiv für Pathologische Anatomie und Physiologie und für Klinische Medicin 1870, 50, 158-160. (Nr. 8)
* ''Über die pathologische Anatomie der Rinderpest''. Dorpat 1875, 78 S. (Nr. 22)
* ''Über die gegenwärtigen Grenzen der miasmatischen und contagiösen Krankheiten''. Vorträge für Thierärzte 1880, 3 (3/4) 52 S.
* ''Beitrag zur Lehre von der Immunität und Mitigation''. Von Prof. E. Semmer und Prof. C. Raupach in Dorpat. Deutsche Zeitschrift für Thiermedicin 1882, 7, 347-364.
* ''Der Milzbrand und das Milzbrandcontagium''. Vorträge für Thierärzte 1882, 5 (2/3) 83 S. 
* ''Typhus bei Hunden, Pferden und Ratten''. Deutsche Zeitschrift für Thiermedicin und vergleichende Pathologie 1886, 12, 66-68.
* ''Lungenseuche''. In: Encyklopädie der gesammten Thierheilkunde und Thierzucht mit Inbegriff aller einschlägigen Disciplinen und der speciellen Etymologie. Alois Koch (Hg.). Bd. 6. Wien, Leipzig 1889, S. 174-189
* ''Die Rinderpest'' (Nr. 118). In: Encyklopädie der gesammten Thierheilkunde und Thierzucht mit Inbegriff aller einschlägigen Disciplinen und der speciellen Etymologie. Alois Koch (Hg.). Bd. 8. Wien, Leipzig 1891, S. 451-489 
* ''Rotz'' (Nr. 121). In: Encyklopädie der gesammten Thierheilkunde und Thierzucht mit Inbegriff aller einschlägigen Disciplinen und der speciellen Etymologie. Alois Koch (Hg.). Bd. 8. Wien, Leipzig 1891, S. 539-565
* ''Schafpocken''. Encyklopädie der gesammten Thierheilkunde und Thierzucht mit Inbegriff aller einschlägigen Disciplinen und der speciellen Etymologie. Alois Koch (Hg.). Bd. 9. Wien, Leipzig 1892, S. 136-149
* ''Rinderpest-Infektion und Immunisierung und Schutzimpfung gegen Rinderpest''. Berliner tierärztliche Wochenschrift 1893, 23, S. 590-591.
* Земмер Е.М., Владимиров A.A. Диагностические значение впрыскиваний маллеина при сапе.// Архив биол. наук. 1892. - Т.1.1. С.744-770.
* Земмер Е.М. О значении практического применения маллеина и туберкулина с диагностической целью.// Архив биол. наук. 1895. -Т.З.-С.114-120.

=== Brošūras ===
* Ветеринария как средство к увеличению народного богатства. Nr. 1 (Nr. 61), С.-Петербург, 1881. - 8 lpp. 
* Сибирская язва и ее контагий. Харьков, 1882. – 75 lpp.
* К вопросу о контагии чумы рогатого скота и его митигации. С.-Петербург: 1883. – 2 lpp.
* К диагнозу сапа. С.-Петербург: 1884. - 14 lpp.
* По вопросу о выработке мер против сапа на лошадях, учреждении бактериологических станций при всех ветеринарных институтах и прикомандирований к ним ветеринарных врачей из всех ведомств. С.-Петербург, 1892. – 11 lpp. 
* Mājas kustoņu kopšana un ārstēšana. Rīga, 1904.

== Apbalvojumi ==
* Vladimira ordenis, 4. šķira 
* Annas ordenis, 2. un 3. šķira
* Staņislava ordenis, 2. un 3. šķira 
 
== Literatūra ==
* [[Egons Dārziņš]].  Zemmers, Kalniņš, Helmanis: dzīve un darbi. A. Gulbis, 1934. - 238 lappuses (Krišjāņa Barona balva 1941. gadā), atkārtoti izdota 1993. gadā kā Zemmers, Kalniņš, Helmanis. Rīga: Zinātne, 1993. - 238 lpp. 
* Земмер Евгений Мартынович. Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: В 86 т. (4 доп.). Москва: 1890-1907
* Земмер Евгений Мартынович. Новый энциклопедический словарь: В 48 т. Под ред. К.К. Арсеньева. Т. 1-29. Москва: 1911-1916

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zemmers, Eižens}}
[[Kategorija:Latvijas biologi]]
[[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>2w7q5msrbk6mtda1an298g1nj3k2xus</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348858</id>
    <revision>
      <id>4510640</id>
      <parentid>4469388</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:39:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4510640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9954" sha1="hxtycmaoidox4bv70wzs9d1d3h0xgk4" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Krievija]]
|        karogs = Flag of Russia.svg
|  parraiditajs = [[Krievijas pirmais kanāls]]&lt;br&gt;[[Krievija-1]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 23 (22 fināli)
|   pirma reize = {{escy|1994}},
|       ESC lab = 1. vieta: {{escy|2008}},
|        ESC sl = 15. vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: {{escy|2018}}.
|     majaslapa = 
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/russia Krievijas profils ''Eurovision.tv'' lapā]
}}
'''[[Krievija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 23 reizes, debitējot [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1994]]. gada konkursā, un ir piedalījusies visos konkursos 21. gadsimtā, izņemot [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]]. gada konkursu. Krievija ir uzvarējusi [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]]. gada konkursā ar dziesmu ''[[Believe]]'', kuru izpildīja [[Dima Bilans]].

Gan Krievijai, gan [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijai]] pieder rekords par visvairāk dziesmām, kuras 21. gadsimtā ir iekļuvušas kādā no pirmajām piecām vietām, Krievijai otro vietu iegūstot [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000]]., [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]]., [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]]. un [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015]]. gadā, trešo vietu iegūstot [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]]., [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]., [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]. un [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]. gadā un piekto vietu iegūstot [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]. gada konkursā.

Krievija finālam nav kvalificējusies finālam tikai vienu reizi — [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. gada konkursā. Kopš 2022. gada Krievija ir diskvalificēta no Eirovīzijas dziesmu konkursa, sakarā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].

== Krievijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; | Gads
! width=&quot;200&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; | Dziesma
! width=&quot;80&quot; | Valoda
! width=&quot;20&quot; | Fināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
! width=&quot;20&quot; | Pusfināls
! width=&quot;20&quot; | Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1994|1994]]
| ''[[Youddiph]]''
| ''Vechni stranik'' &lt;small&gt;(''Вечный странник'')&lt;/small&gt;
| [[Krievu valoda|Krievu]]
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 70
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]]
| [[Filips Kirkorovs]]
| ''Kolybelnaya dlya vulkana'' &lt;small&gt;(''Колыбельная для вулкана'')&lt;/small&gt;
| Krievu
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 17
|- 
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1996|1996]]}}
| [[Andrejs Kosinskis]]
| ''Ya eto ya'' &lt;small&gt;(''Я это я'')&lt;/small&gt;
| Krievu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; | 26.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flaga|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1997|1997]]
| [[Alla Pugačova]]
| ''Primadonna'' &lt;small&gt;(''Примадонна'')&lt;/small&gt;
| Krievu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 33
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| colspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nepiedalījās [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998.]] un [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999.]] gada konkursā.}}
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]]
| [[Alsu]]
| ''Solo''
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 155
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]]
| ''[[Mumiy Troll]]''
| ''Lady Alpine Blue''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 37
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]]
| ''[[Premyer-Ministr]]''
| ''Northern Girl''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 55
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]]
| ''[[t.A.T.u]]''
| ''Ne ver', ne boisia'' &lt;small&gt;(''Не верь, не бойся'')&lt;/small&gt;
| Krievu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 164
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]]
| [[Jūlija Savičeva]]
| ''Believe Me''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 67
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}}
|- 
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]]
| [[Nataļja Podoļska]]
| ''Nobody Hurt No One''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 57
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 12}}
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]]
| [[Dima Bilans]]
| ''Never Let You Go''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 248
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 217
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]]
| ''[[Serebro]]''
| ''Song #1''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 207
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 10}}
|- bgcolor=&quot;#FFCC33&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]]
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 272
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 135
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]]
| [[Anastasija Prikhodko]]
| ''Mamo'' &lt;small&gt;(''Мамо'')&lt;/small&gt;
| Krievu, [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 91
| colspan=&quot;2&quot; data-sort-value=&quot;-9999&quot; {{N/A|Rīkotājvalsts}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]]
| [[Pjotrs Naļičs]] un draugi
| ''Lost and Forgotten''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 90
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 74
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
| [[Aleksejs Vorobjovs]]
| ''Get You''
| Angļu, krievu
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 77
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 64
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]]
| [[Buranovas vecmāmiņas]]
| ''Party for Everybody''
| [[Udmurtu valoda|Udmurtu]], angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 259
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 152
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2013|2013]]
| [[Dina Garipova]]
| ''What If''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 174
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 2.
| bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; align=&quot;center&quot; | 156
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]]
| [[Māsas Tolmačovas]]
| ''Shine''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; |89
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 63
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]]
| [[Poļina Gagarina]]
| ''A Million Voices''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 303
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 182
|- bgcolor=&quot;#cc9966&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2016|2016]]
| [[Sergejs Lazarevs]]
| ''[[You Are the Only One]]''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 491
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 1.
| bgcolor=&quot;#FFCC33&quot; align=&quot;center&quot; | 342
|- 
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2017|2017]]}}
| [[Jūlija Samoilova]]
| ''Flame Is Burning''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Izstājās}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]]
| [[Jūlija Samoilova]]
| ''I Won't Break''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalficējās}}
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 65
|-
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | {{flaga|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot;| [[Sergejs Lazarevs]]
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot;| ''Scream''
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot;| Angļu
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 370
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 217
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| ''[[Little Big]]''
| ''Uno''
| Angļu, [[Spāņu valoda|spāņu]]
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flaga|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Maniža]]
| ''Russian Woman''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 204
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 3.
| bgcolor=&quot;#cc9966&quot; align=&quot;center&quot; | 225
|-
|colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalās kopš [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022.]]}} gada konkursa
|}

== Konkursi Krievijā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Vieta
! Halle
! Vadītājs(-i)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=2341|title=Exclusive: The hosts of the 2009 Eurovision Song Contest!|publisher=Eurovision.tv|accessdate={{Dat|2009|5|7}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
| [[Maskava]]
| [[Maskavas olimpiskais sporta komplekss]]
| '''Pusfināli''': Natālija Vodianova un Andrejs Malahovs&lt;br&gt;'''Fināls''': [[Alsu]] un Ivans Urgants
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Krievija-aizmetnis}}

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Krievijas mūzika]]</text>
      <sha1>hxtycmaoidox4bv70wzs9d1d3h0xgk4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Harijs Keins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>357313</id>
    <revision>
      <id>4510481</id>
      <parentid>4496812</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:14:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4510481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="117931" sha1="3cmcw9nco5ltt1dj6fqtuo79rsobuyi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 317
| caps2 = 18
| caps3 = 22
| caps4 = 3
| caps5 = 13
| caps6 = 94
| caption = Keins 2026. gada jūnijā
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Millwall F.C.|Millwall]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}}
| goals1 = 213
| goals2 = 5
| goals3 = 7
| goals4 = 0
| goals5 = 2
| goals6 = 98
| height = 188&lt;ref&gt;[http://www.tottenhamhotspur.com/first-team-squad/harry-kane/]&lt;/ref&gt;
| image = Harry Kane England v Ghana 23 June 2026-219 (cropped).jpg
| nationalcaps1 = 6
| nationalcaps2 = 14
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 14
| nationalcaps5 = 120
| nationalgoals1 = 3
| nationalgoals2 = 6
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 8
| nationalgoals5 = 85
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalteam5 = {{fb|Anglija}}
| nationalyears1 = 2010
| nationalyears2 = 2010—2012
| nationalyears3 = 2013
| nationalyears4 = 2013—2015
| nationalyears5 = 2015—
| ntupdate = {{dat|2026|07|12|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2026|07|06|SK|bez}}
| name = 
| playername = Harijs Keins
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2009—2023
| years2 = 2011
| years3 = 2012
| years4 = 2012—2013
| years5 = 2013
| years6 = 2023—
| fullname = Harijs Edvards Keins
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} Ridgeway Rovers
| youthyears1 = 1999—2001
| youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] akadēmija
| youthyears2 = 2001—2002
| youthclubs3 = {{flaga|Anglija}} Ridgeway Rovers
| youthyears3 = 2002—2004
| youthclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| youthyears4 = 2004
| youthclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur]] akadēmija
| youthyears5 = 2004—2009
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}}
{{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}}
{{Medal|RU|[[UEFA Euro 2020|2020]]|}}
{{MedalCompetition|[[UEFA Nāciju līga]]}}
{{Medal|3rd|[[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2019]]|}}
}}

'''Harijs Edvards Keins''' ({{Val|en|Harry Edward Kane}}; dzimis {{Dat|1993|7|28}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba ''[[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]'' un [[Anglijas futbola izlase]]s uzbrucējs. Kā ražīgs vārtu guvējs un spēcīgs spēles veidotājs, Keins tiek uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē un vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/11865398/harry-kane-tottenham-and-england-forward-the-best-striker-in-the-world-says-david-villa|title=Harry Kane: Tottenham and England forward 'the best striker in the world', says David Villa|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/best-strikers-in-the-world-ronaldo-lewandowski-harry-kane|title=Ranked! The 10 best strikers in the world|last=Hancock|first=Ed McCambridgeContributions from Tom|last2=updated|first2=Ryan Dabbs last|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-27|date=2022-09-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67251678|title=Are 'stupendous' Bellingham &amp; record-breaker Kane world's best?|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/ng-interactive/2023/jan/24/the-100-best-male-footballers-in-the-world-2022|title=The 100 best male footballers in the world 2022|website=the Guardian|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš ir gan [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], gan Anglijas izlases visu laiku labākais vārtu guvējs, kā arī otrs visu laiku labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2022/08/20/harry-kane-set-premier-league-record-with-saturday-goal-video|title=Watch: Harry Kane Scores Premier League Record Goal With Ronaldo in Stands|last=Press|first=Associated|website=Sports Illustrated|access-date=2023-11-27|date=2022-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins ir guvis vairāk nekā 350 vārtus klubu un starptautiskā līmenī.

Keins karjeru sāka ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Ticis izīrēts vairākiem klubiem: ''[[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]]'', ''[[Millwall F.C.|Millwall]]'', ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]'', ''[[Leicester City F.C.|Leicester City]]''. [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014.—2015. gada]] sezonā ar 21 vārtiem bija otrais labākais vārtu guvējs Premjerlīgā. Viņš tika iekļauts sezonas simboliskajā izlasē un atzīts par sezonas labāko jauno futbolistu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/32472834|title=Chelsea's Eden Hazard named PFA Player of the Year|publisher=bbc.com|accessdate=25 August 2017|date=26 April 2016}}&lt;/ref&gt;

[[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada]] sezonā ar 25 vārtiem bija labākais vārtu guvējs. [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016.—2017. gada]] sezonā ar 29 vārtiem bija labākais vārtu guvējs. Tika iekļauts sezonas simboliskajā izlasē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/chelsea-tottenham-dominate-pfa-premier-league-team-year|title=Chelsea, Tottenham dominate PFA Premier League Team of the Year|publisher=fourfourtwo.com|accessdate=25 August 2017|date=20 April 2017}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 12. augustā [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] paziņoja par līguma parakstīšanu ar Keinu uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/12082023-keins_parakstijis_ligumu_ar_minhenes_baye|title=Keins parakstījis līgumu ar Minhenes &quot;Bayern&quot; un varētu debitēt jau šovakar|date=2023. gada 12. augusts|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

[[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]] debitēja {{dat|2015|3|27||bez}} [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un jau savā pirmajā spēlē izlases rindās guva vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=28976|title=Harry Kane - national football team player|website=eu-football.info|accessdate={{dat|2018|7|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā guva sešus vārtus un kļuva par turnīra labāko vārtu guvēju.

== Agrīnā dzīve ==
Harijs Edvards Keins&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://barryhugmansfootballers.com/player/23634|title=Barry Hugman's Footballers - Harry Kane|website=barryhugmansfootballers.com|access-date=2023-11-27|archive-date=2023-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20230814135815/http://barryhugmansfootballers.com/player/23634}}&lt;/ref&gt; dzimis 1993. gada 28. jūlijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/players/harry-kane-230567/|title=Harry Kane Football Player Statistics {{!}} 11v11.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2017-12-05|archive-date=2017-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205235717/https://www.11v11.com/players/harry-kane-230567/}}&lt;/ref&gt; Londonā Kimai (dzimusi Hoga) un Patrikam Keinam, un viņam ir viens vecāks brālis, Čārlijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tottenhamhotspur.com/teams/men/players/harry-kane/|title=Harry Kane Profile, Stats and News {{!}} Tottenham Hotspur|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2022-05-16|archive-date=2022-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220516013747/https://www.tottenhamhotspur.com/teams/men/players/harry-kane/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/tottenham-hotspur/11335368/Harry-Kanes-incredible-journey-from-Arsenal-reject-to-Tottenham-hero.html|title=Harry Kane's incredible journey from Arsenal reject to Tottenham hero|website=The Telegraph|access-date=2023-11-27|date=2015-01-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/news/london/one-day-i-ll-play-for-england-london-schoolboys-dream-is-about-to-come-true-10138435.html|title=One day I'll play for England: London schoolboy's dream is about to|last=Dunne|first=John|website=Evening Standard|access-date=2023-11-27|date=2015-03-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

Keina bērnības elki bija [[Tedijs Šerinhems]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/harry-kane-teddy-sheringham-has-been-a-great-role-model-for-me-9285534.html|title=Harry Kane: Teddy Sheringham has been a great role model for me|website=The Independent|access-date=2023-11-27|date=2014-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Deivids Bekhems]] un [[Džermens Defo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hitc.com/en-gb/2015/05/20/kanes-childhood-heroes-consisted-of-sheringham-beckham-and-d/|title=Tottenham striker Harry Kane's childhood heroes consisted of Sheringham, Beckham and Defoe|last=O’Donnell|first=Dale|website=HITC|access-date=2023-11-27|date=2015-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins izteicis arī apbrīnu par bijušo brazīliešu uzbrucēju [[Ronaldu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12016/11397284/harry-kane-i-love-to-watch-brazilian-ronaldo-on-youtube|title=Harry Kane: I love to watch Brazilian Ronaldo on YouTube|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera klubos ==

=== Tottenham Hotspur ===

==== 2004—10: Jauniešu karjera ====
Keins futbolu sāka spēlēt vietējā klubā &quot;Ridgeway Rovers&quot; un pievienojās [[Arsenal FC|Arsenal]] jaunatnes akadēmijai astoņu gadu vecumā. Viņš tika atbrīvots pēc vienas sezonas, jo bija &quot;nedaudz apaļīgs&quot; un nebija &quot;ļoti atlētisks&quot;, sacīja Līams Breidijs, kurš tobrīd vadīja &quot;Arsenal&quot; akadēmiju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2018/02/12/liam-brady-arsenal-released-harry-kane-bit-chubby/|title=Liam Brady: Arsenal released Harry Kane because he was 'a bit chubby'|work=The Telegraph|access-date=2023-11-27|date=2018-02-12|last=Zeqiri|first=Daniel|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; Treneris [[Arsēns Vengers]] 2015. gada novembrī paziņoja, ka ir vīlies, ka &quot;Arsenal&quot; izvēlējās atbrīvot Keinu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/nov/06/arsene-wenger-arsenal-tottenham-harry-kane|title=Arsène Wenger: I was angry when I found out Arsenal had let Harry Kane go|work=The Guardian|access-date=2023-11-27|date=2015-11-06|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī pārbaudīja sevi [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], taču sākotnēji nebija veiksmīgs&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Harry Kane - The Biography|url=https://books.google.com/books?id=VH2pDgAAQBAJ&amp;pg=PT9|publisher=John Blake Publishing|date=2017-05-18|isbn=978-1-78606-538-4|first=Frank|last=Worrall}}&lt;/ref&gt; un viņš atgriezās savā vecajā klubā &quot;Ridgeway Rovers&quot;. 2004. gadā, vienpadsmit gadu vecumā, viņš pievienojās [[Watford FC|Watford]] akadēmijai, četru līdz sešu nedēļu izmēģinājumam un pēc tam viņam tika dota vēl viena iespēja &quot;Tottenham&quot; pēc tam, kad viņš atstāja iespaidu, spēlējot &quot;Watford&quot; pret &quot;Tottenham&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/tottenham-hotspur/12070870/Record-breaking-Kane-proves-that-Watfords-loss-was-Tottenhams-emphatic-gain.html|title=Record-breaking Kane proves that Watford's loss was Tottenham's emphatic gain|website=The Telegraph|access-date=2023-11-27|date=2015-12-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hertfordshiremercury.co.uk/sport/football/football-news/tottenhams-harry-kane-reveals-how-1169044|title=The role Watford player in Harry Kane's rise to stardom|last=Moore|first=Tom|website=Herts Live|access-date=2023-11-27|date=2018-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Vispirms viņš spēlēja &quot;Tottenham&quot; kā pussargs, pēc tam kā uzbrūkošais pussargs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2009.—2010. gada sezonā Keins 22 reizes spēlēja &quot;Tottenham&quot; U-18 komandā, gūstot 18 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballfancast.com/2010/09/football-blogs/harry-kane-tottenham-unearth-themselves-a-striking-gem|title=FootballFanCast.com » Maintenance Mode|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2013-12-03|archive-date=2013-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20131203004154/http://www.footballfancast.com/2010/09/football-blogs/harry-kane-tottenham-unearth-themselves-a-striking-gem}}&lt;/ref&gt; 2009.—2010. gada sezonā Keins divas reizes atradās uz rezervistu soliņa pieaugušo komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccerbase.com/teams/team.sd?team_id=2590&amp;teamTabs=results&amp;season_id=139|title=Latest Tottenham Results, Fixtures &amp; Betting Odds {{!}} Soccer Base|website=www.soccerbase.com|access-date=2023-11-27}}&lt;/ref&gt; Abos mačos tika gūtas uzvaras mājās, vietējos kausa turnīros: viena [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] spēlē pret [[Everton FC|Everton]], 2009. gada 27. oktobrī&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/league_cup/8323083.stm|title=Tottenham 2-0 Everton|access-date=2023-11-27|date=2009-10-27|language=en}}&lt;/ref&gt; un otra — [[FA kauss|FA kausa]] ceturtās kārtas pārspēlē pret [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]], 2010. gada 24. februārī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/8528819.stm|title=Tottenham 4-0 Bolton|access-date=2023-11-27|date=2010-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2010—14: Īres periodi Anglijā ====
Savu pirmo profesionālo līgumu ar klubu viņš parakstīja 2010. gada jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tottenhamhotspur.com/news/kane-in-os-loan-070111/|title=Kane in O's loan 7 January 2011 - News - tottenhamhotspur.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2018-07-01|archive-date=2018-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180701170504/http://www.tottenhamhotspur.com/news/kane-in-os-loan-070111/}}&lt;/ref&gt; 2011. gada 7. janvārī Keins pārcēlās uz [[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]] uz īres līgumu, līdz 2010.—2011. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/leyton_orient/9349908.stm|title=Leyton Orient seal double signing|access-date=2023-11-27|date=2011-01-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš sezonu noslēdza, gūstot piecus vārtus 18 mačos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/harry-kane-timeline-how-tottenham-5405662|title=How has Harry Kane gone from peripheral figure to Spurs' star man?|last=Mewis|first=Joe|last2=Corless|first2=Liam|website=The Mirror|access-date=2023-11-27|date=2015-03-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 25. augustā Keins pirmo reizi spēlēja &quot;Tottenham&quot;, UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas kārtas atbildes spēlē pret [[Heart of Midlothian FC|Hearts]], un &quot;Tottenham&quot; veica izmaiņas pēc uzvaras pirmajā spēlē, ar 5:0. Viņa debija bija bezvārtu spēle, lai gan viņš ieguva [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]] pēc vārtsarga [[Džeimijs Makdonalds|Džeimija Makdonalda]] pārkāpuma, kurš pēc tam atvairīja 11 metru soda sitienu, kuru Keins izpildīja pats.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/14569541.stm|title=Tottenham 0-0 Hearts (agg 5-0)|access-date=2023-11-27|date=2011-08-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gada 29. decembrī Keins un &quot;Tottenham&quot; komandas biedrs [[Raiens Meisons]] piekrita pievienoties [[Anglijas futbola čempionāts|Čempionāta]] klubam [[Millwall FC|Millwall]], īrē, no 2012. gada 1. janvāra, līdz sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/16358540|title=Millwall agree deal for Spurs duo|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonas pēdējos 14 mačos viņš guva septiņus vārtus&lt;ref name=&quot;skysports.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11660/9734189/from-leyton-orient-to-tottenhams-first-team-via-millwall-charting-the-rise-of-harry-kane|title=From Leyton Orient to Tottenham's first team via Millwall: Charting the rise of Harry Kane|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; un kopumā — deviņus vārtus 27 mačos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsatden.co.uk/2612-millwall-boss-jackett-hands-award-to-spurs-loanee-kane.html|title=Millwall boss Jackett hands award to Spurs loanee Kane — News at Den|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2017-12-16|archive-date=2017-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20171216193619/http://www.newsatden.co.uk/2612-millwall-boss-jackett-hands-award-to-spurs-loanee-kane.html}}&lt;/ref&gt;

Pirmssezonu [[2012.—2013. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2012.—2013. gada sezonai]] Keins aizvadīja &quot;Tottenham&quot; komandā, 2012. gada 10. augustā, izbraukumā, ar 6:0 uzvarot [[Southend United F.C.|Southend United]], gūstot ''[[hat-trick]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.southendunited.co.uk/news/article/100812-southend-0-tottenham-xi-6-306078.aspx|title=Southend 0 Tottenham XI 6|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2016-04-25|archive-date=2016-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160425072410/http://www.southendunited.co.uk/news/article/100812-southend-0-tottenham-xi-6-306078.aspx}}&lt;/ref&gt; 18. augustā viņš debitēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], pret [[Ņūkāslas &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/newcastle-united-vs-tottenham-hotspur/report/261565|title=Losing start for Villas-Boas|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

2012. gada 31. augustā Keins pievienojās Premjerlīgas komandai [[Norwich City F.C.|Norwich City]], īres līgumā, uz sezonu.&lt;ref name=&quot;skysports.com&quot;/&gt; Keins guva savainojumu, salaužot pleznas kaulu, tikai savā otrajā spēlē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.belfasttelegraph.co.uk/sport/football/premier-league/foot-fracture-for-kane/28868527.html|title=Foot fracture for Kane|work=BelfastTelegraph.co.uk|access-date=2023-11-27|date=2012-09-28|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; 19 gadus vecais futbolists izgāja rehabilitāciju &quot;Tottenham&quot; klubā, taču 2012. gada 29. decembrī atgriezās laukumā &quot;Norwich&quot; komandā, kad tā ar 3:4 zaudēja [[Manchester City F.C.|Manchester City]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eveningnews24.co.uk/sport/norwich-city/22535686.photo-gallery-defeat-manchester-city-sees-norwich-city-end-2012-began/|title=Photo Gallery: Defeat to Manchester City sees Norwich City end 2012 where they began|website=Norwich Evening News|access-date=2023-11-27|date=2012-12-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins tika atsaukts atpakaļ uz &quot;Tottenham&quot; 2013. gada 1. februārī, četrus mēnešus pirms viņa paredzētās atgriešanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/tottenham-recall-striker-harry-kane-from-norwich-8477308.html|title=Tottenham recall striker Harry Kane from Norwich|website=The Independent|access-date=2023-11-27|date=2013-02-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Divdesmit dienas pēc tam, kad viņš tika atsaukts uz &quot;Tottenham&quot;, Keins pievienojās [[Leicester City FC|Leicester City]] uz atlikušo sezonas daļu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/21533301|title=Leicester sign Tottenham's Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Komandā viņš aizvadīja 13 spēles.

Keins guva savus pirmos vārtus &quot;Tottenham&quot; labā 2013.—2014. gada sezonā, [[White Hart Lane]] laukumā, [[2013.—2014. gada Anglijas līgas kausa sezona|Līgas kausa]] izcīņā pret [[Hull City AFC|Hull City]], papildlaikā panākot izlīdzinājumu, mačam noslēdzoties ar 2:2.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/24633791|title=Tottenham 2-2 Hull (8-7 on pens)|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; &quot;Tottenham&quot; uzvarēja ar 8:7 pēc soda sitienu sērijas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2014. gada 7. aprīlī Keins aizvadīja savu pirmo spēli sākumsastāvā Premjerlīgā, uzvarot [[Sunderland AFC|Sunderland]] ar 5:1, un 59. minūtē viņš guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26814762|title=Tottenham Hotspur 5-1 Sunderland|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva vārtus arī nākamajā mačā, palīdzot &quot;Tottenham&quot; atgūties no 3:0 deficīta pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]], beigās nospēlējot neizšķirti 3:3.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26898645|title=West Bromwich Albion 3-3 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš 19. aprīlī guva vārtus trešajā spēlē pēc kārtas, palīdzot &quot;Tottenham&quot; ar 3:1 uzvarēt savā laukumā pār [[Fulham FC|Fulham]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26998951|title=Tottenham Hotspur 3-1 Fulham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2014—15: Gada labākais jaunais spēlētājs ====
[[Attēls:Spurs 5 Chelsea 3 (16175596592).jpg|thumb|Keins (pa kreisi) 2015. gadā]]
Keins pirmo reizi 2014.—2015. gada sezonā izgāja uz maiņu pret &quot;West Ham&quot;, [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas sezonas]] atklāšanas dienā, nodrošinot rezultatīvu piespēli uzvaras vārtu autoram [[Ēriks Daiers|Ērikam Daieram]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28718387|title=West Ham United 0-1 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; 2014. gada 23. oktobrī Keins guva savu pirmo profesionālo ''hat-trick'' &quot;Tottenham&quot; komandā, uzvarot [[AGS Astéras Trípolīs|Asteras Tripoli]], [[2014.—2015. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] grupu turnīrā, ar 5:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29730663|title=Tottenham Hotspur 5-1 Asteras Tripolis|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

No 14. līdz 26. decembrim Keins guva vārtus trīs uzvarās pēc kārtas, ar rezultātu 2:1, pret [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30366054|title=Swansea City 1-2 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Burnley FC|Burnley]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30459791|title=Tottenham Hotspur 2-1 Burnley|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; un &quot;Leicester City&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30544152|title=Leicester City 1-2 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 2. februārī Keins ar klubu parakstīja jaunu līgumu uz piecarpus gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31090218|title=Striker Kane signs new Spurs deal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva savu pirmo Premjerlīgas ''hat-trick'', mājās ar 4:3 uzvarot savu bijušo īres klubu &quot;Leicester&quot;,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31883462|title=Tottenham Hotspur 4-3 Leicester City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; līdz ar to viņš sezonā guva 19 vārtus līgā, padarot viņu par divīzijas labāko vārtu guvēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2015/03/21/harry-kane-becomes-the-premier-leagues-top-scorer-with-hat-trick-for-tottenham-against-leicester-city-5114837/|title=Twitter reacts as Kane's becomes Prem's top scorer|last=Olver|first=Tom|website=Metro|access-date=2023-11-27|date=2015-03-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Keins pirmo reizi bija &quot;Tottenham&quot; [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]], spēlējot [[Turf Moor]] laukumā neizšķirti, 0:0, ar &quot;Burnley&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/apr/05/burnley-tottenham-hotspur-premier-league-match-report|title=Battling Burnley blunt Tottenham’s edge to deny captain Harry Kane|work=The Guardian|access-date=2023-11-27|date=2015-04-05|last=Jolly|first=Richard|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Divas nedēļas vēlāk viņš guva savus 30. vārtus sezonā, uzvarot Ņūkāslas &quot;United&quot;, [[St James' Park]] laukumā, ar 3:1, padarot viņu par pirmo &quot;Tottenham&quot; spēlētāju, kurš sasniedzis šo rādītāju, kopš [[Gērijs Linekers|Gerija Linekera]], 1991.—1992. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/premier-league/11548208/Newcastle-1-Tottenham-3-match-report-Harry-Kane-takes-goal-tally-to-30-for-the-season.html|title=Newcastle 1 Tottenham 3, match report: Harry Kane takes goal tally to 30 for the season|website=The Telegraph|access-date=2023-11-27|date=2015-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iebalsots par gada labāko jauno spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/9/england/2015/04/26/11172202/tottenham-striker-harry-kane-named-pfa-young-player-of-the?ICID=HP_BN_2|title=Tottenham striker Harry Kane named PFA Young Player of the Year {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2018-12-16|archive-date=2018-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20181216210845/https://www.goal.com/en/news/9/england/2015/04/26/11172202/tottenham-striker-harry-kane-named-pfa-young-player-of-the?ICID=HP_BN_2}}&lt;/ref&gt; Sezonas beigās Keins atzīmēja, ka vienā kampaņā ir paveicis vairāk, nekā bija gaidījis visas savas karjeras laikā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/aug/07/harry-kane-tottenham-interview|title=Harry Kane: I achieved so much... stuff I wanted to do in a career, I did in a season|work=The Guardian|access-date=2023-11-27|date=2015-08-07|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2015—16: Premjerlīgas labākais vārtu guvējs ====
[[Attēls:Harry Kane (24685589756).jpg|thumb|Keins 2016. gadā]]
Pēc 748 minūšu &quot;sausuma&quot; perioda, viņš guva savus pirmos vārtus sezonā, 2015. gada 26. septembrī, kad &quot;Tottenham&quot; pieveica Mančestras &quot;City&quot; ar 4:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34299624|title=Tottenham Hotspur 4-1 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 25. oktobrī Keins guva ''hat-trick'', tostarp soda sitienu, ko viņš izcīnīja pats, kad &quot;Tottenham&quot; ielaida vārtus pirmajā minūtē, bet beigās triumfējot ar 5:1, izbraukumā pret [[AFC Bournemouth|Bournemouth]], [[Dean Court]] laukumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34564964|title=Bournemouth 1-5 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 19. decembrī Keins aizvadīja savu 100. spēli kluba sastāvā, izbraukumā ar 2:0 uzvarot [[Southampton FC|Southampton]], un guva savus 10. vārtus pēdējos 10 mačos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35078557|title=Southampton 0-2 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 10. janvārī viņš guva savus 50. vārtus &quot;Tottenham&quot; rindās, spēlējot neizšķirti 2:2 pret &quot;Leicester&quot; [[2015.—2016. gada FA kausa sezona|FA kausa]] izcīņas trešajā kārtā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35216362|title=Tottenham Hotspur 2-2 Leicester City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad 2. aprīlī [[&quot;Anfield&quot; stadions|Anfield]] laukumā, nospēlējot neizšķirti, 1:1, pret &quot;Liverpool&quot;, Keins guva savus 22. līgas vārtus sezonā, viņš kļuva par kluba rezultatīvāko spēlētāju vienā Premjerlīgas sezonā, sešas spēles pirms sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/10228695/harry-kane-joins-elite-group-of-premier-league-goalscorers|title=Harry Kane joins elite group of Premier League goalscorers|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sezonu Keins noslēdza, iegūstot &quot;Premier League Golden Boot&quot; balvu, par vienu vārtu guvumu apsteidzot [[Serhio Agvero|Serhio Aguero]] un [[Džeimijs Vārdijs|Džeimiju Vārdiju]], ar 25 vārtiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12028/10283818/tottenhams-harry-kane-clinches-premier-league-golden-boot|title=Tottenham's Harry Kane clinches Premier League Golden Boot|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2016—17: Otrā &quot;Golden Boot&quot; balva ====
[[Attēls:Manchester United v Tottenham Hotspur, December 2016 (08).JPG|thumb|Keins (centrā) 2016. gadā]]
[[Igo Loriss|Igo Lorisa]] prombūtnē, Keins 2016.—2017. gada sezonas pirmajā mājas spēlē bija &quot;Tottenham&quot; kapteinis, asistējot [[Viktors Vanjama|Viktora Vanjamas]] uzvaras vārtu guvumā, kad &quot;Spurs&quot; Londonas derbijā &quot;White Hart Lane&quot; laukumā ar 1:0 pārspēja [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/08/21/harry-kane-shows-promising-signs-in-a-new-role-as-tottenham-edge/|title=Harry Kane shows promising signs in a new role as Tottenham edge past Crystal Palace|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2016-08-21|last=Findon|first=Ben|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš atklāja savu gūto vārtu &quot;kontu&quot; [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas sezonas]] ceturtajā spēļu kārtā, gūstot pēdējos vārtus pret &quot;Stoke City&quot;, izbraukumā uzvarot ar 4:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37263919|title=Stoke City 0-4 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 14. septembrī Keins debitēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], &quot;Spurs&quot; zaudējot ar 2:1 pret [[AS Monaco FC|Monaco]], [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/why-harry-kanes-dortmund-brace-could-be-a-genuine-watershed-moment|title=Why Harry Kane's Dortmund brace could be a genuine watershed moment|last=published|first=Chris Flanagan|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-28|date=2017-09-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 22. novembrī viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus, atbildes spēlē pret &quot;Monaco&quot;, [[Stade Louis II]] laukumā, kad &quot;Spurs&quot; izstājās no turnīra, zaudējot ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/11/22/monaco-vs-spurs-champions-league-live/|title=Monaco 2 Tottenham 1: Spurs out of Champions League as superb Hugo Lloris let down badly by team-mates|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2016-11-22|last=Law|first=Matt|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 1. decembrī Keins parakstīja jaunu līgumu ar &quot;Tottenham&quot;, līdz 2022. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tottenhamhotspur.com/news/new-deal-for-kane-011216/|title=New deal for Kane 1 December 2016 - News - tottenhamhotspur.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-28|date=2018-07-01|archive-date=2018-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180701195259/http://www.tottenhamhotspur.com/news/new-deal-for-kane-011216/}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 1. janvārī viņš aizvadīja 100. spēli Premjerlīgā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2017/01/01/harry-kane-equals-thierry-henrys-goal-record-100-premier-league/|title=Harry Kane equals Thierry Henry's goal record after 100 Premier League games|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2017-01-01|last=Davis|first=Callum|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; 27. minūtē gūstot pirmos Premjerlīgas vārtus jaunajā gadā pret &quot;Watford&quot;, pēc tam gūstot vēl vienus vārtus, 33. minūtē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hertfordshiremercury.co.uk/story-30023260-detail/story.html|title=&quot;Who scored the first Premier League goal of 2017? The answer is Harry Kane!&quot;|access-date={{dat|2023|11|28||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230120145526/https://www.hertfordshiremercury.co.uk/story-30023260-detail/story.html}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā mačā pēc meitas piedzimšanas, Keins guva ''hat-trick'', 14. janvārī, uzvarot ar 4:0 &quot;West Brom&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38539373|title=Tottenham Hotspur 4-0 West Bromwich Albion|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2016.—2017. gada FA kausa sezona|2016.—2017. gada FA kausa]] izcīņas piektajā kārtā, 2017. gada 19. februārī, Keins guva visus trīs vārtus, kad &quot;Tottenham&quot; ar 3:0 pārspēja &quot;Fulham&quot;. Tas nozīmēja viņa piekto &quot;hat-trick&quot; karjerā un otro 2017. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38947531|title=Fulham 0-3 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 26. februārī Keins vēlreiz guva &quot;hat-trick&quot;, kad &quot;Tottenham&quot; ar 4:0 pārspēja &quot;Stoke&quot;, kas bija viņa trešais &quot;hat-trick&quot; deviņās spēlēs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39018820|title=Tottenham Hotspur 4-0 Stoke City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmie no šiem vārtiem viņam bija 100. vārti klubu futbolā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestandard.com.hk/section-news/section/8/180149/King-Kane-marches-on---Tottenham-boss-in-100-goal-salute-to-Harry-the-great|title=King Kane marches on - Tottenham boss in 100-goal salute to Harry the great|last=Standard|first=The|website=The Standard|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 2017. gada februārī viņš ceturto reizi karjerā tika nosaukts par mēneša labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/3960/Harry-Kane/overview|title=Harry Kane Profile, News &amp; Stats {{!}} Premier League|website=web.archive.org|access-date=2023-11-28|date=2017-12-22|archive-date=2017-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171222230250/https://www.premierleague.com/players/3960/Harry-Kane/overview}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī Keins guva savus 20. Premjerlīgas vārtus sezonā, pret &quot;Bournemouth&quot;. Tas viņu padarīja par ceturto spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš trīs sezonās pēc kārtas guvis 20 vārtus, pēc [[Alans Šīrers|Alana Šīrera]], [[Tjerī Anrī]] un [[Rūds van Nistelrojs|Rūda van Nistelroja]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2017/04/15/harry-kane-becomes-just-the-fourth-player-to-score-20-goals-in-three-consecutive-seasons-after-bournemouth-strike-6576784/|title=Harry Kane joins elite group with Arsenal &amp; Man Utd legends after historic goal|last=Kearns|first=Sean|website=Metro|access-date=2023-11-28|date=2017-04-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kad līdz sezonas beigām bija atlikušas divas spēles, Keins bija guvis 22 vārtus, kas bija par diviem mazāk nekā [[Romelu Lukaku]]. Ar kopā septiņiem vārtiem pēdējās divās spēlēs, uzvarā ar 6:1 pār toreizējo čempioni &quot;Leicester City&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39879805|title=Leicester City 1-6 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; un uzvarā ar 7:1 pret &quot;Hull City&quot;,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39912022|title=Hull City 1-7 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins finišēja kā Premjerlīgas rezultatīvākais spēlētājs ar 29 vārtiem, tādējādi izcīnot otro &quot;Golden Boot&quot; balvu pēc kārtas, kļūstot tikai par piekto spēlētāju, kuram tas izdevies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/harry-kane-premier-league-golden-boot-tottenham-hotspur-a7747771.html|title=Harry Kane has won the Premier League's Golden Boot again|website=The Independent|access-date=2023-11-28|date=2017-05-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2017—18: Rekordu gads ====
[[Attēls:Harry Kane (35805453874).jpg|thumb|Keins 2017. gadā]]
Pēc tam, kad &quot;Tottenham&quot; pirmajās trīs spēlēs Keins neguva vārtus, viņš trijās, no nākamajām četrām spēlēm, guva divus vārtus kluba labā, visos turnīros.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/41133351|title=Kane delighted with 'lucky' 100th goal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/sep/14/tottenham-champions-league-borussia-dortmund-harry-kane-wembley|title=Harry Kane's masterclass of craft and energy drags Tottenham to victory {{!}} Champions League {{!}} The Guardian|website=web.archive.org|access-date=2023-11-28|date=2021-03-05|archive-date=2021-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210305061118/https://www.theguardian.com/football/2017/sep/14/tottenham-champions-league-borussia-dortmund-harry-kane-wembley}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2017/09/23/west-ham-vs-tottenham-premier-league-live-score-updates/|title=West Ham 2 Tottenham 3: Harry Kane wins battle of the strikers as Mauricio Pochettino declares 'I am in love with him'|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2017-09-23|last=Law|first=Matt|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa ievadvārti pret &quot;Everton&quot;, 9. septembrī, bija viņa 100. vārti kluba sastāvā, viņa 169. spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/kane-reaches-100-spurs-goals-12-games-fewer-henry-arsenal|title=Kane reaches 100 Spurs goals - in 12 games fewer than Henry for Arsenal|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-28|date=2017-09-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 26. septembrī Keins guva savu pirmo UEFA Čempionu līgas ''hat-trick'', [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|grupu turnīrā]] ar 3:0 uzvarot Kipras čempioni [[Nikosijas APOEL|APOEL]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/sep/26/apoel-nicosia-tottenham-champions-league-match-report|title=Harry Kane’s slick hat-trick smooths Tottenham’s path past Apoel Nicosia|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2017-09-26|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš piekto reizi tika apbalvots ar Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balvu 2017. gada septembrī, kurā viņš guva 13 vārtus 10 klubu un starptautiskajās spēlēs, kā labākajā mēnesī savā karjerā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/harry-kane-hails-september-as-his-best-ever-month-after-premier-league-award-a3658471.html|title=Harry Kane hails September as his best ever month after Premier League award|last=Rosser|first=Jack|website=Evening Standard|access-date=2023-11-28|date=2017-10-14|language=en|archive-date=2021-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210129152921/https://www.standard.co.uk/sport/football/harry-kane-hails-september-as-his-best-ever-month-after-premier-league-award-a3658471.html}}&lt;/ref&gt;

23. decembrī Keins izlīdzināja Alana Šīrera rekordu — 36 Premjerlīgas vārti kalendārajā gadā, gūstot ''hat-trick,'' izbraukumā ar 0:3 uzvarot &quot;Burnley&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42375899|title=Burnley 0-3 Tottenham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš pārspēja Šīrera rekordu nākamajā spēlē, ar vēl vienu ''hat-trick'', mājas uzvarot &quot;Southampton&quot; ar 5:2, gadu noslēdzot ar 39 Premjerlīgas vārtiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/15122/11185155/harry-kanes-record-breaking-2017-the-stats-you-need-to-know-about-the-tottenham-stars-year|title=Harry Kane's record breaking 2017: The stats you need to know about the Tottenham star's year|website=Sky Sports|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ''hat-trick'', kas bija viņa sestais Premjerlīgā (astotais visos turnīros), padarīja viņu par pirmo spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš gada laikā guvis sešus ''hat-trick''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42360004|title=Tottenham Hotspur 5-2 Southampton|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Ar 56 gūtajiem vārtiem visās sacensībās togad, viņš kļuva arī par Eiropas labāko vārtu guvēju 2017. gadā, pārtraucot [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] un [[Krištianu Ronaldu]] septiņus gadus ilgo dominanci, kā Eiropas labākais vārtu guvējs kalendārajā gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/tottenham-harry-kane-first-player-score-more-goals-lionel-messi-cristiano-ronaldo-decade-a3727096.html|title=Kane first player to score more than Messi, Ronaldo in nearly a decade|last=Young|first=Alex|website=Evening Standard|access-date=2023-11-28|date=2017-12-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gada janvārī viņš divreiz guva vārtus mājas uzvarā ar 4:0 pret &quot;Everton&quot; un kļuva par &quot;Tottenham&quot; labāko vārtu guvēju Premjerlīgas ērā, pārspējot Tedija Šeringema rekordu — 97 Premjerlīgas vārti kluba labā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jan/13/tottenham-everton-premier-league-report-harry-kane|title=Tottenham outclass uninspired Everton as Harry Kane reaches new milestone|work=The Observer|access-date=2023-11-28|date=2018-01-13|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0029-7712|language=en}}&lt;/ref&gt; 4. februārī Keins guva vārtus papildlaikā pēc soda sitiena, panākot izlīdzinājumu, 2:2 neizšķirtā, pret &quot;Liverpool&quot;, &quot;Anfield&quot; laukumā, gūstot savus 100. Premjerlīgas vārtus; to viņš sasniedza 141 spēlē, ko pārspējis tikai Alans Šīrers — 124 spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/tottenham-star-harry-kane-to-wear-special-boots-against-arsenal-to-mark-100-premier-league-goals-a3763286.html|title=Kane to wear special boots vs Arsenal to mark 100 Premier League goals|last=Dutton|first=Tom|website=Evening Standard|access-date=2023-11-28|date=2018-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt; 8. jūnijā Keins parakstīja jaunu līgumu, līdz 2024. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44416749|title=Kane signs new six-year Tottenham deal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2018—19: UEFA Čempionu līgas finālists ====
Sezonas atklāšanas maču pret Ņūkāslas &quot;United&quot; Keins sāka bez vārtu guvumiem, bet nākamajā nedēļas nogalē atvēra vārtu &quot;kontu&quot; pret [[Fulham FC|Fulham]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45153221|title=Kane scores as Spurs beat Fulham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī pirmo reizi guva vārtus [[Old Trafford]] laukumā, nākamajā spēlē, kad &quot;Tottenham&quot; uzvarēja ar 3:0, kas bija tikai trešā uzvara izbraukumā pret Mančestras &quot;United&quot;, kopš 1992. gada, kā arī lielākā izbraukuma uzvara pret klubu pēdējo 46 gadu laikā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2018/08/27/manchester-united-vs-tottenham-premier-league-live-score-latest/|title=Lucas Moura piles misery on Jose Mourinho as Tottenham expose Manchester United's brittle defence|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2018-08-27|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/415729/manchester-united-tottenham-hotspur-jose-mourinho-harry-kane-lucas-moura/|title=Tottenham stun Man United with quickfire goals at Old Trafford|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-11-28|date=2018-08-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš 2019. gada 1. janvārī guva vārtus pret [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]], un ar šiem vārtiem viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš ir guvis vārtus pret katru Premjerlīgas komandu, ar kuru viņš ir ticies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/tottenham/harry-kane-premier-league-goal-record-28-times-the-tottenham-striker-has-hit-the-net-a4028761.html|title=Kane's best goals from record 28 team tally|last=Mogan|first=Tony|website=Evening Standard|access-date=2023-11-28|date=2019-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 13. janvārī, mačā pret Mančestras &quot;United&quot;, Keins spēles beigās savainoja potītes saites, tādējādi izlaižot dažas svarīgas spēles, tostarp [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] astotdaļfināla mājas spēli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46884787|title=Kane out until March with ankle injury|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš guva vienīgos vārtus Čempionu līgas astotdaļfinālā, izbraukumā pret [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]], nodrošinot kopējo uzvaru ar 4:0 un iekļūšanu kluba otrajā ceturtdaļfinālā Čempionu līgā. Vārti arī padarīja viņu par kluba labāko vārtu guvēju Eiropas sacensībās, ar 24 gūtiem vārtiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/dortmund-vs-tottenham-result-harry-kane-goal-watch-video-highlights-replay-five-things-learned-champions-league-draw-a8809311.html|title=Five things we learned as Tottenham beat Dortmund to reach last eight|website=The Independent|access-date=2023-11-28|date=2019-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Čempionu līgas ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, 2019. gada 9. aprīlī, pret Mančestras &quot;City&quot;, viņš atkal guva potītes savainojumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2019/04/10/harry-kane-fearing-worst-ankle-injury-desperate-fit-englands/|title=Harry Kane fearing worst over ankle injury but is desperate to be fit for England's Nations League campaign|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2019-04-10|last=Law|first=Matt|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr, viņš atgriezās [[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|Čempionu līgas finālā]], 1. jūnijā, lai gan viņa izvēle pēc savainojuma kļuva par diskusiju objektu, kad &quot;Tottenham&quot; ar 2:0 zaudēja &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2019/06/01/harry-kane-gamble-backfires-tottenham-striker-not-alone-wilting/|title=Harry Kane gamble backfires for Tottenham but striker not alone in wilting in Madrid heat|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2019-06-01|last=Burt|first=Jason|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/champions-league-final-liverpool-tottenham-madrid-harry-kane-injury-latest-a8940371.html|title=Why the decision to start Harry Kane ultimately proved irrelevant|website=The Independent|access-date=2023-11-28|date=2019-06-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2019—20: Traumas ====
Keins sāka &quot;Tottenham&quot; pirmo spēli 2019.—2020. gada sezonā, divreiz gūstot vārtus, mājās uzvarot ar 3:1 [[Aston Villa FC|Aston Villa]]. Keina pirmie vārti spēlē bija viņa pirmie [[Tottenham Hotspur stadions|Tottenham Hotspur stadionā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49215981|title=Late Kane double helps Spurs beat Villa|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 1. janvārī, izbraukuma mačā pret &quot;Southampton&quot;, kas beidzās ar neveiksmi, 1:0, Keins guva &quot;hamstring&quot; savainojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/11899157/harry-kane-suffers-hamstring-injury|title=Harry Kane suffers hamstring injury in Tottenham's defeat at Southampton|website=Sky Sports|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa &quot;hamstring&quot; bojājuma dēļ bija nepieciešama operācija, kā rezultātā viņam nācās izlaist dažus mēnešus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/jan/09/harry-kane-needs-surgery-out-until-april-tottenham-hamstring-euro-2020|title=Harry Kane needs surgery and is out until April, Tottenham confirm|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2020-01-09|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, kuras rezultātā tika apturētas līgas spēles, viņš vairs nespēlēja līdz 19. jūnijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53096323|title=Kane to start for Spurs against Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 23. jūnijā, savā 200. spēlē Premjerlīgā &quot;Tottenham&quot; komandā, viņš guva savus pirmos vārtus 2020. gadā, pret &quot;West Ham&quot;, izcīnot uzvaru ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/jun/24/harry-kane-fundamental-to-tottenham-says-mourinho-after-west-ham-win|title=José Mourinho hails 'fundamental' Harry Kane as Moyes hits out at VAR|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2020-06-23|last=Taylor|first=Louise|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53159676|title=Kane wants 200 Premier League goals|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2020—21: Trešā &quot;Golden Boot&quot; balva un sezonas labākais spēles veidotājs ====
[[Attēls:NŠ Mura Tottenham Hotspur 3.jpg|thumb|Keins 2021. gadā]]
Savus pirmos vārtus 2020.—2021. gada sezonā Keins guva otrajā līgas mačā, kurā visus četrus vārtus guva [[Sons Hinmins]], asistējot Keinam, tādējādi &quot;Spurs&quot; ar 5:2 uzvarot &quot;Southampton&quot;. Šī ir pirmā reize Premjerlīgas vēsturē, kad spēlētājs vienā mačā ir atdevis četras rezultatīvas piespēles vienam un tam pašam komandas biedram, un Keins kļuva tikai par sesto spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš asistējis četru vārtu guvumos vienā mačā, un pirmo angļu spēlētāju, kurš to izdarījis.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54135440|title=Scoring four goals incredible - Son|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Keins 1. oktobrī guva ''hat-trick'' pret [[Haifas &quot;Maccabi&quot;]], [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] izslēgšanas spēļu kārtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/mourinho-kane-scores-so-many-hat-tricks-he-probably-doesnt-keep-the-balls-anymore/m2sfm7itn8s11msaxtugy2hu7|title=Mourinho: Kane scores so many hat-tricks he probably doesn't keep the balls anymore! {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-28|date=2020-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt; 4. oktobrī viņš guva divus vārtus, izbraukumā ar 6:1 uzvarot Mančestras &quot;United&quot;, kas ir lielākā &quot;Tottenham&quot; uzvara &quot;Old Trafford&quot; stadionā un labākais rezultāts pret &quot;United&quot; kopš uzvaras mājās, 1932. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/oct/04/manchester-united-tottenham-premier-league-match-report|title=Harry Kane stars in Tottenham's 6-1 thrashing of hapless Manchester United|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2020-10-04|last=Jackson|first=Jamie|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54313274|title=Tottenham hit 10-man Man Utd for six|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva savus 200. vārtus &quot;Tottenham&quot; rindās, savā 300. spēlē kluba sastāvā, Eiropas līgas grupu turnīrā, ar 3:1 uzvarot [[Razgradas &quot;Ludogorets&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/nov/05/ludogorets-tottenham-europa-league-match-report|title=Harry Kane makes it 200 goals in 300 Spurs games during win at Ludogorets|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2020-11-05|last=Taylor|first=Louise|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins guva vārtus &quot;Tottenhem&quot; uzvarā ar 2:0 pār &quot;Arsenal&quot;, padarot viņu par rekordistu vārtu gūšanas ziņā Ziemeļlondonas derbija vēsturē, ar 11 vārtiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55118788|title='We're entering our prime' - Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Tie bija arī Keina 100. vārti &quot;Tottenham&quot; komandā visos turnīros un 250. vārti karjerā klubu un starptautiskā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsmax.tv/index.php/other-sports/item/74455-tottenham-2-0-arsenal-kane-and-son-seal-north-london-bragging-rights-to-send-spurs-top|title=Tottenham 2-0 Arsenal: Kane and Son seal north London bragging rights to send Spurs top|website=web.archive.org|access-date=2023-11-28|date=2021-05-17|archive-date=2021-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210517194902/https://www.sportsmax.tv/index.php/other-sports/item/74455-tottenham-2-0-arsenal-kane-and-son-seal-north-london-bragging-rights-to-send-spurs-top}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 2. janvārī Keins realizēja 11 metru soda sitienu, atklājot rezultātu, un vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli, kad &quot;Tottenham&quot; ar 3:0 mājās uzvarēja [[Leeds United F.C.|Leeds United]]. Līdz ar to, Keina gūto vārtu un rezultatīvo piespēļu skaits līgā sasniedza 10, padarot viņu par pirmo spēlētāju Eiropas TOP 5 līgās, kurš 2020.—2021. gada sezonā sasniedzis divciparu skaitli vārtu guvumu un rezultatīvo piespēļu ziņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37610164/kane-son-tottenham-believing-anything-possible-duo-star-vs-leeds|title=Kane and Son still have Tottenham believing anything is possible|website=ESPN.com|access-date=2023-11-28|date=2021-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 23. maijā viņš guva vārtus uzvarā pret &quot;Leicester City&quot;, ar 4:2, sasniedzot 23. vārtus sezonā un izcīnot trešo &quot;Golden Boot&quot; balvu karjerā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/12315126/harry-kane-tottenham-striker-wins-premier-league-golden-boot-award-for-third-time|title=Harry Kane: Tottenham striker wins Premier League Golden Boot award for third time|website=Sky Sports|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī ieguva Premjerlīgas sezonas labākā spēles veidotāja (&quot;Premier League Playmaker of the Season&quot;) balvu par lielāko rezultatīvo piespēļu skaitu sezonā, kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš vienā sezonā ieguvis gan &quot;Golden Boot&quot;, gan &quot;Premier League Playmaker of the Season&quot; balvas kopš pēdējās ieviešanas 2018. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2154211|title=Kane wins double with 2020/21 Golden Boot and Playmaker awards|website=web.archive.org|access-date=2023-11-28|date=2022-05-31|archive-date=2022-05-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20220531045805/https://www.premierleague.com/news/2154211}}&lt;/ref&gt;

==== 2021—22: Vēlme pamest &quot;Tottenham&quot; ====
[[Attēls:Manchester United v Tottenham Hotspur, 12 March 2022 (24).jpg|thumb|Keins (10) 2022. gadā]]
2021.—2022. gada sezonu ievadīja strīds par Keina vēlmi pamest &quot;Tottenham&quot;, sakot, ka viņam ir [[džentlmeņu vienošanās]] ar priekšsēdētāju [[Daniels Levijs|Danielu Leviju]], kas ļautu viņam pamest komandu vasarā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/harry-kane-tottenham-transfer-gentleman-s-agreement-b935786.html|title=Kane hoping ‘gentleman’s agreement’ will pave way for summer move|last=Kilpatrick|first=Dan|website=Evening Standard|access-date=2023-11-28|date=2021-05-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Vienošanās netika ievērota, un Levijs noraidīja Mančestras &quot;City&quot; pausto interesi par Keina pakalpojumiem,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2021/08/19/daniel-levy-playing-hardball-leaves-harry-kane-stuck-should/|title=Daniel Levy playing hardball leaves Harry Kane stuck but he should not be vilified|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2021-08-19|last=Burt|first=Jason|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/25/harry-kane-finds-out-the-hard-way-daniel-levy-is-not-for-turning|title=Harry Kane finds out the hard way Daniel Levy is not for turning|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2021-08-25|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; ieskaitot £127 miljonu pārejas piedāvājumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/25/harry-kane-confirms-he-will-be-staying-at-tottenham-this-summer-manchester-city|title=Harry Kane confirms he is staying at Spurs after accepting City deal is dead|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2021-08-25|last=Nakrani|first=Sachin|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins paziņoja par savu vēlmi palikt &quot;Tottenham&quot; 25. augustā, pēc tam, kad pāreja uz &quot;Manchester City&quot; neīstenojās, un Keins paziņoja: &quot;Es palikšu &quot;Tottenham&quot; šovasar un būšu 100% koncentrējies uz to, lai palīdzētu komandai gūt panākumus.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/12390231/harry-kane-announces-he-is-to-stay-at-tottenham-this-summer-after-failed-man-city-bids|title=Harry Kane announces he is to stay at Tottenham this summer after failed Man City bids|website=Sky Sports|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 30. septembrī, grupu turnīra otrajā mačā, viņš 20 minūšu laikā guva &quot;hat-trick&quot; pret [[NŠ Mura]], nākot uz maiņu, un uzvarēja ar 5:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/sep/30/tottenham-mura-europa-conference-league-match-report|title=Harry Kane’s 20-minute hat-trick sinks Mura and drags Spurs from their rut|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2021-09-30|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Šis bija pirmais &quot;hat-trick&quot;, kurš jebkad gūts [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līgā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/026d-135e7f17c89d-8320608169af-1000--europa-conference-league-round-up-kane-trebles-up-roma-sa/|title=Europa Conference League round-up: Kane trebles up, Roma sail on {{!}} UEFA Europa Conference League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-28|date=2021-09-30|language=en}}&lt;/ref&gt; padarot Keinu par pirmo spēlētāju, kurš guvis ''hat-trick'' visās trijās lielākajās UEFA klubu sacensībās (t.i., Čempionu līgā, Eiropas līgā un Eiropas konferences līgā). 2022. gada 19. februārī Keins divreiz guva vārtus, tostarp uzvaras vārtus 95. minūtē, aizraujošā 3:2&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60357463|title=Kane gives Tottenham dramatic late win over Man City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt; uzvarā pār &quot;Manchester City&quot;. Tādējādi tika pārtraukta &quot;City&quot; 15 nezaudēto spēļu sērija līgā. 26. februārī Keins guva vārtus pret &quot;Leeds United&quot; un asistēja Sonam; rezultatīvā piespēle bija 37. reize, kad Keins un Sons kopā guva vārtus, uzstādot jaunu rekordu, attiecībā uz partnerattiecībām ar vārtu gūšanu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37609460/tottenham-harry-kane-son-heung-min-become-premier-league-all-top-scoring-partnership|title=Kane and Son become Premier League's all-time top scoring partnership|website=ESPN.com|access-date=2023-11-28|date=2022-02-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 16. martā Keins guva vārtus pret &quot;Brighton&quot; izbraukumā, uzvarot ar 2:0, palielinot savu Premjerlīgas izbraukumā gūto vārtu skaitu līdz 95, pārspējot Veina Rūnija rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/us/soccer/news/harry-kane-most-premier-league-away-goals-who-has-history-new-english-record/ny9qarzot78wo6i7mwosuqfg|title=Who has the most away goals in Premier League history? Harry Kane sets new English top flight record {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2023-11-28|date=2022-03-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2022—23: Visu laiku labākais &quot;Tottenham&quot; vārtu guvējs un pēdējais gads klubā ====
Keins guva savus pirmos vārtus sezonā izbraukumā pret &quot;Chelsea&quot;, gūstot vārtus kompensācijas laika sestajā minūtē, panākot rezultātu 2:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/aug/14/chelsea-tottenham-hotspur-premier-league-match-report|title=Kane snatches draw for Spurs at Chelsea as clashing Conte and Tuchel see red|work=The Guardian|access-date=2023-11-29|date=2022-08-14|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Tādējādi viņa Premjerlīgas vārtu guvumu skaits &quot;Tottenham&quot; labā sasniedza 184, kas bija vienāds ar [[Serhio Agvero|Serhio Aguero]] rekordu, kuram ir visvairāk gūto vārtu viena Premjerlīgas kluba labā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.101greatgoals.com/news/harry-kane-equals-sergio-agueros-all-time-premier-league-record-with-strike-vs-chelsea/|title=Harry Kane equals Sergio Aguero’s all-time Premier League record with strike vs Chelsea — 101 Great Goals|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2022-08-26|archive-date=2022-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220826143413/https://www.101greatgoals.com/news/harry-kane-equals-sergio-agueros-all-time-premier-league-record-with-strike-vs-chelsea/}}&lt;/ref&gt; Keins rekordu laboja nākamajā spēlē, kad guva vienīgos vārtus spēlē pret Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;, kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš Premjerlīgā guvis 185 vārtus viena kluba labā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itv.com/news/2022-08-20/tottenham-vs-wolves-harry-kane-breaks-premier-league-score-record-in-1-0-win|title=Tottenham vs Wolves: Harry Kane breaks premier league goal record in 1-0 win {{!}} ITV News|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2023-04-09|archive-date=2023-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230409065852/https://www.itv.com/news/2022-08-20/tottenham-vs-wolves-harry-kane-breaks-premier-league-score-record-in-1-0-win}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 5. februārī &quot;Tottenham&quot; paziņoja, ka Keins ir kļuvis par komandas visu laiku labāko vārtu guvēju, apsteidzot [[Džimijs Grīvss|Džimiju Grīvsu]], ar saviem 267. vārtiem &quot;Tottenham&quot; un 200. Premjerlīgā, mājās ar 1:0 uzvarot Mančestras &quot;City&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64532175|title=Kane passes Greaves as Spurs' all-time top scorer|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr, šis fakts tika apstrīdēts, jo &quot;Tottenham&quot; neskaita divus Grīvsa gūtos vārtus 1962. gada [[FA Charity Shield]], kas viņam nozīmētu 268 vārtu guvumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1312808/harry-kane-jimmy-greaves-tottenham-all-time-goalscoring-record-stats/|title=Stats prove Kane has not actually equalled Greaves’ all-time Tottenham goalscoring record|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-11-29|date=2023-01-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/12782897/harry-kane-tottenham-striker-could-hit-200-premier-league-goals-against-arsenal-and-break-jimmy-greaves-goal-record|title=Harry Kane: Tottenham striker could hit 200 Premier League goals against Arsenal and break Jimmy Greaves' goal record|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-gb/sport/football/tottenham-refuse-to-budge-on-harry-kane-matching-their-scoring-record/ar-AA16JIqG|title=Tottenham REFUSE to budge on Harry Kane matching their scoring record|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2023-04-09|archive-date=2023-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230409202342/https://www.msn.com/en-gb/sport/football/tottenham-refuse-to-budge-on-harry-kane-matching-their-scoring-record/ar-AA16JIqG}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 11. martā Keins guva savus 269. un 270. vārtus, ar 3:1 uzvarot [[Notingemas &quot;Forest&quot;]], nodrošinot viņam neapstrīdamu rekordu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/kane-double-helps-tottenham-lift-gloom-with-win-over-forest-2023-03-11/|title=Kane double helps Tottenham lift gloom with win over Forest|work=Reuters|access-date=2023-11-29|date=2023-03-11|last=Herman|first=Martyn|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā viņš ar 30 vārtiem ieņēma otro vietu, aiz [[Ērlings Holanns|Erlinga Hālanda]], kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš divās atsevišķās 38 Premjerlīgas sezonās guvis vārtus 30 reizes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theanalyst.com/2023/06/how-harry-kane-keeps-getting-better-in-a-tottenham-team-that-is-getting-worse/|title=How Harry Kane Keeps Improving as Tottenham Get Worse|last=Tweedale|first=Ali|website=The Analyst|access-date=2023-11-29|date=2023-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tika ziņots, ka pēc [[Karīms Benzemā|Karima Benzemā]] aiziešanas no Madrides &quot;Real&quot; 2023. gada 6. jūnijā, treneris [[Karlo Ančeloti]], kurš bija ieinteresēts Keina piesaistīšanā, lūdza savu valdi ierosināt iespējamo pāreju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65808462|title=Real Madrid want Kane as Benzema replacement|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c4n4l0x8pvlo|title=Manchester United t ransfer news: Harry Kane, Mason Mount|website=BBC Sport|access-date=2023-11-29|date=2023-05-30|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada jūnija beigās [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] iesniedza sākotnējo piedāvājumu par Keinu 70 miljonu mārciņu apmērā, kad viņa līgumam bija atlicis viens gads, kurš tika noraidīts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66030410|title=Bayern set to make improved offer for Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; &quot;Tottenham&quot; noraidīja vēl vienu Minhenes &quot;Bayern&quot; piedāvājumu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66431705|title=Spurs reject latest Bayern Munich offer for Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; par ziņoto maksu, 86 miljonu sterliņu mārciņu apmērā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/aug/07/tottenham-reject-86m-harry-kane-bid-from-bayern-munich|title=Tottenham reject £86m Harry Kane bid from Bayern Munich|work=The Guardian|access-date=2023-11-29|date=2023-08-07|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 10. augustā tika ziņots, ka Minhenes &quot;Bayern&quot; un &quot;Tottenham&quot; vienojās par principiālu vienošanos par Keinu, kura vērtība pārsniedza 100 miljonus eiro (86,4 miljonus mārciņu).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66412269|title=Tottenham &amp; Bayern agree deal in principle for Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa aiziešanu vēlāk preses konferencē apstiprināja galvenais treneris [[Andžs Postekoglu]].&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=ANGE POSTECOGLOU'S FIRST PREMIER LEAGUE PRESS CONFERENCE // BRENTFORD V TOTTENHAM HOTSPUR|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8erT_cG0Do|accessdate=2023-11-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā tika ziņots, ka Keinam bija jāveic medicīniskā pārbaude Minhenes &quot;Bayern&quot;, pēc tam, kad &quot;Tottenham&quot; viņam bija atļāvusi ceļot uz Vāciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66276899|title=Kane in Germany to complete Bayern move|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 12. augustā Keins [[Instagram]] ievietoja atvadu video, kurā pateicās &quot;Tottenham&quot; darbiniekiem un atbalstītājiem par klubā pavadīto laiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/reel/Cv1h7E8N6lj/|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2023-11-29}}&lt;/ref&gt; &quot;Tottenham&quot; priekšsēdētājs [[Daniels Levijs]] minēja, ka Keins vēlējies jaunu izaicinājumu un nolēma neparakstīt jaunu līgumu ar klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/cpdjgk2jej5o|title=Tottenham: Daniel Levy says Harry Kane was 'clear he wanted a fresh challenge'|website=BBC Sport|access-date=2023-11-29|date=2023-08-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Minhenes &quot;Bayern&quot; ===
Pēc tam, kad 2023. gada 10. augustā Minhenes &quot;Bayern&quot; un &quot;Tottenham&quot; vienojās par darījumu, Keins piekrita personīgajiem noteikumiem un nākamajā dienā aizlidoja uz [[Minhene|Minheni]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/harry-kane-tottenham-striker-arrives-in-germany-to-finalise-move-to-bayern-munich-12938261|title=Harry Kane: Tottenham striker arrives in Germany to finalise move to Bayern Munich|website=[[Sky News]]|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 12. augustā Minhenes &quot;Bayern&quot; paziņoja par četru gadu līguma parakstīšanu ar Keinu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2023/08/move-from-the-premier-league-fc-bayern-sign-harry-kane|title=Move from Premier League: FC Bayern sign Harry Kane|website=FC Bayern|access-date=2023-11-29|archive-date=2023-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20230812081609/https://fcbayern.com/en/news/2023/08/move-from-the-premier-league-fc-bayern-sign-harry-kane}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/harry-kane-joins-bayern-munich-tottenham-hotspur-england-striker-23904|title=Bayern Munich sign England striker Harry Kane from Tottenham Hotspur|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins kļuva par dārgāko darījumu Bundeslīgas vēsturē, izmaksājot 100 miljonus eiro, plus 10 miljonus eiro bonusos, pārsniedzot 80 miljonu eiro pārejas maksu, ko Minhenes &quot;Bayern&quot; samaksāja par [[Lukass Ernandess|Lukasu Ernandesu]] 2019. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bild.de/sport/fussball/bayern-muenchen/fc-bayern-ploetzlich-zoegert-harry-kane-englaender-berichten-85004846.bild.html|title=Bayern München: Verhandelt Tottenhams Harry Kane mit einem anderen Verein?|website=bild.de|access-date=2023-11-29|date=2023-08-10|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11890/11676677/bayern-munich-sign-lucas-hernandez-from-atletico-madrid-for-club-record-fee|title=Bayern Munich sign Lucas Hernandez from Atletico Madrid for club-record fee|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2023—24: Debijas sezona un vārtu gūšanas rekordi ====
Keins debitēja &quot;Bayern&quot; rindās tajā pašā dienā, kad pievienojās klubam, 64. minūtē nākot uz maiņu, [[2023. gada Vācijas Superkauss futbolā|2023. gada Vācijas Superkausa]] izcīņā, ar 3:0 zaudējot [[RB Leipzig]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66489307|title=Kane makes Bayern debut in 3-0 Super Cup defeat|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023.—2024. gada Bundeslīgas]] sezonas atklāšanas dienā, sniedzot arī rezultatīvu piespēli [[Lerojs Sanē|Leroja Sanē]] vārtu guvumā, kad &quot;Bayern&quot; izbraukumā ar 4:0 uzvarēja [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66551395|title=Kane scores on Bundesliga debut in Bayern victory|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 27. augustā Keins pirmoreiz guva divus vārtus &quot;Bayern&quot; labā, savā laukumā ar 3:1 uzvarot [[FC Augsburg|Augsburg]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66635289|title=Kane scores twice as Bayern Munich beat Augsburg|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 15. septembrī Keins guva savus 300. vārtus klubu karjerā, &quot;Bayern&quot; mājas līgas mačam pret [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]] noslēdzoties neizšķirti, 2:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66822863|title=Kane scores as Bayern and Leverkusen draw thriller|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 20. septembrī viņš guva savus pirmos [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] vārtus &quot;Bayern&quot; rindās, Eirokausu debijā, realizējot 11 metru soda sitienu, uzvarot Mančestras &quot;United&quot; ar 4:3.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66861399|title=Kane on target for Bayern as Man Utd beaten again|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 23. septembrī Keins guva savu pirmo ''hat-trick'' &quot;Bayern&quot; rindās, kā arī atdeva divas rezultatīvas piespēles 7:0 uzvarā pret [[VfL Bochum]], tādējādi viņa līgas vārtu guvumu skaits sasniedza septiņus, uzstādot jaunu kluba rekordu kā spēlētājs ar visvairāk gūtajiem vārtiem savās pirmajās piecās spēlēs Bundeslīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2023/09/super-bayern-on-winning-streak-with-kane|title=Analysis, Bundesliga: FC Bayern vs. VfL Bochum|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2023-10-03|archive-date=2023-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20231003212922/https://fcbayern.com/en/news/2023/09/super-bayern-on-winning-streak-with-kane}}&lt;/ref&gt; 28. oktobrī Keins guva &quot;hat-trick&quot; otrajā puslaikā, ieskaitot vārtu guvumu no savas laukuma puses, 8:0 uzvarā pār [[SV Darmstadt 98|Darmstadt]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67249631|title=Kane scores from own half in hat-trick for Bayern|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

4. novembrī viņš guva savu trešo &quot;hat-trick&quot; sezonā, uzvarā ar 4:0 izbraukumā, pret [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-cm/news/harry-kane-destroys-dortmund-bayern-hat-trick-klassiker-debut-leroy-sane-unstoppable-champions-dominant-win/blt9eb1f42116c2707e|title=Harry Kane destroys Dortmund! Bayern striker grabs hat-trick on Klassiker debut and Leroy Sane is unstoppable as champions enjoy dominant win {{!}} Goal.com Cameroon|website=www.goal.com|access-date=2023-11-29|date=2023-11-04|language=en-CM}}&lt;/ref&gt; Ar piedalīšanos 20 gūtajos vārtos un 15 vārtiem 10 spēlēs, viņš laboja trīs Bundeslīgas rekordus un sasniedza [[Gerds Millers|Gerda Millera]] rekordu [[1968.—1969. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1968.—1969. gada Bundeslīgas sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/kane-stellt-vier-bundesliga-rekorde-auf-einmal-auf-977533/artikel|title=Kane stellt vier Bundesliga-Rekorde auf einmal auf|website=kicker|access-date=2023-11-29|language=de}}&lt;/ref&gt; Ar diviem vārtiem pret [[1. FC Heidenheim|Heidenheim]], viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš pēc 11 Bundeslīgas sezonas spēlēm ir guvis 17 vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67391194|title=Kane breaks a Bundesliga goals record in Bayern win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Ar saviem 18. līgas vārtiem, uzvarā pār [[1. FC Köln|FC Köln]], 25. novembrī, viņš kļuva par rezultatīvāko angli, vienas Bundeslīgas sezonas vēsturē, apsteidzot [[Kevins Kīgans|Kevinu Kīganu]] un [[Džeidons Sančo|Džeidonu Sančo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/sports/soccer/2023/11/24/bayern-munich-cologne-bundesliga-harry-kane/704cc63a-8b12-11ee-a36e-fdb7be9bd43d_story.html|title=Kane scores again as Bayern back on top of the Bundesliga with 1-0 win over Cologne|work=Washington Post|access-date=2023-11-29|date=2023-11-24|issn=0190-8286|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā karjera ==
[[Attēls:Harry Kane.jpg|thumb|258x258px|Keins [[Anglijas U-19 futbola izlase|Anglijas U-19]] izlasē 2012. gadā]]

=== 2010—2015: Jauniešu līmenis ===
2010. gada janvārī Keins tika uzaicināts spēlēt [[Anglijas U-17 futbola izlase|Anglijas U-17]] izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thefootballnetwork.net/main/s565/st153364.htm|title=U 17 squad announced|website=Lions of England|access-date=2023-11-29}}&lt;/ref&gt; Keins slimības dēļ izlaida [[2010. gada UEFA Eiropas U-17 čempionāts|2010. gada UEFA Eiropas U-17 čempionātu]], kurā Anglija uzvarēja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/mar/25/harry-kane-england-inspiration|title=‘Harry Kane is an inspiration to all the young England players coming through’|work=The Guardian|access-date=2023-11-29|date=2015-03-25|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš sešās spēlēs kopumā guva trīs vārtus U-17 līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/player/matches/h-kane-120815|title=All Harry Kane's games and results {{!}} BeSoccer|website=www.besoccer.com|access-date=2023-11-29|language=en|archive-date=2023-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230601224535/https://www.besoccer.com/player/matches/h-kane-120815}}&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš pārgāja [[Anglijas U-19 futbola izlase|U-19]] līmenī un divreiz guva vārtus, 2010. gada 8. oktobrī, uzvarot [[Albānijas U-19 futbola izlase|Albāniju]], ar 6:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.england-mad.co.uk/roll/edb2/england_u19_6_albania_u19_1_567840/index.shtml|title=England U19 6 Albania U19 1 - England - England MAD|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2012-03-17|archive-date=2012-03-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20120317053936/http://www.england-mad.co.uk/roll/edb2/england_u19_6_albania_u19_1_567840/index.shtml}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 28. maijā viņš tika iekļauts trenera [[Pīters Teilors|Pītera Teilora]] 21 spēlētāja izlasē, [[2013. gada FIFA U-20 Pasaules kauss|2013. gada FIFA U-20 Pasaules kausam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/england/mens-u20s/News/2013/u20s-world-cup-squad-announcement-280513|title=&quot;Final squad named&quot;|access-date={{dat|2023|11|29||bez}}|archive-date={{dat|2013|06|15||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130615071407/http://www.thefa.com/england/mens-u20s/News/2013/u20s-world-cup-squad-announcement-280513}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja 16. jūnijā, iesildīšanās spēlē, ar 3:0 uzvarot [[Urugvajas U-20 futbola izlase|Urugvaju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/england/mens-u20s/News/2013/uruguay-report-160613|title=&quot;Training win for Three Lions&quot;|access-date={{dat|2023|11|29||bez}}|archive-date={{dat|2013|06|24||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130624222816/http://www.thefa.com/england/mens-u20s/News/2013/uruguay-report-160613}}&lt;/ref&gt; 2013. gada 13. augustā Keins debitēja [[Anglijas U-21 futbola izlase|U-21]] izlasē pret [[Skotijas U-21 futbola izlase|Skotiju]]. 10. oktobrī viņš guva &quot;hat-trick&quot; Anglijas U-21 izlasē pret [[Sanmarīno U-21 futbola izlase|Sanmarīno]], 2015. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/players/harry-kane/158575/|title=England - H. Kane - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=uk.soccerway.com|access-date=2023-11-29}}&lt;/ref&gt;

Keins tika iekļauts Anglijas U-21 izlasē, 2015. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātam Čehijā, neskatoties uz viņa kluba galvenā trenera [[Maurisio Početino]] pretestību.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32807828|title=Southgate trims U21 squad for Euros|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Turnīrā viņš spēlēja katru minūti, kas beidzās ar izkrišanu, ieņemot pēdējo vietu savā grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015368/index.html|title=Under-21 2015 - History - England-Portugal — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-08-11|archive-date=2018-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20180811134450/https://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015368/index.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015374/index.html|title=Under-21 2015 - History - Sweden-England — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-01-16|archive-date=2018-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180116182800/http://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015374/index.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015378/index.html|title=Under-21 2015 - History - England-Italy — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-06-15|archive-date=2018-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615015134/http://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015378/index.html}}&lt;/ref&gt;

=== 2015—2018: Debija pieaugušo izlasē un pirmie galvenie turnīri ===
2015. gada 19. martā treneris [[Rojs Hodžsons]] iekļāva Keinu Anglijas izlasē, lai [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] spēlē tiktos ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un draudzības spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/england/2015/mar/england-squad-named-lithuania-italy|title=Roy Hodgson names a 24-man squad for games against Lithuania and Italy - England {{!}} The FA|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2015-05-04|archive-date=2015-05-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20150504020746/http://www.thefa.com/news/england/2015/mar/england-squad-named-lithuania-italy}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja izlasē, Vemblija stadionā, otrajā puslaikā pret Lietuvu, aizstājot [[Veins Rūnijs|Veinu Rūniju]], un tikai 80 sekundes vēlāk guva vārtus ar galvu, pēc [[Rahīms Stērlings|Rahīma Stērlinga]] centrējuma.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31968091|title=England 4-0 Lithuania|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 30. martā, dienu pirms spēles ar Itāliju, Hodžsons paziņoja, ka Keins startēs kopā ar Rūniju,&lt;ref name=&quot;bbc.com&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32028730|title=Italy 1-1 England|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; un viņš [[Juventus stadions|Juventus stadionā]] nospēlēja visas 90 minūtes, neizšķirtā, 1:1.&lt;ref name=&quot;bbc.com&quot;/&gt;

Nākamajā spēlē, 2015. gada 5. septembrī, uz maiņu nākušais Keins guva piektos no sešiem Anglijas izlases vārtiem, uzvarā pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], kvalificējoties [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2016]] izcīņai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/33273427|title=San Marino 0-6 England|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Trīs dienas vēlāk Keins guva savus trešos Anglijas izlases vārtus pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]], uzvarot ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34061844|title=England 2-0 Switzerland|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 22. maijā Keins [[Mančestras pilsētas stadions|Mančestras pilsētas stadionā]], draudzības spēlē, uzvarā ar 2:1 pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]], atklāja spēles rezultātu, taču vēlāk nerealizēja soda sitienu. Viņš bija pirmais Anglijas futbolists, kurš spēles laikā nespēja gūt vārtus no 11 metru soda sitiena atzīmes, kopš [[Frenks Lampards|Frenka Lamparda]] 2010. gadā, un pirmais, kurš netrāpīja mērķī, kopš [[Pīters Kraučs|Pītera Krauča]], 2006. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36295279|title=England 2-1 Turkey|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 10. jūnijā Keins pirmo reizi bija Anglijas izlases kapteinis, 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācijas]] spēlē, pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Hampden Park]] laukumā, papildlaikā gūstot izlīdzinājumu, nospēlējot neizšķirti, 2:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/40141512|title=Scotland 2-2 England|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 5. oktobrī viņš guva uzvaras vārtus papildlaikā pret [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]], nodrošinot Anglijas izlases kvalifikāciju 2018. gada FIFA Pasaules kausam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/05/england-slovenia-world-cup-qualifier-match-report|title=Harry Kane late strike against Slovenia secures England’s World Cup place|work=The Guardian|access-date=2023-11-29|date=2017-10-05|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 2018—2020: Kapteiņa loma un FIFA Pasaules kausa &quot;Golden Boot&quot; balva ===
[[Attēls:Harry Kane 2018.jpg|thumb|303x303px|Keins [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]]]
Keins tika iekļauts Anglijas izlases 23 spēlētāju sastāvā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausam]] un tika iecelts par kapteini.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44138600|title=Alexander-Arnold named in England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/news/12016/11381470/harry-kane-to-captain-england-at-world-cup-in-russia|title=Harry Kane to captain England at World Cup in Russia {{!}} Football News {{!}} Sky Sports|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-07-09|archive-date=2018-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20180709202846/http://www.skysports.com/football/news/12016/11381470/harry-kane-to-captain-england-at-world-cup-in-russia}}&lt;/ref&gt; 18. jūnijā Keins guva abus Anglijas izlases vārtus, uzvarot [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]], ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/18/tunisia-england-world-cup-match-report|title=Kane double ensures England defeat Tunisia in World Cup opener|work=The Guardian|access-date=2023-11-29|date=2018-06-19|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 24. jūnijā Keins guva ''hat-trick'' Anglijas uzvarā pret [[Panamas futbola izlase|Panamu]], ar 6:1, kas bija Anglijas visu laiku lielākā uzvara Pasaules kausa izcīņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/matches/match/300331546/|title=2018 FIFA World Cup Russia™ - Matches - England - Panama - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-06-12|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612143258/https://www.fifa.com/worldcup/matches/match/300331546/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44595397|title=World Cup: England set new records in 6-1 victory over Panama - BBC Sport|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-07-18|archive-date=2018-07-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180718112122/https://www.bbc.com/sport/football/44595397}}&lt;/ref&gt; Ar saviem trim vārtiem pret Panamu, Keins kļuva par trešo Anglijas futbolistu, kurš Pasaules kausa mačā guvis ''hat-trick,'' pēc [[Džefs Hērsts|Džefa Hērsta]] pret Rietumvāciju, 1966. gada [[1966. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālā]], un [[Gērijs Linekers|Gerija Linekera]] pret Poliju, 1986. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44439183|title=England thrash Panama to reach last 16|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

Keins guva savus sestos vārtus finālturnīrā, Anglijai astotdaļfinālā pārspējot [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. Trāpot 11 metru soda sitienu mačā, kas pēc 120 minūtēm noslēdzās ar rezultātu 1:1, gūstot vārtus arī 11 metru soda sitienu sērijā, kad Anglija uzvarēja ar 4:3, tā bija pirmā reize, kad Anglijai Pasaules kausa izcīņā izdevās uzvarēt 11 metru soda sitienu sērijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44610244|title=England beat Colombia on penalties|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Atlikušajā turnīrā Keins vairs neguva vārtus, kad Anglija ierindojās ceturtajā vietā, pēc zaudējuma [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijai]] ar 2:0, cīņā par trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44748604|title=Belgium beat England to finish third|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr, seši gūtie vārti turnīrā viņam atnesa &quot;Golden Boot&quot; balvu kā Pasaules kausa labākajam vārtu guvējam, esot pirmajam Anglijas futbolistam, kurš ieguvis šo balvu, kopš Gerijs Linekers kļuva par pirmo, kad to paveica [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada]] turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/harry-kane-set-for-golden-boot-after-world-cup-final-in-moscow-11437608|title=England captain Harry Kane wins Golden Boot as World Cup ends|website=Sky News|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/07/16/world-cup-2018-golden-boot-final-standings-harry-kane-wins-finishing/|title=World Cup 2018 golden boot final standings: Harry Kane wins after finishing as top scorer|work=The Telegraph|access-date=2023-11-29|date=2018-07-16|last=Sport|first=Telegraph|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;

Septembra izlašu pārtraukumā tika ieviesta [[UEFA Nāciju līga]]. Anglijas izlases pirmā spēle notika 2018. gada 8. septembrī, pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], kuras kapteinis bija Keins visas 90 minūtes, spēlē, kurā Anglija zaudēja ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/england-vs-spain/teams/399710|title=Nations League (Sky Sports)|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 15. oktobrī Anglija otro reizi grupā spēlēja ar Spāniju, šoreiz uzvarot ar 3:2, un Keins asistēja divos no trim vārtiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/spain-vs-england/teams/399775|title=Nations League (Sky Sports)|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins bija Anglijas izlases kapteinis pēdējā Nāciju līgas grupas spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], kad &quot;Trīs lauvas&quot; uzvarēja ar 2:1. Keins vispirms asistēja [[Džesijs Lingārds|Džesijam Lingārdam]], panākot izlīdzinājumu, pēc tam guva uzvaras vārtus, tādējādi Anglijas izlase izvirzījās grupas vadībā un kvalificējās [[:en:2019 UEFA Nations League Finals|finālturnīram]], 2019. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/england-vs-croatia/teams/399808|title=Nations League (Sky Sports)|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 2021—2023: Euro 2020 finālists un visu laiku labākais Anglijas izlases vārtu guvējs ===
[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|kvalifikācijā]] Keins bija kapteinis 1000. Anglijas izlases aizvadītajā mačā, un guva ''hat-trick'' pret [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalni]]. Līdz ar to, viņa vārtu skaits izlasē palielinājās līdz 31, kas viņu ierindoja 6. vietā visu laiku Anglijas labāko vārtu guvēju sarakstā, kā arī padarīja viņu arī par visu laiku rezultatīvāko Anglijas izlases kapteini.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/harry-kane-becomes-england-highest-ever-goalscoring-captain-a4287696.html|title=Harry Kane becomes England's highest-ever goalscoring captain|last=Doyle|first=Tom|website=Evening Standard|access-date=2023-11-29|date=2019-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Uzvara ar 7:0 arī nodrošināja Anglijas kvalifikāciju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/international/england-vs-montenegro-result-score-5-things-we-learned-kane-oxlade-chamberlain-rashford-a9203656.html|title=5 things we learned as Kane hat-trick helps England blitz Montenegro|website=The Independent|access-date=2023-11-29|date=2019-11-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins bija labā formā visa kvalifikācijas procesa laikā, kļūstot par pirmo angli, kurš kvalifikācijas kampaņas laikā guvis vārtus katrā spēlē, kopā gūstot divpadsmit vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12016/11863384/kosovo-0-4-england-gareth-southgates-side-end-emphatic-qualification-campaign-on-a-high|title=Kosovo 0-4 England: Gareth Southgate's side end emphatic qualification campaign on a high|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Harry Kane 2022 World Cup (cropped).jpg|thumb|Keins [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]]]
Astotdaļfināla spēlē, 2021. gada 29. jūnijā, Keins guva otros vārtus pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Tie bija viņa pirmie vārti turnīrā. Mačs noslēdzās, Anglijas izlasei uzvarot ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198606|title=England end 55-year wait for knockout win over Germany|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēl divus vārtus viņš guva ceturtdaļfināla spēlē pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]], 3. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198691|title=England thrash Ukraine to make last four|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Pusfinālā pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]] Keins guva uzvaras vārtus, triumfā ar 2:1, nodrošinot Anglijai vietu [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|Euro 2020 finālā]], kas bija valsts pirmais fināls lielajās sacensībās, kopš [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada]], kurā Anglija pēc soda sitienu sērijas zaudēja Itālijai, pamatlaikā spēlei beidzoties neizšķirti, 1:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198755|title=England reach Euro 2020 final|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;england-lose-shootout-in-euro-2020-final&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198762|title=England lose shootout in Euro 2020 final|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Neveiksmīgajā sērijā Keins realizēja savu 11 metru soda sitienu, bet Anglija galu galā zaudēja ar 3:2.&lt;ref name=&quot;england-lose-shootout-in-euro-2020-final&quot; /&gt;

Pēdējās divās [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlēs, pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], Keins guva ''hat-trick'' jau pirmajā puslaikā, pret pēdējiem kopumā spēlē gūstot četrus vārtus, palīdzot nodrošināt Anglijas kvalifikāciju [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/international/harry-kane-helps-himself-to-four-as-england-hit-san-marino-for-10-1.4729614|title=Harry Kane helps himself to four as England hit San Marino for 10|website=The Irish Times|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gada jūnijā, [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgas]] fāzē, Keins guva savus 50. vārtus izlasē, spēlē pret Vāciju, padarot viņu tikai par otro spēlētāju, kurš Anglijas izlasē guvis 50 vārtus, tikai trīs vārtus atpaliekot no [[Veins Rūnijs|Veina Rūnija]] visu laiku Anglijas izlases rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37629131/some-best|title=Harry Kane nets 50: Here are his best England goals|website=ESPN.com|access-date=2023-11-30|date=2022-06-08|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā Keins guva divus vārtus, kas bija pietiekami, lai sasniegtu Rūnija rekordu, kad Anglija sasniedza ceturtdaļfinālu, tomēr Francija viņus izslēdza, pēc tam, kad viņš netrāpīja soda sitienu, zaudējot ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61666027|title=Anguish for Kane on night he levels England record|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 23. martā viņš [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2024 kvalifikācijas]] spēlē guva vārtus pēc soda sitiena, palīdzot Anglijai ar 2:1 uzvarēt pašreizējo Eiropas čempioni Itāliju, kas arī bija Anglijas pirmā uzvara izbraukumā pret Itāliju, kopš 1961. gada.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64972899|title=Kane breaks record as 10-man England beat Italy|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Šie vārti, kas viņam bija 54. Anglijas izlases labā, pārspēja Rūnija rekordu un padarīja Keinu par Anglijas izlases visu laiku labāko vārtu guvēju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64945178|title=England scoring record 'means everything' - Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins šo varoņdarbu sasniedza ar 39 spēlēm mazāk nekā Rūnijs, gūstot 0,7 vārtus spēlē, kas ir augstāks rādītājs nekā vairumam pēdējo Anglijas izlases labāko vārtu guvēju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/mar/24/harry-kane-reels-in-rooney-for-england-goals-record-like-a-hunter-with-its-prey|title=Harry Kane reels in Rooney for England goals record like a hunter with its prey|work=The Guardian|access-date=2023-11-30|date=2023-03-24|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 17. oktobrī viņš guva divus vārtus, uzvarā ar 3:1 pret Itāliju, Euro 2024 kvalifikācijas atbildes spēlē, kas Anglijai bija pirmā uzvara pret savu pretinieku Vemblija stadionā, kopš 1977. gada.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67061856|title=England qualify for Euro 2024 with Italy win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Spēlētāja profils ==
Būdams pusaudzis, Keinam sākotnēji bija grūtības &quot;Tottenhem&quot; akadēmijā; viņš nebija tik fiziski attīstīts kā citi spēlētāji, ne arī tik ātrs. Taču treneru cieņu viņš iemantoja ar savu tehniku ​​un tieksmi pēc sevis pilnveidošanas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Keins sacīja, ka Početino vadībā viņa spēle ir uzlabojusies, pateicoties trenera ieviestajām smagajām treniņu metodēm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/av/football/31852098|title=Pochettino key to my improvement - Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī cenšas maksimāli palielināt savu potenciālu, pielāgojot dažādus treniņu un sagatavošanās aspektus, kā arī uzturu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/04/harry-kane-england-marginal-gains|title=Harry Kane turns to kitchen rather than training ground for England recipe|work=The Guardian|access-date=2023-11-30|date=2017-10-04|last=Fifield|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bijušais &quot;Tottenham&quot; treneris Deivids Plīts Keinu raksturoja kā &quot;vecmodīgu tradicionālo centra uzbrucēju&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31395579|title=Harry Kane: England's next number nine?|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Klaivs Alens, kurš viņu trenēja &quot;Tottenham&quot; klubā, paziņoja, ka &quot;viena lieta, ko es teiktu par viņu, ko jūs diemžēl nesakiet par daudziem jaunajiem futbolistiem, ir tas, ka viņam bija aizraušanās ar spēli. Viņš mīl futbolu, viņam patīk spēlēt, viņam patīk gūt vārtus.&quot;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Viņa bijušais &quot;Tottenham&quot; U-21 treneris [[Less Ferdinands]] Keina kustību salīdzināja ar bijušo uzbrucēju Tediju Šeringemu, bet viņa sitienu spēku un precizitāti — ar Alanu Šīreru.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Kā garš un fizisks uzbrucējs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/espn/feature/story/_/id/26247752/harry-kane-wants-conquer-premier-league-nfl|title=Harry Kane wants to conquer the Premier League... then the NFL|website=ESPN.com|access-date=2023-11-30}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldsoccer.com/world-cup/player-profile-harry-kane-407201|title=Player Profile: Harry Kane - Tottenham and England striker|last=Soccer|first=World|website=World Soccer|access-date=2023-11-30|date=2018-09-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Keina spēles stils tiek salīdzināts ar bijušā &quot;Tottenham&quot; uzbrucēja [[Jirgens Klinsmans|Jirgena Klinsmana]] spēli, ko Keins 2015. gada februārī nosauca par glaimojošu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37401311/harry-kane-flattered-jurgen-klinsmann-comparisons|title=Kane flattered by Klinsmann comparisons|website=ESPN.com|access-date=2023-11-30|date=2015-02-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Šīrers 2015. gada martā sacīja, ka trīs labākie uzbrucēji līgā bija Keins, [[Djegu Kosta]] un Serhio Aguero.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/2014-15/mar/090315-alan-shearer-on-diego-costa-sergio-aguero-harry-kane-charlie-austin.html|title=Alan Shearer Diego Costa Sergio Aguero Charlie Austin Harry Kane {{!}} Barclays Premier League|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2015-03-11|archive-date=2015-03-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20150311145830/http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/2014-15/mar/090315-alan-shearer-on-diego-costa-sergio-aguero-harry-kane-charlie-austin.html}}&lt;/ref&gt; Lai gan sākotnēji viņš tika kritizēts par ierobežoto spēli &quot;gaisā&quot; savā agrīnajā karjerā, kā arī par ievērojama tempa trūkumu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/harry-kane-isn-t-especially-fast-powerful-or-good-in-the-air.-in-other-words-he-could-be-the-new_sto4718736/story.shtml|title=&quot;Harry Kane isn't especially fast, powerful or good in the air. In other words, he could be the new&quot;}}&lt;/ref&gt; karjeras gaitā viņš kļuva ražīgāks spēlē ar galvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/12166715/back-antonee-robinson-to-grab-his-first-fulham-assist-at-14-1-jones-knows|title=Back Harry Kane to score with a header at 10/1 - Jones Knows|website=Sky Sports|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Keins ir pazīstams ar savu uzbrukuma noslēgšanu un produktīvo vārtu gūšanas spēju, vīziju, tehniku un piespēles spējām; viņš ir spējīgs spēlēt arī radošākā lomā, kā &quot;[[Uzbrucējs (futbols)#Viltus devītnieks|viltus 9]]&quot; vai pat kā &quot;[[Pussargs (futbols)#Uzbrūkošais pussargs|10. numurs]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/the-cauldron/2015/10/22/tottenham-harry-kane-english-premier-league-goals|title=Tottenham's Harry Kane is poised for scoring surge|last=Thomsen|first=Blake|website=Sports Illustrated|access-date=2023-11-30|date=2015-10-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.squawka.com/en/features/explained-harry-kanes-role-england-spurs|title=Harry Kane's role change for England &amp; Spurs explained {{!}} Squawka|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2019-10-06|archive-date=2019-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20191006144117/https://www.squawka.com/en/features/explained-harry-kanes-role-england-spurs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/tottenham-hotspur/11428129/Tottenham-striker-Harry-Kanes-all-round-ability-is-as-key-as-his-finishing-in-England-cause.html|title=Tottenham striker Harry Kane's all-round ability is as key as his finishing in England cause|website=The Telegraph|access-date=2023-11-30|date=2015-02-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.squawka.com/en/premier-league-player-role-changes/|title=Premier League role changes: Kane, Werner, Fabinho &amp; more tactical tweaks|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2021-10-29|archive-date=2021-10-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20211029003730/https://www.squawka.com/en/premier-league-player-role-changes/}}&lt;/ref&gt; Viņš ir pazīstams arī kā precīzs soda sitienu izpildītājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/15122/11506011/harry-kane-the-premier-leagues-top-penalty-taker|title=Harry Kane: The Premier League's top penalty taker|website=Sky Sports|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49623572|title=Kane takes up to '50 penalties' a session|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Mediji un sponsori ==
Keins 2023. gada augustā noslēdza futbola buču sponsora līgumu ar apavu uzņēmumu [[Skechers]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballboots.co.uk/kaneboots.html|title=What Football Boots Does Harry Kane Wear?|website=www.footballboots.co.uk|access-date=2023-11-30|date=2022-12-05|language=en}}&lt;/ref&gt; pēc tam, kad beidzās viņa līgums ar sporta apģērbu un aprīkojuma piegādātāju [[Nike]].&lt;ref name=&quot;news.nike.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.nike.com/news/harry-kane-100-premier-league-goal-hypervenom|title=Nike Celebrates Harry Kane's 100th Premier League Goal with Special-Edition Hypervenom 3 HK - Nike News|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2018-06-27|archive-date=2018-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20180627144702/https://news.nike.com/news/harry-kane-100-premier-league-goal-hypervenom}}&lt;/ref&gt; Pēc viņa 100. vārtiem Premjerlīgā, 2018. gada februārī, &quot;Nike&quot; laida klajā īpašo izdevumu ''Hypervenom 3 HK''.&lt;ref name=&quot;news.nike.com&quot;/&gt; 2018. gadā viņš piedalījās &quot;Nike&quot; reklāmā ar nosaukumu “Nothing Beats A Londoner” kopā ar citām pilsētā dzīvojošām sporta zvaigznēm, tostarp četrkāršo olimpisko čempionu [[Mohameds Farahs|Mo Farahu]] un &quot;Chelsea&quot; spēlētāju [[Edens Azārs|Edenu Azāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/video/news/nike-advert-watch-new-skepta-michael-dapaah-big-shaq-rio-ferdinand-video-harry-kane-nothing-beats-a-londoner-sports-stars-a8202981.html|title=Harry Kane, Skepta and Mo Farah appear in new Nike advert, 'Nothing Beats A Londoner'|website=The Independent|access-date=2023-11-30|date=2018-02-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

Keins piedalījās [[EA Sports]] [[FIFA (videospēļu sērija)|''FIFA'' videospēļu sērijā]]: viņš tika ieklauts ''[[FIFA 18]]'' &quot;Gada komandā&quot;, uzbrukumā pievienojoties Lionelam Mesi un Krištianu Ronaldu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2018/01/24/fifa-18-team-week-19-announced-featuring-neymar-eden-hazard-7255991/|title=FIFA 18 Ultimate Team: Team of the Week 19 announced|last=Mackrell|first=Daniel|website=Metro|access-date=2023-11-30|date=2018-01-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 14. maijā Keins paziņoja, ka sponsorēs &quot;Leyton Orient&quot; komandas kreklus nākamajai sezonai, lai palīdzētu atbalstīt pirmo klubu, kurā viņš profesionāli spēlēja, [[COVID-19 pandēmija]]s laikā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/52665809|title=Kane donates Orient shirt sponsor space|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
2015. gada februārī sniegtajā intervijā Keins sacīja, ka viņam ir attiecības ar Keitiju Gudlendu, kuru pazīst kopš bērnības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/euro2016/tottenham-and-england-star-harry-kane-my-family-is-a-team-game-and-i-d-like-to-be-a-father-myself-one-day-a3273496.html|title=Exclusive interview with Harry Kane ahead of England vs Wales|last=Churchill|first=David|website=Evening Standard|access-date=2023-11-30|date=2016-06-16|language=en|archive-date=2025-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123184616/https://www.standard.co.uk/sport/football/euro2016/tottenham-and-england-star-harry-kane-my-family-is-a-team-game-and-i-d-like-to-be-a-father-myself-one-day-a3273496.html}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 1. jūlijā Keins savā &quot;Twitter&quot; kontā paziņoja par saderināšanos ar Gudlendu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/premier-league/articles/harry-kane-engaged-to-kate-goodland|title=Harry Kane Engaged To Kate Goodland|last=Goodland|first=Soccer's Summer of Love continues as Harry Kane proposes to partner Kate|website=beIN SPORTS|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; un 2019. gada jūnijā paziņoja, ka viņi ir precējušies.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/harry-kane-marries-his-childhood-sweetheart-and-best-friend-11746719|title=Harry Kane marries his childhood sweetheart and 'best friend'|website=Sky News|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Keins un Keitija Gudlenda 2017. gada janvārī paziņoja par sava pirmā bērna - meitas - piedzimšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/fa-league-cups/tottenham-vs-aston-villa-harry-kane-newly-born-daughter-pochettino-fa-cup-a7516481.html|title=Harry Kane left out of Tottenham match-day squad to be with newly-born daughter, says Mauricio Pochettino|website=The Independent|access-date=2023-11-30|date=2017-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Par viņu otrās meitas piedzimšanu tika paziņots 2018. gada augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itv.com/news/london/2018-08-08/tottenham-and-england-striker-harry-kane-celebrates-arrival-of-his-second-child/|title=Tottenham and England striker Harry Kane celebrates arrival of his second child {{!}} London - ITV News|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2019-12-20|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220165636/https://www.itv.com/news/london/2018-08-08/tottenham-and-england-striker-harry-kane-celebrates-arrival-of-his-second-child/}}&lt;/ref&gt; Viņu pirmais dēls piedzima 2020. gada decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/HKane/status/1344665751173607425|title=https://twitter.com/HKane/status/1344665751173607425|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņu otrais dēls piedzima 2023. gada augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/panorama/leute/bayern-star-harry-kane-wird-zum-vierten-mal-vater-a-a295aaa1-bf40-4586-ad43-e0bede4bac11|title=Harry Kane erneut Vater geworden: Erstes Tor, viertes Kind|work=Der Spiegel|access-date=2023-11-30|date=2023-08-21|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt;

Keinam un Gudlendai ir divi [[Labradoras retrīvers|labradoru retrīveri]], Breidijs un Vilsons, nodēvēti pēc [[Nacionālā futbola līga|NFL]] spēlētājiem, [[Toms Breidijs|Toma Breidija]] un [[Rasels Vilsons|Rasela Vilsona]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsmole.co.uk/off-the-pitch/spurs/news/kane-passes-obedience-course-with-dogs_245037.html|title=Kane 'passes obedience course with dogs'|website=Sports Mole|access-date=2023-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

Keins futbola sezonas laikā atturas no alkohola lietošanas, un, sākot ar 2017. gadu, viņš nolīga pilnas slodzes šefpavāru, lai optimizētu savu uzturu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/international/harry-kane-england-captain-spurs-tottenham-nutrition-chef-kitchen-2017-goals-a7983456.html|title=Harry Kane reveals how his stunning 2017 form begins in the kitchen|website=The Independent|access-date=2023-11-30|date=2017-10-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Savā brīvajā laikā viņš spēlē [[Golfs|golfu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esquire.com/uk/culture/news/a8396/harry-kane-models-the-seasons-sharpest-suits/|title=Harry Kane: &quot;To Score At Wembley Is What You Dream About As A Kid&quot;|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2021-06-09|archive-date=2021-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210609132110/https://www.esquire.com/uk/culture/news/a8396/harry-kane-models-the-seasons-sharpest-suits/}}&lt;/ref&gt;

Keins tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa kavalieri]] (MBE) 2019. gadā, par savu darbību futbolā.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thegazette.co.uk/London/issue/62507/supplement/N19|title=Page N19 {{!}} Supplement 62507, 29 December 2018 {{!}} London Gazette {{!}} The Gazette|website=www.thegazette.co.uk|access-date=2023-11-30}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Tottenham Hotspur'''
* [[Anglijas Līgas kauss]] finālists: [[2014—15 Football League Cup|2014—15]], [[2020—21 EFL Cup|2020—21]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/56790307 |title=Manchester City 1—0 Tottenham Hotspur |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=25 April 2021 |access-date=25 April 2021}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48368443 |title=Tottenham Hotspur 0—2 Liverpool |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=1 June 2019 |access-date=1 June 2019}}&lt;/ref&gt;

'''Bayern München'''
* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes &quot;Bayern&quot; oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
'''Anglijas izlase'''
* [[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: [[UEFA Euro 2020|2020]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762 |title=Italy 1—1 England |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=11 July 2021 |access-date=17 July 2021}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48191915 |title=Switzerland 0—0 England |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=9 June 2019 |access-date=12 June 2019}}&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Pasaules kauss]] trešā vieta: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/19072026-pasaules_kausa_bronzas_spele_tiek_guti_10|title=Pasaules kausa bronzas spēlē tiek gūti 10 vārti, Sakam hat-trick|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] sezonas labākais spēlētājs: 2014—15, 2020-21
* [[Anglijas Premjerlīga]]s sezonas labākais vārtu guvējs: 2015—16, 2016—17, 2020-21
* [[Anglijas Futbola asociācija|FA]] Anglijas gada labākais futbolists: 2017,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/jan/22/england-2017-player-of-the-year-award-winners-named-as-harry-kane-and-jordan-pickford-220118|title=Kane and Pickford land awards|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2021-02-08|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/jan/18/harry-kane-player-of-the-year-180119|title=Harry Kane voted 2018 England Men’s Player of the Year|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2021-02-08|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] labākais vārtu guvējs: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
* [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] gada spēlētājs: 2017,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/jan/22/england-2017-player-of-the-year-award-winners-named-as-harry-kane-and-jordan-pickford-220118|title=Harry Kane and Jordan Pickford named England's 2017 senior and U21 players of the year|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2019-12-17|archive-date=2019-12-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20191217180236/http://www.thefa.com/news/2018/jan/22/england-2017-player-of-the-year-award-winners-named-as-harry-kane-and-jordan-pickford-220118}}&lt;/ref&gt; 2018&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/jan/18/harry-kane-player-of-the-year-180119|title=Harry Kane voted 2018 England Men’s Player of the Year|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2020-08-01|archive-date=2020-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20200801142750/http://www.thefa.com/news/2019/jan/18/harry-kane-player-of-the-year-180119}}&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2023–24, 2025–26
'''Ordeņi'''

* [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa kavalieris]] (MBE): 2019&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Keins, Harijs}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Millwall F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Leyton Orient F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>3cmcw9nco5ltt1dj6fqtuo79rsobuyi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bruno Skulte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364567</id>
    <revision>
      <id>4510454</id>
      <parentid>4448937</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:12:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6745" sha1="51fuj9mi00vuj3vobcpiyqc5dvcy9ku" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Bruno Skulte ar vecākiem 1906.jpg|thumb|270px|Bruno Skulte ar vecākiem 1906. gadā]]
[[Attēls:Bruno Skulte ar vecākiem un brāļiem ap 1948.png|thumb|270px|Bruno Skulte Vācijā ap 1948. gadu. Vidū sēž vecāki Viktorija un Pēteris, stāv brāļi Ferdinands, Bruno, Oļģerts un Voldemārs.]]
'''Bruno Skulte''' (1905-1976) bija latviešu [[komponists]] un [[diriģents]]. [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] vecākais brālis, operas &quot;Vilkaču mantiniece&quot; autors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1905. gada 22. februārī [[Kijiva|Kijivā]] būvuzņēmēja Pētera Skultes (1875–1967) un viņa sievas Viktorijas, dzimušas Ricolati (''Rizzolatti''), piecu dēlu ģimenē. Mācījās Kijivas Mūzikas skolā (1919-1922), pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām 1922. gadā kopā ar vecākiem atgriezās Latvijā un turpināja mūzikas studijas [[Ernests Vīgners|E. Vīgnera]] fonoloģiskajā institūtā.
Studēja [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]] [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] kompozīcijas klasē, vēlāk [[Jānis Mediņš|Jāņa Mediņa]] orķestra diriģēšanas klasē (1931-1937). Papildinājās pie Berlīnes Valsts operas diriģenta [[Leo Blehs|Leo Bleha]] un austriešu diriģenta Klemensa Krausa. 1937. gadā rakstītais simfoniskais tēlojums &quot;Viļņi&quot; ieguva [[Latvijas Radio|Latvijas Radiofona]] godalgu.
Strādāja par ērģelnieku [[Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca|Katlakalna baznīcā]], vēlāk par [[Latvijas Radio]] (1939-1944) un [[Liepājas opera]]s (1943-1944) māksliniecisko vadītāju un diriģentu.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja Rostokas radio, vadīja Berlīnes radio orķestri (''Berliner Rundfunkorchester''). Pēc kara beigām 1945. gadā Herenvikas (''Herrenwyk'') bēgļu nometnē pie [[Lībeka]]s izveidoja jaukto kori, bet [[Oldenburga]]s operā nodibināja un vadīja latviešu trupu (1946-1947), iestudējot [[Pjetro Maskanji|Maskanji]] &quot;Zemnieka godu&quot;, [[Džakomo Pučīni|Pučīni]] &quot;Madame Butterfly&quot; un [[Džoakīno Rosīni|Rosīni]] &quot;Seviļas bārddzinis&quot;. Sāka rakstīt mūziku savai operai &quot;Vilkaču mantiniece&quot;.
1949. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kur diriģēja Ņujorkas latviešu apvienoto kori, darbojās kā ērģelnieks Ņujorkas latviešu evaņģēliski luteriskajā draudzē. I - III ASV un III [[Kanāda]]s latviešu dziesmusvētku virsdiriģents.

[[Klīvlenda]]s Dziesmu svētkiem (1963) Bruno Skulte instrumentēja un diriģēja kantāti &quot;Dziesmu vairogs&quot;. 
1969. gadā diriģenta [[Andrejs Jansons|Andreja Jansona]] vadībā [[Toronto]] notika Skultes baleta &quot;Koklētājs un velns&quot; pirmizrāde ar Ēvalda Dajevska dekorācijām. Bruno Skultes 70 gadu jubilejas koncertā 1975. gada 19. aprīlī Ņujorkas Linkolna Centra koncertzālē viņa [[rapsodija|rapsodiju]] &quot;Ganiņš biju&quot; atskaņoja 150 balsu jaunatnes koris ar dziedātājiem un koklētājiem no visas ASV Austrumu piekrastes un Kanādas. Diriģents [[Leopolds Stokovskis]] šajā laikā esot piedāvājis &quot;Vilkaču mantinieci&quot; iestudēt Maskavas operas un baleta teātrī, taču Bruno Skulte esot atteicies.&lt;ref name=&quot;MANA SASKARE AR BRUNO SKULTI&quot;&gt;[http://jaunagaita.net/jg281/JG281_Jansons-Skulte.htm#sthash.nISPKRqF.dpbs MANA SASKARE AR BRUNO SKULTI] [[Andrejs Jansons]], [[Jaunā Gaita]] nr. 281. Vasara 2015&lt;/ref&gt;

Miris no [[smēķēšana]]s izraisīta [[plaušu vēzis|plaušu vēža]] 1976. gada 19. maijā [[Ņujorka|Ņujorkā]], apglabāts Elka parkā Katskiļu kalnos Ņujorkas štatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Bruno-Skulte |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130317225903/http://nekropole.info/lv/Bruno-Skulte }}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
2011. gada 3. jūnijā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]] notika operas &quot;Vilkaču mantiniece&quot; pasaules pirmizrāde.&lt;ref name=&quot;MANA SASKARE AR BRUNO SKULTI&quot;/&gt;

== Darbi ==
Sacerējis daudz dziesmu jauktajiem, vīru, sieviešu, bērnu koriem, kantātes, instrumentāli vokālo kamermūziku un skatuves mūziku:

* mūzika [[Ilona Leimane|I. Leimanes]] drāmai &quot;Vilkaču manteniece&quot; (5 ainās)
* mūzika [[Rūdolfs Blaumanis|R. Blaumaņa]] lugai &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;
*mūzika spēlfilmai &quot;Kaugurieši&quot;
* simfoniska poēma &quot;Daugava&quot; solistiem, korim un orķestrim ar [[Rainis|Raiņa]] vārdiem 
* kantāte &quot;Dziesmu vairogs&quot; jauktajam korim, baritonam un orķestrim ar [[Veselis|J. Veseļa]] un [[Anšlavs Eglītis|A. Eglīša]] vārdiem 
* kantāte &quot;Lūgšana&quot; jauktajam un vīru korim, soprānam, baritonam, ērģelēm
* balāde &quot;Nakts, kad mēness maitājies&quot; vīru korim, diviem solistiem un klavierēm
* &quot;Balāde&quot; simfoniskajam orķestrim
* 35 dziesmas jauktam korim ''a cappella'' (no tām 10 [[dainas|latviešu tautas dziesmu]] apdares) 
* 45 dziesmas vīru korim ''a cappella'' (no tām 16 tautas dziesmu apdares)
* 11 dziesmas sieviešu korim ''a cappella'' (no tām 2 tautas dziesmu apdares)
* 1 dziesma bērnu korim ''a cappella'', solo dziesmu cikls bērniem ar Raiņa vārdiem
* 47 solo dziesmas
* 5 skaņdarbi klavierēm (4 miniatūras un Ziemassvētku variācijas par [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] tēmu)
* &quot;Fata Morgana&quot; ērģelēm
* 2 stīgu kvarteti 
* &quot;Prelūdija&quot; vijolei, čellam un klavierēm
* miniatūras koklēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=1678&amp;profile=1 |title=Latvijas Mūzikas informācijas centrs |access-date={{dat|2017|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160109030620/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=1678&amp;profile=1 }}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Bruno Skultes skaņdarbi. Latvju Mūzika. 1993., #22. - 2445.-2449. lpp.
* Dzirkale-Cenne A. Ar sirds degsmi: Bruno Skulti atceroties. Latvju Mūzika. 1993., #22., 2419.-2422. lpp.
* Pundurs A. Bruno Skulte. Ārzemju latviešu komponistu dziesmu izlase. Rīga: 1992., 142. lpp.
* Skulte R. Komponists un diriģents Bruno Skulte: Mūža rituma mirklis. Latvju Mūzika. 1993., #22. - 2409.-2418. lpp.
* Sūrmane B. Liesmojuma varā: Bruno Skulti atceroties.
* Zariņš R. Bruno Skultes 25 gadi Ņujorkā. Latvju Mūzika. 1993., #22. - 2429.-2445. lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skulte, Bruno}}
[[Kategorija:1905. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1976. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Operu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Kijivā dzimušie]]</text>
      <sha1>51fuj9mi00vuj3vobcpiyqc5dvcy9ku</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kilians Mbapē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370031</id>
    <revision>
      <id>4510482</id>
      <parentid>4500293</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:16:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4510482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14292" sha1="rqsqy7o0oi98dhm47u5i5kba0dsyo4g" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Kilians Mbapē
| image = Kylian Mbappe - France v Senegal - 16 June 2026.jpg
| caption = Mbapē 2026. gadā
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|20}}
| cityofbirth = {{vieta|Francija|Parīze}}
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''
| clubnumber = 9
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2010—2013
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}} ''AS Bondy''
| youthyears2 = 2011—2013
| youthclubs2 = {{flaga|Francija}} ''Clairefontaine''
| youthyears3 = 2013—2015
| youthclubs3 = {{flaga|Monako}} ''[[AS Monaco FC]]''
| years1 = 2015—2016
| clubs1 = {{flaga|Monako}} ''[[AS Monaco FC]] II''
| caps1 = 12
| goals1 = 5
| years2 = 2015—2018
| clubs2 = {{flaga|Monako}} ''[[AS Monaco FC]]''
| caps2 = 41
| goals2 = 16
| years3 = 2017—2018
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[Paris Saint-Germain]]''
| caps3 = 27
| goals3 = 13
| years4 = 2018—2024
| clubs4 = {{flaga|Francija}} ''[[Paris Saint-Germain]]''
| caps4 = 178
| goals4 = 162
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''
| years5 = 2024—
| caps5 = 65
| goals5 = 56
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2016
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 7
| nationalyears3 = 2017—
| nationalteam3 = {{fb|FRA}}
| nationalcaps3 = 104
| nationalgoals3 = 64
| pcupdate = {{dat|2026|07|01|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|10|SK|bez}}
}}

'''Kilians Mbapē Lotēns''' ({{val|fr|Kylian Mbappé Lottin}}; dzimis {{dat|1998|12|20}}) ir [[Francija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''. Plaši uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē un vienu no visu laiku izcilākajiem Francijas futbolistiem,&lt;ref name=&quot;:72&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-04-11|title=The 25 Best French Players of All Time—Ranked|url=https://www.si.com/soccer/the-best-french-soccer-players-of-all-time-ranking-the-top-10|access-date=2026-07-19|website=SI|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:102&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Hill|first=Courtney|title=FIFA World Cup 2026: Where does Kylian Mbappé rank in the list of France’s greatest-ever players?|url=https://www.olympics.com/en/news/fifa-world-cup-2026-where-does-kylian-mbappe-rank-in-the-list-of-frances-greatest-ever-players|access-date=18 July 2026|publisher=[[Olympics]]}}&lt;/ref&gt; viņš ir pazīstams ar savu ātrumu, driblu un sitienu precizitāti. Mbapē profesionālās karjeras laikā ir guvis vairāk nekā 400 vārtus, esot visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ''[[Paris Saint-Germain]]'' (256), Francijas izlasē (66) un [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa izcīņā]] (22).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Omar|last=Garrick|title=Kylian Mbappe becomes Paris Saint-Germain’s all-time leading goalscorer|url=https://www.nytimes.com/athletic/4276091/2023/03/04/kylian-mbappe-psg-goalscorer/|date=5 March 2023|access-date=20 July 2026|website=The New York Times}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=More history for Mbappe: France's new record scorer|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/kylian-mbappe-france-record-scorer|date=16 June 2026|access-date=20 July 2026|website=FIFA}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Kylian Mbappé surpasses Lionel Messi's all-time World Cup goal-scoring record|url=https://www.espn.com/football/story/_/id/49257085/kylian-mbappe-lionel-messi-all-world-cup-goals-record|date=18 July 2026|access-date=18 July 2026|website=ESPN}}&lt;/ref&gt;

Dzimis Parīzē un audzis Bondī, Mbapē savu profesionālo karjeru sāka 2015. gadā ''[[AS Monaco FC|Monaco]]'' sastāvā, ar kuru izcīnīja 2016.—2017. gada ''[[Ligue 1]]'' titulu, kas klubam bija pirmais līgas tituls 17 gadu laikā. 2017. gadā, 18 gadu vecumā, viņš parakstīja līgumu ar ''Paris Saint-Germain'' (PSG) par 180 miljonu eiro vērtu pāreju, kļūstot par otro dārgāko spēlētāju pasaulē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.espn.com/soccer/soccer-transfers/story/3388743/psg-trigger-kylian-mbappes-permanent-transfer-from-monaco |title=PSG trigger Kylian Mbappe's permanent transfer from Monaco |publisher=ESPN |date=19 February 2018 |access-date=19 February 2018 |archive-date=1 April 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190401165055/http://www.espn.com/soccer/soccer-transfers/story/3388743/psg-trigger-kylian-mbappes-permanent-transfer-from-monaco |dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Viņš izcīnīja 15 trofejas ar PSG, tostarp sešus ''Ligue 1'' titulus un četrus Francijas kausus (''Coupe de France''), un palīdzēja klubam sasniegt 2020. gada [[UEFA Čempionu līga]]s finālu. Viņš arī sešas reizes kļuva par līgas labāko vārtu guvēju (līgas rekords) un piecas reizes ieguva ''Ligue 1'' gada labākā spēlētāja balvu. 2024. gadā Mbapē pievienojās ''Real Madrid'' kā brīvais aģents. Savā debitantu sezonā viņš guva vārtus [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]] un FIFA Starpkontinentālajā kausā, &quot;Real&quot; izcīnot abus titulus. 2025. gadā viņš ieguva [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaku]]. Viņš bija labākais vārtu guvējs ''[[La Liga]]'' 2025. un 2026. gadā, kā arī [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]] 2026. gadā.

Mbapē debitēja Francijas izlasē 2017. gadā [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]]. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausā]] viņš kļuva par otru pusaudzi aiz [[Pelē]], kas guvis vārtus Pasaules kausa finālā un uzvarējis turnīrā, un tika atzīts par Pasaules kausa labāko jauno spēlētāju,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/jaunumi/15072018-par_spiti_zaudejumam_finala_pk_vertigaka_ |title=Par spīti zaudējumam finālā PK vērtīgākā spēlētāja balvu iegūst Modričs |date={{dat|2018|7|15|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|7|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; kā arī Francijas gada futbolistu. Viņš palīdzēja Francijai uzvarēt [[UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]] 2021. gadā, kļūstot par finālturnīra labāko vārtu guvēju. [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] Mbapē aizveda Franciju līdz otrajam finālam pēc kārtas, kurā guva ''hat-trick''. Viņš uzstādīja rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem Pasaules kausa finālos (4) un ieguva turnīra Zelta zābaka un Sudraba bumbas balvu. [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada Pasaules kausā]] Mbapē ieguva Zelta zābaku, jo viņa 10 gūtie vārti padarīja viņu par trešo visu laiku rezultatīvāko spēlētāju vienā Pasaules kausa turnīrā, dalot šo vietu ar [[Gerds Millers|Gerdu Milleru]]. Mbapē kļuva arī par pirmo spēlētāju, kas ieguvis vairākus Pasaules kausa Zelta zābakus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/49394546/fifa-world-cup-2026-stats-kylian-mbappe-tops-lionel-messi-22-michael-olise-breaks-pele-record-7-jude-bellingham-7-most-ever-england#|access-date=2026-07-19|website=ESPN|title=FIFA World Cup 2026 stats: Mbappé tops Messi with 22; Olise breaks Pelé's record with 7; Bellingham's 7 most-ever for England}}&lt;/ref&gt;

Mbapē ieņēma otro vietu ''The Best FIFA Men's Player'' balsojumā 2022. gadā un trešo vietu [[Zelta bumba (France Football)|2023. gada Zelta bumbas]] balsojumā. Viņš divas reizes ir bijis UEFA Čempionu līgas sezonas labākais vārtu guvējs un divas reizes ieguvis IFFHS pasaules labākā vārtu guvēja balvu. Viņš sešas reizes ir iekļauts ''FIFPRO World 11'' un piecas reizes IFFHS Pasaules simboliskajā izlasē. Viņš saņēma ''Golden Boy'' balvu 2017. gadā. 2021.—2022. gada sezonā viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kas vienlaikus kļuva gan par ''Ligue 1'' labāko vārtu guvēju, gan labāko rezultatīvo piespēļu veicēju. Žurnāls ''Time'' 2023. gadā Mbapē nosauca par vienu no 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē, bet ''[[Forbes]]'' viņu iekļāva pasaules desmit vislabāk apmaksāto sportistu sarakstā 2023. un 2024. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Monaco'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]]
* [[Coupe de la Ligue]] finālists : 2017—18&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://bleacherreport.com/articles/2701257-psg-win-fourth-straight-coupe-de-la-ligue-title-beat-as-monaco-4-1-in-final|title=PSG Win 4th-Straight Coupe De La Ligue Title, Beat as Monaco 4-1 in Final|first=Gianni|last=Verschueren|website=Bleacher Report}}&lt;/ref&gt;

'''Paris Saint-Germain'''

* Francijas 1. līga: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.nytimes.com/athletic/4179531/2022/04/22/psg-crowned-ligue-1-champions-after-messi-secures-draw-against-lens/|title=PSG crowned Ligue 1 champions after Messi secures draw against Lens|first1=Luke|last1=Bosher|first2=Jacob|last2=Whitehead|via=NYTimes.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Coupe de France]]: 2017—18, 2019—20, 2020—21, 2023—24&lt;ref&gt;https://www.ligue1.com/Articles/OTHER-COMPETITIONS/2021/05/19/kylian-mbappe-stars-as-psg-beat-monaco-in-coupe-de-france-final&lt;/ref&gt;
* [[Coupe de la Ligue]]: 2017—18, 2019—20
* [[Trophée des Champions]]: 2019, 2020, 2023
* [[UEFA Čempionu līga]] finālists: 2019—20&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.espn.com/soccer/report?gameId=573698|title=Bayern 1-0 PSG (Aug 23, 2020) Game Analysis|website=ESPN}}&lt;/ref&gt;

'''Real Madrid'''

* [[UEFA Superkauss]] : 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082024-mbape_iesit_debija_real_otraja_puslaika_n |title=Mbapē iesit debijā, ''Real'' otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-15 |work= |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;

* [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024

'''Francija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
*[[FIFA Pasaules kauss]]: finālists [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/18/argentina-france-world-cup-2022-final-live|title=2022 World Cup final: Argentina 3-3 France (aet, 4-2 on pens) — as it happened|first=Scott|last=Murray|date=2022. gada 18. dec.|via=www.theguardian.com}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Nāciju līga]]: 2020—21&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.uefa.com/errors/|title=The official website for European football|website=UEFA.com}}&lt;/ref&gt;, trešā vieta:[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—2025]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/08062025-mbape_50_varti_valstsvieniba_francija_otr |title= Mbapē 50. vārti valstsvienībā, Francija otro reizi uz pjedestāla Nāciju līgā|accessdate=2025-06-08 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Ligue 1]] sezonas labākais spēlētājs: 2018—19
* Ligue 1 sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2016—17, 2017—18, 2018—19
* [[Zelta puisēns]]: 2017&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/golden-boy-results-kylian-mbappe-marcus-rashford-gabriel-jesus-ousmane-dembele-a8015266.html|title=Kylian Mbappe wins Golden Boy but Marcus Rashford and Gabriel Jesus cause confusion|website=The Independent|access-date=2021-03-01|date=2017-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Francijas gada futbolists: 2018,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theweekendleader.com/Headlines/19921/mbappe-elected-french-player-of-the-year.html|title=Mbappe elected French Player of the Year|last=Leader|first=The Weekend|website=www.theweekendleader.com|access-date=2021-03-01|language=English}}&lt;/ref&gt; 2019&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Kylian-mbappe-est-le-vainqueur-du-premier-trophee-kopa/964949|title=Kylian Mbappé est le vainqueur du premier Trophée Kopa|website=France Football|access-date=2021-03-01}}&lt;/ref&gt;
* Ligue 1 sezonas labākais vārtu guvējs: 2018—19, 2019—20
* [[FIFA Pasaules kausa balvas|FIFA Pasaules kausa Zelta bucis]]: [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]&lt;ref&gt;{{Cite web |date=18 December 2022 |title=Mbappe pips Messi to Golden Boot |url=https://www.fifa.com/fifaplus/en/articles/kylian-mbappe-wins-golden-boot-top-goalscorers-fifa-world-cup-qatar-2022 |access-date=18 December 2022 |website=FIFA}}&lt;/ref&gt;, [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-mbape_otrais_pec_kartas_zelta_bucis_mesi_|title=Mbapē otrais Zelta bucis pēc kārtas, Zelta bumbu iegūst Rodri|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-7-21|date=2026-7-21|language=}}&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2024–25

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Francijas futbolists-aizmetnis}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Francijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{Francijas futbola izlase - FIFA 2026}}
{{DEFAULTSORT:Mbapē, Kilians}}

[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>rqsqy7o0oi98dhm47u5i5kba0dsyo4g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzintra Klētniece</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370855</id>
    <revision>
      <id>4510635</id>
      <parentid>3664985</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:06:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6915" sha1="98wd2bzkwf9doxat6nawagwzemqd12a" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
|           vārds = Dzintra Klētniece
|          attēls = 
|   attēla izmērs = 
|       komentārs = 
|       dz. vārds = Dzintra Griķe
|      dz. datums = {{dat|1946|2|17}}
|       dz. vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīgas apriņķis|Jumpravas pagasts}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2016|12|14|1946|2|17}}
|  miršanas vieta = 
|      citi vārdi = 
|    nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], režisore
|   darbības gadi = 
|          vecāki = tēvs Andrejs Griķis, māte Lilija Griķe
|           māsas = Benita Griķe
|    dzīvesbiedrs = [[Nauris Klētnieks]]
|           bērni = meita [[Kristīne Klētniece|Kristīne Klētniece-Sika]]
|         dzimums = S
}}
'''Dzintra Klētniece''' (dzimusi {{dat|1946|2|17}} [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagastā]]; mirusi {{dat|2016|12|14}}) bija [[Latvieši|latviešu]] teātra un kino [[aktieris|aktrise]] un režisore.

== Biogrāfija ==
Dzintra Klētniece piedzima {{dat|1946|2|17}} Rīgas apriņķa [[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagastā]]. Tēvs — mežrūpnieks, māte — šuvēja. Vecāki bija aktīvi pašdarbnieki — dziedāja koros, dejoja un spēlēja teātri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/users/kletniece_dzintra/|title=Dzintra Klētniece (arhīvs no www.latvijaslaudis.lv)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2014|03|02||bez}}|archive-url=https://archive.today/20140302112920/http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/users/kletniece_dzintra/}}&lt;/ref&gt; 1953. gadā uzsāka mācības [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravas]] skolā. Beigusi [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolu]] (1964) un [[Latvijas valsts konservatorija]]s Teātra fakultāti (1970).

Strādāja par aktrisi [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (1970-1975), [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (1975-1991). [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātra]] režisore, direktore un aktrise (1991-1994). Teātra &quot;Kabata&quot; aktrise un režisore (1995-1997).

Nozīmīgākās kino lomas [[Rīgas Kinostudija]]s spēlfilmās - ''Baibas māte'' filmā &quot;[[Mana ģimene]]&quot; (1982), ''Pamāte'' filmā &quot;[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]&quot; (1985), ''Leontīne'' filmā &quot;[[Dīvainā mēnessgaisma|Dīvainā mēnesgaisma]]&quot; (1987) un ''Ragana'' filmā &quot;[[Maija un Paija (filma)|Maija un Paija]]&quot; (1990).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Teātris un kino biogrāfijās. 2.sēj.|last=Niedra|first=Māra|publisher=Preses Nams|year=2002.|isbn=9789984957005|location=Rīga|pages=92.}}&lt;/ref&gt;
 
Kopš 1996. gada organizējusi koncertus „Ābols no ābeles”, kas kļūst par ikgadēju pasākumu, kurā tiek pulcināti un dziedāt aicināti aktieri, viņu bērni un mazbērni. Kopš 2003. gada desmit gadus organizējusi Starptautisko monoizrāžu festivālu „Zvaigzne”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nekropole.info/lv/Dzintra-Kletniece|title=Dzintra Klētniece (nekropole.info)|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|10|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191022220821/https://nekropole.info/lv/Dzintra-Kletniece}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/126466-dzintras-kletnieces-desmit-gadus-aukleta-monoizrazu-festivala-ideja.htm|title=NRA: Dzintras Klētnieces desmit gadus auklēta monoizrāžu festivāla ideja|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Bija precējusies ar režisoru [[Nauris Klētnieks|Nauri Klētnieku]]. Meita aktrise un režisore [[Kristīne Klētniece|Kristīne Klētniece-Sika]], mazbērni Anna Sigita, Lilija Austra un Mārtiņš Jānis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/skandalozi/133237-vakara-zinas-dzintra-kletniece-visu-laiku-velta-mazberniem.htm|title=VAKARA ZIŅAS: Dzintra Klētniece visu laiku velta mazbērniem|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Mirusi [[2016. gads|2016]]. gada [[14. decembris|14. decembrī]].

== Lomas teātrī ==
* ''Oļa'' — [[Venta Vecumniece|Vijas Ventas]] ([[Venta Vecumniece|Ventas Vecumnieces]]) — Teikuma vidū punktu neliek (1970)
* ''Ludmila'' — Viktora Zebas — Sevi meklējot (1971)
* ''Ģertrūde'' — [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] — Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi (1972)
* ''Made'' — [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] — Sievu kari ar Belcebulu (1972)
* ''Lovīsa'' — [[Hella Vuolijoki|Hellas Vuolijoki]] — Niskavuori saimnieces jaunība (1973)
* ''Lovīsa'' — [[Antons Čehovs|Hellas Vuolijoki]] — Niskavuori Heta (1974)
* ''Maira'' — [[Gunārs Priede|Gunāra Priedes]] — Udmurtijas vijolīte (1974)
* ''Eka'' — Otara Joseliani — Sešas vecmeitas un viens vīrietis (1975)
* ''Kadrija'' — Enna Vetemā — Vakariņas pieciem (1976)
* ''Minna'' — Edvarda Vulfa — Puliera padēls smejas (1976)
* ''Katerina Ivanovna, Nastja'' — Fjodora [[Fjodors Dostojevskis|Dostojevska]] — [[Noziegums un sods]] (1977)
* ''Rašele'' — [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] — Vasa Žeļeznova (1977)
* ''lēdija Makbeta'' — [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] — [[Makbets]] (1977)
* ''Laimdota'' — [[Rainis|Jāņa Raiņa]] — [[Uguns un nakts]] (1977)
* ''Marta'' — Edvarda Olbija — Kam no Vulfa kundzes bail? (1980)
* ''Ļusja'' — Viktora Slavkina — Stilīgais un viņa meita (1980)
* ''Pulkveža atraitne'' — [[Juhans Smūls|Juhana Smūla]] — Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā (1981)
* ''Alise'' —  [[Frīdrihs Dirrenmats|Frīdriha Dirrenmata]] — Spēlēsim Strindbergu (1982)
* ''Vasiluca'' — J.Druces — Laimes istabiņa (1986)
* ''Čāpiņiete'' — [[Jēkabs Janševskis|Jēkaba Janševska]] — Dzimtene (1986)
* ''Smalkā Anna'' — [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] — Zaļā zeme (1987)
* ''Lavīze'' — [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] — No saldenās pudeles (1994)
* ''Amanda'' — [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] — Pēdējā izrāde (1996)

== Filmogrāfija ==
* 1982 — &quot;VAI inspektors&quot;
* 1982 — &quot;[[Mana ģimene]]&quot; — ''Baibas māte''
* 1985 — &quot;[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]&quot; — ''Pamāte''
* 1987 — &quot;[[Dīvainā mēnessgaisma|Dīvainā mēnesgaisma]]&quot; — ''Leontīne''
* 1990 — &quot;[[Maija un Paija (filma)|Maija un paija]]&quot; — ''Ragana''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/89016/bio/ Dzintra Klētniece vietnē kino-teatr.ru] {{ru ikona}}
* [http://www.kroders.lv/cits/902 IN MEMORIAM. Dzintra Klētniece (kroders.lv)]
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klētniece, Dzintra}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmieras Drāmas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Liepājas teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu režisori]]
[[Kategorija:2016. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>98wd2bzkwf9doxat6nawagwzemqd12a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Andersons (jūrnieks)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379108</id>
    <revision>
      <id>4510687</id>
      <parentid>4483846</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:25:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4939" sha1="iwzi2t80dl89kupthtt2w92mr5tpo2p" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Eduards Andersons.jpg|thumb|200px|Eduards Andersons.]]
[[Attēls:Latviešu pārcēlāji Gotlandē 1945. gada aprīlī.jpg|thumb|280px|Eduards Andersons (otrais no kreisās) un latviešu pārcēlāji [[Laimons Pētersons]], [[Valdemārs Jurjaks]], Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš Gotlandē 1945. gada aprīlī.]]
'''Eduards Aleksandrs Andersons''' (1919—1947) bija latviešu jūrnieks un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš 1944. un 1945. gadā organizēja [[bēgļu laivas uz Zviedriju]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1919. gada 22. oktobrī [[Ances pagasts|Ances pagasta]]&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Eduards-Andersons-22.10.1919 nekropole.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Buku mājās Ernesta Andersona ģimenē.
Kopš 1937. gada strādāja par matrozi uz tirdzniecības kuģiem. 1943. gada pavasarī beidza [[Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola|Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskolu]] un strādāja uz upes tvaikoņa &quot;Rostoka&quot; par mehāniķi.

Otrā pasaules kara laikā 1943. gada 5. novembrī, lai izvairītos no iesaukšanas [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]], no [[Lielirbe]]s ar zvejnieku laivu aizbēga uz [[Gotlande|Gotlandi]]. 1944. gada janvārī viņš ar [[Leonīds Siliņš|Leonīda Siliņa]] starpniecību iesaistījās [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] organizētajā bēgļu laivu organizēšanā no Kurzemes piekrastes. Eduards Andersons piedalījās daudzos braucienos pāri Baltijas jūrai gan kā sakarnieks, gan kā matrozis.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/202742-glabjoties_no_okupacijas_varam Glābjoties no okupācijas varām]{{Novecojusi saite}} Dzintars Ērglis,
&quot;[[Latvijas Avīze]]s&quot; pielikums &quot;[[Mājas viesis]]&quot; 2004. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc 1944. un 1945. gadā [[NKVD]] izmeklēšanā savāktās informācijas &quot;[..] ''Andersons vairākkārt Latvijā nogādāja LCP vadības slepenus norādījumus, radiouztvērējus, radioraidītājus, nodibināja sakarus ar LCP biedriem Rīgā un citās pilsētās, nodarbojās ar biedru vervēšanu LCP, vāca spiegošanas rakstura ziņas un nodeva tās LCP aiz robežām. 1945. gada oktobrī Andersona vadībā Rīgā tika noturēta apspriede ar LCP biedriem, kurā nolēma organizēt nelegālas avīzes izdošanu Latvijā LCP vārdā, nodibināt sakarus ar bandītiskajiem formējumiem Latvijas teritorijā un radiosakarus ar LCP centru, veikt spiegošanas rakstura ziņu vākšanu un citu ar bandītisko formējumu vadīšanu saistītu jautājumu risināšanu. Pēc šīs apspriedes Andersons, atrazdamies nelegālā stāvoklī Rīgā un Kurzemē, uzrakstīja daudzus atklāta pretpadomju satura rakstus publicēšanai avīzē, vāca spiegošanas rakstura ziņas, ko sagatavoja, lai nosūtītu LCP aiz robežām.'' [..]

1945. gada oktobrī viņu arestēja un 1946. gada 28. augustā [[Latvijas PSR]] Iekšlietu ministrijas Kara tribunāls 1946. gada 28. augustā piesprieda viņam nāves sodu nošaujot, spriedumā minot, ka &quot;Latvijas Centrālā padome vadīja bandītisko formējumu organizēšanu Latvijas teritorijā un deva vadošus norādījumus šo bandītisko formējumu operatīvajā darbībā, tātad bija vadošais centrs.&quot;&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20090509195744/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/1946.28.08.latviesu.htm Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka Kara tribunāla spriedums Latvijas Centrālās padomes dalībnieka Eduarda Andersona lietā.] 1946. gada 28. augusts. Avots: Latvija padomju režīma varā 1945-1986. Dokumentu krājums. Redaktore I. Šneidere. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 130.—133.lpp&lt;/ref&gt;

Nāvessodu pavēlēja nekavējoši izpildīt 1947. gada 14. janvārī.&lt;ref&gt;[https://www.president.lv/lv/media/5042/download Dzintars Ērglis. Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji] Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 19. sējums (2007)&lt;/ref&gt;

== Filma ==
Par Andersona misijai līdzīgiem notikumiem 1945. gada oktobrī un vēlāko [[Rihards Zande|Riharda Zandes]] grupas pārtveršanu 1946. gada novembrī [[Latvijas PSR]] rakstnieks [[Arvīds Grigulis]] uzrakstīja romānu &quot;Kad lietus un vēji sitas logā&quot;, bet [[Rīgas Kinostudija]] pēc viņa scenārija uzņēma kinofilmu &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/5541043/jauna-filma-ceka-izmantojot-latviesus-apspele-anglu-izlukus Jauna filma: čeka, izmantojot latviešus, apspēlē angļu izlūkus] [[tvnet.lv]] 2012. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Andersons (jūrnieks), Eduards}}
[[Kategorija:1919. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:1947. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]
[[Kategorija:Latviešu jūrnieki]]</text>
      <sha1>iwzi2t80dl89kupthtt2w92mr5tpo2p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SpaceX</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379836</id>
    <revision>
      <id>4510443</id>
      <parentid>4359156</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:52:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|0|0 */</comment>
      <origin>4510443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6488" sha1="ov8e75v76po55f7pil98dvighpz0rxl" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''SpaceX''
| native_name      = ''Space Exploration Technologies Corp.''
| logo             = SpaceX-Logo.svg
| logo_size        = 
| logo_caption     = 
| image            = SpaceX Headquarters, Hawthorne, CA.jpg
| image_size       = 300px
| image_caption    = ''SpaceX'' galvenais birojs [[Hotorna|Hotornā]]
| type             = 
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = {{dat|2002|5|6|N|bez}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=California Business Search (C2414622 - Space Exploration Technologies Corp) |url=https://businesssearch.sos.ca.gov/CBS/SearchResults?SearchType=CORP&amp;SearchCriteria=space+exploration&amp;SearchSubType=Keyword |publisher=California Secretary of State |accessdate=March 1, 2017 |archive-date={{dat|2017|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170312201217/https://businesssearch.sos.ca.gov/CBS/SearchResults?SearchType=CORP&amp;SearchCriteria=space+exploration&amp;SearchSubType=Keyword }}&lt;/ref&gt;
| founder          = [[Īlons Masks]]
| defunct          = 
| location_city    = [[Hotorna]], [[Kalifornija]]
| location_country = {{USA}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = 
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = Aptuveni 7000&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/jeff_foust/status/931087032830582784|title=Shotwell: I was the 7th employee at SpaceX. We’re up to about 7,000 now. #NewSpaceEurope|first=Jeff|last=Foust|publisher=}}&lt;/ref&gt; &lt;small&gt;(2017. gads)&lt;/small&gt;
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = {{URL|www.spacex.com}}
| footnotes        = &lt;ref name=bw20111201&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Gwynne Shotwell: Executive Profile &amp; Biography |url=https://www.bloomberg.com/research/stocks/private/person.asp?personId=39083380&amp;privcapId=7702894 |publisher=Bloomberg |accessdate=March 1, 2017 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=lat20130607&gt;{{tīmekļa atsauce |author=W.J. Hennigan |title=How I Made It: SpaceX exec Gwynne Shotwell |url=http://articles.latimes.com/2013/jun/07/business/la-fi-himi-spacex-20130609 |accessdate=March 1, 2017 |publisher=Los Angeles Times |date=2013-06-07 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=SpaceX NASA CRS-6 PressKit Site |url=http://www.nasa.gov/sites/default/files/files/SpaceX_NASA_CRS-6_PressKit-2.pdf |date=April 12, 2015 |accessdate=April 13, 2015}}&lt;/ref&gt;
| intl             = 
}}
'''''Space Exploration Technologies Corp.''''' (darbojas ar zīmolu '''''SpaceX''''') ir privāts [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] ražošanas un kosmosa transporta pakalpojumu uzņēmums. Galvenais birojs atrodas [[Hotorna|Hotornā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. 2002. gadā to dibināja [[Īlons Masks]] ar mērķi samazināt kosmosa transporta izmaksas un veicināt [[Marsa kolonizācija|Marsa kolonizāciju]].&lt;ref name=&quot;NYT-20160927&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author=Kenneth Chang |title=Elon Musk’s Plan: Get Humans to Mars, and Beyond |url=https://www.nytimes.com/2016/09/28/science/elon-musk-spacex-mars-exploration.html |date=September 27, 2016 |publisher=The New York Times |accessdate=September 27, 2016 }}&lt;/ref&gt; Kopš tā laika uzņēmums ir izstrādājis ''[[Falcon (raķete)|Falcon]]'' nesējraķešu saimi un ''[[Dragon (kosmosa kuģis)|Dragon]]'' [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģus]], kas pašlaik nogādā kravas Zemes orbītā.

2017. gadā Masks paziņoja, ka ''SpaceX'' savu pirmo lidojumu uz Marsu varētu veikt 2022. gadā, pārvadājot tikai kravu, kā arī iezīmēja mērķi 2024. gadā veikt [[cilvēku misija uz Marsu|pilotējamo lidojumu uz Marsu]].&lt;ref name=&quot;cbc.ca&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= http://www.cbc.ca/news/technology/spacex-mars-rocket-elon-musk-1.4312878|title= This is how SpaceX will get humans to Mars by 2024|work=cbc.ca|publisher=CBC News|date=29 September 2017|accessdate=2 April 2018}}&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī ''SpaceX'' paziņoja, ka par 17 miljardiem dolāru naudā un akcijās iegādāsies tiesības izmantot daļu no pavadoņsakaru operatora ''[[EchoStar]]'' frekvencēm (''[[Advanced Wireless Services|AWS-4]]'' un ''[[Advanced Wireless Services|H-block]]''), ko izmantos ''[[Starlink]]'' nākamās paaudzes tiešās savienojamības ar mobilo tālruni (''direct-to-cell'') biznesam visā pasaulē. Novembra sākumā ''EchoStar'' piekrita grozīt galīgo vienošanos ar ''SpaceX'', papildus pārdodot nepāroto ''AWS-3'' licences, par to iegūstot 2,6 miljardu dolāru vērtas ''SpaceX'' akcijas.&lt;ref name=&quot;seekingalpha 2025-11-06&quot; /&gt;

== Uzņēmuma mērķi ==
[[Īlons Masks|Masks]] ir teicis, ka viens no viņa mērķiem ir samazināt izmaksas un uzlabot tehnisko uzticamību [[Kosmiskā telpa|kosmiskās telpas]] sasniegšanai vismaz par faktoru 10.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Space Exploration Technologies Corporation&amp;nbsp;– press|url=http://www.spacex.com/press.php?page=20100616|publisher=SpaceX|accessdate=December 15, 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130623215759/http://www.spacex.com/press.php?page=20100616|archivedate={{dat|2013|06|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš ir izteicis viedokli, ka izmaksas 500$ par [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]]  (1,100$/kg) vai pat mazāk ir ļoti sasniedzamas (attiecībā uz izmaksām, lai nogādātu masu kosmiskajā telpā).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|publisher=SpaceX |url=http://www.spacex.com/press.php?page=10 |title=Elon Musk&amp;nbsp;— Senate Testimon |date=May 5, 2004 |accessdate=March 1, 2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080830032226/http://www.spacex.com/press.php?page=10 |archivedate=August 30, 2008}}&lt;/ref&gt;

[[File:Launch of Falcon 9 carrying ORBCOMM OG2-M1 (16601442698).jpg|thumb|Falcon 9 raķetes palaišana, tai nesot ORBCOMM OG2-M1]]

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;seekingalpha 2025-11-06&quot;&gt;[https://seekingalpha.com/news/4517107-spacex-to-pay-echostar-26b-for-more-spectrum-licenses SpaceX to pay EchoStar $2.6B for more spectrum licenses] Preeti Singh, SA News, 2025-11-06&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{organizācija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:SpaceX| ]]</text>
      <sha1>ov8e75v76po55f7pil98dvighpz0rxl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Laursons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>380986</id>
    <revision>
      <id>4510691</id>
      <parentid>4332598</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:42:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5279" sha1="irdngou03kc11vjkd0ndqwe60rlowiy" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Eduards Laursons
|     vārds_orig = 
|         attēls = Eduards Laursons.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1876
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = [[Jaunvāles pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1950
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 1
|        m_vieta = Javitinskas rajons, [[Amūras apgabals]], [[PSRS]] (tagad {{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = latvietis
|   nodarbošanās = skolotājs, sabiedrisks darbinieks
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Eduards Laursons''' (dzimis {{dat|1876|2|24}}, miris {{dat|1950|7|1}}) bija [[latvieši|latviešu]] skolotājs, [[kooperācija]]s propagandists un sabiedriskais darbinieks. [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] valdes loceklis (1917), viens no [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibinātājiem. Latvijas Tautas bankas valdes priekšsēdētājs, Centrālās savienības &quot;Konzums&quot; valdes un padomes priekšsēdētāja biedrs, Savstarpējās ugunsapdrošināšanas centrālās savienības valdes priekšsēdētājs.

Daudz rakstīja par kooperācijas un saimnieciskiem jautājumiem &quot;[[Dzimtenes Vēstnesis|Dzimtenes Vēstnesī]]&quot;, &quot;Kooperatorā&quot;, &quot;Līdumā&quot;, &quot;[[Brīvā Zeme|Brīvajā Zemē]]&quot;, &quot;Savienībā&quot;, &quot;Kopdarbībā&quot;, &quot;Latvijas Lauksaimniekā&quot;, &quot;Ekonomistā&quot;, &quot;Balsī&quot;, &quot;Kooperatīvā Kredītā&quot; un citos izdevumos.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1876. gada 24. (11. pēc VS) februārī [[Jaunvāles pagasts|Jaunvāles pagasta]] Mailēs zemnieku ģimenē. Mācījās Jaunvāles pagasta skolā, [[Trikātas draudzes novads|Trikātas draudzes]] skolā un [[Pleskava]]s skolotāju seminārā, bija [[Turaidas pagasts|Turaidas]] un [[Bīriņu pagasts|Bīriņu pagasta]] skolotājs (1897—1909). Kā eksterns nolika [[Maskava]]s Praktiskās akadēmijas gala eksāmenu, studēja Maskavas komercinstitūtā (1909—1913) un ieguva I. šķiras komercinženiera grādu, aizstāvot diplomdarbu &quot;Kooperācija Latvijā&quot;.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma 1915. gadā Maskavā organizēja Centrālo savienību &quot;Konzums&quot;, bija par tirdzniecības instruktoru un revidentu. Organizēja arī Latvijas Lauksaimnieku Centralbiedrības Maskavas nodaļas un birojus, kuri palīdzēja paglābt Latvijas kooperatīvo centrālo organizāciju mantas, lopus un iestādes. Karam ieilgstot, 1916. gadā Laursons pārcēlās atpakaļ uz Latviju, kur [[Valka|Valkā]] 1917. gadā kļuva par &quot;Konzuma&quot; valdes un padomes priekšsēdētāja biedru, bez tam ņēma aktīvu dalību bēgļu apgādāšanas organizācijās.

[[Attēls:LPNP_valde.jpg|thumb|left|200px|LPNP valde: sēž no kreisās puses [[Kristaps Bahmanis|K. Bahmanis]] (sekretārs), [[Jānis Rubulis|J. Rubulis]] (pr. biedrs), [[Voldemārs Zāmuēls|V. Zāmuēls]] (priekšsēdētājs), [[Jānis Palcmanis|J. Palcmanis]] (pr. biedrs), [[Kārlis Pauļuks|K. Pauļuks]] (pr. biedrs), stāv no kreisās [[Vilis Siliņš|V. Siliņš]], [[Oto Nonācs|O. Nonācs]], [[Kārlis Skalbe|K. Skalbe]], [[Jānis Akuraters|J. Akuraters]], E. Laursons.]]
Kopīgi ar [[Miķelis Valters|M. Valteru]] un [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] 1917. gadā nodibināja [[Latviešu zemnieku savienība|Latviešu zemnieku savienību]] un aktīvi piedalījās pirmās [[Vidzemes zemes sapulce]]s organizēšanā Valmierā 1917. gada martā, kurā tika ievēlēts par pirmās [[Vidzemes Zemes padome]]s locekli, novembrī Valkā ievēlēts par pirmās [[Latviešu nacionālā padome|Latviešu nacionālās padomes]] un tās valdes locekli. [[Iskolats|Iskolata]] laikā darbojās Vidzemes guberņas pārtikas komitejā un vēlāk Rīgas apgādāšanas komitejā. 1918. gadā [[Oberosts|vācu okupācijas laikā]] rediģēja žurnālu &quot;Savienība&quot;, kuru izdeva C. S. &quot;Konzums&quot;.

Arī [[Latvijas SPR]] laikā 1919. gada ziemā un pavasarī mēģināja glābt, kas vēl bija glābjams kooperācijas laukā, atmeta piedalīšanos politiskā dzīvē, jo nevarēja ciest un saprast politisko &quot;andeli&quot;, pievērsās vienīgi iemīļotajam kooperācijas darbam. Centās Latvijas sabiedrisko un saimniecisko dzīvi iekārtot pēc godīguma un kopdarbības principiem.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Eduards-Laursons nekropole.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[1949. gada marta deportācijas]] laikā 25. martā apcietināts&lt;ref&gt;Lieta Nr. 6318.&lt;/ref&gt; un deportēts uz [[Amūras apgabals|Amūras apgabalu]], kur 1950. gada 1. jūlijā Javitinskas rajonā kopā ar sievu izdarījis pašnāvību.&lt;ref&gt;[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=89&amp;q=valde&amp;id=1367584&amp;g=1 letonika.lv]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Laursons, Eduards}}
[[Kategorija:1876. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1950. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]</text>
      <sha1>irdngou03kc11vjkd0ndqwe60rlowiy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žiljēns Alafilips</title>
    <ns>0</ns>
    <id>383423</id>
    <revision>
      <id>4510665</id>
      <parentid>4270876</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:04:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4510665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18246" sha1="azkrk3et45itfk7sydmuy5l5g6v7v52" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name           = Žiljēns Alafilips
| vārds_orig     = ''Julian Alaphilippe''
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| image          = 2018 Tour of Britain stage 3 - stage winner Julian Alaphilippe (cropped).JPG
| image_size     = 
| caption        = Alafilips 2018. gadā
| fullname       = 
| nickname       = 
| birth_date     = {{dzimšanas datums un vecums|1992|06|11}}
| birth_place    = {{vieta|Francija|Sentamānmontrona}}
| height         = 173 cm
| weight         = 62 kg
| currentteam    = 
| discipline     = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]], [[velokross]]
| role           = braucējs
| ridertype      = 
| amateuryear 1  = 2012
| amateurteam 1  = [[Armée de Terre (riteņbraukšana komanda)|Armée de Terre]]
| proyear 1      = 2013
| proteam 1      = [[Etixx-IHNed]]
| proyear 2      = 2014–2024
| proteam 2      = {{ct|EQS|2014}}
| proyear 3      = 2025–2026
| proteam 3      = {{ct|TUD|2025}}
| majorwins      = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]'''
:''[[Tour de France]]''
::[[Kalnu karaļa ieskaite Tour de France|Kalnu klasifikācija]] ([[2018. gada Tour de France|2018]])
::6 posmi ([[2018. gada Tour de France|2018]], [[2019. gada Tour de France|2019]], [[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]])
:''[[Giro d'Italia]]''
::1 posms ([[2024. gada Giro d'Italia|2024]])
:''[[Vuelta a España]]''
::1 posms ([[2017. gada Vuelta a España|2017]])
'''[[Daudzdienu sacensības]]'''
:''[[Tour of California]]'' ([[2016 Tour of California|2016]])
'''[[Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības|Viendienas un klasikas]]'''
:[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens vīriešiem|Pasaules čempions grupas braucienā]] ([[2020. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2020]], [[2021. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2021]])
:[[Milāna—Sanremo]] ([[2019. gada Milāna—Sanremo|2019]])
:[[Sansevastjanas klasika]] ([[2018. gada Sansevastjanas klasika|2018]])
:''[[La Flèche Wallonne]]'' ([[2018. gada La Flèche Wallonne|2018]], [[2019. gada La Flèche Wallonne|2019]], [[2021. gada La Flèche Wallonne|2021]])
:''[[Strade Bianche]]'' ([[2019. gada Strade Bianche|2019]])
| medaltemplates = {{MedalCountry | {{FRA}} }}
{{MedalCompetition | [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]] }}
{{MedalGold |[[2020. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Imola 2020]]|Grupas brauciens}}
{{MedalGold|[[2021. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Flandrija 2021]]|Grupas brauciens}}
{{MedalCompetition | [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]] }}
{{MedalSilver | Plimileka 2016 | Grupas brauciens }}
| show-medals    = yes
}}

'''Žiljēns Alafilips''' ({{val|fr|Julian Alaphilippe}}; dzimis {{dat|1992|6|11}} [[Sentamānmontrona|Sentamānmontronā]]) ir bijušais [[Francija]]s [[šosejas riteņbraukšana|šosejas]] riteņbraucējs, karjeras sākumā starējis [[velokross|velokrosā]]. Divkārtējs [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens vīriešiem|Pasaules čempions grupas braucienā]].

== Karjera ==

=== 2014 ===
2014. gadā Alafilips pievienojās ''Omega Pharma-Quick Step'' komandai. Pirmo reizi uz pjedestāla viņš finišēja ''[[Volta a Catalunya]]'' sacensību pirmajā posmā. Piektajā posmā viņš izcīnīja otro vietu.&lt;ref name=&quot;Pro Cycling Stats.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.procyclingstats.com/rider.php?id=137427|title=Julian Alaphilippe  »  Omega Pharma – Quick-Step|accessdate=10 May 2014}}&lt;/ref&gt; Alafilips savu pirmo uzvaru kā profesionālis izcīnīja ''[[Tour de l'Ain]]'' 4. posmā, pierādot savu eksplozivitāti finišā pret kalnu pārspējot [[Denjels Mārtins|Denjelu Mārtinu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.etixx-quickstep.com/en/news/show/tour-de-l-ain-stage-4-alaphilippe-wins-first-pro-race-of-career-opqs-1st-and-3rd/1893/carlos-verona|title=Alaphilippe Wins First Pro Race of Career!|publisher=OPQS Official|work=[[Cyclingnews.com]]|access-date=|accessdate=16 August 2014|date=16 August 2014|last=|first=|archive-url=https://web.archive.org/web/20150316053436/http://etixx-quickstep.com/en/news/show/tour-de-l-ain-stage-4-alaphilippe-wins-first-pro-race-of-career-opqs-1st-and-3rd/1893/carlos-verona|archive-date=|via=|archiveurl=|archivedate={{dat|2015|03|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa augstākā izcīnītā vieta [[2014. gada UCI Pasaules tūre|UCI Pasaules tūres]] sacensībās togad bija piektā vieta ''[[GP Ouest-France]]''.

=== 2015 ===
[[Attēls:Ans - Liège-Bastogne-Liège, 26 avril 2015, arrivée (B27).JPG|thumbnail|left|Alafilips (''pa kreisi'') uz 2015. gada [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pjedestāla kopā ar [[Alehandro Valverde|Alehandro Valverdi]] un [[Hoakims Rodrigess|Hoakimu Rodrigesu]]]]
2015. gads Alafilipam bija izrāviena gads. [[Ardēnu klasikas|Ardēnu klasikās]] viņam bija paredzēta atbalsta loma, lai palīdzētu tābrīža pasaules čempionam [[Mihals Kvjatkovskis|Mihalam Kvjatkovskim]], bet viņš pārsteidzoši ieņēma 7. vietu ''[[Amstel Gold Race]]'' sacensībās, Kvatkovskim gūstot uzvaru. ''[[La Flèche Wallonne]]'', pirmoreiz startējot šajās sacensībās, viņš turpināja atbalstīt Kvjatkovski, bet vienā no izšķirošajiem sacensību posmiem komandas līderis bija atpalicis. Komandas direktors ļāva Alafilipam brīvu rīcību un viņam izdevās izcīnīt otro vietu aiz trīskārtējā uzvarētāja [[Alehandro Valverde]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/alaphilippe-fends-off-flche-veterans-for-notable-second-place|title=Alaphilippe fends off Flèche veterans for notable second place|last=Alasdair Fotheringham|first=|date=23 April 2015|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Future plc]]|access-date=|via=|accessdate=23 April 2015}}&lt;/ref&gt; Scenārijs atkārtojās pēc pāris dienām [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]], kad atkal debijā Alafilips bija otrais aiz Valverdes.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest-news/alejandro-valverde-wins-liege-bastogne-liege-2015-168251 |title=Alejandro Valverde wins Liege-Bastogne-Liege 2015 |work=[[Cycling Weekly]] |publisher=[[IPC Media]] Sports &amp; Leisure network |date=26 April 2015 |accessdate=26 April 2015 |author=Nigel Wynn |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304091736/http://www.cyclingweekly.co.uk/news/latest-news/alejandro-valverde-wins-liege-bastogne-liege-2015-168251 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tas bija Francijas sportistu labākais panākums kopš 1998. gad, kad [[Lorāns Žalabērs]] finišēja otrais.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.cyclingnews.com/news/alaphilippe-takes-frances-best-lige-bastogne-lige-result-since-1998 |title=Alaphilippe takes France’s best Liège-Bastogne-Liège result since 1998 |work=[[Cyclingnews.com]] |publisher=Future plc |date=26 April 2015 |accessdate=26 April 2015 |author=Alasdair Fotheringham}}&lt;/ref&gt;

Pēc šiem panākumiem un vairākiem pjedestāliem ''[[Tour de Romandie]]'', Alafilips 4. maijā pagarināja līgumu uz diviem gadiem līdz 2017. gada beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.cyclingnews.com/news/alaphilippe-signs-contract-extension-with-etixx-quickstep |title=Alaphilippe signs contract extension with Etixx-QuickStep |work=[[Cyclingnews.com]] |publisher=Future plc |date=4 May 2015 |accessdate=4 May 2015}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tomēnes Alafilips uzvarēja ''[[Tour of California]]'' posmā ar augstāko kāpumu un pārņēma vadību kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Tour of California: Alaphilippe wins on Mt. Baldy |date=May 22, 2015 |url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-of-california-2015/stage-7/results |work=Cycling News}}&lt;/ref&gt; Tomēr kopvērtējuma vadību viņš zaudēja pēdējā posma finišā, to iegūstot [[Peters Sagans|Peteram Saganam]], pēc sprinta bonusa sekunžu piešķiršanas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Sagan wins Tour of California on time bonus |date=May 18, 2015 |url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-of-california-2015/stage-8/results |work=Cycling News}}&lt;/ref&gt; Vasaras beigās viņš ieņēma astoto vietu [[Sansevastjanas klasika|Sansevastjanas klasikā]], finišējot vadošajā grupā aiz uzvarētāja [[Ādams Jeitss|Ādama Jeitsa]]. Pēc tam tika gūta desmitā vieta kopvērtējumā ''[[Eneco Tour]]'', kurā bija posms, ks iekļāva daudzus no Ardēnu klasiku ceļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Julian Alaphilippe |url=http://www.procyclingstats.com/rider.php?id=137427&amp;season=2015 |website=ProCyclingStats |accessdate=1 October 2015}}&lt;/ref&gt; Alafilipa forma kritās uz sezonas beigām, kad viņš nefinišēja [[2015. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]]. Vēlāk viņam tika diagnosticēta [[mononukleoze]]. Slimība izraisīja ārkārtīgu nogurumu, padarot viņu nespējīgu saglabāt augstvērtīgu sniegumu un liekot priekšlaicīgi beigt sezonu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Alaphilippe ends breakthrough season with mononucleosis |date=Oct 19, 2015 |url=http://www.cyclingnews.com/news/alaphilippe-ends-breakthrough-season-with-mononucleosis/ |work=Cycling News}}&lt;/ref&gt;

=== 2016 ===
{{nepilnīga sadaļa}}

=== 2017 ===
{{nepilnīga sadaļa}}

=== 2018 ===
Alafilips uzvarēja ''[[2018. gada La Flèche Wallonne|La Flèche Wallonne]]'' sacensībās, veicot izrāvienu veica trešajā un pēdējā kāpumā ''[[Mur de Huy]]'', pēdējos 100 metros apsteidzot atrāvienā bijušo [[Jelle Vanenderts|Jelli Vanendertu]]. [[Alehandro Valverde]], kurš bija uzvarējis pēdējās četrās ''[[La Flèche Wallonne]]'' sacensībās, veica vēlu izrāvienu un gandrīz noķēra Alafilipu, bet Alafilips spēja veikt vēl vienu izrāvienu pēdējos metros, palielināt pārsvaru pār Valverdi un gūt uzvaru. Tā bija lielākā uzvara līdzšinējā Alafilipa karjerā un viņš kļuva par pirmo šajās sacensībās uzvarējušo francūzi kopš [[Lorāns Žalabērs|Lorāna Žalabēra]] [[1997. gada La Flèche Wallonne|1997]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/la-fleche-wallonne-2018/results/|title=Alaphilippe wins La Flèche Wallonne|work=www.cyclingnews.com|date=18 April 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingweekly.com/news/racing/julian-alaphilippe-ends-valverde-dominance-powerful-victory-la-fleche-wallonne-2018-376780|title=Julian Alaphilippe ends Valverde dominance with powerful victory at La Flèche Wallonne 2018|work=www.cyclingweekly.com|date=18 April 2018}}&lt;/ref&gt;

Alafilips uzvarēja [[2018. gada Tour de France]] 10. un 16. posmā, ka arī [[Kalnu klasifikācija Tour de France|kalnu klasifikācijas]] kopvērtējumā.

Nedēļu pēc Tour de France noslēguma Alafilips uzvarēja [[2018. gada Sansevastjanas klasika|Sansevastjanas klasikas]] sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/clasica-ciclista-san-sebastian-2018/results/|title=Clasica Ciclista San Sebastian 2018: Results {{!}} Cyclingnews.com|work=Cyclingnews.com|access-date=2018-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 2019 ===
2019. gada 9. martā uzvarēja [[2019. gada Strade Bianche|''Strade Bianche'']] sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingweekly.com/news/racing/julian-alaphilippe-takes-victory-fast-dusty-strade-bianche-2019-409995|title=Julian Alaphilippe takes victory in fast and dusty Strade Bianche 2019|work=Cycling Weekly|accessdate=9 March 2019}}&lt;/ref&gt; 23. martā uzvarēja [[2019. gada Milāna—Sanremo|Milāna—Sanremo]] sprinta finišā, gūstot savu pirmo uzvaru [[riteņbraukšanas klasikas|klasikas pieminekļos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/milan-san-remo-2019/results/|title=Alaphilippe wins Milan-San Remo|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-23|date=}}&lt;/ref&gt; 8. jūlijā uzvarēja ''[[2019. gada Tour de France|Tour de France]]'' 3. posmā un kļuva par līderi kopvērtējumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/07/tales-from-the-tour-alaphilippe-lets-the-french-flag-fly/|title=Tales from the Tour: Alaphilippe lets the French flag fly|website=CyclingTips|access-date=2019-07-08|date=2019-07-09|language=en|archive-date=2019-07-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190708220957/https://cyclingtips.com/2019/07/tales-from-the-tour-alaphilippe-lets-the-french-flag-fly/}}&lt;/ref&gt; Alafilips uzvarēja arī sacensību 13. posmā, kas bija individuālais brauciens.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/tour-de-france/stage-13/results/|title=Tour de France: Alaphilippe wins stage 13 time trial|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-07-20|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170716230002/http://www.cyclingnews.com/tour-de-france/stage-13/results/|archivedate=2017-07-16}}&lt;/ref&gt;

Sezonas beigās Alafilips saņēma ''[[Vélo d'Or]]'' apbalvojumu kā gada labākais riteņbraucējs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/alafilipu-atzist-par-aizvaditaja-sezona-labako-ritenbrauceju.a340324/|title=Alafilipu atzīst par aizvadītajā sezonā labāko riteņbraucēju|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== 2020 ===
30. augustā Alafilips uzvarēja [[2020. gada Tour de France|''Tour de France'']] otrajā posmā un pārņēma līdera dzelteno krekliņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-2/results/|title=Tour de France: Julian Alaphilippe wins stage 2|last=Ryan|first=Barry|website=cyclingnews.com|access-date=2020-08-30|date=2020-08-30|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[2020. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasales čempionātā]] Imolā, Itālijā, Alafilips veica uzbrukumu pēdējā kāpumā 14 kolometrus no finiša, gūstot pirmo uzvaru vīriešu grupas braucienā Francijas pārstāvim kopš 1997. gada.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/uci-road-world-championships-2020/elite-men-road-race/results/|title=Julian Alaphilippe wins world title at Imola World Championships|last=Benson|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-28|date=27 September 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== 2021 ===
[[2021. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] Flandrijā Alafilips atkārtoja iepriekšējā gada panākumu grupas braucienā, atkal veicot atrāvienu vienatnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2021/sep/26/cycling-world-championship-julian-alaphilippe-france-flanders|title=Alaphilippe solos to glory and defends world championship road race title|website=the Guardian|access-date=2021-10-21|date=2021-09-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024. gada augustā ''{{Ct|TUD|2024}}'' komanda paziņoja, ka noslēgusi triju gadu līgumu ar Alafilipu, sākot no nākamā gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/julian-alaphilippe-is-headed-to-tudor-pro-cycling/|title=Julian Alaphilippe is headed to Tudor Pro Cycling|last=Cash|first=Dane|website=Escape Collective|access-date=2024-08-22|date=2024-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada augustā paziņoja par karjeras noslēgšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/pro-cycling/teams-riders/julian-alaphilippe-has-reportedly-called-an-early-end-to-his-professional-racing-career/|title=Julian Alaphilippe has reportedly called an early end to his professional racing career|last=Giuliani|first=Simone|last2=|first2=|website=Cyclingnews|access-date=2026-08-21|date=2026-08-21|language=en|last3=|first3=}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Viņa tēvs bija mūziķis Žo Alafilips, kurš nomira 2020. gadā pēc ilgas slimības (viņš apmeklēja 2019. gada Tour de France ratiņkrēslā). Žiljēna brālis [[Braiens Alafilips]] arī bija šosejas riteņbraucējs, karjeru noslēdza 2021. gada martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lefigaro.fr/sports/cyclisme/fil-info/bryan-alaphilippe-prend-sa-retraite-1038774|title=Bryan Alaphilippe prend sa retraite|website=LEFIGARO|access-date=2021-10-21|date=2021-03-30|language=fr}}&lt;/ref&gt; Žiljēna treneris ilgstoši bija viņa brālēns Franks Alafilips.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hln.be/wielrennen/vader-van-julian-alaphilippe-overleden~ad67e752/|title=Vader van Julian Alaphilippe overleden|work=[[Het Laatste Nieuws]]|access-date=2023-11-15|date=2020-06-28|language=nl}}&lt;/ref&gt; 2020. gada aprīlī Žiljēns Alafilips intervijā ''[[L'Équipe]]'' paziņoja, ka viņš ir attiecībās ar riteņbraukšanas pārraižu vadītāju un bijušo riteņbraucēju [[Mariona Rusa|Marionu Rusu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parismatch.com/Actu/Sport/Elle-me-supporte-m-encourage-Julian-Alaphilippe-officialise-avec-Marion-Rousse-1682276|title=&quot;Elle me supporte, m’encourage&quot;, Julian Alaphilippe officialise avec Marion Rousse|last=Cabot|first=Emilie|website=[[Paris Match]]|access-date=24 April 2021|date=16 April 2020|language=fr}}&lt;/ref&gt; 2021. gada janvārī Alafilips sociālajos tīklos paziņoja, ka pāris gaida bērnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/societe/julian-alaphilippe-et-marion-rousse-vont-avoir-un-enfant-1612001980|title=Julian Alaphilippe et Marion Rousse vont avoir un enfant|last=Vareille|first=Théophile|website=[[France Bleu]]|access-date=24 April 2021|date=30 January 2021|language=fr}}&lt;/ref&gt; Viņu dēls piedzima 2021. gada 14. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/p/CQGX2I_HNOC/|title=Julian Alaphilippe (@alafpolak) posted on Instagram • Jun 14, 2021 at 11:51am UTC|website=Instagram|access-date=14 June 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Vélo d'Or}}

{{DEFAULTSORT:Alafilips, Žiljēns}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>azkrk3et45itfk7sydmuy5l5g6v7v52</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dokumentālists</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398532</id>
    <revision>
      <id>4510576</id>
      <parentid>4080015</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:27:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2312" sha1="l98svl164l5olbainvtsszwl980o382" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Dokumentālists
| attēls                   = Dokumentalists.png
| att_izm                  = 
| paraksts                 = Plakāts
| nosaukums oriģinālvalodā = 
| žanrs                    = [[dokumentālā filma]]
| režisors                 = [[Ivars Zviedris]]&lt;br/&gt;[[Inese Kļava]]
| producents               = [[Aija Bērziņa]]
| scenārija autors         = [[Ivars Zviedris]]&lt;br/&gt;[[Inese Kļava]]
| galvenajās lomās         = 
| mūzika                   = 
| operators                = [[Ivars Zviedris]]
| montāža                  = [[Inese Kļava]]
| studija                  = [[Vides Filmu Studija]]&lt;br/&gt;[[AVE]]
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|2012|4|12}}
| ilgums                   = 52 minūtes
| valsts                   = {{LAT}}
| valoda                   = 
| budžets                  =
| ienākumi =
}}

'''&quot;Dokumentālists&quot;''' ir 2012. gadā izdota [[Latvija]]s [[dokumentālā filma]]. Filmas režisori ir [[Inese Kļava]] un [[Ivars Zviedris]].

== Sižets ==
Dokumentālists ierodas ciemos pie [[Ķemeru tīrelis|Ķemeru purva]] malā dzīvojošās Intas Grigorovičas. Lai arī viņa acīs Inta ir izcila filmas varone, Inta nevēlas pakļauties kinokamerai. Tomēr Dokumentālists ir neatlaidīgs un iekaro Intas sirdi, kura filmas noslēgumā tiek arī salauzta.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/3398/|title=Dokumentālists|publisher=filmas.lv}}&lt;/ref&gt; Daudzi sauc Intu par Purva Intu vai Ķemeru Intu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica|title=Inta Grigoroviča|website=timenote.info|access-date=2024-06-26|language=lv|archive-date=2023-12-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20231223163856/https://timenote.info/lv/Inta-Grigorovica}}&lt;/ref&gt; Inta ieguva popularitāti no videoklipa, kur viņa ir sadusmojusies, [[lamāšanās|nolamā]] un draud [[Ivars Zviedris|Ivaram Zviedrim]] iesist ar [[lauznis|lauzni]] (jeb &quot;lomiku&quot;).&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Inta sadusmojusies|url=https://www.youtube.com/watch?v=qganfPNb4eQ|date=2012-05-19|accessdate=2024-06-26|last=Pauls Bērziņš}}&lt;/ref&gt;


== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2012. gada Latvijas filmas]]
[[Kategorija:Latvijas dokumentālās filmas]]</text>
      <sha1>l98svl164l5olbainvtsszwl980o382</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rodions Kurucs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398732</id>
    <revision>
      <id>4510486</id>
      <parentid>4506468</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:23:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4510486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14064" sha1="7tasxez1l0ye8rl27a8trcdov9whn1d" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Rodions Kurucs
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Rodions Kurucs 7 Saski Baskonia Euroleague 20260115 (4).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Rodions Kurucs 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{ddv|1998|2|5}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Cēsis}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=206}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=103}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|3}}
 |          kar_sāk = 2012
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = ''Air Latvia''
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Spānija}} [[Vitorijas &quot;Saski Baskonia&quot;]]
 |           numurs = 
 |             līga = [[ACB līga]], [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 40., otrā kārta
 |          dr_gads = [[2018. gada NBA drafts|2018]]
 |          dr_līga = [[NBA]]
 |           dr_kom = [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2012–2015
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
 |         kl_sez 2 = 2015–2018
 |          klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]''
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2018|start}}–{{nbay|2020|end}}
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
 |         kl_sez 4 = {{nbay|2020|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{nbay|2020|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2021–2022
 |          klubs 6 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2022
 |          klubs 7 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas &quot;Real Betis&quot; (basketbols)|Seviljas &quot;Real Betis&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2022–2023
 |          klubs 8 = {{flaga|Francija}} ''[[Strasbourg (basketbola klubs)|Strasbourg]]''
 |         kl_sez 9 = 2023–2025
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[UCAM Murcia CB]]''
 |         kl_sez 10 = 2025–pašlaik
 |          klubs 10 = {{flaga|Spānija}} [[Vitorijas &quot;Saski Baskonia&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
 |       sasniegumi = 
* [[Spānijas Karaļa kauss (basketbols)|Spānijas Karaļa kauss]] &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = [[Artūrs Kalnītis]]
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts U-16]]}}
{{MedalSilver2|[[2014. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Latvija 2014]]}}
}}
'''Rodions Kurucs''' (dzimis {{dat|1998|2|5}} [[Cēsis|Cēsīs]]) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[Vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Spēlējis vairākos [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubos, visvairāk spēļu aizvadījis spēlētāju draftējušajā [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]. 2026. gadā pārstāv [[Spānija]]s [[ACB līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Vitorijas &quot;Saski Baskonia&quot;]]. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs.

R. Kurucs izaudzis basketbolistu ģimenē: viņa vectēvs ir Cēsu Sporta skolas treneris [[Vladimirs Kiseļovs]],&lt;ref&gt;[https://www.nba.com/amp/nets/news/2018/09/18/rodions-kurucs-built-his-road-to-brooklyn-from-a-family-tree Rodions Kurucs Built his Road to Brooklyn from a Family Tree] NBA.com&lt;/ref&gt; mātes brālis [[Sergejs Kiseļovs]] spēlējis basketbolu profesionālā līmenī, Rodiona brālis [[Artūrs Kurucs]] arī ir Latvijas izlases spēlētājs. Basketbolists ir arī jaunākais brālis [[Iļja Kurucs]].

== Karjera ==
Jau 13 gadu vecumā pārcēlies no Cēsīm uz Rīgu, lai trenētos basketbolā augstākā līmenī. Trenējies un [[LJBL]] spēlējis VEF skolas komandā.

Pārstāvot [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] trenēto Latvijas U-16 izlasi, [[2014. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U-16 čempionātā]], kas notika Latvijā, izcīnīja sudraba medaļu un bija viens no komandas līderiem (13,4 punkti, 5,9 atlēkušās bumbas, 1,9 piespēles, 1,4 pārķertas bumbas un 1,1 bloķēts metiens vidēji spēlē).

Profesionālo karjeru sācis [[Rīgas VEF]] sistēmā, ar kuru 2014. gadā noslēdza vairāku gadu līgumu. 2015. gadā nokļuvis ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' sistēmā, kā sastāvā 2018. gadā uzvarējis Spānijas kausā.

Kopā līdz NBA draftam R. Kurucs aizvadīja pavisam nelielu skaitu oficiālo spēļu pieaugušā basketbolā, četru gadu laikā valsts augstākajās līgās vai starptautiskos klubu turnīros piedaloties tikai 18 spēlēs.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/basketbols/uzlecosa-zvaigzne-kurucs-apzilbina-ka-ligu-ta-nets-treneri.d?id=50831259 Uzlecošā zvaigzne Kurucs apžilbina kā līgu, tā 'Nets' treneri] Delfi&lt;/ref&gt;

=== NBA ===
R. Kurucs bija pieteicies [[2017. gada NBA drafts|2017. gada NBA draftam]], taču dalību atsauca. Pēc tam pieteicās [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA draftam]], kurā viņu ar kopējo 40. kārtas numuru otrajā kārtā izvēlējās [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbssports.com/fantasy/basketball/news/nets-rodions-kurucs-lands-in-brooklyn/|title=Nets' Rodions Kurucs: Lands in Brooklyn|work=CBSSports.com|access-date=2018-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt; 16. jūlijā R. Kurucs noslēdza līgumu ar &quot;Nets&quot;, kas bija līgums ar lielāko summu starp visiem otrajā kārtā izvēlētajiem spēlētājiem.&lt;ref&gt;[https://www.betsafesports.com/lv/blogs/citi-sporta-veidi/basketbols/nba-sezonas-ievada-preview-kurucam-parociga-iespej/ NBA sezonas ievada preview — Kurucam parocīga iespēja debitēt NBA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190402192852/https://www.betsafesports.com/lv/blogs/citi-sporta-veidi/basketbols/nba-sezonas-ievada-preview-kurucam-parociga-iespej/ |date={{dat|2019|04|02||bez}} }} betsafe&lt;/ref&gt;

2018. gada 18. oktobrī debitējis NBA [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]] sastāvā, zaudētā spēlē pret [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]] gūstot trīs punktus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/18102018-kurucs_debite_nba_ar_trim_punktiem_un_sas|title=Kurucs NBA debitē ar trim punktiem un saspringtu zaudējumu Detroitā|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-10-18|date=2018-10-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Vairākas spēles aizvadīga kluba [[NBA G Līga|G-Līgas]] komandā [[Longailendas &quot;Nets&quot;]], kļūstot par otro Latvijas basketbolistu pēc [[Dāvis Bertāns|Dāvja Bertāna]], kas spēlējis G-Līgā. Atgriežoties pēc nelielas traumas izārstēšanas (izlaida piecas spēles oktobrī), R. Kurucam decembra sākumā izdevās nostipirnāties komandas starta pieciniekā, un viņa labā spēle sakrita ar komandas panākumu sēriju. Divās spēlēs pēc kārtas spēlētājs ieguva ''double-double'' (vairāk nekā 10 punktu un atlēkušo bumbu), kā arī uzlaboja savu rezultativitātes rekordu līdz 24 punktiem (21. decembrī zaudētā spēlē pret [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]]).

[[2019. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogalē R. Kurucs piedalījās Uzlēcošo zvaigžņu spēlē, kurā guva 10 punktus, kļūdams par otro latviešu basketbolistu pēc [[Kristaps Porziņģis|Kristapa Porziņģa]], kurš izpelnījies šādu atzinību.

2021. gada janvārī R. Kurucs tika iesaistīts plašā četru komandu maiņas darījumā, kura rezultātā [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] zvaigzne [[Džeimss Hārdens]] nonāca &quot;Nets&quot; sastāvā, savukārt Latvijas basketbolists — &quot;Rockets&quot;. &quot;Rockets&quot; sastāvā devās laukumā vien 11 spēlēs, lielākoties paliekot ārpus spēles pieteikuma vai uz soliņa, lai gan Hjūstonas komanda aizvadīja ļoti vāju sezonu, atrodoties pēdējā vietā NBA. 2021. gada 19. martā R. Kurucs kopā ar [[P. Dž. Takers|P. Dž. Takeru]] tika aizmainīts uz vienu no labākajām Austrumu konferences komandām [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] pret [[Dīdžejs Augustins|Dīdžeju Augustinu]] un [[Dīdžejs Vilsons|Dīdžeju Vilsonu]]. 12. maijā komanda spēlētāju atbrīvoja, R. Kurucs piedalījās 5 spēlēs &quot;Bucks&quot; sastāvā.

=== Atgriešanās Eiropā ===
2021. gada jūlijā tika paziņots, ka R. Kurucs vienojies par divu gadu līgumu ar spēcīgāko [[Serbija]]s klubu [[Belgradas &quot;Partizan&quot; (basketbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]. Sezona &quot;Partizan&quot; sastāvā attīstījās neveiksmīgi un, lai gan &quot;Partizan&quot; spēlēja [[Adrijas līga]]s finālā, piekāpjoties citam [[Belgrada]]s klubam [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot; (basketbols)|&quot;Crvena Zvezda&quot;]], R. Kurucs finālsērijā nepiedalījās un pēdējo reizi komandas sastāvā laukumā devās 3. martā. Vasarā sadarbība ar &quot;Partizan&quot; tika pārtraukta, bet R. Kurucs devās uz Ziemeļameriku, lai piedalītos [[NBA Vasaras līga|NBA Vasaras līgā]] [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ArtursKalnitis/status/1539851884357455872?t=IiE5tHg-ua164985J8pajQ&amp;s=03|title=https://twitter.com/ArtursKalnitis/status/1539851884357455872?t=IiE5tHg-ua164985J8pajQ&amp;s=03|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-12-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022.—2023. gada basketbola sezonu R. Kurucs iesāka [[Spānija]]s [[ACB līga]]s klubā [[Seviljas &quot;Real Betis&quot; (basketbols)|Seviljas &quot;Real Betis&quot;]] kopā ar citu Latvijas basketbolistu [[Dairis Bertāns|Dairi Bertānu]], taču decembrī līgums tika pārtraukts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/18122022-sevilja_svitro_r_kurucu_no_sava_speletaju|title=Seviljas &quot;Real Betis&quot; svītro R. Kurucu no sava spēlētāju saraksta|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-12-19|date=2022-12-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzreiz pēc tam spēlētājs pievienojās [[Francija]]s klubam ''[[Strasbourg (basketbola klubs)|Strasbourg]]'', ko trenē Latvijas izlases treneris [[Luka Banki]]. 2023. gada vasarā R. Kurucs pievienojās [[Spānija]]s [[ACB līga]]s klubam ''[[UCAM Murcia CB]]'', kļūdams par vienu no komandas līderiem. 2025. gada jūlijā tika paziņots, ka spēlētājs maina klubu un noslēdzis trīs gadu līgumu ar citu Spānijas augstākās līgas klubu, kas spēlē arī [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] [[Vitorijas &quot;Saski Baskonia&quot;]]. 2026. gada februārī šī kluba sastāvā ieguva [[Spānijas Karaļa kauss (basketbols)|Spānijas Karaļa kausu]].

=== Latvijas izlase ===
Spēlējis Latvijas jaunatnes izlasēs. [[2014. gada Eiropas U16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U16 čempionātā]], kas notika Latvijā, Latvijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu (komandu trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]).

2018. gadā aizvadījis debijas spēli [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]].&lt;ref&gt;[https://basket.lv/izlases/viriesu-u20/rodions-kurucs-klust-par-sesto-nba-drafta-izraudzito-latvijas-basketbolistu-5049 Rodions Kurucs kļūst par sesto NBA draftā izraudzīto Latvijas basketbolistu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127044809/https://basket.lv/izlases/viriesu-u20/rodions-kurucs-klust-par-sesto-nba-drafta-izraudzito-latvijas-basketbolistu-5049 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }} basket.lv&lt;/ref&gt; [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā Latvijas izlase ieguva 5. vietu, viņš bija viens no izlases vadošajiem spēlētājiem.

== Skandāli ==
2025. gadā basketbolistu Rodiona un Artūra Kurucu māte, kas strādā par skolotāju, izraisīja strīdus, publiski iebilstot pret latviešu valodas, Latvijas vienīgās oficiālās valodas, lietošanu Latvijas skolās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latviesu-valoda-tacu-ir-tik-varena-slavenu-latvijas-basketbolistu-mamma-nicinosi-izsakas-par-valsts-valodu|title=“Latviešu valoda taču ir tik varena!” Slavenu Latvijas basketbolistu mamma nicinoši izsakās par valsts valodu|website=LA.LV|access-date=2025-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/latvianomerta/status/1939033670658208107|title=Video - Basketbola zvaigžņu māte cīnās pret latviešu valodu Latviešu skolās}}&lt;/ref&gt; Rodions reaģēja uz negatīvo reakciju ar īsu ierakstu sociālajā tīklā “X”, kas sastāvēja no klauna emocijzīmes un smejošas emocijzīmes, ko daudzi interpretēja kā nievājošu vai izsmieklu, kā arī ir sniedzis nievājošas atbildes uz savu fanu jautājumiem par nostāju par savas mātes protestu pret latviešu valodas lietošanu Latvijas skolās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/KurucsRodions/status/1939344253496229957|title=Rodions Kurucs vietnē X.com komentē savas mātes protestu pret latviešu valodas lietošanu Latvijas skolās}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}}
{{Latvija vir basket 2014 U-16}}

{{DEFAULTSORT:Kurucs, Rodions}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:NBA spēlētāji no Latvijas]]
[[Kategorija:Bruklinas &quot;Nets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hjūstonas &quot;Rockets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milvoki &quot;Bucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>7tasxez1l0ye8rl27a8trcdov9whn1d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Francmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>405917</id>
    <revision>
      <id>4510673</id>
      <parentid>4161871</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:41:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4845" sha1="qnsocqfl7sio36m8m9dzeqn1pszvhll" xml:space="preserve">{{Ārsta infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Edgars Francmanis
 |    vārds_orig = 
 |        attēls =EdgarsFrancmanis.jpg 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |       dz_gads = 1878
 |    dz_mēnesis = 6
 |      dz_diena = 6
 |      dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Dobele|td=Latvija}}
 |        m_gads = 1954
 |     m_mēnesis = 11
 |       m_diena = 23
 |       m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = [[latvietis]]
 |      paraksts = 
 |  darba_vietas = 
 |    alma_mater = [[Maskavas Universitāte]]
 |          joma = [[ķirurgs]]
 |   pasniedzēji = 
 |      studenti = 
 |    sasniegumi = 
 |   apbalvojumi = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
}}
'''Edgars Francmanis''' (dzimis {{dat|1878|6|5}}, miris {{dat|1954|11|23}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ārsts]], [[Dobele]]s slimnīcas izveidotājs un pirmais tās vadītājs.

== Dzīvesgājums ==
Edgars Francmanis dzimis 1878. gada 6. jūnijā [[Dobele|Dobelē]] kā trešais bērns tās baznīcas skolas pārziņa un [[Ērģelnieks|ērģelnieka]] deviņu bērnu ģimenē. Mācījās pie tēva baznīcskolā, pēc tam Dobeles proģimnāzijā. No tās 5. klases pārgāja uz [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāziju]], kuru beidza 1896. gadā. Tā paša gada rudenī uzsāka studijas [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]].

1900. gadā par piedalīšanos studentu nemieros no universitātes viņu izslēdza, apcietināja un notiesāja. Viņš pabija Maskavas cietumā 1 mēnesi un Jelgavas cietumā 6 mēnešus. Pēc atbrīvošanas no cietuma turpināja studijas un 1903. gadā beidza Maskavas Universitāti. Divus gadus strādāja [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņā]], kur viņam piedzima dēls [[Ļevs Francmanis|Ļevs]], pēc tam 1905. gadā pārnāca par ārstu uz dzimto pilsētu Dobeli.

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], tika iesaukts armijā un kļuva par [[Orenburga]]s 105. kājnieku pulka ārstu. 1915. gadā nokļuva vācu gūstā un tur bija krievu gūstekņu ārsts. Pēc kara 1918. gadā viņš atgriezās Dobelē un iesaistījās pēckara atjaunošanas darbos.

1918.-1919. gada ziemā pēc Francmaņa un otra Dobeles ārsta Neimaņa ierosinājuma Dobelē tika atvērta slimnīca, kuras pārzinis līdz pat 1954. gadam bija Francmanis. Pēc viņa ierosinājuma tika dibināta Dobeles un tās apkārtnes veselības aizsardzības nodaļa. Francmanis bija arī Latvijas Sarkānā Krusta Dobeles nodaļas izveidotājs un priekšnieks. Kopā ar brāli Ernestu viņš bija iniciators arī [[Dobeles Valsts ģimnāzija|Dobeles  vidusskolas]] dibināšanā. Lai veicinātu celtniecības darbus Dobeles apkārtnē, viņš bija viens no sabiedrības &quot;Spars&quot; dibinātājiem un līdzīpašniekiem (1929—1940). Francmanim izdevās saglabāt slimnīcu arī kara gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp7%cissue:/p_001_zeko1945n1307%carticle:DIVL1147%cissueType:P |title=Zemgales Komunists Nr. 130 (22.08.1945) 2. lpp. |access-date=09.09.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp7%cissue:/p_001_zeko1945n1307%carticle:DIVL1147%cissueType:P }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira № 317 (1928).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1928n262%7cpage:3%7cissueType:P |title=''Valdības Vēstnesis'' № 262 (17.11.1928) , 3. lpp. |access-date=09.09.2018 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_wawe1928n262%7cpage:3%7cissueType:P }}&lt;/ref&gt;
* Latvijas Sarkanā Krusta ordenis, 1. šķira.
* Latvijas vanagu 2. šķiras Nopelnu Krusts.
* Goda nosaukums &quot;LPSR Nopelniem bagātais ārsts&quot; (1945).&lt;ref&gt;{{LPE|5&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;|777}}&lt;/ref&gt;
* Edgara Francmaņa iela — iela Dobelē.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Edgars-Francmanis |title=Edgars Francmanis |accessdate=2018-09-12 |work= |publisher=Timenote |date= |language= |archive-date=2022-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221123173900/https://timenote.info/lv/Edgars-Francmanis }}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Francmanis, Edgars}}
[[Kategorija:1878. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1954. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie ārsti]]</text>
      <sha1>qnsocqfl7sio36m8m9dzeqn1pszvhll</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4510450</id>
      <parentid>4509941</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:01:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4510450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1057" sha1="b5485ryl0wl9eitccyheb93mfj4nnrl" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-08-20 18:01:31{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 43 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)&lt;/nowiki&gt; || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Roberts (Rūpe) Juntula|t|h|d}} || 2026-08-02 20:22:13 || 17 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet|due=15|due_date=17.08.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet || 15 (17.08.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>b5485ryl0wl9eitccyheb93mfj4nnrl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzintars Kļaviņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>414892</id>
    <revision>
      <id>4510634</id>
      <parentid>4460896</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:02:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16084" sha1="gr6gyjq7b3ayuahdju30szf68wo7czu" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Dzintars Kļaviņš
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = {{dat|1928|5|18}}
 |       dz_gads = 
 |    dz_mēnesis = 
 |      dz_diena = 
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
 |     m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2007|4|23|1928|5|18}}
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{LAT}} ⇒ {{USSR}} ⇒ {{LAT}}
 |       tautība = latvietis
 |  nodarbošanās = pianists, [[Muzikoloģija|mūzikas zinātnieks]] un pedagogs
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = Dzidra Kļaviņa&lt;br /&gt;Ira Kļaviņa
 |         bērni = 
 |    alma_mater = Gņesinu muzikāli pedagoģiskais institūts (Maskavā)
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Dzintars Kļaviņš'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://foto.jvlma.lv/1/LF1224.jpg|title=Dzintars Kļaviņš|publisher=foto.jvlma.lv|access-date=2018-12-14}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; (dzimis {{dat|1928|5|18}} [[Valmiera|Valmierā]], miris {{dat|2007|4|23}} [[Rīga|Rīgā]]) bija pianists, [[Muzikoloģija|mūzikas zinātnieks]] un pedagogs. Pētījis [[folkloristika]]s un etnomuzikoloģijas jautājumus.

== Izglītība ==
Dzintars Kļaviņš dzimis 1928. gada 18. maijā [[Valmiera|Valmierā]], [[Kaugurmuiža|Kaugurmuižā]] Latvijas armijas virsnieka Bernharda Kļaviņa (1889—1951) un skolotājas Annas Kļaviņas ģimenē. 1937. gadā tēva dienesta dēļ ģimene pārcēlās uz dzīvi [[Liepāja|Liepājā]], kur Dzintars Kļaviņš mācījās [[Liepājas Politehnikums|Liepājas Politehnikumā]] laikā no 1942. līdz 1947. gadam un ieguva specializāciju tehniķis—mehāniķis. Aroda praksi viņš izgāja Kartonāžas fabrikā un rūpnīcā “[[Liepājas Metalurgs|Metalurgs]]”. Paralēli mācībām tehnikumā un praksei rūpnīcā “Metalurgs” viņš mācījās arī [[Liepājas Tautas konservatorija|Liepājas Tautas konservatorijā]]
[[klavieres|klavieru]] un [[ērģeles|ērģeļspēles]] klasē. Beidzis Liepājas Mūzikas vidusskolas Klavierspēles nodaļu.&lt;ref name=&quot;Kļaviņš&quot; /&gt;

No 1947. līdz 1951. gadam Dzintars Kļaviņš turpināja strādāt Liepājā gan kā tehniķis un tehnologs [[Tosmares kuģubūvētava|rūpnīcā “Tosmare”]], gan arī kā koncertmeistars dažādos mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos. Jau mācību laikā Kļaviņš strādāja par koncertmeistaru un pedagogu Liepājas Mūzikas vidusskolā. Liepājniece Aija Bumbiere atceras, ka Kļaviņam Liepājā esot bijis savs klausītāju pulks, kuri vienmēr meklējuši, kurā kafejnīcā spēlē Dzintars Kļaviņš. Kļaviņam esot piemitusi spēja labi improvizēt:

Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas Kļaviņš devās uz Rīgu, lai iestātos [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijā]], tomēr netika uzņemts. Neuzņemšanas iemesls, pēc neoficiāliem datiem, varēja būt tēva kādreizējais dienests Latvijas armijā. Neskatoties uz šo neveiksmi, Kļaviņa vēlme studēt mūziku nezuda un 1954. gadā viņš devās studēt uz [[Maskava|Maskavu]], kur kā neklātienes students iestājas Gņesinu muzikāli pedagoģiskā institūta muzikoloģijas nodaļā. Augstskolu absolvēja 1960. gada 27. jūnijā, iegūstot kvalifikāciju mūzikas teorijas un vēstures pasniedzējs. 1969. gadā pabeidza arī aspirantūru.

== Ventspils Mūzikas vidusskola ==
1951. gadā Dzintars Kļaviņš sāka strādāt [[Ventspils Mūzikas vidusskola|Ventspils Mūzikas vidusskolā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vmv.ventspils.lv/|title={{!}} Ventspils Mūzikas vidusskola|website=vmv.ventspils.lv|access-date=2018-12-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190107084653/http://vmv.ventspils.lv/|archivedate=2019-01-07}}&lt;/ref&gt; sākotnēji par koncertmeistaru, pedagogu, un kopš 1959. gada par direktoru. Paralēli darbojās Ventspils arodbiedrību klubā kā koncertmeistars, muzikālo izrāžu un kolektīvu vadītājs. Kopš 1960. gada strādāja arī kā kormeistars Ventspils Skolotāju korī.

1956. gadā kopā ar horeogrāfu Alfrēdu Rūju organizēja un vadīja [[Ventspils Strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis|Ventspils strādnieku kluba dziesmu un deju ansambli]], kurš ar iestudējumu &quot;Līvu zeme — Dzintarzeme&quot; aizsāka lībiešu un ventiņu folkloras popularizēšanu Latvijā un aiz tās robežām. 

Kļaviņa bijušie audzēkņi (vēlākie Ventspils Mūzikas vidusskolas pedagogi) atcerējās viņu kā izcilu pedagogu. Piemēram, Vaida Salmiņa uzskatīja, ka Kļaviņš bijis pedagogs, kurš vēlējies attīstīt katra audzēkņa individuālās spējas un prasmes. Redzot, ka audzēknim padodas kompozīcija, viņš rosināja uzrakstīt mūziku kādai izrādei. Tieši tā tas esot bijis ar komponistu, folkloras pētnieku Vili Bendorfu. Vaidai Salmiņai, kura bija izvēlējusies studēt muzikoloģiju, Kļaviņš atļāva praktizēties, lasot lekcijas tautas universitātē.
Arī Aija Bumbiere, kuru Kļaviņš 1963. gadā uzaicināja strādāt Ventspils Mūzikas vidusskolā, atcerējās viņa autoritāti, zināšanu plašumu, prasmi runāt un atbildēt.
Bijušais audzēknis Kārlis Tenne, kurš tika uzaicināts braukt pie [[lībieši]]em pierakstīt viņu folkloru 1956. gadā, stāstīja par direktora Kļaviņa demokrātisko attieksmi pret darbiniekiem.

== Darbs augstskolās ==
1971. gada jūlijā ar Latvijas PSR Kultūras ministra pavēli Dzintaru Kļaviņu pārcēla no Ventspils mūzikas skolas direktora amata uz [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas]] mācību un zinātniskā darba prorektora amatu. Līdz 1986. gadam paralēli prorektora darba pienākumiem Kļaviņš Mūzikas teorijas katedrā mācīja mūzikas formu, kā arī vadīja muzikoloģijas diplomdarbus, kuri pārsvarā bija par latviešu mūziku. Pasniedza arī mūzikas teoriju un vēsturi kultūrizglītības darba, teātra un horeogrāfijas nodaļu studentiem. Pēc muzikologa Nila Grīnfelda nāves Dzintaram Kļaviņam piedāvāja arī vispārējās mūzikas vēstures lektora darbu Mūzikas vēstures katedrā. Līdz 1990. gadam viņš turpināja lasīt lekcijas folkloristikas un teorijas kursos horeogrāfijas studentiem. Laika posmā no 1975. līdz 1993. gadam viņš vadīja 13 sudentu diplomdarbus.&lt;ref name=&quot;jvlma-lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jvlma.lv/latvian/page/1883.html|title=JVLMA.lv|website=www.jvlma.lv|access-date=2018-12-14}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Darbu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Dzintars Kļaviņš pārtrauca 1994. gada 16. maijā.

No 1994. līdz 1999. gadam Dzintars Kļaviņš vadīja Mūzikas fakultātes katedru [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolā]].

== Bolderājas Mūzikas un mākslas skola ==
1989. gadā Dzintars Kļaviņš kopā ar dzīvesbiedri Iru Kļaviņu [[Bolderāja]]s mikrorajonā bijušās PSRS karaspēka apmācību bāzes teritorijā izveidoja skolu, kurā bija apvienoti trīs mākslas žanri — mūzika, māksla un horeogrāfija.&lt;ref name=&quot;Kļaviņš&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/dzintars-klavins|title=Dzintars Kļaviņš|publisher=livones.net}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Rīgas pilsētas Kultūras pārvaldes Bolderājas mākslu skola darbu sāka 1989. gada 1. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bmms.lv/?q=lv/node/1|title=Skolas vēsture {{!}} bmms.lv|website=www.bmms.lv|access-date=2018-12-14|archive-date=2018-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20181121190054/http://bmms.lv/?q=lv/node/1}}&lt;/ref&gt; Kā atceras Ira Kļaviņa, Dzintars Kļaviņš bija tas, kurš neatlaidīgi gāja uz izpildkomitejām un sūtīja daudz vēstuļu [[Kurzemes priekšpilsēta]]s valdes priekšsēdētājam, skaidrojot, kāpēc šāda skola ir vajadzīga. Dzintars un Ira Kļaviņi bija pirmie, kuri Latvijā izveidoja apvienotu mūzikas un mākslas skolu. Skola sākotnējā variantā tomēr nevarēja ilgi pastāvēt, jo, kā norāda Ira Kļaviņa, valodnieki uzskatīja, ka nedrīkst nosaukumā lietot vārdu „mākslu”, pareizāk būtu “mūzikas un mākslu”, līdz ar to deja palika ārpus skolas programmas. Bolderājas mūzikas un mākslas skolas pirmā direktore bija Ira Kļaviņa, kopš 2016. gada skolu vada Artūrs Cingujevs. Dzintars Kļaviņš līdz 2000. gadam, kad devās pensijā, Bolderājas mūzikas un mākslas skolā mācīja teorētiskos priekšmetus.

== Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” ==
Dzintara Kļaviņa lielākā radošās dzīves daļa (35 gadi) bija veltīti lībiešu muzikālās kultūras saglabāšanai, ko viņš realizēja galvenokārt Rīgas lībiešu dziesmu ansamblī „Līvlist”,&lt;ref name=&quot;Līvlist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livones.net/lv/kultura/musdienu-kultura/?muzika|title=Livones.net - Mūzika|website=www.livones.net|access-date=2018-12-14|language=en|archive-date=2018-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181126031130/http://www.livones.net/lv/kultura/musdienu-kultura/?muzika}}&lt;/ref&gt; nodrošinot ansambli ar lībiešu dziesmu un deju mūziku, kā arī veicot lībiešu mūzikas popularizēšanu Latvijā un [[Somugru valodas|somugru valodās]] runājošās zemēs.
Lībiešu trešās atmodas virzītāja Emma Ernštreite atceras, kā 1971. gadā tika dibināts ansamblis. Pēc Rīgas lībiešu apzināšanas un mēģinājumu telpu noorganizēšanas “mēs (Emma Ernštreite, Paulīne Kļaviņa un Tamāra Vilsone) steidzāmies uz Konservatoriju pie Dzintara Kļaviņa, ar kuru es jau iepriekš biju runājusi. Pastāstīju viņam, ka nodibināts lībiešu ansamblis, ka mēs zinām, ka viņš ir vācis lībiešu dziesmas un lūdzām viņu uzņemties kora vadību. Kļaviņš mums teicās visādi palīdzēt, bet sakarā ar lielo darba un sabiedrisko slodzi pats kori un tamdēļ lūgs Dzidru Kļaviņu (1924—1986), lai viņa uzņemas kora vadību.”

Dzintara Kļaviņa veidotie muzikālie materiāli ietvēra tautas dziesmas, tautas dziesmu stilizējumus un autordziesmas. Viņš apkopoja un aranžēja vēl lībiešu vidē saglabājušās, kā arī muzikologu un etnogrāfu no teicējiem pierakstītās un audioierakstos Latvijā, Igaunijā un Somijā saglabātās melodijas. Ansambļa “Līvlist” repertuāram Dzintars Kļaviņš piedāvāja arī populāras [[Kurzeme]]s jūrmalas lībiešu dziedātās melodijas, nešķirojot, vai tās ir vietējās izcelsmes, vai aizgūtas. Vairākas populāras lībiešu dziesmu melodijas, kas bija ienākušas no citām tautām, tika dziedātas ar lībiešu vārdiem un faktiski ir kļuvušas par lībiešu tautasdziesmām, kā piemēram, &quot;Zvejnieka dziesma&quot;, &quot;Balta puķe, daiļa meita&quot;, &quot;Ceļinieka dziesma&quot; u.c.

Kļaviņš lībiešu muzikālā materiāla apstrādāšanai un rekonstruēšanai izmantoja etnomuzikoloģisko pieeju. Tomēr viņa kompozīcijām ir savs oriģināls rokraksts. Starp Kļaviņa sarakstītajām dziesmām ir &quot;Līvzeme&quot;, &quot;Jāņu vakars&quot; (1973), &quot;Ziemas laiku meti&quot;, &quot;Deja&quot;, &quot;Mūžīgā jūras balss&quot; (2003). Skarbā jūrmalnieka dzīve un traģiskais lībiešu tautas liktenis izskan dziesmās &quot;Ziema&quot;, &quot;Dziesmas, nedziestiet&quot;, &quot;Mantojums&quot; (1983). Īpaša dziesmu virtene ir par jūru, dabu un putniem — &quot;Dziesmas par putniem&quot; (1989), &quot;Jūrmalā dzimis&quot; (1995), &quot;Sveicināta, jūrasmāte&quot; (1995) u.c.
 
Tapuši arī apjomīgāki sacerējumi. 1973.—1974. gadā uzrakstīts &quot;Līvu triptihs&quot;. 1978.—1979. gadā pēc [[Jānis Princis (kultūras darbinieks)|Jāņa Prinča]] 19. gadsimta lībiešu kāzu apraksta Kļaviņš muzikāli izstrādāja teatralizētu uzvedumu &quot;Lībiešu kāzu spēle 19. gadsimtā&quot;, sastāvošu no 25 dziesmām, rotaļām un dejām. 1983.—1984. gadā Kļaviņš izveidoja svītu &quot;Ziemas laiku meti&quot;, tajā apkopojot tradicionālo ziemas svētku norises un tradīcijas [[Lībiešu krasts|lībiešu krastā]].&lt;ref name=&quot;Līvlist&quot; /&gt; Kopdarbā ar ērģelnieku Andri Vītoliņu un lībieti Valdu Šuvcāni tapa &quot;Lībiešu mesa&quot; (2003), pirmais tāda apjoma garīgais darbs lībiešu valodā, kuru 2003. gadā, Dzintara Kļaviņa 75. dzimšanas dienā,&lt;ref name=&quot;Kļaviņš&quot; /&gt; ansamblis „Līvlist” izpildīja Bolderājas baznīcā.

Dzintars Kļaviņš bija pirmais, kurš sistemātiski vāca, apstrādāja un apkopoja lībiešu muzikālo materiālu, sagatavojot to laikmetīgam izpildījumam. Lībiešu valodas un kultūras pētnieks un popularizētājs, Igaunijas un Latvijas kultūras sakaru pētnieks un popularizētājs Tenu Karma (1924—2014) Dzintara Kļaviņa veikumu lībiešu jomā salīdzina ar [[Johans Gotfrīds Herders|Johana Gotfrīda Herdera]] veikumu, jo Herders “pirms vairāk nekā 200 gadiem (vienu) lībiešu tautasdziesmu palaida Eiropas ceļos”, bet Dzintars Kļaviņš lībiešu dziesmas “palaidis pasaules ceļos” .

Kopš 1975. gada Dzintars Kļaviņš bija komponistu savienības biedrs. 1981. gadā Dzintaram Kļaviņam piešķirts [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka]] goda nosaukums.

Dzintars Kļaviņš miris 2007. gada 23. aprīlī, apglabāts [[Roja]]s kapsētā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Dzintars-Klavins|title=Dzintars Kļaviņš|publisher=Timenote|access-date={{dat|2021|11|18||bez}}|archive-date={{dat|2021|11|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211118191046/https://timenote.info/lv/Dzintars-Klavins}}&lt;/ref&gt;

== Literatūra un citi avoti ==

=== Intervijas ===
* Bumbiere Aija (2013), Ventspilī
* Bendorfs Vilis (2013), Rīgā
* Mažāne Rasma (2013), Rīgā
* Salmiņa Vaida (2013), Ventspilī
* Tenne Kārlis (2013), Ventspilī
* Kļaviņa Ira (2014), Rīgā

=== Literatūra ===
* Erenštreite, Emma. Dažas piezīmes par lībiešu etnogrāfisko ansambļu “Līvlist” un “Kāndla” nodibināšanu. ''Lībiešu gadagrāmata'' 1997. Lībiešu krasts, 18. — 25. lpp.
* Karma, Tenu. Piemineklis celts no dziesmām. ''Līvli'', 1993., Nr. 5 (10)
* Raipulis, Jēkabs. Esmu asimilējies lībietis. Atzīmējot Dzintara Kļaviņa 80. dzimšanas dienu. ''Līvli''. 2008., Nr. 2(75), 7.—8. lpp.
* Šuvcāne, Valda. Muzikologam Dzintaram Kļaviņam — 75. ''Lībiešu gadagrāmata 2003''. R., Lībiešu krasts, 149.-153. lpp.
* Šuvcāne, Valda. Komponistam un muzikologam Dzintaram Kļaviņam mūžībā aizejot. ''Lībiešu gadagrāmata 2007''. R., Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. 167.- 168. lpp.
* Grauzdiņa I. un Grāvītis O. ''Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas nodaļas absolventi 1952 —1994'', 1994
* Ete Zigurds Ventspils Strādnieku kluba lībiešu un ventiņu dziesmu un deju ansamblis (1955—1960). Bakalaura darbs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2015.&lt;ref name=&quot;jvlma-lv&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bmms.lv/?q=lv/node/1 Bolderājas Mūzikas un mākslas skola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181121190054/http://bmms.lv/?q=lv/node/1 |date={{dat|2018|11|21||bez}} }}
* [http://folklora.lt/kopas/livlist/ Līvlist] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211118192226/http://folklora.lt/kopas/livlist/ |date={{dat|2021|11|18||bez}} }} folklora.lt
* [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/atspere/apbrinojamais-ideju-generators-dzintars-klavins.a103961/ Apbrīnojamais ideju ģenerators Dzintars Kļaviņš] klasika.lsm.lv

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kļaviņš, Dzintars}}
[[Kategorija:1928. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2007. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Lībiešu kultūra]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēji]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]]</text>
      <sha1>gr6gyjq7b3ayuahdju30szf68wo7czu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sasalšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415041</id>
    <revision>
      <id>4510438</id>
      <parentid>4383359</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:50:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4510438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11611" sha1="mv52uxcpsm3d3tkezizotvv9zkvzzj2" xml:space="preserve">
'''Sasalšana''' ir [[fāžu pāreja]], kad [[matērija]] maina savu [[Agregātstāvoklis|agregātstāvokli]] no [[Šķidrums|šķidras]] uz [[Cieta viela|cietu]], ja tās [[temperatūra]] pazeminās zem sasalšanas punkta. Savukārt, '''sacietēšana''' ir līdzīgs process, kurā šķidrums pārvēršas par cietu, nepazeminot temperatūru, bet palielinot to ietekmējošo spiedienu. Neskatoties uz tehnisko iedalījumu, šie divi procesi ir ļoti līdzīgi un abi termini bieži vien tiek lietoti kā sinonīmi.

Lielākajai daļai vielu kušanas punkts ([[kušanas temperatūra]]) un sasalšanas punkts (sasalšanas temperatūra) ir vienāds (viena un tā pati temperatūra), tomēr dažiem materiāliem piemīt atšķirīga pārejas temperatūra no cietas uz šķidru vielu. Piemēram, [[agars]] parāda [[histerēze|histerēzi]] tā [[Kušanas temperatūra|kušanas]] un sasalšanas punktā. Tas kūst pie 85&amp;#x20;°C un sacietē no 32&amp;#x20;°C līdz 40&amp;#x20;°C.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sciencebuddies.org/science-fair-projects/project_ideas/MicroBio_Agar.shtml|title=All About Agar|publisher=Sciencebuddies.org|access-date=2011-04-27|date=}}&lt;/ref&gt;

== Kristalizācija ==
Lielākā daļa šķidrumi sasalst [[Kristalizācija|kristalizācijas]] ceļā, veidojot [[Kristāls|kristālisku]] cietu vielu no viendabīga šķidruma. Kristalizācija ir pirmā veida termodinamiskā fāžu pāreja, respektīvi, kamēr cieta viela un šķidrums spēj pastāvēt vienlaicīgi, tikmēr temperatūra visā sistēmā ir ļoti līdzīga [[Kušanas temperatūra|kušanas punkta temperatūrai]], dēļ tā, ka gaisam piemīt zema siltuma atdeve (gaiss ir slikts siltuma vadītājs).

== Pārdzesēšana ==
[[File:SuperCool_2009-01-02.ogv|thumb|Strauja ledus kristālu veidošanās pārdzesētā ūdenī (saldētavas eksperiments mājas apstākļos)]]
Neskatoties uz [[Otrais termodinamikas likums|otro termodinamikas likumu]], tīru šķidrumu kristalizācija parasti sākas pie zemākas temperatūras nekā [[Kušanas temperatūra|kušanas punkts]], saistībā ar augstu viendabīgas nukleācijas [[Aktivācijas enerģija|aktivācijas enerģiju]]. Kodola rašanās ietver saskares veidošanos jaunās pārejas fāzes ietvaros. Lai izveidotu šo saskari, balstoties uz katras fāzes virsmas enerģiju, daļa enerģijas tiek patērēta. Ja hipotētiskais kodols ir pārāk mazs, tad [[enerģija]], ko tas izdalītu nebūtu pietiekama, lai radītu tā virsmu, un nukleācijas process neturpinātos. Sasalšana nesākas, kamēr temperatūra nav pietiekami zema, lai nodrošinātu pietiekami daudz enerģijas, lai veidotu stabilu kodolu. Dēļ neregularitātēm (piemaisījumi, pirms tam izveidojušies cieti kristāli) uz virsmas, var rasties neviendabīga nukleācija, t.i. iepriekšējās saskarnes daļējas iznīcināšanas dēļ daļa enerģijas ir atbrīvota, paaugstinot pārdzesēšanas punktu, kas gandrīz vai vienāds ar kušanas temperatūru. Kušanas temperatūra [[Ūdens|ūdenim]] pie [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] ir ļoti tuvu 0&amp;#x20;°C (273.15&amp;#x20;[[Kelvins|K]]), toties nukleācijas vielu mijiedarbībā, sasalšanas temperatūra ūdenim ir tuvu kušanas temperatūrai, bet, ja ūdens nav mijiedarbībā ar nukleācijas vielām, tas var atdzist līdz &amp;#x2212;40&amp;#x20;°C (&amp;#x2212;40&amp;#x20;°F, 233&amp;#x20;K) pirms sasalšanas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|doi=10.1098/rstb.2002.1082|author=Lundheim R.|title=Physiological and ecological significance of biological ice nucleators|journal=[[Philosophical Transactions of the Royal Society B]]|volume=357|issue=1423|year=2002|pages=937–943|url=|pmid=12171657|pmc=1693005}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|doi=10.1098/rsta.2002.1141|author=Franks F.|title=Nucleation of ice and its management in ecosystems|journal=[[Philosophical Transactions of the Royal Society A]]|volume=361|issue=1804|year=2003|pages=557–574|url=http://rsta.royalsocietypublishing.org/content/361/1804/557.long|pmid=12662454|access-date={{dat|2018|12|16||bez}}|archive-date={{dat|2016|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160128212910/http://rsta.royalsocietypublishing.org/content/361/1804/557.long}}&lt;/ref&gt; Augsta spiediena ietekmē (2000 [[Atmosfēra (mērvienība)|atmosfēras]]) ūdens pārdzesēsies līdz &amp;#x2212;70&amp;#x20;°C (203&amp;#x20;K) pirms sasalšanas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Homogeneous nucleation of supercooled water: Results from a new equation of state|author=Jeffery|journal=Journal of Geophysical Research|volume=102|issue=D21|pages=25269–25280|year=November 1997|doi=10.1029/97JD02243}}&lt;/ref&gt;

== Eksotermija ==
Sasalšana gandrīz vienmēr ir eksotermisks process, tas nozīmē, ka, šķidrumam pārvēršoties par cietu vielu, izdalās [[siltums]]. Tā kā vielas temperatūra sasalšanas procesā nepieaug (izņemot gadījumu, kad viela ir bijusi pārdzesēta), šī parādība bieži vien tiek uztverta pretrunīgi. Tas skaidrojams tā, ka siltums tiek nepārtraukti atdots no sasalstošā šķidruma, citādi sasalšanas process apstāsies. Enerģija, kas izdalās pēc sasaldēšanas ir latentais siltums, šī parādība ir pazīstama kā saplūšanas [[entalpija]]. Šī enerģija ir vienāda ar enerģiju, kas nepieciešama, lai [[Kušana|izkausētu]] tieši tādu pašu daudzumu cietas vielas.

Zemas temperatūras [[hēlijs]] ir vienīgais zināmais izņēmums vispārējām noteikumam.&lt;ref&gt;{{Atsauce|last=Atkins|first=Peter|title=Chemical Principles: The Quest for Insight|year=2008|last2=Jones|first2=Loretta|page=236|edition=4th|publisher=W. H. Freeman and Company|isbn=0-7167-7355-4}}&lt;/ref&gt; [[Hēlijs-3|Hēlijam-3]] piemīt negatīva saplūšanas entalpija temperatūrā zem -272,85 °C (0,3 K). Hēlijam-4 arī ir ļoti nedaudz negatīva saplūšanas entalpija zem -272,35 °C (0,8 K). Tas nozīmē, ka pie attiecīga, nemainīga spiediena, ir jāpievada siltums, lai sasaldētu šīs vielas.&lt;ref&gt;{{Atsauce|last=Ott|first=J. Bevan|title=Chemical Thermodynamics: Advanced Applications|year=2000|last2=Boerio-Goates|first2=Juliana|pages=92–93|publisher=Academic Press|isbn=0-12-530985-6}}&lt;/ref&gt;

== Vitrifikācija ==
Daži materiāli, piemēram, [[stikls]] un [[glicerīns]], var sacietēt bez [[Kristalizācija|kristalizācijas]]; tos sauc par amorfajām cietvielām. Amorfiem materiāliem, kā arī dažiem [[Polimēri|polimēriem]], nav sasalšanas punkta, jo tiem nav straujas fāžu pārejas jebkādā temperatūrā. Tā vietā, ir pakāpeniskas izmaiņas to [[Viskoelastība|viskoelastīgajās]] īpašībās konkrētu temperatūru diapazonā. Šādiem materiāliem ir raksturīga stikla-šķidruma pāreja, kas notiek stikla-šķidruma pārejas temperatūrā, kas var būt aptuveni definēta kā &quot;ceļgala&quot; punkts materiāla blīvuma pret temperatūru grafikā. Tā kā vitrifikācija ir nelīdzsvarots process, tas nav uzskatāms par sasalšanu, jo sasalšana pieprasa līdzsvaru starp kristālisku fāzi un šķidru fāzi.

== Izplešanās ==
Parasti sasalstot šķidru vielu [[tilpums]] samazinās. Tomēr ir dažas vielas, piemēram, [[ūdens]] un [[bismuts]], kas sasalstot izplešas.

== Dzīvu organismu sasalšana ==
Daudzi dzīvie organismi spēj izturēt ilgstošu laiku zem ūdens sasalšanas temperatūras. Lielākā daļa dzīvo organismu uzkrāj vielas, kas nodrošina aukstumaizsardzību, piemēram, nesasalstošās [[olbaltumvielas]], poliolus un glikozi, lai aizsargātu sevi pret sala bojājumiem, ko izraisa asi [[ledus]] kristāli. Sasalšana izraisa bojājumus epitēlijā un padara barības vielas augu apakšējos audu slāņos pieejamas baktērijām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|author=Zachariassen KE, Kristiansen E|title=Ice nucleation and antinucleation in nature|journal=Cryobiology|volume=41|issue=4|year=2000|pages=257–279|pmid=11222024|last2=Kristiansen}}&lt;/ref&gt;

=== Baktērijas ===
Trīs baktēriju sugas, ''Carnobacterium pleistocenium'', ''Chryseobacterium greenlandensis'' un ''Herminiimonas glaciei'', ir atdzīvinātas pēc tūkstošiem gadu ilgas iesalšanas ledū.

=== Augi ===
Daudzi augi ir izturīgi pret aukstumu, tie spēj izdzīvot temperatūrā zem 0&amp;#x20;°C nedēļām un mēnešiem.

=== Dzīvnieki ===
Tārps ''Haemonchus contortus'' var izdzīvot 44 nedēļas iesaldēts [[Šķidrais slāpeklis|šķidrā slāpekļa]] temperatūrā. Citi tārpi, kas spēj izdzīvot temperatūrā, kas zemāka par 0&amp;#x20;°C, ir ''Trichostrongylus colubriformis'' un ''Panagrolaimus davidi''. Daudzu sugu rāpuļi un abinieki pārdzīvo sasalšanu. Dzīvības izdzīvošanu aukstās temperatūrās pēta [[kriobioloģija]].

Cilvēka [[Gameta|dzimumšūnas]] un 2-, 4- un 8-šūnu [[Embrijs|embriji]] var pārdzīvot sasalšanu un ir dzīvotspējīgi līdz pat 10 gadiem. Dzimumšūnu uzglabāšanas process ir pazīstams kā aukstumuzglabāšana.

Eksperimentāli mēģinājumi iesaldēt cilvēku, lai vēlāk atdzīvinātu, ir zināmi kā [[krionika]].

== Pārtikas uzglabāšana ==
Sasaldēšana ir plaši pielietota pārtikas uzglabāšanas metode, kas palēnina gan pārtikas sabojāšanos, gan [[Mikroorganisms|mikroorganismu]] augšanu. Neskaitot zemo temperatūru ietekmi uz reakcijas ātrumu, saldēšana padara ūdeni mazāk pieejamu [[Baktērijas|baktēriju]] augšanai.

== Skatīt arī ==
* [[Kušanas temperatūra]]
* [[Fāžu stāvokļa diagramma]]

{| class=&quot;wikitable&quot; id=&quot;140&quot; style=&quot;background:transparent; border:none; text-align:center;&quot;
|+ id=&quot;141&quot; | [[Fāžu pāreja|Fāžu pārejas]] vielās
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; id=&quot;146&quot; style=&quot;padding:0px;&quot; |[[File:Four_Fundamental_States_of_Matter.png|109x109px|basic]]
! colspan=&quot;4&quot; id=&quot;147&quot; |Uz
|- id=&quot;149&quot;
! id=&quot;150&quot; |[[Cieta viela|Ciets]]
! id=&quot;153&quot; |[[Šķidrums|Šķidrs]]
! id=&quot;156&quot; |[[Gāze]]
! id=&quot;159&quot; |[[Plazma]]
|- id=&quot;162&quot;
! rowspan=&quot;4&quot; id=&quot;163&quot; |No
! id=&quot;165&quot; |Ciets
| class=&quot;table-na&quot; data-sort-value=&quot;&quot; id=&quot;167&quot; style=&quot;background: #ececec; color: #2C2C2C; vertical-align: middle; font-size: smaller; text-align: center;&quot; |
| id=&quot;168&quot; |[[Kušana]]
| id=&quot;171&quot; |[[Sublimācija (fizika)|Sublimācija]]
| class=&quot;table-na&quot; data-sort-value=&quot;&quot; id=&quot;174&quot; style=&quot;background: #ececec; color: #2C2C2C; vertical-align: middle; font-size: smaller; text-align: center;&quot; |
|- id=&quot;175&quot;
! id=&quot;176&quot; |Šķidrs
| id=&quot;178&quot; |[[Sacietēšana]]
| class=&quot;table-na&quot; data-sort-value=&quot;&quot; id=&quot;181&quot; style=&quot;background: #ececec; color: #2C2C2C; vertical-align: middle; font-size: smaller; text-align: center;&quot; |
| id=&quot;182&quot; |[[Iztvaikošana]]
| class=&quot;table-na&quot; data-sort-value=&quot;&quot; id=&quot;185&quot; style=&quot;background: #ececec; color: #2C2C2C; vertical-align: middle; font-size: smaller; text-align: center;&quot; |
|- id=&quot;186&quot;
! id=&quot;187&quot; |Gāze
| id=&quot;189&quot; |[[Desublimācija]]
| id=&quot;192&quot; |[[Kondensēšanās|Kondensācija]]
| class=&quot;table-na&quot; data-sort-value=&quot;&quot; id=&quot;195&quot; style=&quot;background: #ececec; color: #2C2C2C; vertical-align: middle; font-size: smaller; text-align: center;&quot; |
| id=&quot;196&quot; |[[Ionization|Jonizācija]]
|- id=&quot;199&quot;
! id=&quot;200&quot; |Plazma
| class=&quot;table-na&quot; data-sort-value=&quot;&quot; id=&quot;202&quot; style=&quot;background: #ececec; color: #2C2C2C; vertical-align: middle; font-size: smaller; text-align: center;&quot; |
| class=&quot;table-na&quot; data-sort-value=&quot;&quot; id=&quot;203&quot; style=&quot;background: #ececec; color: #2C2C2C; vertical-align: middle; font-size: smaller; text-align: center;&quot; |
| id=&quot;204&quot; |[[Plazmas rekombinācija|Rekombinācija]]
| class=&quot;table-na&quot; data-sort-value=&quot;&quot; id=&quot;207&quot; style=&quot;background: #ececec; color: #2C2C2C; vertical-align: middle; font-size: smaller; text-align: center;&quot; |
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Siltumtehnika]]
[[Kategorija:Molekulārfizika]]
[[Kategorija:Fāžu pārejas]]</text>
      <sha1>mv52uxcpsm3d3tkezizotvv9zkvzzj2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4510448</id>
      <parentid>4509940</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:01:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4510448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16953" sha1="btc2cziplugskfv8b7sgxoc9vbva3vf" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|08|20||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200188}}]
| {{formatnum:1716}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13726}}]
| 2009-02-13
| 2026-08-20
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174825}}]
| {{formatnum:10549}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8060}}]
| 2007-12-03
| 2026-08-20
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122919}}]
| {{formatnum:822}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114965}}]
| {{formatnum:8808}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9915}}]
| 2007-11-24
| 2026-08-20
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114660}}]
| {{formatnum:10006}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1925}}]
| 2009-10-02
| 2026-08-20
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:88734}}]
| {{formatnum:7599}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6734}}]
| 2005-10-30
| 2026-08-20
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72188}}]
| {{formatnum:9481}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2171}}]
| 2009-05-24
| 2026-08-19
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68903}}]
| {{formatnum:1749}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3274}}]
| 2005-07-26
| 2026-08-20
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}]
| {{formatnum:702}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-08-19
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52547}}]
| {{formatnum:6854}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6576}}]
| 2018-06-22
| 2026-08-19
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49415}}]
| {{formatnum:5192}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:392}}]
| 2007-01-07
| 2026-08-20
|-
| 12.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49226}}]
| {{formatnum:1456}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3542}}]
| 2006-05-03
| 2026-08-19
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:48339}}]
| {{formatnum:4128}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3006}}]
| 2007-04-26
| 2026-08-20
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44990}}]
| {{formatnum:6328}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1617}}]
| 2015-03-11
| 2026-08-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42315}}]
| {{formatnum:1651}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-08-18
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39094}}]
| {{formatnum:4591}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}]
| 2013-03-30
| 2026-08-20
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:2}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32299}}]
| {{formatnum:3984}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:660}}]
| 2020-05-10
| 2026-08-19
|-
| 20.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:30692}}]
| {{formatnum:8346}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4741}}]
| 2023-01-18
| 2026-08-19
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29756}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26884}}]
| {{formatnum:4635}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:925}}]
| 2015-08-30
| 2026-08-20
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23793}}]
| {{formatnum:16}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-07-25
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23731}}]
| {{formatnum:39}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1938}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-10
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1391}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15939}}]
| {{formatnum:1330}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-08-18
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15289}}]
| {{formatnum:3210}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1387}}]
| 2014-07-27
| 2026-08-20
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}]
| {{formatnum:2416}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-31
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14482}}]
| {{formatnum:516}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-08-12
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14229}}]
| {{formatnum:645}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-08-16
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13406}}]
| {{formatnum:914}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-08-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10937}}]
| {{formatnum:1751}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:419}}]
| 2021-07-27
| 2026-08-12
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10629}}]
| {{formatnum:269}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-08-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10161}}]
| {{formatnum:310}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}]
| 2012-05-17
| 2026-08-16
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9583}}]
| {{formatnum:216}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:180}}]
| 2013-03-14
| 2026-08-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:21}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}]
| {{formatnum:228}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-08-17
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6531}}]
| {{formatnum:612}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-08-17
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5607}}]
| {{formatnum:98}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-08-10
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:9}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:120}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-07-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5006}}]
| {{formatnum:153}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}]
| 2013-04-16
| 2026-08-12
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>btc2cziplugskfv8b7sgxoc9vbva3vf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svētes iela (Jelgava)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426657</id>
    <revision>
      <id>4510349</id>
      <parentid>4410383</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T14:49:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4510349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4566" sha1="t8jlbfh4ns89h64oxjtkoo47h8umw8m" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jelgavā|Svētes iela|Svētes iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Svētes iela
|attēls           = Jelgava - panoramio (4).jpg
|attēla paraksts  = Pie Svētes ielas 33-35 nama
|pilsēta lokatīvā = [[Jelgava|Jelgavā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 14
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 200
|pilsēta          = {{Jelgava}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = 
|ielas garums     = 
|atklāta          = 17. gadsimtā
|vēst nosaukumi   = J. Bisenieka iela,&lt;/br&gt; J. Gagarina iela
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[Asfaltbetons]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}
'''Svētes iela''' ir [[Jelgava]]s iela, kas sākas pie [[Jelgavas autoosta]]s, ved paralēli Lielajai ielai un beidzas krustojumā ar [[Sakņudārza iela (Jelgava)|Sakņudārza ielu]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ielas [[kauja par Jelgavu (1944)|apbūve tika iznīcināta]], mūsdienās to veido gandrīz vienīgi [[Latvijas PSR]] celtas ēkas, izņemot 1900. gadā celtās [[Jelgavas Reālskola]]s (no 1936. gada [[Jelgavas Skolotāju institūts|Jelgavas Valsts Skolotāju institūta]]) ēku Svētes ielā 18, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

== Ievērojamas celtnes ==
* Bijusī [[Jelgavas Reālskola]]s ēka Svētes ielā 18, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. (Celta 1900.g.)
* 7. dienas adventistu draudzes lūgšanu nams Svētes ielā 25. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. (Celts 1934.g. Pārbūvēts 1955.g.)  
[[Attēls:Jelgava, Svētes iela 18.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte|Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte]], Svētes iela 18.]]

&lt;gallery&gt;
Svētes Street in Jelgava.JPG|Latvijas PSR laika celtnes
Svētes Street in Jelgava (view from Sakņudārza Street).JPG|Nobeigums pie Sakņudārza ielas
&lt;/gallery&gt;

== Ielu savienojumi ==
Svētes iela ir savienota ar šādām ielām:

* [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta iela]]
* [[Mātera iela (Jelgava)|Mātera iela]]
* [[Pētera iela (Jelgava)|Pētera iela]]
* [[Pulkveža Oskara Kalpaka iela]]
* [[Jāņa Asara iela (Jelgava)|Jāņa Asara iela]]
* [[Sakņudārza iela (Jelgava)|Sakņudārza iela]]

== Vēsture ==
[[Attēls:Svētes iela 1917. gadā un pēc Mazā ceļa atdalīšanas (oranži iekrāsota).jpg|thumb|330px|Svētes iela (''Schwethöfsche Strasse'') 1917. gadā un pēc Mazā ceļa atdalīšanas (oranži iekrāsota).]]
Svētes iela ({{val|de|Schwethöfsche Straße}}) atrodama jau 17. gadsimta Jelgavas kartēs. Tā veda no Pasta ielas līdz Pāvilai ielai, bet aiz pilsētas nocietinājumu Mazajiem vārtiem sākās Mazais ceļš uz [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[hercogs Pēteris|Pētera]] 1774. gadā būvēto vasaras rezidenci [[Svētes muiža|Svētes muižā]] ({{val|de|Groß-Swehthof}}), vēlāk uz kazarmām Dambja ielā. 1900. gadā uzcēla jauno [[Jelgavas reālskola]]s ēku Svētes ielā 18, 1936. gadā tajā sāka darboties [[Jelgavas Skolotāju institūts|Jelgavas Valsts Skolotāju institūts]]. Ielas pretējā pusē atradās Evaņģēliskās jauniešu savienības ēka (arhitekts [[Pauls Eplē]]).

1929. gadā to [[Jānis Bisenieks|Jāņa Bisenieka]] piemiņai pārdēvēja par J. Bisenieka ielu.
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 27. augustā tā atguva Svētes ielas nosaukumu, bet 1964. gada 8. janvārī ielu pārdēvēja par J. Gagarina ielu.

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s periodā 1990. gada 26. aprīlī tā atguva Svētes ielas nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://jelgavas-ielas.lv/iela/svetes-iela/ Jelgavas ielas]&lt;/ref&gt;

=== Seni attēli ===
&lt;gallery&gt;
Svētes iela Jelgavā pēc 1900. gada.jpg|Svētes iela Jelgavā (pēc 1900. gada)
Evaņģēliskās jauniešu savienības ēka Jelgavā.jpg|Evaņģēliskās jauniešu savienības ēka Svētes ielā 25 
Sagrautā Evaņģēliskās jauniešu savienības ēka Jelgavā 1919.jpg|Pirmā pasaules kara laikā sagrautā Evaņģēliskās jauniešu savienības ēka
Jelgavas reālskola 1900 - 1919.jpg|Jelgavas reālskolas ēka (1900—1919) Svētes ielā 18
Jelgavas Skolotāju institūts 1936.jpg|Jelgavas Skolotāju institūta (bijušās reālskolas) ēka 1936. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jelgava-aizmetnis}}
{{coord|56|38|57|N|23|43|7|E|display=title|type:landmark}}
{{Jelgavas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Jelgavā]]</text>
      <sha1>t8jlbfh4ns89h64oxjtkoo47h8umw8m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Betsafe Latvija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429461</id>
    <revision>
      <id>4510399</id>
      <parentid>4287853</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:56:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sponsorēšana */</comment>
      <origin>4510399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8328" sha1="pka8o3exhd36ws1h3j8w1dfm22avjcd" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = Betsafe Latvija
| location = Malta
| website = {{URL|https://www.betsafe.lv/lv}}
| products = sporta totalizators, interneta kazino, pokera istaba
| industry = interneta azartspēles
| logo = [[Attēls:Betsafe-logo.png|200px]]
| parent = ''Betsson AB''
| foundation = {{dat|2006}}
}}
'''''Betsafe''''' ir [[Interneta azartspēles|interneta azartspēļu]] vietne, kurā ir pieejams sporta [[totalizators]], interneta [[kazino]] un [[Pokers|pokera]] istaba. ''Betsafe'' pieder publiskai [[akciju sabiedrība]]i ''Betsson AB'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betssongroup.com/what-we-do/|title=Betsson|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; kuras akcijas tiek kotētas [[Nasdaq Stockholm|Stokholmas fondu biržā]]. ''Betsafe'' ir azartspēļu licences [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Malta|Maltā]].

== ''Betsafe'' Latvija ==
''Betsafe'' Latvijas vietne pieder ''[[Betsson AB]]'' meitas kompānijai ''Latsson Licensing'' SIA.

2017. gada 2. maijā sporta likmju portāls ''Triobet'' iepazīstināja ar starptautiski pazīstamo ''Betsafe'' zīmolu, kas ir ''Betsson'' grupas licencēts pārstāvis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. ''Betsafe'' ir vienīgā licencētā internacionālā azartspēļu vietne Baltijā.{{nepieciešama atsauce}}

== Vēsture ==
''Betsafe'' zīmols&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betssonab.com/index.php/en/history|title=Betsson|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; radīts 2006. gadā, kad [[Norvēģija|Norvēģijā]], satiekoties totalizatora un sporta entuziastiem, tika izveidots strauji augošs uzņēmums azartspēļu uzņēmumiem. Sākotnēji kompānijai bija biroji Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā un Maltā.

2011. gadā, kad ''Betsafe'' strādāja 130 darbinieku un tika apkalpoti klienti vairāk kā 100 pasaules valstīs, ''Betsafe'' savā īpašumā pārpirka viens no [[Ziemeļeiropa]]s lielākajiem azartspēļu uzņēmumiem ''Betsson AB''.

== Sponsorēšana ==
Pašlaik sportā ārpus Latvijas robežām tiek atbalstīts [[Formula 1|F1]] braucējs, soms [[Kimi Reikenens]] un ''[[Alfa Romeo]]'' komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/live-pieredze/musu-vestnieki/betsafe-zimols-klust-par-kimi-raikonena-un-alfa-ro/|title=Betsafe zīmols kļūst par Kimi Raikonena un Alfa Romeo Racing oficiālo sporta un derību partneri|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190527143441/https://www.betsafesports.com/lv/blogs/live-pieredze/musu-vestnieki/betsafe-zimols-klust-par-kimi-raikonena-un-alfa-ro/}}&lt;/ref&gt;

Tāpat [[autosports|autosportā]] atbalsta arī igauņu autosportistu, [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] rallija braucēju [[Ots Tenaks|Otu Tenaku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkl.lt/|title=Betsafe LKL|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Lietuvas basketbolā Betsafe bija četru [[Lietuvos krepšinio lyga|Lietuvos krepšinio lygas]] komandu ar zīmolu Betsafe-LKL titulsponsors, kā arī sponsorēja [[Lietuvas Basketbola federāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/naujienos/sportas/10/2256560/lazybu-reklamos-draudimo-matematika-kas-netektu-milijonu|title=Lažybų reklamos draudimo matematika – kas netektų milijonų?|last=Cubera|first=Paulius|website=lrt.lt|access-date=2026-08-20|date=2024-04-23|language=lt}}&lt;/ref&gt; Līgums ar līgu tika pagarināts vēl uz trim gadiem 2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeangaming.eu/portal/latest-news/2022/10/06/122368/betsafe-lkl-extends-sponsorship-deal-with-betsafe/|title=Betsafe-LKL Extends Sponsorship Deal with Betsafe - European Gaming Industry News|access-date=2026-08-20|date=2022-10-06|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Sponsorēšana tika nodota tās mātesuzņēmumam [[Betsson]] 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lkl.lt/straipsniai/8418/pristatytas-naujasis-lkl-kuria-remia-betsson-sezonas|title=Pristatytas naujasis LKL, kurią remia Betsson, sezonas - LKL.LT|website=lkl.lt|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt; [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas sieviešu basketbola līga]] arī saņem Betsafe sponsorējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrytas.lt/sportas/krepsinis/2023/01/10/news/baltijos-moteru-krepsinio-lyga-peremusi-lkf-surado-jai-remeja-25757406|title=Baltijos moterų krepšinio lygą perėmusi LKF surado jai rėmėją|website=www.lrytas.lt|access-date=2026-08-20|language=lt}}&lt;/ref&gt; Arī [[BK Liepāja]] Latvijas Basketbola līgā saņēma sponsorējumu no Betsafe 2017. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-triobet-partop-par-betsafe-liepaja/|title=&amp;quot;Liepāja&amp;quot;/&amp;quot;Triobet&amp;quot; pārtop par &amp;quot;Betsafe&amp;quot;/&amp;quot;Liepāja&amp;quot;|website=irliepaja.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/betsafeliepaja-jaunaja-sezona-palausies-uz-jaunajiem-latvijas-basketbolistiem.a246841/|title=«Betsafe/Liepāja» jaunajā sezonā paļausies uz jaunajiem Latvijas basketbolistiem|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Latvijā tiek atbalstīti pludmales volejbolisti [[Aleksandrs Samoilovs]] un [[Jānis Šmēdiņš]], cīņu sportists [[Zaurs Džavadovs|Zaurs Dāvadovs]], basketbola klubs “Jūrmala/Betsafe”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/lv/participating-teams/4949/jurmala-betsafe|title=Jūrmala / Betsafe|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; un florbola klubs “Betsafe Ulbroka”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.floorball.lv/lv/2017/chempionats/vv/komanda/26-betsafe-ulbroka|title=Betsafe Ulbroka|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

''Betsafe'' globālajā tirgū atbalstījis gan komandas (''[[Manchester City F.C.]]'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mancitynews.com/man-city-betting-partner-review-betsafe/|title=Man City Betting Partner Review – Betsafe {{!}} Man City News|website=mancitynews.com|access-date=2024-07-15|date=2018-09-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportspromedia.com/news/manchester_city_gamble_on_no_bullshit_signing/|title=Manchester City partner with Betsafe|last=Long|first=Michael|website=SportsPro|access-date=2024-07-15|date=2015-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaskazinoonline.com/|title=Manchester City announce signing of betting partner Betsafe|last=Bell|first=Alex|website=Manchester Evening News|access-date=2024-07-15|date=2015-10-15}}&lt;/ref&gt; un pasākumus (''Gumball 3000'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pitpass.com/63880/Gumball-3000|title=Gumball 3000|website=Pitpass|access-date=2024-07-15|date=2019-02-12}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā Konors Makgregors kļuva par oficiālo ''Betsafe'' [[Vēstnieks|vēstnieku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportspromedia.com/news/conor-mcgregor-becomes-official-ambassador-for-betsafe/|title=Conor McGregor becomes official ambassador for Betsafe|last=Dudley|first=George|website=SportsPro|access-date=2024-07-15|date=2017-08-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar līguma noteikumiem sadarbība ar Makgregoru ilga 18 mēnešus ES teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportindustry.biz/news-categories/news/betsafe-signs-mcgregor-ahead-mayweather-fight/|title=Betsafe signs McGregor ahead of Mayweather fight|last=|website=Sport Industry Group|access-date=2024-07-15|date=2017-08-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Licence ==
''Betsafe'' darbību [[Latvija|Latvijā]] uzrauga un licencē [[Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspeles/azartspelu-licences|title=Azartzpēļu licence|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|05|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190513102557/https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspeles/azartspelu-licences}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
[https://www.betsafe.lv/lv ''Betsafe'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181102185834/https://www.betsafe.lv/lv |date={{dat|2018|11|02||bez}} }}

[[Kategorija:Azartspēles Latvijā]]</text>
      <sha1>pka8o3exhd36ws1h3j8w1dfm22avjcd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510414</id>
      <parentid>4510399</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:26:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8762" sha1="5jolz991uxoam3zkvtnffh6bxce8nyb" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = Betsafe Latvija
| location = Malta
| website = {{URL|https://www.betsafe.lv/lv}}
| products = sporta totalizators, interneta kazino, pokera istaba
| industry = interneta azartspēles
| logo = [[Attēls:Betsafe-logo.png|200px]]
| parent = ''Betsson AB''
| foundation = {{dat|2006}}
}}
'''''Betsafe''''' ir [[Interneta azartspēles|interneta azartspēļu]] vietne, kurā ir pieejams sporta [[totalizators]], interneta [[kazino]] un [[Pokers|pokera]] istaba. ''Betsafe'' pieder publiskai [[akciju sabiedrība]]i ''Betsson AB'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betssongroup.com/what-we-do/|title=Betsson|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; kuras akcijas tiek kotētas [[Nasdaq Stockholm|Stokholmas fondu biržā]]. ''Betsafe'' ir azartspēļu licences [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Malta|Maltā]].

== ''Betsafe'' Latvija ==
''Betsafe'' Latvijas vietne pieder ''[[Betsson AB]]'' meitas kompānijai ''Latsson Licensing'' SIA.

2017. gada 2. maijā sporta likmju portāls ''Triobet'' iepazīstināja ar starptautiski pazīstamo ''Betsafe'' zīmolu, kas ir ''Betsson'' grupas licencēts pārstāvis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. ''Betsafe'' ir vienīgā licencētā internacionālā azartspēļu vietne Baltijā.{{nepieciešama atsauce}}

== Vēsture ==
''Betsafe'' zīmols&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betssonab.com/index.php/en/history|title=Betsson|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; radīts 2006. gadā, kad [[Norvēģija|Norvēģijā]], satiekoties totalizatora un sporta entuziastiem, tika izveidots strauji augošs uzņēmums azartspēļu uzņēmumiem. Sākotnēji kompānijai bija biroji Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā un Maltā.

2011. gadā, kad ''Betsafe'' strādāja 130 darbinieku un tika apkalpoti klienti vairāk kā 100 pasaules valstīs, ''Betsafe'' savā īpašumā pārpirka viens no [[Ziemeļeiropa]]s lielākajiem azartspēļu uzņēmumiem ''Betsson AB''.

== Sponsorēšana ==
Pašlaik sportā ārpus Latvijas robežām tiek atbalstīts [[Formula 1|F1]] braucējs, soms [[Kimi Reikenens]] un ''[[Alfa Romeo]]'' komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/live-pieredze/musu-vestnieki/betsafe-zimols-klust-par-kimi-raikonena-un-alfa-ro/|title=Betsafe zīmols kļūst par Kimi Raikonena un Alfa Romeo Racing oficiālo sporta un derību partneri|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190527143441/https://www.betsafesports.com/lv/blogs/live-pieredze/musu-vestnieki/betsafe-zimols-klust-par-kimi-raikonena-un-alfa-ro/}}&lt;/ref&gt;

Tāpat [[autosports|autosportā]] atbalsta arī igauņu autosportistu, [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] rallija braucēju [[Ots Tenaks|Otu Tenaku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkl.lt/|title=Betsafe LKL|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Lietuvas basketbolā Betsafe bija četru [[Lietuvos krepšinio lyga|Lietuvos krepšinio lygas]] komandu ar zīmolu Betsafe-LKL titulsponsors, kā arī sponsorēja [[Lietuvas Basketbola federāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/naujienos/sportas/10/2256560/lazybu-reklamos-draudimo-matematika-kas-netektu-milijonu|title=Lažybų reklamos draudimo matematika – kas netektų milijonų?|last=Cubera|first=Paulius|website=lrt.lt|access-date=2026-08-20|date=2024-04-23|language=lt}}&lt;/ref&gt; Līgums ar līgu tika pagarināts vēl uz trim gadiem 2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeangaming.eu/portal/latest-news/2022/10/06/122368/betsafe-lkl-extends-sponsorship-deal-with-betsafe/|title=Betsafe-LKL Extends Sponsorship Deal with Betsafe - European Gaming Industry News|access-date=2026-08-20|date=2022-10-06|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Sponsorēšana tika nodota tās mātesuzņēmumam [[Betsson]] 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lkl.lt/straipsniai/8418/pristatytas-naujasis-lkl-kuria-remia-betsson-sezonas|title=Pristatytas naujasis LKL, kurią remia Betsson, sezonas - LKL.LT|website=lkl.lt|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt; [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas sieviešu basketbola līga]] arī saņem Betsafe sponsorējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrytas.lt/sportas/krepsinis/2023/01/10/news/baltijos-moteru-krepsinio-lyga-peremusi-lkf-surado-jai-remeja-25757406|title=Baltijos moterų krepšinio lygą perėmusi LKF surado jai rėmėją|website=www.lrytas.lt|access-date=2026-08-20|language=lt}}&lt;/ref&gt; Arī [[BK Liepāja]] Latvijas Basketbola līgā saņēma sponsorējumu no Betsafe 2017. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-triobet-partop-par-betsafe-liepaja/|title=&amp;quot;Liepāja&amp;quot;/&amp;quot;Triobet&amp;quot; pārtop par &amp;quot;Betsafe&amp;quot;/&amp;quot;Liepāja&amp;quot;|website=irliepaja.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/betsafeliepaja-jaunaja-sezona-palausies-uz-jaunajiem-latvijas-basketbolistiem.a246841/|title=«Betsafe/Liepāja» jaunajā sezonā paļausies uz jaunajiem Latvijas basketbolistiem|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Latvijā tiek atbalstīti pludmales volejbolisti [[Aleksandrs Samoilovs]] un [[Jānis Šmēdiņš]], cīņu sportists [[Zaurs Džavadovs|Zaurs Dāvadovs]], basketbola klubs “Jūrmala/Betsafe”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/lv/participating-teams/4949/jurmala-betsafe|title=Jūrmala / Betsafe|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; un florbola klubs “Betsafe Ulbroka”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.floorball.lv/lv/2017/chempionats/vv/komanda/26-betsafe-ulbroka|title=Betsafe Ulbroka|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

2021. gada martā Betsafe uzsāka sadarbību ar Latvijas futbola Virslīgas klubu “[[Riga FC]]”, kļūstot par vienu no kluba sadarbības partneriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/futbols/betsafe-pievienojas-cempioniem-un-ienak-futbola-virsliga/|title=“Betsafe” pievienojas čempioniem un ienāk futbola Virslīgā|website=www.betsafesports.com|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

''Betsafe'' globālajā tirgū atbalstījis gan komandas (''[[Manchester City F.C.]]'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mancitynews.com/man-city-betting-partner-review-betsafe/|title=Man City Betting Partner Review – Betsafe {{!}} Man City News|website=mancitynews.com|access-date=2024-07-15|date=2018-09-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportspromedia.com/news/manchester_city_gamble_on_no_bullshit_signing/|title=Manchester City partner with Betsafe|last=Long|first=Michael|website=SportsPro|access-date=2024-07-15|date=2015-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaskazinoonline.com/|title=Manchester City announce signing of betting partner Betsafe|last=Bell|first=Alex|website=Manchester Evening News|access-date=2024-07-15|date=2015-10-15}}&lt;/ref&gt; un pasākumus (''Gumball 3000'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pitpass.com/63880/Gumball-3000|title=Gumball 3000|website=Pitpass|access-date=2024-07-15|date=2019-02-12}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā Konors Makgregors kļuva par oficiālo ''Betsafe'' [[Vēstnieks|vēstnieku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportspromedia.com/news/conor-mcgregor-becomes-official-ambassador-for-betsafe/|title=Conor McGregor becomes official ambassador for Betsafe|last=Dudley|first=George|website=SportsPro|access-date=2024-07-15|date=2017-08-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar līguma noteikumiem sadarbība ar Makgregoru ilga 18 mēnešus ES teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportindustry.biz/news-categories/news/betsafe-signs-mcgregor-ahead-mayweather-fight/|title=Betsafe signs McGregor ahead of Mayweather fight|last=|website=Sport Industry Group|access-date=2024-07-15|date=2017-08-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Licence ==
''Betsafe'' darbību [[Latvija|Latvijā]] uzrauga un licencē [[Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspeles/azartspelu-licences|title=Azartzpēļu licence|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|05|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190513102557/https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspeles/azartspelu-licences}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
[https://www.betsafe.lv/lv ''Betsafe'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181102185834/https://www.betsafe.lv/lv |date={{dat|2018|11|02||bez}} }}

[[Kategorija:Azartspēles Latvijā]]</text>
      <sha1>5jolz991uxoam3zkvtnffh6bxce8nyb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510462</id>
      <parentid>4510414</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:28:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9236" sha1="1ouair90pb7aj9ksri5aaq0kmkbov7r" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| company_name = Betsafe Latvija
| location = Malta
| website = {{URL|https://www.betsafe.lv/lv}}
| products = sporta totalizators, interneta kazino, pokera istaba
| industry = interneta azartspēles
| logo = [[Attēls:Betsafe-logo.png|200px]]
| parent = ''Betsson AB''
| foundation = {{dat|2006}}
}}
'''''Betsafe''''' ir [[Interneta azartspēles|interneta azartspēļu]] vietne, kurā ir pieejams sporta [[totalizators]], interneta [[kazino]] un [[Pokers|pokera]] istaba. ''Betsafe'' pieder publiskai [[akciju sabiedrība]]i ''Betsson AB'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betssongroup.com/what-we-do/|title=Betsson|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; kuras akcijas tiek kotētas [[Nasdaq Stockholm|Stokholmas fondu biržā]]. ''Betsafe'' ir azartspēļu licences [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Malta|Maltā]].

== ''Betsafe'' Latvija ==
''Betsafe'' Latvijas vietne pieder ''[[Betsson AB]]'' meitas kompānijai ''Latsson Licensing'' SIA.

2017. gada 2. maijā sporta likmju portāls ''Triobet'' iepazīstināja ar starptautiski pazīstamo ''Betsafe'' zīmolu, kas ir ''Betsson'' grupas licencēts pārstāvis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. ''Betsafe'' ir vienīgā licencētā internacionālā azartspēļu vietne Baltijā.{{nepieciešama atsauce}}

== Vēsture ==
''Betsafe'' zīmols&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betssonab.com/index.php/en/history|title=Betsson|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; radīts 2006. gadā, kad [[Norvēģija|Norvēģijā]], satiekoties totalizatora un sporta entuziastiem, tika izveidots strauji augošs uzņēmums azartspēļu uzņēmumiem. Sākotnēji kompānijai bija biroji Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā un Maltā.

2011. gadā, kad ''Betsafe'' strādāja 130 darbinieku un tika apkalpoti klienti vairāk kā 100 pasaules valstīs, ''Betsafe'' savā īpašumā pārpirka viens no [[Ziemeļeiropa]]s lielākajiem azartspēļu uzņēmumiem ''Betsson AB''.

== Sponsorēšana ==
Pašlaik sportā ārpus Latvijas robežām tiek atbalstīts [[Formula 1|F1]] braucējs, soms [[Kimi Reikenens]] un ''[[Alfa Romeo]]'' komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/live-pieredze/musu-vestnieki/betsafe-zimols-klust-par-kimi-raikonena-un-alfa-ro/|title=Betsafe zīmols kļūst par Kimi Raikonena un Alfa Romeo Racing oficiālo sporta un derību partneri|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190527143441/https://www.betsafesports.com/lv/blogs/live-pieredze/musu-vestnieki/betsafe-zimols-klust-par-kimi-raikonena-un-alfa-ro/}}&lt;/ref&gt;

Tāpat [[autosports|autosportā]] atbalsta arī igauņu autosportistu, [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] rallija braucēju [[Ots Tenaks|Otu Tenaku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lkl.lt/|title=Betsafe LKL|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Lietuvas basketbolā Betsafe bija četru [[Lietuvos krepšinio lyga|Lietuvos krepšinio lygas]] komandu ar zīmolu Betsafe-LKL titulsponsors, kā arī sponsorēja [[Lietuvas Basketbola federāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/naujienos/sportas/10/2256560/lazybu-reklamos-draudimo-matematika-kas-netektu-milijonu|title=Lažybų reklamos draudimo matematika – kas netektų milijonų?|last=Cubera|first=Paulius|website=lrt.lt|access-date=2026-08-20|date=2024-04-23|language=lt}}&lt;/ref&gt; Līgums ar līgu tika pagarināts vēl uz trim gadiem 2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeangaming.eu/portal/latest-news/2022/10/06/122368/betsafe-lkl-extends-sponsorship-deal-with-betsafe/|title=Betsafe-LKL Extends Sponsorship Deal with Betsafe - European Gaming Industry News|access-date=2026-08-20|date=2022-10-06|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Sponsorēšana tika nodota tās mātesuzņēmumam [[Betsson]] 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lkl.lt/straipsniai/8418/pristatytas-naujasis-lkl-kuria-remia-betsson-sezonas|title=Pristatytas naujasis LKL, kurią remia Betsson, sezonas - LKL.LT|website=lkl.lt|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt; [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas sieviešu basketbola līga]] arī saņem Betsafe sponsorējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrytas.lt/sportas/krepsinis/2023/01/10/news/baltijos-moteru-krepsinio-lyga-peremusi-lkf-surado-jai-remeja-25757406|title=Baltijos moterų krepšinio lygą perėmusi LKF surado jai rėmėją|website=www.lrytas.lt|access-date=2026-08-20|language=lt}}&lt;/ref&gt; Arī [[BK Liepāja]] Latvijas Basketbola līgā saņēma sponsorējumu no Betsafe 2017. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/liepaja-triobet-partop-par-betsafe-liepaja/|title=&amp;quot;Liepāja&amp;quot;/&amp;quot;Triobet&amp;quot; pārtop par &amp;quot;Betsafe&amp;quot;/&amp;quot;Liepāja&amp;quot;|website=irliepaja.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/betsafeliepaja-jaunaja-sezona-palausies-uz-jaunajiem-latvijas-basketbolistiem.a246841/|title=«Betsafe/Liepāja» jaunajā sezonā paļausies uz jaunajiem Latvijas basketbolistiem|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Latvijā tiek atbalstīti pludmales volejbolisti [[Aleksandrs Samoilovs]] un [[Jānis Šmēdiņš]], cīņu sportists [[Zaurs Džavadovs|Zaurs Dāvadovs]], basketbola klubs “Jūrmala/Betsafe”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/lv/participating-teams/4949/jurmala-betsafe|title=Jūrmala / Betsafe|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; un florbola klubs “Betsafe Ulbroka”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.floorball.lv/lv/2017/chempionats/vv/komanda/26-betsafe-ulbroka|title=Betsafe Ulbroka|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

2021. gada martā Betsafe uzsāka sadarbību ar Latvijas futbola Virslīgas klubu “[[Riga FC]]”, kļūstot par vienu no kluba sadarbības partneriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/futbols/betsafe-pievienojas-cempioniem-un-ienak-futbola-virsliga/|title=“Betsafe” pievienojas čempioniem un ienāk futbola Virslīgā|website=www.betsafesports.com|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā Betsafe uzsāka sadarbību ar jaunizveidoto Rīgas amatieru futbola klubu [[FK PPK]], kas sacensībās startēja ar nosaukumu FK PPK/Betsafe. Sadarbības ietvaros Betsafe atbalstīja kluba izveidi un tā dalību Latvijas 3. līgā. Sadarbība turpinājās arī 2023. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/fk-ppkbetsafe-36505/?cid=12207880|title=FK PPK/Betsafe - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

''Betsafe'' globālajā tirgū atbalstījis gan komandas (''[[Manchester City F.C.]]'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mancitynews.com/man-city-betting-partner-review-betsafe/|title=Man City Betting Partner Review – Betsafe {{!}} Man City News|website=mancitynews.com|access-date=2024-07-15|date=2018-09-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportspromedia.com/news/manchester_city_gamble_on_no_bullshit_signing/|title=Manchester City partner with Betsafe|last=Long|first=Michael|website=SportsPro|access-date=2024-07-15|date=2015-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaskazinoonline.com/|title=Manchester City announce signing of betting partner Betsafe|last=Bell|first=Alex|website=Manchester Evening News|access-date=2024-07-15|date=2015-10-15}}&lt;/ref&gt; un pasākumus (''Gumball 3000'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pitpass.com/63880/Gumball-3000|title=Gumball 3000|website=Pitpass|access-date=2024-07-15|date=2019-02-12}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā Konors Makgregors kļuva par oficiālo ''Betsafe'' [[Vēstnieks|vēstnieku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportspromedia.com/news/conor-mcgregor-becomes-official-ambassador-for-betsafe/|title=Conor McGregor becomes official ambassador for Betsafe|last=Dudley|first=George|website=SportsPro|access-date=2024-07-15|date=2017-08-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar līguma noteikumiem sadarbība ar Makgregoru ilga 18 mēnešus ES teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportindustry.biz/news-categories/news/betsafe-signs-mcgregor-ahead-mayweather-fight/|title=Betsafe signs McGregor ahead of Mayweather fight|last=|website=Sport Industry Group|access-date=2024-07-15|date=2017-08-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Licence ==
''Betsafe'' darbību [[Latvija|Latvijā]] uzrauga un licencē [[Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspeles/azartspelu-licences|title=Azartzpēļu licence|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|05|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190513102557/https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspeles/azartspelu-licences}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
[https://www.betsafe.lv/lv ''Betsafe'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181102185834/https://www.betsafe.lv/lv |date={{dat|2018|11|02||bez}} }}

[[Kategorija:Azartspēles Latvijā]]</text>
      <sha1>1ouair90pb7aj9ksri5aaq0kmkbov7r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ričards Karapass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>431387</id>
    <revision>
      <id>4510670</id>
      <parentid>4501298</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:14:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4510670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10366" sha1="bw2mvdpgn1g7wqw8rmv5v79occmd4l7" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name = Ričards Karapass
| vārds_orig     = ''Richard Carapaz''
| piktogramma    = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26px
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| image = GIRO0536 carapaz (48002197537).jpg
| image_size = 
| caption = Ričards Karapass 2019. gadā
| fullname = Ričards Antonio Karapass Montenegro
| nickname = ''La Locomotora'' (Lokomotīve)
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|29}}
| birth_place = {{vieta|Ekvadora|Elkarmelo}}
| height = 170 cm
| weight = 62 kg
| currentteam = {{ct|EFN}}
| discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role = braucējs
| ridertype = kalnu braucējs
| amateuryear 1 = 2015
| amateurteam 1= Strongman–Campagnolo–Wilier
| amateuryear 2 = 2016
| amateurteam 2= Lizarte
| proyear 1 = 2016
| proteam 1= Strongman–Campagnolo–Wilier
| proyear 2 = 2016
| proteam 2= {{ct|MOV|2016}} ''(stažieris)''
| proyear 3 = 2017–2019
| proteam 3= {{ct|MOV|2017}}
| proyear 4 = 2020–2022
| proteam 4= {{ct|INS|2020a}}
| proyear 5 = 2023–
| proteam 5= {{ct|EFN|2023}}
| majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]'''
:''[[Tour de France]]''
::[[Kalnu ieskaite Tour de France|Kalnu ieskaite]] ([[2024. gada Tour de France|2024]], [[2026. gada Tour de France|2026]])
::3 posmi ([[2024. gada Tour de France|2024]], [[2026. gada Tour de France|2026]])
::[[Cīnītāja balva Tour de France|Cīnītāja balva]] ([[2024. gada Tour de France|2024]], [[2026. gada Tour de France|2026]])
:''[[Giro d'Italia]]''
::[[Kopvērtējums Giro d'Italia|Kopvērtējums]] ([[2019. gada Giro d'Italia|2019]])
::4 posmi ([[2018. gada Giro d'Italia|2018]], [[2019. gada Giro d'Italia|2019]], [[2025. gada Giro d'Italia|2025]])
:''[[Vuelta a España]]''
::[[Kalnu ieskaite Vuelta a España|Kalnu ieskaite]] ([[2022. gada Vuelta a España|2022]])
::3 posmi ([[2022. gada Vuelta a España|2022]])
'''Daudzdienu sacensības'''
: ''[[Tour de Suisse]]'' ([[2021. gada Tour de Suisse|2021]])
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:Olimpiskais čempions grupas braucienā ([[Riteņbraukšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]])
: {{nowrap|Ekvadoras čempions grupas braucienā (2023)}}
: {{nowrap|Ekvadoras čempions individuālajā braucienā (2022, 2024)}}
| show-medals = yes
| medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{ECU}}}}
{{MedalSport|[[Šosejas riteņbraukšana]]}}
{{MedalCompetition|Olimpiskās spēles}}
{{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|Grupas brauciens}}
}}
'''Ričards Antonio Karapass Montenegro''' ({{val|es|Richard Antonio Carapaz Montenegro}}; dzimis {{dat|1993|5|29}}) ir [[Ekvadora]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''[[UCI WorldTeam]]'' komandu ''{{ct|EFN}}''. 2019. gada jūnijā R. Karapass uzvarēja ''[[2019. gada Giro d'Italia|Giro d'Italia]]'' kopvērtējumā, kļūstot par pirmo Ekvadoras riteņbraucēju, kas to paveicis.&lt;ref name=&quot;bbc&quot;/&gt; 2021. gada jūlijā R. Karapass uzvarēja [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas olimpisko spēļu]] grupas braucienā. Šī bija tikai otrā zelta medaļa [[Ekvadora olimpiskajās spēlēs|Ekvadoras olimpiskajā vēsturē]] (pēc [[Džefersons Peress|Džefersona Peresa]] zelta [[20 km soļošana|20 km soļošanā]] [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpiādē]]).

R. Karapasa iesauka ir &quot;La Locomotora&quot; (Lokomotīve).

== Dzīves sākums ==
Karapass dzimis Elkarmelo, [[Karči province|Karči provincē]]. Skolas lakā par viņa mentoru kļuva viņa skolotājs, [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[Huans Karloss Rosero]], kurš skolā izveidoja riteņbraukšanas klubu. Šajā klubā izauga arī citi profesionāli kā [[Honatans Narvaess]] un [[Honatans Kaisedo]].&lt;ref name=&quot;fotheringham&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/news/richard-carapaz-from-ecuador-to-grand-tour-winner/|title=Richard Carapaz: From Ecuador to Grand Tour winner|last=Fotheringham|first=Alasdair|author-link=Alasdair Fotheringham|website=[[cyclingnews.com]]|access-date=6 October 2020|date=13 September 2020}}&lt;/ref&gt; Pirms riteņbraukšanas Karapass skolā trenējās skriešanā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rouleur.cc/blogs/the-rouleur-journal/richard-carapaz-interview-ecuador-extraordinary-world|title=The Extraordinary World of Richard Carapaz|access-date=2 November 2020|date=28 October 2020|newspaper=[[Rouleur (magazine)|Rouleur]]|archive-date={{dat|2022|09|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220923063620/https://www.rouleur.cc/blogs/the-rouleur-journal/richard-carapaz-interview-ecuador-extraordinary-world}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==

=== ''Movistar Team'' (2016—2019) ===
Pēc stažēšanās 2016. gada beigās Karapass pievienojās ''{{ct|MOV|2016}}'' komandai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telefonica.com/en/web/press-office/-/movistar-team-launches-2019-season-with-highest-hopes|title=Movistar Team launches 2019 season with highest hopes|publisher=Telefónica, S.A.|work=[[Telefónica]]|accessdate=3 January 2019|date=18 December 2018}}&lt;/ref&gt; Karapass tika iekļauts komandas sastāvā startam [[2017. gada Vuelta a España]], kopvērtējumā finišējot 36. vietā.&lt;ref name=&quot;2017Vuelta&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.procyclingstats.com/race/Vuelta_a_Espana_2017_Startlist | title=2017 &gt; 72nd Vuelta a España &gt; Startlist | accessdate=17 August 2017 | work=ProCyclingStats | archive-date={{dat|2018|07|05||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20180705233021/https://www.procyclingstats.com/race/Vuelta_a_Espana_2017_Startlist }}&lt;/ref&gt;

2018. gada maijā viņš tika iekļauts sastāvā startam [[2018. gada Giro d'Italia]].&lt;ref name=&quot;Giro18&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/giro-d-italia/2018/startlist |title=2018: 101st Giro d'Italia: Start List |accessdate=3 May 2018 |work=ProCyclingStats}}&lt;/ref&gt; Karapass uzvarēja sacensību 8. posmā, kļūstot par pirmo ekvadorieti, kas uzvarējis kādā no [[Lielās tūres|Lielo tūru]] posmiem, bet kopvērtējumā ierindojās augstajā ceturtajā vietā.

2019. gadā viņš uzvarēja [[2019. gada Giro d'Italia|2019. gada ''Giro d'Italia'']] kopvērtējumā, uzvarot arī divos posmos.&lt;ref name=&quot;bbc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/48489871|title=Giro d'Italia: Richard Carapaz becomes the first Ecuadorian and to win the Giro d'Italia|work=BBC Sport|accessdate=2 June 2019}}&lt;/ref&gt;

=== ''Team Ineos'' (2020—2022) ===
2019. gada augustā pievienojās ''{{ct|INS|2019b}}'', parakstot triju gadu līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/09/ineos-signs-giro-winner-carapaz-to-three-year-contract/|title=Ineos signs Giro winner Carapaz to three-year contract|website=CyclingTips|access-date=2019-09-02|date=2019-09-03|language=en-US|archive-date=2019-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190902203316/https://cyclingtips.com/2019/09/ineos-signs-giro-winner-carapaz-to-three-year-contract/}}&lt;/ref&gt; 2021. gada jūlijā, pēc atrāviena vienatnē distances pēdējos kilometros R. Karapass uzvarēja [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas olimpisko spēļu]] grupas braucienā.

2022. gada februārī Karapass pirmoreiz uzvarēja Ekvadoras čempionātā individuālajā braucienā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.eluniverso.com/deportes/otros-deportes/richard-carapaz-nuevo-campeon-de-ecuador-de-contrarreloj-nota/|title=Richard Carapaz, nuevo campeón nacional de la contrarreloj individual|newspaper=[[El Universo]]|access-date=19 February 2022|date=18 February 2022|language=Spanish|trans-title=Richard Carapaz, new national champion of the individual time trial}}&lt;/ref&gt;

=== ''EF Education-EasyPost'' (2023—) ===
2022. gada 19. augustā tika paziņots, ka Karapass parakstījis triju gadu līgumu ar ''{{ct|EFE|2022}}'' komandu no nākamās sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingmagazine.ca/sections/news/richard-carapaz-will-join-ef-education-easypost-for-2023/|title=Richard Carapaz will join EF Education-Easypost for 2023|last1=Sturney|first1=Rob|website=Canadian Cycling Magazine|access-date=11 September 2022|date=19 August 2022}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi lielajās tūrēs ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | [[Lielā tūre]]
! scope=&quot;col&quot; | 2017
! scope=&quot;col&quot; | 2018
! scope=&quot;col&quot; | 2019
!2020
!2021
!2022
!2023
!2024
!2025
!2026
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | [[Attēls:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]'''''
| —
| style=&quot;background:#ddf;&quot;  |[[2018 Giro d'Italia|4]]
| style=&quot;background:pink;&quot;  |[[2019. gada Giro d'Italia|'''1''']]
|—
|—
| style=&quot;background:#ddf;&quot;  |'''[[2022. gada Giro d'Italia|2]]'''
|—
|—
|'''[[2025. gada Giro d'Italia|3]]'''
|—
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | [[Attēls:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]'''''
| —
| —
| —
|[[2020. gada Tour de France|13]]
| style=&quot;background:#ddf;&quot;  |'''[[2021. gada Tour de France|3]]'''
|—
|[[2023. gada Tour de France|IZST]]
|[[2024. gada Tour de France|17]]
|—
|[[2026. gada Tour de France|8]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | [[Attēls:Jersey red.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Sarkanais krekls]] '''''[[Vuelta a España]]'''''
| [[2017. gada Vuelta a España|36]]
| [[2018. gada Vuelta a España|18]]
| —
| style=&quot;background:#ddf;&quot;  |'''[[2019. gada Vuelta a España|2]]'''
|[[2021. gada Vuelta a España|IZST]]
|[[2022. gada Vuelta a España|14]]
|—
|[[2024. gada Vuelta a España|4]]
|—
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Karapass, Ričards}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ekvadoras riteņbraucēji]]
[[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Giro d'Italia kopvērtējuma uzvarētāji]]
[[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Ekvadoras olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki riteņbraukšanā]]
[[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]]</text>
      <sha1>bw2mvdpgn1g7wqw8rmv5v79occmd4l7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Zībarts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435739</id>
    <revision>
      <id>4510625</id>
      <parentid>4334588</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:22:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+navig. veidne</comment>
      <origin>4510625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2747" sha1="at93pzy9auowppdvflewdz7otjnpeta" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Basketbolista infokaste|attēls=Mārtiņš Zībarts.jpg|vārds=Mārtiņš Zībarts|kom={{flaga|Latvija}}[[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlase]]|dz_dat={{ddv|1974|2|15}}|dz_viet={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}|kar_sāk_tr=2011|trenera sezonas=2015—''pašlaik''|tr_klubs_sez 1=2015—''pašlaik''|tr_klubs 1={{flaga|Latvija}}[[Rīgas TTT]]}} '''Mārtiņš Zībarts''' (dzimis 1974. gada 15. februārī [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija|Latvijas]] basketbola treneris, šobrīd [[Rīgas TTT]] galvenais treneris.&lt;ref&gt;[http://www.fiba.basketball/womensbasketballworldcup/2018/team/Latvia 2018 FIBA Women's Basketball World Cup]&lt;/ref&gt; Bija [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlases]] galvenais treneris no 2015. gada līdz 2019. gada 1. jūlijam, kad atkāpās pēc zaudējuma [[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] astotdaļfinālā, Latvijas izlasei neizpildot izvirzītos mērķus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/eurobasket_2019/01072019-zibarts_uznemas_atbildibu_un_neturpinas_t|title=Zībarts uzņemas atbildību un neturpinās trenēt Latvijas sieviešu izlasi|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-02|date=2019-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{| class=&quot;metadata plainlinks stub&quot; role=&quot;presentation&quot; style=&quot;background:transparent&quot;
|&lt;span style=&quot;vertical-align: middle; background:transparent&quot;&gt;[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|alt=Flag of &lt;nowiki&gt;{{{alias}}}&lt;/nowiki&gt;|border|30x30px]]&lt;span style=&quot;margin-left:-30px;&quot;&gt;[[Attēls:Sports_and_games.png|alt=Sport icon|30x30px]]&lt;/span&gt;&lt;/span&gt;
|''Šī [[Latvija|Latvijas]] [[Sports|trenera]] [[biogrāfija]] ir [[Vikipēdija:Aizmetnis|nepilnīga]]. Jūs varat [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|dot savu ieguldījumu]] Vikipēdijā, [//lv.wikipedia.org/w/index.php?title=M%C4%81rti%C5%86%C5%A1_Z%C4%ABbarts&amp;action=edit papildinot to].
''&lt;div class=&quot;plainlinks hlist navbar mini&quot; style=&quot;position: absolute; right: 15px; display: none;&quot;&gt;
* [[Veidne:Latvijas sportists-aizmetnis|&lt;abbr title=&quot;Skatīt šo veidni&quot; style=&quot;;&quot;&gt;s&lt;/abbr&gt;]]
* [[Veidnes diskusija:Latvijas sportists-aizmetnis|&lt;abbr title=&quot;Diskusija par šo veidni&quot; style=&quot;color:#002bb8;;&quot;&gt;d&lt;/abbr&gt;]]
* [//lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veidne:Latvijas_sportists-aizmetnis&amp;action=edit &lt;abbr title=&quot;Labot šo veidni&quot; style=&quot;;&quot;&gt;l&lt;/abbr&gt;]
&lt;/div&gt;
|}


{{VEF Rīga spēlētāji}}
{{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}}
{{Latvija siev basket 2023 U-20}}
{{DEFAULTSORT:Zībarts, Mārtiņš}}
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>at93pzy9auowppdvflewdz7otjnpeta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ērlings Holanns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>435962</id>
    <revision>
      <id>4510484</id>
      <parentid>4499263</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:19:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4510484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11915" sha1="twez1f5iaxsf4x8pu2gmrvo1ovcf6e9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|21}}
| birth_place = 
| caps1 = 16
| caps2 = 39
| caps3 = 16
| caps4 = 67
| caps5 = 132
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Bryne FK|Bryne]]
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]]
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Līdsa}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]]
| goals1 = 0
| goals2 = 14
| goals3 = 17
| goals4 = 62
| goals5 = 112
| height = 194
| image = Erling Haaland Morocco v Norway 7 June 2026-51.jpg
| caption = Holanns 2026. gadā
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals1 = 4
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U15
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U16
| nationalyears2 = 2016
| nationalyears1 = 2015—2016
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|06|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ērlings Breuts Holanns
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| years1 = 2016
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2019
| years4 = 2020—2022
| years5 = 2022—šobrīd
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 6
| nationalcaps5 = 6
| nationalcaps6 = 5
| nationalcaps7 = 3
| nationalcaps8 = 54
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 6
| nationalgoals5 = 6
| nationalgoals6 = 11
| nationalgoals7 = 0
| nationalgoals8 = 62
| nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17
| nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U18
| nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U19
| nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U20
| nationalteam7 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21
| nationalteam8 = {{fb|Norvēģija}}
| nationalyears3 = 2017
| nationalyears4 = 2017—2018
| nationalyears5 = 2018
| nationalyears6 = 2019
| nationalyears7 = 2018
| nationalyears8 = 2019—
}}
'''Ērlings Breuts Holanns''' ({{val|no|Erling Braut Håland}}, dzimis {{Dat|2000|7|21}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2022. gada 1. jūlija Holanns pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Mančestras &quot;City&quot;]].

== Karjera ==
Holanns ir dzimis [[Līdsa|Līdsā]], [[Anglija|Anglijā]], jo tobrīd viņa tēvs [[Alfs Inge Holanns]] pārstāvēja ''[[Leeds United F.C.]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/193845/molde-starlet-erling-braut-haland-wants-follow-father-alf-inge-and-play-leeds-united/|title=Alf-Inge Haland's son dreams of winning Premier League with Leeds United|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2019-06-21|date=2017-02-10|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Karjeru Holanns sāka Norvēģijas ''[[Eliteserien]]'' līgas komandā ''[[Bryne FK]]''. 2017. gadā Holanns pievienojās ''[[Molde FK]]''. 2018. gadā bija tuvu pārejai uz ''[[Manchester United FC]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/transfer-news/man-utd-transfer-erling-haland-14853170|title=Manchester United scout watches wonderkid Erling Haaland score FOUR goals|last=Kelly|first=Ciaran|website=men|access-date=2019-06-21|date=2018-07-02}}&lt;/ref&gt; 2019. gada janvārī viņš pievienojās [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] klubam ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html|title=FC Red Bull Salzburg - Servus in Salzburg, Erling Haland!|website=redbulls|access-date=2019-06-21|language=de|archive-date=2018-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180818214857/https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html}}&lt;/ref&gt; Debijas spēlē [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] 2019. gada 17. septembrī guva trīs vārtus 6:2 uzvarā pār [[Beļģija]]s klubu ''[[KRC Genk]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/sep/17/champions-league-roundup-haland-makes-history-in-salzburg-romp-as-barca-are-held |title=Champions League roundup: Haaland makes history in Salzburg romp as Barça are held |language=en |date={{Dat|2019|9|17||bez}}|website=theguardian.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš guva vārtus pirmajās piecās Čempionu līgas spēlēs pēc kārtas.

2019. gada decembrī vienojās par pāreju uz [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/29122019-holanns_janvari_pievienosies_dortmundes_b|title=Holanns janvārī pievienosies Dortmundes &quot;Borussia&quot;|date={{Dat|2019|12|29||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 18. janvārī savā pirmajā spēlē Bundeslīgā ''Borussia'' sastāvā pret ''[[FC Augsburg]]'' nāca uz maiņu 56. minūtē un izcēlās ar trim vārtu guvumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/vacija/18012020-norvegu_superzvaigzne_holanns_vacija_debi|title=Norvēģu superzvaigzne Holanns Vācijā debitē ar hat-trick 20 minūtēs|date={{Dat|2020|1|18||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{Dat|2019|5|30||bez}} Holanns U-20 Pasaules kausa spēlē pret [[Hondurasa|Hondurasu]] guva deviņus vārtus, tādējādi palīdzot [[Norvēģija]]i uzvarēt ar 12:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48465037|title=Erling Braut Haaland: Norway player scores nine goals in U20 World Cup win|access-date=2019-06-21|date=2019-05-30|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Šī spēle kļuva par vislielāko uzvaru U-20 Pasaules kausā, un Holanns uzstādīja rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem vienā spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/|title=FIFA U-20 World Cup Poland 2019 - Matches - Norway - Honduras - FIFA.com|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2019-06-21|language=en-GB|archive-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517053718/https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/}}&lt;/ref&gt; [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2019|9|5||bez}} [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. {{dat|2024|10|10||bez}} Holanns guva divus vārtus Norvēģijas uzvarā ar 3:0 pār [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]] [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]], sasniedzot 34 vārtus izlasē un kļūstot par Norvēģijas izlases visu laiku labāko vārtu guvēju tikai 24 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/41721566/erling-haaland-norway-leading-scorer|title=Erling Haaland becomes Norway's all-time leading scorer|date={{Dat|2024|10|10||bez}}|website=espn.com|language=en|access-date={{Dat|2024|10|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 9. septembrī viņš guva piecus vārtus 11:1 uzvarā pār [[Moldovas futbola izlase|Moldovas izlasi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10092025-norvegiem_11_1_islandiesi_vadiba_parize_a|title=Norvēģiem 11:1, islandieši vadībā Parīzē, angļi grauj Belgradā, Ronaldu 141. bumba izlasē|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-10|date=2025-09-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kas Holannam bija debija finālturnīros, jau pirmajā spēlē pret [[Irākas futbola izlase|Irāku]] guva divus vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/17062026-halandam_divi_vartu_guvumi_pasaules_kausa|title=Holannam divi vārtu guvumi Pasaules kausa debijā|date={{Dat|2026|6|17||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2026|6|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; Turnīra turpinājumā guva vēl piecus vārtus. Norvēģijas izlase Pasaules kausā sasniedza ceturtdaļfinālu, pats Holanns ar 7 gūtajiem vārtiem bija dalīti 3. labākais vārtu guvējs turnīrā.

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2018—19, 2019—20
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2018—19

'''Borussia Dortmund'''	

* [[DFB Pokal]]: 2020—21&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.kicker.de/leipzig-gegen-dortmund-2021-dfb-pokal-4704927/aufstellung|title=Leipzig - Dortmund 1:4 &amp;#124; BVB krönt sich zum Pokalsieger|website=kicker}}&lt;/ref&gt;

'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile &amp; Stats {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= &quot;City&quot; Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Zelta puisēns]]: 2020&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award|title=🌟 Erling Haaland beats Sancho, Ansu Fati to the 2020 Golden Boy award {{!}} Futaa.com|last=Futaa|website=futaa.com|access-date=2021-03-23|archive-date=2020-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20201121044434/https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award}}&lt;/ref&gt;
* [[Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile &amp; Stats &amp;#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Premjerlīgas sezonas labākais jaunais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]
* [[Premjerlīgas Zelta &quot;futbola zābaks&quot;]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]
* [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2022–23

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Holanns, Ērlings Breuts}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Molde FK spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>twez1f5iaxsf4x8pu2gmrvo1ovcf6e9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļmaķedonija Eirovīzijas dziesmu konkursā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>437374</id>
    <revision>
      <id>4510651</id>
      <parentid>4495160</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:05:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ziemeļmaķedonijas pārstāvji Eirovīzijā */</comment>
      <origin>4510651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8035" sha1="ih1m68ac3a60wearwidyefkysneumht" xml:space="preserve">{{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste
|        valsts = [[Ziemeļmaķedonija]]
|        karogs = Flag of North Macedonia.svg
|  parraiditajs = [[Maķedonijas Radio un Televīzija]]
|    nac atlase = 
|   pied reizes = 19 (9 fināli)
|   pirma reize = {{escy|1998}}.
|       ESC lab = 7. vieta: {{escy|2019}}.
|        ESC sl = 18. vieta &lt;small&gt;(pusfinālā)&lt;/small&gt;: {{escy|2018}}.
|     majaslapa = [https://web.archive.org/web/20071105063925/http://www.mrt.com.mk/en/images/EVROSONG%202007%20ang/index.html MRT lapa]
|      EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/fyr-macedonia EBU lapa]
}}
'''[[Ziemeļmaķedonija]]''' (līdz [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018.]] gada konkursam kā '''Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija''') '''[[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 19 reizes, debitējot [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998.]] gada konkursā. Pašlaik labākais rezultāts valstij ir 7. vieta [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019.]] gada konkursā, kad to pārstāvēja [[Tamara Todevska]] ar dziesmu ''[[Proud]].''

== Ziemeļmaķedonijas pārstāvji Eirovīzijā ==
: {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji''
: {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta''
: {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta''
: {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta''
: {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam''

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;60&quot; |Gads
! width=&quot;200&quot; |Izpildītājs
! width=&quot;200&quot; |Dziesma
! width=&quot;80&quot; |Valoda
! width=&quot;20&quot; |Fināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
! width=&quot;20&quot; |Pusfināls
! width=&quot;20&quot; |Punkti
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1996|1996]]}}
|[[Kaliopi]]
|''Samo ti'' &lt;small&gt;(Само ти)&lt;/small&gt;
|[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;1&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; |26.
| align=&quot;center&quot; |14
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1997|1997]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;7&quot; data-sort-value=&quot;99999&quot; {{N/A|Nav pusfinālu}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]]
|[[Vlado Janevskis]]
|''Ne zori, zoro'' &lt;small&gt;(Не зори, зоро)&lt;/small&gt;
|Maķedoniešu
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |16
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1999|1999]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]]
|''[[XXL]]''
|''100% te ljubam'' &lt;small&gt;(100% те љубам)&lt;/small&gt;
|Maķedoniešu&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |29
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2001|2001]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]]
|[[Karolīna Gočeva|Karolīna]]
|''Od nas zavisi'' &lt;small&gt;(Од нас зависи)&lt;/small&gt;
|Maķedoniešu
| align=&quot;center&quot; |19.
| align=&quot;center&quot; |25
|-
| {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2003|2003]]}}
| colspan=&quot;5&quot; {{N/A|Nepiedalījās}}
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]]
|[[Toše Proeskis]]
|''Life''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |47
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |71
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]]
|[[Martins Vučičs]]
|''Make My Day''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |17.
| align=&quot;center&quot; |52
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |97
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]]
|[[Jeļena Risteska]]
|''Ninanajna'' &lt;small&gt;(Нинанајна)&lt;/small&gt;
|Angļu&lt;br /&gt;Maķedoniešu
| align=&quot;center&quot; |12.
| align=&quot;center&quot; |56
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |76
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]]
|[[Karolīna Gočeva|Karolīna]]
|''Mojot svet'' &lt;small&gt;(Мојот свет)&lt;/small&gt;
|Maķedoniešu&lt;br /&gt;Angļu
| align=&quot;center&quot; |14.
| align=&quot;center&quot; |73
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |97
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]]
|[[Tamara Todevska|Tamara]], ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrians]]
|''Let Me Love You''
|Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;4&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |64
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]]
|''[[Next Time]]''
|''Nešto što kje ostane'' &lt;small&gt;(Нешто што ќе остане)&lt;/small&gt;
|Maķedoniešu
| align=&quot;center&quot; |10.
| align=&quot;center&quot; |45
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]]
|[[Ģoko Taneski]]
|''Jas ja imam silata'' &lt;small&gt;(Јас ја имам силата)&lt;/small&gt;
|Maķedoniešu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |37
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]]
|[[Vlatko Iļievskis]]
|''Rusinka'' &lt;small&gt;(Русинкa)&lt;/small&gt;
|Maķedoniešu&lt;br /&gt;Angļu
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |36
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]]
|[[Kaliopi]]
|''Crno i belo'' &lt;small&gt;(Црно и бело)&lt;/small&gt;
|Maķedoniešu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |71
| align=&quot;center&quot; |9.
| align=&quot;center&quot; |53
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]]
|[[Esma Radžepova|Esma]] un [[Vlatko Lozanoskis|Lozano]]
|''Pred da se razdeni'' &lt;small&gt;(Пред да се раздени)&lt;/small&gt;
|Maķedoniešu&lt;br /&gt;[[Čigānu valoda|Čigānu]]
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;6&quot; {{N/A|Nekvalificējās}}
| align=&quot;center&quot; |16.
| align=&quot;center&quot; |28
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]]
|[[Tijana Tapčeviča]]
|''To the Sky''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |13.
| align=&quot;center&quot; |33
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]]
|[[Daniels Kajmakoskis]]
|''Autumn Leaves''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |28
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Zviedrija}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]]
|[[Kaliopi]]
|''Dona'' &lt;small&gt;(Дона)&lt;/small&gt;
|Maķedoniešu
| align=&quot;center&quot; |11.
| align=&quot;center&quot; |88
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]]
|[[Jana Burčeska]]
|''Dance Alone''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |15.
| align=&quot;center&quot; |69
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]]
|''[[Eye Cue]]''
|''Lost and Found''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |18.
| align=&quot;center&quot; |24
|-
| align=&quot;center&quot; |{{flagicon|Izraēla}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]
|[[Tamara Todevska]]
|''Proud''
|Angļu
| align=&quot;center&quot; |7.
| align=&quot;center&quot; |305
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; |2.
| align=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; |239
|-
| {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|&lt;s&gt;2020&lt;/s&gt;]]}}
| [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]]
| ''You''
| Angļu
| colspan=&quot;4&quot; {{N/A|Konkurss nenotika}}
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]]
| [[Vasils Garvanlijevs|Vasils]]
| ''Here I Stand''
| Angļu
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; {{N/A|Nekvalficējās}}
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 23
|- bgcolor=&quot;#FFCDBD&quot;
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]]
| [[Andrea]]
| ''Circles''
| Angļu
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 79
|-
| colspan=&quot;8&quot; {{N/A|Nepiedalijās no [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023.]] līdz [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026.]] gada konkursā}}
|-
| align=&quot;center&quot; | {{flagicon|Bulgārija}} [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2027]]
| 
| 
| 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
| align=&quot;center&quot; | 
|}

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}}

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}}

[[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]]
[[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas mūzika]]</text>
      <sha1>ih1m68ac3a60wearwidyefkysneumht</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egils Birznieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438275</id>
    <revision>
      <id>4510713</id>
      <parentid>3664276</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:26:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510713</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2904" sha1="pnu19u5m25rdqxkhxpcjt2btrme2pyy" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Egils Birznieks
|     vārds_orig = 
|         attēls = Egils Birznieks.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1950
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1996
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]
|     alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]
|        zinātne = [[ģeogrāfija]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}
'''Egils Birznieks''' (dzimis {{dat|1950|8|19||bez}}, miris {{dat|1996|1|10||bez}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[ģeogrāfs]] un augstskolas pasniedzējs.

== Biogrāfija ==
1972. gadā E. Birznieks iestājās [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU ĢZZF|Ģeogrāfijas fakultātē]], ko beidza 1977. gadā. Specializējies [[cilvēka ģeogrāfija|cilvēka ģeogrāfijā]]. 1993. gadā ieguvis maģistra grādu.

1970. gadu vidū Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē tika izveidota skolēnu pirmsstudiju izglītības forma — [[Jauno ģeogrāfu skola]]. Tās darbību nodrošināja fakultātes studenti,&lt;ref&gt;[https://www.geo.lu.lv/nacstudet/skoleniem/jaunogeografuskola/ Egīla Birznieka Jauno ģeogrāfu skola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190725184437/https://www.geo.lu.lv/nacstudet/skoleniem/jaunogeografuskola/ |date={{dat|2019|07|25||bez}} }} LU&lt;/ref&gt; tostarp arī E. Birznieks. Drīz vien viņš kļuva par tās vadītāju. Strādājis par pasniedzēju LVU Ģeogrāfijas fakultātē.

[[Ata Kronvalda prēmija]]s laureāts (1988).&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Egils-Birznieks Egils Birznieks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190725184437/https://timenote.info/lv/Egils-Birznieks |date={{dat|2019|07|25||bez}} }} Timenote&lt;/ref&gt;

E. Birznieks negaidīti mira 1996. gada janvārī.&lt;ref name=&quot;jgs&quot;&gt;[http://www.jgs.lv/pazinojumi/jgsdibinatajamegilambirzniekamsogadapritetu60gadu http://www.jgs.lv/pazinojumi/jgsdibinatajamegilambirzniekamsogadapritetu60gadu] JĢS&lt;/ref&gt; Pēc pasniedzēja nāves ar LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Domes lēmumu Jauno ģeogrāfu skola nosaukta viņa vārdā par Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skolu.&lt;ref name=&quot;jgs&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Birznieks, Egils}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1996. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]</text>
      <sha1>pnu19u5m25rdqxkhxpcjt2btrme2pyy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fabiola Džanoti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438346</id>
    <revision>
      <id>4510415</id>
      <parentid>4223703</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:26:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4510415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6250" sha1="6agool61rs0mqvny7426s88ru1kmd19" xml:space="preserve">
{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Fabiola Džanoti
|          vārds_orig = ''Fabiola Gianotti''
|              attēls = Dr Fabiola Gianotti.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Fabiola Džanoti 2018. gada jūlijā
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1960
|          dz_mēnesis = 10
|            dz_diena = 29
|            dz_vieta = [[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]]
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = 
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Itālija]]s 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|        darba_vietas = [[CERN]]
|          alma_mater = Milānas universitāte
|             zinātne = [[elementārdaļiņu fizika]]
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =  [[daļiņu fizika]]
|             dzimums = S
}}

'''Fabiola Džanoti''' (dzimusi {{dat|1960|10|29}}) ir itāļu izcelsmes [[elementārdaļiņu fizika|elementārdaļiņu fizikas]] zinātniece, kas plaši pazīstama pēc viņas darba [[CERN]] [[ATLAS]] eksperimentā, [[Higsa bozons|Higsa bozona]] atklāšanā. Kopš 2016. gada 1. janvāra viņa ir pirmā sieviete [[CERN]] ģenerāldirektora amatā &lt;ref&gt;{{cite web |url=https://cds.cern.ch/record/1976432 ''|title=F. Džanoti par ģenerāldirektori|accessdate=27 jūlijs 2019 |website=CERN Bulletin |deadurl=yes }} '']&lt;/ref&gt;.

== Karjera un pētniecība ==
1989. gadā Fabiola Džanoti Milānas universitātē saņēma fizikas doktora (PhD) grādu eksperimentālajā elementārdaļiņu fizikā, kopš 1994. gada viņa ir pētniece Eiropas Kodolpētījumu organizācijā ([[CERN]]). Viņa ir strādājusi vairākos CERN eksperimentos, tajā skaitā [[ALEPH]] un [[ATLAS]], iesaistoties detektoru pētniecības un attīstības darbos, konstruēšanā, programmatūras attīstībā un datu analīzē. Laika posmā no 2009. gada līdz 2013. gadam Dr. Džanoti bija ievēlēta par [[ATLAS]] projekta vadītāju - oficiālo pārstāvi. Tieši tādēļ viņa 2012. gada 4. jūlijā prezentēja [[ATLAS]] rezultātus [[Higsa bozons|Higsa bozona]] meklējumos. Šajā vēsturiskajā sēdē [[CERN]] paziņoja par Higsa bozona atklāšanu ar varbūtību 4,9 σ gan [[CMS eksperiments|CMS]], gan [[ATLAS]] eksperimentos.

Dr. F. Džanoti ir ne tikai vairāku starptautisku komiteju dalībniece, bet arī Itāļu Nacionālās Zinātņu akadēmijas ({{val-it|Accademia Nazionale dei Lincei}}) locekle, ārvalstu asociētā dalībniece gan ASV Nacionālajā Zinātņu akadēmijā ({{val-en|US National Academy of Sciences}}) &lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.nasonline.org/news-and-multimedia/news/april-28-2015-NAS-Election.html?referrer=http://www8.nationalacademies.org/onpinews/newsitem.aspx?RecordID=04282015b |title=National ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas ievēlētie dalībnieki |accessdate=27 jūlijs 2019 |website=National Academy of Sciences |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150831071627/http://www.nasonline.org/news-and-multimedia/news/april-28-2015-NAS-Election.html?referrer=http%3A%2F%2Fwww8.nationalacademies.org%2Fonpinews%2Fnewsitem.aspx%3FRecordID%3D04282015b |archivedate={{dat|2015|08|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;, gan Franču Zinātņu akadēmijā ({{val-fr|Académie des sciences}}) &lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.academie-sciences.fr/pdf/communique/election_AE_2015.pdf|title=Nacionālās zinātņu akadēmijas jaunievēlētie dalībnieki|publisher=Institut de France Académie des sciences|accessdate=27 jūlijs 2019|deadurl=yes }}&lt;/ref&gt;. Viņa ir ievēlētā locekle Amerikāņu filozofijas biedrībā ({{val-en|American Philosophical Society}}) &lt;ref name=&quot;academie-sciences&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.amphilsoc.org/blog/aps-announces-2019-class-new-members|date=27 jūlijs 2019|title=Amerikāņu filozofijas biedrības jaunievēlētie biedri|publisher=American Philosophical Society|accessdate=27 jūlijs 2019|deadurl=yes }}&lt;/ref&gt;. Kopš 2013. gada augusta viņa ir goda profesore [[Edinburgas Universitāte|Edinburgas universitātē]] ({{val-en|University of Edinburgh}}) &lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.ed.ac.uk/news/staff/appointments-awards/2013/fabiola-gianotti-260813 |title=Goda profesore: Fabiola Džanoti |accessdate=27 jūlijs 2019 |website=University of Edinburgh |deadurl=yes }}&lt;/ref&gt; .

=== Publikācijas un publicitāte===
F. Džanoti ir līdzautore vairāk nekā 550 publikācijām, viņas [[Hirša indekss]] ir h=94 &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.scopus.com/authid/detail.uri?authorId=7005222931|title=SCOPUS: Fabiola Džanoti|last=|first=|website=SCOPUS|accessdate=30 marts 2020|date=|deadurl=yes}}&lt;/ref&gt;, līdz 2019. gadam viņa bijusi uzaicināta uz vairāk nekā 40 plenārsēdēm vairākās starptautiskās konferencēs.

=== Apbalvojumi ===
Jau 2011. gadā &quot;[[The Guardian]]&quot; iekļāva Fabiolu Džanoti 100 ietekmīgāko sieviešu topā &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.theguardian.com/science/2011/mar/08/fabiola-gianotti-100-women |title=Top 100 women: science and medicine |accessdate=28 August 2015 |website=Guardian News |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150416061313/http://www.theguardian.com/science/2011/mar/08/fabiola-gianotti-100-women |archivedate=16 April 2015 }}&lt;/ref&gt;, žurnāls &quot;Forbes&quot;
2013. gadā &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.forbes.com/profile/fabiola-gianotti/ |title=#83 Fabiola Gianotti |accessdate=27 jūlijs 2019 |website=Forbes |deadurl=yes  }}&lt;/ref&gt;, savukārt BBC 2018. gadā &lt;ref&gt;{{Cite news|url=https://www.bbc.com/news/world-46225037|title=BBC 100 Women 2018: Who is on the list?|date=19 November 2018|work=BBC News|access-date=26 jūlijs 2019|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;. Viņa saņēmusi arī vairākus citus apbalvojumus un nominācijas, tajā skaitā arī goda doktora grādu vairākās Eiropas un pasaules universitātēs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džanoti, Fabiola}}
[[Kategorija:1960. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Itāliešu fiziķi]]
[[Kategorija:CERN]]
[[Kategorija:Romā dzimušie]]</text>
      <sha1>6agool61rs0mqvny7426s88ru1kmd19</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltā dzērve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>445174</id>
    <revision>
      <id>4510596</id>
      <parentid>4274328</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:53:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>{{dzērvju dzimta}}</comment>
      <origin>4510596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12462" sha1="h9fswhpar0k43dze1v1fjrjcwgxakdw" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|      binomial = Leucogeranus leucogeranus&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Pēteris Simons Pallass|Pallas]], 1773)&lt;/small&gt;
|        attēls = Schneekranich_Grus_leucogeranus_090501_We_147.JPG
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Aves
|      klase_lv = Putni
|         kārta = Gruiformes
|      kārta_lv = Dzērvjveidīgie
|        dzimta = Gruidae
|     dzimta_lv = Dzērvju dzimta
|   apakšdzimta = Gruinae
|apakšdzimta_lv = Dzērvju apakšdzimta
|         ģints = Leucogeranus
|      ģints_lv = Baltās dzērves
|       ģints_r = Baltā dzērve
|          suga = Leucogeranus leucogeranus
|       suga_lv = Baltā dzērve
|     izplatība = [[Attēls:SiberianCrane.svg|center|240px]]
|      sinonīmi = 
*''Grus leucogeranus''
|   kategorijas = nē
}}

'''Baltā dzērve''' jeb '''Sibīrijas dzērve''' (''Leucogeranus leucogeranus'') ir [[dzērvju dzimta]]s (''Gruidae'') putns, kas ir vienīgā suga '''balto dzērvju ģintī''' (''Leucogeranus'').&lt;ref name=ioc&gt;[https://www.worldbirdnames.org/bow/flufftails/ IOC World Bird List: Flufftails, finfoots, rails, trumpeters, cranes, limpkin, 2019]&lt;/ref&gt; Ģeogrāfisko variāciju nav.&lt;ref name=ioc/&gt; Baltā dzērve ir [[Endēma suga|endēma]] [[Krievija|Krievijas]] ziemeļu teritoriju putnu suga. Atšķirībā no citām dzērvju [[Suga|sugām]] pieaugušam īpatnim gandrīz viss ķermeņa apspalvojums ir sniegbalts. Baltajai dzērvei ir divas izolētas [[Populācija|populācijas]]: Krievijas rietumu un austrumu daļas arktiskajā [[Tundra|tundrā]]. Austrumu populācija ziemā migrē uz [[Ķīna|Ķīnu]], bet rietumu populācija ziemo [[Irāna|Irānā]] (agrāk tā migrēja arī uz [[Indija|Indiju]]). Baltā dzērve, salīdzinot ar citām sugām, migrējot pārvar vislielākos attālumus. To kopējā populācija, īpaši rietumu areālā, 20. gadsimtā ir krasi samazinājusies, kam par iemeslu ir [[medības]] to migrācijas ceļos un biotopu degradācija. Uzskata, ka 2010. gadā pasaulē bija aptuveni 3200 šīs sugas putnu, kas galvenokārt pieder austrumu populācijai, un apmēram 95% no tiem ziemo [[Pojanhu|Pojanhu ezera]] baseinā Ķīnā — biotopā, kuru var ietekmēt [[Triju aizu aizsprosts]]. [[Sibīrija]]s rietumos savvaļā sastopamas tikai ap desmit baltajām dzērvēm.

== Izplatība ==
[[Attēls:Grus_leucogeranus_male.jpg|thumb|left|240px|Baltā dzērve ''Tennōji Zoo'' Japānā]]  
Baltās dzērves kādreizējāis izplatības areāls pletās starp [[Urāli]]em un [[Oba]]s upi, dienvidu virzienā sasniedzot [[Išima]]s un [[Tobola]]s upes un austrumos [[Kolima (reģions)|Kolimas]] reģionu. Populācijas apjoms samazinājās, mainoties zemes izmantojumam ([[Mitrājs|mitrāju]] nosusināšanai un lauksaimniecības paplašināšanai) un pastiprinoties medībām to migrācijas ceļos. Mūsdienās baltās dzērves apdzīvotais areāls ierobežots ar diviem ļoti atšķirīgiem reģioniem. Rietumu apgabals atrodas Obas, [[Konda (upe)|Kondas]] un [[Sosva]]s upju baseinos, otrs apgabals ar daudz lielāku populāciju atrodas [[Saha|Jakutijā]] starp [[Jana (upe)|Janas]] un [[Alazeja]]s upēm.&lt;ref name=&quot;johnsgard&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Johnsgard, P.|title=Cranes of the World|year=1983|publisher=Indiana University Press|pages=129–139|url=http://digitalcommons.unl.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1027&amp;context=bioscicranes|isbn=978-0-253-11255-2}}&lt;/ref&gt; Līdzīgi lielākajai daļai dzērvju, arī baltā dzērve apdzīvo seklus [[Purvs|purvus]] un mitrājus, taču bieži barojas dziļākā ūdenī nekā citas dzērves. Gadu no gada gan ziemošanai, gan ligzdošanai tiek izmantotas vienas un tās pašas vietas.&lt;ref name=&quot;pcr&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rasmussen, PC|last2=Anderton, JC|year=2005|title=The Birds of South Asia. The Ripley Guide. Volume 2|page=138|publisher=Smithsonian Institution and Lynx Edicions}}&lt;/ref&gt; Rietumu populācija galvenokārt ziemo [[Irāna|Irānā,]] neliela daļa populācijas agrāk ziemoja arī Indijā, areālam uz dienvidiem plešoties līdz [[Nāgpura]]i un uz austrumiem līdz [[Bihāra]]i. Austrumu populācijas ziemo galvenokārt Pojanhu ezera apvidū Ķīnā.

== Taksonomija un sistemātika ==
Balto dzērvi 1773. gadā aprakstīja [[Pēteris Simons Pallass]], un tai tika dots [[Binārā nomenklatūra|nomenklatūras nosaukums]] ''Grus leucogeranus''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|year=1934|title=Check-list of Birds of the World|volume=Volume 2|publisher=Harvard University Press|location=Cambridge, Massachusetts|page=153|url=https://www.biodiversitylibrary.org/page/14482966}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Pallas|first=Peter Simon|year=1773|title=Reise durch verschiedene Provinzen des Russischen Reichs|volume=Volume 2|location=St. Petersburg|publisher=Academie der Wissenschaften|page=714|url=http://gallica.bnf.fr/ark:/12148/bpt6k97334n/f719.image}}&lt;/ref&gt; Sugas nosaukums radies no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu valodas]] vārdiem ''leukos'' (balts) un ''geranos'' (dzērve).&lt;ref name=&quot;jobling&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Jobling|first=James A.|year=2010|title=The Helm Dictionary of Scientific Bird Names|url=https://archive.org/details/Helm_Dictionary_of_Scientific_Bird_Names_by_James_A._Jobling|publisher=Christopher Helm|location=London|isbn=978-1-4081-2501-4|page=[https://archive.org/details/Helm_Dictionary_of_Scientific_Bird_Names_by_James_A._Jobling/page/n224 224]}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, baltā dzērve tika izdalīta atsevišķā ģintī.&lt;ref name=ioc/&gt; Līdz tam tā tika klasificēta [[dzērves|dzērvju ģintī]] (''Grus'').

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Grus_leucogeranus.jpg|thumb|220px|Pieaugušiem putniem galvas priekšpusē ap acīm un knābi apspalvojuma nav]]
Baltā dzērve ir liels putns: augstums ap 140 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 2,1–2,3 [[metrs|m]], svars 5–8,6 [[kilograms|kg]]. Pieaugušiem putniem galvas priekšpusē ap acīm un knābi apspalvojuma nav, [[āda]] šajā vietā ir koši [[sarkanā krāsa|sarkanā]] krāsā. Jauniem īpatņiem apspalvojums uz sejas brūnganā krāsā. [[Radzene]] sarkanīga vai gaiši [[dzeltenā krāsa|dzeltena]]. [[Knābis]] garš (garākais no visām dzērvēm) un sarkans.&lt;ref name=&quot;pcr&quot;/&gt; Lielākā daļa ķermeņa apspalvojuma ir [[baltā krāsa|balta]], izņemot pirmās pakāpes melnās segspalvas uz [[Spārns|spārniem]] un bastarda spārnu ([[Alula|alulu]]). Kājas ir garas, sarkanīgi rozā krāsā. Jaunai dzērvei galvas priekšpuse ir gaiši dzeltena; apspalvojums brūngani sarkans, ar gaišākiem plankumiem uz kakla un zoda. Reizēm tiek novēroti jauni balti īpatņi ar sarkaniem plankumiem mugurpusē, uz kakla un sānos. Pirmos sešus mēnešus baltās dzērves acis ir [[zilā krāsa|zilas]], pēc tam kļūst dzeltenas.&lt;ref name=&quot;johnsgard&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;hbk&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Ali, S.|last2=Ripley, S. D.|year=1980|pages=144–146|title=Handbook of the Birds of India and Pakistan. Volume 2|publisher=Oxford University Press|location=New Delhi}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;fbi2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Fauna of British India. Birds. Volume 6|edition=2nd|last=Baker, E. C. S.|year=1929|publisher=Taylor and Francis|location=London|page=53|url=https://archive.org/stream/BakerFbiBirds6/BakerFBI6#page/n89/mode/1up/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Grus_leucogeranus.html Grus leucogeranus] (2011).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.oiseaux.net/oiseaux/grue.de.siberie.html Grue de Sibérie]. oiseaux.net&lt;/ref&gt;

Baltās dzērves sauciens ir ļoti atšķirīgs no vairuma dzērvju saucieniem. Izdodot sauciena [[skaņa]]s, putns izstiepj kaklu uz priekšu.&lt;ref name=&quot;johnsgard&quot;/&gt; [[Dzimumu dimorfisms]] (redzamas atšķirības starp dažāda dzimuma īpatņiem) gandrīz nav pamanāmas, vienīgi [[tēviņš|tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s un tiem ir garāks knābis. Vairošanās sezonā baltā dzērve bieži mēdz iemērkt knābi dubļos, pēc tam tos smērējot uz spalvām.

== Uzvedība ==

=== Barošanās ===
Baltā dzērve galvenokārt barojas ar [[Augi|augiem]], kaut arī ir [[Visēdāji|visēdāja]]. Vasarā barojas ar virkni augu, ieskaitot [[Verartre|verartres]] (''Veratrum misae'') saknes, [[Melnā vistene|melnās vistenes]] (''Empetrum nigrum'') sēklas, medī arī mazos [[Grauzēji|grauzējus]] ([[Lemingi|lemingus]] un [[strupastes]]), [[sliekas]] un [[zivis]]. Pavasarī un vasarā barojas arī ar citu putnu [[ola|olām]], [[kukaiņi]]em un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em, [[Dzērveņu apakšģints|dzērvenēm]] un zemūdens [[grīšļi]]em. Ziemas periodā putns galvenokārt barojas ar augiem: ar barības vielām bagātiem sakneņiem un ūdens augu bumbuļiem. Barojoties ar zemūdens [[Veģetācija|veģetāciju]], baltā dzērve bieži pilnībā iegremdē galvas zem ūdens.&lt;ref name=&quot;johnsgard&quot;/&gt;

=== Ligzdošana ===
Apmēram aprīļa beigās un maija sākumā baltā dzērve atgriežas arktiskajā tundrā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bysykatova, IP|last2=M. V. Vladimirtseva|last3=N. N. Egorov|last4=S. M. Sleptsov|last-author-amp=yes|year=2010|title=Spring Migrations of the Siberian Crane (Grus leucogeranus) in Yakutia|journal=Contemporary Problems of Ecology|volume=3|issue=1|pages=86–89|doi=10.1134/S1995425510010145}}&lt;/ref&gt; [[Ligzda]] visbiežāk atrodas ezera malā purvainā zemē un to parasti ieskauj ūdens. Lielāko daļu olu dēj jūnija pirmajā nedēļā, kad tundrā nav [[sniegs|sniega]]. Dējumā parasti divas olas. Tēviņš perēšanas laikā uzturas netālu no ligzdas, to apsargājot. Perēšanas ilgums apmēram 27—29 dienas. Jaunie putni pamet ligzdu apmēram pēc 80 dienām. Jauno putnu agresijas dēļ parasti izdzīvo tikai viens putnēns. 

== Statuss un aizsardzība ==
[[Attēls:Map_Signatories_to_Siberian_Crane_MoU.jpg|thumb|220px|Baltās dzērves aizsardzības memoranda parakstītāji]]
Šīs dzērves [[Aizsardzības statuss|statuss]] ir kritisks, tiek lēsts, ka pasaulē ir tikai aptuveni 3200–4000 šīs sugas īpatņu, gandrīz visi tie pieder austrumu populācijai. No 15 dzērvju sugām šī ir viena no visvairāk apdraudētajām ([[Amerikas dzērve]] (''Grus americana''), kurai 2018. gadā bija tikai 750 īpatņi, ir sastopama vēl retāk). Rietumu populācijas apjoms 2002. gadā bija samazinājies līdz četriem īpatņiem. Sekojošajos gados tika uzskatīts, ka populācija ir izmirusi, taču viens indivīds tika novērots Irānā 2010. gadā. Ziemošanas vietā Pojanhu ezera apgabalā [[Ķīna|Ķīnā]] uzturas aptuveni 98% no austrumu populācijas. To apdraud hidroloģiskās izmaiņas, ko izraisa [[Triju aizu aizsprosts]] un citi ūdenstilpju attīstības projekti.   

Baltajai dzērvei draud izmiršana, un tā ir iekļauta Starptautiskās dabas aizsardzības savienības [[sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]], kā arī Krievijas Sarkanās grāmatas starptautiskajos sarakstos.

== Nozīme kultūrā ==
[[Sibīrija]]s pamatiedzīvotājiem – [[Jakuti|jakutiem]] un [[jukagiri]]em baltā dzērve ir svēts putns, kas saistīts ar sauli, pavasari un laipnajiem debesu gariem ''ajyy''. [[Šamanis|Šamaņi]] un šamanes [[jakuti|jakutu]] eposā ''[[Olonho]]'' “pārtop” par baltajām dzērvēm.

== Atsauces ==
{{Atsauces|35em}}

== Ārējās saites ==
{{Commons|Grus leucogeranus|Baltā dzērve}}
* [http://www.savingcranes.org/species/siberian.cfm International Crane Foundation's Siberian crane page] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080823064730/http://www.savingcranes.org/species/siberian.cfm |date={{dat|2008|08|23||bez}} }}
* [http://www.birdlife.org/datazone/species/index.html?action=SpcHTMDetails.asp&amp;sid=2786&amp;m=0 BirdLife Species Factsheet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090102204746/http://www.birdlife.org/datazone/species/index.html?action=SpcHTMDetails.asp&amp;sid=2786&amp;m=0 |date={{dat|2009|01|02||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20190127114630/http://sibeflyway.org/ Siberian Crane Flyway Coordination]
* [https://web.archive.org/web/20180116143943/http://www.scwp.info/ Siberian Crane Wetland Project]
* [https://web.archive.org/web/20120525111920/http://www.aif.ru/sterkh-eng/ Online broadcasting of white cranes’ lives from the Oksk hatchery arose]

{{dzērvju dzimta}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērvju dzimta]]
[[Kategorija:Krievijas fauna]]
[[Kategorija:Ķīnas fauna]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]</text>
      <sha1>h9fswhpar0k43dze1v1fjrjcwgxakdw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvīns Kide</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449391</id>
    <revision>
      <id>4510711</id>
      <parentid>4510032</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:17:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5936" sha1="9ds23yodaue8hbkbrvpc9jyl2imfjp7" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Edvīns Kide
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}}
| prezidents = 
| apraksts2 = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[5. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = 1993. gads
| term_beigas2 = 1995. gads
| prezidents2 = 
| premjers = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dat|1934|1|19|}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rūjiena}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2023|7|25|1934|1|19|}}
| mir_vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| apglabāts = Cēsu Meža kapi
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
* [[PSKP]]
* [[Tautas saskaņas partija]]
* [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] &lt;small&gt;(1994-1996)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Zemnieku savienība]] &lt;small&gt;(no 1996)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Skaidrīte Kide
| bērni = Sandra Kide
| profesija = inženieris
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Edvīns Kide''' (dzimis {{dat|1934|1|19||bez}} [[Rūjiena|Rūjienā]], miris {{dat|2023|7|25||bez}} [[Valmiera|Valmierā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Edvins-Kide|title=Edvīns Ķide|website=timenote.info|access-date=2023-08-03|language=lv|archive-date=2023-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20230803085853/https://timenote.info/lv/Edvins-Kide}}&lt;/ref&gt;) ir latviešu inženieris mehāniķis, skolotājs, politiķis un valsts darbinieks, bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1934|1|19||bez}} [[Rūjiena|Rūjienā]] tirgotāja ģimenē. Mācījās [[Rūjienas vidusskola|Rūjienas vidusskolā]]. [[1949. gada marta deportācijas]] laikā viņu kopā ar vecākiem izsūtīja uz Krievijas Tālajiem Austrumiem, kur viņš pēc mācībām [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenskas]] lauksaimniecības tehnikumā strādāja par mehāniķi.

1958. gadā E. Kide atgriezās Latvijā un strādāja par mācību meistaru un skolotāju [[Priekuļu tehnikums|Jāņmuižas arodskolā]]. Līdztekus 1964. gadā neklātienē beidza studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Lauksaimniecības mehānizācijas fakultātē un kopš 1976. gada bija Jāņmuižas lauksaimniecības skolas direktors. Bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 11. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā E. Kidi kā [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstīto kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 114. Cēsu vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; Latvijas Izglītības biedrības valdes loceklis, Latvijas Tautas frontes II kongresa delegāts.

[[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] E. Kide tika ievēlēts [[5. Saeima|5. Saeimā]] no &quot;Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai&quot; saraksta, bija frakcijas &quot;Saskaņa Latvijai&quot; priekšsēdētājs (1993—1995). 1994. gadā, pēc Saeimas frakcijas sašķelšanās, E. Kide piedalījās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] dibināšanā, bija partijas priekšsēdētājs. Neveiksmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Tautsaimnieku politiskās apvienības saraksta &quot;Tautsaimnieks&quot; un [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta (tajā E. Kide iestājās 1996. gadā).

Kopš 1999. gada E. Kide bija Priekuļu lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centra galvenais speciālists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1518 |title=biblioteka.cesis.lv |access-date={{dat|2020|01|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810023341/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1518 }}&lt;/ref&gt;

2005. gadā E. Kide tika ievēlēts [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagasta]] padomē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.

== Apbalvojumi ==
* Darba Sarkanā karoga ordenis
* PSRS tautas skolotājs (1988)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{5. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Kide, Edvīns}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rūjienā dzimušie]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmierā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>9ds23yodaue8hbkbrvpc9jyl2imfjp7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eleonora Sausne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450129</id>
    <revision>
      <id>4510724</id>
      <parentid>4081038</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T11:52:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3328" sha1="6qmy7bkppmd5gprve4vjwz0enrvyq2r" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Eleonora Sausne''' (1910—1969) bija latviešu skolotāja, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, disidente un [[Politieslodzītais|politieslodzītā]].

Pēc Otrā pasaules kara viņa strādāja par [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] (LVU) Ekonomikas fakultātes sekretāri.
[[Valsts drošības komiteja|Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta]] darbinieki viņu izsekoja un apcietināja kopā ar viņas vīru Rakstnieku savienības grāmatu antikvariāta pārdevēju [[Alfrēds Sausne|Alfrēdu Sausni]] un citiem t. s. &quot;[[Franču grupa]]s&quot; locekļiem 1951. gada janvārī, apsūdzot pretpadomju literatūras izplatīšanā.&lt;ref&gt;[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/4numurs/D_Bleiere_Francu_LVIZ_2017_4.pdf Daina Bleiere. “FRANČU GRUPAS” TIESĀŠANA 1951. GADĀ: LIETU POLITISKAIS KONTEKSTS UN VALSTS DROŠĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS METODES] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200716215737/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/4numurs/D_Bleiere_Francu_LVIZ_2017_4.pdf |date={{dat|2020|07|16||bez}} }} LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA ŽURNĀLS 2017. Nr. 4 (105)&lt;/ref&gt;

Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija [[Kurts Fridrihsons]], [[Mirdza Ersa]], [[Ieva Lase|Ieva Birgere]], [[Skaidrīte Sirsone]], [[Milda Grīnfelde]], [[Maija Silmale]], [[Elza Stērste]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Stubavs]], [[Irma Stubava|Irīna (Irma) Stubava]] un [[Gustavs Bērziņš]].
1951. gada 2. jūnijā PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede viņai piesprieda desmit gadus sevišķā režīma nometnē.
Ieslodzījumu viņa pavadīja [[Minlags|Minlaga]] nometnē [[Inta (pilsēta)|Intā]]. Pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves viņu 1956. gadā atbrīvoja no lēģera.
1954. gada 29. jūlijā Eleonora Sausne uzrakstīja sūdzību, ka “netaisnīgās apsūdzības fiziski un morāli sagrauta, es izmeklēšanā viegli pakļāvos izmeklētāja viltīgajiem paņēmieniem, pierunāšanai, krāpšanai. Es parakstīju protokolus, kas neatbilda īstenībai.”&lt;ref&gt;[http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/59096-debesudavanas-divas-sejas-jeb-vai-caks-to-zinaja.htm Silvija Radzobe. Debesu dāvanas divas sejas jeb Vai Čaks to zināja] NRA, 2011. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;

Mirusi 1969. gada 20. augustā Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Eleonora-Sausne |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|01|22||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260119205853/https://timenote.info/lv/Eleonora-Sausne }}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/francu-grupa-no-sibirijas-legera-lidz-miterana-rokasspiedienam-13946314 Franču grupa. No Sibīrijas lēģera līdz Miterāna rokasspiedienam] Undīne Adamaite. ''[[Diena]]'' 2012. gada 11. maijā
* [http://www.tvnet.lv/izklaide/makslas/60422-francu-grupa-un-makslinieks-kurts-fridrihsons &quot;Franču grupa&quot; un mākslinieks Kurts Fridrihsons]{{Novecojusi saite}} Gundega Repše, žurnāls &quot;Studija&quot; 2005. gada 3. janvārī

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sausne, Eleonora}}

[[Kategorija:1910. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Disidenti]]
[[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]
[[Kategorija:Pretošanās kustības okupācijas varām Latvijā]]</text>
      <sha1>6qmy7bkppmd5gprve4vjwz0enrvyq2r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Āboltiņš (fiziķis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450584</id>
    <revision>
      <id>4510701</id>
      <parentid>3772558</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:58:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3227" sha1="hnnd6v5xitazuiz67p4a86c987dgkxo" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Eduards Āboltiņš
| attēls              = 
| apraksts            = 
| amats              = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums        = 1990
| term_beigas        = 1993
| dzim_dati           = {{dat|1937|4|21}}&lt;ref&gt;Bērzs, Arnolds. Sarkanie burbuļi. R., 2011.&lt;/ref&gt; 
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Rostova pie Donas|td=Krievija}}
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2006|7|16|1937|4|21}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Eduards-Aboltins |title=Eduards Āboltiņš - timenote.info |access-date={{dat|2023|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230124193015/https://timenote.info/lv/Eduards-Aboltins }}&lt;/ref&gt;
| mir_vieta           = {{vieta|Latvija}}
| alma_mater          = 
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]]
}}

'''Eduards Āboltiņš''' (dzimis {{dat|1937|4|21||bez}} [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], [[Krievija|Krievijā]]; miris 2006. gada 16. jūlijā) bija latviešu [[fiziķis]] un sabiedriskais darbinieks. Bijušais [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Rīgas pilsētas komitejas sekretārs, [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts (1990—1993),&lt;ref&gt;[http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/C18D09E290C3E1A9C2257815004A00A7/$FILE/aboltins.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu saraksts]&lt;/ref&gt; ievēlēts no 36. Rīgas vēlēšanu apgabala. Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt; un iesaistījās frakcijā &quot;Līdztiesība&quot;. 1991. gadā izstājies no &quot;Līdztiesības&quot; frakcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/448717|title=Baltie zvirbuļi vairojas|last=A. Andere, Andra Jauce}}&lt;/ref&gt;

[[VDK aģentūras kartotēka|VDK aģentu kartotēkā]] Eduards Āboltiņš atrodams ar segvārdu &quot;Oļegs&quot;, savervēts 1970. gadā.&lt;ref name=&quot;VDK&quot;&gt;[https://ir.lv/2019/10/18/kamer-esam-dzivi-tas-nav-beidzies/ Kamēr esam dzīvi, tas nav beidzies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200114201201/https://ir.lv/2019/10/18/kamer-esam-dzivi-tas-nav-beidzies/ |date={{dat|2020|01|14||bez}} }} Māra Miķelsone, ir.lv, 2019. gada 18. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Āboltiņš, Eduards}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rostovas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]]</text>
      <sha1>hnnd6v5xitazuiz67p4a86c987dgkxo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Segnetoelektriķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459749</id>
    <revision>
      <id>4510422</id>
      <parentid>4496667</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:30:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4510422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7531" sha1="ktsla1wc5fz03nytyap8hufva7ydzk9" xml:space="preserve">'''Segnetoelektriķi''' ir materiāli, kuriem piemīt [[spontānā polarizācija]]. Šāda veida polarizācija eksistē bez mehāniska sprieguma vai ārējā [[Elektriskais lauks|elektriskā lauka]] iedarbības.&lt;ref name=Seitz&gt;{{Cite book|chapter-url=https://books.google.com/books?id=7yFWuc_YL3UC&amp;pg=PA5&amp;dq=ferroelectricity |volume=4 |page= 5 |author=Werner Känzig |chapter=Ferroelectrics and Antiferroelectrics |editor1=Frederick Seitz |editor2=T. P. Das |editor3=David Turnbull |editor4=E. L. Hahn |isbn=978-0-12-607704-9 |year=1957 |publisher=Academic Press |title=Solid State Physics}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Lines&gt;{{Cite book|author1=M. Lines |author2=A. Glass |title=Principles and applications of ferroelectrics and related materials |url=https://archive.org/details/principlesapplic0000line |publisher=Clarendon Press, Oxford |year=1979|isbn=978-0-19-851286-8}}&lt;/ref&gt; Visi segnetoelektriķi ir [[piroelektriķi]], kuru polarizācijas polaritāti iespējams mainīt ar ārējā elektriskā lauka iedarbību. Segnetoelektriķu nosaukums radies no nātrija kālija tartrāta tetrahidrāta jeb [[segnetsāls]], kuru pirmo reizi sintezēja [[Pjērs Seņets]] (''Pierre Seignette'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.websters-online-dictionary.org/Ro/Rochelle_salt.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241214211510/http://www.websters-online-dictionary.org/Ro/Rochelle_salt.html }}&lt;/ref&gt;. Segnetsāls bija pirmais materiāls, kuram novērots [[pjezoelektriskais efekts]]. Segnetoelektriķi ir analogi [[feromagnētiķiem]], kas ir materiāli, kuriem eksistē [[magnētiskais moments]] bez [[Ārējie spēki|ārēju spēku]] vai lauku iedarbības.

== Polarizācija ==

[[Attēls:Dielectric polarisation.svg|right|frame|Dielektriskā polarizācija]]
[[Attēls:Paraelectric polarisation.svg|right|frame|Paraelektriskā polarizācija]]
[[Attēls:Ferroelectric polarisation.svg|right|frame|Segnetoelektriskā polarizācija]]

Visbiežāk polarizējot materiālus, inducētā polarizācija ''P'' ir gandrīz tieši proporcionāla pieliktajam ārējam elektriskajam laukam ''E'' (skatīt attēlus), līdz ar to, polarizācija ir [[lineāra funkcija]] atkarībā no elektriskā lauka. Šādu parādību sauc par dielektrisko polarizāciju. Eksistē arī tādi materiāli, kas tiek saukti par [[paraelektriķiem]], kuriem polarizācija atkarībā no ārējā elektriskā lauka pieaug daudz straujāk kā [[Dielektriķis|dielektriķiem]]&lt;ref&gt;[[Chiang, Y. et al.]]: Physical Ceramics, ''[[John Wiley &amp; Sons]]'' 1997, New York&lt;/ref&gt;.

Segnetoelektriķiem šī funkcija ir nelineāra un tiem piemīt spontānā polarizācija pat tad, kad ārējais elektriskais lauks ir vienāds ar nulli. Segnetoelektriķus no cita veida dielektriķiem atšķir tas, ka to spontānās polarizācijas polaritāti iespējams mainīt uz pretējo ar pietiekami spēcīgu ārējo elektrisko lauku pretējā virzienā. Līdz ar to, polarizācija nav atkarīga tikai no esošā elektriskā lauka, bet arī no materiālam iepriekš pieliktā elektriskā lauka, kas dod [[histerēzes cilpu]]. Analoģiska histerēzes cilpa veidojas feromagnētiķiem, jo polarizācijas/magnetizācijas procesi ir līdzīgi.

Parasti materiāliem piemīt segnetoelektriskās īpašības zem kādas noteiktas [[fāzu pārejas]] temperatūras, ko sauc par [[Kirī temperatūra|Kirī temperatūru]]. Virs šīs temperatūras, šie materiāli kļūst par paraelektriķiem, jo tiem vairs nepiemīt spontānā polarizācija un materiāla [[kristāliskā struktūra]] ir paraelektriskā fāzē. Daļai no segnetoelektriķiem virs Kirī temperatūras pazūd jebkādas [[pjezoelektriskās]] īpašības, jo to paraelektriskai fāzei piemīt centrosimetriska kristāliskā struktūra&lt;ref&gt;{{cite book|last1=Safari|first1=Ahmad|title=Piezoelectric and acoustic materials for transducer applications|url=https://archive.org/details/piezoelectricaco00akdo|date=2008|publisher=Springer Science &amp; Business Media|isbn=978-0387765402|page=[https://archive.org/details/piezoelectricaco00akdo/page/21 21]|bibcode=2008pamt.book.....S}}&lt;/ref&gt;
.

== Pielietojumi ==

Segnetoelektriķu nelineārā polarizācijas atkarība no elektriskā lauka var tikt izmantota, lai izveidotu [[Kondensators|kondensatorus]] ar maināmu [[Kapacitāte|kapacitāti]]. Parasti segnetoelektrisks kondensators sastāv no elektrodiem, starp kuriem ievietots segnetoelektriķis. Segnetoelektriķu [[dielektriskā caurlaidība]] ir ne tikai maināma, bet arī tai ir augsta [[absolūtā vērtība]], it īpaši tad, kad materiāls atrodas tuvu fāzu pārejas temperatūrai. Šī iemesla dēļ, segnetoelektriskie kondensatori ir maza izmēra salīdzinot ar dielektriskajiem kondensatoriem ar tādu pašu kapacitāti.

Spontānās polarizācijas dēļ, segnetoelektriķiem ir histerēze, ko var izmantot kā atmiņas uzglabāšanas funkciju, un patiesi segnetoelektriskie kondensatori tiek pielietoti, lai izveidotu segnetoelektriskos [[RAM]] datoriem&lt;ref name=Scott&gt;{{Cite book|author=J.F. Scott |title= Ferroelectric Memories |publisher=Springer |year=2000|isbn=978-3-540-66387-4}}&lt;/ref&gt; un [[RFID]] kartēm. Šādos pielietojumos parasti tiek izmantotas segnetoelektrisku materiālu [[plānās kārtiņas]], jo tas ļauj pārslēgt polarizācijas polaritāti ar relatīvi zemiem [[spriegums|spriegumiem]]. Jāņem vērā arī fakts, ka, izmantojot plānās kārtiņas, nepieciešams pievērst lielu uzmanību starpslāņiem, elektrodiem un paraugu kvalitātei, lai šāda veida iekārtas pareizi pildītu savu funkciju.&lt;ref name=Dawber&gt;{{Cite journal|author1=M. Dawber |author2=K.M. Rabe |author3=J.F. Scott |title= Physics of thin-film ferroelectric oxides |journal=Reviews of Modern Physics |volume=77 |page= 1083 |year=2005|arxiv = cond-mat/0503372 |bibcode = 2005RvMP...77.1083D |doi = 10.1103/RevModPhys.77.1083|issue=4 }}&lt;/ref&gt;

Segnetoelektriķiem pēc definīcijas ir arī [[Pjezoelektriskais efekts|pjezoelektriķi]] un piroelektriķi. Apvienojot pjezoelektriskās un piroelektriskās īpašības, kā arī atmiņas uzglabāšanas funkciju padara segneteoelektriskos kondensatorus ļoti noderīgus, piemēram, [[Sensors|sensoros]] un [[aktuatoros]]. Tos izmanto arī medicīnas ultraskaņas iekārtās (kondensatori ģenerē un tad detektē [[ultraskaņa]]s svārstības, lai izveidotu attēlu ar ķermeņa iekšējiem orgāniem), augstas kvalitātes infrasarkanās kamerās (infrasarkanais attēls tiek projicēts uz divdimensionāla segnetoelektrisko kondensatoru masīva, kuri spēj detektēt temperatūras izmaiņas, kas vienādas ar Celsija grāda miljono daļu), dūmu detektoros, sonāros, vibrācijas sensoros un pat degvielas ievadei dīzeļdegvielas dzinējos.

Vēl viena relatīvi nesena ideja ir segnetoelektriskais tunelēšanas mezgls, kurā starp metālu elektrodiem ievietota nanometru bieza segnetoelektriska materiāla plānā kārtiņa.&lt;ref name=ftj&gt;{{Cite journal
|doi=10.1103/PhysRevLett.94.246802
|author1=M.Ye. Zhuravlev |author2=R.F. Sabirianov |author3=S.S. Jaswal |author4=E.Y. Tsymbal |title=Giant Electroresistance in Ferroelectric Tunnel Junctions
|journal=Physical Review Letters
|volume=94
|pages=246802–4
|year=2005
|bibcode=2005PhRvL..94x6802Z|arxiv = cond-mat/0502109
|issue=24 }}&lt;/ref&gt; Segnetoelektriskā slāņa biezums ir pietiekami šaurs, lai caur to spētu [[Tuneļefekts|tunelēt]] [[Elektrons|elektroni]].

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

[[Kategorija:Elektrība]]</text>
      <sha1>ktsla1wc5fz03nytyap8hufva7ydzk9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Zīslaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464180</id>
    <revision>
      <id>4510696</id>
      <parentid>3286782</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:56:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3373" sha1="8el7u60bersxgom2jhc9i7t93k1m4ar" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Eduards Zīslaks
|     vārds_orig = ''Michael Carl Eduard Sieslack''
|         attēls = Eduards Zīslaks.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1850 
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|         m_gads = 1888
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 1
|        m_vieta = [[Jelgava]]
|   dzīves_vieta = 
|        tautība = [[vācbaltietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
}}

'''Mihaels Kārlis Eduards Zīslaks''' ({{val-de|Michael Carl Eduard Sieslack}}, 1850—1888) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[grāmatizdevējs]]. Grāmatu apgāda īpašnieks [[Jelgava|Jelgavā]] (1875–1888). Ieviesa no titullapas atšķirīgu grāmatu vāku, krāsainu salikumu un tipogrāfiskus ornamentus, gravētus burtu iniciāļus.
 
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1850. gada 29. (17. pēc VS) oktobrī [[Jelgava]]s amatnieka Johana Zīslaka ģimenē.  Mācījās [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolā]], pēc tam bija [[Kurzemes guberņa]]s spiestuvē māceklis Jelgavā (1867–1870), turpināja apgūt iespiedēja prasmi Pēterburgā, Vīnē, Minhenē, Parīzē un Leipcigā (1870–1875).

Pēc atgriešanās dzimtenē 1875. gadā Jelgavā atvēra savu apgādu un moderni aprīkotu spiestuvi. 1880. gadā kļuva par [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s biedru. 1881. gadā ieguva atļauju ierīkot spiestuvi ar [[tvaika mašīna|tvaika mašīnu]]. Spiestuve pieņēma pasūtinājumus no Pūcīšu Ģederta, [[Bernhards Dīriķis|Bernharda Dīriķa]], Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas, [[Indriķis Alunāns|Indriķa Alunāna]], J. Dravnieka, [[Māteru Juris|Māteru Jura]] grāmatu apgādiem. 

Miris 1888. gada 1. oktobrī (19. septembrī pēc VS) Jelgavā, apglabāts Jelgavas Jāņa kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Eduards-Zislaks |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|07|25||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200725095314/https://timenote.info/lv/Eduards-Zislaks }}&lt;/ref&gt;
1893. gadā Zīslaka spiestuvi nopirka [[Jēkabs Dravnieks]].

== Izdevējdarbība ==
[[Attēls:Latvju dainu 1. burtnīca Zīslaka un Draviņ-Dravnieka spiestuve.gif|thumb|270px|Zīslaka un Draviņ-Dravnieka iespiesto Latvju dainu 1. burtnīca.]]
Izdeva [[Gēte|J. V. Gētes]] &quot;Lapsa Kūmiņš&quot; [[Dinsbergs|E. Dinsberga]] tulkojumā (1879) ar vācu oriģinālizdevumam darinātajām V. Kaulbaha ilustrācijām, J. Lautenbaha-Jūsmiņa &quot;Zalkša līgava&quot; (1880), A. Bīlenšteina &quot;Latviešu mīklas&quot; (1883),&quot;Latviešu kalendāru&quot; ar literāro pielikumu (no 1877), pirmo latviešu ilustrēto žurnālu &quot;Pagalms&quot; (1880-1884), [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisijas &quot;Rakstu krājumu&quot; (2-5, 1884-1889), F. Brīvzemnieka &quot;Mūsu tautas pasakas&quot; (1887), Ausekļa &quot;Rakstus&quot; (1-2), A. Pumpura &quot;Lāčplēsi&quot; (abi 1888), žurnālu &quot;Austrums&quot; (no 1887).&lt;ref&gt;[http://literatura.lv/lv/person/Eduards-Zislaks/872161 literatura.lv]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zīslaks, Eduards}}

[[Kategorija:Latvijas izdevēji]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]</text>
      <sha1>8el7u60bersxgom2jhc9i7t93k1m4ar</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>DC Extended Universe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467832</id>
    <revision>
      <id>4510593</id>
      <parentid>4458267</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:51:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4510593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="148112" sha1="jwjfiypi70f6ye21sd91esyhtjhwyqo" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mediju sērijas infokaste
| title = ''DC Extended Universe''
| image = &lt;!-- DC Comics logo.svg --&gt;
| imagesize = 250px
| caption = 
| creator = ''[[DC Studios]]''
| origin = &quot;[[Tērauda vīrs]]&quot; (2013)
| owner = ''[[Warner Bros. Pictures]]''
| years = 2013–pašlaik
| books = 
| novels = 
| comics = [[DC Extended Universe savienotie komiksi|''DC Extended Universe''&lt;br /&gt;savienotie komiksi]]
| films = [[DC Extended Universe filmas|''DC Extended Universe'' filmas]]
| shorts = 
| vgs = [[DC Extended Universe videospēles|''DC Extended Universe'' videospēles]]
| soundtracks = 
| music = 
| otherlabel1 = 
| otherdata1 = 
}}
'''''DC Extended Universe''''' (saīsināti '''DCEU''') ir ASV [[mediju franšīze]] un [[kopīgais visums]], kas centrējas ap [[supervaroņu filma]]s un televīzijas seriālus, ko producē ''[[DC Studios]]'' un izplata ''[[Warner Bros. Pictures]]''. Tā ir balstīta uz ''[[DC Comics]]'' radīto [[komikss|komiksu]] tēlu piedzīvojumiem. DCEU sevī ietver arī komiksus, īsfilmas, romānus un videospēles. Kopīgais visums, līdzīgi kā oriģinālais ''[[DC Universe]]'' komiksu izdevumos un televīzijas raidījumos, veidots, savienojot vairākus sižeta elementus, notikumus un varoņus.

Jau kopš 2002. gada, kad [[Volfgangs Petersens]] nolēma režisēt [[Supermens|Supermena]] un [[Betmens|Betmena]] filmu franšīzes krustojumu, ''Warner Bros.'' plānoja savās filmās apvienot dažādus ''DC Comics'' supervaroņus. 2008. gadā pēc filmas &quot;[[Zaļais lukturis (filma)|Zaļais lukturis]]&quot;  kritiķu sliktajām atsauksmēm un komerciālās neveiksmes apturēja plānoto &quot;Taisnības līgas&quot; filmas izveidi, kā arī atlika sākotnējos kopīgā visuma plānus. Pašreizējo kopīgo visumu ''Warner Bros.'' uzsāka 2013. gadā.

DCEU sākās ar filmu &quot;[[Tērauda vīrs]]&quot; (2013), kas ir Supermena filmu cikla atsāknēšana, kam sekoja &quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot; (2016), kas kalpoja kā Betmena filmu cikla atsāknēšana. Šīm filmām sekoja &quot;[[Pašnāvnieku vienība]]&quot; (2016), &quot;[[Brīnumsieviete (filma)|Brīnumsieviete]]&quot; (2017), &quot;[[Taisnības līga]]&quot; (2017; 2021. gadā izlaista filmas režisora versija &quot;[[Zeka Snaidera Taisnības līga]]&quot;), &quot;[[Akvamens]]&quot; (2018), &quot;[[Šezam!]]&quot; (2019), &quot;[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)|Plēsīgie putni]]&quot; (2020), &quot;[[Brīnumsieviete 1984]]&quot; (2020), &quot;[[Pašnāvnieku vienība: Jauna misija]]&quot; (2021), &quot;[[Melnais Ādams]]&quot; (2022),&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot; (2023), &quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot; (2023), &quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot; (2023) un &quot;[[Akvamens un zudusī karaļvalsts]]&quot; (2023). DCEU paplašināja 2022. gadā izveidojot televīzijas seriālu &quot;[[Miernesis]]&quot; straumēšanas servisam ''[[HBO Max]]''.

Šī ir devītā visu laiku ienesīgākā filmu franšīze, kas visā pasaulē nopelnījusi {{nobr|6,1 miljardu}} ASV dolāru. Franšīzes ienesīgākā filma ir &quot;Akvamens&quot;, kas nopelnījusi {{nobr|1,15 miljardus}} ASV dolāru, tādējādi kļūstot par pelnošāko filmu, kas balstīta uz DC komiksiem. Franšīzes filmas parasti saņem dažādas kritiķu atsauksmes.

== Etimoloģija ==
Kad paziņoja par filmu ciklu, fani un plašsaziņas līdzekļi visumu devēja par ''DC Cinematic Universe'', saskaņā ar jau pastāvošo ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' (MCU) nosaukumu.&lt;ref name=&quot;DCMarvelForbes&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;DCCUYahoo&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;DCCU-EW&quot; /&gt; {{dat|2015|7|1||bez}} ''[[Entertainment Weekly]]'' rakstā par filmu &quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot;, raksta autore Keita Staskēviča jokodama nosauca to par ''DC Extended Universe™''.&lt;ref name=&quot;DCEU-EW&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;DCEU-SR&quot; /&gt; Šis termins un saīsinājums DCEU ātri vien izplatījās presē un fanu vidū, ar to apzīmējot pastāvošo filmu franšīzi.&lt;ref name=&quot;TheyAreLegend&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;BvSEmpireCover&quot; /&gt; Saskaņā ar ''[[Vulture.com|Vulture]]'' autoru Abrahama Rīsmena teikto, DC viņam 2017. gada septembrī apstiprināja, ka termins netika lietots iekšēji un viņi to neuzskatīja par oficiālu.&lt;ref name=&quot;DCEU-SR&quot; /&gt; 2016. gadā daļā no ''DC Films Presents: Dawn of the Justice League'', gan Džefs Džonss, gan [[Kevins Smits]] franšīzes nosaukumu dēvēja kā ''Justice League Universe'' ({{val|lv|Taisnības līgas visums}}).&lt;ref name=&quot;JLU-SR&quot; /&gt; 2018. gadā festivāla [[Sandjego Comic-Con]] ''[[DC Films]]'' stendā, demonstrējot dažas nākamās filmas, tika parādīts video klips ar vārdiem ''Welcome to the Worlds of DC'' ({{val|lv|Laipni lūdzam DC pasaulēs}}), tāpēc daži plašsaziņas līdzekļi to saprata kā DC jauno kopīgo filmu franšīzes nosaukumu — ''Worlds of DC''.&lt;ref name=&quot;WoDC-SR&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WoDCForbes&quot; /&gt; Tomēr 2020. gada martā [[C2E2]] pasākuma laikā [[Džims Lī]] nosauca franšīzi par ''DC Extended Universe''.&lt;ref name=&quot;LeeDCEU&quot; /&gt; Franšīze oficiāli saucas par ''DC Extended Universe'' arī ''WarnerMedia'' straumēšanas pakalpojumā ''[[HBO Max]]''.&lt;ref name=&quot;HBOMaxDCEU&quot; /&gt;

== Attīstība ==
2002. gadā [[Volfgangs Petersens]] vēlējās pēc [[Akiva Goldsmans|Akivas Goldsmana]] scenārija uzņemt filmu ''Batman vs. Superman''.&lt;ref name=&quot;BvSNewsweek&quot; /&gt; Pēc tam, kad [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž.Dž. Eibramss]] iesniedza projektu ''Superman: Flyby'', ''Warner Bros.'' atcēla Petersena filmas izstrādi, lai pievērstos individuāliem Supermena un Betmena projektiem.&lt;ref name=&quot;DevelopmentHell&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;BalePetersenMTV&quot; /&gt; 2007. gada februārī ''Warner Bros.'' nolīga Mišelu un [[Kīrans Malrūnijs|Kīranu Malrūnijus]], lai uzrakstītu scenāriju filmai par [[Taisnības līga (DC)|Taisnības līgu]].&lt;ref name=&quot;JusticeVariety2007&quot; /&gt; [[Kristians Beils]], kurš atveidoja Betmenu 2005. gadā filmā &quot;[[Betmens: Sākums]]&quot;, šai lomai nepiekrita,&lt;ref name=&quot;BaleJusticeLeague&quot; /&gt; tāpat kā [[Brendons Rauts]], kurš atveidoja Supermenu 2006. gada filmā &quot;[[Supermens atgriežas]]&quot;.&lt;ref name=&quot;RouthJusticeLeague&quot; /&gt; [[Džordžs Millers (režisors)|Džordžs Millers]] tika nolīgts, lai režisētu filmu,&lt;ref name=&quot;MillerVariety&quot; /&gt; kas sauktos ''Justice League Mortal'',&lt;ref name=&quot;JLMortalVariety&quot; /&gt; ar [[Ārmijs Hammers|Ārmiju Hammeru]] Betmenu lomā, [[D. Dž. Kotrona|D. Dž. Kotronu]] Supermena lomā, [[Ādams Brodijs|Ādamu Brodiju]] [[Zibsnis|Zibšņa]] lomā, [[Santjago Kabrera|Santjago Kabreru]] Akvamena lomā, ''[[Common]]'' Zaļās laternas lomā, [[Megana Geila|Meganu Geilu]] Brīnumsievietes lomā, [[Hjū Kijas-Bīrns|Hjū Kijasu-Bīrnu]] [[Martian Manhunter|Marsiešu mednieka]] lomā un [[Džejs Barušels|Džeju Barušelu]] [[Maksvels Lords|Maksvela Lorda]] lomā.&lt;ref name=&quot;GaleWonderWoman&quot; /&gt; 2008. gada janvārī projekts tika apturēts uz nenoteiktu laiku, jo netika nodrošināti nodokļu atvieglojumi filmēšanai Austrālijā, kā arī [[Amerikas Scenāristu ģildes streiks]] apturēja scenārija veidošanu.&lt;ref name=&quot;JusticeLeagueCancelled&quot; /&gt;

2013. gadā tika ieplānots atjaunot Supermena franšīzi, tādējādi &quot;[[Tērauda vīrs]]&quot; kļuva par pamatu turpmākajām DC filmām.&lt;ref name=&quot;ManOfSteelEW&quot; /&gt; Filma saturēja atsauces uz citiem [[DC visums|DC visuma]] personāžiem, tāpēc, ja tā būtu veiksmīga, tā varētu aizsākt kopīgu visumu.&lt;ref name=&quot;MoSBleedingCool&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ManofSteelSR&quot; /&gt; Dažas dienas pirms filmas pirmizrādes jūnijā tika paziņots, ka režisors [[Zeks Snaiders]] un scenārists [[Deivids Gojers]] uzsāks darbu pie turpinājuma.&lt;ref name=&quot;GoyerMoSSequel&quot; /&gt; Jūlijā [[Sandjego Comic-Con]] laikā tika atklāts, ka turpinājumā viens no galvenajiem tēliem būs Betmens, veidojot kopīgo visumu.&lt;ref name=&quot;LATimesCC2013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;EWCC2013&quot; /&gt; 2014. gada oktobrī ''Warner Bros.'' paziņoja par desmit DC filmu ciklu.&lt;ref name=&quot;2014Slate&quot; /&gt;

[[Attēls:Geoff Johns by Gage Skidmore.jpg|thumb|left|Džefs Džonss ir darbojies ''DC Films'' un DCEU dažādos amatos]]
Kamēr ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' (MCU) ietver arī televīzijas seriālus, DCEU filmu ciklā ir tikai pilnmetrāžas filmas. Vairākiem televīzijas seriāliem ar DC personāžiem ir savs alternatīvais visums, kas zināms kā ''[[Arrowverse]]''.&lt;ref name=&quot;Arrowverse&quot; /&gt; DC galvenais radošais direktors [[Džefs Džonss]] skaidroja atšķirību starp ''[[Marvel Studios]]'' pieeju un viņu kinematogrāfisko visumu, sakot: &quot;Mēs uz to skatāmies kā uz [[multivisums|multivisumu]]. Mums ir mūsu TV visums un mūsu kino visums, bet tie pastāv vienlaikus. Mums, radošajiem, ir jāļauj ikvienam izgatavot labāko iespējamo produktu, stāstīt labāko stāstu, darīt labāko pasaulē. Katram ir savs redzējums, un tu tiešām gribi ļaut vīzijām spīdēt... Tā ir pavisam citāda pieeja.&quot;&lt;ref name=&quot;GoeffJonesBuzzFeed&quot; /&gt; 2015. gada jūnijā ''Warner Bros.'' radošās attīstības prezidents Gregs Silvermens izteica savu viedokli šim kinematogrāfiskajam visumam, sakot: &quot;Mēs... ņemam šos mīļos personāžus un ieliekam tos filmu veidotāju rokās un pārliecināmies, ka tie visi savstarpēji saskan. Jūs redzēsiet atšķirību, kad redzēsiet... lietas, pie kurām mēs strādājam.&quot;&lt;ref name=&quot;SilvermanTHR&quot; /&gt;

2016. gada maijā pēc filmas &quot;Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma&quot; saņemtās kritikas, ''Warner Bros.'' izveidoja ''[[DC Films]]'' nodaļu ar Džefu Džonsu un ''Warner Bros.'' izpildviceprezidentu Džonu Bergu vadībā,&lt;ref name=&quot;GeoffJohnsVulture&quot; /&gt; kas pārrauga ražošanu, veidojot vienotu radošu virzienu franšīzei.&lt;ref name=&quot;Shakeup&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WarnerBrosResponse&quot; /&gt; ''DC Films'' nav pilnībā autonoms, Džonss ir pakļauts DC prezidentei [[Daiena Nelsone|Daienai Nelsonei]], bet Bergs — Silvermenam.&lt;ref name=&quot;Shakeup&quot; /&gt; [[Čārlzs Rovens]] nomainīja pienākumus no producenta nākamajām DC filmām, kurām viņš bija producents kopš 2005. gada &quot;Betmens: Sākums&quot;, uz administratīvā izpildproducenta amatu.&lt;ref name=&quot;RovenFallout&quot; /&gt; Decembrī Silvermens tika atstādināts no savu pienākumu veikšanas ''Warner Bros'', un viņa vietu ieņēma [[Tobijs Emmerihs]].&lt;ref name=&quot;EmmerichCCO&quot; /&gt; Līdz 2017. gada janvārim Džonss un Bergs pakļāvās Emmeriham.&lt;ref name=&quot;GreenLanternWriters&quot; /&gt; Pēc filmas &quot;[[Brīnumsieviete (filma)|Brīnumsieviete]]&quot; finansiālajiem panākumiem un pozitīvām kritiķu atsauksmēm Džonss 2017. gada jūnijā paziņoja, ka turpmākās filmas fokusēsies uz varoņu sirdi, humoru, cerībām, varonību un optimismu.&lt;ref name=&quot;GeoffJohnsTheWrap&quot; /&gt; Tomēr pēc filmas &quot;[[Taisnīguma līga]]&quot; mazajiem kases ienākumiem Bergs 2018. gada janvārī atkāpās no sava amata un kļuva par ražošanas partneri kopā ar [[Rojs Lī|Roju Lī]].&lt;ref name=&quot;Shakeup2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;HamadaVariety&quot; /&gt; DC centās arī kliedēt filmu kopīgo raksturu, Daienai Nelsonei sakot: &quot;Mūsu nodoms, protams, ir virzīties uz priekšu, izmantojot nepārtrauktību, lai palīdzētu panākt, ka nekas nemainās tādā veidā, kam nav jēgas, bet nav nekādas prasības attiecībā uz vispārēju stāstījumu vai savienojamību šajā visumā... Virzoties uz priekšu, jūs redzēsiet, ka DC kino visums ir visums, kas nāk no filmas veidotāja sirds, kurš tos rada.&quot;&lt;ref name=&quot;RethinkVulture&quot; /&gt;

2018. gada janvārī [[Valters Hamada]] tika iecelts par ''DC Films'' prezidentu un DCEU līdzveidotāju, nomainot Bergu.&lt;ref name=&quot;HamadaVariety&quot; /&gt; Nākamajā mēnesī Šantala Nonga tika iecelta par ''DC Films'' viceprezidentu.&lt;ref name=&quot;ChantalNongVP&quot; /&gt; Abi tika nolīgti, lai kopā ar Džonsu pārraudzītu franšīzi, kā galvenie ražošanas grupas vadītāji.&lt;ref name=&quot;HamadaVariety&quot; /&gt; Tomēr 2018. gada jūnijā Džonss atkāpās no saviem pienākumiem. Viņš izveidoja uzņēmumu ''Mad Ghost Productions'', lai viņam kā scenāristam un producentam būtu lielāka loma dažādos DC medijos.&lt;ref name=&quot;GeoffJohnsExit&quot; /&gt; Pēc filmas &quot;Akvamens&quot; finansiālajiem panākumiem ''Warner Bros.'' vadītājs [[Kevins Tsudžihara]] sacīja, ka turpmākais filmu cikls būs vērsts uz atsevišķu personāžu stāstiem, nevis uz savstarpējo savienojamību.&lt;ref name=&quot;TsujiharaLATimes&quot; /&gt;

== Iznākušās filmas ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; width:99%;&quot;
|-
! width=17% colspan=&quot;2&quot;| Filma
! ASV pirmizrādes datums
! Režisors(-i)
! width=18%| Scenārists(-i)
! width=20%| Stāsta autors (-i)
! width=26%| Producents(-i)
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Tērauda vīrs]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot;| {{dat|2013|6|14||bez}}
| rowspan=2 | [[Zeks Snaiders]]
| [[Deivids Gojers]]
| Deivids Gojers un [[Kristofers Nolans]]
| [[Čārlzs Rovens]], Kristofers Nolans, [[Emma Tomasa]] un [[Debora Snaidere]]
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot;| {{dat|2016|3|25||bez}}
| colspan=2 | [[Kriss Terrio]] un Deivids Gojers
| Čārlzs Rovens un Debora Snaidere
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Pašnāvnieku vienība]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot;| {{dat|2016|8|5||bez}}
| colspan=&quot;3&quot; | [[Deivids Eijers]]
| Čārlzs Rovens un [[Ričards Sakls]]
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Brīnumsieviete (filma)|Brīnumsieviete]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot;| {{dat|2017|6|2||bez}}
| [[Petija Dženkinsa]]
| [[Allans Heinbergs]]
| Zeks Snaiders, Allans Heinbergs un [[Džeisons Fahss]]
| Čārlzs Rovens, Debora Snaidere, Zeks Snaiders un Ričards Sakls
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; rowspan=&quot;2&quot; | &quot;Taisnības līga&quot;
! style=&quot;text-align:left; font-weight: normal;&quot; | &quot;[[Taisnības līga]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot;| {{dat|2017|11|17||bez}}
| Zeks Snaiders{{efn|Lai gan Snaiders bija režisors filmas uzņemšanas laikā, viņu pēcapstrādes procesā aizstāja ar [[Džoss Vidons|Džosu Vidonu]], jo nomira Snaidera meita. Kamēr Snaiders palika kā režisors filmas gala variantam, intervijās tika norādīts, ka Vemons pārtvēris nozīmīgu filmas daļu; līdz ar to Snaiders 2021. gadā izlaidīs filmas režisora versiju.}}
| Kriss Terrio un [[Džoss Vidons]]
| rowspan=&quot;2&quot; | Kriss Terrio un Zeks Snaiders
| Čārlzs Rovens, Debora Snaidere, Džons Bergs un [[Džefs Džonss]]
|-
! style=&quot;text-align:left; font-weight: normal;&quot; | &quot;[[Zeka Snaidera Taisnības līga]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot;| 2021
| Zeks Snaiders
| Kriss Terrio
| Čārlzs Rovens un Debora Snaidere
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Akvamens]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot;| {{dat|2018|12|21||bez}}
| [[Džeimss Vans]]
| [[Deivids Leslijs Džonsons-Makgoldriks]] un [[Vills Bīlls]]
| Džefs Džonss, Džeimss Vans un Vills Bīlls
| [[Pīters Safrans]] un Robs Kovens
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Šezam!]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot;| {{dat|2019|4|5||bez}}
| [[Deivids F. Sandbergs]]
| [[Henrijs Geidens]]
| Henrijs Geidens un [[Darens Lemke]]
| Pīters Safrans
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)|Plēsīgie putni]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot;| {{dat|2020|2|7||bez}}
| [[Ketija Jana]]
| colspan=&quot;2&quot;| [[Kristīna Hodsone]]
| [[Margo Robija]], Braians Ankless un Sjū Krolla
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Brīnumsieviete 1984]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot;| {{dat|2020|12|16||bez}}
| Petija Dženkinsa
| Petija Dženkinsa, Džefs Džonss un [[Deivids Kallahams]]
| Petija Dženkinsa un Džefs Džonss
| Čārlzs Rovens, Debora Snaidere, Zeks Snaiders, Petija Dženkinsa, [[Gala Gadota]] un Stīvens Džonss
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; |&quot;[[Pašnāvnieku vienība: Jauna misija]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{dat|2021|8|5||bez}}
| colspan=&quot;3&quot; |[[Džeimss Ganns]]
| Čārlzs Rovens un Pīters Safrans
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Melnais Ādams]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{dat|2022|10|21||bez}}
| [[Žaume Kulets-Serra]]
| colspan=&quot;2&quot; | [[Ādams Štikels]], Rorijs Heinss un&lt;br /&gt;Sorabs Noširvani
| [[Bju Flins]], Hirams Garsija, [[Dveins Džonsons]] un Denija Garsija
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{dat|2023|03|17||bez}}
| Deivids F. Sendbergs
| colspan=&quot;2&quot; | Henrijs Gejdens un [[Kriss Morgans]]
| Pīters Safrans
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; |&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;
|style=&quot;text-align:left&quot; |{{dat|2023|6|16||bez}}
|[[Endijs Musketi]]
|Kristīna Hodsone
|[[Džons Frensiss Deilijs]], [[Džonatans Goldšteins]]&lt;br /&gt;un [[Džobijs Herolds]]
|[[Barbara Musketi]] un Maikls Disko
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{dat|2023|8|18||bez}}
| [[Anhels Manuels Soto]]
| colspan=&quot;2&quot; | Gares Danets-Alkosers
| Džons Rikards un Zevs Formens
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; colspan=&quot;2&quot; | &quot;[[Akvamens un zudusī karaļvalsts]]&quot;
| style=&quot;text-align:left&quot; |{{dat|2023|12|19||bez}}
| Džeimss Vans
| Deivids Leslijs Džonsons Makgoldriks
| [[Džeisons Momoa]]&lt;br /&gt;un Deivids Leslijs Džonsons Makgoldriks
| Džeimss Vans un Pīters Safrans
|}

=== &quot;Tērauda vīrs&quot; (2013) ===
{{pamatraksts|Tērauda vīrs}}
[[Attēls:Zack Snyder by Gage Skidmore 2.jpg|thumb|upright=0.70|Zeks Snaiders: filmu &quot;Tērauda vīrs&quot;, &quot;Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma&quot; režisors, un filmas &quot;Taisnības līga&quot; scenārija līdzautors un režisors]]

Kals Els / Klārks Kents, kurš uz Zemes ieradās pirms daudziem gadiem kā zīdainis no [[Kriptons (planēta)|Kriptona]], mēģina saprast kādēļ tika uz šejieni nosūtīts. Uzaudzis pie audžuvecākiem Džonatana un Martas Kentiem, Klārks pieņem vārdu [[Supermens]] un uzzina, vai viņa spējas ir domātas miera uzturēšanai vai pasaules iekarošanai.&lt;ref name=&quot;MoSSynopsis&quot; /&gt;

Apspriežot filmas &quot;[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]&quot; sižetu, [[Deivids Gojers]] pastāstīja [[Kristofers Nolans|Kristoferam Nolanam]] savu ideju par Supermena stāstu mūsdienīgā kontekstā.&lt;ref name=&quot;NolanVariety&quot; /&gt; Gojera idejas iespaidots, Nolans šo ideju nodeva studijai,&lt;ref name=&quot;NolanLATimes&quot; /&gt; kas nolīga Nolanu producēšanai un Gojeru scenārija veidošanai, balstoties uz filmas &quot;[[Tumšais bruņinieks]]&quot; finansiālajiem panākumiem un pozitīvajām kritiķu atsauksmēm.&lt;ref name=&quot;NolanDeadline&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;FewerBetterWSJ&quot; /&gt; [[Zeks Snaiders]] 2010. gada oktobrī piekrita režisēt filmu.&lt;ref name=&quot;SnyderMoS&quot; /&gt; 2011. gada janvārī, [[Henrijs Kevils]] tika apstiprināts Klārka Kenta / Supermena lomai.&lt;ref name=&quot;CavillMoS&quot; /&gt; Pārējās lomas atveidoja [[Eimija Adamsa]] ([[Luisa Leina]]),&lt;ref name=&quot;AdamsMoS&quot; /&gt; [[Maikls Šenons]] (ļaundaris [[ģenerālis Zods]]),&lt;ref name=&quot;ShannonMoS&quot; /&gt; [[Daiena Leina]] (Marta Kenta),&lt;ref name=&quot;DianeLaneMoS&quot; /&gt; [[Kevins Kostners]] (Džonatans Kents),&lt;ref name=&quot;CostnerMoS&quot; /&gt; [[Rasels Krovs]] (Džors Els),&lt;ref name=&quot;CroweMoS&quot; /&gt; un [[Lorenss Fišbērns]] ([[Perijs Vaits]]).&lt;ref name=&quot;FishburneMoS&quot; /&gt; Filmēšana sākās {{dat|2011|8|1||bez}}.&lt;ref name=&quot;ChicagoBusiness2&quot; /&gt; Filmas &quot;Tērauda vīrs&quot; pirmizrāde Ziemeļamerikā notika {{dat|2013|6|14||bez}}.&lt;ref name=&quot;MoSRelease&quot; /&gt;

=== &quot;Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma&quot; (2016) ===
{{pamatraksts|Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma}}

[[Gotema]]s pilsētas aizstāvis [[Betmens]] dodas uz [[Metropole (DC)|Metropoli]], lai laicīgi uzsāktu cīņu ar [[Supermens|Supermenu]], baidoties, ka tas paliks nekontrolējams un apdraudēs cilvēci.&lt;ref name=&quot;BvSSynopsis&quot; /&gt;

2013. gada jūnijā tika ziņots, ka Snaiders un Gojers veidos filmas &quot;Tērauda vīrs&quot; turpinājumu.&lt;ref name=&quot;GoyerMoSSequel&quot; /&gt; Nolans kā padomdevējs bija filmas izpildproducents.&lt;ref name=&quot;NolanBvS&quot; /&gt; Jūlijā [[Sandjego Comic-Con]] laikā ''Warner Bros.'' paziņoja, ka Supermens un Betmens pirmo reizi tiksies kinofilmā, kas būs turpinājums filmai &quot;Tērauda vīrs&quot;, kā arī Betmena filmu cikla atsākšana.&lt;ref name=&quot;LATimesCC2013&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;EWCC2013&quot; /&gt; Pēc Snaidera teiktā, filma guvusi iedvesmu no komiksa ''[[The Dark Knight Returns]]''.&lt;ref name=&quot;io9DarkKnightReturns&quot; /&gt; Kevils, Adamsa, Leina un Fišbērns atveidos jau ierastās lomas.&lt;ref name=&quot;MomoaBvS&quot; /&gt; Augustā [[Bens Afleks]] tika apstiprināts Brūsa Veina / Betmena lomai.&lt;ref name=&quot;AffleckBvS&quot; /&gt; Decembrī [[Gala Gadota]] tika apstiprināta Daienas Prinsas / Brīnumsievietes lomai, atzīmējot komiksu varones pirmo parādīšanos pilnmetrāžas spēlfilmā.&lt;ref name=&quot;GadotBvS&quot; /&gt; Vēl pēc mēneša [[Kriss Terio]] tika nolīgts, lai pārrakstītu Gojera scenāriju.&lt;ref name=&quot;TerrioBvS&quot; /&gt; 2014. gada janvārī filmas pirmizrāde tika atlikta no {{dat|2015|7|17|ģ|bez}} un {{dat|2016|5|6|a|bez}}, lai filmas veidotājiem dotu &quot;laiku pilnībā aptvert savu redzējumu, ņemot vērā stāsta sarežģīto vizuālo raksturu&quot;.&lt;ref name=&quot;BvSDelayed&quot; /&gt; Vēlāk tajā pašā mēnesī [[Džesijs Aizenbergs]] un [[Džeremijs Aironss]] tika apstiprināti [[Lekss Lutors|Leksa Lutora]] un [[Alfrēds Penivorts|Alfrēda Penivorta]] lomām.&lt;ref name=&quot;EisenbergIronsBvS&quot; /&gt; 2014. gada maijā tika paziņots filmas nosaukums &quot;Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma&quot;.&lt;ref name=&quot;DawnOfJustice&quot; /&gt; Sākotnējā filmēšana notika {{dat|2013|10|19||bez}} Austrumlosandželosas koledžā,&lt;ref name=&quot;BvSFilmingLACollege&quot; /&gt; bet {{dat|2014|5|21||bez}} [[Detroita|Detroitā]] sākās pārējais filmēšanas process,&lt;ref name=&quot;BvSFilmingBegins&quot; /&gt; kas turpinājās [[Ilinoisa|Ilinoisā]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un Klusā okeāna dienvidos.&lt;ref name=&quot;BvSFilmingBegins&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;BvSNewMexico&quot; /&gt; Pēc atkārtotas pirmizrādes datumu maiņas, tā notika Ziemeļamerikā {{dat|2016|3|25||bez}}.&lt;ref name=&quot;BvSRelease&quot; /&gt;

Filmas darbība notiek 18 mēnešus pēc filmas &quot;Tērauda vīrs&quot; notikumiem.&lt;ref name=&quot;BvS18MoS&quot; /&gt; Filmā &quot;Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma&quot; parādās arī citi populāri komiksu varoņi: [[Ezra Millers]] [[Zibsnis|Berija Alena / Zibšņa]] lomā,&lt;ref name=&quot;MillerBvS&quot; /&gt; [[Džeisons Momoa]] [[Akvamens (tēls)|Artūra Karija / Akmena]] lomā,&lt;ref name=&quot;MomoaBvS&quot; /&gt; [[Rejs Fišers]] [[Kiborgs (komikss)|Viktora Stouna / Kiborga]] lomā&lt;ref name=&quot;FisherBvS&quot; /&gt; un [[Džo Mortons]] doktora [[Silass Stouns|Silasa Stouna]] lomā.&lt;ref name=&quot;MortonBvS&quot; /&gt; Tāpat filmā īsā ainā parādās [[Stepenvulfs]], kurš ir galvenais antagonists filmā &quot;Taisnības līga&quot;. Šī aina netika iekļauta filmas kino versijā, bet to 28. martā tiešsaistē parādīja ''Warner Bros.''&lt;ref name=&quot;BvSDeletedScene&quot; /&gt; un iekļāva to ''Ultimate Edition'' mājas video izdevumā.&lt;ref name=&quot;BvSUltimateEdition&quot; /&gt;

=== &quot;Pašnāvnieku vienība&quot; (2016) ===
{{pamatraksts|Pašnāvnieku vienība}}
[[Attēls:David Ayer by Gage Skidmore 2.jpg|left|thumb|upright=0.70|Deivids Eijers, filmas &quot;Pašnāvnieku vienība&quot; režisors un scenārists]]
Pēc Supermena nāves slepena valdības aģentūra vervē ieslodzītos superļaundarus, lai izpildītu bīstamus melnos darbus un glābtu pasauli apmaiņā pret apžēlošanu.&lt;ref name=&quot;SuicideSquadSynopsis&quot; /&gt;

2009. gada februārī, pirms DCEU izveides, ''Warner Bros.'' sāka veidot filmu par [[Pašnāvnieku vienība (komikss)|Pašnāvnieku vienību]], kam [[Dens Lins]] tika nolīgts par producentu un Džastins Markss rakstīt scenāriju.&lt;ref name=&quot;SSDevelopment&quot; /&gt; 2014. gada oktobrī ''Warner Bros.'' paziņoja par darba uzsākšanu pie filmas &quot;Pašnāvnieku vienība&quot; un par tās režisoru apstiprināja [[Deivids Eijers|Deividu Eijeru]].&lt;ref name=&quot;2014Slate&quot; /&gt; Decembrī atklājās, ka Eijers rakstīs arī scenāriju.&lt;ref name=&quot;SSAyerWriter&quot; /&gt; Galvenās lomās apstiprināja [[Vills Smits|Villu Smitu]] kā [[Deadshot|Dedšotu]], [[Margo Robija|Margo Robiju]] kā [[Arle Kīna|Arli Kīnu]], [[Džēreds Leto|Džēredu Leto]] kā [[Džokers (tēls)|Džokeru]], [[Džajs Kortnijs|Džaju Kortniju]] kā [[kapteinis Bumerangs|kapteini Bumerangu]], [[Džejs Ernandess|Džeju Ernandesu]] kā [[El Diablo]], [[Adevale Akinnuoie-Agbadže|Adevali Akinnuoii-Agbadži]] kā [[Killerkroks|Killerkroku]], [[Karena Fukuhara|Karenu Fukuharu]] kā [[Katana (tēls)|Katanu]], [[Kara Delevinja|Karu Delevinju]] kā [[Valdzinātāja|Valdzinātāju]], [[Vaiola Deivisa|Vaiolu Deivisu]] kā [[Amanda Vollere|Amandu Volleri]] un [[Juels Kinnamans|Juelu Kinnamanu]] kā [[Riks Flegs|Riku Flegu]].&lt;ref name=&quot;SSCast&quot; /&gt; Sākotnēji [[Toms Hārdijs]] tika apstiprināts Rika Flega lomai, taču viņš pameta projektu, jo nevarēja to saskaņot ar filmas &quot;[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]&quot; uzņemšanas grafiku.&lt;ref name=&quot;SSTomHardy&quot; /&gt; Filmēšana sākās {{dat|2015|4|13||bez}} [[Toronto]] un tās apkārtnē.&lt;ref name=&quot;SSFilmingBegin&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;SSFilmingToronto&quot; /&gt; Filmēšana noslēdzās {{dat|2015|8|28||bez}}.&lt;ref name=&quot;SSFilmingEnd&quot; /&gt; Filmas &quot;Pašnāvnieku vienība&quot; pirmizrāde notika Ziemeļamerikā {{dat|2016|8|5||bez}}.&lt;ref name=&quot;2016Dates&quot; /&gt;

Filmas darbība norisinās pēc filmas &quot;Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma&quot; notikumiem.&lt;ref name=&quot;SSAfterBvS&quot; /&gt; Filmā epizodiskās lomās ir arī Afleks kā Brūss Veins / Betmens un Millers kā Berijs Allens / Zibsnis.&lt;ref name=&quot;SSAfterBvS&quot; /&gt; Nobeiguma starptitru ainā Vollere restorānā satiekas ar Veinu un pasniedz viņam dokumentāciju, kurā ir informācija par nākotnes [[Taisnības līga (komikss)|Taisnības līgas]] dalībniekiem.&lt;ref name=&quot;SSPostCredits&quot; /&gt;

=== &quot;Brīnumsieviete&quot; (2017) ===
{{pamatraksts|Brīnumsieviete (filma)}}
[[Attēls:Patty Jenkins by Gage Skidmore (cropped).jpg|thumb|upright=0.70|Petija Dženkinsa, filmas &quot;Brīnumsieviete&quot; režisore un &quot;Brīnumsieviete 1984&quot; režisore un scenārija līdzautore]]

Daiena no Temiskiras, amazoņu cīnītāja, kas ir arī dieva [[Zevs (DC komiksi)|Zeva]] meita, izmanto savus talantus un spējas, lai palīdzētu cilvēcei [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]].

Izraēlas aktrise un modele [[Gala Gadota]] 2013. gada decembrī tika apstiprināta Daienas Prinsas / Brīnumsievietes lomai un parakstīja trīs filmu līgumu, kurā bija iekļauta arī solo filma.&lt;ref name=&quot;GadotBvS&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;GadotCast&quot; /&gt; 2014. gada oktobrī ''Warner Bros.'' paziņoja par filmas &quot;Brīnumsieviete&quot; izstrādes sākšanu.&lt;ref name=&quot;2014Slate&quot; /&gt; Novembrī [[Mišela Maklārena]] tika apstiprināta par filmas režisori pēc [[Džeisons Fuhss|Džeisona Fuhsa]] scenārija.&lt;ref name=&quot;MacLarenWW&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;FuchsWW&quot; /&gt; 2015. gada aprīlī Maklārena pameta projektu radošo atšķirību dēļ.&lt;ref name=&quot;MacLarenExit&quot; /&gt; Vēlāk tajā pašā mēnesī par filmas jauno režisoru tika pasludināta [[Petija Dženkinsa]].&lt;ref name=&quot;JenkinsWW&quot; /&gt; Jūlijā [[Kriss Pains]] tika apstiprināts [[Stīvs Trevors|Stīva Trevora]] lomai.&lt;ref name=&quot;PineWW&quot; /&gt; Vēl filmā piedalās [[Konija Nīlsena]] [[Hipolite (DC komiksi)|karalienes Hipolites]] lomā, [[Robina Raita]] [[Antiope|ģenerāles Antiopes]] lomā, [[Denijs Hjūtons]] [[Ērihs Lūdendorfs|Ēriha Lūdendorfa]] lomā, [[Elēna Anaja]] [[doktore Inde|doktores Indes]] lomā un [[Deivids Tjūliss]] kā [[Arejs (DC komiksi)|Areja]] lomā.&lt;ref name=&quot;WWCast&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WWTwist&quot; /&gt; Filmēšana sākās 2015. gada novembrī un norisinājās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]].&lt;ref name=&quot;WWFilmingBegin&quot; /&gt; Filmas &quot;Brīnumsieviete&quot; pirmizrāde Ziemeļamerikā notika {{dat|2017|6|2||bez}}.&lt;ref name=&quot;2016Dates&quot; /&gt;

=== &quot;Taisnības līga&quot; (2017) ===
{{pamatraksts|Taisnības līga}}
Pēc tā, ka [[Doomsday|Dūmsdejs]] nogalināja Supermenu, Betmens un Brīnumsieviete izveido pārcilvēku komandu, lai apturētu [[Stepenvulfs|Stepenvulfa]] draudus, kurš uz Zemes meklē trīs Mātes kastes.&lt;ref name=&quot;JLSynopsis&quot; /&gt;

2013. gada jūnijā tika ziņots, ka Gojers rakstīs &quot;Taisnības līgas&quot; scenāriju kā daļu no trīs filmu līguma, ko viņš parakstīja pirms filmas &quot;Tērauda vīrs&quot; veidošanas.&lt;ref name=&quot;GoyerMoSSequel&quot; /&gt; 2014. gada aprīlī Snaideru apstiprināja par filmas režisoru.&lt;ref name=&quot;SynderJL&quot; /&gt; Filma oktobrī tika pieteikta kā ''Justice League Part One'' ({{val|lv|Taisnības līga: Pirmā daļa}}).&lt;ref name=&quot;2014Slate&quot; /&gt; 2016. gada martā par scenāristu apstiprināja Krisu Terio, kurš apgalvoja, ka filma nebūs vizuāli tik drūma kā &quot;Betmens pret Supermenu: Taisnības rītausma&quot;.&lt;ref name=&quot;TerrioJL&quot; /&gt; Jūnijā Džefs Džonss paziņoja, ka filmas nosaukums ir nomainīts uz &quot;Taisnības līga&quot;.&lt;ref name=&quot;JLTitleChange&quot; /&gt; Afleks, Kevils, Gadota, Momoa, Millers, Fišers, Aironss, Leina, Adamsa, Aizenbergs, Nīlsena, Raita un Mortons atveido lomas no iepriekšējām filmām.&lt;ref name=&quot;JLCastReprise&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;JLCastReprise2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;JLCastReprise3&quot; /&gt; [[Kiarans Hainds]] tika apstiprināts Stepenvulfa lomai.&lt;ref name=&quot;HindsJL&quot; /&gt; No {{dat|2016|4|11|ģ|bez}} filmēšana norisinājās ''Warner Bros.'' studijā Līvesdenā, Anglijā, kā arī [[Londona]]s apkārtnē un [[Islande|Islandē]].&lt;ref name=&quot;JLFilming&quot; /&gt; Filmēšana noslēdzās 2016. gada oktobrī.&lt;ref name=&quot;JLFilmingEnd&quot; /&gt; 2017. gada maijā Snaiders, sakarā ar meitas nāvi, atkāpās no darba pie filmas; viņa vietā darbu pie filmas pēcapstrādes pabeidza [[Džoss Vidons]], kurš pārfilmēja atsevišķas ainas un vietām izmainīja scenāriju.&lt;ref name=&quot;WhedonJL&quot; /&gt; Lai arī Vidons oficiāli netika atzīmēts kā pēcapstrādes režisors, viņš paveica pietiekami daudz papildu darbu, lai tiktu atzīmēts kā scenārija līdzautors.&lt;ref name=&quot;WhedonCredit&quot; /&gt; Filmas &quot;Taisnības līga&quot; pirmizrāde notika {{dat|2017|11|17||bez}}.&lt;ref name=&quot;JLFilming&quot; /&gt;

Filma &quot;Taisnības līga&quot; iepazīstināja ar dažādiem jauniem DCEU tēliem, tostarp [[Dž. K. Simonss|Dž. K. Simonsu]] [[Džeimss Gordons|Džeimsa Gordona]] lomā,&lt;ref name=&quot;SimmonsJL&quot; /&gt; [[Embera Hērda|Emberu Hērdu]] [[Mera (tēls)|Meras]] lomā&lt;ref name=&quot;HeardJL&quot; /&gt; un [[Billijs Krudaps|Billiju Krudapu]] Henrija Alena lomā.&lt;ref name=&quot;CrudupJL&quot; /&gt; Papildu vēl [[Džo Manganello]] pēctitru ainā atveido [[Deathstroke|Sleidu Vilsonu / Desstrouku]], kur viņš smejas par sadarbību ar Leksu Lutoru.&lt;ref name=&quot;JLPostCredits&quot; /&gt; Ainas ar [[Kirsija Klemonsa|Kirsiju Klemonsu]] [[Airisa Vesta|Airisas Vestas]] lomā un [[Vilems Defo|Vilemu Defo]] [[Nuidis Vulko|Nuidisa Vulko]] lomā tika izgrieztas no filmas.&lt;ref name=&quot;ClemonsJL&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;DafoeJL&quot; /&gt;

==== &quot;Zeka Snaidera Taisnības līga&quot; (2021) ====
{{pamatraksts|Zeka Snaidera Taisnības līga}}
Dalītā reakcija uz filmas &quot;[[Taisnības līga]]&quot; fināla montāžu, kad Zeks Snaiders atstāja režisora pienākumus un filmas pēcapstrādes režiju vadīja Džoss Vidons, noveda pie diskusijas, kas to salīdzina situāciju pie filmas &quot;[[Supermens 2]]&quot;. Gan &quot;Taisnības līga&quot;, gan &quot;Supermens 2&quot; filmu režisori dažādu iemeslu dēļ tika aizstāti pirms filmas pabeigšanas, kā rezultātā otrs režisors būtiski mainīja katras filmas toni. Lai gan katra režisora nomaiņas iemesli atšķiras, 2005. gadā [[Ričards Doners]] spēja pabeigt savu [[Supermens 2: Ričarda Donera versija|Supermena versiju]].&lt;ref name=&quot;SnyderCutDonner&quot; /&gt; Ticot, ka Snaiders ir safilmējis pietiekami daudz materiāla, lai pabeigtu filmu, tika sākta kampaņa ''Snyder Cut'', lai ļautu Snaideram gluži kā Doneram izveidot savu filmas versiju. Tika izteikti argumenti, ka Snaidera versija būtu saliedētāka ar iepriekšējām franšīzes filmām nekā esošā filmas versija, ko Snaiders atteicies skatīties. ''Warner Bros.'' sākotnēji neapstiprināja nodomu veidot ''Snyder Cut''.&lt;ref name=&quot;SnyderCutMovement&quot; /&gt;

2019. gada martā Snaiders apstiprināja, ka pastāv viņa sākotnējā filmas versija, un paziņoja, ka ''Warner Bros.'' to vajadzētu publiskot.&lt;ref name=&quot;SnyderCutSR&quot; /&gt; Neskatoties uz to, novembrī ''[[Variety]]'' ziņoja, ka ''Warner Bros.'' diez vai izlaidīs Snaidera &quot;Taisnības līgas&quot; versiju kinoteātros vai ''[[HBO Max]]''.&lt;ref name=&quot;SnyderCutVariety&quot; /&gt; Decembrī Snaiders savā sociālā tīkla ''[[Vero (aplikācija)|Vero]]'' kontā ievietoja fotogrāfiju, kurā bija kastītes ar uzlīmēm ''Z.S. J.L Director's cut'', un tekstu &quot;Vai tas ir īsts? Vai tas eksistē? Protams, ka jā&quot;.&lt;ref name=&quot;SnyderCutSC&quot; /&gt; {{dat|2020|5|20||bez}} Snaiders oficiāli paziņoja, ka ''HBO Max'' izlaidīs viņa &quot;Taisnības līgas&quot; versiju savā straumēšanas servisā 2021. gadā.&lt;ref name=&quot;HBOMaxZSJL&quot; /&gt; Šī versija izmaksās vairāk kā 70 miljonus ASV dolāru, lai pabeigtu specefektus, muzikālo pavadījumu un montāžu, kā arī izveidotu četru sēriju seriālu par Snaidera filmas versijas oriģinālo vīziju, kur katra sērija būs stundu gara.&lt;ref name=&quot;ZSJL-THR&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ZSJL/Film&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ZSJLDeadline&quot; /&gt; Snaiders paziņoja, ka šī versija nebūs kanoniska ''DC Extended Universe'' kontinuitātei, bet gan pastāvēs līdzās filmām, ko viņš radījis.&lt;ref name=&quot;ZSJLContinuity&quot; /&gt; Lai pabeigtu projektu, 2020. gada septembrī tika paziņots, ka Kevils, Afleks, Gadota, Momoa, Fišers un Millers ir atgriezušies pie savām lomām, lai pabeigtu atsevišķas šīs versijas ainas.&lt;ref name=&quot;ZSJLMovieWeb&quot; /&gt; 2020. gada oktobrī [[Džēreds Leto]] paziņoja, ka filmā atveidos [[Džokers (tēls)|Džokera]] lomu.&lt;ref name=&quot;ZSJLLeto&quot; /&gt;

=== &quot;Akvamens&quot; (2018) ===
{{pamatraksts|Akvamens}}
[[Attēls:James Wan at the 2016 San Diego Comic Con (27976781713) (1).jpg|thumb|left|upright=0.57|Džeimss Vans: filmu &quot;Akvamens&quot; režisors un scenārija līdzautors, un &quot;Akvamens 2&quot; režisors]]

Pusatlantīdietis Artūrs Karijs, bākas sarga palīgs, dodas vadīt [[Atlantīda (DC Comics)|Atlantīdas]] zemūdens karaļvalsti, lai apturētu savu pusbrāli [[Ocean Master|karali Ormu]], kurš cenšas apvienot septiņas zemūdens karaļvalstis ar virszemes pasauli.

2014. gada jūnijā [[Džeisons Momoa]] tika apstiprināts [[Akvamens (tēls)|Artūra Karija / Akvamena]] lomai.&lt;ref name=&quot;MomoaBvS&quot; /&gt; Līdz augustam [[Vills Bīlls]] un [[Kurts Džonsteds]] sarakstīja konkurējošus scenārijus tēla filmai.&lt;ref name=&quot;AquamanWriters&quot; /&gt; Par filmas &quot;Akvamens&quot; izstrādi paziņoja oktobrī.&lt;ref name=&quot;2014Slate&quot; /&gt; 2015. gada jūnijā [[Džeimss Vans]] tika apstiprināts par filmas režisoru, lai veidotu filmu pēc Džonsteda scenārija.&lt;ref name=&quot;WanAquaman&quot; /&gt; 2015. gada novembrī [[Deivids Leslijs Džonsons]] tika nolīgts jauna scenārija rakstīšanai.&lt;ref name=&quot;JohnsonNewScriptAquaman&quot; /&gt; 2016. gada jūlijā Bīlls atgriezās pie scenārija izveides, balstoties uz Vana un [[Džefs Džonss|Džefa Džonsa]] stāsta motīviem.&lt;ref name=&quot;BeallAquaman&quot; /&gt; Džonsons kopā ar Vanu un producentu [[Pīters Safrans|Pīteru Safranu]] pārrakstīja Bīlla scenāriju.&lt;ref name=&quot;SaframAquamanRewrite&quot; /&gt; 2016. gada decembrī [[Patriks Vilsons]] tika apstiprināts [[Ocean Master|Orma / Okeānu valdnieka]], Akvamena pusbrāļa un filmas galvenais antagonista lomai.&lt;ref name=&quot;WilsonAquaman&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WanRumor&quot; /&gt; 2017. gada janvārī [[Jahja Abduls-Matīns II]] tika apstiprināts ļaundara [[Black Manta|Melnās mantas]] lomai.&lt;ref name=&quot;Abdul-MateenAquaman&quot; /&gt; Hērda tāpat kā filmā &quot;Taisnības līga&quot; atveidoja Meras lomu.&lt;ref name=&quot;HeardAquaman&quot; /&gt; Pārējās lomās filmējās [[Vilems Defo]] kā [[Nuidiss Vulko]],&lt;ref name=&quot;DafoeAquaman&quot; /&gt; [[Temuera Morisons]] kā Akvamena tēvs Toms Karijs,&lt;ref name=&quot;HeardAquaman&quot; /&gt; [[Nikola Kidmena]] kā Akvamena māte karaliene Atlanna&lt;ref name=&quot;KidmanAquaman&quot; /&gt; un [[Dolfs Lundgrēns]] kā karalis Nereuss.&lt;ref name=&quot;LundgrenAquaman&quot; /&gt; Filmēšana sākās {{dat|2017|5|2||bez}} [[Kvīnslenda|Kvīnslendā]], [[Austrālija|Austrālijā]]&lt;ref name=&quot;HeardAquaman&quot; /&gt; un noslēdzās {{dat|2017|10|21||bez}}.&lt;ref name=&quot;AquamanFilmingEnd&quot; /&gt; Filmas &quot;Akvamens&quot; pirmizrāde Ziemeļamerikā notika {{dat|2018|12|21||bez}}.&lt;ref name=&quot;AquamanRelease&quot; /&gt;

Filmas darbība norisinās pēc filmas &quot;Zeka Snaidera Taisnības līga&quot; notikumiem.&lt;ref name=&quot;AquamanAfterJL&quot; /&gt;

=== &quot;Šezam!&quot; (2019) ===
{{pamatraksts|Šezam!}}
[[Attēls:David F. Sandberg by Gage Skidmore 2.jpg|thumb|upright=0.72|Deivids F. Sandbergs: filmu &quot;Šezam!&quot; un tās turpinājuma režisors]]
Sakot &quot;Šezam&quot;, [[Kapteinis Marvels (DC Comics)|Billijs Batsons]], 14 gadus jauns audžubērns, var pārvērsties par pieaugušu supervaroni. Viņš mācās kontrolēt savas spējas un cīnās pret ļaunajiem spēkiem, ko kontrolē [[Dakters Sivana|Tadeuss Sivana]].&lt;ref name=&quot;ShazamSynopsis&quot; /&gt;

2014. gada augustā [[Dveins Džonsons]] paziņoja, ka pievienosies projektam par supervaroni [[Kapteinis Marvels (DC Comics)|Šezamu]], kas agrāk bija zināms kā kapteinis Marvels.&lt;ref name=&quot;JohnsonShazam&quot; /&gt; Septembrī tika atklāts, ka Džonsons filmā atveidos antivaroni [[Melnais Ādams|Melno Ādamu]], un Dārens Lemke rakstīs scenāriju.&lt;ref name=&quot;JohnsonBlackAdam&quot; /&gt; Oktobrī ''Warner Bros.'' paziņoja par filmu izveidi.&lt;ref name=&quot;2014Slate&quot; /&gt; 2017. gada janvārī pie scenārija darbu uzsāka [[Henrijs Geidens]].&lt;ref name=&quot;GaydenShazam&quot; /&gt; Jūlijā par filmas režisoru apstiprināja [[Deivids F. Sandbergs|Deividu F. Sandbergu]],&lt;ref name=&quot;SandbergShazam&quot; /&gt; un paziņoja, ka Džonsons filmā nepiedalīsies, bet gan filmēsies Melnā Ādama solo filmā.&lt;ref name=&quot;JohnsonShazamNo&quot; /&gt; Filmas izstrāde sākās augustā.&lt;ref name=&quot;ShazamPreProduction&quot; /&gt; Oktobrī [[Zaharijs Levi|Zahariju Levi]] apstiprināja Šezama lomai,&lt;ref name=&quot;LeviShazam&quot; /&gt; bet novembrī [[Ašers Endžels]] tika apstiprināts Billija Batsona lomai.&lt;ref name=&quot;AngelShazam&quot; /&gt; Galvenā ļaundara Daktera Sivanas lomu atveido [[Marks Strongs]].&lt;ref name=&quot;StrongShazam&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;StrongShazam2&quot; /&gt; Pārējās lomas atveidoja [[Džeks Dilans Greizers]], [[Greisa Fultona]], Džovans Armands, [[Ians Čens]] un Feita Hermane kā Batsona pusbrāļi un pusmāsas,&lt;ref name=&quot;ShazamCast&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ShazamCast2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ShazamCast3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ShazamCast4&quot; /&gt; [[Kūpers Endrūss]] un Marta Milansa kā Batsona audžuvecāki&lt;ref name=&quot;AndrewsShazam&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;MilansShazam&quot; /&gt; un [[Džimons Honsū]] kā burvis [[Šezams (burvis)|Šezams]], kas nodeva Batsonam savas spējas.&lt;ref name=&quot;HounsouShazam&quot; /&gt; Filmas filmēšana sākās {{dat|2018|1|29||bez}} [[Toronto]] un noslēdzās {{dat|2018|5|11||bez}},&lt;ref name=&quot;ShazamFilming&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ShazamFilming2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ShazamFilmingEnd&quot; /&gt; lielākā daļa filmas tika filmēta ''[[Pinewood Toronto Studios]]'' studijā, kā arī vairākās pilsētas vietās.&lt;ref name=&quot;ShazamPinewood&quot; /&gt; Filmas &quot;Šezam!&quot; pirmizrāde Ziemeļamerikā notika {{dat|2019|4|5||bez}}.&lt;ref name=&quot;ShazamRelease&quot; /&gt;

Filmas darbība norisinās pēc filmas &quot;Taisnības līga&quot; notikumiem.&lt;ref name=&quot;ShazamAfterJL&quot; /&gt; Ļaundaris ''[[Mister Mind]]'' tiek parādīts pēctitru ainā.&lt;ref name=&quot;ShazamMidCredits&quot; /&gt;

=== &quot;Plēsīgie putni&quot; (2020) ===
{{Pamatraksts|Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)}}

Pēc filmas &quot;[[Pašnāvnieku vienība]]&quot; notikumiem [[Arle Kīna]] izšķīrās ar [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Kad jauna meitene [[Kasandra Keina]], nonāk pie dimanta, kas pieder Gotemas kriminālajai autoritātei [[Melnā Maska|Melnai Maskai]], Arle Kīna apvieno spēkus ar [[Black Canary|Melno Kanārijputniņu]], [[Huntress|Mednieci]] un [[Renē Montoja|Renē Montoju]], lai viņu aizstāvētu.&lt;ref name=&quot;BoPSynopsis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WinsteadSmollett-BellBoP&quot; /&gt;

2016. gada novembrī tika noslēgts līgums ar [[Kristīna Hodsone|Kristīnu Hodsoni]] par scenārija izveidi filmai &quot;Plēsīgie putni&quot;, kuras pamatā ir [[Plēsīgie putni (komikss)|tāda paša nosaukuma]] sieviešu supervaroņu komanda.&lt;ref name=&quot;HodsonBoP&quot; /&gt; 2018. gada aprīlī ''Warner Bros.'' par režisori izvēlējās [[Ketija Jana|Ketiju Janu]], bet producenti bija Margo Robija, Sjū Krolla un Braiens Ankless. Robija atgriezās Arles Kīnas lomā no filmas &quot;Pašnāvnieku vienība&quot;.&lt;ref name=&quot;YanBirdsOfPrey&quot; /&gt; Filma ir pirmā R reitinga kinofilma franšīzē, un tai bija mazāks budžets salīdzinot ar lielāko daļu franšīzes filmu.&lt;ref name=&quot;BoPRatedR&quot; /&gt; Galveno lomu atveidoja Robija, pārējās sieviešu komandas lomas atveidoja [[Marija Elizabete Vinsteda]] (Medniece), [[Džērnija Smoleta-Bella]] (Melnais Kanārijputniņš), [[Rozija Peresa]] (Renē Montoja), [[Ella Džeja Basko]] (Kasandra Keina).&lt;ref name=&quot;PerezBoP&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WinsteadBoP&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;BoPCast&quot; /&gt; Filmas galvenais antigonists ir Melnā Maska, ko atveido [[Jūens Makgregors]], savukārt [[Kriss Mesīna]] atveido [[Viktors Zass|Viktoru Zasu]].&lt;ref name=&quot;MessinaBoP&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;McGregorBoP&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;MessinaBoP2&quot; /&gt; Darbs pie filmas izveides sākās 2018. gada jūlija beigās.&lt;ref name=&quot;BoPPreProduction&quot; /&gt; Filmēsana sākās {{dat|2019|1|15||bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]] un ilga līdz {{dat|2019|4|15|d|bez}}.&lt;ref name=&quot;BoPFilmingBegin&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;BoPFilming&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;BoPFilmingEnd&quot; /&gt; 2018. gada novembrī Robija atklāja filmas pilno nosaukumu &quot;Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)&quot;.&lt;ref name=&quot;BirdsOfPreyTitle&quot; /&gt; Filmas &quot;Plēsīgie putni&quot; pasaules pirmizrāde notika {{dat|2020|1|29||bez}} [[Londona|Londonā]], bet kinoteātros to sāka demonstrēt {{dat|2020|2|7||bez}}.&lt;ref name=&quot;BoPRelease&quot; /&gt; Nedēļu pēc filmas iznākšanas tās nosaukumu nomainīja uz &quot;Arle Kīna: Plēsīgie putni&quot; (''Harley Quinn: Birds of Prey''), lai kinomīļiem būtu vieglāk saprotams par ko ir šī filma.&lt;ref name=&quot;BoPTitleChange&quot; /&gt;

Filmas darbība norisinās pēc filmas &quot;Pašnāvnieku vienība&quot; notikumiem&lt;ref name=&quot;BoPSetting&quot; /&gt;

=== &quot;Brīnumsieviete 1984&quot; (2020) ===
{{Pamatraksts|Brīnumsieviete 1984}}

1980. gados [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Daiena Prinsa nonāk konfliktā ar Padomju Savienību un sastopas ar diviem iespaidīgiem ienaidniekiem — Čītu un Meksvelu Lordu.&lt;ref name=&quot;WW84Synopsis&quot; /&gt;

2017. gada jūnijā Džefs Džonss un Petija Dženkinsa sāka darbu pie &quot;Brīnumsievietes&quot; turpinājuma.&lt;ref name=&quot;WWSequelTreatment&quot; /&gt; Jūlijā Džonss strādāja pie scenārija.&lt;ref name=&quot;JohnsWWSequel&quot; /&gt; Tajā pašā mēnesī, Sandiego ''Comic-Con'' ofilciāli tika paziņots par turpinājuma izveidi.&lt;ref name=&quot;USATodayCC2017&quot; /&gt; Gadota atgriezās Brīnumsievietes lomā.&lt;ref name=&quot;USATodayCC2017&quot; /&gt; Septembrī, Dženkinsa parakstīja filmas režisores līgumu,&lt;ref name=&quot;JenkinsWWSequel&quot; /&gt; un nolīga [[Deivids Kallahams|Deividu Kallahamu]] kopā ar Džonsu strādāt pie scenārija.&lt;ref name=&quot;WW84Writers&quot; /&gt; Filmas darbība norisinās 1980. gados Aukstā kara laikā.&lt;ref name=&quot;WW84Setting&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WW84Setting2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WW84Setting3&quot; /&gt; Dženkinsa pavēstīja, ka filma, tāpat kā tās iepriekšējā daļa, būs mīlas stāsts, bet ar jaunām mīlas interesēm.&lt;ref name=&quot;WW84LoveStory&quot; /&gt; Sagatavošanās process sākas 2017. gada decembra sākumā.&lt;ref name=&quot;WW84PreProduction&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WW84WorkingTitle&quot; /&gt; 2018. gada martā, [[Kristena Viga]] tika izvēlēta filmas galvenās antagonistes [[Čīta|Barbaras Ennas Minervas / Čītas]] lomai,&lt;ref name=&quot;WiigWW84&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WiigWW84-2&quot; /&gt; un [[Pedro Paskāls]] izvēlēts [[Meksvells Lords|Meksvella Lorda]] lomai.&lt;ref name=&quot;PascalWW84&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;PascalWW84-2&quot; /&gt; Filmēšana sākās {{dat|2018|6|13||bez}} [[Vašingtona]]s un [[Ziemeļvirdžīnija]]s apkārtnēs.&lt;ref name=&quot;WW84Production&quot; /&gt; Citas filmēšanas lokācijas bija ''Warner Bros.'' studijā Līvensdenā, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotā Karalistē]], kā arī [[Tenerife]]s un [[Fuerteventura]]s salās [[Spānija|Spānijā]].&lt;ref name=&quot;WW84Filming&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WW84Filming2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;WW84Filming3&quot; /&gt; Filmas &quot;Brīnumsieviete 1984&quot; pirmizrāde Ziemeļamerikā notika {{dat|2020|12|25||bez}}, pēc tā, kad filmas pirmizrāde tika atlikta {{dat|2020|6|5||bez}} saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]].&lt;ref name=&quot;WW84Dec2020Release&quot; /&gt; Pirmizrāde notika vienlaikus kinoteātros un straumēšanas servisā [[HBO Max]].

== Piezīmes ==
{{Atsauces|group=lower-alpha}}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;DCMarvelForbes&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.forbes.com/sites/merrillbarr/2014/04/09/will-warner-brothers-dc-ever-catch-up-to-marvel-television-after-last-nights-agents-of-s-h-i-e-l-d/ |title=Will Warner Brothers &amp; DC Ever Catch Up To Marvel Television After Last Night's 'Agents of S.H.I.E.L.D.'? |last=Barr |first=Merrill |work=[[Forbes]] |date=April 9, 2014 |access-date=March 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140411231617/http://www.forbes.com/sites/merrillbarr/2014/04/09/will-warner-brothers-dc-ever-catch-up-to-marvel-television-after-last-nights-agents-of-s-h-i-e-l-d |archive-date=April 11, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;DCCUYahoo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.yahoo.com/entertainment/v/dc-cinematic-universe-launched-small-034445140.html |title=DC Cinematic Universe Launched From Small Screen? – It's A Wrap! |website=[[Yahoo!]] |date=August 12, 2013 |access-date=May 25, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180612163313/https://www.yahoo.com/entertainment/video/dc-cinematic-universe-launched-small-034445140.html |archive-date=June 12, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;DCCU-EW&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://ew.com/article/2014/08/14/dc-movies-batman-superman-response/ |title= Entertainment Geekly: Your thoughts on the DC Cinematic Universe |last=Franich |first=Darren |work=[[Entertainment Weekly]] |date=August 14, 2014 |access-date=May 8, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150819203946/http://www.ew.com/article/2014/08/14/dc-movies-batman-superman-response |archive-date=August 19, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;DCEU-EW&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://ew.com/article/2015/07/01/first-look-batman-v-superman-dawn-justice-ews-cover/ |title=First look at 'Batman v Superman: Dawn of Justice' on EW's cover |last=Staskiewicz |first=Keith |work=[[Entertainment Weekly]] |date=July 1, 2015 |access-date=December 17, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171217004019/http://ew.com/article/2015/07/01/first-look-batman-v-superman-dawn-justice-ews-cover/ |archive-date=December 17, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;DCEU-SR&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/dceu-movie-universe-official-name/ |title=DC Extended Universe Isn't the Official Name of DC's Movie Universe |last=Auger |first=Andrew |website=[[Screen Rant]] |date=September 29, 2017 |access-date=December 16, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171229093052/https://screenrant.com/dceu-movie-universe-official-name/ |archive-date=December 29, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;TheyAreLegend&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=They Are Legend |last=Nathan |first=Ian |journal=[[Empire (žurnāls)|Empire]] |publisher=[[Bauer Media Group]] |issue=September 2015 |pages=77–89 (80 for cited material)}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BvSEmpireCover&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/batman-v-superman-empire-cover-september-2015/ |title='Batman V Superman' Empire Cover Revealed; Zack Snyder On The DCEU |last=Owens |first=Jeremy |website=Screen Rant |date=July 26, 2015 |access-date=July 31, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150729031712/http://screenrant.com/batman-v-superman-empire-cover-september-2015/ |archive-date=July 29, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JLU-SR&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/dceu-new-name-dc-films/3/ |title=What Should The DCEU Be Called Now? |last=Leadbeater |first=Alex |website=[[Screen Rant]] |date=September 30, 2017 |access-date=December 17, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171002175342/http://screenrant.com/dceu-new-name-dc-films/3/ |archive-date=October 2, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WoDC-SR&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/dc-extended-universe-officially-branded-worlds-dc/ |title=The DC Extended Universe Labelled 'Worlds of DC' At Comic-Con [Updated] |last=Shaw-Williams |first=Hannah |website=[[Screen Rant]] |date=July 21, 2018 |access-date=October 4, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180721232527/https://screenrant.com/dc-extended-universe-officially-branded-worlds-dc/ |archive-date=July 21, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WoDCForbes&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.forbes.com/sites/markhughes/2018/07/22/aquaman-trailer-shows-great-chance-for-revival-of-dc-movies/#21fc30b17633 |title='Aquaman' Trailer Shows Great Chance For Revival Of DC Movies |last=Hughes |first=Mark |website=[[Forbes]] |date=July 22, 2018 |access-date=October 4, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180722152421/https://www.forbes.com/sites/markhughes/2018/07/22/aquaman-trailer-shows-great-chance-for-revival-of-dc-movies/ |archive-date=July 22, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;LeeDCEU&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://comicbook.com/dc/news/batman-the-suicide-squad-dceu-movies-jim-lee/|title=DC's Jim Lee Praises Upcoming DCEU Movies: Amazing Batman Movie, Killer The Suicide Squad |last=Lovett |first=Jamie |website=Comicbook.com |date=March 1, 2020 |access-date=May 27, 2020 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;HBOMaxDCEU&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/dceu-movie-franchise-name-official-hbo-max/ |title=DC Extended Universe Name Finally Official |last=Dumaraog |first=Ana |website=[[Screen Rant]] |date=May 27, 2020 |access-date=May 29, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200529230301/https://screenrant.com/dceu-movie-franchise-name-official-hbo-max/ |archive-date=May 29, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;!--ATTĪSTĪBA--&gt;

&lt;ref name=&quot;BvSNewsweek&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.newsweek.com/story-how-batman-v-superman-almost-happened-15-years-ago-440494 |title=The story of how 'Batman vs. Superman' almost happened 15 years ago |last=Ahmed |first=Tufayel|work=[[Newsweek]] |date=March 27, 2016 |access-date=May 10, 2017 |archive-url=https://archive.today/20191210051031/https://www.newsweek.com/story-how-batman-v-superman-almost-happened-15-years-ago-440494?referer=%3Freferer=https://web.archive.org/web/20190806145129/https://www.newsweek.com/story-how-batman-v-superman-almost-happened-15-years-ago-440494 |archive-date=December 10, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;DevelopmentHell&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Hughes |first=David |title=Tales From Development Hell |isbn=978-1-84023-691-0 |publisher=[[Titan Books]] |pages=[https://archive.org/details/talesfromdevelop00davi/page/205 205–8] |year=2003 |url=https://archive.org/details/talesfromdevelop00davi/page/205 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BalePetersenMTV&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.mtv.com/news/2596246/christian-bale-superman-wolfgang-petersen-batman-vs-superman/ |title=Exclusive: Christian Bale Met For Superman Role In Wolfgang Petersen's 'Batman Vs. Superman' |last=Jacks |first=Brian |work=[[MTV News]] |date=March 15, 2010 |access-date=March 24, 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160121041409/http://www.mtv.com/news/2596246/christian-bale-superman-wolfgang-petersen-batman-vs-superman/ |archive-date=January 21, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JusticeVariety2007&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2007/film/markets-festivals/justice-prevails-for-warner-bros-1117960018/ |title='Justice' prevails for Warner Bros.|last=McClintock |first=Pamela |last2=Fritz |first2=Ben |work=[[Variety]] |date=February 22, 2007 |access-date=May 10, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160109185132/http://variety.com/2007/film/markets-festivals/justice-prevails-for-warner-bros-1117960018/ |archive-date=January 9, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BaleJusticeLeague&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.iesb.net/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3109&amp;Itemid=99 |title=Interview: Is Christian Bale In or Out of WB's 'Justice League'? |last=Howard |first=Rachel |website=IESB |date=August 21, 2007 |access-date=November 1, 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071115012014/http://www.iesb.net/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3109&amp;Itemid=99 |archive-date=November 15, 2007}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;RouthJusticeLeague&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://collider.com/brandon-routh-exclusive-video-interview-lie-to-me/ |title=Brandon Routh Exclusive Video Interview – Lie To Me |last=Weintraub |first=Steve |website=[[Collider]] |date=April 23, 2008 |access-date=November 1, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304094014/http://collider.com/brandon-routh-exclusive-video-interview-lie-to-me/ |archive-date=March 4, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MillerVariety&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2007/film/features/george-miller-to-lead-justice-league-2-1117972369/ |title=George Miller to lead 'Justice League' |last=Garrett |first=Diane |work=[[Variety]] |date=September 20, 2007 |access-date=September 20, 2007 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180615111525/https://variety.com/2007/film/features/george-miller-to-lead-justice-league-2-1117972369/ |archive-date=June 15, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JLMortalVariety&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2008/film/awards/rebates-requirements-rattle-industry-1117983793/ |title=Rebates' requirements rattle industry |last=Boland |first=Michaela |work=[[Variety]] |date=April 9, 2008 |access-date=May 9, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170831172640/http://variety.com/2008/film/awards/rebates-requirements-rattle-industry-1117983793/ |archive-date=August 31, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GaleWonderWoman&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://ew.com/article/2015/11/20/justice-league-megan-gale-wonder-woman/ |title= Justice League: Megan Gale as Wonder Woman pics surface |last=Robinson |first=Will |work=[[Entertainment Weekly]] |date=November 20, 2015 |access-date=May 10, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181006214845/https://ew.com/article/2015/11/20/justice-league-megan-gale-wonder-woman/ |archive-date=October 6, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JusticeLeagueCancelled&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2008/film/news/warner-pulls-plug-on-justice-league-1117979189/ |title=Warner pulls plug on 'Justice League' |last=Fleming |first=Michael |last2=Garrett |first2=Diane |work=[[Variety]] |date=January 16, 2008 |access-date=May 10, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190418055208/https://variety.com/2008/film/news/warner-pulls-plug-on-justice-league-1117979189/ |archive-date=April 18, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ManOfSteelEW&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://ew.com/article/2013/04/11/man-of-steel-dc-comics-superhero-movies/ |title='Man of Steel' will open door for more DC Comics superhero movies |last=Breznican |first=Anthony |work=[[Entertainment Weekly]] |date=April 11, 2013 |access-date=May 24, 2017 |archive-url= https://web.archive.org/web/20150924125618/http://www.ew.com/article/2013/04/11/man-of-steel-dc-comics-superhero-movies |archive-date= September 24, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MoSBleedingCool&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bleedingcool.com/2013/06/13/david-goyer-tells-me-how-man-of-steels-story-causes-the-justice-league-movie/ |title=David Goyer Tells Me How Man Of Steel Will &quot;Cause&quot; The Justice League Movie|last=Connelly |first=Brendon |website=[[Bleeding Cool]] |date=June 13, 2013 |access-date=May 9, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130616040749/http://www.bleedingcool.com/2013/06/13/david-goyer-tells-me-how-man-of-steels-story-causes-the-justice-league-movie |archive-date=June 16, 2013}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ManofSteelSR&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/superman-man-of-steel-shared-universe/ |title=Man of Steel Will Launch DC Shared Universe |last=Dyce |first=Andrew |website=[[Screen Rant]] |date=April 11, 2013 |access-date=August 20, 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130412052916/http://screenrant.com/superman-man-of-steel-shared-universe/ |archive-date=April 12, 2013}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GoyerMoSSequel&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://deadline.com/2013/06/man-of-steel-sequel-underway-with-zack-snyder-and-david-s-goyer-517621/ |title='Man Of Steel' Sequel Underway With Zack Snyder And David S. Goyer |last=Finke |first=Nikki |work=[[Deadline Hollywood]] |date=June 10, 2013 |access-date=September 8, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171206040814/http://deadline.com/2013/06/man-of-steel-sequel-underway-with-zack-snyder-and-david-s-goyer-517621/ |archive-date=December 6, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;LATimesCC2013&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=http://herocomplex.latimes.com/movies/comic-con-2013-superman-batman-movie-will-follow-man-of-steel/ |title=Comic-Con 2013: 'Superman &amp; Batman' movie will follow 'Man of Steel' |last=Sperling |first=Nicole |work=[[Los Angeles Times]] |date=July 20, 2013 |access-date=July 21, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140708184039/http://herocomplex.latimes.com/movies/comic-con-2013-superman-batman-movie-will-follow-man-of-steel/ |archive-date=July 8, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;EWCC2013&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2013/07/20/dc-warner-bros-comic-con-superman-batman/ |title=Warner Bros. reveals plans for a Batman/Superman film |last=Funich |first=Darren |work=[[Entertainment Weekly]] |date=July 20, 2013 |access-date=May 25, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180115175452/http://ew.com/article/2013/07/20/dc-warner-bros-comic-con-superman-batman/ |archive-date=January 15, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;2014Slate&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2014/10/15/justice-league-green-lantern-wonder-woman-flash-movies/ |title=Warner Bros. announces 10 DC movies, including 'Wonder Woman' |last=Franich |first=Darren|work=[[Entertainment Weekly]] |date=October 15, 2014 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170730223226/http://ew.com/article/2014/10/15/justice-league-green-lantern-wonder-woman-flash-movies/ |archive-date=July 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Arrowverse&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ew.com/article/2016/11/09/flash-green-arrow-supergirl-cw-superheroes-crossover-cover/ |title=This Week's Cover: CW superheroes crossover revealed |last=Jensen |first=Jeff |work=[[Entertainment Weekly]]|date=November 9, 2016 |access-date=May 25, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161110180445/http://ew.com/article/2016/11/09/flash-green-arrow-supergirl-cw-superheroes-crossover-cover/ |archive-date=November 10, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GoeffJonesBuzzFeed&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.buzzfeed.com/jarettwieselman/the-man-at-the-center-of-dcs-tv-multiverse |title=The Man At The Center Of DC's TV Multiverse |last=Wieselman |first=Jarett |work=[[BuzzFeed]] |date=October 23, 2014 |access-date=October 30, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180721043822/https://www.buzzfeednews.com/article/jarettwieselman/the-man-at-the-center-of-dcs-tv-multiverse |archive-date=July 21, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SilvermanTHR&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/warner-bros-film-chief-wonder-799408 |title=Warner Bros. Film Chief on 'Wonder Woman,' J.K. Rowling's 'Fantastic Beasts' Script and How DC Will Compete With Marvel |last=McClintock |first=Pamela |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=June 3, 2015 |access-date=June 3, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150604071005/http://www.hollywoodreporter.com/news/warner-bros-film-chief-wonder-799408 |archive-date=June 4, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GeoffJohnsVulture&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vulture.com/2016/05/geoff-johns-dc-films.html |title=The New Co-Chief of DC Superhero Movies Is Big On Hope and Optimism |last=Riesman |first=Abraham |work=[[Vulture.com|Vulture]] |date=May 18, 2016 |access-date=May 27, 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160519112345/http://www.vulture.com/2016/05/geoff-johns-dc-films.html |archive-date=May 19, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Shakeup&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/batman-v-superman-fallout-warner-895174 |title='Batman v. Superman' Fallout: Warner Bros. Shakes Up Executive Roles (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=May 17, 2016 |access-date=May 27, 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160519102622/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/batman-v-superman-fallout-warner-895174 |archive-date=May 19, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WarnerBrosResponse&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2016/05/dc-films-batman-v-superman-geoff-johns-jon-berg-1201758630/ |title=Warner Bros Responding To Fans &amp; Critics With DC Films Shakeup |last=Lincoln |first=Ross |website=[[Deadline Hollywood]] |date=May 17, 2016 |access-date=May 27, 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160519102737/http://deadline.com/2016/05/dc-films-batman-v-superman-geoff-johns-jon-berg-1201758630/ |archive-date=May 19, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;RovenFallout&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/batman-v-superman-fallout-producer-897071 |title='Batman v. Superman' Fallout: Producer Charles Roven to Shift Role on DC Movies (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=May 24, 2016 |access-date=May 27, 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160526112042/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/batman-v-superman-fallout-producer-897071 |archive-date=May 26, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;EmmerichCCO&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2016/film/news/toby-emmerich-named-warner-bros-chief-content-officer-greg-silverman-ousted-1201942510/ |title=Toby Emmerich Named Warner Bros. Chief Content Officer, Greg Silverman Ousted |last=Lang |first=Brent |work=[[Variety (website)|Variety]] |date=December 14, 2016 |access-date=May 9, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161214225233/http://variety.com/2016/film/news/toby-emmerich-named-warner-bros-chief-content-officer-greg-silverman-ousted-1201942510/ |archive-date=December 14, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GreenLanternWriters&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2017/film/news/green-lantern-corps-writers-david-goyer-justin-rhodes-1201959340/ |title=DC's 'Green Lantern Corps' Finds Writers in David Goyer, Justin Rhodes |last=Kroll |first=Justin |work=[[Variety (website)|Variety]] |date=January 12, 2017 |access-date=May 9, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170113033404/http://variety.com/2017/film/news/green-lantern-corps-writers-david-goyer-justin-rhodes-1201959340/ |archive-date=January 13, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GeoffJohnsTheWrap&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.thewrap.com/dc-extended-universe-wonder-woman-geoff-johns/ |title='Wonder Woman' and the 5 Words That Saved DC Movies From Darkness (Exclusive) |website=[[TheWrap]] |last=Gonzalez |first=Umberto |date=June 13, 2017 |access-date=June 13, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170613193046/https://www.thewrap.com/dc-extended-universe-wonder-woman-geoff-johns/ |archive-date=June 13, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Shakeup2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2017/film/news/dc-films-justice-league-1202632214/ |title=DC Shake-Up After ''Justice League'' Stumbles (Exclusive) |date=December 7, 2017 |last=Lang |first=Brent |work=[[Variety]] |access-date=November 22, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171207220705/https://variety.com/2017/film/news/dc-films-justice-league-1202632214/ |archive-date=December 7, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;HamadaVariety&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2018/film/news/warner-bros-taps-walter-hamada-to-oversee-dc-films-production-exclusive-1202652878/ |title=Warner Bros. Taps Walter Hamada to Oversee DC Films Production (Exclusive) |last=Lang |first=Brent |work=[[Variety]] |date=January 4, 2018 |access-date=March 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180104164611/http://variety.com/2018/film/news/warner-bros-taps-walter-hamada-to-oversee-dc-films-production-exclusive-1202652878/ |archive-date=January 4, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;RethinkVulture&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.vulture.com/2017/09/dc-wonder-woman-movie-strategy-universe.html |title=DC Rethinks Its Universe |last=Riesman |first=Abraham |website=[[Vulture.com|Vulture]] |date=September 29, 2017|access-date=October 4, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170929135902/http://www.vulture.com/2017/09/dc-wonder-woman-movie-strategy-universe.html |archive-date=September 29, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ChantalNongVP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/dc-films-taps-chantal-nong-key-production-role-1086317 |title=DC Films Taps Chantal Nong for Key Production Role (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=February 20, 2018 |access-date=March 13, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180220230035/https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/dc-films-taps-chantal-nong-key-production-role-1086317 |archive-date=February 20, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GeoffJohnsExit&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2018/film/news/geoff-johns-exiting-as-dc-entertainment-president-1202840461/ |title=Geoff Johns Exiting as DC Entertainment President and Chief Creative Officer |last=Lang |first=Brent |work=[[Variety]] |date=June 11, 2018 |access-date=June 13, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180611175617/https://variety.com/2018/film/news/geoff-johns-exiting-as-dc-entertainment-president-1202840461/ |archive-date=June 11, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;TsujiharaLATimes&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.latimes.com/entertainment/la-fi-ct-kevin-tsujihara-warner-bros-interview-20190227-story.html |title=Warner Bros.' Kevin Tsujihara talks AT&amp;T, self-driving Batman cars and the DC universe |last=Faughnder |first=Ryan |work=[[Los Angeles Times]] |date=February 27, 2019 |access-date=February 28, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190301013906/https://www.latimes.com/entertainment/la-fi-ct-kevin-tsujihara-warner-bros-interview-20190227-story.html |archive-date=March 1, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- TĒRAUDA VĪRS --&gt;

&lt;ref name=&quot;MoSSynopsis&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://collider.com/superman-man-of-steel-plot-synopsis/ |title=Plot Synopsis for Man of Steel |last=Goldberg |first=Matt |website=[[Collider]] |date=August 17, 2011 |access-date=July 31, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150929075757/http://collider.com/superman-man-of-steel-plot-synopsis/ |archive-date=September 29, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;NolanVariety&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2010/film/news/nolan-no-joker-in-next-batman-8328/ |title=Nolan: No Joker in next 'Batman' |last=Oldham |first=Stuart |work=[[Variety]] |date=June 4, 2010 |access-date=June 2, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170809040738/http://variety.com/2010/film/news/nolan-no-joker-in-next-batman-8328/ |archive-date=August 9, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;NolanLATimes&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://herocomplex.latimes.com/movies/christopher-nolan-takes-flight-with-superman-we-have-a-fantastic-story-1/ |title=Christopher Nolan takes flight with Superman: 'We have a fantastic story' |last=Boucher |first=Geoff |work=[[Los Angeles Times]] |date=March 10, 2010 |access-date=June 2, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140721031557/http://herocomplex.latimes.com/movies/christopher-nolan-takes-flight-with-superman-we-have-a-fantastic-story-1/ |archive-date=July 21, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;NolanDeadline&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2010/02/its-a-bird-its-a-plane-its-chris-nolan-hell-mentor-superman-3-0-while-preparing-3rd-batman-24783/ |title=It's A Bird! It's A Plane! It's Chris Nolan! He'll Mentor Superman 3.0 And Prep 3rd Batman |last=Finke |first=Nikki |last2=Fleming |first2=Mike |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 9, 2010 |access-date=December 3, 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140827103911/http://deadline.com/2010/02/its-a-bird-its-a-plane-its-chris-nolan-hell-mentor-superman-3-0-while-preparing-3rd-batman-24783/ |archivedate=August 27, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;FewerBetterWSJ&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.wsj.com/articles/SB121936107614461929 |title=Warner Bets on Fewer, Bigger Movies |last=Schuker |first=Lauren A. E. |work=[[The Wall Street Journal]] |date=August 22, 2008 |access-date=October 22, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150403035421/http://www.wsj.com/articles/SB121936107614461929 |archive-date=April 3, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SnyderMoS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.deadline.com/2010/10/zack-snyder-directing-superman/ |title=SCOOP: Zack Snyder Directing ''Superman'' |last=Fleming |first=Michael |work=[[Deadline Hollywood]]|date=October 4, 2010 |access-date=October 4, 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101005212534/http://www.deadline.com/2010/10/zack-snyder-directing-superman/ |archive-date=October 5, 2010}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;CavillMoS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2011/01/30/superman-cast-henry-cavill/ |title=Superman found: 'Tudors' star Henry Cavill cast |last=Bierly |first=Mandi |work=[[Entertainment Weekly]] |date=January 30, 2011 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170730223552/http://ew.com/article/2011/01/30/superman-cast-henry-cavill/ |archive-date=July 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AdamsMoS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/amy-adams-cast-as-lois-171760 |title=Amy Adams Cast as Lois Lane in Zack Snyder's 'Superman' |last=Yuan |first=Annie |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=March 27, 2011 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170518145722/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/amy-adams-cast-as-lois-171760 |archive-date=May 18, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShannonMoS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2011/04/toldja-michael-shannon-gets-villain-role-in-superman-121484/ |title=Toldja! Michael Shannon Gets Villain Role In Superman Movie |last=Fleming Jr. |first=Mike |work=[[Deadline Hollywood]] |date=April 10, 2011 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170730213208/http://deadline.com/2011/04/toldja-michael-shannon-gets-villain-role-in-superman-121484/ |archive-date=July 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;DianeLaneMoS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/diane-lane-play-supermans-mom-163527 |title=Diane Lane to Play 'Superman's' Mom Martha Kent |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=March 2, 2011 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170223085922/http://www.hollywoodreporter.com/news/diane-lane-play-supermans-mom-163527 |archive-date=February 23, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;CostnerMoS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2011/03/17/kevin-costner-cast-in-superman/ |title=Kevin Costner officially cast in Zack Snyder's 'Superman' reboot |last=Jensen |first=Jeff |work=[[Entertainment Weekly]] |date=March 17, 2011 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170730202145/http://ew.com/article/2011/03/17/kevin-costner-cast-in-superman/ |archive-date=July 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;CroweMoS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2011/06/15/russell-crowe-superman-jor-el/ |title=Russell Crowe: Superman's Jor-El? |last=Franich |first=Darren |work=[[Entertainment Weekly]] |date=June 15, 2011 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170730202742/http://ew.com/article/2011/06/15/russell-crowe-superman-jor-el/ |archive-date=July 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;FishburneMoS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2011/08/laurence-fishburne-to-play-perry-white-in-man-of-steel-153005/ |title=Laurence Fishburne To Play Perry White In 'Man Of Steel' |work=[[Deadline Hollywood]] |date=August 2, 2011 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140913023428/http://deadline.com/2011/08/laurence-fishburne-to-play-perry-white-in-man-of-steel-153005/ |archive-date=September 13, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ChicagoBusiness2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.chicagobusiness.com/article/20110728/NEWS07/110729855/superman-flying-into-chicago-in-august-for-filming |title=Superman flying into Chicago in August for filming |first=Paul |last=Merrion |work=[[Crain's Chicago Business]] |date=July 28, 2011 |access-date=July 29, 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110818024029/http://www.chicagobusiness.com/article/20110728/NEWS07/110729855/superman-flying-into-chicago-in-august-for-filming |archive-date=August 18, 2011}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MoSRelease&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/zack-snyders-superman-movie-man-214005 |title=Zack Snyder's Superman Movie 'Man of Steel' Moved to June 14, 2013 |last=Kilday |first=Gregg |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=July 21, 2011 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110724064600/http://www.hollywoodreporter.com/news/zack-snyders-superman-movie-man-214005 |archive-date=July 24, 2011}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- BETMENS PRET SUPERMENU --&gt;

&lt;ref name=&quot;BvSSynopsis&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://collider.com/batman-vs-superman-synopsis-revealed/ |title=Batman vs. Superman Synopsis Revealed |last=Chitwood |first=Adam |work=[[Collider]] |date=June 9, 2015 |access-date=July 28, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150725025129/http://collider.com/batman-vs-superman-synopsis-revealed/ |archive-date=July 25, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;NolanBvS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2016/01/27/zack-snyder-christopher-nolan-batman-v-superman/ |title=Batman v Superman: Zack Snyder asked Christopher Nolan for permission |last=Franich |first=Darren |work=[[Entertainment Weekly]] |date=January 27, 2016 |access-date=May 25, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170809042744/http://ew.com/article/2016/01/27/zack-snyder-christopher-nolan-batman-v-superman/ |archive-date=August 9, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;io9DarkKnightReturns&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://io9.com/theyre-doing-a-superman-batman-movie-but-thats-not-851711013 |title=They're doing a Superman/Batman movie... but that's not the big news |last=Anders |first=Charlie Jane |website=[[io9]] |date=July 20, 2013 |access-date=July 22, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130722040226/http://io9.com/theyre-doing-a-superman-batman-movie-but-thats-not-851711013 |archive-date=July 22, 2013}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MomoaBvS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/jason-momoa-playing-aquaman-batman-711899 |title=Jason Momoa to Play Aquaman in 'Batman v. Superman: Dawn of Justice' |last=Ford |first=Jessica |last2=Kit |first2=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=June 16, 2014 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140823101029/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/jason-momoa-playing-aquaman-batman-711899 |archive-date=August 23, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AffleckBvS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/ben-affleck-is-batman-man-612907 |title=Ben Affleck Is Batman for 'Man of Steel' Sequel |last=Schillaci |first=Sophie |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=August 22, 2013 |access-date=August 23, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130823011556/http://www.hollywoodreporter.com/news/ben-affleck-is-batman-man-612907 |archive-date=August 23, 2013}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GadotBvS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2013/film/news/gal-gadot-wonder-woman-batman-vs-superman-1200918310/ |title=Gal Gadot to Play Wonder Woman in 'Batman vs. Superman' |last=Kroll |first=Justin |work=[[Variety]] |date=December 4, 2013 |access-date=December 4, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20131205155028/http://variety.com/2013/film/news/gal-gadot-wonder-woman-batman-vs-superman-1200918310/ |archive-date=December 5, 2013}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;TerrioBvS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/batman-superman-chris-terrio-write-666735 |title=Batman-Superman Film Enlists 'Argo' Writer (Exclusive) |last=Siegel |first=Tatiana |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 18, 2013 |access-date=December 18, 2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140704002940/http://www.hollywoodreporter.com/news/batman-superman-chris-terrio-write-666735 |archive-date=July 4, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BvSDelayed&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.cnn.com/2014/01/18/showbiz/batman-superman-movie-delayed/ |title=Batman-meets-Superman movie delayed a year; Peter Pan flies into its slot |last=Duke |first=Alan |publisher=[[CNN]] |date=January 18, 2014 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170327013327/http://www.cnn.com/2014/01/18/showbiz/batman-superman-movie-delayed/ |archive-date=March 27, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;EisenbergIronsBvS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.businesswire.com/news/home/20140131005753/en#.UuvjO9JDsk4 |title=Jesse Eisenberg and Jeremy Irons Join the Cast of Warner Bros. Pictures' Untitled Superman/Batman Film from Director Zack Snyder |work=[[Business Wire]] |date=January 31, 2014 |access-date=May 9, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140703142427/http://www.businesswire.com/news/home/20140131005753/en#.UuvjO9JDsk4 |archive-date=July 3, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;DawnOfJustice&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/warner-bros-unveils-title-new-706231 |title=Warner Bros. Unveils Title of New Batman-Superman Film |last=Siegel |first=Tatiana |last2=Kit |first2=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=May 21, 2014 |access-date=May 22, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140523175551/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/warner-bros-unveils-title-new-706231 |archive-date=May 23, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BvSFilmingLACollege&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.businessinsider.com/batman-vs-superman-will-film-at-east-los-angeles-college-2013-10 |title=The 'Batman Vs. Superman' Movie Is Filming This Weekend At A College Campus In LA |last=Acuna |first=Kirsten |work=[[Business Insider]] |date=October 15, 2013 |access-date=June 2, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170809042929/http://www.businessinsider.com/batman-vs-superman-will-film-at-east-los-angeles-college-2013-10 |archive-date=August 9, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BvSFilmingBegins&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.latimes.com/entertainment/movies/moviesnow/la-et-mn-batman-v-superman-dawn-of-justice-starts-shooting-in-detroit-20140521-story.html |title='Batman v Superman: Dawn of Justice' starts shooting in Detroit |last=Gettell |first=Oliver |work=[[Los Angeles Times]] |date=May 21, 2014 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170603010009/http://www.latimes.com/entertainment/movies/moviesnow/la-et-mn-batman-v-superman-dawn-of-justice-starts-shooting-in-detroit-20140521-story.html |archive-date=June 3, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BvSNewMexico&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.abqjournal.com/508255/batman-v-superman-wraps-up-in-nm.html |title=Batman v Superman: It's a wrap in New Mexico |last=Gomez |first=Adrian |work=[[Albuquerque Journal]]|date=December 10, 2014 |access-date=May 27, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160508055621/http://www.abqjournal.com/508255/batman-v-superman-wraps-up-in-nm.html |archive-date=May 8, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BvSRelease&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2014/08/batman-v-superman-new-release-date-warner-bros-dc-815462/ |title='Batman V. Superman' Moves Release Date Again As Warner Bros Sets DC Game Plan |work=[[Deadline Hollywood]] |date=August 6, 2014 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170622075846/https://deadline.com/2014/08/batman-v-superman-new-release-date-warner-bros-dc-815462/ |archive-date=June 22, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BvS18MoS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.latimes.com/entertainment/movies/la-et-mn-batman-superman-review-20160325-column.html |title='Batman v Superman,' with Ben Affleck and Henry Cavill, is a gritty superhero showdown |last=Turan |first=Kenneth |work=[[Los Angeles Times]] |date=March 23, 2016 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170523213408/http://www.latimes.com/entertainment/movies/la-et-mn-batman-superman-review-20160325-column.html |archive-date=May 23, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MillerBvS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2014/film/news/the-flash-movie-ezra-miller-aquaman-jason-momoa-2018-1201330654/ |title='The Flash' Movie to Star Ezra Miller in 2018 |last=Kroll |first=Justin |work=[[Variety]] |date=October 15, 2014 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170329105217/http://variety.com/2014/film/news/the-flash-movie-ezra-miller-aquaman-jason-momoa-2018-1201330654/ |archive-date=March 29, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;FisherBvS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2014/film/news/batman-superman-cyborg-ray-fisher-1201163390/ |title=Ray Fisher to Play Cyborg In 'Batman-Superman' (Exclusive) |last=Kroll |first=Justin |work=[[Variety]] |date=April 24, 2014 |access-date=April 24, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140611102550/http://variety.com/2014/film/news/batman-superman-cyborg-ray-fisher-1201163390/ |archive-date=June 11, 2014 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MortonBvS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2016/03/28/batman-v-superman-cyborg-scene-explained/ |title=Batman v Superman Cyborg scene explained — spoilers |last=Breznican |first=Anthony |work=[[Entertainment Weekly]] |date=March 28, 2016 |access-date=April 4, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160331073211/http://www.ew.com/article/2016/03/28/batman-v-superman-cyborg-scene-explained |archive-date=March 31, 2016 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BvSDeletedScene&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2016/03/28/batman-v-superman-deleted-scene-steppenwolf/ |title=Batman v Superman deleted scene features new villain — spoiler alert |last=Breznican |first=Anthony |work=[[Entertainment Weekly]] |date=March 28, 2016 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170509085852/http://ew.com/article/2016/03/28/batman-v-superman-deleted-scene-steppenwolf/ |archive-date=May 9, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BvSUltimateEdition&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/batman-vs-superman-ultimate-edition-differences/ |title='Batman v Superman': Theatrical Cut v Extended Cut – New Scenes Revealed in Detail |last=Valentine |first=Evan |website=[[Collider]] |date=July 3, 2016 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170501185019/http://collider.com/batman-vs-superman-ultimate-edition-differences |archive-date=May 1, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- PAŠNĀVNIEKU VIENĪBA --&gt;

&lt;ref name=&quot;SuicideSquadSynopsis&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screencrush.com/suicide-squad-plot-synopsis/ |title=New 'Suicide Squad' Plot Synopsis Reveals New Details About the Supervillain Movie |website=[[ScreenCrush]] |date=December 15, 2015 |access-date=March 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151217235618/http://screencrush.com/suicide-squad-plot-synopsis/ |archive-date=December 17, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SSDevelopment&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2009/film/news/warner-bros-sets-up-suicide-squad-1118000590/ |title=Warner Bros. sets up 'Suicide Squad' |last=McNary |first=Dave |work=[[Variety]] |date=February 26, 2009 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170711133407/http://variety.com/2009/film/news/warner-bros-sets-up-suicide-squad-1118000590/ |archive-date=July 11, 2017 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SSAyerWriter&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/official-suicide-squad-star-will-753470 |title=It's Official: 'Suicide Squad' to Star Will Smith, Jared Leto, Margot Robbie and More |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 2, 2014 |access-date=June 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170423031010/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/official-suicide-squad-star-will-753470 |archive-date=April 23, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SSCast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2015/film/news/suicide-squad-cast-photo-david-ayer-1201486433/ |title='Suicide Squad': David Ayer Tweets First Photo of Cast in Costume |last=Stedman |first=Alex |work=[[Variety]] |date=May 3, 2015 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170506004231/http://variety.com/2015/film/news/suicide-squad-cast-photo-david-ayer-1201486433/ |archive-date=May 6, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SSTomHardy&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/tom-hardy-drops-suicide-squad-764095 |title=Tom Hardy Drops Out of 'Suicide Squad' (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 15, 2015 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150115220023/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/tom-hardy-drops-suicide-squad-764095 |archive-date=January 15, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SSFilmingBegin&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://collider.com/suicide-squad-begins-filming/ |title=Suicide Squad Begins Filming |last=Foutch |first=Haleigh|website=[[Collider]] |date=April 13, 2015 |access-date=July 20, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150415181928/http://collider.com/suicide-squad-begins-filming |archive-date=April 15, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SSFilmingToronto&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/david-ayers-suicide-squad-shoot-753015 |title=David Ayer's 'Suicide Squad' to Shoot in Toronto For Warner Bros.|last=Vlessing |first=Etan |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 1, 2014 |access-date=December 2, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20141202215526/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/david-ayers-suicide-squad-shoot-753015 |archive-date=December 2, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SSFilmingEnd&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2015/film/news/suicide-squad-david-ayer-tweets-cast-and-crew-photo-on-final-day-of-production-1201580769/ |title='Suicide Squad': David Ayer Tweets Cast and Crew Photo on Final Day of Production |last=Kroll |first=Justin |work=[[Variety]] |date=August 28, 2015 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170730205157/http://variety.com/2015/film/news/suicide-squad-david-ayer-tweets-cast-and-crew-photo-on-final-day-of-production-1201580769/ |archive-date=July 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;2016Dates&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/warner-bros-pushes-jungle-book-881353 |title=Warner Bros. Pushes 'Jungle Book' to 2018, 'Wonder Woman' Gets New Date |last=Ford |first=Rebecca |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=April 6, 2016 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160408143315/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/warner-bros-pushes-jungle-book-881353 |archive-date=April 8, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SSAfterBvS&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/suicide-squad-way-dc-movies-918447 |title=It's All Too Much: 'Suicide Squad' and the Way DC Movies Connect Together |last=McMillan |first=Graeme |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=August 9, 2016 |access-date=May 30, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170601110323/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/suicide-squad-way-dc-movies-918447 |archive-date=June 1, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SSPostCredits&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/suicide-squad-ending-credits-scene-explained-918053 |title=The Comic Book Background Behind 'Suicide Squad's' Mid-Credits Scene |last=McMillan |first=Graeme |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=August 8, 2016 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170315125603/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/suicide-squad-ending-credits-scene-explained-918053 |archive-date=March 15, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- BRĪNUMSIEVIETE --&gt;

&lt;ref name=&quot;GadotCast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2014/film/news/wonder-woman-gal-gadot-signs-three-picture-deal-with-warner-bros-1201067961/ |title='Wonder Woman' Gal Gadot Signs Three-Picture Deal with Warner Bros. |last=Kroll |first=Justin |work=[[Variety]] |date=January 23, 2014 |access-date=January 23, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140123212617/http://variety.com/2014/film/news/wonder-woman-gal-gadot-signs-three-picture-deal-with-warner-bros-1201067961/ |archive-date=January 23, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MacLarenWW&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/michelle-maclaren-signs-develop-direct-752055 |title=Michelle MacLaren Signs to Develop and Direct 'Wonder Woman' Movie (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=November 24, 2014 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20141125061312/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/michelle-maclaren-signs-develop-direct-752055 |archive-date=November 25, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;FuchsWW&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/wonder-woman-movie-lassoes-pan-754038 |title='Wonder Woman' Movie Lassoes 'Pan' Writer (Exclusive) |work=The Hollywood Reporter |last=Kit |first=Borys |date=December 4, 2014 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20141207004707/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/wonder-woman-movie-lassoes-pan-754038 |archive-date=December 7, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MacLarenExit&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/wonder-woman-movie-loses-director-788500 |title='Wonder Woman' Movie Loses Director Michelle MacLaren (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=April 13, 2015 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170331162326/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/wonder-woman-movie-loses-director-788500 |archive-date=March 31, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JenkinsWW&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/wonder-woman-finds-a-789099 |title='Wonder Woman' Finds A Director (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=April 15, 2015 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190924222729/https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/wonder-woman-movie-finds-a-789099 |archive-date=September 24, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;PineWW&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://thewrap.com/chris-pine-closes-deal-to-star-opposite-gal-gadot-in-wonder-woman-exclusive/ |title=Chris Pine Closes Deal to Star Opposite Gal Gadot in 'Wonder Woman' (Exclusive) |last=Sneider |first=Jeff |website=[[TheWrap]] |date=July 28, 2015 |access-date=June 2, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170605202725/http://www.thewrap.com/chris-pine-closes-deal-to-star-opposite-gal-gadot-in-wonder-woman-exclusive/ |archive-date=June 5, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WWCast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/movies/2017/05/30/wonder-woman-movie-reviews/ |title=Wonder Woman reviews hail Gal Gadot's 'revelatory,' 'refreshing' performance |last=Romano |first=Nick |work=[[Entertainment Weekly]] |date=May 30, 2017 |access-date=June 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170603122145/http://ew.com/movies/2017/05/30/wonder-woman-movie-reviews/ |archive-date=June 3, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WWTwist&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/wonder-woman-movie-villain-who-is-ares-1009628 |title=A Closer Look at That 'Wonder Woman' Twist |last=McMillan |first=Graeme |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=June 3, 2017 |access-date=June 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170606055725/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/wonder-woman-movie-villain-who-is-ares-1009628 |archive-date=June 6, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WWFilmingBegin&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2015/11/21/wonder-woman-first-photo-cast-details/ |title=Wonder Woman movie: First photo of Gal Gadot, cast details revealed |last=Derschowitz |first=Jessica |work=[[Entertainment Weekly]] |date=November 21, 2015 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170621013106/http://ew.com/article/2015/11/21/wonder-woman-first-photo-cast-details/ |archive-date=June 21, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- TAISNĪBAS LĪGA --&gt;

&lt;ref name=&quot;JLSynopsis&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2016/film/news/warner-bros-official-justice-league-plot-logo-1201800699/ |title='Justice League': New Details Emerge About DC's Superhero Movie |last=McNary |first=Dave |work=[[Variety]] |date=June 21, 2016 |access-date=May 9, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160622121851/https://variety.com/2016/film/news/warner-bros-official-justice-league-plot-logo-1201800699/ |archive-date=June 22, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SynderJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2014/film/news/zack-snyder-to-direct-justice-league-movie-1201165409/ |title=Zack Snyder to Direct 'Justice League' Movie |last=Stedman |first=Alex |work=[[Variety]] |date=April 27, 2014 |access-date=September 8, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140914081429/http://variety.com/2014/film/news/zack-snyder-to-direct-justice-league-movie-1201165409/ |archive-date=September 14, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;TerrioJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://blogs.wsj.com/speakeasy/2016/03/11/inside-chris-terrios-vision-for-batman-superman-and-justice-league/ |title=Inside Chris Terrio's Vision for Batman, Superman and 'Justice League' |last=Fritz |first=Ben |work=[[The Wall Street Journal]]|date=March 11, 2016 |access-date=June 5, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160311204355/https://blogs.wsj.com/speakeasy/2016/03/11/inside-chris-terrios-vision-for-batman-superman-and-justice-league/ |archive-date=March 11, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JLTitleChange&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/justice-league-movie-gets-title-899835 |title='Justice League' Movie Gets Title Clarified |last=McMillan |first=Graeme |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=June 6, 2016 |access-date=June 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170831214757/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/justice-league-movie-gets-title-899835 |archive-date=August 31, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JLCastReprise&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/movies/2017/03/23/justice-league-poster/ |title=Justice League teaser poster calls to 'unite' the DC heroes |last=Romano |first=Nick |work=[[Entertainment Weekly]]|date=March 23, 2017 |access-date=May 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170326093418/http://ew.com/movies/2017/03/23/justice-league-poster/ |archive-date=March 26, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JLCastReprise2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.latimes.com/entertainment/herocomplex/la-et-hc-wonder-woman-amazons-20170602-htmlstory.html |title=What it's like to be a real-life Amazon on the set of 'Wonder Woman' |quote=Nielsen: And [Wright and I] got to do more in &quot;Justice League&quot; as well. |last=Woerner |first=Meredith |work=[[Los Angeles Times]] |date=June 2, 2017 |access-date=June 7, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170607040522/http://www.latimes.com/entertainment/herocomplex/la-et-hc-wonder-woman-amazons-20170602-htmlstory.html |archive-date=June 7, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JLCastReprise3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.gamespot.com/articles/how-justice-league-will-make-you-care-about-cyborg/1100-6452816/ |title=How Justice League Will Make You Care About Cyborg |last=Rougeau |first=Michael |last2=Elfring |first2=Mat |work=[[GameSpot]] |date=August 24, 2017 |access-date=April 4, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180405024415/https://www.gamespot.com/articles/how-justice-league-will-make-you-care-about-cyborg/1100-6452816/ |archive-date=April 5, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;HindsJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/features/bleed-for-this-ciar-n-hinds-excalibur-a7656396.html |title=Ciaran Hinds on Bleed for This, playing a supervillain in Justice League and asking old friend Liam Neeson for motion-capture performance tips |last=Mottram |first=James |work=[[The Independent]] |date=March 29, 2017 |access-date=June 3, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170407151452/http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/features/bleed-for-this-ciar-n-hinds-excalibur-a7656396.html |archive-date=April 7, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JLFilming&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2016/02/21/justice-league-starts-april-11/ |title=Justice League begins shooting April 11 |last=Breznican |first=Anthony |work=[[Entertainment Weekly]] |date=February 21, 2016 |accessdate=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170502195927/http://ew.com/article/2016/02/21/justice-league-starts-April-11/ |archive-date=May 2, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JLFilmingEnd&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/article/2016/10/15/justice-league-ben-affleck-jason-momoa-celebrate-wrap-party/ |title=Justice League: Ben Affleck, Jason Momoa celebrate at wrap party |last=Romano |first=Nick |work=[[Entertainment Weekly]] |date=October 15, 2016 |access-date=June 27, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170626114640/http://ew.com/article/2016/10/15/justice-league-ben-affleck-jason-momoa-celebrate-wrap-party/ |archive-date=June 26, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WhedonJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/zack-snyder-steps-down-justice-league-deal-family-tragedy-1006455 |title=Zack Snyder Steps Down From 'Justice League' to Deal With Family Tragedy |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=May 22, 2017 |access-date=May 22, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170522233608/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/zack-snyder-steps-down-justice-league-deal-family-tragedy-1006455 |archive-date=May 22, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WhedonCredit&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/justice-league-joss-whedon-writing-credit/ |title=Justice League: Joss Whedon Officially Getting Co-Writing Credit |last=Stowe |first=Dusty |website=[[Screen Rant]] |date=August 29, 2017 |access-date=September 11, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170830034847/http://screenrant.com/justice-league-joss-whedon-writing-credit/ |archive-date=August 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SimmonsJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/justice-league-adds-jk-simmons-873227 |title=Justice League' Adds J.K. Simmons as Commissioner Gordon (Exclusive) |last=Ford |first=Rebecca |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=March 7, 2016 |access-date=March 7, 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160308072016/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/justice-league-adds-jk-simmons-873227 |archive-date=March 8, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;HeardJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://etonline.com/movies/184773_amber_heard_confirms_her_aquaman_role_justice_league_dishes_on_interesting_mera_costume/ |title=Exclusive: Amber Heard Confirms Her 'Aquaman' Role in 'Justice League', Dishes on 'Interesting' Mera Costume |last=Kile |first=Meredith B. |work=[[Entertainment Tonight]] |date=March 17, 2016 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170510003207/http://www.etonline.com/movies/184773_amber_heard_confirms_her_aquaman_role_justice_league_dishes_on_interesting_mera_costume/ |archive-date=May 10, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;CrudupJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/justice-league-trailer-moments-deserve-a-closer-look-988771 |title='Justice League' Trailer: The Moments That Deserve a Closer Look |last=Couch |first=Aaron |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=March 25, 2017 |access-date=June 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610162930/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/justice-league-trailer-moments-deserve-a-closer-look-988771 |archive-date=June 10, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JLPostCredits&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cbr.com/justice-leagues-post-credits-sequel/ |title=Do Justice League's Post-Credits Tease a Sequel — Or Something Else? |last=Staley |first=Brandon |website=[[Comic Book Resources]] |date=November 18, 2017 |access-date=December 16, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171201031141/https://www.cbr.com/justice-leagues-post-credits-sequel/ |archive-date=December 1, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ClemonsJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.ign.com/articles/2017/09/23/justice-league-iris-west-scenes-reportedly-cut |title=Justice League: Iris West scenes reportedly cut |last=Davidson |first=Matt |work=[[IGN]] |date=September 23, 2017 |access-date=March 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180330080843/http://www.ign.com/articles/2017/09/23/justice-league-iris-west-scenes-reportedly-cut |archive-date=March 30, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;DafoeJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.gamespot.com/articles/stars-dish-on-justice-league-movies-deleted-scenes/1100-6455039/ |title=Stars Dish On Justice League Movie's Deleted Scenes |last=Rougeau |first=Michael |work=[[GameSpot]] |date=November 17, 2017 |access-date=April 7, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180106072942/https://www.gamespot.com/articles/stars-dish-on-justice-league-movies-deleted-scenes/1100-6455039/ |archive-date=January 6, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- ZEKA SNAIDERA TAISNĪBAS LĪGA --&gt;

&lt;ref name=&quot;SnyderCutDonner&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://time.com/5839692/snyder-cut-justice-league/ |title=What to Know About the ''Justice League'' Snyder Cut—and Why Some People Are Upset About Its Release |last=Dockterman |first=Eliana |work=[[Time]] |date=May 21, 2020 |access-date=August 23, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200630184901/https://time.com/5839692/snyder-cut-justice-league/ |archive-date=June 30, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SnyderCutMovement&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/justice-league-release-zack-snyder-cut-movement-explained/ |title=Justice League: The Snyder Cut Movement Explained |last=Colbert |first=Stephen M. |website=[[Screen Rant]] |date=July 8, 2018 |page=1 |access-date=November 6, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181107104039/https://screenrant.com/justice-league-release-zack-snyder-cut-movement-explained/ |archive-date=November 7, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SnyderCutSR&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/justice-league-zack-snyder-cut-exists-confirmed/ |title=Zack Snyder Confirms A Snyder Cut Of Justice League Exists |last=Colbert |first=Stephen M. |website=[[Screen Rant]] |date=March 28, 2019 |access-date=April 14, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200615042216/https://screenrant.com/justice-league-zack-snyder-cut-exists-confirmed/ |archive-date=June 15, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SnyderCutVariety&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2019/film/news/dc-comics-superman-michael-b-jordan-green-lantern-aquaman-birds-of-prey-1203415757/ |title=DC Films Plots Future With Superman, Green Lantern and R-Rated Movies (Exclusive) |last=Lang |first=Brent |last2=Kroll |first2=Justin |work=[[Variety]] |date=November 26, 2019 |access-date=November 29, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200821002828/https://variety.com/2019/film/news/dc-comics-superman-michael-b-jordan-green-lantern-aquaman-birds-of-prey-1203415757/ |archive-date=August 21, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SnyderCutSC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screencrush.com/snyder-cut-is-real-says-zack-snyder/ |title=Zack Snyder Shares Photo of Justice League Director's Cut |website=[[ScreenCrush]] |date=December 4, 2019 |access-date=August 23, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200729034259/https://screencrush.com/snyder-cut-is-real-says-zack-snyder/ |archive-date=July 29, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;HBOMaxZSJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2020/film/news/zack-snyder-release-the-snyder-cut-justice-league-hbo-max-1234611928/ |title=Zack Snyder Will Release the 'Snyder Cut' of 'Justice League' on HBO Max |last=Donnelly |first=Matt |work=[[Variety]] |date=May 20, 2020 |access-date=May 20, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200819031158/https://variety.com/2020/film/news/zack-snyder-release-the-snyder-cut-justice-league-hbo-max-1234611928/ |archive-date=July 29, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ZSJL-THR&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/justice-league-snyder-cut-plans-revealed-it-will-be-an-new-thing-1295102 |title='It Will Be an Entirely New Thing': Zack Snyder's $20M-Plus 'Justice League' Cut Plans Revealed |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=May 20, 2020 |access-date=May 20, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200601065043/https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/justice-league-snyder-cut-plans-revealed-it-will-be-an-new-thing-1295102 |archive-date=June 1, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ZSJL/Film&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.slashfilm.com/the-snyder-cut-will-be-a-radical-rethinking-of-justicle-league/ |title=The Snyder Cut Will Be a &quot;Radical Rethinking&quot; of 'Justice League', Costing Considerably More Than $30 Million to Finish |last=Pearson |first=Ben |website=[[/Film]] |date=May 26, 2020 |access-date=August 23, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200730190800/https://www.slashfilm.com/the-snyder-cut-will-be-a-radical-rethinking-of-justicle-league/ |archive-date=July 30, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ZSJLDeadline&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2020/08/justice-league-snyder-cut-trailer-four-hour-installments-1203020700/ |title=Zack Snyder's 'Justice League' Director's Cut Will Be Four Separate One-Hour Installments On HBO Max; Trailer Drops |last=D'Alessandro |first=Anthony |website=[[Deadline Hollywood]] |date=August 22, 2020 |access-date=August 23, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200823032031/https://deadline.com/2020/08/justice-league-snyder-cut-trailer-four-hour-installments-1203020700/ |archive-date=August 23, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ZSJLContinuity&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Burwick |first=Kevin |date=July 20, 2020|url=https://movieweb.com/justice-league-dceu-continuity/|title=Zack Snyder's Justice League Is Separate from the DC Cinematic Universe Continuity|website=[[MovieWeb]]|accessdate=August 23, 2020|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200802231050/https://movieweb.com/justice-league-dceu-continuity/|archivedate=August 2, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ZSJLMovieWeb&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://movieweb.com/zack-snyder-cut-justice-league-cast-crew-returning/ |title=Justice League Cast and Crew Will Return to Finish Zack Snyder's Cut |last=Burwick |first=Kevin |website=[[MovieWeb]] |date=May 20, 2020 |access-date=August 23, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200713062441/https://movieweb.com/zack-snyder-cut-justice-league-cast-crew-returning/ |archive-date=July 13, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ZSJLLeto&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Kit |first=Borys |date=October 21, 2020 |title=Jared Leto to Play Joker in Zack Snyder's 'Justice League' (Exclusive) |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/jared-leto-to-play-joker-in-zack-snyders-justice-league-exclusive |archive-url=https://web.archive.org/web/20201021204357/https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/jared-leto-to-play-joker-in-zack-snyders-justice-league-exclusive |archive-date=October 21, 2020 |access-date=October 21, 2020 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- AKVAMENS --&gt;

&lt;ref name=&quot;AquamanWriters&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/aquaman-movie-hooks-two-writers-724966 |title='Aquaman' Movie Hooks Two Writers (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=August 12, 2014 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140814084100/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/aquaman-movie-hooks-two-writers-724966 |archive-date=August 14, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WanAquaman&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2015/06/james-wan-aquaman-jason-momoa-dc-comics-warner-bros-1201437282/ |title=James Wan Sets 'Aquaman' Deal To Direct Jason Momoa In DC Warners Pic |last=Fleming Jr. |first=Mike |work=[[Deadline Hollywood]] |date=June 3, 2015 |access-date=June 3, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150603215755/http://deadline.com/2015/06/james-wan-aquaman-jason-momoa-dc-comics-warner-bros-1201437282/ |archive-date=June 3, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JohnsonNewScriptAquaman&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/aquaman-hooks-new-writer-839787 |title=Aquaman Hooks New Writer (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=November 12, 2015 |access-date=December 21, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151113022002/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/aquaman-hooks-new-writer-839787 |archive-date=November 13, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BeallAquaman&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/aquaman-movie-hooks-gangster-squad-913639 |title='Aquaman' Movie Hooks 'Gangster Squad' Writer |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=July 22, 2016 |access-date=May 6, 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160811230852/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/aquaman-movie-hooks-gangster-squad-913639 |archive-date=August 11, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SaframAquamanRewrite&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2017/06/the-conjuring-3-movie-new-line-david-leslie-johnson-screenwriter-1202118723/ |title=The Conjuring 3 Summoned By New Line Cinema, David Leslie Johnson Hired To Script |last=Busch |first=Anita |work=[[Deadline Hollywood]] |date=June 26, 2017 |access-date=October 31, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171029212043/http://deadline.com/2017/06/the-conjuring-3-movie-new-line-david-leslie-johnson-screenwriter-1202118723/ |archive-date=October 29, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WilsonAquaman&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2016/12/patrick-wilson-aquaman-orm-ocean-master-dc-villain-jason-momoa-1201869055/ |title=Patrick Wilson To Play 'Aquaman's Evil Half-Brother ORM |last=Fleming Jr. |first=Mike |work=[[Deadline Hollywood]] |date=December 12, 2016 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20161213020504/http://deadline.com/2016/12/patrick-wilson-aquaman-orm-ocean-master-dc-villain-jason-momoa-1201869055/ |archive-date=December 13, 2016}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WanRumor&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Hibberd |first=James |url=https://ew.com/movies/2017/12/14/aquaman-james-wan-villain/?xid=entertainment-weekly_socialflow_twitter |title=''Aquaman'' director James Wan sinks 'ridiculous' villains rumor |work=[[Entertainment Weekly]] |date=December 14, 2017 |access-date=December 14, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180101135515/http://ew.com/movies/2017/12/14/aquaman-james-wan-villain/?xid=entertainment-weekly_socialflow_twitter |archive-date=January 1, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Abdul-MateenAquaman&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/aquaman-finds-black-manta-villain-get-down-actor-970629 |title='Aquaman' Finds Its Black Manta Villain With 'Get Down' Actor (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 31, 2017 |access-date=May 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170201003020/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/aquaman-finds-black-manta-villain-get-down-actor-970629 |archive-date=February 1, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;HeardAquaman&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.businesswire.com/news/home/20170503006795/en/ |title=Production is Underway on Warner Bros. Pictures' Super Hero Action Adventure &quot;Aquaman&quot; |website=[[Business Wire]] |date=May 3, 2017 |access-date=May 3, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170523064544/http://www.businesswire.com/news/home/20170503006795/en/ |archive-date=May 23, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;DafoeAquaman&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.ign.com/articles/2017/08/25/aquaman-willem-dafoe-on-vulkos-costume-and-his-characters-good-look |title=Aquaman: Willem Dafoe on Vulko's costume and his character's &quot;good look&quot; |last=Vejvoda |first=Jim |website=[[IGN]] |date=August 25, 2017 |access-date=April 7, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180407184323/http://www.ign.com/articles/2017/08/25/aquaman-willem-dafoe-on-vulkos-costume-and-his-characters-good-look |archive-date=April 7, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;KidmanAquaman&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/movies/2017/03/31/nicole-kidman-why-she-joined-aquaman/ |title=Nicole Kidman explains why she's diving in for Aquaman |last=Sperling |first=Nicole |work=[[Entertainment Weekly]] |date=April 2, 2017 |access-date=April 4, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170401035901/http://ew.com/movies/2017/03/31/nicole-kidman-why-she-joined-aquaman/ |archive-date=April 1, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;LundgrenAquaman&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/aquaman-dolph-lundgren-joins-cast-993459 |title=Dolph Lundgren Joins Jason Momoa in 'Aquaman' (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=April 12, 2017 |access-date=April 13, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170417115345/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/aquaman-dolph-lundgren-joins-cast-993459 |archive-date=April 17, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AquamanFilmingEnd&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/movies/2017/10/21/aquaman-jason-momoa-amber-heard-filming-ends/ |title=Aquaman stars Jason Momoa, Amber Heard celebrate the end of filming |last=Romano |first=Nick |work=[[Entertainment Weekly]] |date=October 21, 2017 |access-date=July 20, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171022012424/http://ew.com/movies/2017/10/21/aquaman-jason-momoa-amber-heard-filming-ends/ |archive-date=October 22, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AquamanRelease&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2017/03/aquaman-release-date-christmas-2018-avatar-2-move-1202044988/ |title='Aquaman' Swims To Christmas 2018 Date Where 'Avatar 2' Was |last=Hipes |first=Patrick |work=[[Deadline Hollywood]] |date=March 16, 2017 |access-date=March 16, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170316220201/http://deadline.com/2017/03/aquaman-release-date-christmas-2018-avatar-2-move-1202044988/ |archive-date=March 16, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AquamanAfterJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.thewrap.com/does-aquaman-connect-to-justice-league-or-ignore-it-jason-momoa-steppenwolf-dceu-snyder/ |title=Does 'Aquaman' Connect to 'Justice League' or Just Ignore It? |last=Gonzalez |first=Umberto |last2=Owen |first2=Phil |website=[[TheWrap]] |date=December 31, 2018 |access-date=August 19, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190101000534/http://www.thewrap.com/does-aquaman-connect-to-justice-league-or-ignore-it-jason-momoa-steppenwolf-dceu-snyder/ |archive-date=January 1, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- ŠEZAM --&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamSynopsis&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.gamespot.com/articles/dcs-shazam-plot-revealed-in-new-synopsis/1100-6456593/ |title=DC's Shazam: Plot Revealed In New Synopsis |last=Auty |first=Dan |work=[[GameSpot]] |date=February 7, 2018 |access-date=March 28, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180328231647/https://www.gamespot.com/articles/dcs-shazam-plot-revealed-in-new-synopsis/1100-6456593/ |archive-date=March 28, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JohnsonShazam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2014/film/news/dwayne-johnson-shazam-1201286278/ |title=Dwayne Johnson Says He'll Play Role in 'Shazam' |last=McNary |first=Dave |work=[[Variety]] |date=August 19, 2014 |access-date=December 4, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150709151459/http://variety.com/2014/film/news/dwayne-johnson-shazam-1201286278/ |archive-date=July 9, 2015}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JohnsonBlackAdam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2014/film/news/dwayne-johnson-to-play-black-adam-in-shazam-darren-lemke-to-script-exclusive-1201294338/ |title=Dwayne Johnson to Play Black Adam in New Line's 'Shazam,' Darren Lemke To Script (Exclusive) |last=Kroll |first=Justin |work=[[Variety]] |date=September 3, 2014 |access-date=May 5, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140905071051/http://variety.com/2014/film/news/dwayne-johnson-to-play-black-adam-in-shazam-darren-lemke-to-script-exclusive-1201294338/ |archive-date=September 5, 2014}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;GaydenShazam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/dwayne-johnsons-dc-villain-black-adam-getting-his-own-movie-966008 |title=Dwayne Johnson's DC Villain Black Adam Getting His Own Movie |last=Kit |first=Borys|work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 19, 2017 |accessdate=March 18, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170201234558/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/dwayne-johnsons-dc-villain-black-adam-getting-his-own-movie-966008 |archive-date=February 1, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SandbergShazam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/shazam-is-next-dc-movie-shoot-1022821 |title='Shazam!' Is Next DC Movie to Shoot (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=July 20, 2017 |access-date=July 20, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170722071311/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/shazam-is-next-dc-movie-shoot-1022821 |archive-date=July 22, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JohnsonShazamNo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.yahoo.com/movies/dwayne-johnson-wont-dcs-shazam-movie-151617830.html |title=Dwayne Johnson Won't Be in DC's 'Shazam!' Movie |last=Errico |first=Marcus |website=[[Yahoo!]] |date=July 21, 2017 |access-date=July 21, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170722071413/https://www.yahoo.com/movies/dwayne-johnson-wont-dcs-shazam-movie-151617830.html |archive-date=July 22, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamPreProduction&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/shazam-movie-casting-filming/ |title=Shazam! Officially Begins Pre-Production |last=Auger |first=Andrew |website=[[Screen Rant]] |date=August 29, 2017 |access-date=December 3, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170902092820/http://screenrant.com/shazam-movie-casting-filming/ |archive-date=September 2, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;LeviShazam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/shazam-star-zachary-levi-as-dc-hero-1049616 |title=DC's 'Shazam!' to Star Zachary Levi (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=October 27, 2017 |access-date=August 19, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171028011957/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/shazam-star-zachary-levi-as-dc-hero-1049616 |archive-date=October 28, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AngelShazam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/shazam-asher-angel-star-as-billy-batson-dc-movie-1055189 |title='Shazam!' Finds Its Billy Batson with 'Andi Mack' Actor |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=November 6, 2017 |access-date=April 4, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171107070958/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/shazam-asher-angel-star-as-billy-batson-dc-movie-1055189 |archive-date=November 7, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;StrongShazam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.thewrap.com/mark-strong-doctor-sivana-shazam/ |title='Shazam': Mark Strong in Talks to Play Villain Doctor Sivana (Exclusive) |last=Gonzalez |first=Umberto |work=[[TheWrap]] |date=November 2, 2017 |access-date=November 2, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171103003729/https://www.thewrap.com/mark-strong-doctor-sivana-shazam/ |archive-date=November 3, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;StrongShazam2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.contactmusic.net/mark-strong/news/mark-strong-spills-on-shazam-secrecy_5955962 |title=Mark Strong spills on Shazam! secrecy |website=[[Contactmusic.com]] |date=January 14, 2018 |access-date=January 15, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180115001725/http://www.contactmusic.net/mark-strong/news/mark-strong-spills-on-shazam-secrecy_5955962 |archive-date=January 15, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamCast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2017/12/it-jack-dylan-grazer-shazam-dc-movie-1202221613/ |title='It' Star Jack Dylan Grazer Joins DC Superhero Film 'Shazam!' |last=N'Duka |first=Amanda |work=[[Deadline Hollywood]] |date=December 6, 2017 |access-date=December 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171207013228/http://deadline.com/2017/12/it-jack-dylan-grazer-shazam-dc-movie-1202221613/ |archive-date=December 7, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamCast2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2017/film/news/grace-fulton-shazam-annabelle-creation-1202605521/ |title='Annabelle: Creation' Actress Grace Fulton Joins 'Shazam!' (Exclusive) |last=Kroll |first=Justin|work=[[Variety]] |date=November 2, 2017 |access-date=November 2, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171103052559/http://variety.com/2017/film/news/grace-fulton-shazam-annabelle-creation-1202605521/ |archive-date=November 3, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamCast3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2017/12/ian-chen-jovan-armand-shazam-brian-astro-bradley-jr-luce-1202225185/ |title=Ian Chen &amp; Jovan Armand Join 'Shazam!', Brian 'Astro' Bradley Jr. Cast In 'Luce' |last=N'Duka |first=Amanda |work=[[Deadline Hollywood]] |date=December 12, 2017 |accessdate=December 12, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171213010210/http://deadline.com/2017/12/ian-chen-jovan-armand-shazam-brian-astro-bradley-jr-luce-1202225185/ |archive-date=December 13, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamCast4&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://comicbook.com/dc/2017/12/21/dc-shazam-movie-faithe-herman-darla-dudley/ |title=DC's 'Shazam' Adds 'This Is Us' Actress Faithe Herman to Cast |last=Outlaw |first=Kofi |website=Comicbook.com |date=December 21, 2017 |access-date=December 21, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171222091426/http://comicbook.com/dc/2017/12/21/dc-shazam-movie-faithe-herman-darla-dudley/ |archive-date=December 22, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AndrewsShazam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2017/12/the-walking-deads-cooper-andrews-shazam-new-line-1202229944/ |title=''The Walking Dead's'' Cooper Andrews Joins ''Shazam'' |last=N'Duka |first=Amanda |work=[[Deadline Hollywood]] |date=December 19, 2017 |access-date=December 19, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171221000304/http://deadline.com/2017/12/the-walking-deads-cooper-andrews-shazam-new-line-1202229944/ |archive-date=December 21, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MilansShazam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/01/shazam-marta-milans-zachary-levi-new-line-comic-book-superhero-film-1202266511/ |title='Shazam!': Marta Milans Joins Zachary Levi In New Line Superhero Pic |last=Ramos |first=Dino-Ray |work=[[Deadline Hollywood]] |date=January 22, 2018 |access-date=January 22, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180123052819/http://deadline.com/2018/01/shazam-marta-milans-zachary-levi-new-line-comic-book-superhero-film-1202266511/ |archive-date=January 23, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;HounsouShazam&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://ew.com/movies/2018/07/10/djimon-hounsou-shazam-wizard/ |title=DC's Shazam! casts Guardians actor Djimon Hounsou as the Wizard |last=Hibberd |first=James |work=[[Entertainment Weekly]] |date=July 10, 2018 |accessdate=July 10, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180710194534/http://ew.com/movies/2018/07/10/djimon-hounsou-shazam-wizard/ |archive-date=July 10, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamFilming&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://comicbook.com/dc/2017/09/18/shazam-filming-toronto-february/ |title='Shazam!' to Start Filming Next Spring |last=Drum |first=Nicole |website=Comicbook.com |date=September 18, 2017 |access-date=March 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180330143620/http://comicbook.com/dc/2017/09/18/shazam-filming-toronto-february/ |archive-date=March 30, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamFilming2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/shazam-dc-comics-movie-starts-filming/ |title=DC's Shazam! Movie Officially Starts Filming |last=Erao |first=Matthew |website=[[Screen Rant]] |date=January 29, 2018 |access-date=July 20, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180129211812/https://screenrant.com/shazam-dc-comics-movie-starts-filming/ |archive-date=January 29, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamFilmingEnd&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cbr.com/dcs-shazam-wraps-filming/ |title=DC's Shazam! Wraps Filming |last=Staley |first=Brandon |website=[[Comic Book Resources]] |date=May 11, 2018 |access-date=July 20, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190720061411/https://www.cbr.com/dcs-shazam-wraps-filming/ |archive-date=July 20, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamPinewood&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/pinewood-toronto-double-production-space-as-hollywood-takes-city-full-capacity-1066693 |title=Pinewood Toronto to Double Production Space as Hollywood Takes City to Full Capacity |last=Vlessing |first=Etan |website=[[The Hollywood Reporter]] |date=December 12, 2017 |access-date=December 16, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171213072052/https://www.hollywoodreporter.com/news/pinewood-toronto-double-production-space-as-hollywood-takes-city-full-capacity-1066693 |archive-date=December 13, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamRelease&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.cbr.com/shazam-release-date-confirmed-2019// |title=Shazam! Director Confirms April 2019 Release Date |last=Couto |first=Anthony |website=[[Comic Book Resources]] |date=October 21, 2017 |access-date=October 21, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171022032937/http://www.cbr.com/shazam-release-date-confirmed-2019// |archive-date=October 22, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamAfterJL&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://time.com/5563812/shazam-dc-extended-universe-timeline/ |title=How Shazam! Fits Into the DC Extended Universe Timeline |last=McCluskey |first=Megan |work=[[Time]] |date=April 5, 2019 |access-date=August 25, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190405173027/http://time.com/5563812/shazam-dc-extended-universe-timeline/ |archive-date=April 5, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ShazamMidCredits&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.thewrap.com/shazam-mid-credits-scene-explained-mister-mind-worm-guy-sivana/ |title='Shazam' Mid-Credits Scene Explained |website=[[TheWrap]] |last=Owen |first=Phil |last2=Lincoln |first2=Ross A. |date=April 13, 2019 |access-date=August 25, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190414151129/https://www.thewrap.com/shazam-mid-credits-scene-explained-mister-mind-worm-guy-sivana/ |archive-date=April 14, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- PLĒSĪGIE PUTNI --&gt;

&lt;ref name=&quot;BoPSynopsis&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://comicbook.com/dc/2018/08/06/birds-of-prey-movie-synopsis-reportedly-revealed/ |title='Birds of Prey' Synopsis Reportedly Revealed |last=Drum |first=Nicole |website=ComicBook.com |date=August 6, 2018 |access-date=December 6, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180806162018/http://comicbook.com/dc/2018/08/06/birds-of-prey-movie-synopsis-reportedly-revealed/ |archive-date=August 6, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WinsteadSmollett-BellBoP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/09/birds-of-prey-cast-mary-elizabeth-winstead-wins-role-of-huntress-jurnee-smollett-bell-is-black-canary-1202471751/ |title='Birds Of Prey' Cast: Mary Elizabeth Winstead Wins Role Of Huntress; Jurnee Smollett-Bell Is Black Canary |last=D'Alessandro |first=Anthony |website=[[Deadline Hollywood]] |date=September 26, 2018 |access-date=September 26, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180927115844/https://deadline.com/2018/09/birds-of-prey-cast-mary-elizabeth-winstead-wins-role-of-huntress-jurnee-smollett-bell-is-black-canary-1202471751/ |archive-date=September 27, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;HodsonBoP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.thewrap.com/harley-quinn-birds-of-prey-christina-hodson/ |title=Harley Quinn-Birds of Prey Movie's Screenwriter Revealed (Exclusive) |last=Gonzalez |first=Umberto |work=[[TheWrap]] |date=November 11, 2016 |access-date=December 16, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171220091848/https://www.thewrap.com/harley-quinn-birds-of-prey-christina-hodson/ |archive-date=December 20, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;YanBirdsOfPrey&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/04/harley-quinn-margot-robbie-cathy-yan-birds-of-prey-warner-bros-dc-entertainment-bat-girl-christina-hodson-1202365866/ |title=Cathy Yan Is Warner Bros' Choice To Direct Margot Robbie In Next Harley Quinn Film |last=Fleming Jr |first=Mike |website=[[Deadline Hollywood]] |date=April 17, 2018 |access-date=April 17, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180417172443/http://deadline.com/2018/04/harley-quinn-margot-robbie-cathy-yan-birds-of-prey-warner-bros-dc-entertainment-bat-girl-christina-hodson-1202365866/ |archive-date=April 17, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BoPRatedR&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.flickeringmyth.com/2018/07/exclusive-margot-robbie-confirms-january-production-start-for-birds-of-prey/ |title=Exclusive: Margot Robbie confirms January production start for Birds of Prey, will have &quot;much smaller budget&quot; than other DC movies |last=Cooper |first=Freda |website=FlickeringMyth |date=July 6, 2018 |access-date=August 9, 2018 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;PerezBoP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.thewrap.com/birds-of-prey-rosie-perez-renee-montoya/ |title='Birds of Prey': Rosie Perez Cast as Renee Montoya in Superheroine Movie (Exclusive) |last=Gonzalez |first=Umberto |website=[[TheWrap]] |date=October 3, 2018 |access-date=October 4, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181004032823/https://www.thewrap.com/birds-of-prey-rosie-perez-renee-montoya/ |archive-date=October 4, 2018 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WinsteadBoP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/09/birds-of-prey-cast-mary-elizabeth-winstead-wins-role-of-huntress-jurnee-smollett-bell-is-black-canary-1202471751/ |title='Birds Of Prey' Cast: Mary Elizabeth Winstead Wins Role Of Huntress; Jurnee Smollett-Bell Is Black Canary |last=D'Alessandro |first=Anthony |website=[[Deadline Hollywood]] |date=September 26, 2018 |access-date=October 4, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180927115844/https://deadline.com/2018/09/birds-of-prey-cast-mary-elizabeth-winstead-wins-role-of-huntress-jurnee-smollett-bell-is-black-canary-1202471751/ |archive-date=September 27, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BoPCast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.thewrap.com/birds-of-prey-black-canary-huntress-cassandra-cain-renee-montoya/ |title='Birds of Prey' Revealed: Margot Robbie Film Will Feature Black Canary, Huntress, Cassandra Cain, Renee Montoya (Exclusive) |last=Gonzalez |first=Umberto |work=[[TheWrap]] |date=July 16, 2018 |access-date=August 9, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180816072426/https://www.thewrap.com/birds-of-prey-black-canary-huntress-cassandra-cain-renee-montoya/ |archive-date=August 16, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MessinaBoP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.thewrap.com/birds-of-prey-villain-black-mask-batman/|title='Birds of Prey' Villain Revealed as Black Mask, One of Batman's Deadliest Foes (Exclusive) |last=Gonzalez |first=Umberto |work=[[TheWrap]] |date=August 6, 2018 |access-date=August 9, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180807113901/https://www.thewrap.com/birds-of-prey-villain-black-mask-batman/ |archive-date=August 7, 2018 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;McGregorBoP&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/11/ewan-mcgregor-joins-birds-of-prey-as-villain-black-mask-1202494174/ |title=Ewan McGregor Joins 'Birds Of Prey' As Villain Black Mask |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=November 1, 2018 |website=[[Deadline Hollywood]] |access-date=November 1, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181102180549/https://deadline.com/2018/11/ewan-mcgregor-joins-birds-of-prey-as-villain-black-mask-1202494174/ |archive-date=November 2, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;MessinaBoP2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/12/birds-of-prey-cast-chris-messina-victor-zsasz-derek-wilson-tim-evans-renee-montoya-warner-bros-dc-1202517483/ |title=Chris Messina Joins Warner Bros./DC's 'Birds Of Prey' As Bad Guy Victor Zsasz |last=D'Alessandro |first=Anthony |website=[[Deadline Hollywood]] |date=December 11, 2018 |access-date=December 11, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181102180549/https://deadline.com/2018/12/birds-of-prey-cast-chris-messina-victor-zsasz-derek-wilson-tim-evans-renee-montoya-warner-bros-dc-1202517483/ |archive-date=November 2, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BoPPreProduction&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/07/margot-robbie-gary-oldman-ben-affleck-movies-california-film-tax-credits-1202431629/ |title=Gary Oldman's 'Flying Horse,' Margot Robbie's 'Birds Of Prey' &amp; Ben Affleck's 'Has-Been' Among 19 Films Snaring California Tax Incentives |last=Patten |first=Dominic |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=July 23, 2017 |accessdate=August 9, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180810010806/https://deadline.com/2018/07/margot-robbie-gary-oldman-ben-affleck-movies-california-film-tax-credits-1202431629/ |archive-date=August 10, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BoPFilmingBegin&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/birds-prey-movie-filming-start-ella-jay-basco/ |title=Birds of Prey's Cassandra Cain Actress Says Filming Has Begun |last=Dumaraog |first=Ana |website=[[Screen Rant]] |date=January 15, 2019|access-date=January 15, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190115215730/https://screenrant.com/birds-prey-movie-filming-start-ella-jay-basco/ |archive-date=January 15, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BoPFilming&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2019/01/harley-quinns-margot-robbie-birds-of-prey-batman-warner-bros-1202543776/ |title=Harley Quinn's Makeover: See Margot Robbie's New 'Birds of Prey' Look In Trailer &amp; Set Photo |last=Boucher |first=Geoff |work=[[Deadline Hollywood]] |date=January 28, 2019 |access-date=June 1, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190128225838/https://deadline.com/2019/01/harley-quinns-margot-robbie-birds-of-prey-batman-warner-bros-1202543776/ |archive-date=January 28, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BoPFilmingEnd&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.comingsoon.net/movies/news/1059473-birds-of-prey-wraps-production |title=Birds of Prey Wraps Production |last=Dela Paz |first=Maggie |website=[[ComingSoon.net]] |date=April 15, 2019 |access-date=April 15, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190416005548/https://www.comingsoon.net/movies/news/1059473-birds-of-prey-wraps-production |archive-date=April 16, 2019 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BirdsOfPreyTitle&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/birds-prey-is-called-fantabulous-emancipation-one-harley-quinn-1163151 |title=Margot Robbie Reveals Full 'Birds of Prey' Title: 'The Fantabulous Emancipation of One Harley Quinn' |last=Couch |first=Aaron |last2=McMillan |first2=Graeme |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=November 20, 2018 |access-date=November 22, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181120235808/https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/birds-prey-is-called-fantabulous-emancipation-one-harley-quinn-1163151 |archive-date=November 20, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BoPRelease&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/birds-prey-movie-open-2020-1146570 |title=Margot Robbie's 'Birds of Prey' Gets 2020 Release Date |last=Couch |first=Aaron |website=[[The Hollywood Reporter]] |date=September 24, 2018 |access-date=September 24, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180925000307/https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/birds-prey-movie-open-2020-1146570 |archive-date=September 25, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BoPTitleChange&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.theverge.com/2020/2/11/21132868/harley-quinn-birds-of-prey-name-change-seo-warner-bros-opening-weekend-trailers |title=Harley Quinn has better SEO, so Birds of Prey is getting a new name |last=Alexander |first=Julia |website=[[The Verge]] |date=February 11, 2020 |access-date=August 23, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200818225853/https://www.theverge.com/2020/2/11/21132868/harley-quinn-birds-of-prey-name-change-seo-warner-bros-opening-weekend-trailers |archive-date=August 18, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;BoPSetting&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://collider.com/when-does-birds-of-prey-take-place-dceu-timeline/ |title=How 'Birds of Prey' Fits Into the Increasingly-Complicated DCEU Timeline &amp; Why It Works So Well |last=Mancuso |first=Vinnie |website=[[Collider]] |date=August 15, 2020 |access-date=August 23, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200729035852/https://collider.com/when-does-birds-of-prey-take-place-dceu-timeline/ |archive-date=July 29, 2020}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- BRĪNUMSIEVIETE 1984 --&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84Synopsis&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.wired.com/story/wonder-woman-1984-trailer/ |title=The First ''Wonder Woman 1984'' Trailer Is Here |last=Watercutter |first=Angela |website=[[Wired]] |date=December 9, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191210180900/https://www.wired.com/story/wonder-woman-1984-trailer/ |archive-date=December 10, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WWSequelTreatment&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2017/film/news/wonder-woman-sequel-patty-jenkins-1202472855/ |title=Patty Jenkins Developing 'Wonder Woman' Sequel (Exclusive) |last=Nyren |first=Erin |work=[[Variety]] |date=June 20, 2017 |access-date=June 20, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170620221847/http://variety.com/2017/film/news/wonder-woman-sequel-patty-jenkins-1202472855/ |archive-date=June 20, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JohnsWWSequel&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.yahoo.com/movies/wonder-woman-2-script-worked-right-now-225249507.html |title='Wonder Woman 2' Script Being 'Worked On Right Now' |last=Errico |first=Marcus |website=[[Yahoo!]] |date=July 21, 2017 |access-date=July 22, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170722044357/https://www.yahoo.com/movies/wonder-woman-2-script-worked-right-now-225249507.html |archive-date=July 22, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;USATodayCC2017&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.usatoday.com/story/life/movies/2017/07/22/comic-con-ben-affleck-batman-dc/502287001/ |title=Comic-Con: Ben Affleck confirms he's staying on as Batman in DC films |last=Truitt |first=Brian |work=[[USA Today]] |date=July 22, 2017 |access-date=July 22, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170723034838/https://www.usatoday.com/story/life/movies/2017/07/22/comic-con-ben-affleck-batman-dc/502287001/ |archive-date=July 23, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JenkinsWWSequel&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2017/film/news/patty-jenkins-wonder-woman-sequel-director-1202548413/ |title=Patty Jenkins Closes Deal to Direct 'Wonder Woman' Sequel (Exclusive) |last=Kroll |first=Justin |work=[[Variety]] |date=September 11, 2017 |access-date=September 11, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170911215145/http://variety.com/2017/film/news/patty-jenkins-wonder-woman-sequel-director-1202548413/ |archive-date=September 11, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84Writers&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/expendables-writer-dave-callaham-joins-wonder-woman-2-writing-team-1038759 |title='The Expendables' Writer Joins Patty Jenkins, Geoff Johns to Write 'Wonder Woman 2' (Exclusive) |last=Kit |first=Borys |work=[[The Hollywood Reporter]]|date=September 13, 2017 |access-date=October 19, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170914034336/http://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/expendables-writer-dave-callaham-joins-wonder-woman-2-writing-team-1038759 |archive-date=September 14, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84Setting&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/wonder-woman-2-geoff-johns-teases-ww84-1116448 |title='Wonder Woman 2' Setting Teased by Patty Jenkins and DC's Geoff Johns |last=Couch |first=Aaron |website=[[The Hollywood Reporter]] |date=June 1, 2018 |access-date=October 4, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180602121001/https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/wonder-woman-2-geoff-johns-teases-ww84-1116448 |archive-date=June 2, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84Setting2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.thewrap.com/justice-league-zack-snyder-batman-v-superman-wonder-woman/ |title=How 'Justice League' Became A 'Frankenstein' (Exclusive) |last1=Gonzalez |first1=Umberto |last2=Molloy |first2=Tim |work=[[TheWrap]] |date=November 29, 2017 |access-date=November 29, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171130012556/https://www.thewrap.com/justice-league-zack-snyder-batman-v-superman-wonder-woman/ |archive-date=November 30, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84Setting3&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://screenrant.com/wonder-woman-2-setting-patty-jenkins/ |title=Patty Jenkins Confirms Wonder Woman 2 Is Set In The '80s |last=Stauffer |first=Derek |website=[[Screen Rant]] |date=April 24, 2018 |access-date=April 24, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180425163050/https://screenrant.com/wonder-woman-2-setting-patty-jenkins/ |archive-date=April 25, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84LoveStory&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.nme.com/news/film/director-patty-jenkins-teases-details-wonder-woman-2-storyline-2167289/ |title=Director Patty Jenkins teases more details of &quot;Wonder Woman 2&quot; storyline |last=Daly |first=Rhian |website=[[NME]] |date=December 1, 2017 |access-date=December 1, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171201221520/http://www.nme.com/news/film/director-patty-jenkins-teases-details-wonder-woman-2-storyline-2167289 |archive-date=December 1, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84PreProduction&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://pursuenews.com/director-patty-jenkins-confirms-wonder-woman-2-pre-production/ |title=Director Patty Jenkins Confirms 'Wonder Woman 2' Is In Pre-Production |last=Nambiar |first=Smitha |website=PursueNews.com |date=December 6, 2017 |access-date=December 6, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171210195120/http://pursuenews.com/director-patty-jenkins-confirms-wonder-woman-2-pre-production |archive-date=December 10, 2017}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84WorkingTitle&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://comicbook.com/dc/2018/02/08/wonder-woman-2-working-title-magic-hour/ |title='Wonder Woman 2' Working Title Revealed |last=Mueller |website=Comicbook.com |first=Matthew |date=February 8, 2018 |access-date=February 8, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180208190933/http://comicbook.com/dc/2018/02/08/wonder-woman-2-working-title-magic-hour/ |archive-date=February 8, 2018 }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WiigWW84&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2018/02/kristen-wiig-wonder-woman-2-cheetah-gal-gadot-patty-jenkins-villain2-1202306419/ |title=Kristen Wiig Being Lassoed For Villain Role On 'Wonder Woman 2' |first=Mike |last=Fleming Jr. |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 28, 2018 |access-date=March 13, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180310040404/https://deadline.com/2018/02/kristen-wiig-wonder-woman-2-cheetah-gal-gadot-patty-jenkins-villain2-1202306419/ |archive-date=March 10, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WiigWW84-2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.businessinsider.com/wonder-woman-director-patty-jenkins-confirms-kristen-wiig-as-cheetah-2018-3 |title='Wonder Woman' director Patty Jenkins confirms Kristen Wiig will play the villain Cheetah in the sequel |last=Clark |first=Travis |work=[[Business Insider]] |date=March 9, 2018 |access-date=March 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180330013158/http://www.businessinsider.com/wonder-woman-director-patty-jenkins-confirms-kristen-wiig-as-cheetah-2018-3 |archive-date=March 30, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;PascalWW84&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2018/film/news/pedro-pascal-wonder-woman-sequel-narcos-1202738657/ |title='Narcos' Star Pedro Pascal Lands Key Role in 'Wonder Woman' Sequel (Exclusive) |last=Kroll |first=Justin |work=[[Variety]] |date=March 29, 2018 |access-date=March 30, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180329010138/http://variety.com/2018/film/news/pedro-pascal-wonder-woman-sequel-narcos-1202738657/ |archive-date=March 29, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;PascalWW84-2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://ew.com/movies/2019/10/24/wonder-woman-1984-pedro-pascal-maxwell-lord/ |title=Wonder Woman 1984 director confirms Pedro Pascal as villain Maxwell Lord |last=Romero |first=Nick |work=[[Entertainment Weekly]] |date=October 24, 2019 |access-date=November 14, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191025142650/https://ew.com/movies/2019/10/24/wonder-woman-1984-pedro-pascal-maxwell-lord/ |archive-date=October 25, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84Production&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.businesswire.com/news/home/20180613005640/en/Cameras-Roll-Warner-Bros.-Pictures%E2%80%99-%E2%80%9CWonder-Woman |title=Cameras Roll on Warner Bros. Pictures' 'Wonder Woman 1984' |work=[[Business Wire]] |date=June 13, 2018 |access-date=June 13, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180613234147/https://www.businesswire.com/news/home/20180613005640/en/Cameras-Roll-Warner-Bros.-Pictures%E2%80%99-%E2%80%9CWonder-Woman |archive-date=June 13, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84Filming&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/lists/5-london-studios-hollywood-loves-1084530/item/5-london-studios-hollywood-loves-pinewood-studios-1084533 |title=5 London Studios Hollywood Loves |last=Ritman |first=Alex |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=February 19, 2018 |access-date=February 27, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180227213804/https://www.hollywoodreporter.com/lists/5-london-studios-hollywood-loves-1084530/item/5-london-studios-hollywood-loves-pinewood-studios-1084533 |archive-date=February 27, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84Filming2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.guidetocanaryislands.com/tenerife-will-be-one-of-the-filming-locations-for-the-next-wonder-woman-movie/ |title=Tenerife will be one of the filming locations for the next Wonder Woman movie |date=April 20, 2018 |access-date=May 14, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190613005622/https://www.guidetocanaryislands.com/tenerife-will-be-one-of-the-filming-locations-for-the-next-wonder-woman-movie/ |archive-date=June 13, 2019}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84Filming3&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.canarias7.es/siete-islas/fuerteventura/el-rodaje-de-wonder-woman-desembarca-a-finales-del-verano-MH4584385 |title=El rodaje de 'Wonder Woman' desembarca a finales del verano |last=Monserrat |first=David |newspaper=[[Canarias7]] |language=es |date=May 19, 2018 |access-date=May 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180522042253/https://www.canarias7.es/siete-islas/fuerteventura/el-rodaje-de-wonder-woman-desembarca-a-finales-del-verano-MH4584385 |archive-date=May 22, 2018}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;WW84Dec2020Release&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=September 11, 2020 |title='Wonder Woman 1984' Release Date Pushed to Christmas |url=https://variety.com/2020/film/news/wonder-woman-1984-delayed-christmas-1234766774/ |access-date=September 11, 2020 |website=[[Variety]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20200911223645/https://variety.com/2020/film/news/wonder-woman-1984-delayed-christmas-1234766774/ |archive-date=September 11, 2020}}&lt;/ref&gt;

}}

== Ārējās saites ==
* {{Facebook|DCFilmsOfficial|DC Films}}
* [https://www.dccomics.com/movies|DC Comics Movies]{{Novecojusi saite}}
* [http://dcextendeduniverse.wikia.com/wiki/|DC Extended Universe Wiki]{{Novecojusi saite}}

{{DC filmas}}

[[Kategorija:DC Extended Universe]]</text>
      <sha1>jwjfiypi70f6ye21sd91esyhtjhwyqo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bārbeles luterāņu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470316</id>
    <revision>
      <id>4510499</id>
      <parentid>3711895</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:36:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2588" sha1="f9l6qgid7xbmp75nxy924zzoes7ei16" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Bārbeles evaņģēliski luteriskā baznīca
| infobox_width         = 
| image                 = Bārbeles baznīca 2000-09-02.jpg
| image_size            =
| caption               = Bārbeles luterāņu baznīca
| map_type              = Latvia
| map_size              = 
| map_label = Bārbeles baznīca
| position = left
| latd  = 56.452406  | latNS  = N
| longd =  24.597841  | longEW = E
| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Bauskas novads]], [[Bārbele]]
| religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| consecration_year     = 
| status                = 
| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
| leadership            = 
| website               = 
| architecture_style    = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = [[1789]]. gads
| year_completed        = [[1822]]. gads
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = 
| embedded            = 
}}

'''Bārbeles evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca]]s dievnams, kas atrodas [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bārbele|Bārbelē]]. 19. gadsimta otrās puses baznīcas [[altāris]] ir valsts nozīmes [[mākslas piemineklis]].

1567. gadā [[Kurzemes hercogs]] [[Gothards Ketlers]] izdeva rīkojumu par baznīcas celšanu [[Mazbārbeles muiža]]s zemē. Pašreizējā ēka celta 1789. gadā un pārbūvēta 1822. gadā. Baznīcas altārgleznu &quot;Kristus pie krusta&quot; 1872. gadā uzgleznojis [[Berlīne]]s autors [[Kārlis Loilo de Marss]] (''Carl Friedrich Gustav Loeillot de Mars''). Baznīcas kapos apglabāts Mārtiņš Odiņš, kurš 1855. gadā bija delegāts imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] kronēšanas svinībās un tika nospiests pūlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Martins-Odins-00.00.1796|title=Mārtiņš Odiņš|website=timenote.info|access-date=2022-09-24|language=lv|archive-date=2022-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220924064151/https://timenote.info/lv/Martins-Odins-00.00.1796}}&lt;/ref&gt; Baznīca funkcionējusi arī [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas laikā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Commons category-inline|Lutheran church in Bārbele|Bārbeles baznīca}}
* [https://www.barbelesbaznica.lv/ Draudzes mājaslapa]


{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Bārbeles pagasts]]</text>
      <sha1>f9l6qgid7xbmp75nxy924zzoes7ei16</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektroniskais simbols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>473335</id>
    <revision>
      <id>4510721</id>
      <parentid>4372030</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T11:47:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510721</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13539" sha1="5tpfdkx1tnafgo4ff3i63m37u5k9xgp" xml:space="preserve">[[Attēls:Circuit_elements.svg|right|thumb|400x400px| Parasti izmantotie ķēdes shēmas simboli (ASV simboli)]]
'''Elektroniskais simbols''' ir [[Piktogrammas|piktogramma]], kas elektrisko un elektronisko ierīču elektronisko shēmu shematiskajā zīmējumā attēlo dažādas [[Elektrība|elektriskas]] un [[Elektronika|elektroniskas]] ierīces vai funkcijas, piemēram, [[Vadi|vadus]], [[Baterija|baterijas]], [[Rezistors|rezistorus]] un [[Tranzistors|tranzistorus]]. Šie simboli mūsdienās lielā mērā ir standartizēti starptautiskā mērogā, taču, pamatojoties uz tradicionālajām konvencijām, tie var atšķirties atkarībā no valsts vai inženierzinātnes disciplīnas.

== Simbolu standarti ==
Uz [[Elektroniskais komponents|elektrisko komponentu]] shēmās izmantotajiem grafiskajiem simboliem attiecas nacionālie un starptautiskie standarti, it īpaši:

* [[Starptautiskā elektrotehniskā komisija|IEC]] 60617 (pazīstams arī kā Lielbritānijas standarts BS 3939).
* Ir arī IEC 61131-3 - kāpņu loģikas simboli.
* JIC (Apvienotā rūpniecības padome) simboli, kurus apstiprinājusi un pieņēmusi NMTBA (Nacionālā darbgaldu ražotāju asociācija). Tie ir iegūti no NMTBA specifikācijas EGPl-1967 pielikuma.
* [[ANSI]] Y32.2-1975 (pazīstams arī kā IEEE Std 315-1975 vai CSA Z99-1975).
* [[Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūts|IEEE]] Std 91 / 91a: loģisko funkciju grafiskie simboli (izmantoti digitālajā elektronikā). Uz to atsaucas ANSI Y32.2 / IEEE Std 315.
* Austrālijas standarts AS 1102 (balstīts uz nedaudz modificētu IEC 60617 versiju; atsaukts bez aizstāšanas ar ieteikumu izmantot IEC 60617).

Standartu skaits rada neskaidrības un kļūdas.&lt;ref&gt;[https://www.k-state.edu/edl/docs/pubs/technical-resources/Technote8.pdf Guidelines for Drawing Schematics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201128084359/https://www.k-state.edu/edl/docs/pubs/technical-resources/Technote8.pdf |date={{dat|2020|11|28||bez}} }}.&lt;/ref&gt; Simbolu lietošana dažkārt ir raksturīga tikai inženierzinātņu disciplīnām, un pastāv nacionālas vai vietējas atšķirības pēc starptautiskajiem standartiem. Piemēram, apgaismojuma un strāvas simboli, ko izmanto kā daļu no arhitektūras zīmējumiem, var atšķirties no elektronikā izmantoto ierīču simboliem.

== Biežāk izmantotie elektroniskie simboli ==
Parādītie simboli ir tipiski piemēri, nevis pilns saraksts.&lt;ref&gt;[http://www.talkingelectronics.com/CctSymbols/Circuit_Symbols.html Circuit Symbols for all Electronic Components.] Talking Electronics, 2013. Retrieved 01 Apr 2015.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.rapidtables.com/electric/electrical_symbols.htm Electrical Symbols &amp; Electronic Symbols.] RapidTables, 2012. Retrieved 17 April 2016.&lt;/ref&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Trace junction.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC]] stila savienojums
Attēls:Trace crossing.svg|Savienojuma šķērsošana
&lt;/gallery&gt;

=== Zemējums ===
Pēc izvēles trijstūri var aizpildīt.                                                                                 &lt;gallery&gt;
Attēls:IEC GND.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC]] stila [[Zemējums|zemes]] (GND) simbols
Attēls:Low noise GND 2.svg|Signāla / zema trokšņa zemes (GND) simbols
Attēls:IEC Chassis.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC]] stila šasijas-zemes simbols
&lt;/gallery&gt;

=== Avoti ===
Sprieguma un strāvas avoti.&lt;gallery&gt;
Attēls:Battery symbol1.svg|Baterija, vienas šūnas
Attēls:Battery symbol2.svg|Baterija, daudzšūnu
Attēls:Photovoltaic cell.svg|Solārā šūna (fotovoltaiskā šūna)
Attēls:Voltage source 2.svg|Sprieguma avots
Attēls:Controlled Current source.svg|Kontrolēts sprieguma avots
Attēls:Current source.svg|Pašreizējais avots
Attēls:Controlled Current source 2.svg|Kontrolēts strāvas avots
Attēls:AC voltage source.svg|Maiņstrāvas sprieguma avots
&lt;/gallery&gt;

=== Rezistori ===
Ļoti bieži potenciometra un reostata simboli tiek izmantoti daudzu veidu mainīgiem rezistoriem, ieskaitot trimmerus.&lt;gallery&gt;
Attēls:Resistor, Rheostat (variable resistor), and Potentiometer symbols.svg|ANSI-stila simboli: &lt;br&gt;(a) rezistors, &lt;br&gt;(b) reostats (maiņrezistors), &lt;br&gt;(c) potenciometrs
Attēls:IEC resistors.svg|IEC-stila simboli: &lt;br&gt;(a) rezistors, &lt;br&gt;(b) reostats (maiņrezistors), &lt;br&gt;(c) potenciometrs
Attēls:Thermistor.svg|Termistors vai [[varistors]]
&lt;/gallery&gt;

=== Kondensatori ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Capacitor Symbol.svg|IEC stila [[kondensators|kondensators]], vispārējs simbols
Attēls:Polarized capacitor symbol.svg|Kondensators, polarizēts (amerikāņu)
Attēls:Variable capacitor symbol.svg|[[Maiņkondensators]]
Attēls:IEC adjusable dual cap 2.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC]] stila kustīgais maiņkondensators
Attēls:Trimmer capacitor symbol GOST.svg|Trimmera kondensators
&lt;/gallery&gt;

=== Diodes ===
Pēc izvēles trijstūri šajos simbolos var aizpildīt. Tilta taisngrieža simbolu var uzzīmēt vairākos veidos.&lt;gallery&gt;
Attēls:Diode symbol.svg|[[Diode]] (taisngriezis)
Attēls:Schottky diode symbol.svg|[[Šotkija diode]]
Attēls:Zener diode symbol.svg|[[Stabilitrons|Zenera diode]]
Attēls:LED symbol.svg|[[Gaismas diode]] (LED)
Attēls:Photodiode symbol.svg|[[Fotodiode]]
Attēls:Tunnel diode symbol.svg|[[Tuneļdiode]]
Attēls:Varicap symbol.svg|[[Varikaps]]
Attēls:Shockley diode.svg|[[Šoklija diode]]
Attēls:SCR symbol.svg|[[Silīcija vadīts taisngriezis]] (SCR)
Attēls:Constant Regulating Diode.png|[[Constant-current diode|Pastāvīgas strāvas diode]]
Attēls:Diac-schematic-symbol.png|[[Diac]] (var būt vecāku shēmu varistors)
Attēls:4 diodes bridge rectifier.jpg|[[Taisngriezis|Diožu taisngriezis]]
&lt;/gallery&gt;

=== Indukcijas spoles (induktori) ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:IEC Inductor.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC]] stila [[Induktivitātes spole|induktors]] ar aisa serdi
Attēls:IEC Inductor with magnetic core.svg|[[Induktivitātes spole|Induktors]] ar magnētisko serdi (IEEE Std 315)
Attēls:IEC Tapped inductor.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC veida]] [[Induktivitātes spole|induktors]]
Attēls:Ferrite bead ring.svg|[[Ferīta bloks]] (IEEE Std 315)
&lt;/gallery&gt;

=== Transformatori ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Transformer Iron Core.svg|[[Transformators]]
Attēls:Transformer center tap.svg|Transformators ar centrālo pieskārienu sekundārajā tinumā (labajā pusē)
Attēls:Transformer two secondary windings.svg|Transformators ar diviem sekundārajiem tinumiem (labajā pusē)
Attēls:Basic Current Transformer Symbol.svg|[[Strāvas transformators]]
Attēls:Zero Sequence Current Transformer Symbol.svg|Nulles secības strāvas transformators (ZSCT) (pazīstams arī kā loga tipa strāvas transformators)
Attēls:Bushing Type Current Transformer Symbol.svg|Bukses tipa strāvas transformators
Attēls:Voltage Transformer.svg|Sprieguma transformators
&lt;/gallery&gt;

=== Tranzistori ===

==== Unipolāri ====
Pēc izvēles šie simboli var ietvert apli.&lt;gallery&gt;
Attēls:JFET N-dep symbol.svg|[[JFET|N-kanālu savienojuma vārtu lauka tranzistors]] (JFET)
Attēls:JFET P-dep symbol.svg|[[JFET|P-kanālu savienojuma vārtu lauka tranzistors]] (JFET)
Attēls:IGFET N-Ch Enh Labelled simplified.svg|[[Metal-oxide-semiconductor field-effect transistor|Metāla oksīda-pusvadītāju lauktransistors]] (MOSFET)
Attēls:Enh N channel Mosfet.svg|Uzlabošanas režīms, N-kanālu [[MOSFET]]
Attēls:Enh P channel Mosfet 2.svg|Uzlabošanas režīms, P-kanālu [[MOSFET]]
&lt;/gallery&gt;

==== Bipolāri ====
Pēc izvēles šie simboli var ietvert apli.&lt;gallery&gt;
Attēls:BJT NPN symbol (case).svg|[[NPN transistor|NPN bipolārā savienojuma tranzistors]] (BJT)
Attēls:BJT PNP symbol (case).svg|[[PNP transistor|PNP bipolārā savienojuma tranzistors]] (BJT)
Attēls:NPN darlington.svg|NPN [[Darlington transistor|Dārlingtona tranzistors]]
Attēls:PNP darlington.svg|PNP [[Darlington transistor|Dārlington tranzistors]]
&lt;/gallery&gt;

=== Elektronu lampas ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Dioda symbol.svg|[[Vakuuma lampa]] [[diode]]
Attēls:Trioda symbol.svg|Vakuuma lampa [[triode]]
Attēls:Vacuum Tube Tetrode.svg|Vakuuma lampa [[tetrode]]
Attēls:Pentoda symbol.svg|Vakuuma lampa [[pentode]]
&lt;/gallery&gt;

=== Slēdži ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:SPST-Switch.svg|[[Switch|Slēdzis]], viena pola / viena metiena (SPST)
Attēls:SPDT-Switch.svg|[[Switch|Slēdzis]], vienpola / dubultmetiens (SPDT)
Attēls:DPDT-symbol.svg|Slēdzis, dubultpols / dubultmetiens (DPDT)
Attēls:Switch close.svg|Spiedpoga, īslaicīga vai atsperīga, marka (IEEE Std 315)
Attēls:Switch open.svg|Spiedpoga, īslaicīga vai atsperīga, pārtraukums (IEEE Std 315)
Attēls:Switch dual.svg|Spiedpoga, īslaicīga vai atsperīga, divu ķēžu (IEEE Std 315)
&lt;/gallery&gt;

=== Releji ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Relay symbols.svg|Amerikas stila [[relejs|releji]], SPST, SPDT, DPST, DPDT
Attēls:Relay-IEC.svg|IEC releja simbols, SPDT
&lt;/gallery&gt;

=== Lampas ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Indicating lamp.svg| Indikācijas lampa (IEEE Std 315-1975)
Attēls:Lamp symbol, old.svg|[[Kvēlspuldze]]
Attēls:Lamp symbol.svg| [[Kvēlspuldze]] (kā indikators)
Attēls:Neon lamp schematics.svg|[[Neona lampa]]
Attēls:Light bulb 3.svg| Spuldze
&lt;/gallery&gt;

=== Strāvas ierobežotāji ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Fuces.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC]] [[Drošinātājs]] (b), līdzvērtīgi simboli (a, c) (IEEE Std 315-1975)
Attēls:Molded Case Circuit Breaker.svg|Formāta korpusa [[Automātiskais slēdzis]] (MCCB)
Attēls:Fuse-basic-symbols.svg|[[Drošinātājs|Drošinātājs]] : [[International Electrotechnical Commission|IEC]] (augšējais) un amerikāņu (divi apakšējie)
&lt;/gallery&gt;

=== Elektroakustiskās ierīces ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:IEC MIC.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC]] stila [[mikrofons]]
Attēls:IEEE MIC.svg|[[Mikrofons]] (IEEE Std 315)
Attēls:Buzzer-IEC-Symbol.svg|[[Buzzer]]
Attēls:IEEE Loudspeaker.svg|Skaļrunis (IEEE Std 315)
&lt;/gallery&gt;

=== Antenas ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:IEC Antenna.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC]] stila [[antena|antena]]
Attēls:IEC style dipole.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC]] stila dipola [[antena]]
Attēls:IEC loop antenna.svg|[[International Electrotechnical Commission|IEC]] stila cilpas [[antena]]
Attēls:IEEE loop antenna.svg|Cilpas [[antena]] (IEEE Std 315)
&lt;/gallery&gt;

=== Konektori ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Phone Jack Symbols.svg|[[Phone connector (audio)|Tālruņu ligzdas]]
&lt;/gallery&gt;

=== IC ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Op-amp symbol.svg|[[Operacionālais pastiprinātājs]] (opamp) vai [[Comparator|salīdzinātājs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Dažādas ierīces ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Crystal-oscillator-IEC-Symbol.svg|[[Kristāla oscilators]]
Attēls:Common Hall Sensor Symbol.png|[[Holla efekta sensors]]
&lt;/gallery&gt;
== Vēsturiski izmantotie elektroniskie simboli ==
Elektronisko simbolu forma laika gaitā ir mainījusies. Daži simboli vairāk izplatījās dažās valstīs. Šie ir vēsturiski elektroniskie simboli, kurus var atrast vecajās elektroniskajās grāmatās un shēmās.

=== Kondensatori (vēsturiski) ===
&lt;gallery&gt;
Attēls:Capacitor old.svg|
Attēls:Capacitor old with polarity.svg|
Attēls:Polarized capacitor symbol 3.svg|
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* Ķēžu diagramma
* Atsauces apzīmējums
* Ierīču klašu simboli

== Turpmākai lasīšanai ==
* ''Iesācēju ceļvedis shēmu lasīšanai'' ; 4. izdevums; Stan Gibilisco; Makgrava-Hila, 224 lpp .; 2018. gads;{{ISBN|978-1260031119}} .
* [[iarchive:howtoreadelectro00robe_0|''Kā lasīt elektronisko shēmu shēmas'']] ; 2. ed. Brauns, Lorenss, Vitsons; Cilņu grāmatas; 214 lappuses; 1988. gads;{{ISBN|978-0830628803}} .
* [[iarchive:howtoreadschemat00herr/|''Kā lasīt shematiskās diagrammas'']] ; 4. izdevums; Donalds Heringtons; Sams izdevniecība; 160 lappuses; 1986;{{ISBN|978-0672224577}} . &lt;small&gt;''[https://www.worldradiohistory.com/BOOKSHELF-ARH/Sams-Books/How%20To%20Read%20Schematic%20Diagrams%20-%20Donald%20E.%20Herrington.pdf (2. izdevums 1967. gadā)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210309184547/https://worldradiohistory.com/BOOKSHELF-ARH/Sams-Books/How%20To%20Read%20Schematic%20Diagrams%20-%20Donald%20E.%20Herrington.pdf |date={{dat|2021|03|09||bez}} }}''&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://ieeexplore.ieee.org/document/985670/ IEEE standarta Amerikas nacionālais standarts Kanādas standarta grafiskie simboli elektriskajām un elektroniskajām shēmām (ieskaitot atsauces apzīmējuma burtus)]
* [http://std.iec.ch/iec60617 Starptautiskais standarts IEC 60617 DB Grafiskie simboli diagrammām]
* [http://www.circuitstune.com/2012/07/electrical-schematic-symbols.html Elektriskie shematiskie simboli]
* [https://symbols.radicasoftware.com/ Atvērtā koda elektrisko, pneimatisko, hidraulisko un elektronisko simbolu kolekcija]
* [http://electronicsclub.info/circuitsymbols.htm Elektronisko komponentu shēmas simboli]
* [https://www.rapidtables.com/electric/electrical_symbols.html Elektriskie un elektroniskie zīmēšanas simboli]
* [https://www.electrical-symbols.com Elektrisko un elektronisko simbolu kolekcija]
* [http://www.allaboutcircuits.com/vol_5/chpt_9/1.html Shēmas shematiskie simboli]
* [http://www.electronicshub.org/symbols/ Elektrisko un elektronisko shematisko simbolu kolekcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151027000503/http://www.electronicshub.org/symbols |date={{dat|2015|10|27||bez}} }}
[[Kategorija:Elektronika]]
[[Kategorija:Piktogrammas]]</text>
      <sha1>5tpfdkx1tnafgo4ff3i63m37u5k9xgp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bruno Šteinbriks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478926</id>
    <revision>
      <id>4510457</id>
      <parentid>4396089</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:14:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6422" sha1="c170id7et9anuhmoxixh0cpfrqher9d" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Bruno Šteinbriks
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = Latvijas PSR iekšlietu ministrs
| term_sākums = {{dat|1986|11|11|N}}
| term_beigas = {{dat|1990|09|04|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = [[Aloizs Vaznis]]
| dzim_dati = {{dat|1932|9|21}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Talsi}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2021|10|23|1932|9|21}}
| mir_vieta = {{vieta|Latvija}}
| apglabāts = 
| tautība = latvietis
| partija = [[PSKP]]
| dinastija = 
| tēvs = Jēkabs Šteinbriks
| māte = Marta Šteinbrika
| dzīvesb = Irina (Alfjorova)
| bērni = Andris Šteinbriks, Liāna Liepiņa
| profesija = [[VDK]] virsnieks
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Bruno Šteinbriks''' (dzimis {{dat|1932|9|21}} [[Talsi|Talsos]], miris {{dat|2021|10|23}}&lt;ref name=&quot;Timenote&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Bruno-Steinbriks |title=Timenote |access-date={{dat|2021|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211103112937/https://timenote.info/lv/Bruno-Steinbriks }}&lt;/ref&gt;) bija kādreizējais [[VDK]] un [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] [[padomju nomenklatūra|nomenklatūras]] darbinieks. [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministrs [[Pārbūve]]s un [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā (1986—1990).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1932. gada 21. septembrī [[Talsi|Talsos]] Valsts spirta un degvīna [[Stende]]s noliktavas darbinieka Jēkaba Šteinbrika un viņa sievas Martas ģimenē. Mācījās Stendes sākumskolā, pēc 1942. gada [[Bauska]]s septiņgadīgajā skolā. Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā pēc tēva nāves kopā ar māti pārcēlās uz [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]]. Pēc [[Slokas vidusskola]]s absolvēšanas 1950. gadā vienu gadu mācījās Rīgas kooperatīvajā tirdzniecības skolā [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa ielā]] 22/24 Rīgā, tad [[PSRS Valsts drošības ministrija]]s 303. skolā [[Viļņa|Viļņā]] (1951—1953).

Darbojās kā LPSR VDK operatīvais pilnvarotais Rīgā (1953—1956).&lt;ref name=&quot;Jarinovska&quot;&gt;[https://www.naba.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vdkkomisija/008_Jarinovska_2017-03-22marts_BrunoSteinbriks.pdf Kristīne Jarinovska. Ieskats LPSR iekšlietu ministra Bruno Šteinbrika Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūras kadru personas lietā] VDK ZINĀTNISKĀS IZPĒTES KOMISIJAS RAKSTI. 4. SĒJUMS.&lt;/ref&gt; Studēja Feliksa Dzeržinska PSRS VDK Augstākajā skolā Maskavā (1956—1960), ieguva jurista kvalifikāciju.

Turpināja darboties kā LPSR VDK 2. daļas 1. nodaļas (pretizlūkošanas) vecākais operatīvais pilnvarotais, tad 1962. gadā viņu paaugstināja par šīs nodaļas vadītāja vietnieku, 1963. gadā par šīs nodaļas priekšnieku. No 1966. līdz 1969. gadam Šteinbriks bija LPSR VDK [[Liepāja]]s pilsētas un ostas pilnvarotā vietnieks, tad priekšnieka vietnieks, līdztekus arī [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Liepājas rajona komitejas loceklis. Pēc atgriešanās Rīgā Bruno Šteinbriks atkal bija LPSR VDK 2. daļas 1. nodaļas priekšnieks (1969—1970), LPSR VDK 2. daļas priekšnieka vietnieks, tad priekšnieks (1970—1983) un LPSR VDK partijas komitejas sekretārs. 1975. gadā viņam piešķīra pulkveža dienesta pakāpi un 1982. gadā apbalvoja ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.&lt;ref name=&quot;Jarinovska&quot;/&gt;

1983. gadā Šteinbriku iecēla par Latvijas PSR iekšlietu ministra pirmo vietnieku un piešķīra ģenerālmajora dienesta pakāpi. No 1984. gada viņš Maskavā bija PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka pirmais vietnieks, tad pārvaldes priekšnieks. 1986. gadā viņu iecēla par Latvijas PSR iekšlietu ministru. Kopš 1987. gada bija LPSR Augstākās Padomes (XI sasaukuma) deputāts, bet kopš 1990. gada aprīļa LKP CK loceklis.&lt;ref name=&quot;Jarinovska&quot;/&gt;

[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gada 4. jūnijā [[Rīgas OMON]] apsargātais Šteinbriks paziņoja, ka neaizies, iekams viņu neatcels PSRS iekšlietu ministrs [[Vadims Bakatins]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/1990-gada-4-junija 1990. gada 4. jūnijā Latvijai stabilizējošs iekšlietu ministrs] Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze” 2020. gada 4. jūnijā&lt;/ref&gt;
Tomēr 1990. gada 4. septembrī [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma viņa funkcijas un Šteinbriks bija spiests atkāpties no amata.&lt;ref&gt;papildinājumā LKP nomenklatūras kadru personas lietai minēts, ka bijis Latvijas PSR iekšlietu ministrs līdz 1990. gada 22. novembrim&lt;/ref&gt; 1990. gada decembrī, kad [[Boriss Pugo]] kļuva par PSRS iekšlietu ministru, viņš esot saņēmis piedāvājumu braukt uz Maskavu, taču atteicies.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/latvija/113567-bruno-steinbriks-par-snaiperiem-un-brivibu.htm Bruno Šteinbriks par snaiperiem un brīvību] [[Juris Paiders]] nra.lv 2014. gada 19. martā&lt;/ref&gt;

1991. gadā viņu iecēla par [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] Īpašās daļas (militārās pretizlūkošanas) priekšnieku. 1993. gada maijā [[Boriss Jeļcins]] ģenerālleitnantu Šteinbriku atbrīvoja no darbošanās VDK.&lt;ref&gt;[http://www.alppp.ru/law/zakonodatelstvo-ob-oborone/37/ukaz-prezidenta-rf-ot-11-05-1993--656.pdf Указ Президента РФ «Об увольнении с военной службы военнослужащих федеральных органов государственной безопасности»]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Miris 2021. gada 23. oktobrī, apglabāts Slokas Vecajos pareizticīgo un luterāņu kapos.&lt;ref name=&quot;Timenote&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šteinbriks, Bruno}}
[[Kategorija:1932. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Talsos dzimušie]]
[[Kategorija:2021. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR milicijas darbinieki]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]]</text>
      <sha1>c170id7et9anuhmoxixh0cpfrqher9d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Menska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484529</id>
    <revision>
      <id>4510547</id>
      <parentid>4226312</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T21:49:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>Raksts papildināts</comment>
      <origin>4510547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7471" sha1="qn6kxicu5yn9j1sruud30crt53q54yh" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Menska
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis Menska.JPG
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Jānis Menska
|     dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1893|2|2}}|{{dat||1|20}}}}
|        dz_gads = 1893
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 2
|       dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} &quot;Menskas&quot;, [[Smiltenes pagasts]], [[Valkas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{flaga|LAT}} [[Smiltenes novads]], [[Latvija]])
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1917
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 5
|        m_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Tīreļa purvs]] &lt;small&gt;(tolaik  robeža starp [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņām]])&lt;/small&gt;, [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:1904ic-p03r.png|50px]]&lt;br /&gt;[[poručiks]] 
|  dienesta_laiks = 1914 — 1917
|          valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}
|       struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]]
|         vienība = [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons]]
|       komandēja = 
|          kaujas = {{tree list}}
* [[Pirmais pasaules karš]]
** [[Ķekavas kaujas]]
** [[Ziemassvētku kaujas]] {{KIA}}
{{tree list/end}}
|       izglītība = [[Smiltenes draudzes skola]]&lt;br /&gt;[[Pēterhofa]]s 3. [[Praporščiks|praporščiku]] skola
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs = 
}}
}}
'''Jānis Menska''' (1893—1917) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks. Miris varoņa nāvē [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kauju laikā]] pie [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat VS|{{dat|1893|2|2}}|{{dat||1|20}}}} [[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]] &quot;Menskās&quot; lauksaimnieka ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://karavirukapi.blogspot.com/2019/07/smiltenes-luteranu-kapos-1-pk-kritusa.html|title=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Smiltenes luterāņu kapos 1. PK kritušā latviešu strēlnieka Jāņa Menskas individuāls apbedījums|website=Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas|access-date=2026-08-20|date=piektdiena, 2019. gada 19. jūlijs}}&lt;/ref&gt; Bija vecākais no trijiem brāļiem. Mācījās [[Mežole]]s pamatskolā, tad [[Smiltenes draudzes skola|Smiltenes draudzes skolā]]. No 1909. līdz 1912. gadam mācījās Smiltenes tirdzniecības skolā, kuru absolvēja. Vēlāk [[Tukums|Tukumā]] pabeidza lopkopības instruktoru kursus un 1913. gada pavasarī ieņēma darba vietu [[Abavas pagasts|Sabiles-Valgales pagastā]], bet jau pēc pusgada pārnāca uz Smiltenes pagastu par lopkopības pārraugu, kur strādāja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam. Bija vairāku Smiltenes sabiedrisko organizāciju biedrs, dziedāja korī, spēlējis teātri u.t.t.&lt;ref name=&quot;par-tevuzemi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_smzi1936n12{{!}}article:DIVL132{{!}}page:5{{!}}block:P5_TB00004{{!}}query:J%C4%81nis%20Menska%20J%C4%81nis%20Menska%20Smiltenes%20Mensk%C4%81s{{!}}issueType:P |title=Par tēvuzemi |access-date={{dat|2021|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_smzi1936n12{{!}}article:DIVL132{{!}}page:5{{!}}block:P5_TB00004{{!}}query:J%C4%81nis%20Menska%20J%C4%81nis%20Menska%20Smiltenes%20Mensk%C4%81s{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

1914. gada rudenī Menska iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] un tika nosūtīts uz [[Luga (pilsēta)|Lugu]], bet 1915. gada pavasarī uz [[Pēterhofa]]s 3. [[Praporščiks|praporščiku]] skolu, kuru viņš pabeidza 1915. gada augustā. Pēc skolas beigšanas pāris nedēļas pavadīja atvaļinājumā mājās, tad devās uz [[Minskas kara apgabals|Minskas kara apriņķa]] štābu, kur viņu gribēja ieskaitīt krievu pulkā, bet pēc viņa paša lūguma viņam 1915. gada 15. septembrī tika dota atļauja iestāties [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[Bataljons|bataljonā]]. 1915. gada 1. oktobrī praporščiks Menska ieradās [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā]] un sākotnēji iecelts par sakaru komandas priekšnieku, bet jau no {{dat VS|{{dat|1915|10|21}}|{{dat||10|8}}}} viņu iedalīja par jaunāko virsnieku 1. rotā, kuru komandēja [[poručiks]] [[Frīdrihs Briedis]]. Menska jau no sākuma piedalījās visos poručika Brieža vadītajos ofensīvajos uzbrukumos.&lt;ref name=&quot;par-tevuzemi&quot; /&gt;

1915. gada 1. decembrī Menska tika pārcelts uz 4. rotu. Pēc rotas komandiera ievainošanas viņš tika iecelts par rotas pagaidu komandieri. 1916. gada 15. februārī viņš tika apstiprināts par 4. rotas komandieri. 29. februārī nakts kaujā pie &quot;[[Plakanciems|Plakaņiem]]&quot; pie [[Misa (upe)|Misas]] upes viņš tika ievainots kājas pēdā, taču palika ierindā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069189{{!}}page:51{{!}}issueType:B |title=Virsleitnants Jānis Menska |access-date={{dat|2021|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069189{{!}}page:51{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; Par drosmi 1916. gada 8. marta sadursmē viņš tika apbalvots ar Sv. Vladimira IV. šķiras ordeni, ar šķēpiem un lentu. Tika [[Kontūzija|kontuzēts]] [[Ķekavas kaujas|Ķekavas kaujās]] 1916. gada 4. jūlijā, rotā atgriezies 24. jūlijā. 1916. gada 24. augustā viņš tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], bet 27. septembrī – poručiku. 

[[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] atradās pirmajās līnijās pie [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]], kur {{dat VS|{{dat|1917|1|5}}|{{dat|1916|12|23}}}} uz ceļa &quot;Mangaļi&quot;-&quot;Skangaļi&quot; aiz vācu 114. baterijas pozīcijām Mensku pierē trāpīja [[Ložmetējs|ložmetēja]] lode. Mensku pārveda uz Smilteni, kur {{dat VS|{{dat|1917|1|16}}|{{dat||1|3}}}} viņš tika apglabāts Smiltenes pilsētas kapos. Apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa II, III un IV šķiru un Sv. Annas ordeņa IV šķiru.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Uz viņa kapa rakstīts: {{Citāts|I Daugavgrivas strelnieku pulka
Poručiks
Jānis Menska
dzim. 20 janvarī 1893 g.
kritis kaujā pie Ložmeteja kalna
23 decembrī 1916 g. 

Uz ežiņas galvu liku, sargāt
savu tēvu zemi,
Labak manu galvu ņēma nekā
manu tēvu zemi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;}}

== Apbalvojumi ==
* Sv. Vladimira ordenis, IV. šķira (ar šķēpiem),
* Sv. Staņislava ordenis, II, III un IV šķira,
* Sv. Annas ordenis, IV šķira.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Menska, Jānis}}
[[Kategorija:Smiltenes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]]
[[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]]</text>
      <sha1>qn6kxicu5yn9j1sruud30crt53q54yh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dmitrijs Kropotkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>490829</id>
    <revision>
      <id>4510574</id>
      <parentid>4116128</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:09:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2041" sha1="9skk7hg57rmea608vxmto713qj3fzh7" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Dmitrijs Kropotkins
|     vārds_orig = ''Дмитрий Николаевич Кропоткин''
|         attēls = Dmitry Kropotkin.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1836
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Harkiva|td=Ukraina}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1879
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 27
|        m_vieta =  {{vieta|Krievijas Impērija|Harkiva|td=Ukraina}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = valsts darbinieks
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Olga Borha
|          bērni = [[Nikolajs Kropotkins]]
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Dmitrijs Kropotkins''' ({{val|ru|Дми́трий Никола́евич Кропо́ткин}}, 1836—1879) bija [[Krievijas Impērija]]s valsts darbinieks, [[kņazs]]. [[Grodņa|Hrodnas]] (1868—1870) un un [[Harkiva]]s gubernators (1870—1879). Pēc laulībām ar grāfa [[Aleksandrs fon der Borhs|Aleksandra Borha]] meitu [[Olga Borha|Olgu Borhu]] ieguva dzimtas īpašumā [[Siguldas muiža|Siguldas muižu]], kurā lika uzcelt [[Siguldas Jaunā pils|Siguldas Jauno pili]].

1879. gadā viņu nogalināja teroristu organizācijas &quot;[[Narodnaja Voļa]]&quot; kaujinieks Goldenbergs. Dēls [[Nikolajs Kropotkins]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Dmitrijs-Kropotkins |title=timenote.info |access-date={{dat|2021|07|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210730193056/https://timenote.info/lv/Dmitrijs-Kropotkins }}&lt;/ref&gt; mantoja Siguldas muižu un uzsāka Siguldas kā mūsdienu kūrorta attīstību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kropotkins, Dmitrijs}}
[[Kategorija:Sigulda]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]</text>
      <sha1>9skk7hg57rmea608vxmto713qj3fzh7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Ozoliņš (karavīrs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491930</id>
    <revision>
      <id>4510676</id>
      <parentid>4270510</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:53:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2984" sha1="mz3i7slvtrji69jgxzgy51he7ynxy9i" xml:space="preserve">{{infokaste+}}

'''Edgars Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1985|06|21}}, miris {{dat|2008|08|11}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[dižkareivis]], viens no [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas kara]] upuriem. [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] lielkrusta komandieris (2010).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1985. gada 21. jūnijā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]].

2005. gada februārī sāka obligāto militāro dienestu [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas NBS]] [[Alūksne]]s Mobilo strēlnieku bataljonā. Tā paša gada novembrī viņš saņēma dižkareivja dienesta pakāpi. 2007. gada sākumā viņš kļuva par Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīru Sauszemes spēku [[NBS 1. mehanizētais kājnieku bataljons|1. kājnieku bataljonā (LATBAT)]], pildot vecākā ložmetējnieka pienākumus.
Par teicamu dienestu Ozoliņu apbalvoja ar goda zīmi &quot;Par centību militārajā dienestā&quot;.&lt;ref&gt;[http://doc.mod.gov.lv/lv/ts/2008/8/files/2008_augusts.pdf Edgars Ozoliņš, dižkareivis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210818104058/http://doc.mod.gov.lv/lv/ts/2008/8/files/2008_augusts.pdf |date={{dat|2021|08|18||bez}} }} Tēvijas sargs nr. 8. 2008. gada augusts&lt;/ref&gt;

2008. gada jūnijā dižkareivis Ozoliņš [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents Afganistānā|Latvijas NBS kontingenta]] sastāvā ieradās Afganistānā. 
Gājis bojā 2008. gada 11. augustā no mīnas sprādzienā gūtajiem ievainojumiem. Nemiernieku uzstādītā spridzekļa sprādzienā ievainojumus guva arī trīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kontingenta karavīri. Negadījums notika [[Meimena]]s pilsētā, Latvijas karavīriem veicot preses pārstāvju eskortu.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/179683 Izsakot līdzjūtību dižkareivja Edgara Ozoliņa tuviniekiem] [[Latvijas Vēstnesis]] Nr. 124, 13.08.2008&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Edgars-Ozolins-00.00.1985 |title=timenote.info |access-date={{dat|2021|08|18||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210818094915/https://timenote.info/lv/Edgars-Ozolins-00.00.1985 }}&lt;/ref&gt; 

== Apbalvojums ==
2010. gada 13. oktobrī par sevišķiem nopelniem Edgaru Ozoliņu pēc nāves apbalvoja ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]] un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri.

== Piemiņas vieta ==
2016. gada 11.novembrī Ādažu bāzē atklāja Nacionālo bruņoto spēku kritušo karavīru piemiņas vietu.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/zaudeti-7-dienesta-biedri-adazos-ieriko-nbs-krituso-karaviru-pieminas-vietu Zaudēti 7 dienesta biedri: Ādažos ierīko NBS kritušo karavīru piemiņas vietu] LA.LV  2016. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Edgars}}

[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2008. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Afganistānas kara upuri]]
[[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]]</text>
      <sha1>mz3i7slvtrji69jgxzgy51he7ynxy9i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:TTT Rīga spēlētājas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>494460</id>
    <revision>
      <id>4510503</id>
      <parentid>4509195</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:41:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1071" sha1="tklt9cqkvj6aksq6u1yc6abi7rmr0r3" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = TTT Rīga spēlētājas
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = purple
 | fg            = #F36F20
 | komanda       = TTT Rīga
 | komanda_saite = Rīgas TTT
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 1 [[Tīna Grausa|Grausa]]
* 2 [[Sindija Sondore|Sondore]]
* 3 [[Madara Šmite|Šmite]]
* 7 [[Enija Vīksne|Vīksne]]
* 9 [[Līva Hermane|Hermane]]
* 10 [[Karlīne Pilābere|Pilābere]]
&lt;!-- * 12 [[Vanesa Jasa|Jasa]] --&gt;
* 15 [[Ieva Pulvere|Pulvere]]
* 17 [[Paula Putniece|Putniece]]
* 19 [[Marta Ploriņa|Ploriņa]]
* 22 [[Enija Ķīvīte|Ķīvīte]]
* 23 [[Milza Luzgina|Luzgina]]
* 24 [[Krista Lukašēvica|Lukašēvica]]
* 35 [[Šarlote Skrebele|Skrebele]]
&lt;!-- * 66 [[Sindija Miščenko|Miščenko]] --&gt;
* ? [[Obrija Grifina|Grifina]]
* ? [[Laura Līsa Grunmane|Grunmane]]

* Galvenais treneris [[Aigars Nerips]]
* Treneris [[Kaspars Mājenieks|Mājenieks]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|TTT]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>tklt9cqkvj6aksq6u1yc6abi7rmr0r3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tiangong</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496060</id>
    <revision>
      <id>4510437</id>
      <parentid>4173023</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:49:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4510437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6667" sha1="9aixbeg8naq2gq9p28iewwdsdyqk2jr" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Chinese Tiangong Space Station.jpg|thumb|right|300px|''Tiangong'' kosmosa stacijas konfigurācija 2022. gada novembrī ar ''[[Tianhe]]'' bāzes moduli vidū, ''[[Wentian]]'' moduli kreisajā pusē, ''[[Mengtian]]'' moduli labajā pusē, kravas kuģi ''[[Tianzhou]]'' aizmugurē un dieviem kosmosa kuģiem ''[[Shenzhou]]'' (priekšā un apakšā)]]
'''''Tiangong''''' ({{val|zh|天宫}}, {{zh-p|Tiāngōng}} — &quot;Debess pils&quot;), oficiāli '''''Tiangong'' kosmosa stacija''' ({{val|zh|天宫空间站}}) ir [[Ķīna]]s būvniecības posmā esoša [[orbitālā stacija]] zemā [[Zeme]]s orbītā. Tā ir Ķīnas pirmā ilgtermiņa kosmosa stacija, Ķīnas pilotējamās kosmosa programmas &quot;trešā soļa&quot; mērķis. Pēc pabeigšanas ''Tiangong'' konstrukcijas masa būs no 80 līdz 100 t, kas ir aptuveni viena piektā daļa no [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] masas un apmēram tāda pati kā bijusī [[Padomju Savienība|PSRS]] un Krievijas kosmosa stacija ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'', bet ar modernākām tehnoloģijām.

Lai iegūtu stacijas būvniecības pieredzi un izmēģinātu nepieciešamās tehnoloģijas, 2011. un 2016. gadā tika palaisti tās priekšteči ''[[Tiangong-1]]'' un ''[[Tiangong-2]]'' (tās oficiāli tika sauktas par kosmiskajām laboratorijām). ''Tiangong'' pirmais, bāzes modulis ''[[Tianhe]]'' tika palaists 2021. gada 29. aprīlī, kam sekoja vairāki kravas kuģi ''[[Tianzhou]]'' un pilotējamās ekspedīcijas kosmosa kuģos ''[[Shenzhou]]''. Līdz 2022. gadam plānots palaist vēl divus moduļus, bet tālākā nākotnē varētu būt līdz sešiem moduļiem.

== Konstrukcija ==
=== Moduļi ===
Stacijas bāzes modulis ''[[Tianhe]]'' nodrošina dzīvības atbalstu un dzīvojamās telpas trim apkalpes locekļiem, kā arī nodrošina stacijas vadības, navigācijas un orientācijas kontroli un elektroenerģijas apgādi. Modulis sastāv no trim sekcijām: dzīvojamā nodalījuma, neapdzīvojama servisa nodalījuma un saslēgšanas nodalījuma.

''Tianhe'' priekšējais saslēgšanas nodalījums ir apgādāts ar četrām pieslēgvietām. Pie tā plānots pievienot divus moduļus, kā arī periodiski kravas kuģus ''[[Tianzhou]]'' un kosmosa kuģus ''[[Shenzhou]]''. [[Kosmiskais aparāts|Kosmiskie aparāti]] var tuvoties un pieslēgties pie aksiālā (uz priekšu vērstā) un nadīrā (uz Zemi vērstā) porta. Katram topošajam modulim tiks uzstādīta mehāniska svira, kas līdzīga PSRS ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'' orbitālā stacijā izmantotajam manipulatoram. Jaunie moduļi vispirms pieslēgsies pie aksiālā porta, tad mehāniskā svira piestiprināsies un pārvietos moduli uz sānu portu. Pilotējamie un kravas kuģi varēs pieslēgties vai nu pie aksiālā mezgla vai pie apakšējā mezgla. Zenīta (augšup vērstā) pieslēgvieta ir pārveidota par lūku [[iziešana kosmosā|iziešanai kosmosā]], un sfērisko saslēgšanas nodalījumu var izmantot arī kā [[slūžu kamera|slūžu kameru]].

Pie bāzes moduļa 2022. gada jūlijā un oktobrī tika pievienoti divi laboratorijas moduļi ''[[Wentian]]'' un ''[[Mengtian]]'' ar pētniecības iekārtām, kur var veikt zinātniskus eksperimentus. Eksperimentu paraugus var izvietot arī moduļu ārpusē, lai tos pakļautu kosmosa videi. Pirmajam no laboratorijas moduļiem ir arī papildu navigācijas iekārtas, dzinēji un orientācijas vadība, tādējādi nodrošinot bāzes moduļa rezerves funkcijas.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
! Modulis
! Starta datums
! [[Nesējraķete]]
! Saslēgšanās datums un pozīcija
! Garums
! Diametrs
! Masa
! Attēls
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Tianhe]]''
| 2021. gada 29. aprīlis 03:23:15 ''[[UTC]]''
| ''[[Chang Zheng 5B]]'' (''Y2'')
| (Bāzes modulis)
| 16,6 m
| 4,2 m
| {{sk|22600|kg}}
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Attēls:Tianhe core module at ground test.jpg|thumb|''Tianhe'' modulis izmēģinājumos]]
|-
| colspan=&quot;6&quot; | ''Tianhe'' bāzes modulis sastāv no trim sekcijām: dzīvojamā nodalījuma, neapdzīvojama servisa nodalījuma un saslēgšanas nodalījuma.
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Wentian]]''
| 2022. gada 24. jūlijs 06:22:32 ''UTC''
| ''Chang Zheng 5B'' (''Y3'')
| 
''Tianhe'' priekšgalā pa kreisi
| 18 m
| 4,2 m
| ~ {{sk|20000|kg}}
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Attēls:Wentian Module.png|thumb|''Wentian'' moduļa plāns]]
|-
| colspan=&quot;6&quot; | Laboratorijas modulis. Tas arī nodrošina bāzes moduļa stacijas kontroles rezerves funkcijas. Tam ir slūžu kamera kosmonautu iziešanai kosmosā un otrs mehāniskais manipulators.
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | ''[[Mengtian]]''
| 2022. gada 31. oktobris
| ''Chang Zheng 5B'' (''Y4'')
| 
''Tianhe'' priekšā pa labi
| 18 m
| 4,2 m
| ~ {{sk|23000|kg}}
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Attēls:Mengtian module.png|thumb|''Mengtian'' moduļa plāns]]
|-
| colspan=&quot;6&quot; | Laboratorijas modulis. Tam ir slūžu kamera paraugu un aprīkojuma pārvietošanai stacijas ārpusē
|}

=== Elektrosistēma ===
Elektroenerģiju katram modulim nodrošina divi grozāmi [[gallija arsenīds|gallija arsenīda]] [[saules baterijas|saules bateriju]] paneļi. Enerģija tiek glabāta akumulatoros, lai apgādātu staciju, kad tā nokļūst Zemes ēnā.

=== Dzinējsistēma ===
Lai regulētu un uzturētu stacijas orbītu, ''Tiangong'' kosmosa stacija ir aprīkota ar tradicionālajiem ķīmiskajiem [[raķešdzinējs|dzinējiem]] un [[jonu dzinējs|jonu dzinējiem]]. ''Tianhe'' pamatmoduļa ārpusē ir uzstādīti četri [[hola efekta dzinējs|hola efekta dzinēji]].

== Lidojuma gaita ==
Bāzes modulis ''[[Tianhe]]'' tika palaists {{dat|2021|4|29|SK}} 03:23:15 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' no [[Veņčanas kosmisko aparātu palaišanas vieta]]s.&lt;ref name=&quot;spacenews.com, 2021-02-18&quot; /&gt;

29. maijā stacijā ieradās kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]''.
Pirmā pilotējamā ekspedīcija ieradās 2021. gada 17. jūnijā ar kosmosa kuģi ''[[Shenzhou 12]]''.

2022. gada 24. jūlijā pie ''Tianhe'' priekšējās pieslēgvietas pievienojās ''[[Wentian]]'' laboratorijas kabīnes modulis.
30. septembrī ''Wentian'' tika pārvietots uz ''Tianhe'' labās puses pieslēgvietu, staciju izveidojot L formas konfigurācijā.
2022. gada 31. oktovbrī pie ''Tianhe'' priekšējās pieslēgvietas pievienojās ''[[Mengtian]]'' laboratorijas kabīnes modulis, ko 3. novembrī pārvietoja uz ''Tianhe'' kreisās puses pieslēgvietu

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;spacenews.com, 2021-02-18&quot;&gt;[https://spacenews.com/china-assembling-rocket-to-launch-first-space-station-module/ China assembling rocket to launch first space station module] Andrew Jones, spacenews.com, 2021-02-18&lt;/ref&gt;
}}

[[Kategorija:Tiangong| ]]</text>
      <sha1>9aixbeg8naq2gq9p28iewwdsdyqk2jr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Mūkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>502409</id>
    <revision>
      <id>4510675</id>
      <parentid>4030207</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:50:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3926" sha1="j12i33pv3j368zpc7bc7sacukecjytd" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Spricis Edgars Mūkins''' (1915—1984) bija [[latvieši|latviešu]] sabiedriskais un politiskais darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1915. gada 11. aprīlī [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]] Spriča Mūkina ģimenē.&lt;ref&gt;[https://www.myheritage.lv/research/collection-10756/latvia-riga-internal-passport-holders-index-1918-1940?itemId=304116-&amp;action=showRecord&amp;recordTitle=Spricis+Edgars+M%C5%ABkins myheritage.lv]&lt;/ref&gt;
Darbojās nelegālajā [[Latvijas komjaunatne|Latvijas komjaunatnē]], pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] bija ieslodzīts Valmieras cietumā un Rīgas Termiņcietumā (24.08.1934 — 10.05.1937).&lt;ref&gt;[http://www.archiv.org.lv/apraksti/FPA/LV_LVA_FPA-200_US12.pdf „VIDZEMES GUBERŅAS CIETUMĀ, RĪGAS CENTRĀLCIETUMĀ u.c. CIETUMOS IESLODZĪTAJIEM LATVIJAS IEDZĪVOTĀJIEM KONFISCĒTO PIEZĪMJU BURTNĪCU, DIENASGRĀMATU UN VĒSTUĻU KOLEKCIJA” par 1905. — 1940. gadu1 ]&lt;/ref&gt;
Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Spricis Edgars Mūkins bija [[LKP CK]] propogandists, 1940. gada 30. jūnijā viņu nosūtīja uzstāties ar aģitācijas runu [[Augusts Kirhenšteins|Kirhenšteina]] dzimtās [[Mazsalaca]]s &quot;tautas sapulcē&quot;, vēlāk viņš darbojās [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] LKP komitejā, no 1941. gada 7. februāra bija laikraksta &quot;Talsu Apriņķa Ziņotājs&quot; redaktors.&lt;ref&gt;[https://pelecalasitava.lv/janis-ivans-varonis-nodevejs-vai-upuris/ ] [[Jānis Īvāns]] — varonis, nodevējs vai upuris? no pelecalasitava.lv&lt;/ref&gt;

Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves viņš kā [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] [[Daugavpils pilsēta]]s komitejas sekretārs 1953. gada 22.-23. jūnija [[LKP CK]] plēnumā kritizēja Latvijas austrumu rajonu [[Baltijas rusifikācija|pārkrievošanas]] politiku.&lt;ref&gt;[http://docs.historyrussia.org/ru/nodes/203191-izvlecheniya-iz-rechi-sekretarya-daugavpilsskogo-gorodskogo-komiteta-kpl-e-mukinsa-o-rusifikatsii-vostochnyh-rayonov-latvii-na-plenume-tsk-kpl-22-23-iyunya-1953-goda Извлечения из речи секретаря Даугавпилсского городского комитета КПЛ Э. Мукинса — о русификации восточных районов Латвии — на пленуме ЦК КПЛ 22-23 июня 1953 года] no historyrussia.org, ''Электронная библиотека исторических документов'' {{ru}}&lt;/ref&gt;
Iecelts par [[Latvijas PSR]] Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieku, bet [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] vajāšanu laikā 1959. gada augustā atlaists no amata un iecelts par [[Liepājas Universitāte|Liepājas Pedagoģiskā institūta]] (LPI) direktoru. Pēc safabricētas LPI darbinieku vēstules sakarā ar Mūkina nacionālistiskiem uzskatiem viņu atcēla arī no šī amata un 1960. gada septembrī iecēla par Liepājas kokapstrādes kombināta &quot;Baltija&quot; direktoru.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Edgars-Mukins timenote.info]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Miris 1984. gada 21. novembrī Liepājā, apglabāts Liepājas Centrālkapos.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:494448|article:DIVL154|query:Edgars%20M%C5%ABkins%20 Komunists (Liepāja) — 1984.g. 23. novembris]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.cemety.lv/public/deceaseds/990662?type=deceased Cemety.lv]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://irliepaja.lv/liepajnieki/imants-vismins-liepajnieks-kam-genos-rucavnieka-ti/ ] [[Imants Vismins]] — liepājnieks, kam gēnos rucavnieka tiepīgums, irliepaja.lv 10.01.2022&lt;/ref&gt;

Sieva Jadviga Mūkina, dēls [[Edgars Mūkins (astronoms)|Edgars Mūkins]] (1948), astronoms, [[ģeoinformātika]]s speciālists un [[mikologs]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Mūkins, Edgars}}
[[Kategorija:1915. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:1984. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas nacionālkomunisti]]</text>
      <sha1>j12i33pv3j368zpc7bc7sacukecjytd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elga Krustiņsone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>513652</id>
    <revision>
      <id>4510725</id>
      <parentid>3899947</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T11:58:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510725</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1667" sha1="6a3mvwa25hglb8yteg2tjd33934eblc" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Elga Krustiņsone''' (1917—1975) bija latviešu aktrise, aktiera [[Aleksandrs Bojarskis|Aleksandra Bojarska]] māte.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1917. gadā [[Petrograda|Petrogradā]] Augusta Ozoliņa un [[Emīlija Krustiņsone|Emīlijas Krustiņsones]] ģimenē.
Viņas māte 1919. gadā darbojās [[Latvijas SPR]], 1922. gadā pēc aresta Emīliju Krustiņsoni kopā ar meitu apmaiņas kartībā izsūtīja uz Krieviju, kur Elgas māte strādāja [[Ļeņingrada]]s valsts arhīvā, bija šī arhīva direktore (1935—1937).

Viņa apprecējās ar aktieri Sergeju Bojarski (1916—1976), kura tēvu garīdznieku nošāva 1937. gadā.

[[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā Elgu 1938. gadā arestēja un kopā ar māti Emīliju un dēlu [[Aleksandrs Bojarskis|Aleksandru]] izsūtīja uz [[Vologda]]s apgabala Šangajevas sādžu.

No 1947. gada kopā ar dēlu dzīvoja [[Soči|Sočos]], pēc meitas Ērikas piedzimšanas 1947. gadā pārcēlās pie mātes Emīlijas Krustiņsones uz [[Jelgava|Jelgavu]], kur apprecējās ar Žani Klekeri (1902—1989).

Mirusi 1975. gada 22. februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Elga-Krustinsone |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|06|06||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220606170928/https://timenote.info/lv/Elga-Krustinsone }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
 
{{DEFAULTSORT:Krustiņsone, Elga}}
[[Kategorija:1917. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1975. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>6a3mvwa25hglb8yteg2tjd33934eblc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edmunds Cirvelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514252</id>
    <revision>
      <id>4510683</id>
      <parentid>4113622</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:10:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1728" sha1="9125n3dfgs3nes04ngcz0ruxfr1m4od" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Edmunds Cirvelis''' ({{dat|1925|03|31}}—{{dat|2020|10|31}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[disidents]], bijušais Latvijas Neatkarības kustības aktīvists, vēlāk viens no organizācijas &quot;[[Helsinki-86]]&quot; locekļiem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1925. gadā. Pēc Otrā pasaules kara 10 gadus pavadīja izsūtījumā Sibīrijā. Kopš 1970. gadiem darbojās pagrīdes Latvijas Neatkarības kustībā, kurā bija 20 cilvēki, arī [[Gunārs Astra]], [[Jānis Rožkalns]] un [[Jānis Vēveris (disidents)|Jānis Vēveris]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.laikmetazimes.lv/2012/03/19/janis-rozkalns-brivibas-del-1/ |title=Jānis Rožkalns. Brīvības dēļ |access-date={{dat|2022|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220704062513/https://www.laikmetazimes.lv/2012/03/19/janis-rozkalns-brivibas-del-1/ }}&lt;/ref&gt;

1987. gadā viņš iesaistījās cilvēktiesību grupas &quot;Helsinki 86&quot; Rīgas nodaļas darbā, vēlāk izceļoja uz Vāciju.
Miris pansionātā [[Minstere|Minsterē]] 2020. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Edmunds-Cirvelis |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220527061949/https://timenote.info/lv/Edmunds-Cirvelis }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Cirvelis, Edmunds}}
[[Kategorija:1925. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Helsinki-86]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:Atmodas aktīvisti]]
[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
[[Kategorija:Vācijas latvieši]]</text>
      <sha1>9125n3dfgs3nes04ngcz0ruxfr1m4od</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albērs Aijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>515603</id>
    <revision>
      <id>4510339</id>
      <parentid>3642094</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:57:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4510339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4516" sha1="mdvppittaz6sh7jxyj2wda6jbothvyo" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Albērs Aijā
 |       piktogramma_1 = Fencing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Paukošana
 |          vārds_orig = ''Albert Ayat''
 |              attēls = Ayat 1900.jpg
 |             att_izm = 150
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Albērs Žans Luijs Aijā
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1875|3|7}}
 |             dz_viet = [[Parīze]], [[Francija]]
 |             mir_dat = {{dat|1935|12|2}}
 |            mir_viet = [[Kurbevuā]], [[Ildefransa]], [[Francija]]
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|Francija}}
 |        sporta veids = [[paukošana]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]])
 |          os_medaļas = 2 zelta
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry     | {{flaga|FRA}} [[Francija]]}}
{{MedalSport       | [[File:Fencing pictogram.svg|20px]] [[Paukošana]]}}
{{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}}
{{Medal | Gold     | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, profesionāļi]]}}
{{Medal | Gold     | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|Špaga, amat.—prof.]]}}
}}

'''Albērs Žans Luijs Aijā''' ({{val|fr|Albert Jean Louis Ayat}}; dzimis {{dat|1875|3|7}}, miris {{dat|1935|12|2}}) bija franču paukotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/21719 |title=Albert Ayat |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 30. jūnijs}}&lt;/ref&gt;

Aijā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja divās paukošanas disciplīnās — [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga profesionāļiem, vīriešiem|paukošana ar špagu profesionāļiem]] un [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga amatieriem un profesionāļiem, vīriešiem|paukošana ar špagu, amatieriem un profesionāļiem]]. Abās šajās disciplīnās viņš izcīnīja zelta medaļu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ay/albert-ayat-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417064433/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ay/albert-ayat-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 30. jūnijs |title=Albert Ayat |accessdate=2022. gada 30. jūnijs}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://olympics.com/en/athletes/albert-ayat Albērs Aijā (''Olympics'' profils)] {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/athletes/21719 Albērs Aijā (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20200417064433/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ay/albert-ayat-1.html Albērs Aijā (''Sport Reference'' profils)] {{en ikona}}

{{Francijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni paukošanā — špaga vīriešiem}}

{{DEFAULTSORT:Aijā, Albērs}}

[[Kategorija:1875. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1935. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Francijas paukotāji]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Paukotāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki paukošanā]]
[[Kategorija:Francijas olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>mdvppittaz6sh7jxyj2wda6jbothvyo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Augšdaugavas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518885</id>
    <revision>
      <id>4510565</id>
      <parentid>4499115</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T00:48:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4510565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64595" sha1="87n2bqgtlz3zpwkyozdih36zjieee0h" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]].

{{monument-title-wikidata|113483510}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q113483510 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q46909406
| label = ''[[:d:Q46909406|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Ambeļi
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Ambeļu katoļu baznīcā
| lat = 56.03805556
| long = 26.8475
| p625 = {{Coord|56.038056|26.8475|display=inline}}
| vaid = 3238
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ambeļu baznīca|Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Ambe%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q46909290
| label = ''[[:d:Q46909290|Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Ambeļu pagasts
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Kampāniem un Mazajiem Kusiņiem
| lat = 56.024680795926
| long = 26.869431604291
| p625 = {{Coord|56.024681|26.869432|display=inline}}
| vaid = 653
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909324
| label = [[Melnais kalns|Melnais kalns - pilskalns]]
| name = Melnais kalns - pilskalns
| municipality = Ambeļu pagasts
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Putāniem un Greižām
| lat = 56.060723630968
| long = 26.867256668183
| p625 = {{Coord|56.060724|26.867257|display=inline}}
| vaid = 654
| wikipediauri = Melnais_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909363
| label = ''[[:d:Q46909363|Ubodišķu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ubodišķu viduslaiku kapsēta
| municipality = Ambeļu pagasts
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Ubodišķos
| lat = 56.041267031201
| long = 26.922841709847
| p625 = {{Coord|56.041267|26.922842|display=inline}}
| vaid = 655
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007677
| label = ''[[:d:Q47007677|Altāri (3)]]''
| name = Altāri (3)
| municipality = Bebrene
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Bebrenes katoļu baznīcā
| lat = 56.06638889
| long = 26.13027778
| p625 = {{Coord|56.066389|26.130278|display=inline}}
| image = Bebrenes%20bazn%C4%ABca%2013.jpg
| vaid = 3244
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Bebrene
}}
{{monument
| qid = Q47007666
| label = ''[[:d:Q47007666|Bebrenes senkapi]]''
| name = Bebrenes senkapi
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Dainām
| lat = 56.068752035746
| long = 26.123283831065
| p625 = {{Coord|56.068752|26.123284|display=inline}}
| vaid = 657
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007668
| label = ''[[:d:Q47007668|Dagu senkapi]]''
| name = Dagu senkapi
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Dagiem
| lat = 56.044809879666
| long = 26.11616167646
| p625 = {{Coord|56.04481|26.116162|display=inline}}
| vaid = 658
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007669
| label = ''[[:d:Q47007669|Ezeru senkapi (Franču kapi)]]''
| name = Ezeru senkapi (Franču kapi)
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Ezeriem
| lat = 56.051404586895
| long = 26.080688624573
| p625 = {{Coord|56.051405|26.080689|display=inline}}
| vaid = 659
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007670
| label = [[Ilzes pilskalns]]
| name = Ilzes pilskalns
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Biteniekiem un Mālniekiem
| lat = 56.040225830991
| long = 26.094953368156
| p625 = {{Coord|56.040226|26.094953|display=inline}}
| vaid = 660
| wikipediauri = Ilzes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007671
| label = [[Valaiņu pilskalns (Bebrenes pagasts)|Valaiņu pilskalns]]
| name = Valaiņu pilskalns
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Valaiņiem
| lat = 56.092954589835
| long = 27.059790368316
| p625 = {{Coord|56.092955|27.05979|display=inline}}
| vaid = 9024
| wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Bebrenes_pagasts)
| year = 5.–13. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007672
| label = ''[[:d:Q47007672|Valaiņu apmetne un dobumakmens]]''
| name = Valaiņu apmetne un dobumakmens
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = &quot;Valaiņi&quot;, pie Valaiņiem
| lat = 56.053336
| long = 26.175593
| p625 = {{Coord|56.053336|26.175593|display=inline}}
| vaid = 9022
| year = 11.–13. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007674
| label = ''[[:d:Q47007674|Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča]]''
| name = Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Bebrenes katoļu kapos
| lat = 56.071318762759
| long = 26.14858430188
| p625 = {{Coord|56.071319|26.148584|display=inline}}
| image = Gr%C4%81fu%20Pl%C4%81teru-Z%C4%ABbergu%20kapli%C4%8Da%2C%2021.06.2020.jpg
| commonscat = Plater-Sieberg chapel in Bebrene
| vaid = 8708
| year = 1875.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007675
| label = [[Čamaņu kapu kapliča]]
| name = Čamaņu kapu kapliča
| municipality = Bebrenes pagasts
| district = Bebrenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pašvaldības (Čamaņu) kapi
| lat = 56.030412350848
| long = 26.149813475632
| p625 = {{Coord|56.030412|26.149813|display=inline}}
| vaid = 8728
| wikipediauri = %C4%8Cama%C5%86u_kapu_kapli%C4%8Da
| year = 1821.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Bebrenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909903
| label = ''[[:d:Q46909903|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]''
| name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta
| municipality = Birkineļi
| district = Kalkūnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.816139113751
| long = 26.45663624385
| p625 = {{Coord|55.816139|26.456636|display=inline}}
| image = Bir%C4%B7enele%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%202000-10-15.jpg
| commonscat = Birkineļi Manor
| vaid = 20
| year = 1872.-1879.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Birkine%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q46910555
| label = ''[[:d:Q46910555|Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)]]''
| name = Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)
| municipality = Buivīši
| district = Nīcgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.125578407037
| long = 26.340875644516
| p625 = {{Coord|56.125578|26.340876|display=inline}}
| vaid = 683
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Buiv%C4%AB%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q46909706
| label = ''[[:d:Q46909706|Robežnieku pilskalns ar apmetni]]''
| name = Robežnieku pilskalns ar apmetni
| municipality = Demenes pagasts
| district = Demenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Riču ezera ziemeļrietumu galā pie bij. Robežniekiem
| lat = 55.710316067393
| long = 26.656511572048
| p625 = {{Coord|55.710316|26.656512|display=inline}}
| vaid = 8921
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Demenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16355113
| label = [[Dvietes apmetne]]
| name = Dvietes apmetne
| municipality = Dvietes pagasts
| district = Dvietes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Niedrēm, Dvietes upes labajā kr. pie iztekas no Dvietes ezera
| lat = 56.056314438536
| long = 26.265051863295
| p625 = {{Coord|56.056314|26.265052|display=inline}}
| vaid = 664
| wikipediauri = Dvietes_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dvietes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007678
| label = ''[[:d:Q47007678|Grīvas ezera apmetne]]''
| name = Grīvas ezera apmetne
| municipality = Dvietes pagasts
| district = Dvietes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie ietekas Grīvas (Skuķu) ezerā
| lat = 56.069273
| long = 26.192319
| p625 = {{Coord|56.069273|26.192319|display=inline}}
| vaid = 9020
| year = 3400.–2300. g.p.m.ē.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dvietes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007680
| label = ''[[:d:Q47007680|Slobodas apmetne]]''
| name = Slobodas apmetne
| municipality = Dvietes pagasts
| district = Dvietes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie Viesītes ietekas Dvietes kanālā
| lat = 56.07032
| long = 26.187849
| p625 = {{Coord|56.07032|26.187849|display=inline}}
| vaid = 9021
| year = 2300.–1500. g.p.m.ē.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dvietes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15218177
| label = [[Lašu pilskalns]]
| name = Lašu pilskalns
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Eglaines krejotavas
| lat = 55.95805556
| long = 26.115
| p625 = {{Coord|55.958056|26.115|display=inline}}
| image = Vecla%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas%2C%2030.05.2015.jpg
| commonscat = Laši Hillfort
| vaid = 666
| wikipediauri = La%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007682
| label = ''[[:d:Q47007682|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}}
| vaid = 3249
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007686
| label = ''[[:d:Q47007686|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}}
| vaid = 3250
| year = ap 1805.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007688
| label = ''[[:d:Q47007688|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}}
| vaid = 3251
| year = ap 1805. 1924.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007689
| label = ''[[:d:Q47007689|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Eglaine
| district = Eglaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lašu luterāņu baznīcā
| lat = 55.957077000053
| long = 26.129362999471
| p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}}
| vaid = 3253
| year = ap 1800.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15218899
| label = [[Elernes baznīca|Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca]]
| name = Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca
| municipality = Elerne
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.890776387053
| long = 26.712947786496
| p625 = {{Coord|55.890776|26.712948|display=inline}}
| image = Elerne%20church.jpg
| commonscat = Church of the Ascension of Christ in Elerne
| vaid = 6300
| wikipediauri = Elernes_bazn%C4%ABca
| year = 1651., 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Elerne
}}
{{monument
| qid = Q46911193
| label = ''[[:d:Q46911193|Cilnis &quot;Marijas pasludināšana&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Marijas pasludināšana&quot;
| municipality = Elerne
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīcā
| lat = 55.890738326753
| long = 26.71315814784
| p625 = {{Coord|55.890738|26.713158|display=inline}}
| vaid = 3304
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Elerne
}}
{{monument
| qid = Q46911483
| label = ''[[:d:Q46911483|Ezerstarpu senkapi]]''
| name = Ezerstarpu senkapi
| municipality = Ezerstarpi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.133523199816
| long = 26.886982137327
| p625 = {{Coord|56.133523|26.886982|display=inline}}
| vaid = 716
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ezerstarpi
}}
{{monument
| qid = Q46909445
| label = ''[[:d:Q46909445|Galvānu senkapi]]''
| name = Galvānu senkapi
| municipality = Galvāni
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.042112471154
| long = 26.849923759339
| p625 = {{Coord|56.042112|26.849924|display=inline}}
| vaid = 646
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galv%C4%81ni_(Ambe%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46909469
| label = ''[[:d:Q46909469|Gņilojas Ručejas senkapi]]''
| name = Gņilojas Ručejas senkapi
| municipality = Gļinaruča
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.023240274217
| long = 26.940240778506
| p625 = {{Coord|56.02324|26.940241|display=inline}}
| vaid = 647
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = G%C4%BCinaru%C4%8Da
}}
{{monument
| qid = Q113483852
| label = ''[[:d:Q113483852|Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti]]''
| name = Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti
| municipality = Ilūkste
| district = Ilūkste
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.97662
| long = 26.29893
| p625 = {{Coord|55.97662|26.29893|display=inline}}
| image = I%C5%82uk%C5%A1ta%2C%20Rynak%2C%20Jezuicki.%20%D0%86%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%88%D1%82%D0%B0%2C%20%D0%A0%D1%8B%D0%BD%D0%B0%D0%BA%2C%20%D0%95%D0%B7%D1%83%D1%96%D1%86%D0%BA%D1%96%20%281901-14%29.jpg
| vaid = 9310
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis&lt;br/&gt;valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Il%C5%ABkste
}}
{{monument
| qid = Q46910747
| label = ''[[:d:Q46910747|Ērģeļu prospekta fragmenti]]''
| name = Ērģeļu prospekta fragmenti
| municipality = Jaunborne
| district = Jaunborne&lt;br/&gt;Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Jaunbornes katoļu baznīcā
| lat = 55.866103999849
| long = 26.925525999814
| p625 = {{Coord|55.866104|26.925526|display=inline}}
| vaid = 3266
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Jaunborne
}}
{{monument
| qid = Q46910071
| label = ''[[:d:Q46910071|Janušanu senkapi]]''
| name = Janušanu senkapi
| municipality = Jaunušāni
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.935363995745
| long = 26.441311098537
| p625 = {{Coord|55.935364|26.441311|display=inline}}
| vaid = 672
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunu%C5%A1%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q15219035
| label = [[Jezupovas baznīca|Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca]]
| name = Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca
| municipality = Juzefova
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = &quot;Pēteri&quot;
| lat = 55.92638889
| long = 26.72277778
| p625 = {{Coord|55.926389|26.722778|display=inline}}
| image = Jezupovas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%93tera%20un%20P%C4%81vila%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Church of Saint Peter and Saint Paul in Juzepova
| vaid = 8713
| wikipediauri = Jezupovas_bazn%C4%ABca
| year = 1936., 1958.-1961.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Juzefova_(Naujenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q11196513
| label = [[Kalkūnes pilskalns]]
| name = Kalkūnes pilskalns
| municipality = Kalkūnes pagasts
| district = Kalkūnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem
| lat = 55.82611111
| long = 26.46388889
| p625 = {{Coord|55.826111|26.463889|display=inline}}
| vaid = 668
| wikipediauri = Kalk%C5%ABnes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909835
| label = ''[[:d:Q46909835|Kilušku senkapi]]''
| name = Kilušku senkapi
| municipality = Kalkūnes pagasts
| district = Kalkūnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kiluškos, pie Grantiņiem
| lat = 55.829949360799
| long = 26.454185573951
| p625 = {{Coord|55.829949|26.454186|display=inline}}
| vaid = 667
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909942
| label = ''[[:d:Q46909942|Interjera dekoratīvā apdare un iekārta]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare un iekārta
| municipality = Kalupes pagasts
| district = Kalupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kalupes katoļu baznīcā
| lat = 56.09694444
| long = 26.54388889
| p625 = {{Coord|56.096944|26.543889|display=inline}}
| image = Kalupes%20katolisk%C4%81%20bazn%C4%ABca16.jpg
| commonscat = Kalupe Roman Catholic Church (interior)
| vaid = 3258
| year = 1882. 1913.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kalupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909996
| label = ''[[:d:Q46909996|Ķīšu senkapi]]''
| name = Ķīšu senkapi
| municipality = Kalupes pagasts
| district = Kalupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Ķīšos (Ķeišos)
| lat = 56.117675536707
| long = 26.539740068862
| p625 = {{Coord|56.117676|26.53974|display=inline}}
| vaid = 669
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911016
| label = ''[[:d:Q46911016|Kaķīšu pilskalns (Zamok)]]''
| name = Kaķīšu pilskalns (Zamok)
| municipality = Kaķīši
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.896604489797
| long = 26.386066135739
| p625 = {{Coord|55.896604|26.386066|display=inline}}
| vaid = 702
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911044
| label = ''[[:d:Q46911044|Kaķīšu senkapi]]''
| name = Kaķīšu senkapi
| municipality = Kaķīši
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.898601799001
| long = 26.386895999332
| p625 = {{Coord|55.898602|26.386896|display=inline}}
| vaid = 703
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911261
| label = [[Lasiņu pilskalns|Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni]]
| name = Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni
| municipality = Lasenberga
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Lasenbekas muižā
| lat = 55.854765874335
| long = 26.596468601795
| p625 = {{Coord|55.854766|26.596469|display=inline}}
| image = Lasinu%20pilskalns-1-960x636.jpg
| vaid = 712
| wikipediauri = Lasi%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = [[Lasenbekas muiža]]
| munwiki = Lasenberga
}}
{{monument
| qid = Q46910037
| label = ''[[:d:Q46910037|Klajumu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Klajumu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Laucesas pagasts
| district = Laucesas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Klajumiem
| lat = 55.843969294776
| long = 26.503693550479
| p625 = {{Coord|55.843969|26.503694|display=inline}}
| vaid = 671
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucesas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909497
| label = [[Leperu pilskalns]]
| name = Leperu pilskalns
| municipality = Lauku Ļāperi
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.036650126332
| long = 26.928674134013
| p625 = {{Coord|56.03665|26.928674|display=inline}}
| vaid = 648
| wikipediauri = Leperu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri
}}
{{monument
| qid = Q46909527
| label = ''[[:d:Q46909527|Leperu senkapi]]''
| name = Leperu senkapi
| municipality = Lauku Ļāperi
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.026657159529
| long = 26.923897528377
| p625 = {{Coord|56.026657|26.923898|display=inline}}
| vaid = 649
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri
}}
{{monument
| qid = Q47007706
| label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]''
| name = Palazdiņu pilskalns
| municipality = Liellazdas
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.020349484879
| long = 26.294272094059
| p625 = {{Coord|56.020349|26.294272|display=inline}}
| vaid = 686
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liellazdas
}}
{{monument
| qid = Q46909558
| label = [[Baranaukas pilskalns]]
| name = Baranaukas pilskalns
| municipality = Lielā Baranovska
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.046217400504
| long = 26.859032844538
| p625 = {{Coord|56.046217|26.859033|display=inline}}
| vaid = 650
| wikipediauri = Baranaukas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liel%C4%81_Baranovska
}}
{{monument
| qid = Q46910097
| label = ''[[:d:Q46910097|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Līksna
| district = Līksna&lt;br/&gt;Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Līksnas katoļu baznīcā
| lat = 55.99861111
| long = 26.39638889
| p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}}
| vaid = 3263
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABksna
}}
{{monument
| qid = Q131160415
| label = [[Ļūbasta pilskalns]]
| name = Ļūbasta pilskalns
| municipality = Līksnas pagasts
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.942527777778
| long = 26.452722222222
| p625 = {{Coord|55.942528|26.452722|display=inline}}
| vaid = 9522
| wikipediauri = %C4%BB%C5%ABbasta_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABksnas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16363144
| label = [[Markovas pilskalns]]
| name = Markovas pilskalns
| municipality = Markova
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.918889671237
| long = 26.888363797121
| p625 = {{Coord|55.91889|26.888364|display=inline}}
| vaid = 675
| wikipediauri = Markovas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Markova_(Naujenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911510
| label = ''[[:d:Q46911510|Maskavas pilskalns (Gorodok)]]''
| name = Maskavas pilskalns (Gorodok)
| municipality = Maskovskaja
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.041312058542
| long = 26.804965174582
| p625 = {{Coord|56.041312|26.804965|display=inline}}
| vaid = 717
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Maskovskaja
}}
{{monument
| qid = Q46911545
| label = ''[[:d:Q46911545|Maskavas senkapi]]''
| name = Maskavas senkapi
| municipality = Maskovskaja
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.044811805261
| long = 26.799188181845
| p625 = {{Coord|56.044812|26.799188|display=inline}}
| vaid = 718
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Maskovskaja
}}
{{monument
| qid = Q46910300
| label = ''[[:d:Q46910300|Melderišķu senkapi]]''
| name = Melderišķu senkapi
| municipality = Melderiški
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.938778575966
| long = 26.912136432505
| p625 = {{Coord|55.938779|26.912136|display=inline}}
| vaid = 676
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Melderi%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q46910133
| label = ''[[:d:Q46910133|Muntišķu senkapi (Mēra kapi)]]''
| name = Muntišķu senkapi (Mēra kapi)
| municipality = Munciški
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.08454585093
| long = 26.367094435506
| p625 = {{Coord|56.084546|26.367094|display=inline}}
| vaid = 673
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Munci%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q46910579
| label = ''[[:d:Q46910579|Malagala apmetne]]''
| name = Malagala apmetne
| municipality = Mālgals
| district = Nīcgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.172513611442
| long = 26.315251536104
| p625 = {{Coord|56.172514|26.315252|display=inline}}
| vaid = 684
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lgals
}}
{{monument
| qid = Q4110154
| label = [[Vecračinas pilskalns]]
| name = Vecračinas pilskalns
| municipality = Vecračina&lt;br/&gt;Naujenes pagasts
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.915&lt;br/&gt;55.914850618886
| long = 26.932222222222&lt;br/&gt;26.932359211285
| p625 = {{Coord|55.915|26.932222|display=inline}}&lt;br/&gt;{{Coord|55.914851|26.932359|display=inline}}
| vaid = 681
| wikipediauri = Vecra%C4%8Dinas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecra%C4%8Dina&lt;br/&gt;Naujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910334
| label = ''[[:d:Q46910334|Nitišu senkapi]]''
| name = Nitišu senkapi
| municipality = Nitiši
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.892028264038
| long = 26.733927501693
| p625 = {{Coord|55.892028|26.733928|display=inline}}
| vaid = 677
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Niti%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q4993833
| label = [[Nīcgales Lielais akmens]]
| name = Nīcgales Lielais akmens
| municipality = Nīcgales pagasts
| district = Nīcgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Nīcgali un Vārkavu
| lat = 56.15214987265
| long = 26.461463519661
| p625 = {{Coord|56.15215|26.461464|display=inline}}
| image = N%C4%ABcgales%20Lielais%20akmens%202002-06-29.jpg
| commonscat = Nīcgale Great Stone
| vaid = 685
| wikipediauri = N%C4%ABcgales_Lielais_akmens
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911579
| label = ''[[:d:Q46911579|Ostrovas senkapi]]''
| name = Ostrovas senkapi
| municipality = Ostrova
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.054140530107
| long = 26.819427366536
| p625 = {{Coord|56.054141|26.819427|display=inline}}
| vaid = 719
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911602
| label = ''[[:d:Q46911602|Višķu pilskalns (Gorodok)]]''
| name = Višķu pilskalns (Gorodok)
| municipality = Ostrova
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.060983781937
| long = 26.839046849172
| p625 = {{Coord|56.060984|26.839047|display=inline}}
| vaid = 720
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47007692
| label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]''
| name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem
| lat = 56.029936318852
| long = 26.289556655929
| p625 = {{Coord|56.029936|26.289557|display=inline}}
| image = Zame%C4%8Dkas%20pilskaln%C4%81%2C%2024.06.2020.%20-%2050866517676.jpg
| commonscat = Zamečka Hillfort
| vaid = 687
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007693
| label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]''
| name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Grantiņiem
| lat = 56.054610225627
| long = 26.204817508815
| p625 = {{Coord|56.05461|26.204818|display=inline}}
| vaid = 688
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007695
| label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]''
| name = Grantiņu senkapi II
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Grantiņiem
| vaid = 9023
| year = 10.–12. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007696
| label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]''
| name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Kalnājiem (Speķiem)
| lat = 56.049431414305
| long = 26.215130468487
| p625 = {{Coord|56.049431|26.21513|display=inline}}
| vaid = 689
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007699
| label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]''
| name = Lapsukalns - pilskalns
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Paradīzēm (Rajām)
| lat = 55.970374556177
| long = 26.188648244837
| p625 = {{Coord|55.970375|26.188648|display=inline}}
| vaid = 690
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007700
| label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]''
| name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Rurāniem
| lat = 56.02580326663
| long = 26.209116684058
| p625 = {{Coord|56.025803|26.209117|display=inline}}
| vaid = 691
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007701
| label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]''
| name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem)
| lat = 56.016008610688
| long = 26.213348059848
| p625 = {{Coord|56.016009|26.213348|display=inline}}
| vaid = 692
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007703
| label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]''
| name = Sidrabiņu senkapi
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem)
| lat = 56.018795670132
| long = 26.21168499364
| p625 = {{Coord|56.018796|26.211685|display=inline}}
| vaid = 693
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007704
| label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]''
| name = Varoņu senkapi
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Varoņiem un Grantiņiem
| lat = 56.054113548142
| long = 26.203512917769
| p625 = {{Coord|56.054114|26.203513|display=inline}}
| vaid = 694
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q47007705
| label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]''
| name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne
| municipality = Pilskalnes pagasts
| district = Pilskalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Senčiem un Ķirškalniem
| lat = 55.98002245684
| long = 26.263296103878
| p625 = {{Coord|55.980022|26.263296|display=inline}}
| vaid = 695
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads)
}}
{{monument
| qid = Q46909773
| label = ''[[:d:Q46909773|Piparu senkapi]]''
| name = Piparu senkapi
| municipality = Pipari
| district = Dubnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.078838127862
| long = 26.728709521466
| p625 = {{Coord|56.078838|26.72871|display=inline}}
| vaid = 662
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pipari_(Dubnas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q12650390
| label = ''[[:d:Q12650390|Bārenes pilskalns]]''
| name = Bārenes pilskalns
| municipality = Prodes pagasts
| district = Prodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Paškānos pie Upītēm
| lat = 56.10244
| long = 25.84628
| p625 = {{Coord|56.10244|25.84628|display=inline}}
| vaid = 701
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prodes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138514628
| label = ''[[:d:Q138514628|Baltmuižas kungu māja ar parku]]''
| name = Baltmuižas kungu māja ar parku
| municipality = Prodes pagasts
| district = Prodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| vaid = 6298
| year = 1801., 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuiža]]
| munwiki = Prodes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910167
| label = ''[[:d:Q46910167|Senkapi]]''
| name = Senkapi
| municipality = Ribaki
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.951609839829
| long = 26.423193026384
| p625 = {{Coord|55.95161|26.423193|display=inline}}
| vaid = 674
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ribaki
}}
{{monument
| qid = Q46910360
| label = ''[[:d:Q46910360|Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)]]''
| name = Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)
| municipality = Rudāni
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.907419336736
| long = 26.841044633078
| p625 = {{Coord|55.907419|26.841045|display=inline}}
| vaid = 678
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rud%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q46910612
| label = ''[[:d:Q46910612|Kerkūzu apmetne]]''
| name = Kerkūzu apmetne
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Kerkūzos
| lat = 55.878401490531
| long = 26.926968883423
| p625 = {{Coord|55.878401|26.926969|display=inline}}
| vaid = 696
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910647
| label = ''[[:d:Q46910647|Janomoles senkapi]]''
| name = Janomoles senkapi
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie bij. Jaunmoles
| lat = 55.916339093934
| long = 26.912624432534
| p625 = {{Coord|55.916339|26.912624|display=inline}}
| vaid = 697
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910684
| label = ''[[:d:Q46910684|Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)]]''
| name = Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie bij. Upīšiem
| lat = 55.811117193998
| long = 26.941681052168
| p625 = {{Coord|55.811117|26.941681|display=inline}}
| vaid = 698
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910715
| label = ''[[:d:Q46910715|Līdaku apmetne]]''
| name = Līdaku apmetne
| municipality = Salienas pagasts
| district = Salienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Līdakām
| lat = 55.873793259498
| long = 26.929821409744
| p625 = {{Coord|55.873793|26.929821|display=inline}}
| vaid = 699
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911303
| label = ''[[:d:Q46911303|Sarkaņu senkapi]]''
| name = Sarkaņu senkapi
| municipality = Sarkaņi
| district = Vaboles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.995939280764
| long = 26.462113876818
| p625 = {{Coord|55.995939|26.462114|display=inline}}
| vaid = 713
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86i_(Vaboles_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46909587
| label = [[Greitas kalns|Skromaņu Greitas kalns - pilskalns]]
| name = Skromaņu Greitas kalns - pilskalns
| municipality = Skromoni
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.042736905588
| long = 26.89760949517
| p625 = {{Coord|56.042737|26.897609|display=inline}}
| image = Greitas%20pilskalna%20valnis.jpg
| commonscat = Skromaņi Greita Hillfort
| vaid = 651
| wikipediauri = Greitas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skromoni
}}
{{monument
| qid = Q46909614
| label = ''[[:d:Q46909614|Skromaņu senkapi]]''
| name = Skromaņu senkapi
| municipality = Skromoni
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.037646942239
| long = 26.900388548968
| p625 = {{Coord|56.037647|26.900389|display=inline}}
| vaid = 652
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skromoni
}}
{{monument
| qid = Q46910825
| label = ''[[:d:Q46910825|Cara vārti]]''
| name = Cara vārti
| municipality = Skrudaliena
| district = Skrudalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Skrudalienas pareizticīgo baznīcā
| lat = 55.814772000063
| long = 26.711984999227
| p625 = {{Coord|55.814772|26.711985|display=inline}}
| vaid = 3268
| year = 19.gs.Itr.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Skrudaliena
}}
{{monument
| qid = Q46910788
| label = ''[[:d:Q46910788|Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)]]''
| name = Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)
| municipality = Skrudalienas pagasts
| district = Skrudalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Pļaviņām
| lat = 55.791808587283
| long = 26.694771949142
| p625 = {{Coord|55.791809|26.694772|display=inline}}
| vaid = 700
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skrudalienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910387
| label = ''[[:d:Q46910387|Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne]]''
| name = Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne
| municipality = Slutiški
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.913102893529
| long = 26.885526849593
| p625 = {{Coord|55.913103|26.885527|display=inline}}
| vaid = 679
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sluti%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q46910411
| label = ''[[:d:Q46910411|Slutišku sādža]]''
| name = Slutišku sādža
| municipality = Slutiški
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| vaid = 8986
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sluti%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q30183922
| label = [[Subates luterāņu baznīca|Subates Pestītāja luterāņu baznīca]]
| name = Subates Pestītāja luterāņu baznīca
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| lat = 56.00111111
| long = 25.91361111
| p625 = {{Coord|56.001111|25.913611|display=inline}}
| image = Subates%20evlut%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Subate
| vaid = 6299
| wikipediauri = Subates_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1685.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007708
| label = ''[[:d:Q47007708|Subates pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Subates pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.006064318123
| long = 25.913232704116
| p625 = {{Coord|56.006064|25.913233|display=inline}}
| image = Skats%20p%C4%81r%20Subati%2C%2020.04.2019.jpg
| commonscat = Historic Centre of Subate
| vaid = 7430
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007709
| label = ''[[:d:Q47007709|Altārdaļas sētiņa]]''
| name = Altārdaļas sētiņa
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}}
| vaid = 3280
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007710
| label = ''[[:d:Q47007710|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}}
| vaid = 3281
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007712
| label = ''[[:d:Q47007712|Ērģeļu luktas un prospekts]]''
| name = Ērģeļu luktas un prospekts
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}}
| vaid = 3283
| year = 18.gs.s. 19.gs. 1853.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007715
| label = ''[[:d:Q47007715|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}}
| vaid = 3284
| year = 1853.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007716
| label = ''[[:d:Q47007716|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}}
| vaid = 3285
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q47007718
| label = ''[[:d:Q47007718|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Subate
| district = Subate
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Baznīcas iela 30
| locality = Subates luterāņu baznīcā
| lat = 56.0010729
| long = 25.9139456
| p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}}
| vaid = 3289
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Subate
}}
{{monument
| qid = Q12649060
| label = ''[[:d:Q12649060|Arāju pilskalns]]''
| name = Arāju pilskalns
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Arājiem
| lat = 55.9118881
| long = 26.2616158
| p625 = {{Coord|55.911888|26.261616|display=inline}}
| vaid = 704
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910894
| label = ''[[:d:Q46910894|Āpšukalns - pilskalns]]''
| name = Āpšukalns - pilskalns
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Rūķīšiem
| lat = 55.902501774891
| long = 26.330892167666
| p625 = {{Coord|55.902502|26.330892|display=inline}}
| vaid = 705
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910926
| label = [[Sudmaļu pilskalns|Sudmaļu pilskalns (Zamok)]]
| name = Sudmaļu pilskalns (Zamok)
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Sudmaļiem
| lat = 55.900829129364
| long = 26.34323249784
| p625 = {{Coord|55.900829|26.343232|display=inline}}
| vaid = 706
| wikipediauri = Sudma%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910965
| label = ''[[:d:Q46910965|Timšānu pilskalns (Zamok)]]''
| name = Timšānu pilskalns (Zamok)
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Timšāniem
| lat = 55.911347713232
| long = 26.30141099383
| p625 = {{Coord|55.911348|26.301411|display=inline}}
| vaid = 707
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910992
| label = ''[[:d:Q46910992|Turību senkapi]]''
| name = Turību senkapi
| municipality = Sventes pagasts
| district = Sventes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Turībām
| lat = 55.88687614159
| long = 26.4019895535
| p625 = {{Coord|55.886876|26.40199|display=inline}}
| vaid = 708
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sventes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46909806
| label = ''[[:d:Q46909806|Svilišķu pilskalns]]''
| name = Svilišķu pilskalns
| municipality = Svilišķi
| district = Dubnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.0915132111
| long = 26.745508443314
| p625 = {{Coord|56.091513|26.745508|display=inline}}
| vaid = 663
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Svili%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911082
| label = ''[[:d:Q46911082|Ellernas Āboltiņu apmetne]]''
| name = Ellernas Āboltiņu apmetne
| municipality = Tabores pagasts
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Āboltiņiem
| lat = 55.90138499735
| long = 26.719665270576
| p625 = {{Coord|55.901385|26.719665|display=inline}}
| vaid = 709
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tabores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911121
| label = ''[[:d:Q46911121|Lipikišķu senkapi]]''
| name = Lipikišķu senkapi
| municipality = Tabores pagasts
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Lipikišķu Ozoliem
| lat = 55.850749796673
| long = 26.740042231621
| p625 = {{Coord|55.85075|26.740042|display=inline}}
| vaid = 710
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tabores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911158
| label = ''[[:d:Q46911158|Mednieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mednieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Tabores pagasts
| district = Tabores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Medniekiem un Sviklišķiem
| lat = 55.835953068238
| long = 26.714152949962
| p625 = {{Coord|55.835953|26.714153|display=inline}}
| vaid = 711
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tabores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911336
| label = ''[[:d:Q46911336|Vaboles muižas apbūve ar parku]]''
| name = Vaboles muižas apbūve ar parku
| municipality = Vabole
| district = Vaboles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.026484842039
| long = 26.461967095703
| p625 = {{Coord|56.026485|26.461967|display=inline}}
| image = Vaboles%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2003.08.2018.jpg
| commonscat = Vabole Manor
| vaid = 9017
| year = 19.gs I.p., 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vabole_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q10989039
| label = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]]
| name = Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca
| municipality = Vaikuļāni
| district = Līksnas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = &quot;Draudzes māja&quot;
| lat = 55.99861111
| long = 26.39638889
| p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}}
| image = L%C4%ABksnas%20Sv%C4%93t%C4%81s%20sirds%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%2004.08.2018.jpg
| commonscat = Sacred Heart church in Līksna
| vaid = 8717
| wikipediauri = L%C4%ABksnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1909.-1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vaiku%C4%BC%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q46909642
| label = ''[[:d:Q46909642|Vecstupelišķu senkapi]]''
| name = Vecstupelišķu senkapi
| municipality = Vecie Stupeliški
| district = Ambeļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.040583037
| long = 26.904532739793
| p625 = {{Coord|56.040583|26.904533|display=inline}}
| vaid = 656
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecie_Stupeli%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q4161770
| label = [[Dinaburgas pils]]
| name = Dinaburgas pils
| municipality = Vecpils
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.9125
| long = 26.725
| p625 = {{Coord|55.9125|26.725|display=inline}}
| image = Dinaburg4.JPG
| commonscat = Dinaburga Castle
| vaid = 680
| wikipediauri = Dinaburgas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_(Naujenes_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911378
| label = ''[[:d:Q46911378|Sīķeles apmetne]]''
| name = Sīķeles apmetne
| municipality = Vecsalienas pagasts
| district = Vecsalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Sīķelē, Daugavas krastā
| lat = 55.885714879769
| long = 26.769867389913
| p625 = {{Coord|55.885715|26.769867|display=inline}}
| vaid = 714
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecsalienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46911645
| label = ''[[:d:Q46911645|Višķu senkapi]]''
| name = Višķu senkapi
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Višķu tehnikuma 1. māc. korpusa
| lat = 56.063988403029
| long = 26.765157846744
| p625 = {{Coord|56.063988|26.765158|display=inline}}
| vaid = 721
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911676
| label = ''[[:d:Q46911676|Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta]]''
| name = Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 56.053971110885
| long = 26.791300763626
| p625 = {{Coord|56.053971|26.791301|display=inline}}
| vaid = 723
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911708
| label = ''[[:d:Q46911708|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Krāslavas iela 2
| locality = [[Višķu baznīca|Višķu katoļu baznīcā]]
| lat = 56.057832
| long = 26.7747971
| p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}}
| vaid = 3320
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911764
| label = ''[[:d:Q46911764|Sānu altāris]]''
| name = Sānu altāris
| municipality = Višķi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-111
| address = Krāslavas iela 2
| locality = Višķu katoļu baznīcā
| lat = 56.057832
| long = 26.7747971
| p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}}
| vaid = 3324
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q46911446
| label = [[Zabornajas pilskalns]]
| name = Zabornajas pilskalns
| municipality = Višķu pagasts
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = starp Zabornaju un Podgurji
| lat = 56.087050096461
| long = 26.812299142982
| p625 = {{Coord|56.08705|26.812299|display=inline}}
| image = Zabornajas%20pilskaln%C4%81.jpg
| commonscat = Zabornaja Hillfort
| vaid = 722
| wikipediauri = Zabornajas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q7917770
| label = ''[[:d:Q7917770|Vecsalienas muižas pils]]''
| name = Vecsalienas muižas pils
| municipality = Červonka
| district = Vecsalienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Červonkas pils
| lat = 55.82611111
| long = 26.77166667
| p625 = {{Coord|55.826111|26.771667|display=inline}}
| image = %C4%8Cervonka%20manor%20in%202000.jpg
| commonscat = Vecsaliena manor house
| vaid = 8963
| year = 1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecsalienas muiža]]
| munwiki = %C4%8Cervonka_(Vecsalienas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46911613
| label = ''[[:d:Q46911613|Špogu senkapi]]''
| name = Špogu senkapi
| municipality = Špoģi
| district = Višķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = Daugavpils-Rēzeknes šosejas kreisajā pusē
| lat = 56.079189497365
| long = 26.735932293152
| p625 = {{Coord|56.079189|26.735932|display=inline}}
| vaid = 715
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0po%C4%A3i
}}
{{monument
| qid = Q47007707
| label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]''
| name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)
| municipality = Šēderes pagasts
| district = Šēderes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| locality = pie Elkšņiem
| lat = 55.937440348353
| long = 26.164529613087
| p625 = {{Coord|55.93744|26.16453|display=inline}}
| vaid = 665
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q130748363
| label = [[Keklišku pilskalns]]
| name = Keklišku pilskalns
| municipality = Šēderes pagasts
| district = Šēderes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.857555555556
| long = 26.292722222222
| p625 = {{Coord|55.857556|26.292722|display=inline}}
| vaid = 9604
| wikipediauri = Kekli%C5%A1ku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46910501
| label = ''[[:d:Q46910501|Židinas senkapi]]''
| name = Židinas senkapi
| municipality = Židina
| district = Naujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-111
| lat = 55.918652165676
| long = 26.899385062404
| p625 = {{Coord|55.918652|26.899385|display=inline}}
| vaid = 682
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%BDidina
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>87n2bqgtlz3zpwkyozdih36zjieee0h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK PPK</title>
    <ns>0</ns>
    <id>524815</id>
    <revision>
      <id>4510456</id>
      <parentid>4461068</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:14:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4940" sha1="sjcoe68oqom8xxnugt30dfluj7sqds9" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.
 
2021. gadā, pēc aktīvas darbības futbolā, PPK komūna spēja ap sevi pulcēt vairākus simtus sekotāju, kā rezultātā tapa ideja veidot pašiem savu futbola klubu, lai uz savas ādas izjustu, ko nozīmē veidot un vadīt pašiem savu klubu.

2022. gadā PPK pieteica savu dalību [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] turnīrā un jau savā pirmajā darbības gadā spēja parādīt, kā ar entuziasmu un futbola kaisli regulāri ap sevi pulcēt lielu skaitu ar līdzjutējiem.
Tāpat, jau savā pirmajā sezonā FK PPK/Betsafe uzvarēja [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonas turnīrā, kvalificējoties finālturnīram, kā arī nodrošinot vietu [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]].

2023. gada sezonā FK PPK, spēlējot 2. līgā, ierindojās 4. vietā, sezonas pēdējā spēlē, spēles pašā izskaņā, izlaižot 3. vietu un iespēju spēlēt pārspēlēs par iekļūšanu Nākotnes līgā.

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - Leevon PPK.

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
2022. gada [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sezona — 1. vieta Centra zonā.

2023. gada [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sezona — 4. vieta

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>sjcoe68oqom8xxnugt30dfluj7sqds9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510458</id>
      <parentid>4510456</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:14:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4689" sha1="0fv41ppanhqfb0th1tsjf0pfnpnq04t" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.

2022. gadā PPK pieteica savu dalību [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] turnīrā un jau savā pirmajā darbības gadā spēja parādīt, kā ar entuziasmu un futbola kaisli regulāri ap sevi pulcēt lielu skaitu ar līdzjutējiem.
Tāpat, jau savā pirmajā sezonā FK PPK/Betsafe uzvarēja [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonas turnīrā, kvalificējoties finālturnīram, kā arī nodrošinot vietu [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]].

2023. gada sezonā FK PPK, spēlējot 2. līgā, ierindojās 4. vietā, sezonas pēdējā spēlē, spēles pašā izskaņā, izlaižot 3. vietu un iespēju spēlēt pārspēlēs par iekļūšanu Nākotnes līgā.

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - Leevon PPK.

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
2022. gada [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sezona — 1. vieta Centra zonā.

2023. gada [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sezona — 4. vieta

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>0fv41ppanhqfb0th1tsjf0pfnpnq04t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510459</id>
      <parentid>4510458</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:16:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4594" sha1="qj7ruz0htp9iyog4qjnzyd5o03wfcyu" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.

2022. gadā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]]. Komanda uzvarēja Centra zonas turnīrā, 18 spēlēs izcīnot 38 punktus, un kvalificējās līgas finālturnīram. Finālturnīra ceturtdaļfināla pārvarēšana komandai nodrošināja tiesības 2023. gada sezonā spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]].

2023. gada sezonā FK PPK, spēlējot 2. līgā, ierindojās 4. vietā, sezonas pēdējā spēlē, spēles pašā izskaņā, izlaižot 3. vietu un iespēju spēlēt pārspēlēs par iekļūšanu Nākotnes līgā.

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - Leevon PPK.

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
2022. gada [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sezona — 1. vieta Centra zonā.

2023. gada [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sezona — 4. vieta

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>qj7ruz0htp9iyog4qjnzyd5o03wfcyu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510460</id>
      <parentid>4510459</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:17:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4761" sha1="ma9q2ou4pcc7h7l16jnlqdiq5e26hjq" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.

2022. gadā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]]. Komanda uzvarēja Centra zonas turnīrā, 18 spēlēs izcīnot 38 punktus, un kvalificējās līgas finālturnīram. Finālturnīra ceturtdaļfināla pārvarēšana komandai nodrošināja tiesības 2023. gada sezonā spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]].

2023. gada sezonā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas 2. līgā un čempionāta otro posmu noslēdza ceturtajā vietā ar 19 punktiem. Sezonas pēdējā spēlē komanda nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Augšdaugavas NSS, ielaižot izlīdzinājuma vārtus kompensācijas laikā un zaudējot iespēju iegūt trešo vietu un piedalīties pārspēlēs par vietu Nākotnes līgā.

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - Leevon PPK.

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
2022. gada [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sezona — 1. vieta Centra zonā.

2023. gada [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sezona — 4. vieta

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>ma9q2ou4pcc7h7l16jnlqdiq5e26hjq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510461</id>
      <parentid>4510460</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:19:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5153" sha1="46drkbb79jiwqr1tk8vbtquo2h7b9n0" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.

2022. gadā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]]. Komanda uzvarēja Centra zonas turnīrā, 18 spēlēs izcīnot 38 punktus, un [[Riga FC|kvalificējās]] līgas finālturnīram. Finālturnīra ceturtdaļfināla pārvarēšana komandai nodrošināja tiesības 2023. gada sezonā spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]].

2023. gada sezonā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas 2. līgā un čempionāta otro posmu noslēdza ceturtajā vietā ar 19 punktiem. Sezonas pēdējā spēlē komanda nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Augšdaugavas NSS, ielaižot izlīdzinājuma vārtus kompensācijas laikā un zaudējot iespēju iegūt trešo vietu un piedalīties pārspēlēs par vietu Nākotnes līgā.

2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Turnīrā komanda ar 2:1 pārspēja [[Augšdaugavas NSS]], ar 1:0 – [[Leevon Saldus]], bet sešpadsmitdaļfinālā ar 2:1 uzvarēja [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]]. Astotdaļfinālā “Skonto” stadionā FK “PPK/Betsafe” ar 0:5 zaudēja Virslīgas klubam [[Riga FC]].

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - [[Leevon PPK]].

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
2022. gada [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sezona — 1. vieta Centra zonā.

2023. gada [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sezona — 4. vieta

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>46drkbb79jiwqr1tk8vbtquo2h7b9n0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510467</id>
      <parentid>4510461</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:38:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iegūtās vietas Latvijas čempionātā */</comment>
      <origin>4510467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6026" sha1="he9gax77uein31jbnhimoczl2igl399" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.

2022. gadā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]]. Komanda uzvarēja Centra zonas turnīrā, 18 spēlēs izcīnot 38 punktus, un [[Riga FC|kvalificējās]] līgas finālturnīram. Finālturnīra ceturtdaļfināla pārvarēšana komandai nodrošināja tiesības 2023. gada sezonā spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]].

2023. gada sezonā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas 2. līgā un čempionāta otro posmu noslēdza ceturtajā vietā ar 19 punktiem. Sezonas pēdējā spēlē komanda nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Augšdaugavas NSS, ielaižot izlīdzinājuma vārtus kompensācijas laikā un zaudējot iespēju iegūt trešo vietu un piedalīties pārspēlēs par vietu Nākotnes līgā.

2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Turnīrā komanda ar 2:1 pārspēja [[Augšdaugavas NSS]], ar 1:0 – [[Leevon Saldus]], bet sešpadsmitdaļfinālā ar 2:1 uzvarēja [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]]. Astotdaļfinālā “Skonto” stadionā FK “PPK/Betsafe” ar 0:5 zaudēja Virslīgas klubam [[Riga FC]].

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - [[Leevon PPK]].

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
2022. gada [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sezona — 1. vieta Centra zonā.

2023. gada [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sezona — 4. vieta

== Latvijas kauss ==
2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Komanda pārspēja Augšdaugavas NSS, [[Leevon Saldus]] un [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]], bet astotdaļfinālā “Skonto” stadionā ar 0:5 zaudēja Riga FC.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/16072023-davids_pret_goliatu_futbola_komuna_ppk_pa|title=Dāvids pret Goliātu: Futbola komūna PPK pārņems &quot;Skonto&quot; stadionu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/27052023-ppk_betsafe_uzvar_ilukste_un_solo_uz_latv|title=&quot;PPK/Betsafe&quot; uzvar Ilūkstē un soļo uz Latvijas kausa trešo kārtu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>he9gax77uein31jbnhimoczl2igl399</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510468</id>
      <parentid>4510467</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:39:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6512" sha1="6qxaohn6u3oapxpytyilx1i5a8ug7fe" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.

2022. gadā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]]. Komanda uzvarēja Centra zonas turnīrā, 18 spēlēs izcīnot 38 punktus, un [[Riga FC|kvalificējās]] līgas finālturnīram. Finālturnīra ceturtdaļfināla pārvarēšana komandai nodrošināja tiesības 2023. gada sezonā spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. Par kluba izveidi un pirmo sezonu tika veidots dokumentālais seriāls “Futbols vispirms!”, kura 12 sērijas no 2022. gada decembra tika demonstrētas kanālā TV4.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29112022-serials_futbols_vispirms_par_ppk_betsafe_|title=Seriāls ''Futbols vispirms!'' par PPK/''Betsafe'' sezonu 3.līgā TV4 ēterā no 1.decembra|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2022-11-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada sezonā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas 2. līgā un čempionāta otro posmu noslēdza ceturtajā vietā ar 19 punktiem. Sezonas pēdējā spēlē komanda nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Augšdaugavas NSS, ielaižot izlīdzinājuma vārtus kompensācijas laikā un zaudējot iespēju iegūt trešo vietu un piedalīties pārspēlēs par vietu Nākotnes līgā.

2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Turnīrā komanda ar 2:1 pārspēja [[Augšdaugavas NSS]], ar 1:0 – [[Leevon Saldus]], bet sešpadsmitdaļfinālā ar 2:1 uzvarēja [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]]. Astotdaļfinālā “Skonto” stadionā FK “PPK/Betsafe” ar 0:5 zaudēja Virslīgas klubam [[Riga FC]].

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - [[Leevon PPK]].

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
2022. gada [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sezona — 1. vieta Centra zonā.

2023. gada [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sezona — 4. vieta

== Latvijas kauss ==
2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Komanda pārspēja Augšdaugavas NSS, [[Leevon Saldus]] un [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]], bet astotdaļfinālā “Skonto” stadionā ar 0:5 zaudēja Riga FC.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/16072023-davids_pret_goliatu_futbola_komuna_ppk_pa|title=Dāvids pret Goliātu: Futbola komūna PPK pārņems &quot;Skonto&quot; stadionu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/27052023-ppk_betsafe_uzvar_ilukste_un_solo_uz_latv|title=&quot;PPK/Betsafe&quot; uzvar Ilūkstē un soļo uz Latvijas kausa trešo kārtu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>6qxaohn6u3oapxpytyilx1i5a8ug7fe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510469</id>
      <parentid>4510468</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:41:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6946" sha1="7uybj4sxeht6sw1qigmcuujjws7eopu" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.

2022. gadā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]]. Komanda uzvarēja Centra zonas turnīrā, 18 spēlēs izcīnot 38 punktus, un [[Riga FC|kvalificējās]] līgas finālturnīram. Finālturnīra ceturtdaļfināla pārvarēšana komandai nodrošināja tiesības 2023. gada sezonā spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. Par kluba izveidi un pirmo sezonu tika veidots dokumentālais seriāls “Futbols vispirms!”, kura 12 sērijas no 2022. gada decembra tika demonstrētas kanālā TV4.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29112022-serials_futbols_vispirms_par_ppk_betsafe_|title=Seriāls ''Futbols vispirms!'' par PPK/''Betsafe'' sezonu 3.līgā TV4 ēterā no 1.decembra|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2022-11-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kluba pirmo 2023. gada 2. līgas mājas spēli pret “Mārupe SC” LNK Sporta parkā apmeklēja aptuveni 700 skatītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/solis_pa_kreisi/23042023-viesi_kuriozi_sit_savos_vartos_labi_apmek|title=Video: Viesi kuriozi sit savos vārtos labi apmeklētā “PPK / Betsafe” pirmajā mājas spēlē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada sezonā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas 2. līgā un čempionāta otro posmu noslēdza ceturtajā vietā ar 19 punktiem. Sezonas pēdējā spēlē komanda nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Augšdaugavas NSS, ielaižot izlīdzinājuma vārtus kompensācijas laikā un zaudējot iespēju iegūt trešo vietu un piedalīties pārspēlēs par vietu Nākotnes līgā.

2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Turnīrā komanda ar 2:1 pārspēja [[Augšdaugavas NSS]], ar 1:0 – [[Leevon Saldus]], bet sešpadsmitdaļfinālā ar 2:1 uzvarēja [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]]. Astotdaļfinālā “Skonto” stadionā FK “PPK/Betsafe” ar 0:5 zaudēja Virslīgas klubam [[Riga FC]].

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - [[Leevon PPK]].

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
2022. gada [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sezona — 1. vieta Centra zonā.

2023. gada [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sezona — 4. vieta

== Latvijas kauss ==
2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Komanda pārspēja Augšdaugavas NSS, [[Leevon Saldus]] un [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]], bet astotdaļfinālā “Skonto” stadionā ar 0:5 zaudēja Riga FC.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/16072023-davids_pret_goliatu_futbola_komuna_ppk_pa|title=Dāvids pret Goliātu: Futbola komūna PPK pārņems &quot;Skonto&quot; stadionu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/27052023-ppk_betsafe_uzvar_ilukste_un_solo_uz_latv|title=&quot;PPK/Betsafe&quot; uzvar Ilūkstē un soļo uz Latvijas kausa trešo kārtu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Komandas personāls ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>7uybj4sxeht6sw1qigmcuujjws7eopu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510470</id>
      <parentid>4510469</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:42:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas personāls */</comment>
      <origin>4510470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6952" sha1="kkdob35jperblrcz3k6rpic4wrdlnq8" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.

2022. gadā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]]. Komanda uzvarēja Centra zonas turnīrā, 18 spēlēs izcīnot 38 punktus, un [[Riga FC|kvalificējās]] līgas finālturnīram. Finālturnīra ceturtdaļfināla pārvarēšana komandai nodrošināja tiesības 2023. gada sezonā spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. Par kluba izveidi un pirmo sezonu tika veidots dokumentālais seriāls “Futbols vispirms!”, kura 12 sērijas no 2022. gada decembra tika demonstrētas kanālā TV4.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29112022-serials_futbols_vispirms_par_ppk_betsafe_|title=Seriāls ''Futbols vispirms!'' par PPK/''Betsafe'' sezonu 3.līgā TV4 ēterā no 1.decembra|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2022-11-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kluba pirmo 2023. gada 2. līgas mājas spēli pret “Mārupe SC” LNK Sporta parkā apmeklēja aptuveni 700 skatītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/solis_pa_kreisi/23042023-viesi_kuriozi_sit_savos_vartos_labi_apmek|title=Video: Viesi kuriozi sit savos vārtos labi apmeklētā “PPK / Betsafe” pirmajā mājas spēlē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada sezonā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas 2. līgā un čempionāta otro posmu noslēdza ceturtajā vietā ar 19 punktiem. Sezonas pēdējā spēlē komanda nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Augšdaugavas NSS, ielaižot izlīdzinājuma vārtus kompensācijas laikā un zaudējot iespēju iegūt trešo vietu un piedalīties pārspēlēs par vietu Nākotnes līgā.

2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Turnīrā komanda ar 2:1 pārspēja [[Augšdaugavas NSS]], ar 1:0 – [[Leevon Saldus]], bet sešpadsmitdaļfinālā ar 2:1 uzvarēja [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]]. Astotdaļfinālā “Skonto” stadionā FK “PPK/Betsafe” ar 0:5 zaudēja Virslīgas klubam [[Riga FC]].

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - [[Leevon PPK]].

== Iegūtās vietas Latvijas čempionātā ==
2022. gada [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sezona — 1. vieta Centra zonā.

2023. gada [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgas]] sezona — 4. vieta

== Latvijas kauss ==
2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Komanda pārspēja Augšdaugavas NSS, [[Leevon Saldus]] un [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]], bet astotdaļfinālā “Skonto” stadionā ar 0:5 zaudēja Riga FC.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/16072023-davids_pret_goliatu_futbola_komuna_ppk_pa|title=Dāvids pret Goliātu: Futbola komūna PPK pārņems &quot;Skonto&quot; stadionu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/27052023-ppk_betsafe_uzvar_ilukste_un_solo_uz_latv|title=&quot;PPK/Betsafe&quot; uzvar Ilūkstē un soļo uz Latvijas kausa trešo kārtu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vadība 2023. gadā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>kkdob35jperblrcz3k6rpic4wrdlnq8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510471</id>
      <parentid>4510470</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:43:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iegūtās vietas Latvijas čempionātā */</comment>
      <origin>4510471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6966" sha1="8yn2fatdzli1h77cdgc5u87h9igbgg8" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.

2022. gadā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]]. Komanda uzvarēja Centra zonas turnīrā, 18 spēlēs izcīnot 38 punktus, un [[Riga FC|kvalificējās]] līgas finālturnīram. Finālturnīra ceturtdaļfināla pārvarēšana komandai nodrošināja tiesības 2023. gada sezonā spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. Par kluba izveidi un pirmo sezonu tika veidots dokumentālais seriāls “Futbols vispirms!”, kura 12 sērijas no 2022. gada decembra tika demonstrētas kanālā TV4.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29112022-serials_futbols_vispirms_par_ppk_betsafe_|title=Seriāls ''Futbols vispirms!'' par PPK/''Betsafe'' sezonu 3.līgā TV4 ēterā no 1.decembra|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2022-11-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kluba pirmo 2023. gada 2. līgas mājas spēli pret “Mārupe SC” LNK Sporta parkā apmeklēja aptuveni 700 skatītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/solis_pa_kreisi/23042023-viesi_kuriozi_sit_savos_vartos_labi_apmek|title=Video: Viesi kuriozi sit savos vārtos labi apmeklētā “PPK / Betsafe” pirmajā mājas spēlē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada sezonā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas 2. līgā un čempionāta otro posmu noslēdza ceturtajā vietā ar 19 punktiem. Sezonas pēdējā spēlē komanda nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Augšdaugavas NSS, ielaižot izlīdzinājuma vārtus kompensācijas laikā un zaudējot iespēju iegūt trešo vietu un piedalīties pārspēlēs par vietu Nākotnes līgā.

2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Turnīrā komanda ar 2:1 pārspēja [[Augšdaugavas NSS]], ar 1:0 – [[Leevon Saldus]], bet sešpadsmitdaļfinālā ar 2:1 uzvarēja [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]]. Astotdaļfinālā “Skonto” stadionā FK “PPK/Betsafe” ar 0:5 zaudēja Virslīgas klubam [[Riga FC]].

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - [[Leevon PPK]].

== Rezultāti Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Rezultāts
|-
|2022
|Latvijas 3. līga
|1. vieta Centra zonā; kvalificējās finālturnīram
|-
|2023
|Latvijas 2. līga
|4. vieta
|}

== Latvijas kauss ==
2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Komanda pārspēja Augšdaugavas NSS, [[Leevon Saldus]] un [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]], bet astotdaļfinālā “Skonto” stadionā ar 0:5 zaudēja Riga FC.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/16072023-davids_pret_goliatu_futbola_komuna_ppk_pa|title=Dāvids pret Goliātu: Futbola komūna PPK pārņems &quot;Skonto&quot; stadionu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/27052023-ppk_betsafe_uzvar_ilukste_un_solo_uz_latv|title=&quot;PPK/Betsafe&quot; uzvar Ilūkstē un soļo uz Latvijas kausa trešo kārtu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vadība 2023. gadā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>8yn2fatdzli1h77cdgc5u87h9igbgg8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510472</id>
      <parentid>4510471</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:43:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4510472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6943" sha1="otn5kxaedgkossvo1zks9za525gkud5" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #1D2951
| nos = FK PPK / Betsafe
| logo = 
| pilns = FK PPK / Betsafe
| pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
| dib = 2022
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000
| tren = {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
| mediji = https://www.papariskausiem.com/
| body1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| body2 = FFFFFF
| leftarm2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la2 = FFFFFF
| pattern_b2 = FFFFFF
| beidza_pastāvēt = 2024
| īpašn = Pa Pāris Kausiem
}}
'''FK PPK/Betsafe''' bija [[Latvija]]s amatieru [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas tika izveidots 2022. gadā, apvienojot projekta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; dalībniekus. Savā debijas gadā klubs izcīnīja uzvaru [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] Centra zonā, nopelnot tiesības 2023. gadā startēt [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Pēc 2023. gada sezonas sekoja apvienošanās ar [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgā]] spēlējošo [[Leevon Saldus]], kas rezultējās jauna kluba izveidē - [[Leevon PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}&lt;/ref&gt;

Savas mājas spēles klubs aizvadīja [[LNK Sporta parks|LNK Sporta Parka]] mākslīgajā laukumā.

== Vēsture ==
Pēc profesionālā futbolista karjeras beigām 2018. gadā bijušais [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] pussargs [[Jurijs Žigajevs]] sāka veidot videoblogu “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu bez nosaukuma! Teaser [pirmais vloga publicētais rullītis]|url=https://www.youtube.com/watch?v=nVzn9Y2XVPY|date=2019-04-14|accessdate=2025-07-18|last=Pa Pāris Kausiem - [[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā kopā ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku Aivaru Baranovu viņš izveidoja projektu “Pa Pāris Kausiem” (PPK)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw|title=Pa Pāris Kausiem - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2023-03-15}}&lt;/ref&gt;, kura ietvaros tika veidotas sarunas, raidieraksti un cits saturs par Latvijas futbolu. Vēlāk ap projektu izveidojās futbola interesentu kopiena, no kuras 2022. gadā tika izveidota amatieru futbola komanda FK PPK.

2022. gadā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgā]]. Komanda uzvarēja Centra zonas turnīrā, 18 spēlēs izcīnot 38 punktus, un [[Riga FC|kvalificējās]] līgas finālturnīram. Finālturnīra ceturtdaļfināla pārvarēšana komandai nodrošināja tiesības 2023. gada sezonā spēlēt [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]. Par kluba izveidi un pirmo sezonu tika veidots dokumentālais seriāls “Futbols vispirms!”, kura 12 sērijas no 2022. gada decembra tika demonstrētas kanālā TV4.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/29112022-serials_futbols_vispirms_par_ppk_betsafe_|title=Seriāls ''Futbols vispirms!'' par PPK/''Betsafe'' sezonu 3.līgā TV4 ēterā no 1.decembra|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2022-11-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kluba pirmo 2023. gada 2. līgas mājas spēli pret “Mārupe SC” LNK Sporta parkā apmeklēja aptuveni 700 skatītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/solis_pa_kreisi/23042023-viesi_kuriozi_sit_savos_vartos_labi_apmek|title=Video: Viesi kuriozi sit savos vārtos labi apmeklētā “PPK / Betsafe” pirmajā mājas spēlē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gada sezonā FK “PPK/Betsafe” debitēja Latvijas 2. līgā un čempionāta otro posmu noslēdza ceturtajā vietā ar 19 punktiem. Sezonas pēdējā spēlē komanda nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Augšdaugavas NSS, ielaižot izlīdzinājuma vārtus kompensācijas laikā un zaudējot iespēju iegūt trešo vietu un piedalīties pārspēlēs par vietu Nākotnes līgā.

2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Turnīrā komanda ar 2:1 pārspēja [[Augšdaugavas NSS]], ar 1:0 – [[Leevon Saldus]], bet sešpadsmitdaļfinālā ar 2:1 uzvarēja [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]]. Astotdaļfinālā “Skonto” stadionā FK “PPK/Betsafe” ar 0:5 zaudēja Virslīgas klubam [[Riga FC]].

Pēc 2023. gada sezonas netika pagarināta &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; un [[Betsafe Latvija|Betsafe]] sadarbība, kā arī klubam trūka jaunatnes sistēma, kas ilgtermiņā tam liegtu apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas, spēlēt augstākā līmenī, tāpēc sekoja lēmums apvienoties ar Nākotnes līgās klubu Leevon Saldus, kas arī bija nonācis grūtībās. Tika izveidots jauns futbola klubs - [[Leevon PPK]].

== Rezultāti Latvijas čempionātā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Sacensības
!Rezultāts
|-
|2022
|Latvijas 3. līga
|1. vieta Centra zonā; kvalificējās finālturnīram
|-
|2023
|Latvijas 2. līga
|4. vieta
|}

== Latvijas kauss ==
2023. gada Latvijas kausa izcīņā FK “PPK/Betsafe” sasniedza astotdaļfinālu. Komanda pārspēja Augšdaugavas NSS, [[Leevon Saldus]] un [[Rīgas Futbola skola|Rīgas Futbola skolu]], bet astotdaļfinālā “Skonto” stadionā ar 0:5 zaudēja Riga FC.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/16072023-davids_pret_goliatu_futbola_komuna_ppk_pa|title=Dāvids pret Goliātu: Futbola komūna PPK pārņems &quot;Skonto&quot; stadionu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/27052023-ppk_betsafe_uzvar_ilukste_un_solo_uz_latv|title=&quot;PPK/Betsafe&quot; uzvar Ilūkstē un soļo uz Latvijas kausa trešo kārtu|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-20|date=2023-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Kluba vadība 2023. gadā ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds, uzvārds
|-
| Galvenais treneris
| {{flaga|Latvija}} [[Jurijs Žigajevs]]
|-
| Ģenerāldirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Kristians Kareļins]]
|-
| Izpilddirektors
| {{flaga|Latvija}} [[Madars Zvagulis]]
|-
| Mārketinga direktors
| {{flaga|Latvija}} Aivars Baranovs
|-
| Ārsts
| {{flaga|Latvija}} Dzintars Pārums
|-
| Fizioterapeits
| {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Šamšura
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija]
{{Latvijas futbola 2. līga}}

[[Kategorija:Latvijas futbola klubi|FK PPK]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>otn5kxaedgkossvo1zks9za525gkud5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>LNK Sporta parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>524816</id>
    <revision>
      <id>4510510</id>
      <parentid>4309414</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:56:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2808" sha1="kkwkjoxnul8i84jrrkmb51gonl3i69q" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|pabeigts          = 2022
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = &lt;24 000 000
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas atrodas [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes ielā]] 5, [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], blakus pilsētas robežai ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]].

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;


{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>kkwkjoxnul8i84jrrkmb51gonl3i69q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510511</id>
      <parentid>4510510</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:56:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2823" sha1="axggbocwes4b12zuebui2ynvgb1yxd0" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|pabeigts          = 2022
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = &lt;24 000 000
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas atrodas [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes ielā]] 5, [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], blakus pilsētas robežai ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]].

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;


{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>axggbocwes4b12zuebui2ynvgb1yxd0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510512</id>
      <parentid>4510511</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:56:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3131" sha1="psbuklu65l69f9z3i9jmqvh5lcu0sub" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|pabeigts          = 2022
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = &lt;24 000 000
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas atrodas [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes ielā]] 5, [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], blakus pilsētas robežai ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]].

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret “Riga FC” skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.


{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>psbuklu65l69f9z3i9jmqvh5lcu0sub</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510513</id>
      <parentid>4510512</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:57:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3774" sha1="6rl1gon0kgdvjy8ouy24f1p08lomfmd" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|pabeigts          = 2022
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = &lt;24 000 000
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas atrodas [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes ielā]] 5, [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], blakus pilsētas robežai ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]].

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret “Riga FC” skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;
{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>6rl1gon0kgdvjy8ouy24f1p08lomfmd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510514</id>
      <parentid>4510513</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:58:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3748" sha1="blcnwsxmww6h2jfk3e28j0502rhsm37" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = &lt;24 000 000
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas atrodas [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes ielā]] 5, [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], blakus pilsētas robežai ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]].

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret “Riga FC” skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;
{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>blcnwsxmww6h2jfk3e28j0502rhsm37</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510516</id>
      <parentid>4510514</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:59:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3748" sha1="s7ont5lmaerhoeffzfim0g0xh7o76nk" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = aptuveni 20
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas atrodas [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes ielā]] 5, [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], blakus pilsētas robežai ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]].

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret “Riga FC” skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;
{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>s7ont5lmaerhoeffzfim0g0xh7o76nk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510517</id>
      <parentid>4510516</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4510517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4214" sha1="60azhjcq8lwue99z2d9m7zvphhug6ml" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = aptuveni 20
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas atrodas [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes ielā]] 5, [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], blakus pilsētas robežai ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]].

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret “Riga FC” skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Infrastruktūra ==
LNK Sporta parka pirmajā attīstības kārtā tika izbūvēti divi pilna izmēra futbola laukumi ar dabīgo zālienu, atsevišķs dabīgā zāliena iesildīšanās laukums un četri futbola laukumi ar mākslīgo segumu. Kompleksā tika ierīkoti arī divi pludmales volejbola un tenisa laukumi, ģērbtuves, autostāvvieta un labiekārtota teritorija. Pirmās kārtas kopējā teritorija bija aptuveni 65 000 m².&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>60azhjcq8lwue99z2d9m7zvphhug6ml</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510519</id>
      <parentid>4510517</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:02:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Infrastruktūra */</comment>
      <origin>4510519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4793" sha1="sjar0tdo9g8b2w1we6dlo7sbthgk54s" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = aptuveni 20
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas atrodas [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes ielā]] 5, [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], blakus pilsētas robežai ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]].

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret “Riga FC” skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Infrastruktūra ==
LNK Sporta parka pirmajā attīstības kārtā tika izbūvēti divi pilna izmēra futbola laukumi ar dabīgo zālienu, atsevišķs dabīgā zāliena iesildīšanās laukums un četri futbola laukumi ar mākslīgo segumu. Kompleksā tika ierīkoti arī divi pludmales volejbola un tenisa laukumi, ģērbtuves, autostāvvieta un labiekārtota teritorija. Pirmās kārtas kopējā teritorija bija aptuveni 65 000 m².&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pašlaik kompleksā ir seši numurēti futbola laukumi. Laukums Nr. 1 ir 105 × 68 metrus liels mākslīgā seguma treniņu un spēļu laukums ar tribīni, kurā ir 420 sēdvietas. Laukums Nr. 2 ir 105 × 68 metrus liels dabīgā zāliena sacensību laukums ar divām tribīnēm un aptuveni 1700 skatītāju vietām. Savukārt laukums Nr. 3 ir tāda paša izmēra dabīgā zāliena treniņu laukums bez skatītāju tribīnēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/about|title=Par Mums - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>sjar0tdo9g8b2w1we6dlo7sbthgk54s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510520</id>
      <parentid>4510519</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:03:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Infrastruktūra */</comment>
      <origin>4510520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5145" sha1="o578fht7pyddpbc02i5wk5tsq6f6zrn" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = aptuveni 20
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas atrodas [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes ielā]] 5, [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], blakus pilsētas robežai ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]].

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret “Riga FC” skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Infrastruktūra ==
LNK Sporta parka pirmajā attīstības kārtā tika izbūvēti divi pilna izmēra futbola laukumi ar dabīgo zālienu, atsevišķs dabīgā zāliena iesildīšanās laukums un četri futbola laukumi ar mākslīgo segumu. Kompleksā tika ierīkoti arī divi pludmales volejbola un tenisa laukumi, ģērbtuves, autostāvvieta un labiekārtota teritorija. Pirmās kārtas kopējā teritorija bija aptuveni 65 000 m².&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pašlaik kompleksā ir seši numurēti futbola laukumi. Laukums Nr. 1 ir 105 × 68 metrus liels mākslīgā seguma treniņu un spēļu laukums ar tribīni, kurā ir 420 sēdvietas. Laukums Nr. 2 ir 105 × 68 metrus liels dabīgā zāliena sacensību laukums ar divām tribīnēm un aptuveni 1700 skatītāju vietām. Savukārt laukums Nr. 3 ir tāda paša izmēra dabīgā zāliena treniņu laukums bez skatītāju tribīnēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/about|title=Par Mums - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Laukumi Nr. 4 un Nr. 5 ir mākslīgā seguma treniņu laukumi, bet laukums Nr. 6 ir mazāka izmēra mākslīgā seguma laukums jeb “minipitch”, kuru ieskauj borti. Mākslīgā seguma laukumi ir aprīkoti ar āra apgaismojumu. Kompleksā pieejamas arī ģērbtuves un dušas, autostāvvieta, velosipēdu novietne un elektromobiļu uzlādes vietas.

{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>o578fht7pyddpbc02i5wk5tsq6f6zrn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510521</id>
      <parentid>4510520</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:03:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Infrastruktūra */</comment>
      <origin>4510521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5449" sha1="0tr8jhcz5ieqw9kiff5o5r96mzl36os" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = aptuveni 20
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tas atrodas [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes ielā]] 5, [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], blakus pilsētas robežai ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]].

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret “Riga FC” skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Infrastruktūra ==
LNK Sporta parka pirmajā attīstības kārtā tika izbūvēti divi pilna izmēra futbola laukumi ar dabīgo zālienu, atsevišķs dabīgā zāliena iesildīšanās laukums un četri futbola laukumi ar mākslīgo segumu. Kompleksā tika ierīkoti arī divi pludmales volejbola un tenisa laukumi, ģērbtuves, autostāvvieta un labiekārtota teritorija. Pirmās kārtas kopējā teritorija bija aptuveni 65 000 m².&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pašlaik kompleksā ir seši numurēti futbola laukumi. Laukums Nr. 1 ir 105 × 68 metrus liels mākslīgā seguma treniņu un spēļu laukums ar tribīni, kurā ir 420 sēdvietas. Laukums Nr. 2 ir 105 × 68 metrus liels dabīgā zāliena sacensību laukums ar divām tribīnēm un aptuveni 1700 skatītāju vietām. Savukārt laukums Nr. 3 ir tāda paša izmēra dabīgā zāliena treniņu laukums bez skatītāju tribīnēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/about|title=Par Mums - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Laukumi Nr. 4 un Nr. 5 ir mākslīgā seguma treniņu laukumi, bet laukums Nr. 6 ir mazāka izmēra mākslīgā seguma laukums jeb “minipitch”, kuru ieskauj borti. Mākslīgā seguma laukumi ir aprīkoti ar āra apgaismojumu. Kompleksā pieejamas arī ģērbtuves un dušas, autostāvvieta, velosipēdu novietne un elektromobiļu uzlādes vietas.

2026. gadā atklātajā sporta kompleksa paplašinājumā tika izveidota arī trenažieru zāle, medicīnas un fizioterapijas telpas, papildu ģērbtuves, kā arī sportistu dzīvošanas un atpūtas telpas. Kompleksa teritorijā izbūvētas arī pludmales tenisa, volejbola un basketbola spēļu zonas.

{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>0tr8jhcz5ieqw9kiff5o5r96mzl36os</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510523</id>
      <parentid>4510521</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:07:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5749" sha1="abb2jharxw2y5gay64z0opasbfs0t7n" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = aptuveni 20
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], Lejupes ielā 5, netālu no Rīgas robežas ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]]. Kompleksā atrodas vairāki dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumi, skatītāju tribīnes, treniņu un sportistu sagatavošanas infrastruktūra, kā arī laukumi citiem sporta veidiem. Sporta parka pirmā kārta tika atklāta 2022. gadā, un tas ir futbola kluba [[FK RFS|RFS]] treniņu un mājas spēļu komplekss.

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs RFS parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret “Riga FC” skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Infrastruktūra ==
LNK Sporta parka pirmajā attīstības kārtā tika izbūvēti divi pilna izmēra futbola laukumi ar dabīgo zālienu, atsevišķs dabīgā zāliena iesildīšanās laukums un četri futbola laukumi ar mākslīgo segumu. Kompleksā tika ierīkoti arī divi pludmales volejbola un tenisa laukumi, ģērbtuves, autostāvvieta un labiekārtota teritorija. Pirmās kārtas kopējā teritorija bija aptuveni 65 000 m².&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pašlaik kompleksā ir seši numurēti futbola laukumi. Laukums Nr. 1 ir 105 × 68 metrus liels mākslīgā seguma treniņu un spēļu laukums ar tribīni, kurā ir 420 sēdvietas. Laukums Nr. 2 ir 105 × 68 metrus liels dabīgā zāliena sacensību laukums ar divām tribīnēm un aptuveni 1700 skatītāju vietām. Savukārt laukums Nr. 3 ir tāda paša izmēra dabīgā zāliena treniņu laukums bez skatītāju tribīnēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/about|title=Par Mums - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Laukumi Nr. 4 un Nr. 5 ir mākslīgā seguma treniņu laukumi, bet laukums Nr. 6 ir mazāka izmēra mākslīgā seguma laukums jeb “minipitch”, kuru ieskauj borti. Mākslīgā seguma laukumi ir aprīkoti ar āra apgaismojumu. Kompleksā pieejamas arī ģērbtuves un dušas, autostāvvieta, velosipēdu novietne un elektromobiļu uzlādes vietas.

2026. gadā atklātajā sporta kompleksa paplašinājumā tika izveidota arī trenažieru zāle, medicīnas un fizioterapijas telpas, papildu ģērbtuves, kā arī sportistu dzīvošanas un atpūtas telpas. Kompleksa teritorijā izbūvētas arī pludmales tenisa, volejbola un basketbola spēļu zonas.

{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>abb2jharxw2y5gay64z0opasbfs0t7n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510524</id>
      <parentid>4510523</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:08:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5751" sha1="ohhky1jj9vp40lr3i8dz2attz887agw" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = aptuveni 20
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], Lejupes ielā 5, netālu no Rīgas robežas ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]]. Kompleksā atrodas vairāki dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumi, skatītāju tribīnes, treniņu un sportistu sagatavošanas infrastruktūra, kā arī laukumi citiem sporta veidiem. Sporta parka pirmā kārta tika atklāta 2022. gadā, un tas ir futbola kluba [[FK RFS|RFS]] treniņu un mājas spēļu komplekss.

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs [[RFS]] parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret [[Riga FC]] skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Infrastruktūra ==
LNK Sporta parka pirmajā attīstības kārtā tika izbūvēti divi pilna izmēra futbola laukumi ar dabīgo zālienu, atsevišķs dabīgā zāliena iesildīšanās laukums un četri futbola laukumi ar mākslīgo segumu. Kompleksā tika ierīkoti arī divi pludmales volejbola un tenisa laukumi, ģērbtuves, autostāvvieta un labiekārtota teritorija. Pirmās kārtas kopējā teritorija bija aptuveni 65 000 m².&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pašlaik kompleksā ir seši numurēti futbola laukumi. Laukums Nr. 1 ir 105 × 68 metrus liels mākslīgā seguma treniņu un spēļu laukums ar tribīni, kurā ir 420 sēdvietas. Laukums Nr. 2 ir 105 × 68 metrus liels dabīgā zāliena sacensību laukums ar divām tribīnēm un aptuveni 1700 skatītāju vietām. Savukārt laukums Nr. 3 ir tāda paša izmēra dabīgā zāliena treniņu laukums bez skatītāju tribīnēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/about|title=Par Mums - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Laukumi Nr. 4 un Nr. 5 ir mākslīgā seguma treniņu laukumi, bet laukums Nr. 6 ir mazāka izmēra mākslīgā seguma laukums jeb “minipitch”, kuru ieskauj borti. Mākslīgā seguma laukumi ir aprīkoti ar āra apgaismojumu. Kompleksā pieejamas arī ģērbtuves un dušas, autostāvvieta, velosipēdu novietne un elektromobiļu uzlādes vietas.

2026. gadā atklātajā sporta kompleksa paplašinājumā tika izveidota arī trenažieru zāle, medicīnas un fizioterapijas telpas, papildu ģērbtuves, kā arī sportistu dzīvošanas un atpūtas telpas. Kompleksa teritorijā izbūvētas arī pludmales tenisa, volejbola un basketbola spēļu zonas.

{{Sports-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>ohhky1jj9vp40lr3i8dz2attz887agw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510526</id>
      <parentid>4510524</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:11:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Infrastruktūra */</comment>
      <origin>4510526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6277" sha1="09uh1cbwrguyzczf0yl0c7fzif41ti3" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = aptuveni 20
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], Lejupes ielā 5, netālu no Rīgas robežas ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]]. Kompleksā atrodas vairāki dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumi, skatītāju tribīnes, treniņu un sportistu sagatavošanas infrastruktūra, kā arī laukumi citiem sporta veidiem. Sporta parka pirmā kārta tika atklāta 2022. gadā, un tas ir futbola kluba [[FK RFS|RFS]] treniņu un mājas spēļu komplekss.

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs [[RFS]] parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret [[Riga FC]] skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Infrastruktūra ==
LNK Sporta parka pirmajā attīstības kārtā tika izbūvēti divi pilna izmēra futbola laukumi ar dabīgo zālienu, atsevišķs dabīgā zāliena iesildīšanās laukums un četri futbola laukumi ar mākslīgo segumu. Kompleksā tika ierīkoti arī divi pludmales volejbola un tenisa laukumi, ģērbtuves, autostāvvieta un labiekārtota teritorija. Pirmās kārtas kopējā teritorija bija aptuveni 65 000 m².&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pašlaik kompleksā ir seši numurēti futbola laukumi. Laukums Nr. 1 ir 105 × 68 metrus liels mākslīgā seguma treniņu un spēļu laukums ar tribīni, kurā ir 420 sēdvietas. Laukums Nr. 2 ir 105 × 68 metrus liels dabīgā zāliena sacensību laukums ar divām tribīnēm un aptuveni 1700 skatītāju vietām. Savukārt laukums Nr. 3 ir tāda paša izmēra dabīgā zāliena treniņu laukums bez skatītāju tribīnēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/about|title=Par Mums - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Laukumi Nr. 4 un Nr. 5 ir mākslīgā seguma treniņu laukumi, bet laukums Nr. 6 ir mazāka izmēra mākslīgā seguma laukums jeb “minipitch”, kuru ieskauj borti. Mākslīgā seguma laukumi ir aprīkoti ar āra apgaismojumu. Kompleksā pieejamas arī ģērbtuves un dušas, autostāvvieta, velosipēdu novietne un elektromobiļu uzlādes vietas.

2026. gadā atklātajā sporta kompleksa paplašinājumā tika izveidota arī trenažieru zāle, medicīnas un fizioterapijas telpas, papildu ģērbtuves, kā arī sportistu dzīvošanas un atpūtas telpas. Kompleksa teritorijā izbūvētas arī pludmales [[Teniss|tenisa]], [[Volejbols|volejbola]] un [[Basketbols|basketbola]] spēļu zonas.

== Izmantošana ==
LNK Sporta parks ir futbola kluba RFS mājas bāze un tiek izmantots kluba komandu treniņiem un spēlēm. RFS kompleksu sāka izmantot jau pirms tā pirmās kārtas oficiālās atklāšanas 2022. gadā. Mājas spēles kompleksā aizvada arī RFS sieviešu komanda un citas kluba sistēmas komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>09uh1cbwrguyzczf0yl0c7fzif41ti3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510527</id>
      <parentid>4510526</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:16:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izmantošana */</comment>
      <origin>4510527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8171" sha1="d8wv3pxrzja06j8jvsolc9dy3kevpy3" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = aptuveni 20
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], Lejupes ielā 5, netālu no Rīgas robežas ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]]. Kompleksā atrodas vairāki dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumi, skatītāju tribīnes, treniņu un sportistu sagatavošanas infrastruktūra, kā arī laukumi citiem sporta veidiem. Sporta parka pirmā kārta tika atklāta 2022. gadā, un tas ir futbola kluba [[FK RFS|RFS]] treniņu un mājas spēļu komplekss.

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs [[RFS]] parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret [[Riga FC]] skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Infrastruktūra ==
LNK Sporta parka pirmajā attīstības kārtā tika izbūvēti divi pilna izmēra futbola laukumi ar dabīgo zālienu, atsevišķs dabīgā zāliena iesildīšanās laukums un četri futbola laukumi ar mākslīgo segumu. Kompleksā tika ierīkoti arī divi pludmales volejbola un tenisa laukumi, ģērbtuves, autostāvvieta un labiekārtota teritorija. Pirmās kārtas kopējā teritorija bija aptuveni 65 000 m².&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pašlaik kompleksā ir seši numurēti futbola laukumi. Laukums Nr. 1 ir 105 × 68 metrus liels mākslīgā seguma treniņu un spēļu laukums ar tribīni, kurā ir 420 sēdvietas. Laukums Nr. 2 ir 105 × 68 metrus liels dabīgā zāliena sacensību laukums ar divām tribīnēm un aptuveni 1700 skatītāju vietām. Savukārt laukums Nr. 3 ir tāda paša izmēra dabīgā zāliena treniņu laukums bez skatītāju tribīnēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/about|title=Par Mums - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Laukumi Nr. 4 un Nr. 5 ir mākslīgā seguma treniņu laukumi, bet laukums Nr. 6 ir mazāka izmēra mākslīgā seguma laukums jeb “minipitch”, kuru ieskauj borti. Mākslīgā seguma laukumi ir aprīkoti ar āra apgaismojumu. Kompleksā pieejamas arī ģērbtuves un dušas, autostāvvieta, velosipēdu novietne un elektromobiļu uzlādes vietas.

2026. gadā atklātajā sporta kompleksa paplašinājumā tika izveidota arī trenažieru zāle, medicīnas un fizioterapijas telpas, papildu ģērbtuves, kā arī sportistu dzīvošanas un atpūtas telpas. Kompleksa teritorijā izbūvētas arī pludmales [[Teniss|tenisa]], [[Volejbols|volejbola]] un [[Basketbols|basketbola]] spēļu zonas.

== Izmantošana ==
LNK Sporta parks ir futbola kluba RFS mājas bāze un tiek izmantots kluba komandu treniņiem un spēlēm. RFS kompleksu sāka izmantot jau pirms tā pirmās kārtas oficiālās atklāšanas 2022. gadā. Mājas spēles kompleksā aizvada arī RFS sieviešu komanda un citas kluba sistēmas komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Sporta parku mājas spēlēm izmanto arī [[Leevon PPK]]. Klubs [[LVBET līga|Nākotnes līgas]] un [[LVBET līga|LVBET]] līgas spēles galvenokārt aizvada kompleksa mākslīgā seguma laukumā. Tajā notikušas arī Latvijas kausa spēles, tostarp 2026. gada astotdaļfināls starp Leevon PPK un Riga FC, kuru apmeklēja 606 skatītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/leevon-ppk-skanstes-sk-23405461/|title=Leevon PPK - Skanstes SK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/leevon-ppk-riga-fc-23913786/|title=Leevon PPK - Riga FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

LNK Sporta parks ir izmantots arī starptautiskām futbola sacensībām. 2024./2025. gada Eiropas kausu sezonā RFS tajā aizvadīja UEFA Čempionu līgas un UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas spēles, tostarp pret [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijas]] Larne, [[Andora|Andoras]] UE Santa Coloma, [[Norvēģija|Norvēģijas]] Bodø/Glimt un Kipras APOEL.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2040975--rfs-vs-larne/matchinfo/|title=History: RFS 3-0 Larne {{!}} Match info: UEFA Champions League 2024/25 Qualif. 1|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2041075--rfs-vs-bodo-glimt/matchinfo/|title=History: RFS 1-3 Bodø/Glimt {{!}} Match info: UEFA Champions League 2024/25 Qualif. 2|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2041713--rfs-vs-ue-santa-coloma/matchinfo/|title=History: RFS 7-0 UE Santa Coloma {{!}} Match info {{!}} UEFA Europa League 2024/25|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>d8wv3pxrzja06j8jvsolc9dy3kevpy3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510528</id>
      <parentid>4510527</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:18:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izmantošana */</comment>
      <origin>4510528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8582" sha1="8sjmk2utatekpx8zckuotkz17ejcu00" xml:space="preserve">{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = LNK Sporta parks
|attēls            = 
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = Lejupes iela 5 &lt;br /&gt; LV-1076
|celtniecība-no    = 2021
|atklāts           = 2022. gada 9. augusts
|izmaksas1         = aptuveni 20
|ēkas-garums       = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-garums   = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-platums      = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-platums  = &lt;!-- stadionam --&gt;
|ēkas-augstums     = &lt;!-- hallei --&gt;
|ēkas-apb-lauk     = &lt;!-- hallei --&gt;
|stadiona-apb-lauk = &lt;!-- stadionam --&gt;
|kopējā-platība    = 65 000
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = &lt;!-- metros --&gt;
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 
|klubu-mājvieta    = {{ubl|[[RFS]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])|RFS Women (Sieviešu līga)||RFS-2 ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|1. līga]])|[[Leevon PPK]] (1. līga)|RSU ([[Latvijas futbola 3. līga|3. līga]])}}
|mājas-lapa        = 
}}

'''LNK Sporta parks''' ir daudzfunkcionāls sporta komplekss [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalnā]], Lejupes ielā 5, netālu no Rīgas robežas ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Valdlauči|Valdlaučiem]]. Kompleksā atrodas vairāki dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumi, skatītāju tribīnes, treniņu un sportistu sagatavošanas infrastruktūra, kā arī laukumi citiem sporta veidiem. Sporta parka pirmā kārta tika atklāta 2022. gadā, un tas ir futbola kluba [[FK RFS|RFS]] treniņu un mājas spēļu komplekss.

== Vēsture ==
LNK Sporta parka būvniecība tika sākta 2020. gada augustā. Projekta pirmajā kārtā tika attīstīta aptuveni 65 000 m² plaša teritorija, kurā izbūvēja dabīgā un mākslīgā seguma futbola laukumus, iesildīšanās laukumu, pludmales volejbola un tenisa laukumus, kā arī ģērbtuves, autostāvvietu un citu infrastruktūru. Pirmā kārta tika oficiāli atklāta 2022. gada 9. augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/14219/atklats-latvija-lielakais-privatais-sporta-komplekss-lnk-sporta-parks/|title=Atklāts Latvijā lielākais privātais sporta komplekss LNK Sporta parks|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Futbola klubs [[RFS]] parku sāka izmantot kā savu treniņu un spēļu bāzi, un vēlāk tas kļuva par kluba pastāvīgo mājvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas?|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/en/events/Opening%20of%20the%20Sports%20Complex%20at%20LNK%20Sporta%20Parks|title=Opening of the Sports Complex at LNK Sporta Parks - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kompleksa attīstība turpinājās arī pēc pirmās kārtas atklāšanas. 2024. gada jūnijā RFS mājas spēlē pret [[Riga FC]] skatītājiem pirmoreiz tika atvērta otrā jeb galvenā tribīne pie dabīgā seguma sacensību laukuma, palielinot tā skatītāju ietilpību līdz aptuveni 1700 vietām.

Turpmākajos gados LNK Sporta parks tika papildināts ar jaunu sportistu un kluba vajadzībām paredzētu ēku, kurā ierīkota trenažieru zāle, ēdamzāle, ģērbtuves, medicīnas telpas, biroji un sportistu izmitināšanas telpas. 2026. gada aprīlī tika atklāts paplašinātais sporta komplekss. Līdz tam kopējās investīcijas LNK Sporta parka attīstībā bija sasniegušas aptuveni 20 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/sporta-kompleksa-atklasana-lnk-sporta-parka|title=Sporta kompleksa atklāšana LNK Sporta Parkā - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Infrastruktūra ==
LNK Sporta parka pirmajā attīstības kārtā tika izbūvēti divi pilna izmēra futbola laukumi ar dabīgo zālienu, atsevišķs dabīgā zāliena iesildīšanās laukums un četri futbola laukumi ar mākslīgo segumu. Kompleksā tika ierīkoti arī divi pludmales volejbola un tenisa laukumi, ģērbtuves, autostāvvieta un labiekārtota teritorija. Pirmās kārtas kopējā teritorija bija aptuveni 65 000 m².&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pašlaik kompleksā ir seši numurēti futbola laukumi. Laukums Nr. 1 ir 105 × 68 metrus liels mākslīgā seguma treniņu un spēļu laukums ar tribīni, kurā ir 420 sēdvietas. Laukums Nr. 2 ir 105 × 68 metrus liels dabīgā zāliena sacensību laukums ar divām tribīnēm un aptuveni 1700 skatītāju vietām. Savukārt laukums Nr. 3 ir tāda paša izmēra dabīgā zāliena treniņu laukums bez skatītāju tribīnēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/about|title=Par Mums - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Laukumi Nr. 4 un Nr. 5 ir mākslīgā seguma treniņu laukumi, bet laukums Nr. 6 ir mazāka izmēra mākslīgā seguma laukums jeb “minipitch”, kuru ieskauj borti. Mākslīgā seguma laukumi ir aprīkoti ar āra apgaismojumu. Kompleksā pieejamas arī ģērbtuves un dušas, autostāvvieta, velosipēdu novietne un elektromobiļu uzlādes vietas.

2026. gadā atklātajā sporta kompleksa paplašinājumā tika izveidota arī trenažieru zāle, medicīnas un fizioterapijas telpas, papildu ģērbtuves, kā arī sportistu dzīvošanas un atpūtas telpas. Kompleksa teritorijā izbūvētas arī pludmales [[Teniss|tenisa]], [[Volejbols|volejbola]] un [[Basketbols|basketbola]] spēļu zonas.

== Izmantošana ==
LNK Sporta parks ir futbola kluba RFS mājas bāze un tiek izmantots kluba komandu treniņiem un spēlēm. RFS kompleksu sāka izmantot jau pirms tā pirmās kārtas oficiālās atklāšanas 2022. gadā. Mājas spēles kompleksā aizvada arī RFS sieviešu komanda un citas kluba sistēmas komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/events/futbola-klubs-rfs-jaunas-majas|title=Futbola klubs RFS jaunās mājas - LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Sporta parku mājas spēlēm izmanto arī [[Leevon PPK]]. Klubs [[LVBET līga|Nākotnes līgas]] un [[LVBET līga|LVBET]] līgas spēles galvenokārt aizvada kompleksa mākslīgā seguma laukumā. Tajā notikušas arī Latvijas kausa spēles, tostarp 2026. gada astotdaļfināls starp Leevon PPK un Riga FC, kuru apmeklēja 606 skatītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/leevon-ppk-skanstes-sk-23405461/|title=Leevon PPK - Skanstes SK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/leevon-ppk-riga-fc-23913786/|title=Leevon PPK - Riga FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

LNK Sporta parks ir izmantots arī starptautiskām futbola sacensībām. 2024./2025. gada Eiropas kausu sezonā RFS tajā aizvadīja UEFA Čempionu līgas un UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas spēles, tostarp pret [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijas]] Larne, [[Andora|Andoras]] UE Santa Coloma, [[Norvēģija|Norvēģijas]] Bodø/Glimt un Kipras APOEL.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2040975--rfs-vs-larne/matchinfo/|title=History: RFS 3-0 Larne {{!}} Match info: UEFA Champions League 2024/25 Qualif. 1|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2041075--rfs-vs-bodo-glimt/matchinfo/|title=History: RFS 1-3 Bodø/Glimt {{!}} Match info: UEFA Champions League 2024/25 Qualif. 2|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2041713--rfs-vs-ue-santa-coloma/matchinfo/|title=History: RFS 7-0 UE Santa Coloma {{!}} Match info {{!}} UEFA Europa League 2024/25|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kompleksā notikušas arī [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas sieviešu futbola izlases]] spēles, tostarp 2023. gada [[UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju]] līgas spēle pret Andoru un 2025. gada spēle pret [[Kosova|Kosovu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/latvija-andora-15214866/|title=Latvija - Andora - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]
[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Vieglatlētikas stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Katlakalns]]</text>
      <sha1>8sjmk2utatekpx8zckuotkz17ejcu00</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bernhards Zutis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525564</id>
    <revision>
      <id>4510358</id>
      <parentid>4486175</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:35:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7149" sha1="m5bsmd8knq1j6aaj4w6isu7dg1b4r52" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Bernhards Zutis
| vārds_orig = Bernhards Aleksandrs Zutis
| attēls = Bernhards_zutis_1929_cropped.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1893
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 18
| dz_vieta = [[Valka]], [[Vidzemes guberņa]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1968
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 16
| m_vieta = [[Ņujorka]], {{ASV}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = [[farmaceits]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = Jānis Zutis&lt;ref name=geni&gt;[https://www.geni.com/people/Bernhards-Zuttis/6000000030854119597 geni.com]&lt;/ref&gt;
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Anna Zutis&lt;ref name=geni /&gt;
| bērni = 
| alma_mater = [[Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte|Kazaņas Universitāte]]
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Bernhards Aleksandrs Zutis''' (dzimis [[Valka|Valkā]] {{dat|1893|10|18}}&lt;ref&gt;LVVA Fonds:title=235., apraksts 7., lieta 424., 21.lapa&lt;/ref&gt; (pēc vecā stila 6. oktobrī), miris [[Ņujorka|Ņujorkā]] {{dat|1968|1|16}}) bija sabiedriskais darbinieks, [[farmaceits]] un [[mecenāts]].

== Dzīvesgājums ==
Bernhards Zutis dzimis Valkā [[Lugažu draudzes novads|Lugažu draudzē]] 1893. gadā, viņš bija septītais bērns ģimenē. Beidzis Mārtiņa Alkšņa četrklasīgo tirdzniecības skolu Valkā (tā atradās pilsētas daļā, kas ir tagadējā [[Igaunija]]s [[Valga]]).

Studējis farmāciju [[Kazaņas (Pievolgas) Federālā Universitāte|Kazaņas Universitātē]], kur 1916. gadā ieguva [[Aptiekārs|aptiekāra]] palīga kvalifikāciju. Atgriezies Valkā, sāka strādāt pilsētas [[Aptieka|aptiekā]], pildot aptiekāra palīga pienākumus.

Sākoties [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]], kā [[feldšeris]] brīvprātīgi iestājās [[Ziemeļlatvijas armija|Ziemeļlatvijas armijā]] 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā, kur bija Valmieras kājnieku pulka aptiekas pārzinis,&lt;ref name=&quot;timenote&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Bernhards-Zutis|title=Bernhards Zutis|website=timenote.info|access-date=2022-11-04|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; vēlāk tika ieskaitīts [[Vidzemes artilērijas pulks|Vidzemes Artilērijas pulka]] 1. divīzijā. Demobilizējies 1920. gada 10. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Latviešu biogrāfiska vārdnīca. Izd. Mich. ASV. 1975.g. [1939.g.], – 556.lpp|title=Es viņu pazīstu|last=Unāms Ž.}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar to, ka 1920. gadā starp Latviju un Igauniju stājās spēkā līgums par robežu noteikšanu, Valkas aptieka bija palikusi Igaunijas pusē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valka.lv/lv/valkas-novads-1/novads/vesture/valcenietis-bernhards-aleksandrs-zutis-1893-1968-farmaceits-sabiedriskais-darbinieks-mecenats-1|title=VALKA.LV - Valcēnietis Bernhards Aleksandrs Zutis /1893-1968/ – farmaceits, sabiedriskais darbinieks, mecenāts|website=VALKA.LV|access-date=2022-11-08|archive-date=2022-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221108151402/http://www.valka.lv/lv/valkas-novads-1/novads/vesture/valcenietis-bernhards-aleksandrs-zutis-1893-1968-farmaceits-sabiedriskais-darbinieks-mecenats-1}}&lt;/ref&gt; Valkas pilsētas valde 1920. gada jūlijā atvēra jaunu aptieku, tā atradās Semināra ielā 4.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aptieka1.lv/lv/2022/08/aptieka-rokas-stiepiena-attaluma-no-igaunijas-robezas/|title=Aptieka rokas stiepiena attālumā no Igaunijas robežas|website=aptieka1|access-date=2022-11-08|date=2022-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Aptiekas iekārtošanā piedalījās arī Bernhards Zutis un viņa brālis Jānis.

1924. gadā B. Zutis aptieku ieguva savā īpašumā. 1926. gadā viņš aptieku pārcēla uz savu namu, kas atradās Rīgas ielā 13. Pamazām B. Zutis aptieku izveidoja par vienu no modernākajām provinces aptiekām Latvijā. 1922.-1939. gadā viņš bija īpašnieks arī aptiekai [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagastā]].&lt;ref name=&quot;timenote&quot; /&gt;

1929. gadā Valkā nodibinājis [[minerālūdens]] un augļūdens tirgotavu.

Aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbā. Bija 7. Valkas [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] pulka farmaceits, kā arī Latvijas brīvības cīnītāju biedrības “Ziemeļnieki” priekšnieks, aktīvs biedrs un valdes loceklis vairākās Valkas kultūras un saimnieciskajās biedrībās.

Bija mecenāts, ieguldījis līdzekļus Valkas &quot;sporta dārza&quot; (tagad Valkas [[stadions]]) izbūvēšanā, kā arī pilsētas labiekārtošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valka.lv/lv/balta-galdauta-svetki-valka-2018g-veltiti-bzutim|title=MUZEJS.VALKA.LV - Baltā galdauta svētki Valkā šogad veltīti B.Zutim|website=MUZEJS.VALKA.LV|access-date=2022-11-08|archive-date=2022-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20221108151404/http://muzejs.valka.lv/lv/balta-galdauta-svetki-valka-2018g-veltiti-bzutim}}&lt;/ref&gt;

No 1924. līdz 1938. gadam viņš bija [[Valkas Sporta biedrība]]s priekšnieks,&lt;ref&gt;&quot;Ziemeļlatvija&quot;, 1935.g. 2.III – 1.lpp. Valkas Sporta biedrība&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valka.lv/wp-content/biblioteka/ZutisB.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220308194457/http://valka.lv/wp-content/biblioteka/ZutisB.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kazhe.lv/futbols/komandas/valkas-sb|title=Valkas Sporta biedrība {{!}} Futbols Latvijā 1907-1940|website=kazhe.lv|access-date=2022-11-08}}&lt;/ref&gt; aktivizējis tās darbību, popularizējis [[Sports|sportu]] valcēniešu vidū, rīkojot sporta svētkus, kuros piedalījušies gan vietējo jaunatnes organizāciju un skolu sportisti, gan sportisti no [[Rīga]]s.

Saņēmis valsts apbalvojumus par nopelniem Latvijas labā:

* 1923. gadā — Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas medaļu;
* 1931. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] V šķiru&lt;ref&gt;Valdības Vēstnesis, 1931.g. 16.XI&lt;/ref&gt;;
* 1939. gadā — [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] V šķiru,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Ar Atzinības Krustu apbalvotie - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-11-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; Nopelnu krustu par nopelniem Aizsargu organizācijas labā.

1931. gadā par nopelniem futbola veicināšanā [[Latvijas Futbola savienība]] viņu apbalvojusi ar zelta medaļu.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Emigrācija|emigrējis]] uz [[Vācija|Vāciju]], vēlāk (1951. gadā) devies uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
Miris 75 gadu vecumā 1968. gada 16. janvārī [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zutis, Bernhards}}
[[Kategorija:1893. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valkā dzimušie]]
[[Kategorija:19. gadsimtā dzimušie]]
[[Kategorija:20. gadsimtā mirušie]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Latviešu farmaceiti]]</text>
      <sha1>m5bsmd8knq1j6aaj4w6isu7dg1b4r52</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristers Zoriks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530262</id>
    <revision>
      <id>4510487</id>
      <parentid>4489070</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:24:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4510487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9024" sha1="hcufrc6vduzwox0opokuiv29wg11db7" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Kristers Zoriks
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Kristers Zoriks Hiopos Lleida 2025.png
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Kristers Zoriks 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|25}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Dobele}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 193 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 86 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]&lt;br /&gt;[[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''New Hampton'' ([[Ņūhempšīra]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = ''[[Saint Mary's College of California|Saint Mary's]]'' ([[Kalifornija]])
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot; (basketbols)|Varšavas &quot;Legia&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Polijas Basketbola līga]] 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2013—2014
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]]
 |         kl_sez 2 = 2016—2017
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} ''Saint Mary's'' ([[NCAA]])
 |         kl_sez 3 = 2021—2023
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
 |         kl_sez 4 = 2023—2024
 |          klubs 4 = {{flaga|Turcija}} [[Izmiras &quot;Petkim Spor&quot;]]
 |         kl_sez 5 = 2024—2025
 |          klubs 5 = {{flaga|Francija}} ''[[ESSM Le Portel]]''
 |         kl_sez 6 = 2025—2026
 |          klubs 6 = {{flaga|Spānija}} ''[[Força Lleida CE]]''
 |         kl_sez 7 = 2026
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Amici Pallacanestro Udinese|Udinese]]''
 |         kl_sez 8 = 2026
 |          klubs 8 = {{flaga|Turcija}} ''[[Merkezefendi Denizli Basket|Merkezefendi]]''
 |         kl_sez 9 = 2026—pašlaik
 |          klubs 9 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot; (basketbols)|Varšavas &quot;Legia&quot;]]
 |         kl_sez 10 = 
 |          klubs 10 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2021—pašlaik
 |           taut 1 = {{bk|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
* 3× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2020.—2021. gada LBL sezona|2021]]—[[2022.—2023. gada LBL sezona|2023]])&lt;/small&gt;
* 2× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2022, 2023)&lt;/small&gt; 
* LBL ''play-offs MVP'' &lt;small&gt;([[2021.—2022. gada LBL sezona|2022]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] finālspēles MVP &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt; 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts U-16]]}}
{{MedalSilver2|[[2014. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Latvija 2014]]}}
}}
'''Kristers Zoriks''' (dzimis {{dat|1998|5|25}} [[Dobele|Dobelē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] vai [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Polija]]s klubu [[Varšavas &quot;Legia&quot; (basketbols)|Varšavas &quot;Legia&quot;]]. Iepriekš spēlējis četrās vadošajās Eiropas basketbola līgās: [[Turcija|Turcijā]], [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Itālija|Itālijā]], bet pirms tam trīs sezonas pārstāvējis [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[VEF Rīga]]. VEF sastāvā kļuvis par Latvijas—Igaunijas līgas čempionu un trīskārtēju LBL čempionu.

== Karjera ==
K. Zoriks nāk no [[Jaunpils]], kur arī uzsācis trenēties basketbolā, pirmais treneris Ainārs Plezers.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jaunpils.lv/jaunumi%2077.php|title=Jaunpils novada - Jaunpils pagasts|website=www.jaunpils.lv|access-date=2023-01-03}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc tam pārcēlies uz [[Rīga|Rīgu]], kur trenējies un spēlējis [[LJBL]] Daugavas sporta nama (DSN) sistēmā pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]]. [[2013.—2014. gada LBL sezona|2013.—2014. gada LBL sezonā]] pārstāvēja no jauniešiem veidoto komandu &quot;[[LMT Basketbola akadēmija]]&quot;.

Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. [[2014. gada Eiropas U16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U16 čempionātā]], kas notika Latvijā, Latvijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu (komandu trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]).

Pēc tam pārcēlies uz ASV, kur mācījies un spēlējis basketbolu ''New Hampton'' vidusskolā. Pēc vidusskolas beigām studēja ASV un spēlēja [[NCAA]] turnīrā, pārstāvot ''Saint Mary's'' koledžas komandu [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Nostiprināties augstskolas komandas sastāvā un iegūt lielu trenera uzticību gan K. Zorikam neizdevās, ko visvairāk ietekmēja traumas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/15092020-kristers_zoriks_jaunpils_i_dzelzis_i_ar_k|title=Kristers Zoriks: Jaunpils dzelzis ar Kalifornijas rūdījumu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-01-03|date=2020-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; NCAA piedalījies 22 spēlēs.

Pēc studijām ASV 2021. gadā K. Zoriks noslēdza līgumu ar [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[VEF Rīga]], kļūstot par vienu no komandas līderiem un atgriežoties pie spēlēšanas trenera [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vadībā. VEF sastāvā kļuvis par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempionu, trīskārtēju LBL čempionu un divkārtēju [[Latvijas Basketbola kauss|Užavas Latvijas kausa]] ieguvēju. 2022. gadā atzīts par LBL izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju, bet 2023. gadā par Latvijas kausa fināla labāko spēlētāju.

2023. gada vasarā K. Zoriks pārcēlās uz [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas Basketbola līgu]] un vienu sezonu pārstāvēja klubu [[Izmiras &quot;Petkim Spor&quot;]]. Kopš 2024. gada vasaras spēlēja [[Francija]]s ''[[Francijas Nacionālā basketbola līga|Pro A]]'' klubā ''[[ESSM Le Portel]]'', bet 2025. gada jūlijā noslēdza līgumu ar [[Spānija]]s [[ACB līga]]s klubu ''[[Força Lleida CE]]''. Sezonas gaitā viņa loma komandas rotācijā samazinājās, un janvārī K. Zoriks pārcēlās uz [[Itālija]]s [[Itālijas basketbola līgas A sērija|A sērija]]s klubu ''[[Amici Pallacanestro Udinese|Udinese]]''. Šajā sezonā klubu mainīja vēlreiz, martā pārceļoties uz [[Turcijas Basketbola līga]]s klubu ''[[Merkezefendi Denizli Basket|Merkezefendi]]''.

2026. gada jūnijā K. Zoriks noslēdza līgumu ar [[Polijas Basketbola līga]]s čempionu [[Varšavas &quot;Legia&quot; (basketbols)|Varšavas &quot;Legia&quot;]].

=== Latvijas izlase ===
Spēlējis Latvijas jaunatnees izlasēs. [[2014. gada Eiropas U16 čempionāts basketbolā|2014. gada Eiropas U16 čempionātā]], kas notika Latvijā, Latvijas izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu (komandu trenēja [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]).

Kopš 2021. gada K. Zoriks ir pastāvīgs pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. Spēlējis [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]] un [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]], kurā komanda izcīnīja 5. vietu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{navboxes
|title=Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
|list=
{{LV sastāvs Eurobasket 2025}}
{{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}}
{{Latvija vir basket 2015 U-18}}
{{Latvija vir basket 2014 U-16}}
{{Latvija vir basket 2013 U-16}}
}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{VEF 2021}}
}}

{{DEFAULTSORT:Zoriks, Kristers}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]</text>
      <sha1>hcufrc6vduzwox0opokuiv29wg11db7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Daviddd.flac</title>
    <ns>3</ns>
    <id>531236</id>
    <revision>
      <id>4510426</id>
      <parentid>4061462</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:31:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Nightheight]] uz [[Dalībnieka diskusija:Daviddd.flac]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Nightheight|Nightheight]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Daviddd.flac|Daviddd.flac]]&quot;</comment>
      <origin>3765886</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="jmsuzdjlu95s0ew6yc5qmned502g3a4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Pineappman}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 15. janvāris, plkst. 01.58 (EET)</text>
      <sha1>jmsuzdjlu95s0ew6yc5qmned502g3a4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ričards Vanags</title>
    <ns>0</ns>
    <id>533595</id>
    <revision>
      <id>4510515</id>
      <parentid>4317725</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:59:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4510515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11288" sha1="5a9glgo4vz2cchyg6bwwbkwuiwpo90j" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Ričards Daniels Vanags
| name, English = Richards Daniels Vanags
| attēls = 2021-07-28 RDV-Basketball 1.png
| att_izm = 
| paraksts = Ričards Vanags 2021. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|12|29}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| garums = 203 [[centimetrs|cm]]
| svars = 88 [[kilograms|kg]]
| poz = [[spēka uzbrucējs]], [[vieglais uzbrucējs]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = [[Rīgas 1. ģimnāzija]]&lt;br /&gt;[[Rīgas komercskola]]
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = ''Anglia Ruskin University'' ([[Londona]])
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Slovēnija}} ''[[KK Šenčur]]''
| numurs = 
| amats = 
| līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
| b_klubs = 
| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2018—2019
| klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]]
| kl_sez 2 = 2019—2020
| klubs 2 = {{flaga|Latvija}}/{{flaga|Igaunija}} [[BK Valka/Valga]]
| kl_sez 3 = 2020—2021
| klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
| kl_sez 4 = 2021—2022
| klubs 4 = {{flaga|Igaunija}} [[Raplas &quot;Avis Utilitas&quot;]]
| kl_sez 5 = 2022—2023
| klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]]
| kl_sez 6 = 2023—2024
| klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas Zeļļi]]
| kl_sez 7 = 2024
| klubs 7 = {{flaga|Vācija}} [[Tībingenas &quot;Tigers&quot;]]
| kl_sez 8 = 2025
| klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Clavijo]]''
| kl_sez 9 = 2025—2026
| klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
| kl_sez 10 = 2026—pašlaik
| klubs 10 = {{flaga|Slovēnija}} ''[[KK Šenčur]]''
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
| karj stat līga = 
| karj stat 1 = 
| karj stat 1_dati = 
| karj stat 2 = 
| karj stat 2_dati = 
| karj stat 3 = 
| karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
| tr_klubs_sez 1 = 
| tr_klubs 1 = 
| tr_klubs_sez 2 = 
| tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| sasniegumi = 
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Ričards Daniels Vanags'''&lt;ref name=&quot;ainars-vanags.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ainars-vanags.com/ri269ards-daniels-vanags.html|title=Ričards Daniels VANAGS|website=Ainārs VANAGS|access-date=2023-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt; (dzimis {{dat|2002|12|29}}) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Slovēnija]]s klubu ''[[KK Šenčur]]''. Iepriekš spēlējis vairākos [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s klubos, kā arī [[Vācija|Vācijā]] un [[Spānija|Spānijā]].

Ričarda Daniela Vanaga tēvs [[Ainārs Vanags]] ir bijušais [[volejbolists]] un uzņēmējs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ainars-vanags.com/|title=Ainārs VANAGS|website=Ainārs VANAGS|access-date=2023-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt; divkārtējs PSRS čempionāta bronzas medaļas ieguvējs [[Rīgas &quot;Radiotehniķis&quot;]] (RRR) sastāvā (1989—1991),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://volleybox.net/radiotechnik-riga-t2507/players|title=Radiotechnik Riga » rosters :|website=Volleybox|access-date=2023-03-16|language=en|archive-date=2023-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20230316195124/https://volleybox.net/radiotechnik-riga-t2507/players}}&lt;/ref&gt; trīskārtējs Latvijas čempions [[Pludmales volejbols|pludmales volejbolā]] (1991—1993).

== Karjera ==
Jaunatnes vecumā Ričards Vanags trenējies Alfrēda Kraukļa VEF sporta skolas sistēmā pie treneriem Kaspara Strapcāna, Marko Zarkoviča un Viktora Antiča,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ainars-vanags.com/coaches.html|title=Coaches|website=Ainārs VANAGS|access-date=2023-03-14|language=en}}&lt;/ref&gt; pārstāvējis VEF komandu [[LJBL]].

Pieaugušo basketbola karjeras sākumā spēlējis [[BK Jēkabpils]], pēc tam [[BK Valka/Valga]] un [[Raplas &quot;Avis Utilitas&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/175931/ricards-vanags|title=Ricards Vanags, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt; bet 2022. gada vasarā pievienojās citam [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Liepāja]], kļūstot par vienu no komandas līderiem ar vidēji 13,5 punktiem sezonā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/stats-players?page=1|title=Players - lk: 2|website=www.estlatbl.com|access-date=2023-05-13}}&lt;/ref&gt; kurā ar komandu sasniedza [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] finālu un izcīnīja [[Latvijas Basketbola līga]]s bronzas medaļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/?p=1256|title=Pafbet LBL finālsērijas: BK “Liepāja” pieliek bronzas punktu, svētdien plkst.17 ceturtā spēle Ventspilī (LTV7)|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LBL|access-date=2023-05-14|date=2023-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 28. jūnijā R. Vanags kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu, kas izvēlēts [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] [[G Līga]]s pirmajā starptautiskajā draftā, kur tiesības uz latviešu spēlētāju nākamajām divām sezonām ieguva [[Riograndes &quot;Valley Vipers&quot;]], ar [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] saistītā komanda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gleague.nba.com/international-draft|title=NBA G League International Draft|website=The NBA G League|access-date=2023-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc atbrīvošanas no G Līgas komandas viņš novembra beigās pievienojās [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas]] jaunākajam klubam &quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;. 2024. gada 27. februārī &quot;Rīgas Zeļļu&quot; sastāvā spēlē pret [[BK Ogre]], 30 minūtēs gūstot 30 punktus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://geniussports.com/|title=FIBA LiveStats|website=geniussports.com|access-date=2024-02-29}}&lt;/ref&gt; uzstādīja savu personīgo rekordu gūtajos punktos Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/players?pid=20977&amp;action=highs|title=Players|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-02-29}}&lt;/ref&gt; &quot;Rīgas Zeļļu&quot; sastāvā Latvijas—Igaunijas līgā iekļuva ''play-off'' kārtā un kļuva par komandas rezultativāko spēlētāju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/participating-teams/7648/rgas-zei|title=Participating teams|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-06-27}}&lt;/ref&gt; ar regulārājā sezonā 16,9 vidēji spēlē gūtiem punktiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/en/players?pid=20977&amp;action=game-by-game|title=Players|website=www.estlatbl.com|access-date=2024-06-27}}&lt;/ref&gt; Ar komandu sasniedza [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] finālu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbk.basket.lv/uzavas-kauss-rigas-zelli-finala-sestdien-plkst-1830-vef-riga-bk-ventspils/|title=Latvijas basketbola Užavas kausa finālā 17. februārī Jelgavā būs Rīgas derbijs|last=Caballero.lv|last2=guntis|website=LBK|access-date=2024-06-27|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; un izcīnija Latvijas Basketbola līgas sudraba medaļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lbl.basket.lv/galerija/pafbet-lbl-finals-vef-riga-rigas-zelli/|title=Pafbet LBL {{!}} FINĀLS {{!}} &quot;VEF Rīga&quot; vienpadsmitkārtējie ČEMPIONI, sudrabs Rīgas Zeļļiem (sērijā 4:1)|last=Caballero.lv|website=LBL|access-date=2024-06-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada vasarā R. Vanags pārcēlās uz [[Vācija]]s [[Pro A līga|''Pro A'' līgas]] (pēc spēka otrās) klubu [[Tībingenas &quot;Tigers&quot;]], kas iepriekšējā sezonā spēlēja [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]. 2025. gada sākumā viņš nonāca [[Spānija]]s pēc spēka trešās līgas (''[[FEB Segunda]]'') klubā ''[[Clavijo]]''. Vasarā tika paziņots, ka R. Vanags atgriežas Latvijā un kļūs par vadošā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[Rīgas VEF]] spēlētāju. Pēc vienas sezonas VEF sastāvā, kas bija bāla gan pašam spēlētājam, gan klubam, 2026. gada vasarā R. Vanags pārcēlās uz [[Slovēnija]]s klubu ''[[KK Šenčur]]'', kas spēlē gan vietējā līgā, gan [[ABA līga]]s otrajā divīzijā.

=== Latvijas izlase ===
Ričards Daniels Vanags ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. Ar U-19 izlasi piedalījās [[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|2021. gada Pasaules čempionātā]], kas notika Latvijā. Komanda turnīrā ieņēma 11. vietu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/world/u19/2021/team/Latvia|title=Latvia at the FIBA U19 Basketball World Cup 2021|website=FIBA.basketball|access-date=2023-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt; un R. Vanags bija komandas rezultatīvākais spēlētājs, gūstot vidēji 11,1 punktu spēlē.&lt;ref name=&quot;ainars-vanags.com&quot;/&gt; Ar Latvijas U-20 izlasi piedalījās 2022. gada Eiropas čempionātā, bija komandas rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji 13,8 punktiem spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/europe/u20b/2022/team/Latvia|title=Latvia at the FIBA U20 European Championship 2022, Division B|website=FIBA.basketball|access-date=2023-05-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā iekļauts [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sešpadsmit kandidātu sarakstā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijav.basket.lv/?p=738|title=Vīriešu valstsvienība: sākusies gatavošanās PK’2023 kvalifikācijas pēdējām spēlēm|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LatvijaV|access-date=2023-05-13|date=2023-02-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; piedalījies treniņos, gatavojoties izlašu spēlēm [[2023. gada Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausa]] atlasei. 2023. gada 19. jūnijā R. Vanags debitēja Latvijas izlases paplašinātajā sastāvā (&quot;Latvijas Misija 2025&quot;), gūstot 14 punktus un izcīnot 9 atlekušās bumbas [[Helsinki|Helsinkos]] pārbaudes spēlē pret Somijas jauno talantu komandu “Susijengi Rising Stars”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijav.basket.lv/latvijas-misija2025-ar-somiju-pirmais-rudijums-otrdien-1630-ar-igauniju/|title=Latvijas Misija'2025: ar Somiju pirmais rūdījums, otrdien 16:30 ar Igauniju|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=LatvijaV|access-date=2023-06-29|date=2023-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&lt;!-- == Sezona pēc sezonas ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:100%; text-align:center&quot;
!Season
!Level
!Division
!{{Tooltip|Pos.|Position after playoffs}}
!{{Tooltip|W–L|Wins–losses record}}
![[National Cup|Cup]]
!colspan=3|[[European basketbal leagues|European competitions]]
!colspan=3|[[International competitions]]
|-
|} --&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Latvija vir basket 2021 U-19}}
{{Latvija vir basket 2018 U-16}}

{{DEFAULTSORT:Vanags, Ričards}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>5a9glgo4vz2cchyg6bwwbkwuiwpo90j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards Blaus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>536532</id>
    <revision>
      <id>4510688</id>
      <parentid>4233004</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:29:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3882" sha1="o7o7fzhp7e0d23jl7lgvzk99wkj3kzd" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Eduards Blaus
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = Eduards Blaus.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1887
 |    dz_mēnesis = 5
 |      dz_diena = 22
 |      dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Taurupes pagasts|td=Latvija}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1941
 |     m_mēnesis = 8
 |       m_diena = 4
 |       m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Čkalovas apgabals|Soļiļecka|td=Krievija}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = [[latvieši|latvietis]] 
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = Jānis un Ede Blaui&lt;ref name=&quot;LA&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Treijs |first1=Rihards |title=Četri Lāčplēši vienā ģimenē |url=http://www.la.lv/cetri-lacplesi-viena-gimene%E2%80%A9-2 |website=[[Latvijas Avīze]] |accessdate={{dat|2019|11|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 |         brāļi = [[Jānis Blaus|Jānis]], [[Roberts Blaus|Roberts]] un [[Leopolds Blaus|Leopolds]]
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Eduards Blaus''' (1887—1941) bija latviešu dzelzceļnieks un [[virsnieks]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1887. gada 22. maijā [[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]] Purgaiļos zemnieku Jāņa un Mades Blauu ģimenē.&lt;ref&gt;[https://www.geni.com/people/Eduards-Blaus/6000000011491617613?through=6000000002081796449 geni.com]&lt;/ref&gt; Mācījās [[Rīgas Aleksandra ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]] un [[Maskava]]s Lazareva austrumu valodu institūtā, kopš 1913. gada strādāja Maskavas-[[Kazaņa]]s dzelzceļa dienestā [[Mordvija|Mordvijā]].
Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada beigās atgriezās dzimtenē.
 
Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 16. februārī tēva mājās kopā ar brāļiem izturēja kauju ar mājās iebrukušajiem lielinieku miličiem un atkāpās pāri frontes līnijai uz Valku, kur 23. februārī viņus ieskaitīja [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s [[4. Valmieras kājnieku pulks|Valmieras kājnieku pulkā]]. 3. aprīlī pie [[Jaunlaicene]]s skolas Eduards Blaus parādīja varonību kaujā ar lieliniekiem, par ko vēlāk saņēma [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša ordeni]]. 1. jūnijā paaugstināts par leitnantu, iecelts par [[Smiltene]]s komandantu.
1919. gada 22. jūlijā viņu iecēla par Latvijas dzelzceļa 3. ekspluatācijas nodaļas priekšnieku Vecgulbenē.

1927. gadā sāka studēt [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē.
Pēc Latvijas okupācijas turpināja strādāt par darbu vadītāju dažādos celtniecības uzņēmumos Rīgā.

1941. gada 25. februārī viņu kopā ar vecāko brāli [[Jānis Blaus|Jāni]] apcietināja un 28. aprīlī piesprieda 10 gadu ieslodzījumu pēc Krievijas PFSR KK 58-8 panta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Janis-Blaus-04.06.1880 |title=timenote.info |access-date=19.03.2023 |archive-date=18.03.2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230318172304/https://timenote.info/lv/Janis-Blaus-04.06.1880 }}&lt;/ref&gt;
Miris 1941. gada 4. augustā [[Čkalovas apgabals|Čkalovas apgabala]] [[Soļiļecka]]s cietuma slimnīcā.&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/LNVMuzejs/photos/a.868605179916804/2387652101345430/?type=3 Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs] 2019. gada 19. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Blaus, Eduards}}
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:1887. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]</text>
      <sha1>o7o7fzhp7e0d23jl7lgvzk99wkj3kzd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Skreija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>545879</id>
    <revision>
      <id>4510679</id>
      <parentid>4348387</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:57:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3281" sha1="o0m70r6wrk25i5hr91wgp28w4swg6l0" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = 
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1924
|     dz_mēnesis = 09
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīgas apriņķis|Babītes pagasts}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2023
|      m_mēnesis = 07
|        m_diena = 02
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = Jānis Rūdolfs Skreija&lt;br&gt;Antonija Margrieta Skreija
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = 
|  dienesta_laiks = [[1943]]—[[1945]]
|          valsts = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs|Vācija]] 
|       struktūra = sauszemes bruņotie spēki
|         vienība = [[Latviešu leģions]]
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Mores kaujas]]&lt;br&gt;[[Jelgava]]s aizstāvēšana
|       izglītība = 
|     apbalvojumi = [[Viestura ordenis]]
|      cits_darbs = [[Latvijas Nacionālo karavīru biedrība]]s valdes priekšsēdis (1991–1993)
}}
}}
'''Edgars Skreija''' (dzimis {{dat|1924|9|10}}, miris {{dat|2023|7|2}}) bija [[latvieši|latviešu]] karavīrs un politiski [[Politiskās represijas|represētais]]. [[Latvijas Nacionālo karavīru biedrība]]s valdes priekšsēdis (1991–1993), vēlāk goda priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1924. gada 10. septembrī [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]] Liepsalu māju īpašnieka Jāņa Rūdolfa Skreijas un viņa sievas Antonijas Margrietas ģimenē. Mācījās Babītes pamatskolā, tad Rīgas arodu skolā.

1943. gada augustā Skreiju iesauca [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. 1944. gadā viņš piedalījies [[Jelgava]]s aizstāvēšanā, [[Mores kaujas|Mores kaujās]] un [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] Ziemassvētku cīņās, ievainots. Kara beigās 1945. gada 8. maijā Edgars Skreija nokļuva gūstekņu nometnē. Pēc atbrīvošanas 1950. gadā viņam atļāva atgriezties Latvijā un strādāt par autobusa šoferi.

1990. gadā Skreija iestājās [[Latvijas Nacionālo karavīru biedrība|Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā]], bija tās valdes priekšsēdētājs (1991–1993). Nodarbojās ar [[Leģionārs|leģionāru]] kapa vietu apzināšanu un [[Pārapbedīšana|pārapbedīšanu]] [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapos]].
Miris 2023. gada 2. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Edgars-Skreija |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|07|12||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230712032156/https://timenote.info/lv/Edgars-Skreija }}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/divus-lacplesa-kara-ordena-kavalierus-piemin-ari-lestene.a429881/ Divus Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus piemin arī Lestenē] lsm.lv 2021. gada 11. novembrī

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skreija, Edgars}}
[[Kategorija:Mārupes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu leģionāri]]</text>
      <sha1>o0m70r6wrk25i5hr91wgp28w4swg6l0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvids Aleksandrs Kesels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>555594</id>
    <revision>
      <id>4510644</id>
      <parentid>3971487</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:47:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4340" sha1="aa3cgqf30i54bbqic47ge14ldo5mzsd" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Dāvids Aleksandrs Kesels
 |        attēls = Dāvids Aleksandrs Kesels.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |       dz_gads = 1892
 |    dz_mēnesis = 9
 |      dz_diena = 14
 |      dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Jaunmīlgrāvis}}
 |        m_gads = 1955
 |     m_mēnesis = 7
 |       m_diena = 27
 |       m_vieta = {{vieta|ASV}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |  nodarbošanās = [[ārsts]], pilsētas galva
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
}}
'''Dāvids Aleksandrs Kesels''' jeb '''Kessels''' (1892—1955) bija latviešu [[ārsts]], [[Limbaži|Limbažu]] pilsētas galva (1934—1936).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1892. gada 14. septembrī [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]] rentnieka Keseļa ģimenē. Mācījās [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] elementārskolā, [[Rīgas 31. vidusskola|Vecmīlgrāvja proģimnāzijā]] un [[Rīgas licejs|Rīgas pilsētas Nikolaja ģimnāzijā]]. No 1911. līdz 1912. gadam studēja medicīnu [[S. Kirova Kara medicīnas akadēmija|Pēterpils kara medicīnas akadēmijā]], no 1912. līdz 1917. gadam [[Kijivas Universitāte|Kijivas Sv. Vladimira Universitātes]] Medicīnas fakultātes, iegūstot ārsta grādu.

Atgriezies Latvijā, no 1919. gada jūnija strādāja par ārstu Latvijas kara slimnīcā, kur viņš ārstēja venēriskās slimības. Vēlāk Latvijas Kara slimnīcas jaunākais ordinators ārsts. No 1921. gada Kesels bija praktizējošs ārsts Limbažos, 1924. gada 17. janvārī [[Liepupes pagasts|Liepupes pagasta]] zemes ierīcības komiteja viņam kā brīvības cīņu dalībniekam piešķīra [[Mētaga]]s muižas mazo centru ar solījumu ierīkot tur ārstniecības iestādi apkārtnes iedzīvotājiem. 1925. gadā viņš iestājās [[Latviešu zemnieku savienība|Zemnieku savienībā]], 1928. gada aprīlī pārdeva Mētagas muižu par {{sk|14000}} latu, no 1929. gada bija Limbažu slimnīcas direktors. No 1928. līdz 1932. gadam bija avīzes &quot;Limbažu Vēstnesis&quot; izdevējs un redaktors.

Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] 1934. gada 30. maijā Kesels nomainīja [[Gastons Prange|Gastonu Prangi]] Limbažu pilsētas galvas amatā, taču pēc pompozas Limbažu Saviesīgās biedrības sēdes un pārmērīgas Kesela godināšanas 1936. gada 12. oktobrī Dāvidu Keselu atcēla no amata, par jauno pilsētas galvu kļuva viņa kolēģis [[Rūdolfs Eglītis]]. 1937. gada 19. jūnijā viņš pārcēlās uz [[Preiļi]]em, kur strādāja par pilsētas slimnīcas vadītāju un ārstu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada septembrī viņš pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]]. No 1942. līdz 1944. gadam strādāja par ginekologu pilsētas poliklīnikā [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 38.&lt;ref&gt;[http://www.limbazumuzejs.lv/jaunumi/blog/params/post/4116164/nenogremdejamais-dakteris-kessels Nenogremdējamais dakteris Kessels] limbazumuzejs.lv 2022. gada 15. augustā&lt;/ref&gt;

1944. gada rudenī Kesels devās bēgļu gaitās uz Vāciju, sākotnēji dzīvoja [[Eslingene]]s bēgļu nometnē, vēlāk mainīja dzīves vietas, būdams IRO ārsts Brombahā un Eslingenā. 1950. gadā ar ģimeni ieceļoja [[ASV]], strādāja par ārstu nervu slimnīcās [[Tenesī]], [[Dienviddakota|Dienviddakotā]] un [[Ohaio (štats)|Ohaio]]. Papildus studēja, lai pielīdzinātu Latvijā iegūto grādu un saņemtu ārsta licenci, taču pēkšņi saslima un miris 1955. gada 27. jūlijā, apbedīts [[Mineapolisa|Mineapoles]] ''Crystal Lake'' kapsētas latviešu nodalījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Davids-Kesels |title=timenote.info |access-date={{dat|2023|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2023|11|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231117160018/https://timenote.info/lv/Davids-Kesels }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Kesels, Dāvids}}
[[Kategorija:1892. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1955. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Limbažu vēsture]]
[[Kategorija:Limbažu pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>aa3cgqf30i54bbqic47ge14ldo5mzsd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oļģerts Dumbrājs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557096</id>
    <revision>
      <id>4510420</id>
      <parentid>4232215</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:29:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4510420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5249" sha1="b4ingmjw4vzeusifd7umv7727t4ek8h" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Oļģerts Dumbrājs
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1942
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 16
|       dz_vieta = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 17
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[kodolfizika]], [[teorētiskā fizika]], plazmas fizika, radiofizika
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =
}}
'''Oļģerts Dumbrājs''' (dzimis {{dat|1942|9|17}}, miris {{dat|2022|2|16}}) bija latviešu [[fiziķis]], [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta]] un Pašorganizējošo sistēmu kinētikas laboratorijas līdzstrādnieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]].

== Dzīvesgājums ==

Dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1942. gada 16. februārī. Studēja [[fizika|fiziku]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]] (1960—1966).

1971. gadā [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]] aizstāvēja [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]] fizikā, pēc tam strādāja [[Dubna (Krievija)|Dubnas]] Apvienotajā kodolpētniecības institūtā [[PSRS]] (1971—1976), [[Helsinku Universitāte|Helsinku Universitātē]] (1977—1978), [[Cīrihe]]s, [[Ženēva]]s un [[Parīze]]s kodolpētniecības institūtos (1978—1979), bija profesors [[Orhūsas Universitāte|Orhūsas Universitātē]] (1979—1980), pētnieks [[Karlsrūe]]s Universitātē (1979—1983), grupas vadītājs [[Hamburga]]s-Hārburgas Universitātē (1983—1992), Somijas Zinātņu akadēmijas vadošais pētnieks (1992—2008).

2001. gadā viņu ievēlēja par LZA ārzemju locekli, 2005. gadā Dumbrājs atgriezās dzimtenē, saņemot 24 mēnešu EURATOM stipendiju pētniecības tēmai „Magnētiskā lauka līniju stohastizācija un magnētiskā atkal-savienošanās” un sāka darbu Cietvielu fizikas institūta Pašorganizējošo sistēmu kinētikas laboratorijā. Līdztekus darbojās Fukui Universitātē Japānā (2003—2007, 2010, 2012, 2014—2016 trīs mēnešus gadā), Huanžonas Universitātē [[Ķīna|Ķīnā]] (2019).

Miris 2022. gada 17. septembrī pēc smagas slimības.&lt;ref name=&quot;CFI&quot;&gt;[https://www.cfi.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/74003/ Dr. Oļģerts Dumbrājs 1942-2022] cfi.lu.lv 2022. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
Oļģerts Dumbrājs publicēja vairāk nekā 260 zinātnisko rakstu [[kodolfizika]]s, [[teorētiskā fizika|teorētiskās fizikas]], [[plazma]]s fizikas, radiofizikas jomās.

Viņš bija [[Elektrons|Elektronu]] ciklotronu viļņu sistēmu attīstības programmas Starptautiskajam kodolsintēzes eksperimentālajam reaktoram Starptautiskās koordinācijas komitejas loceklis, kā arī Eiropas kodolsintēzes programmas ekspertu grupas loceklis, Eiropas Komisijas Kodolsintēzes programmas ekspertu grupas loceklis, Eiropas Plazmas fizikas teorijas komitejas loceklis.&lt;ref name=&quot;CFI&quot;/&gt;

== Patenti ==
* O. Dumbrajs and A. Möbius. &quot;Verfahren zur Erhöhung und/oder Sicherstellung des Wirkungsgrades eines Gyrotrons und Gyrotron zur Durchführung des Verfahrens.&quot; Patentanmeldung 4236149.4, Anmeldetag: 27.10.92. Deutsches Patentamt, München, 27. Oktober 1995.
* O. Dumbrajs, A. Möbius, and M. Mühleisen . “Ein in der Frequenz einstellbares Gyrotron.” Patentanmeldung 19532785, Anmeldetag: 06.09.95. Deutsches Patentamt, München, 17. April 1997.
* O. Dumbrajs. “Innenleiter eines koaxialen Gyrotrons mit um den Umfang gleichverteilten axialen Korrugationen.” Patentanmeldung 10040320.4, Anmeldetag: 17.08.2000. Deutsches Patentamt, München, 28. Mai 2001.

=== Pārskata raksti ===
* S. Dubnička and O. Dumbrajs. &quot;Analyticity in hadron-nuclei binary reactions.&quot; Phys. Reports 19C, 141 (1975).
* O. Dumbrajs and M. Staszel. &quot;Forward dispersion relations: two decades of life.&quot; Postepy Fizyki 27, 253 (1976).
* O. Dumbrajs. &quot;Inverse problem in nuclear and particle physics.&quot; Postepy Fizyki 28, 417 (1977).
* O. Dumbrājs, R. Koch, G. Oades, H. Behrens, J.J. De Swart, and P. Kroll. &quot;Compilation of coupling constants and low-energy scattering parameters.&quot; Nucl. Phys. B216, 277 (1983).
* O. Dumbrajs &quot;Review of the mode competition in gyrotrons developed in Russia.&quot; Chapter in &quot;Gyrotron Oscillators: Their Principles and Practice.” Editor C.J. Edgcombe, 1993, Taylor&amp;Francis.
* M.I. Airila and O. Dumbrajs. “Stochastic processes in gyrotrons.” Nuclear Fusion 43, 1446 (2003).
* O. Dumbrajs and G.S. Nusinovich. “Coaxial gyrotrons: past, present and future.” IEEE Transactions on Plasma Science, 32, 934 (2004).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Dumbrājs, Oļģerts}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]</text>
      <sha1>b4ingmjw4vzeusifd7umv7727t4ek8h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aviācija Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>563387</id>
    <revision>
      <id>4510322</id>
      <parentid>4390562</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T12:05:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48289" sha1="5rpp9np569154qehrejrqha89r8ulif" xml:space="preserve">[[Latvija]]i ir bagāta [[aviācija]]s vēsture. 20. gadsimta sākumā aviatori, kā kara lidotājs [[Eduards Pulpe]] un aviokonstruktors [[Kārlis Irbītis]], sniedza nozīmīgu ieguldījumu aviācijas attīstībā, veidojot jaunas lidmašīnas.

Pašlaik visas aviācijas darbības Latvijā pārrauga [[Civilās aviācijas aģentūra]].

== Vēsture ==

=== Aviatori ===
[[Attēls:Cukurs pie C-6bis.jpg|thumb|150px|[[Herberts Cukurs]] pie pašveidotas [[Cukurs C-6bis|C6bis]] lidmašīnas]]
[[Herberts Cukurs]] uzbūvēja vismaz trīs paša izstrādātas [[lidmašīna]]s. 1937. gadā viņš veica 45 000 kilometru (24 000 jūdzes; 28 000 jūdzes) garu ceļojumu, apmeklējot [[Japāna|Japānu]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Indoķīnas pussala|Indoķīnu]] un [[Indija|Indiju]], lidojot ar paša radīto koka [[monoplāns|monoplānu]] &quot;[[Cukurs C-6 Trīs Zvaigznes|Trīs zvaigznes]]&quot; (reģistrācija YL-ABA). Lidmašīnu darbināja ''De Havilland Gipsy'' dzinējs.

[[Eduards Pulpe|Eduardam Pulpem]] atzītas piecas apstiprinātas gaisa uzvaras, lidojot Francijas ''Aéronautique Militaire'' un Krievijas Impērijas gaisa spēkos, pirms viņš tika nāvējoši ievainots 1916. gada 2. augustā.

Leitnantam Pēterim Eduardam M. Tomsonam provizoriski tiek atzītas 11 uzvaras. Pirms pievienošanās Latvijas Aviācijas grupai [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Brīvības kara]] laikā dienējis Francijas, Krievijas un Padomju Krievijas gaisa spēkos.

lgerdam I. Teterim provizoriski atzītas sešas uzvaras, dienējot Krievijas Impērijas gaisa spēkos, pirms viņš tika nogalināts 1917. gada 28. februārī.

=== Agrā aviācija ===
[[Attēls:Priekules novads COA.svg|thumb|178x178px|Johansons bijušā [[Priekules novads|Priekules novada]] ģerbonī]]
* 1670. gadā, [[Priekule|Priekules pilsētā]] zviedru kalējs [[Priekules Ikars|Toms Johansons]] esot izveidojis spārnus un nolidojis no [[Priekules luterāņu baznīca|Priekules baznīcas torņa]] apmēram 2 km, iespējams, būdams viens no pirmajiem gaisa transportlīdzekļa izgatavotājiem. Johansons salauza kāju, bet baznīca lidojumu nosodīja kā zaimošanu.
* 1785. gadā latviešu mehāniķis [[Ernests Johans Bīnemanis]] izgatavo pirmos [[gaisa balons|gaisa balonus]] un divas reizes veiksmīgi demonstrē gaisa balona pacelšanos.
* 1909. gadā T. Kalups Rīgā nodibina pirmo lidmašīnu ražošanas rūpnīcu.
* 1910. gadā Teodors Meibaums pirmo reizi Latvijā lidmašīnai liek pacelties.
* 1910. gadā Latvijā pirmais dzinējspēka lidojums (pilots A. Kuzminskis, lidojuma ilgums — 56 sekundes).
* 1913. gadā pirmā lidmašīnas avārija. Imperiālās Krievijas flotes [[hidroplāns]] ''Sikorsky S-10'', kas pacēlās [[Liepāja|Liepājā]], zaudēja kontroli un 90 m no krasta avarēja [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], noslīcinot pilotu Pjotru Vaksmutu, bet pasažieris guva smagus miesas bojājumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/234706|title=Accident Sikorsky S-10 ,|website=aviation-safety.net|access-date=2024-06-06}}&lt;/ref&gt;
* 1920. gadā K. Viziņš pēc savas iniciatīvas nodibināja aeroklubu &quot;Latvijas Aeroklubs&quot;.
* 1925. gadā tiek dibināta lidmašīnu rūpnīca &quot;Kristīna Bakmane&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.caa.gov.lv/lv/latvijas-aviacijas-vesture-isuma|title=Latvijas Aviācijas vēsture īsumā {{!}} Civilās aviācijas aģentūra|website=www.caa.gov.lv|access-date=2024-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/en/news/the-fascinating-history-of-latvian-innovation-in-aviation|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2024-06-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Riga-notiek-pirmais-veiksmigais-lidmasinas-lidojums-Latvija|title=06.07.1910: Rīgā notiek pirmais veiksmīgais lidmašīnas lidojums Latvijā|website=timenote.info|access-date=2024-06-06|language=lv|archive-date=2024-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20240706082154/https://timenote.info/lv/events/Riga-notiek-pirmais-veiksmigais-lidmasinas-lidojums-Latvija}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmie lidojumi ar motora lidmašīnām ===
[[Attēls:6jul lidosana 12.jpg|thumb|Pirmais lidmašīnu lidojums. [[Zolitūde]], 1910. gads]]
* 1910. gada 6. jūlijā pirmais lidojums Latvijā. [[Vācija|Vācijā]] ražots monoplāns. (pilots Teodors Meibaums, ilgums: 56 sekundes, augstums 8 metri).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* 1911. gada 5. martā pilots A. Kuzminskis nolido ar ''Bleriot 9'' 1 minūti un 50 sekundes, augstums 25 metri.
* 1911. gada 6. martā pilots V. Smits ar ''Sommer'' nolido 3 minūtes, 44 sekundes, augstums 80 metri.
* 1911. gada 10. martā pilots V. Smits nolido ar ''Sommer'' 9 minūtes, 37 sekundes, augstums 170 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/latavio|title=Latavio|website=www.lffb.lv|access-date=2024-06-06|date=2012-07-06|language=lv|archive-date=2025-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250615022813/https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/latavio}}&lt;/ref&gt;

== Civilā aviācija ==

=== Civilā aviācija laika posmā no 1945. līdz 1991. gadam ===
[[Attēls:Aeroflot lidmašīna Spilves lidostā.jpg|thumb|[[Aeroflot]] ''Ilyushin Il-14'' lidmašīna [[Spilves lidosta|Spilves lidostā]]]]
Latvijā civilo aviāciju regulēja Latvijas civilās aviācijas pārvalde, kas atradās [[PSRS]] Civilās aviācijas ministrijas pakļautībā. Komerclidojumiem no Rīgas izmantoja [[Spilves lidosta|Spilves]] un [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlaukus]], kā arī [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostu &quot;Rīga”]] no 1974. gada. Komercaviācijā šajā laikā izmantoja lidmašīnas [[Li-2]], [[Il-12]], [[Il-14]], [[Il-18]], [[Tu-104]], [[Tu-134]], [[Tu-154]], [[An-24]], [[An-26]], [[Jak-40]]. Plaši tika izmantota aviācija lauksaimniecībā agroķīmijas darbos. Latvijā bija ap 100 agroķīmijas lidlauku, kur izmantoja lidmašīnas [[An-2]]. Speciālajos aviācijas darbos izmantoja arī helikopterus [[Mi-2]]. Sanitārajā aviācijā izmantoja lidmašīnas [[Jak-12]] un helikopterus Mi-2. Sporta aviācija bija [[DOSAAF]] pakļautībā un atradās [[Bauskas lidlauks|Bauskas]], [[Cēsu lidlauks (vecais)|Cēsu]], [[Nākotnes lidlauks|Glūdas]], [[Cīravas lidlauks|Cīravas]], [[Limbažu lidlauks|Langaču lidlaukos]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Civilā aviācija laika posmā no 1991. gada līdz mūsdienām ===
1991. gada 1. oktobrī notika Latvijas civilās aviācijas pārvaldes sadalīšana trijās patstāvīgās struktūrās — valsts aviokompānijā, valsts lidlauku uzņēmumā un valsts uzņēmumā &quot;Gaisa satiksmes vadības organizēšanas centrs”. Līdz ar to radās iespēja Latvijā veidot valsts un privātās aviosabiedrības. 1992. gadā valsts īpašuma akciju sabiedrība [[Latavio|&quot;Latvijas Aviolīnijas” (Latavio)]] bija viena no spēcīgākajām jaundibinātajām aviosabiedrībām, kas veica regulārus pasažieru pārvadājumus uz 13 dažādām [[Eiropa]]s un [[Krievija]]s pilsētām. Dažādu ekonomisku un finansiālu faktoru ietekmes rezultātā, dažas no jaunizveidotajām aviosabiedrībām pārtrauca savu darbību, bet citas sekmīgi turpināja attīstību.

Latvijas aviācijas nozarē sekmīgi darbojas aviosabiedrība A/S ''[[AirBaltic|Air Baltic Corporation]]'' un galvenās privātās aviosabiedrības A/S ''[[RAF-Avia]]'', SIA ''[[SmartLynx Airlines]]'' un helikopteru aviosabiedrības SIA &quot;[[Baltijas helikopters]]&quot; un SIA ''[[GM helicopters]]''. Starptautiskos lidojumus nodrošina Starptautiskās lidostas — [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|&quot;Rīga&quot;]], [[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|&quot;Liepāja&quot;]] un [[Starptautiskā lidosta &quot;Ventspils&quot;|&quot;Ventspils&quot;]]. Lidosta &quot;Rīga&quot; ir kļuvusi par vienu no vadošajām lidostām [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. [[Latvijas Republika]]s gaisa telpas izmantošanu un gaisa satiksmes organizēšanu veic valsts akciju sabiedrības &quot;[[Latvijas gaisa satiksme]]&quot; (LGS), kas savā darbībā izmanto modernu sakaru navigācijas un radiolokācijas līdzekļus un [[Eiropas Savienība|ES]] standartiem atbilstošas procedūras.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Aviolīnijas Latvijā ==

=== Aktīvas aviolīnijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Vārds!!Galvenā bāze!!Bilde
|-
|''[[AirBaltic]]''
|[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
[[Attēls:AirBaltic in Riga International Airport.jpg|AirBaltic in Riga International Airport|150 px]]
|-
|''[[GetJet Airlines Latvia]]''
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|
|-
|''[[RAF-Avia]]''
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|[[Attēls:RAF-Avia Antonov An-26 Lebeda-3.jpg|150px]]
|-
|''[[SmartLynx Airlines]]''
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|[[Attēls:Smartlynx Airlines Italia Airbus A320 JBM.jpg|150px]]
|}

=== Likvidētās aviolīnijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Vārds!!Galvenā bāze!!Bilde!!Uzsāka darbību!!Beidza darbību
|-
|''[[Alpha Express Airlines]]''
|[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;]]
|
|2012.
|2017.
|-
|''[[Baltic Express Line]]''
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|[[Attēls:Tupolev Tu-154M, Baltic Express Line (BEL) JP5824714.jpg|150px]]
|1993.
|2001.
|-
|''[[Concors]]''
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|[[Attēls:Ilyushin IL-18D Concors, GRQ Groningen (Eelde), Netherlands PP1325942716.jpg|150px]]
|1995.
|2005.
|-
|[[Inversija (lidsabiedrība)|Inversija]]
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|[[Attēls:Ilyushin Il-76T, Inversija AN0680852.jpg|150px]]
|1991.
|2012.
|-
|[[LAT-ALAK]]
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|[[Attēls:LAT-ALAK airlines An-32B YL-LDE.jpg|150px]]
|1992
|1997.
|-
|[[Latavio]]
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|[[Attēls:Latvian Airlines Tupolev Tu-134 Durand-1.jpg|150px]]
|1992.
|1996.
|-
|[[Latpass aviolīnijas]]
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|[[Attēls:Tupolev TU-154B-2 Latpass Airlines YL-LAB, RIX Riga (Skulte), Latvia PP1089968321.jpg|150px]]
|1995.
|2004.
|-
|[[AS Latvijas Gaisa satiksme]]
|[[Spilves lidosta]]
|[[Attēls:Latvijas Gaisa satiksmes lidmašīna B-LATA 1926.jpg|150px]]
|1922.
|1928.
|-
|''[[PrimeraAir Nordic]]''
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|[[Attēls:Boeing 737-7BX(w) ‘YL-PSG’ Primera Air Nordic (24881851105).jpg|150px]]
|2014.
|2018.
|-
|''[[Riga Airlines]]''
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|[[Attēls:Yakovlev YAK-40K RiAir UN-87213, GRQ Groningen (Eelde), Netherlands PP1238351373.jpg|150px]]
|1994.
|2002.
|-
|''[[Transeast Airlines]]''
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|
[[Attēls:Як-40 TransEast Airlines - Latavio YL-TRB.png|Як-40 TransEast Airlines — Latavio YL-TRB|150px]]
|1993.
|2008.
|-
|[[Valsts gaisa satiksme]]
|Spilves lidosta
|[[Attēls:Valsts gaisa satiksme 1937.jpg|frameless|150px]]
|1923.
|1940.
|-
|[[VIP Avia]]
|Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;
|
[[Attēls:YL-SKY Canadair Challenger CL.604 (7403710490).jpg|YL-SKY Canadair Challenger CL.604 (7403710490)|150px]]
|2000.
|2019.
|}

== Negadījumi un incidenti ==
* 2024. gada 19. jūnijā ''Skydive Latvia'' lidmašīna ''Pilatus PC-6/B2-H4 Turbo Porter'' 4 kilometrus no lidostas &quot;Rīga&quot; pazuda no [[Radars|radara]]. Pilots ziņoja par tehniskām problēmām un veica ārkārtas nosēšanos uz lauka.
* 2024. gada 4. maijā ''Tecnam P2008 JC'' piedzīvoja dzinēja atteici un tika piespiests piezemēties uz [[Autoceļš A1 (Latvija)|autoceļa A1]] pie [[Ādaži]]em. Abi pasažieri nav cietuši, bet lidmašīna ietriecās [[ceļa zīme|ceļa zīmē]] sabojādama kreiso spārnu.
* 2023. gada 8. martā ''[[airBaltic]]'' ''[[Airbus A220|Airbus A220-300]]'' cieta no skrejceļa novirzes no priekšgala riteņa [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas lidostā]].
* 2022. gada 4. septembrī privāts ''Cessna 551'' avarēja [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] 37 km no [[Ventspils]]; četri cilvēki gāja bojā.
* 2022. gada 17. februārī ''Finnair'' reisu AY1107 novirzīja uz Rīgas lidostu, kad salonā pamanīta dūmu smaka.
* 2021. gada 3. decembrī ''Air Baltic'' reiss BT102 cieta no skrejceļa novirzes.
* 2021. gada 8. augustā ANBO II replika [[Cēsu lidlauks|Cēsu lidlaukā]] zaudēja jaudu pacelšanās laikā; viens cilvēks gāja bojā.
* 2021. gada 1. maijā SOCATA MS 894 A nosēšanās laikā [[Limbažu lidlauks|Limbažu lidlaukā]] tai nolūza priekšējās šasijas balsts un ritenis.
* 2020. gada 1. septembrī ''Tecnam P2008 JC'' veicot pagriezienu pa kreisi par 180° [[Ādažu lidlauks|Ādažu lidlauka]] 33. skrejceļa sākumā, gaisa kuģim nolūza priekšējās šasijas balsta stiprinājums.
* 2020. gada 9. februārī helikopters R44 veica nosēšanos [[Rumbulas lidlauks|Rumbulas lidlaukā]]. Piezemēšanās laikā cietas nosēšanās dēļ salūza helikoptera šasijas kreisās puses priekšējā balsta daļa un ar astes stabilizatoru tas aizķēra lidlauka betona seguma virsmu.
* 2019. gada 20. jūlijā lidmašīna ''Cessna TR182'' veica nosēšanos Limbažu lidlaukā ar neizlaistām šasijām.
* 2018. gada 24. septembrī ''Air Baltic'' reiss BT432 tuvojoties Rīgas lidostai, piedzīvoja sadursmi ar putniem. Lidmašīnai nodarīti bojājumi deguna aptvērējam.
* 2018. gada 5. augustā ''airBaltic Bombardier CSeries CS300'' pacelšanās laikā apkalpe saņēma RH dzinēja zema eļļas spiediena brīdinājumu; tika izslēgts dzinējs un lidmašīna atgriezās lidostā.
* 2018. gada 8. jūlijā ''Bücker Bü-133C Jungmeister'' nokritās eļļas spiediens un tika pieņemts lēmums veikt [[avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]]. Avārijas nosēšanās laikā [[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]] teritorijā lidmašīna sadūrās ar zemi; viens cilvēks gāja bojā.
* 2018. gada 21. jūnijā ''Air Baltic'' reiss BTI7QX, nolaižoties Rīgā, piedzīvoja īslaicīgu skrejceļa novirzi.
* 2017. gada 3. novembrī ''Air Baltic'' reiss BT360 braucot stāvvietā starptautiskajā lidostā Rīga, ar labās puses spārna galu ietriecās kāpņu telpas dzelzs konstrukcijā.
* 2017. gada 8. oktobrī privāts [[helikopters]] ''Robinson R44 Raven I'' ietriecās elektropārvades līnijas; viens cilvēks gāja bojā.
* 2017. gada 17. februārī ''VIM Airlines'' lidmašīnai ''Boeing 737-500'', tika bojāta pacelšanās skrejceļa izbraukuma incidentā starptautiskajā lidostā Rīga, Latvijā.
* 2016. gada 17. septembrī ''airBaltic'' reisam BT641 priekšējais ritenis netika pilnībā ievilkts pēc pacelšanās lidojuma, lidmašīna turpināja sadedzināt degvielu un vēlāk droši nosēdās atpakaļ pie RIX ar daļēji izslēgtu priekšējo pārnesumu.
* 2016. gada 10. augustā ''PinkAir Cessna 550B Bravo'' nevarēja atbrīvot Rīgas 18. skrejceļu, jo plīsusi galvenā zobrata riepa. Rezultātā lidosta tika slēgta uz aptuveni 3 stundām, jo ​​radās grūtības ar gaisa kuģa vilkšanu.
* 2016. gada 4. maijā ''viastroitel AC-4 Russia'' RA-0423A privātais [[planieris]] avarēja paceļoties [[Grīvas lidlauks|Grīvas lidlaukā]]. 1 gāja bojā.
* 2014. gada 28. decembrī privāts eksperimentāls IN-02 Neilgi pēc pacelšanās radās dzinēja atteice un tā avarēja. 1 gāja bojā. Lidmašīna bija privāti būvēta lidmašīna ar ''[[Subaru]]'' automašīnas dzinēju un propelleri.
* 2014. gada 15. novembrī ''Flybe Nordic'' reiss FCM72TX pilotam bija procedūru trūkums, kā veikt amata pārņemšanu.
* 2014. gada 15. novembrī ''Air Baltic'' reiss BTI34H pilotam bija procedūru trūkums, kā veikt amata pārņemšanu.
* 2014. gada 8. septembrī ''[[Transaero]]'' reiss UN252 veica ārkārtas nosēšanos Rīgas lidostā, kad dzinējam bija problēmas.
* 2014. gada 25. jūnijā pašveidots un nereģistrētais ''Jodel D-18'' zaudēja kontroli, un lidmašīna ietriecās zemē. Viena persona gāja bojā.
* 2014. gada 8. maijā privāts ''Pitts S-28B'' avarēja akrobātikas laikā. Viena persona gāja bojā.
* 2013. gada 13. oktobrī ''Air Baltic'' reiss BTI416 kapteinis paziņoja, ka nejūtas labi. Viņš devās uz tualeti. Pa ceļam uz tualeti viņš nokrita uz grīdas un noģība.
* 2013. gada 8. septembrī, [[Kandava|Kandavā]] privāts ''Pegasus XL-Q'' ietriecās kokos un avarēja krūmos. Viena persona gāja bojā.
* 2012. gada 13. novembrī ''Flying School Spilve Tecnam P2006T'' avarēja purvā veicot vingrinājumu &quot;Dzinēja izslēgšana un atkārtota iedarbināšana&quot;. Divas personas gāja bojā.
* 2012. gada 20. augustā SIA &quot;TEKARA&quot; ''Tecnam P92-JS'' veica ārkārtas nosēšanos uz [[Autoceļš A10 (Latvija)|Rīga-Ventspils šosejas]] [[Pūre|Pūrē]] pēc dzinēja izslēgšanās.
* 2012. gada 12. jūlijā ''HeliPro McDonnell Douglas MD 500E'' bija nodarīti bojājumi piespiedu nosēšanās laikā pie [[Kastīre]]s
* 2012. gada 6. jūlijā ''Aeroprakt'' firmas A-22 lidmašīna pēc dzinēja apstāšanās bija [[Piespiedu nosēšanās|spiesta nosēsties]] ārpus Ādažu [[lidlauks|lidlauka]]. Veicot nosēšanos daļēji sabojāta priekšējā statne un propellera lāpstiņa.
&lt;!-- * 2012. gada 19. maijā ''Boeing 737-500'', kuru apkalpoja ''AirBaltic'', pēc izlidošanas no lidostas Rīga kāpa, un ATC ļāva tai pacelties līdz FL230. Tajā pašā laikā lidmašīna [[Airbus A320]], ko ekspluatēja [[Aeroflot]], apbrauca nestabilizētas pieejas dēļ. Lidmašīnas laikā minimālais attālums starp abām lidmašīnām bija 2,2 NM. --&gt;
* 2012. gada 4. maijā ''FlyItalia MD3 Rider'' dzinēja problēmu dēļ veica avārijas nosēšanos uz lauka netālu no [[Jaunsvirlauka]]s.
* 2012. gada 7. janvārī ''[[Ryanair]] Boeing 737-8AS'' nolaižoties Rīgas virzienā, sliktos laikapstākļos ar mērenu sniegu, uzrādītie gaisa ātruma (IAS) rādījumi sāka atšķirties.
* 2011. gada 15. oktobrī Ādažu Aerokluba ''Zlín Savage Cruiser ultralight'' avarēja kukurūzas laukā netālu no [[Turaida (ciems)|Turaidas]] un sadega. Divas personas gāja bojā.
* 2011. gada 5. jūnijā ''Flylab Tucano Delta 3'' lidmašīna veica treniņlidojumu [[Cēsu lidlauks (vecais)|Cēsu vecajā lidlaukā]]. Lidojuma laikā, veicot manevru, pilots netika galā ar gaisa kuģa vadību. Gaisa kuģis iekļuva grīstē un sadūrās ar zemes virsmu. Viena persona gāja bojā.
* 2011. gada 21. maijā ''Comco Ikarus C42 Cyclone'' bija spiests nolaisties pie [[Jelgavas cukurfabrika]]s.
* 2011. gada 18. februārī SIA &quot;TEKARA&quot; ''Tecnam P92-JS'' pārbrauca pāri skrejceļam Spilves lidostā.
* 2010. gada 5. decembrī ''airBaltic Bombardier DHC-8-402Q Dash 8'' bija problēmas ar iekšējo spiedienu un veica ārkārtas nosēšanos Rīgas lidostā.
* 2010. gada 2. oktobrī ''Kvant 03S'' avarēja egļu mežā. Viena persona gāja bojā.
* 2010. gada 10. maijā ''Aerospool WT-9 Dynamic'' nesasniedza skrejceļu un avarēja 200 metru attālumā no tā.
&lt;!-- * 2009. gada 10. jūnijā paceļoties ''KLM Cityhopper Fokker 70'' bija dzirdams sprādziens; ''Fokker 70'' apstājās un bija uzzināts ka bija putnu trieciens. --&gt;
* 2008. gada 16. augustā ''AirTraining Piper PA-31 Navajo'' bez atļaujas veica trikus virs neapdzīvotas vietas [[Tukums|Tukumā]] un avarēja [[Tukuma dārzniecības lauki|Laustiķu pļavā]]. Viena persona gāja bojā.
* 2008. gada 27. aprīlī SIA &quot;PLAZMA-AB&quot; ''Lilienthal X-32'' zaudēja kontroli un avarēja netālu no [[Lidosta &quot;Jūrmala&quot;|Jūrmalas lidostas]].
* 2006. gada 12. septembrī SIA &quot;AVIO Rīga&quot; ''Aeroprakt A22'' pacelšanās manevra laikā zaudēja ātrumu un zaudēja kontroli pār lidmašīnu, avarējot pie Ādažu lidlauka.
* 2006. gada 28. jūnijā SIA &quot;Aeronavigācijas serviss. Mācību centrs&quot; ''Cessna 152'' trenējoties ietriecās zemē pie Ikšķiles. Divas personas gāja bojā.
* 2005. gada 27. jūlijā Latvijas valsts robežsardzes helikopters ''Agusta-Bell 206B JRIII'' studentam pilotam neizdevās pietiekami samazināt helikoptera vertikālo un horizontālo lidojuma ātrumu, kā rezultātā helikoptera rotora lāpstiņas saskārās ar zemi un avarēja Grīvā.
* 2005. gada 19. maijā ''Tyrolean Airways Fokker 100'' lidmašīnas salonā bija paaugstināts spiediens. Lidmašīna veica ārkārtas nosēšanos Rīgā.
* 2005. gada 25. janvārī ''KESCO Bermuda Limited Raytheon 390 Premier 1'' pārbrauca pāri skrejceļam [[Starptautiskā lidosta &quot;Ventspils&quot;|Ventspils lidostā]].
* 2004. gada 12. jūnijā nesertificēts privāts ''Aeroprakt A-22'' avarēja [[Andrejsala|Andrejsalā]], Rīgā. Divas personas gāja bojā.
* 2002. gada 6. decembrī privāts ''Grumman American AA-5 Tiger'' aizķēra elektrības vadus un avarēja netālu no Spilves lidostas.
* 2002. gada augustā privāts [[deltaplāns|motodeltaplāns]] avarēja [[Mazsalaca|Mazsalacā]]. Avārijas iemesls bija pilota nemākulība, kā arī tehniskas nepilnības degvielas padeves sistēmā. Viena persona gāja bojā.
* 2001. gada 29. jūlijā privāts helikopters paceļoties ietriecās elektropārvades līnijās un avarēja uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2 šosejas]]. Divas personas gāja bojā.
&lt;!-- * 2000. gada 26. aprīlī ''Klaipeda Airlines Robinson R44 Clipper'' neatgriezeniski tika bojāta, kad tā nogāzās uz zemes. --&gt;
&lt;!-- * 1996. gadā [[Latvijas gaisa spēki|Latvijas gaisa spēku]] ''PZL-104 Wilga 35'' avarēja un tika iznīcināta. Pilota liktenis nav zināms. --&gt;
* 1995. gada 7. jūnijā Latvijas gaisa spēku ''[[Let L-410 Turbolet|Let L-410UVP]]'' piedalījās aviošovā [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārdes militārajā lidlaukā]], kura laikā piloti mēģināja veikt nāves cilpas manevru, pēc otrā manevra lidmašīna neatgūstot līdzsvaru ietriecās zemē. Divas personas gāja bojā.
* 1992. gada 25. martā divas [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Gaisa spēku]] MiG-27D lidmašīnas, kas pacēlās no Lielvārdes lidlauka, avarēja [[Zvārdes poligons|Zvārdes poligonā]] un pie [[Aijažu ezers|Aijažu ezera]] netālu no [[Lēdurga]]s. Abi iznīcinātāju piloti gājuši bojā. Avāriju vietās uzstādītie metāla memoriāli vēlāk pazuduši.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/stories/view/307?0&amp;a=od|title=Lēdurgā un Zvārdes poligonā avarē Krievijas militārās lidmašīnas - Militārais mantojums Tūrisms|access-date=2024-10-25}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/stories/view/306?1|title=Zvārdes poligonā un Lēdurgā avarējušās Mig-27D lidmašīnas - Militārā mantojuma Tūrisms}}&lt;/ref&gt;
* 1992. gadā ''MiG-27M Flogger'' avarēja pie [[Rīga]]s. Viena persona gāja bojā.
* 1992. gadā ''MiG-27M Flogger'' avarēja pie Rīgas. Viena persona gāja bojā.
* 1990. gada 15. maijā iznomāts [[DOSAAF]] Rīgas aerokluba [[AN-2]] nolaižoties tika neatgriezeniski bojāts smagās nosēšanās dēļ.
* 1987. gada 22. maijā ''Aeroflot'' lauksaimniecības lidmašīna An-2 pacēlās [[Mārsnēnu lidlauks|Mārsnēnu lidlaukā]] un avarēja laukā [[Mārsnēni|Mārsnēnos]], [[dzinējs|dzinēja]] atteices dēļ. Pilota liktenis nav zināms.
* 1986. gada 1. jūlijā 668 BAP [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[Su-24]] avarēja dzinēja aizdegšanās dēļ 6 km uz ziemeļrietumiem no Tukuma.
* 1986. gada 27. martā PSRS gaisa spēku 886.ORAP lidmašīna Su-17M4 tuvojās [[Jēkabpils lidlauks|Jēkabpils aviācijas bāzei]]. Tuvošanās laikā pilots zaudēja telpisko orientāciju un lidmašīna ietriecās zemē. Viena persona gāja bojā.
* 1985. gada 9. janvārī Su-24 lidmašīna veica Tukumā avārijas nosēšanos.
* 1983. gada 29. aprīlī ''Aeroflot'' lauksaimniecības lidmašīna AN-2 lidojot nelielā augstumā, aizķēra elektrības līnijas vadus un avarēja laukā. Pilota liktenis nav zināms.
* 1981. gada 13. jūnijā ''Aeroflot'' lidmašīna [[An-2 katastrofa Saldū|An-2 dzinējs sabojājās]] neilgi pēc pacelšanās. Piloti izvēlējās atgriezties lidlaukā, bet lidmašīna zaudēja augstumu un stiprā vēja dēļ novirzījās uz degvielas noliktavu. 15 metru augstumā kreisais spārns sadūrās ar [[dīzeļdegviela]]s uzglabāšanas tvertnes jumtu, pēc tam lidmašīna ietriecās citā tvertnē un eksplodēja. Divas personas gāja bojā.
* [[1980. gadi|1980. gadu]] vidū [[Il-76]] ietriecās [[Spilves lidosta]]s celtnes sienā manevrēšanas laikā.
* 1979. gada 10. oktobrī avārijas nosēšanās laikā Tukumā, [[PSRS]] [[Baltijas kara flote]]s Su-24 nolūza lidmašīnas kreisais ritenis un lidmašīna sadega.
* 1979. gada 18. maijā kara lidmašīna avarēja [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķengarags|Ķengaraga]]. Žurnālisti un aculiecinieki tolaik nebija zinoši par [[aviācija|aviāciju]], padomju vara centās slēpt [[avārija]]s, tāpēc šo aviokatastrofu konkrētie apstākļi paliek noslēpumā. Pilota liktenis nav zināms.
* 1979. gada 22. martā [[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Aeroflot'' reiss L-34]] tuvojās [[Liepājas lidosta]]i, lidmašīna nolaidās pārāk ātri, zem glisādes slīpuma. Autopilots tika izslēgts 180 m augstumā. Novirzīta pa labi no lokalizatora, vertikālais ātrums palielināts līdz 8 m/s. Piloti izmēģināja vizuālo kontaktu, nosvērās pa kreisi 60 m augstumā. Jaudas sviras pavirzījušās 60 m attālumā. [[Tu-134]] ietriecās kokos 1690 m no skrejceļa sliekšņa, 155 m pa labi no viduslīnijas, 10-12 m augstumā. Pagriezās pa kreisi, 2 m augstumā ietriecās [[dzelzceļš|dzelzceļa]] uzbērumā, sadalījās un aizdegās. Četras personas gāja bojā.
* 1971. gada 29. novembrī ''Aeroflot'' lidmašīna AN-2 veica lauksaimniecības apsmidzināšanu. Pēc tās pilots bez atļaujas izpildīja trikus, bet pēc brīža zaudēja kontroli, krita ar priekšgalu lejup un avarēja 3 kilometrus uz ziemeļiem no [[Alojas lidlauks|Alojas lidlauka]]. Viena persona gāja bojā.
* 1967. gada 30. decembrī [[An-24 katastrofa Liepājā|''Aeroflot'' reiss L-51]], tuvojoties Liepājas lidostai, lidmašīna glisādē ielidoja ar ātrumu 300 km/h un 300 metru augstumā, nevis ieteicamo 220 km/h 200 metru augstumā. Pilots mēģināja palēnināt ātrgaitas nolaišanos ar pretējo vilci, bet pēc tam uzsāka nokavētu pieeju. Apgrieziena laikā labais dzinējs nodrošināja vilci uz priekšu, bet kreisais palika atpakaļgaitā. Lidmašīna ripoja pa kreisi, atsitoties pret zemi 250 metrus no pieejas ceļa. Ar ievilktām riepām, kreisais propelleris saskārās ar zemi, pirms lidmašīna sasniedza augstumu. Pēc 140 metru pārvarēšanas lidmašīna ietriecās komunālo pakalpojumu stabā, pārraujot daļu no labā spārna. Pēc tam tā lidoja 1270 metrus, palielinot labo slīpumu, līdz smagi ietriecās 48 grādu leņķī. 43 personas gāja bojā.
* 1961. gada 13. augustā ''Aeroflot'' lidmašīna ''Ilyushin Il-18B'' miglā pārbrauca pāri skrejceļam un [[Daugavgrīvas šoseja]]i.
* 1954. gada 4. aprīlī [[La-15 katastrofa Liepājā|PSRS Gaisa spēku La-15 lidmašīna avarēja]] dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājā]]. Viena persona gāja bojā. Dzīvojamajās mājās gāja bojā četri pieaugušie un divi bērni.
&lt;!-- * 1952. gada 19. jūlijā ''Aeroflot'' lidmašīna ''Lisunov Li-2'' veica treniņlidojumu no [[Spilve (Rīga)|Spilve]]s, kad apkalpe kļūdījās ar degvielas sistēmu, un abi dzinēji aizdegās. Lidmašīna zaudēja ātrumu, apstājās un avarēja lidostas perimetrā. Četras persona gāja bojā. --&gt;
* 1951. gada 22. jūnijā padomju flotes gaisa spēku lidmašīna avarēja pienākumu izpildes laikā, kad lidmašīna pēkšņi iekrita Baltijas jūrā netālu no [[Latvija]]s krasta. Viena persona gāja bojā.
* 1951. gada 28. martā ''Aeroflot'' lidmašīna ''Lisunov Li-2'' veica mācību lidojumu no Spilves, kad saskārās ar sliktiem laikapstākļiem. Piezemēšanās laikā stiprā lietū lidmašīna izslīdēja un avarēja.
* 1950. gada 8. aprīlī [[ASV Jūras kara flote]]s ''Consolidated PB4Y-2 Privateer'' veica elektroniskās novērošanas lidojumu novērošanu padomju zemūdenēm. ''Privateer'' virs [[Baltijas jūra]]s pārtvēra četri padomju iznīcinātāji La-11 un ''Privateer'' iznīcināja 15 km no Liepājas. Desmit personas gāja bojā.
* 1949. gada 7. martā 622 ShAP PSRS Gaisa spēku Jak-11 akrobātikas laikā ietriecās zemē. Divas personas gāja bojā.
* 1947. gada 1. oktobrī PSRS Gaisa spēku lidmašīna avarēja pie [[Jelgava]]s. Viena persona gāja bojā.
* 1945. gada 24. maijā PSRS Gaisa spēku ''Yakovlev UT-2'' avarēja netālu no Rīgas. Viena persona gāja bojā.
* 1945. gada 8 maijā Jelgavā, kad padomju karavīri, uzzinājuši par [[Trešais reihs|Vācijas]] [[kapitulācija|kapitulāciju]] [[otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], nepamatoti sāka šaut gaisā un trāpīja padomju lidmašīnā, noraujot tam spārnu. Gaitis Grūtups min, ka šī bija pirmā aviokatastrofa par kuru sabiedrība uzzināja.{{nepieciešama atsauce}} Pilota liktenis nav zināms.
* 1945. gada 26. februārī Fw 190F-8 no III./SG 3. ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' kaujas eskadras grupas tika bombardēta un iznīcināta [[Matkules lidlauks|Sabiles lidlaukā]]. Pilota liktenis nav zināms.
* 1945. gada 23. februārī I./JG 54 ''Luftwaffe'' Focke-Wulf Fw 190 A-8 tika bojāts nelabojami (pie 60%) vēdera nolaišanās laikā netālu no [[Apšenieki (Grāveru pagasts)|Apšenieki]]em pēc dzinēja darbības traucējumiem.
* 1945. gada 17. februārī PSRS [[Baltijas kara flote]]s 9 IAP ekipāžas ''Jakovlev Jak-9'' tika notriekts gaisa kaujā 25 km dienvidrietumos no Liepājas. Viena persona gāja bojā.
* 1945. gada 17. februārī PSRS Baltijas kara flotes 9 IAP ekipāžas ''Jakovlev Jak-9'' tika notriekts gaisa kaujā 25 km dienvidrietumos no Liepājas. Viena persona gāja bojā.
* 1945. gada 17. februārī PSRS Baltijas kara flotes 9 IAP ekipāžas ''Jakovlev Jak-9'' tika notriekts gaisa kaujā 15 km [[dienvidi|dienvidos]] no Liepājas. Viena persona gāja bojā.
* 1945. gada 17. februārī PSRS Baltijas kara flotes 9 IAP ekipāžas ''Jakovlev Jak-9'' tika notriekts gaisa kaujā 2 km rietumos no Liepājas. Viena persona gāja bojā.
* 1945. gada 17. februārī PSRS Baltijas kara flotes 9 IAP ekipāžas ''Jakovlev Jak-9'' tika notriekts gaisa kaujā 15 km dienvidos no Liepājas. Viena persona gāja bojā.
* 1945. gada 14. janvārī 7./JG 54 ''Luftwaffe'' lidmašīna Fw 190A-8 WNr ''white 11'' bija piecēlusies Liepājas lidostā un lidoja uz [[rietumi]]em, pie [[Liepājas osta]]s, Fw 190A-8 ietriecās un avarēja [[kravas kuģis|kravas kuģa]] [[celtnis|celtnī]]. Viena persona gāja bojā.
* 1945. gada 14. janvārī 7./JG 54 ''Luftwaffe'' lidmašīna Fw 190A-6 WNr ''white 8'' avarēja un eksplodēja testa lidojumā. Viena persona gāja bojā.
* 1945. gada 6. janvārī Fw 190A-5 ''white 4'' no 3./JG 54 ''Luftwaffe'' eskadras grupas lidmašīna piecēlās Sabiles lidlaukā un viņu kļūdaini notrieca ar vācu pretgaisa ''flak'' lielgabalu.
* 1944. gada 27. decembrī divi 1./JG 54 ''Luftwaffe'' ''Focke-Wulf Fw 190'' gaisa kaujas laikā mēģināja atgriezties [[Skrundas lidlauks|Skrundas lidlaukā]]. Virs [[Dobele]]s notika abu ''Luftwaffe'' lidmašīnu sadursme. Abu lidmašīnu piloti gāja bojā.
* 1944. gada 21. decembrī PSRS gaisa spēku ''Lavochkin La-7'' neizdevās atgriezties no kaujas misijas Saldus apgabalā. Lidmašīna pazudusi līdz šai dienai. Pilota liktenis nav zināms.
* 1944. gada 14. decembrī PSRS 47 ShAP Baltijas kara flotes ''[[Il-2|Ilyushin Il-2]]'' tika notriekts gaisa kaujā 10 km uz [[ziemeļi]]em no Liepājas. Divas personas gāja bojā.
* 1944. gada 27. oktobrī Sarkanās armijas gaisa spēku lidmašīna avarēja [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]] cīņu misijas laikā. Viena persona gāja bojā.
* 1944. gada 14. septembrī 68 GvIAP PSRS gaisa spēku ''Bell P-39 Airacobra'' tika notriekts gaisa kaujā netālu no Rīgas. Viena persona gāja bojā.
* 1944. gada 31. augustā [[PSRS]] ''Ilyushin Il-2'' notrieca gaisa kaujā virs Jelgavas. Pilota liktenis nav zināms.
* 1944. gada 31. augustā PSRS ''Ilyushin Il-2'' notrieca gaisa kaujā virs Jelgavas. Pilota liktenis nav zināms.
* 1944. gada 31. augustā PSRS ''Ilyushin Il-2'' notrieca gaisa kaujā virs Jelgavas. Pilota liktenis nav zināms.
* 1944. gada 29. augustā ''Luftwaffe'' ''Fieseler Fi-156'' avarēja pie [[Džūkste]]s. Gāja bojā [[Pauls Laukss]].
* 1944. gada augusta beigās 1./SG 4 ''Luftwaffe'' ''Focke-Wulf Fw 190'' avarēja austrumos no [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļiem]], kad viņai iešāva ar pretgaisa lielgabalu. Viena persona gāja bojā.
* 1944. gada 7. augustā 17 IAP PSRS gaisa spēku ''Bell P-39 Airacobra'' tika notriekta gaisa kaujā pie [[Skaistkalne]]s. Viena persona gāja bojā.
* 1944. gada 22. jūlijā ''Ilyushin Il-2'' tika notriekts virs [[Daugavpils]]. Pilota liktenis nav zināms.
* 1944. gada 22. jūlijā ''Ilyushin Il-2'' tika notriekts virs Daugavpils. Pilota liktenis nav zināms.
* 1944. gada 22. jūlijā ''Ilyushin Il-2'' tika notriekts virs Daugavpils. Pilota liktenis nav zināms.
* 1944. gada 14. maijā Zviedru gaisa spēku ''Caproni Ca.313'' pārlidojot Baltijas jūru, lidmašīnu notrieca vācu ''Luftwaffe'' pilots. Ca.313 avarēja Baltijas jūrā 13 km attālumā no Ventspils. Viena persona gāja bojā.
* 1943. gada 23. aprīlī Somu gaisa spēku ''Junkers Ju-88 A-4'' avarēja Saulkrastos ceļā uz [[Somija|Somiju]]. Četras personas gāja bojā.
* 1941. gada jūlijā [[PSRS Gaisa spēki|PSRS gaisa spēku]] ''Douglas DC-2-115F'' iznīcināja vācu ''Luftwaffe'', kamēr tas stāvēja uz manevrēšanas ceļa.
* 1941. gada jūlijā ''Luftwaffe'' bumbvedējs'' Heinkel He-111'' tika notriekts gaisa kaujā [[Daugavpils apgabals|Daugavpils apgabalā]] laika starpā 1941. gada 10. līdz 19. jūlijam.
* 1941. gada 28. jūnijā 9./KG 1 ''Luftwaffe'' ''Junkers Ju 88A-5'' avarēja 1 km dienvidos no [[Ķekava]]s. Četras personas gāja bojā.
* 1941. gada 22. jūnijā [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] 49. kaujas aviācijas pulka lidaparāts avarēja [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlaukā]] vai [[Līksnas lidlauks|Līksnas lidlaukā]]. Viena persona gāja bojā.
* 1940. gada septembrī PSRS gaisa spēku ''Lockheed 14-H2 Super Electra'' tika neatgriezeniski bojāta netālu no Rīgas.
* 1940. gada 4. jūnijā Latvijas Aviācijas Pulka lidmašīna ''Stampe et Vertongen SV.5 Tornado'' avarēja paceļoties [[Gulbenes lidlauks|Gulbenes lidlaukā]], lidmašīna iegāja virpulī un ietriecās zemē ar ieslēgtu dzinēju. Viena persona gāja bojā.
* 1939. gadā lidmašīna, kas piederēja NSG 12 saskārās ar problēmām pacelšanās laikā, ieskrēja aizā un karājās kokos ar neskartu pilnu bumbas kravu un pilots būtībā nebija ievainots.
* 1937. gada 18. jūnijā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Liepājā. Pilots izdzīvoja.
* 1936. gada 5. decembrī nezināms veida militārais lidaparāts avarēja netālu no Rīgas. Viena persona gāja bojā.
* 1935. gada 3. augustā Latvijas aviācijas pulka ''Letov Š-16L'' avarēja ar degunu lejup Liepājā.
* 1931. gada 6. novembrī divi Latvijas jūru spēku [[hidroplāns|hidroplāni]] ''Heinkel HE5a'' ietriecās viens otrā virs Liepājas. Sešas personas gāja bojā.
* 1931. gada 30. oktobrī treniņa lidojumā Spilves lidlaukā avarēja [[VEF I-12]] lidmašīnā. Viena persona gāja bojā.
* 1931. gada 19. jūlijā Latvijas aviācijas pulka lidmašīna ''Martinsyde A.D.C.1'' bija ceļā uz Daugavpils vasaras bāzi un pilots zemu lidoja pa Daugavu, pie [[Koknese]]s. Viņš notrieca tērauda konstrukciju celtnieku un smagi avarēja. Divas personas gāja bojā.
* 1931. gada 27. maijā Krustpils 7. eskadra lidmašīna ''Airco DH.9A'' lidojot virs Kokneses piedzīvoja dzinēja atteici. Lidmašīna nolaidās pie Pļaviņu-Kokneses ceļa. Bojāta šasija, dzenskrūve un spārns. Remontēts Rīgā, atgriezts ekspluatācijā 1932. gada decembrī.
* 1930. gada 5. augustā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] lidmašīna kļūdas dēļ ielidoja kājnieku šaušanas vingrinājumā netālu no Daugavpils.
* [[1930. gadi]]: [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas aviācijas pulka]] hidroplāns avarēja Liepājā pie mola. Pilota liktenis nav zināms.
* 1930. gadi: Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja kokā Liepājā. Pilota liktenis nav zināms.
* 1930. gadi: Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Liepājas lidlaukā.
* 1930. gadi: Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja [[Latvija|Latvijā]]. Priekšgals bija iznīcināts. Pilota liktenis nav zināms.
* 1930. gadi: Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Latvijā. Pilota liktenis nav zināms.
* 1930. gadi: Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja ar priekšgalu lejup uz zāles pacēluma. Pilota liktenis nav zināms
* 1930. gadi: Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja un apkrita otrādi. Pilota liktenis nav zināms.
* 1930. gadi: Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Latvijā. Divas personas gāja bojā.
* 1930. gadi: Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja Latvijā. Pilota liktenis nav zināms.
* 1930. gadi: Latvijas aviācijas pulka lidmašīna avarēja un sadega liesmās. Pilota liktenis nav zināms.
* 1928. gada 26. augustā lidmašīna ''Letov Š-16'' veica lidojumu [[Rīga]]-[[Cēsis]]-[[Vecgulbene]]-[[Daugavpils]]. Pēc pieturas Cēsīs, pilots lidoja riņķos ap sava tēva mājas, bet Š-16 lidoja pārāk zemu un avarēja netālu no [[Vaive (ciems)|Vaives]]. Trīs personas gāja bojā.
* 1928. gadā ''Fiat CR.1'' avarēja Liepājas lidlaukā. Viena persona gāja bojā.
* 1924. gada 15. oktobrī [[AS Latvijas Gaisa satiksme]]s ''Junkers F13'' avarēja un sadega. Pilota liktenis nav zināms.
* 1930. gada 15. aprīlī lidmašīna ''Sopwith 1½ Strutter'' lidoja no Spilves uz Rēzekni, lai piedalītos [[Latgale]]s akcijā, pie Kokneses lidmašīnai nācies veikt piespiedu nosēšanos, gūstot nelielus bojājumus.
* 1920. gada 12. aprīlī lidmašīna ''Sopwith 1½ Strutter'' lidoja no Spilves uz Rēzekni, lai piedalītos Latgales akcijā, taču avarēja ceļā, pie Kokneses. Viena persona gāja bojā.
* 1917. gada 27. augustā tika sašauts piesiets militārais [[gaisa balons]] virs Daugavpils vai [[Ikšķile]]s. (nav precīzi zināms)
* 1916. gada 29. decembrī [[Vaiņodes dirižabļu lidosta]]s cepelīns Vācu armijas LZ 84 [[dirižablis]] bija spiests nolaisties mežā [[Ziemupe|Ziemupē]] stipra apledojuma dēļ.
* 1915. gada 25. janvārī Vācijas flotes dirižablis [[PL 19 notriekšana Bernātos|''Parseval PL 19'' tika notriekts un avarēja]] 1,5 [[verstis]] no Liepājas krasta. Septiņus cilvēkus no dirižabļa sagūstīja krievu armija, pārējie 23 gāja bojā.
* 1913. gada 6. decembrī Imperiālās Krievijas flotes hidroplāns ''Sikorsky S-10'', kas pacēlās Liepājā zaudēja kontroli un 90 m no krasta avarēja Baltijas jūrā. Viena persona gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aviation-safety.net/wikibase/dblist.php?Country=YL|title=Aviation Safety Network &gt; ASN Aviation Safety WikiBase &gt; Geographical regions index &gt; ASN Aviation Safety Database results|website=aviation-safety.net|access-date=2024-06-06}}&lt;/ref&gt;

== Gaisa satiksmes infrastruktūras Latvijā ==
{{pamatraksts|Latvijas lidostas un lidlauki}}

=== Starptautiskās lidostas Latvijā ===
Latvijā ir relatīvi izcilā lidostu infrastruktūra [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]]. Lai gan tā nav tik plaša kā Rietumeiropas lidostas, tā pārspēj daudzu Austrumeiropas valstu standartus. Pašlaik valstī ir trīs komerciālās lidostas, kurās galvenā bāze ir [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas starptautiskā lidosta (RIX)]], kas ir pilnībā darboties starptautiskam satiksmes plūsmai.

Starp šīm lidostām izceļas Rīgas starptautiskā lidosta kā lielākā un aizņemtākā, aprīkota ar iespējām apkalpot dažādus starptautiskus lidojumus, gan pasažieru, gan kravu. Tās infrastruktūra atbilst dažādu lidmašīnu izmēriem, ieskaitot lielo dzinējus, ar skrejceļa garumu, kas spēj uzņemt šādas lielas lidmašīnas.

[[Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;|Liepājas starptautiskā lidosta (LPX)]] un [[Starptautiskā lidosta &quot;Ventspils&quot;|Ventspils starptautiskā lidosta (VNT)]] arī veicina Latvijas aviācijas tīkla attīstību, lai gan to starptautiskās operācijas ir ierobežotākas salīdzinājumā ar Rīgu. Šīs lidostas galvenokārt apkalpo iekšzemes un reģionālos lidojumus, ar retākām starptautiskām saiknēm.

Attiecībā uz pasažieru skaitu Rīgas starptautiskā lidosta ir galvenais gaisa satiksmes veicinātājs [[Latvija|Latvijā]], kas pieredz pastāvīgu izaugsmi ar gadiem. Lai arī konkrētie skaitļi var atšķirties, šo lidostu kopējais pasažieru plūsma atspoguļo Latvijas pieaugošo nozīmi kā galamērķa un tranzīta punktu [[Eiropa|Eiropā]].

=== Lidlauki Latvijā ===

* [[Ādažu lidlauks|Ādaži EVAD]] // lidlauks sertificēts VFR
* [[Aizputes lidlauks|Aizpute EVAA]] // lidlauks nesertificēts
* [[Aknīstes lidlauks|Aknīste]] // lidlauks iznīcināts
* [[Alojas lidlauks|Aloja]] // lidlauks nelietojams
* [[Audriņu lidlauks|Audriņi]] // lidlauks nelietojams
* [[Augstkalnes lidlauks|Augstkalne EVMA]] // lidlauks nesertificēts
* [[Balvu lidlauks|Balvi]] // lidlauks nesertificēts
* [[Barkavas lidlauks|Barkava]] // lidlauks nesertificēts
* [[Bērzes lidlauks|Bērze]] // lidlauks nesertificēts
* [[Birzgales lidlauks|Birzgale]] // lidlauks nesertificēts
* [[Biržu lidlauks|Birži]] // lidlauks nesertificēts
* [[Cēsu lidlauks|Cēsis EVCA]] // lidlauks sertificēts VFR
* [[Cēsu lidlauks (vecais)|Cēsis (vecais)]] // lidlauks nesertificēts
* [[Cīravas lidlauks|Cīrava EVIA]] // lidlauks nesertificēts
* [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils EVDA/DGP]] // lidlauks sertificēts VFR
* [[Degumnieku lidlauks|Degumnieki]] // lidlauks nesertificēts
* [[Dobeles lidlauks|Dobele]] // lidlauks nesertificēts
* [[Dricānu lidlauks|Dricāni]] // lidlauks privāts
* [[Dundagas lidlauks|Dundaga]] // lidlauks nesertificēts
* [[Durbes lidlauks|Durbe]] // lidlauks nesertificēts
* [[Dzērbenes lidlauks|Dzērbene]] // lidlauks nesertificēts
* [[Elejas lidlauks|Eleja]] // lidlauks iznīcināts
* [[Ezeres lidlauks|Ezere]] // lidlauks nelietojams
* [[Gaujienas lidlauks|Gaujiena]] // lidlauks nesertificēts
* [[Grenctāles lidlauks|Grenctāle]] // lidlauks iznīcināts
* [[Grīvas lidlauks|Grīva EVBA]] // lidlauks nesertificēts
* [[Gudenieku lidlauks|Gudenieki]] // lidlauks nesertificēts
* [[Gulbenes lidlauks|Gulbene]] // lidlauks iznīcināts
* [[Ikšķiles lidlauks|Ikšķile EVPA]] // lidlauks sertificēts VFR
* [[Indras lidlauks|Indra]] // lidlauks nelietojams
* [[Irlavas lidlauks|Irlava]] // lidlauks nesertificēts
* [[Jaunkalsnavas lidlauks|Jaunkalsnava]] // lidlauks nelietojams
* [[Jelgavas lidlauks|Jelgava EVEA]] // lidlauks nesertificēts
* [[Jēkabpils lidlauks|Jēkabpils EVKA]] // lidlauks nesertificēts
* [[Lidosta &quot;Jūrmala&quot;|Jūrmala EVJA]] // lidlauks sertificēts VFR
* [[Ķekavas lidlauks|Ķekava]] // lidlauks nelietojams
* [[Lielvārdes lidlauks|Lielvārde EVGA]] // militārais lidlauks
* [[Limbažu lidlauks|Limbaži EVLI]] // lidlauks sertificēts VFR
* [[Līksnas lidlauks|Līksna]] // lidlauks nelietojams
* [[Lubes lidlauks|Lube]] // lidlauks nesertificēts
* [[Madlienas lidlauks|Madliena]] // lidlauks nelietojams
* [[Malnavas lidlauks|Malnava]] // lidlauks nesertificēts
* [[Matīšu lidlauks|Matīši]] // lidlauks nesertificēts
* [[Mālpils lidlauks|Mālpils EVMP]] // lidlauks nesertificēts
* [[Mārsnēnu lidlauks|Mārsnēni (Liepa)]] // lidlauks iznīcināts
* [[Mežāres lidlauks|Mežāre]] // lidlauks nesertificēts
* [[Nākotnes lidlauks|Nākotne]] // lidlauks nesertificēts
* [[Neretas lidlauks|Nereta]] // lidlauks nesertificēts
* [[Oktes lidlauks|Okte]] // lidlauks nesertificēts
* [[Palsmanes lidlauks|Palsmane]] // lidlauks nelietojams
* [[Pelču lidlauks|Pelči]] // lidlauks nelietojams
* [[Penkules lidlauks|Penkule]] // lidlauks nesertificēts
* [[Pilskalnes lidlauks|Pilskalne (Nereta)]] // lidlauks nelietojams
* [[Plāņu lidlauks|Plāņi]] // lidlauks nelietojams
* [[Praulienas lidlauks|Prauliena]] // lidlauks nesertificēts
* [[Priekules lidlauks|Priekule]] // lidlauks nesertificēts
* [[Raganas lidlauks|Ragana]] // lidlauks nelietojams
* [[Rēzeknes lidlauks|Rēzekne EVNA]] // lidlauks nesertificēts
* [[Rožupes lidlauks|Rožupe]] // lidlauks nesertificēts
* [[Rumbulas lidlauks|Rumbula]] // lidlauks nelietojams
* [[Rundāles lidlauks|Rundāle]] // lidlauks nesertificēts
* [[Saldus lidlauks|Saldus (Druva)]] // lidlauks nesertificēts
* [[Skrundas lidlauks|Skrunda]] // lidlauks nesertificēts
* [[Slampes lidlauks|Slampe]] // lidlauks nesertificēts
* [[Smiltenes lidlauks|Smiltene (Grotūzis)]] // lidlauks privāts
* [[Spilves lidosta|Spilve EVRS]] // lidlauks sertificēts VFR
* [[Stabulnieku lidlauks|Stabulnieki]] // lidlauks nesertificēts
* [[Stalbes lidlauks|Stalbe]] // lidlauks nesertificēts
* [[Staru lidlauks|Stari]] // lidlauks nelietojams
* [[Strēlnieku lidlauks|Strēlnieki]] // lidlauks nesertificēts
* [[Talsu lidlauks|Talsi EVTE]] // lidlauks nesertificēts
* [[Vaiņodes lidlauks|Vaiņode EVFA]] // lidlauks nesertificēts
* [[Valgundes lidlauks|Valgunde]] // lidlauks nesertificēts
* [[Valmieras lidlauks|Valmiera]] // lidlauks nesertificēts
* [[Vārkavas lidlauks|Vārkava]] // lidlauks nelietojams
* [[Vārmes lidlauks|Vārme]] // lidlauks nesertificēts
* [[Vecbebru lidlauks|Vecbebri]] // lidlauks nesertificēts
* [[Viļānu lidlauks|Viļāni]] // lidlauks nesertificēts
* [[Višķu lidlauks|Višķi]] // lidlauks nesertificēts
* [[Vitrupes lidlauks|Vitrupe]] // lidlauks nesertificēts
* [[Zaicevas lidlauks|Zaiceva (Pededze)]] // lidlauks nelietojams
* [[Zaļenieku lidlauks|Zaļenieki]] // lidlauks nesertificēts
* [[Zasas lidlauks|Zasa]] // lidlauks nesertificēts
* [[Žocenes lidlauks|Žocene]] // lidlauks nesertificēts

=== Heliporti Latvijā ===
* [[AMO Plant (heliports)|AMO Plant EVAP]] // heliports nesertificēts
* [[Centra Jaunzemji|Centra Jaunzemji EVJC]] // heliports sertificēts
* [[Čiekuri|Čiekuri EVCS]] // heliports sertificēts VFR
* [[Klauģu muiža|Klauģu muiža EVKM]] // heliports sertificēts VFR
* [[Ludzas AVP heliports|Ludza AVP EVLU]] // heliports sertificēts
* [[M Sola heliports|M Sola EVSM]] // heliports sertificēts VFR
* [[Nākotne Heliport|Nākotne Heliport EVHN]] // heliports sertificēts
* [[Old City Heliport|Old City Heliport EVOC]] // heliports sertificēts VFR

=== Dirižabļu ostas Latvijā ===
* [[Vaiņodes dirižabļu lidosta|Vaiņode]] // Dirižabļu osta iznīcināta

== Dirižabļu aviācija ==
Latvijā ir bijušas vēsturiskas saites ar [[dirižablis|dirižabļiem]], īpaši [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]]. [[Vaiņodes dirižabļu lidosta]], kas pazīstama arī kā Vaiņodes gaisa kuģu osta, bija nozīmīga militārā bāze [[Latvija|Latvijā]], kas darbojās no 1916. gada maija līdz 1917. gada decembrim. Šī lidosta bija svarīga Vācu armijas operācijās [[Kurzeme|Kurzemē]] un Daugavas frontē, nodrošinot dirižablus ar bāzi izlūkdarbībai un bombardējumiem pret Krievijas pozīcijām.

Vaiņodes lidostā tika stacionēti vairāki Vācijas kara flotes dirižabļi, piemēram, [[LZ 58]], [[LZ 68]], [[LZ 75]], [[LZ 84]] un [[SL 14]]. Šie dirižabļi veica svarīgus izlūkdarbības uzdevumus un piedalījās kaujās, nodrošinot gaisa klātbūtni un sniedzot militāro atbalstu. Angāri lidostā, piemēram, ''Walhalla'' un ''Walther'', nodrošināja dirižabļiem drošu novietojumu un uzturēšanu.

Tomēr vēsture arī liecina par negadījumiem, kas saistīti ar dirižabļiem Latvijā. Piemēram, 1916. gada 29. decembrī [[Vācijas ķeizariskā armija|Vācijas ķeizariskās armijas]] dirižablis'' Zeppelin [[LZ 84]]'' (LZ84), kas bija devies bombardēt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], tika spiests nolaisties mežā [[Ziemupe|Ziemupē]] sakarā ar stipru apledojumu, arī 1915. gada 25. janvārī [[Vācijas flote]]s dirižablis [[PL 19 notriekšana Bernātos|''Parseval PL 19'' bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos jūrā]] netālu no Liepājas, jo dirižablis cieta artilērijas apšaudē. Apkalpi saņēma gūstā.

Šodien Vaiņodes dirižabļu [[lidosta]]s vēsturiskās atliekas un piemiņas vietas atgādina par šīs vietas nozīmi Latvijas vēsturē un tehnoloģisko attīstību gaisa transportā. Latvijā dirižabļi nav tik bieži sastopami vai izmantoti kā citur pasaulē, taču to vēsture un saikne ar valsts pagātni paliek svarīga un interesanta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Aviācija Latvijā]]</text>
      <sha1>5rpp9np569154qehrejrqha89r8ulif</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvīns Vanags</title>
    <ns>0</ns>
    <id>563903</id>
    <revision>
      <id>4510712</id>
      <parentid>4276432</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:19:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2987" sha1="7raecd6t9khzcdefa8s5cparfeoehr0" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Edvīns Vanags''' (dzimis {{dat|1938|06|12}} [[Daugavpils|Daugavpilī]], miris {{Dat|2019|09|24}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://archive.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=5178&amp;Itemid=72|title=IN MEMORIAM. Edvīns Vanags (12.07.1938.-24.09.2019.)|last=Prese|website=www.lza.lv|access-date=|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists]], habilitētais doktors (''Dr.habil.oec.''). [[Latvijas Universitāte]]s profesors (1991), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1999). [[Centra rajons (Rīga)|Rīgas Centra rajona]] pašvaldības deputāts (1989).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Edvins-Vanags#google_vignette |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|02|16||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240216073841/https://timenote.info/lv/Edvins-Vanags#google_vignette }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1938. gada 12. jūlijā Daugavpilī. Studēja ekonomiku [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]], pēc diploma iegūšanas strādāja [[Latvijas PSR]] Centrālajā statistikas pārvaldē (1961—1970). 1970. gadā kļuva par [[PSRS]] CSP Statistikas zinātniskās pētniecības institūta Latvijas nodaļas zinātnisko līdzstrādnieku, vēlāk par reģionālās informācijas nodaļas vadītāju. 1973. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju un 1989. gadā ekonomikas zinātņu doktora disertāciju.
Bija LU Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedras vadītājs.

Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1991. gadā Vanagu ievēlēja par LU profesoru un Latvijas Statistikas institūta direktoru, viņš izveidoja metodoloģiju teritoriju attīstības indeksa aprēķināšanai.&lt;ref&gt;[http://ww3.lza.lv/LZA_VestisA/73_4/15_Olgerts%20Krastins_par%20Edvinu%20Vanagu.pdf Dr.habil. oec. EDVĪNS VANAGS 12.07.1938—24.09.2019] Oļģerts Krastiņš, LZA Vēstis, 2019. gads 73. sējums 4. numurs&lt;/ref&gt;

== Zinātniskie darbi ==
Edvīns Vanags ir autors vai līdzautors apmēram 40 grāmatām, brošūrām un vairāk nekā 350 zinātniskiem un zinātniski praktiskiem rakstiem.
* Pašvaldību organizācija (1995);
* Valsts pārvaldes reformas Latvijā (1995);
* Pašvaldību organizācija un ekonomika (1997);
* Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs un Latvijā (2007);
* Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas. Rīga: Latvijas Statistikas institūts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra. 2004. — 539. lpp.). Otrais, papildinātais izdevums 2005. — 586 lpp.
* Mainoties saglabājies, dažādā Latvija. Rīga: CSP, 2008. — 318 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Vanags, Edvīns}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>7raecd6t9khzcdefa8s5cparfeoehr0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Freds Heizs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>565398</id>
    <revision>
      <id>4510429</id>
      <parentid>4017864</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:34:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */</comment>
      <origin>4510429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8226" sha1="90be3x03jhmkgo954uqtok8hoxo6e9j" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Freds Heizs
|     vārds_orig = ''Fred Haise''
|         attēls = Haise as OAF Direcetor.jpg
|     att_izmērs = 240px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1933
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = [[Biloksi (Misisipi)|Biloksi]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], {{USA}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 4
|       izglītība = [[Oklahomas Universitāte]]
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| kos_koplaiks = 5 d 22 h 54 min 
| kos_iesaukums = 1966. gads
| kos_misija = ''[[Apollo 13]]''
| kos_kuģi = 
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = kapteinis
|  dienesta_laiks = 1953 — 1965
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = [[ASV Gaisa spēki|Gaisa spēki]]
|         vienība =
|    nodarbošanās = lidotājs
|       komandēja =
|          kaujas = 
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Freds Volless Heizs jaunākais''' (''Fred Wallace Haise Jr..''; dzimis {{dat|1933|11|14}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA'') [[kosmonauts|astronauts]], [[ASV Jūras kājnieku korpuss|Jūras kājnieku korpusa]] un [[ASV Gaisa spēki|Gaisa spēku]] lidotājs, izmēģinātājpilots. Viņš ir veicis vienu lidojumu kosmosā ar kosmosa kuģi ''[[Apollo 13]]'', kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz Mēnesi, bet veiksmīgi atgriezās uz Zemes.

== Dzīves gaitu sākums ==
Freds Heizs piedzima {{dat|1933|11|14||bez}} [[Misisipi (štats)|Misisipi]] štata [[Biloksi (Misisipi)|Biloksi]]. Viņa tēvs Freds Volless Heizs pēc [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukuma Pērlhārborai]] 1941. gada 7. decembrī iestājās [[ASV Jūras kara flote|Jūras kara flotē]], un ģimene pārcēlās uz [[Čikāga|Čikāgu]].
Pēc tam ģimene pārcēlās uz [[Kīvesta|Kīvestu]] Floridas štatā. Kad viņa tēva kuģis ''YMS-84'' devās uz Klusā okeāna dienvidu daļu, ģimene pārcēlās atpakaļ uz Biloksi. 1950. gadā Heizs absolvēja Biloksi vidusskolu. Viņš mācījās Perkinstonas junioru koledžā ar žurnālistikas stipendiju, ko absolvēja 1952. gadā.

== Militārais dienests ==
1952. gadā Heizs iestājās Jūras kara flotes aviācijas kadetu programmā. Viņš mācījās Jūras kara flotes gaisa stacijā Pensakolā. Pēc tam 1952. gadā pārcēlās uz ''NAS Whiting Field''. No 1954. gada marta līdz 1956. gada septembrim viņš dienēja kā [[ASV Jūras kājnieku korpuss|Jūras kājnieku korpusa]] iznīcinātāju ''[[McDonnell F2H Banshee|F2H-4 Banshee]]'' un ''[[Grumman F-9 Cougar|F9F-8 Cougar]]'' pilots [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. Haise dienēja arī kā taktikas un lidojumu instruktors visos laika apstākļos ASV Jūras kara flotes paplašinātās apmācības pavēlniecībā Kingsvilā, [[Teksasa|Teksasā]].

Pēc tam Heizs sāka studijas [[Oklahomas Universitāte|Oklahomas Universitātē]], un 1959. gadā ar izcilību ieguva bakalaura grādu aeronautikas inženierijā, vienlaikus divus gadus dienēja Oklahomas Nacionālajā gaisa spēku gvardē kā iznīcinātāja pārtvērēja pilots 185. iznīcinātāju pārtvērēju eskadriļā, pilotējot ''[[North American F-86D Sabre|F-86D]]''.

Heiza gaisa spēku Nacionālās gvardes vienība tika iesaukta [[Berlīnes krīze]]s laikā 1961. gadā, un viņš desmit mēnešus dienēja ASV Gaisa spēkos kā iznīcinātāja pilots. 1961. gadā viņš bija taktiskā iznīcinātāja pilots un 164. taktiskās iznīcinātāju eskadriļas 164. standartizācijas-novērtēšanas lidmašīnas lidmašīnas ''[[Republic F-84F Thunderstreak|F-84F]]'' pilots Mansfīldas Lāmas gaisa spēku Nacionālās gvardes bāzē Ohaio štatā.

== ''NASA'' karjera ==
1959. gada septembrī Heizs sāka strādāt jaunizveidotajā Nacionālajā aeronautikas un kosmosa pārvaldē, vispirms kā pētnieks pilots Lūisa pētniecības centrā netālu no Klīvlendas. 
No 1963. līdz 1966. gadam Heizs strādāja par civilo izmēģinājumu pilotu ''NASA'' Lidojumu pētniecības centrā Edvardsa Gaisa spēku bāzē.
1964. gadā viņš pabeidza ASV Gaisa spēku Aerokosmosa izpētes pilotu skolu Edvardsa bāzē [[Kalifornija|Kalifornijā]].

1966. gada aprīlī Fredu Heizu uzņēma ''NASA'' piektajā astronautu grupā.
Viņš gatavojās [[Apollo programma|''Apollo'' programmai]] kā mēness moduļa pilots.
Heizs bija ''[[Apollo 8]]'' un ''[[Apollo 11]]'' dublieru apkalpes mēness moduļa pilots

[[Attēls:Astronaut Fred W. Haise Jr., Apollo 13 lunar module pilot.jpg|thumb|right|240px| Heizs trenējas mēness modulī pirms lidojuma ar ''[[Apollo 13]]'']]
Freda Heiza vienīgais lidojums kosmosā notika 1970. gada aprīlī, esot kosmosa kuģa ''[[Apollo 13]]'' mēness moduļa pilotam. ''Apollo 13'' piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz Mēnesi, bet droši atgriezās uz Zemes.

Viņš tika iecelts par ''[[Apollo 16]]'' rezerves apkalpes komandieri, un pēc tam par ''Apollo 19'' pamatapkalpes komandieri, taču šis lidojums tika atcelts.

Pēc tam Heizu pārcēla uz ''[[Space Shuttle]]'' programmu. No 1973. gada aprīļa līdz 1976. gada janvārim viņš bija ''Space Shuttle'' programmas vadītāja īpašais palīgs.
1976. gada 24. februārī Edvardsa Gaisa spēku aviācijas bāzē viņš tika iecelts par komandieri izmēģinājumu kosmoplāna ''Enterprise'' vienā no divām apkalpēm. 1977. gada 12. augustā Freds Heizs kopā ar pilotu [[Čārlzs Gordons Fulertons|Čārlzu Fullertonu]] veica pirmo brīvo lidojumu ar ''Enterprise'' pēc atdalīšanās no modificētās lidmašīnas ''[[Boeing-747]]''. Viņš veica arī trešo un piekto izmēģinājumu lidojumu.

1978. gada 17. martā tika paziņots, ka Heizs ir iekļauts astronautu grupā, kas gatavojas ''Space Shuttle'' pirmajiem orbitālajiem lidojumiem kā komandieris. Vēlāk viņu iecela par pamatapkalpes komandieri otrajam ''Shuttle'' lidojumam, kura laikā bija paredzēts orbītā ar manipulatoru satvert ''[[Skylab]]'' orbitālajai staciju un pacelt to augstākā orbītā, tādējādi saglabājot to turpmākai izmantošanai. Aizkavēšanās ''Space Shuttle'' programmas izstrādē, kā arī negaidīta ''Skylab'' orbītas pazemināšanās noveda pie tā, ka šī misija tika atcelta. ''Skylab'' 1979. gada jūlijā iegāja Zemes atmosfērā, savukārt pirmais kosmoplāns orbītā tika palaists tikai 1981. gada aprīlī.
Nesagaidījis lidojumu, Heizs 1979. gada jūnijā pameta ''NASA''.

== Civilais darbs ==
No 1979. līdz 1996. gadam Freds Heizs strādāja uzņēmumā ''[[Grumman|Grumman Aerospace Corporation]]''. Viņš bija korporācijas pirmais viceprezidents kosmosa jautājumos. Pēc tam viņš bija ''Grumman'' tehniskās apkalpošanas dienesta prezidents Floridas štata Tītusvilā, un ''Northrop'' globālā gaisakuģu apkalpošanas dienesta prezidents Oklahomas štata Lautonā.

== Kosmisko lidojumu kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! [[Kosmosa kuģis]]
! Starta datums
! Nolaišanās datums
! Apkalpes biedri
! Pozīcija
! Ilgums
|-
| ''[[Apollo 13]]''
| {{dat|1968|12|21|SK}}
| {{dat|1968|12|27|SK}}
| [[Džeimss Lovels]]&lt;br /&gt;[[Džons Svaigerts]]
| Mēness moduļa pilots
| 5 d 22 h 54 min
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://fredhaise.space/?page=section/home.html Fred Haise's Personal Archives] {{en ikona}}
* [https://www.nasa.gov/former-astronaut-fred-haise/ Fred Haise] NASA {{en ikona}}
* [https://astronaut.ru/as_usa/text/haise.htm Фред Уоллис Хейс мл.] astronaut.ru {{ru ikona}}


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Heizs, Freds}}

[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]
[[Kategorija:ASV lidotāji]]</text>
      <sha1>90be3x03jhmkgo954uqtok8hoxo6e9j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edmunds Valeiko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566732</id>
    <revision>
      <id>4510685</id>
      <parentid>4381250</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:18:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7024" sha1="9pf9bi1vwwb8hm7ebejqjj3f3nou86s" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Edmunds Valeiko
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|6|22}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=190}}
 |            svars = 
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|1}}
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 2007
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas &quot;Enea Basket&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 
 |          klubs 1 = 
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
 |         kl_sez 4 = 
 |          klubs 4 = 
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|LAT}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[LBL|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[1992.—1993. gada LBL sezona|1993]])&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Edmunds Valeiko''' (dzimis {{dat|1972|6|22}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Šobrīd — basketbola [[treneris]], 2025. gadā vada [[Polija]]s pēc spēka otrās līgas klubu [[Poznaņas &quot;Enea Basket&quot;]].

E. Valeiko tēvs ir [[rokasbumba]]s (handbola) spēlētājs un treneris [[Jānis Valeiko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/bumerangs-un-trusisi/|title=Bumerangs un trusīši|website=Sporto|access-date=2024-03-15|language=lv|archive-date=2021-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210621170322/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/bumerangs-un-trusisi/}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Profesionālajā basketbolā nospēlējis 19 sezonas. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks, tās sastāvā piedalījies trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/7113/edmunds-valeiko|title=Edmunds Valeiko, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-03-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Aizvadījis 90 spēles nacionālajā izlasē.

Kopš 2007. gada, kad beidza spēlētāja karjeru — treneris. Vadījis klubus Latvijā, [[Kipra|Kiprā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Krievija|Krievijā]] (vadīja [[VTB līga]]s klubu &quot;[[BK Nizhny Novgorod|Nizhny Novgorod]]&quot;), [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] (no 2017. līdz 2021. gadam vadīja valstī vadošo klubu [[Minskas &quot;Cmoki&quot;]]) un [[Polija|Polijā]]. Pēdējā E. Valeiko vadītā komanda Latvijā bija [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kuru viņš trenēja [[2021.—2022. gada LBL sezona|2021.—2022. gada sezonā]], bet, nesasniedzot labus rezultātus, pēc sezonas puses vienojās sadarbību neturpināt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/15072022-valeiko_atstajis_valmiera_glass_via_galve|title=Valeiko atstājis &quot;Valmiera Glass&quot;/VIA galvenā trenera amatu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-19|date=2022-07-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022.—2023. gada sezonā ar Polijas klubu ''[[Miasto Szkła Krosno|Krosno]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mosirkrosno.pl/aktualnosci-koszykowka/3475-koszykowka-i-liga-mezczyzn-edmunds-valeiko-nowym-trenerem-miasto-szkla-krosno.html|title=Koszykówka - I Liga mężczyzn. Edmunds Valeiko nowym trenerem Miasto Szkła Krosno|website=mosirkrosno.pl|access-date=2024-04-16|archive-date=2023-11-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20231125174216/https://mosirkrosno.pl/aktualnosci-koszykowka/3475-koszykowka-i-liga-mezczyzn-edmunds-valeiko-nowym-trenerem-miasto-szkla-krosno.html}}&lt;/ref&gt; kļuva par Polijas pirmās (pēc spēka otrās) līgas regulārā turnīra uzvarētāju, taču izslēgšanas spēlēs zaudēja pirmajā kārtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/13052024-valeiko_turpinas_sturet_polijas_otras_lig|title=Valeiko turpinās stūrēt Polijas otrās līgas klubu &quot;Krosno&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-05-13|date=2024-05-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2024.—2025. gada sezonu E. Valeiko un ''Krosno'' noslēdza kā Polijas pirmās līgas čempioni,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/24052025-smitam_rezultativaka_gods_grazulis_tiek_i|title=Šmitam rezultatīvākā gods, Gražulis tiek play-off, Valeiko – Polijas otrās līgas čempions|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-05-25|date=2025-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; un jūnijā tika paziņots, ka viņš saglabās galvenā trenera amatu, komandai piedaloties augstākajā līgā. Novembrī, pēc bāla snieguma augstākās līgas turnīrā (viena uzvara astoņās spēlēs), E. Valeiko no komandas vadītāja amata atbrīvoja, bet decembrī viņu apstiprināja par pēc spēka otrās līgas klubu [[Poznaņas &quot;Enea Basket&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketbolazinas.com/latviesu-legionari/valeiko-turpina-polija-un-tiek-pie-darba-1-liga/|title=Valeiko turpina Polijā un tiek pie darba 1. līgā - Basketbola ziņas|access-date=2025-12-20|date=2025-12-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Navboxes
| title = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list  = 
{{LV sastāvs Eurobasket 2001}}
{{LV sastāvs Eurobasket 1997}}
{{LV sastāvs Eurobasket 1993}}
}}
{{BK Brocēni 1993}}

{{DEFAULTSORT:Valeiko, Edmunds}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>9pf9bi1vwwb8hm7ebejqjj3f3nou86s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Pineappman</title>
    <ns>3</ns>
    <id>571893</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Daviddd.flac" />
    <revision>
      <id>4510561</id>
      <parentid>4061463</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T23:58:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:Nightheight]] to [[Dalībnieka diskusija:Daviddd.flac]]</comment>
      <origin>4510561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="4bv7cqtdpdds9z1e1bcnrowj2radgxm" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Daviddd.flac]]</text>
      <sha1>4bv7cqtdpdds9z1e1bcnrowj2radgxm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Žubeckis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575642</id>
    <revision>
      <id>4510681</id>
      <parentid>4465097</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:05:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510681</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4226" sha1="5m3rdi7emqy92ekxxrcshqlvqhvc6pf" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Edgars Žubeckis
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1902
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 27
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Vircavas pagasts|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1989
| m_mēnesis = 07
| m_diena = 23
| m_vieta = {{vieta|Kanāda|Toronto}}
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| paraksts = 
| nodarbošanās = agronoms, profesors, zinātnieks
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| piezīmes = 
| kategorijas = latviešu agronomi, latviešu bēgļi Polijā
}}
'''Edgars Žubeckis''' (dzimis {{dat|1902|12|27}} [[Vircavas pagasts|Vircavas pagastā]], miris {{dat|1989|7|23}} [[Toronto]]) bija latviešu [[Agronomija|agronoms]] un [[zinātnieks]].

== Dzīvesgājums ==
Edgars Žubeckis dzimis 1902. gada 27. decembrī [[Zemgale|Zemgalē]], Vircavas pagastā. Izglītojies [[Tērbata|Tērbatā]] un [[Pēterpils|Pēterpilī]], Žubeckis bija viens no pirmajiem brīvās Latvijas agronomiem un zinātniekiem. 1929. gadā viņš [[Latvijas Universitāte]]s lauksaimniecības fakultātē ieguva agronoma grādu.

No 1939. līdz 1944. gadam bija [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija|Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas]] docents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgavasbiblioteka.lv/novadpetnieciba/novadnieku-datubaze/|title=Novadnieku datubāze|website=Jelgavas Pilsētas bibliotēka|access-date=2024-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bēgļu gaitās Žubeckis kļuva par ārkārtas profesoru [[Bonnas Universitāte|Bonnas universitātē]], no kurienes 1949. gadā tika izsaukts uz [[Kanāda|Kanādu]], kur turpināja zinātnisko un sabiedrisko darbību.

Prof. Žubeckis publicējis vairāk nekā 130 zinātniskus un populāri zinātniskus rakstus, kā arī sarakstījis četras grāmatas par [[Dārzeņi|dārzeņu]] un [[Augļi|augļu]] pārstrādāšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_auglu-sulas-edgars-zubeckis.aspx?BID=61ef7da0-2c24-47a0-8bd3-7c1c50382283|title=Augļu sulas - Edgars Žubeckis - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2024-07-16}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/17291746.pdf|title=Vīni}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mybook.lv/lv/sludinajums/auglu-un-ogu-sulas-iegusana-un-uzglabasana-majsaimniecibas-vajadzibam-294207/|title=Augļu un ogu sulas. Iegūšana un uzglabāšana mājsaimniecības vajadzībām (Edgars Žubeckis) {{!}} Pārdodu {{!}} myBook.lv|last=SIA|first=Magnetico|website=www.mybook.lv|access-date=2024-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Antonovka 1935 gada ražas: Die Apfelsorte Antonowka in Lettland|url=https://books.google.lv/books/about/Latvijas_Antonovka_1935_gada_ra%C5%BEas.html?id=qNL8HAAACAAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Latvijas Universitate|date=1937|first=Edgars|last=Žubeckis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artembassy.lv/lv/978-izsoles.php|title=Izsoles|last=Ltd|first=Didzis Luka-Indans; LI Corp|website=Mākslas Vēstniecība - Antikvariāts - Galerija|access-date=2024-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Veicis nopietnu darbu, palīdzot izveidot augļu bioķīmiju Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/muzejs/raksti/693_manuskripts.pdf|title=LU docenta Edgara Žubecka pētījumi augļu bioķīmijā}}&lt;/ref&gt; E. Žubeckis bija Latviešu Akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības ([[LAMZA]]) biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Edgars-Zubeckis|title=Edgars Žubeckis|website=timenote.info|access-date=2024-07-16|language=lv|archive-date=2024-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20240712190540/https://timenote.info/lv/Edgars-Zubeckis}}&lt;/ref&gt;

Edgars Žubeckis miris 1989. gada 23. jūlijā Toronto. Izvadīšanā piedalījās 12 viņa bijušie studenti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Žubeckis, Edgars}}
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas agronomi]]
[[Kategorija:Kanādas latvieši]]
[[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>5m3rdi7emqy92ekxxrcshqlvqhvc6pf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļlinkolnšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578205</id>
    <revision>
      <id>4510704</id>
      <parentid>4111412</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:02:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;North_Lincolnshire_UK_locator_map.svg&quot; aizvietots ar &quot;North_Lincolnshire_UK_locator_map_1996-2028.svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4510704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5378" sha1="1gjrmid84qa44kjpz3otoo842xw83rr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ziemeļlinkolnšīra
 | official_name            = ''North Lincolnshire''
 | settlement_type          = unitārā pašvaldība un boro
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Steel across the pond - geograph.org.uk - 6384642.jpg
| image2 = Crowle town centre - geograph.org.uk - 2517875.jpg
| image3 = Humber Bridge - geograph.org.uk - 2736701.jpg
| image4 = 
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = {{#property:P41}}
 | image_shield             = {{#property:P94}}
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 80px
 | image_map1               = North Lincolnshire UK locator map 1996-2028.svg
 | pushpin_map              = &lt;!-- Anglija#Eseksa#Apvienotā Karaliste --&gt;
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption1             = Ziemeļlinkolnšīra Linkolnšīras grāfistē
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{ENG}}
| subdivision_type2 = Reģions
| subdivision_name2 = [[Jorkšīra un Hambera]]
| subdivision_type3 = Grāfiste
| subdivision_name3 = [[Attēls:Lincolnshire flag.svg|20px]] [[Linkolnšīra]]
| subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība
| subdivision_name4 = 
 | seat_type        = Administratīvais centrs
 | seat             = [[Skantorpa]]
 | established_title        = Dibināts
 | established_date         = 1996
 | established_title1       = 
 | established_date1        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | total_type               = distrikts
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 847
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 170042
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
 | utc_offset               = 0
 | timezone_DST             = [[Britu vasaras laiks|BST]]
 | utc_offset_DST           = +1
 | latd = 53 | latm = 36 | lats =  | latNS = N
 | longd = 0  | longm = 39 | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 
 | iso_code                 = GB-NLN
 | elevation_footnotes      =          
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{URL|https://northlincs.gov.uk/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Ziemeļlinkolnšīra''' ({{val|en|North Lincolnshire}}) ir [[Anglijas unitārās pašvaldības|unitārā pašvaldība]] ar [[boro]] statusu [[Anglija]]s austrumos [[Linkolnšīra]]s [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālajā grāfistē]]. Atrodas grāfistes ziemeļrietumos, robežojas dienvidrietumos ar [[Notingemšīra|Notingemšīru]], rietumos — ar [[Dienvidjorkšīra|Dienvidjorkšīru]], ziemeļrietumos — ar [[Jorkšīras Īstraidinga|Jorkšīras Īstraidingu]], dienvidaustrumos — ar [[Ziemeļaustrumu Linkolnšīra|Ziemeļaustrumu Linkolnšīru]], bet dienvidos — ar [[Rietumlindsi]]. Ziemeļos un ziemeļaustrumos krastus apskalo [[Ziemeļjūra]]s [[Hambera]]s estuārs. Distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Skantorpa]].

== Vēsture ==
Vēsturiski Ziemeļlinkolnšīras teritorija piederējusi Linkolnšīras grāfistes Lindsi daļai. 1974. gadā Linkolnšīras ziemeļdaļa tika nodalīta un iekļauta jaundibinātajā [[Hambersaida]]s grāfistē, kur tika izveidoti vairāki nemetropoes distrikti. 1996. gadā, likvidējot Hambersaidas grāfisti, tika izveidota Ziemeļlinkolnšīras unitārā pašvaldība, kuru atkal iekļāva Linkolnšīras ceremoniālajā grāfistē, bet atstāja [[Jorkšīra un Hambera|Jorkšīras un Hamberas]] reģionā. Ziemeļlinkolnšīrā iekļāva Glenfordas un Skantorpas nemetropoles distriktus un Būtferi distrikta dienviddaļu.&lt;ref&gt;[https://webarchive.nationalarchives.gov.uk/ukgwa/20221201175650mp_/https://s3-eu-west-2.amazonaws.com/lgbce/__data/assets/pdf_file/0003/11379/bulltein-of-changes-1994-1997.pdf Bulletin of Changes of Local Authority Status, Names and Areas 1 April 1994 – 31 March 1997. London: Department of the Environment. 1997.]&lt;/ref&gt; 

Administratīvi distriktu veido ārpuspagastu teritorija (''unparished area''), ko tieši pārvalda boro padome un kas iekļauj [[Skantorpa]]s pilsētu ar {{sk|67279}} iedzīvotājiem, astoņas pagasta līmeņa pilsētas: [[Bārtona pie Hamberas]] ({{sk|11919}}), [[Botsforda]] ({{sk|10690}}), [[Briga (Anglija)|Briga]] ({{sk|5635}}), [[Brotona]] ({{sk|5434}}), [[Krola]] ({{sk|4866}}), [[Vintertona]] ({{sk|4765}}), [[Epvērta]] ({{sk|4363}}), [[Kērtona Lindsi]] ({{sk|3312}}), kā arī 47 lauku pagasti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{Linkolnšīras grāfiste}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Linkolnšīra]]
[[Kategorija:Anglijas unitārās pašvaldības]]
[[Kategorija:Jorkšīra un Hambera]]</text>
      <sha1>1gjrmid84qa44kjpz3otoo842xw83rr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļaustrumu Linkolnšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578230</id>
    <revision>
      <id>4510703</id>
      <parentid>4111411</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:02:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;North_East_Lincolnshire_UK_locator_map.svg&quot; aizvietots ar &quot;North_East_Lincolnshire_UK_locator_map_1996-2028.svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4510703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5060" sha1="0k686bextze9dc3cc4ehvh6vx9f8qcn" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ziemeļaustrumu Linkolnšīra
 | official_name            = ''North East Lincolnshire''
 | settlement_type          = unitārā pašvaldība un boro
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = St James' Parish Church, Grimsby - Grimsby Minster - geograph.org.uk - 5367451.jpg
| image2 = Immingham Docks - geograph.org.uk - 3048532.jpg
| image3 = The beach, Cleethorpes - geograph.org.uk - 4853905.jpg
| image4 = 
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = {{#property:P41}}
 | image_shield             = {{#property:P94}}
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 80px
 | image_map1               = North East Lincolnshire UK locator map 1996-2028.svg
 | pushpin_map              = &lt;!-- Anglija#Eseksa#Apvienotā Karaliste --&gt;
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption1             = Ziemeļaustrumu Linkolnšīra Linkolnšīras grāfistē
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{ENG}}
| subdivision_type2 = Reģions
| subdivision_name2 = [[Jorkšīra un Hambera]]
| subdivision_type3 = Grāfiste
| subdivision_name3 = [[Attēls:Lincolnshire flag.svg|20px]] [[Linkolnšīra]]
| subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība
| subdivision_name4 = 
 | seat_type        = Administratīvais centrs
 | seat             = [[Grimsbi]]
 | established_title        = Dibināts
 | established_date         = 1996
 | established_title1       = 
 | established_date1        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | total_type               = distrikts
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 193
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 157754
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
 | utc_offset               = 0
 | timezone_DST             = [[Britu vasaras laiks|BST]]
 | utc_offset_DST           = +1
 | latd = 53 | latm = 33 | lats =  | latNS = N
 | longd = 0  | longm = 06 | longs =  | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 
 | iso_code                 = GB-NEL
 | elevation_footnotes      =          
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{URL|https://nelincs.gov.uk/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Ziemeļaustrumu Linkolnšīra''' ({{val|en|North East Lincolnshire}}) ir [[Anglijas unitārās pašvaldības|unitārā pašvaldība]] ar [[boro]] statusu [[Anglija]]s austrumos [[Linkolnšīra]]s [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālajā grāfistē]]. Atrodas grāfistes ziemeļaustrumos, robežojas dienvidaustrumos ar [[Austrumlindsi]], rietumos — ar [[Rietumlindsi]], bet ziemeļrietumos — ar [[Ziemeļlinkolnšīra|Ziemeļlinkolnšīru]]. Ziemeļos un ziemeļaustrumos krastus apskalo [[Ziemeļjūra]]s [[Hambera]]s estuārs. Distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Grimsbi]].

== Vēsture ==
Vēsturiski Ziemeļaustrumu Linkolnšīras teritorija piederējusi Linkolnšīras grāfistes Lindsi daļai. 1974. gadā Linkolnšīras ziemeļdaļa tika nodalīta un iekļauta jaundibinātajā [[Hambersaida]]s grāfistē, kur tika izveidoti vairāki nemetropoes distrikti. 1996. gadā, likvidējot Hambersaidas grāfisti, tika izveidota Ziemeļaustrumu Linkolnšīras unitārā pašvaldība, kuru atkal iekļāva Linkolnšīras ceremoniālajā grāfistē, bet atstāja [[Jorkšīra un Hambera|Jorkšīras un Hamberas]] reģionā. Ziemeļaustrumu Linkolnšīrā iekļāva Grimsbi un Klītorpsas nemetropoles distriktus.&lt;ref&gt;[https://webarchive.nationalarchives.gov.uk/ukgwa/20221201175650mp_/https://s3-eu-west-2.amazonaws.com/lgbce/__data/assets/pdf_file/0003/11379/bulltein-of-changes-1994-1997.pdf Bulletin of Changes of Local Authority Status, Names and Areas 1 April 1994 – 31 March 1997. London: Department of the Environment. 1997.]&lt;/ref&gt; 

Administratīvi distriktu veido ārpuspagastu teritorija (''unparished area''), ko tieši pārvalda boro padome un kas iekļauj [[Grimsbi]] un [[Klītorpsa]]s pilsētas ar kopējo iedzīvotāju skaitu {{sk|117372}}, [[Imingema]]s ({{sk|9765}}) pagasta līmeņa pilsēta, kā arī 20 lauku pagasti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{Linkolnšīras grāfiste}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Linkolnšīra]]
[[Kategorija:Anglijas unitārās pašvaldības]]
[[Kategorija:Jorkšīra un Hambera]]</text>
      <sha1>0k686bextze9dc3cc4ehvh6vx9f8qcn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zibsnis (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>584252</id>
    <revision>
      <id>4510582</id>
      <parentid>4321445</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:38:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>wikisaites precizējums......</comment>
      <origin>4510582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4945" sha1="r9i44ahpu6d5uz7pnate467a4jw2ck9" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Zibsnis
| oriģinālnos = ''The Flash''
| attēls = Zibsnis-plakats.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = 
| režisors = [[Endijs Muskjeti]]
| producents = * [[Barbara Muskjeti]]
* Maikls Disko
| scenārijs = [[Kristīna Hodsone]]
| aktieri = * [[Ezra Millers]]
* [[Saša Kalje]]
* [[Maikls Šenons]]
* [[Rons Livingstons]]
* [[Maribela Verdu]]
* [[Kīrsija Klemonsa]]
* [[Antje Traue]]
* [[Maikls Kītons]]
| mūzika = [[Bendžamins Volfišs]]
| operators = [[Henrijs Breiems]]
| montāža = * [[Džeisons Balantains]]
* [[Pols Mačliss]]
| studija = * ''[[Warner Bros. Pictures]]''
* ''[[DC Studios|DC Films]]''
* ''Double Dream''
* ''The Disco Factory''
| izplatītājs = ''Warner Bros. Pictures''
| izdošana = {{filmas datums|2023|6|16|ASV, Latvija}}
| ilgums = 144 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=May 19, 2023 |title=''The Flash'' (12A) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/the-flash-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdexmjy2 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230519125426/https://www.bbfc.co.uk/release/the-flash-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdexmjy2 |archive-date=May 19, 2023 |access-date=May 19, 2023 |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|200-220 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|271,4 miljons}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Zibsnis&quot;''' ({{val|en|The Flash}}) ir [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] par ''[[DC Comics]]'' [[Zibsnis|tāda paša nosaukuma tēlu]]. Šī ir ''[[DC Extended Universe]]'' (DCEU) trīspadsmitā filma. Filmas režisors ir [[Endijs Maskjeti]] un scenārija autore ir [[Kristīna Hodsone]]. [[Ezra Millers]] atveido Bariju (Zibsni), kurš [[ceļošana laikā|dodas uz pagātni]], lai novērstu savas mātes nāvi, tomēr nonāk alternatīvā [[pagātne|pagātnē]]. Pārējās lomas atveido [[Saša Kalje]], [[Maikls Šenons]], [[Rons Livingstons]], [[Maribela Verdu]], [[Kīrsija Klemonsa]], [[Antje Traue]] un [[Maikls Kītons]]. Filmu veidojušas studijas ''[[DC Studios|DC Films]]'', ''Double Dream'' un ''The Disco Factory'', bet izplatīja studija ''[[Warner Bros. Pictures]]''.

Pilnmetrāžas filmas ideja jau studijā ik pa laikam parādījās jau kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām, un līdz 2014. gadam projektam bija piesaistīti vairāki scenāristi un režisori. Pēc tam filma iekļauta DCEU, un Millers izvēlēts titulvaroņa lomai. Turpmākajos gados filmai tika piesaistīti vairāki režisori, bet visi pameta projektu radušos domstarpību dēļ. Muskjeti un Hodsone filmas izveidē iesaistījās 2019. gada jūlijā, un sagatavošanās filmēšanai sākās 2020. gada janvārī. Filmas sižets daļēji balstīts uz [[komikss|komiksu]] ''Flashpoint'' (2011), un tajā iekļauti arī citi DC varoņi, piemēram, [[Supermeitene]] un vairākas [[Betmens|Betmena]] versijas, tostarp Kītona atveidotais tēls no filmām &quot;[[Betmens (1989. gada filma)|Betmens]]&quot; (1989) un &quot;[[Betmens atgriežas]]&quot; (1992). Filmēšana notika no 2021. gada aprīļa līdz oktobrim ''Warner Bros.'' studijā un dažādās vietās visā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].

Filmas &quot;Zibsnis&quot; pirmizrāde notika [[Graumana ķīniešu teātris|Graumana ķīniešu teātrī]] [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Losandželosa|Losandželosā]] {{dat|2023|6|12||bez}}, bet ASV un Latvijas kinoteātros filma bija skatāma no 16. jūnijā pēc vairākkārtējas atlikšanas, ko izraisīja režisoru maiņa un [[COVID-19 pandēmija]]. Filma saņēma pretrunīgas kritiķu atsauksmes, kuri slavēja tās humoru, darbību secības un izpildījumu, bet kritizēja vizuālos efektus un trešo cēlienu. Filma ir [[kases izgāšanās]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Child |first=Ben |date=June 23, 2023 |title=The Flash's box office struggles are a mess of DC's own making |url=https://www.theguardian.com/film/2023/jun/23/the-flash-box-office-flop-dc-comics-ezra-miller-superhero-movie |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20230623100412/https://www.theguardian.com/film/2023/jun/23/the-flash-box-office-flop-dc-comics-ezra-miller-superhero-movie |archive-date=June 23, 2023 |access-date=February 27, 2024 |newspaper=[[The Guardian]]}}&lt;/ref&gt; visā pasaulē nopelnot tikai 271 miljonu ASV dolāru pie 200—220 miljonu dolāru liela budžeta. Tās peļņa bija saistīta ar tādiem faktoriem kā Millera juridiskās problēmas un strīdi, franšīzes nenovēršamā atsāknēšana, vispārējs [[supervaronis|supervaroņu]] žanra popularitātes kritums.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{DC filmas}}

[[Kategorija:2023. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]
[[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]]
[[Kategorija:Supervaroņu filmas]]</text>
      <sha1>r9i44ahpu6d5uz7pnate467a4jw2ck9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edmunds Johansons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585060</id>
    <revision>
      <id>4510684</id>
      <parentid>4436389</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:15:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2520" sha1="rqxfyk1488g1pozh8pzy9xcnacmnx1f" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Edmunds Johansons.jpg|thumb|Edmunds Johansons]]
'''Edmunds Johansons''' (1936—2017) bija [[Valsts drošības komiteja]]s darbinieks, [[Latvijas PSR VDK]] priekšsēdētājs (1990—1991).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1936. gada 22. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas Industriālais politehnikums|Rīgas Industriālajā politehnikumā]] (1952—1956) un sāka strādāt par Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcas presēšanas ceha tehnologu. No 1957. līdz 1959. gadam dienēja [[Padomju armija|Padomju armijā]], pēc tam darbojās [[LĻKJS]] CK (1959—1966), iestājās [[PSKP]].
Mācījās Viļņas augstākajā partijas skolā (1966—1968), bija LKP Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas sekretārs (1970—1971).

No 1971. gada janvāra līdz 1972. gada oktobrim mācījās PSRS VDK Augstākās skolas vadošā operatīvā sastāva divgadīgo sagatavošanas kursos un 1972. gada oktobrī kļuva par [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s 5. daļas priekšnieka [[Staņislavs Zukulis|Staņislava Zukuļa]] vietnieku, 1974. gadā par LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas priekšnieku, 1984. gada jūnijā par LPSR VDK 5. daļas priekšnieku, 1986. gada jūnijā par LPSR VDK priekšsēdētāja Zukuļa vietnieku, 1989. gada aprīlī par PSRS VDK 5. / ”Z” pārvaldes daļas priekšnieka vietnieku (viņa vietā par Zukuļa vietnieku kļuva [[Jānis Trubiņš]]).

1990. gada 5. martā Johansonu iecēla par LPSR VDK priekšsēdētāju ģenerālmajora dienesta pakāpē, šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz 1991. gada augustam.&lt;ref&gt;[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/vadiba/johansons-edmunds Johansons Edmunds Voldemara d.] kgb.arhivi.lv&lt;/ref&gt;

Kopš 1992. gada marta strādāja komercbankās un Latvijas tranzītbiznesā kā drošības padomnieks. 2006. gadā iznāca Edmunda Johansona atmiņu grāmatu &quot;Čekas ģenerāļa piezīmes&quot;.

Miris 2017. gada 7. februārī Rīgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Edmunds-Johansons |title=timenote.info |access-date={{dat|2024|11|24||bez}} |archive-date={{dat|2025|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250722133546/https://timenote.info/lv/Edmunds-Johansons }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Johansons, Edmunds}}
[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2017. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā mirušie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]]</text>
      <sha1>rqxfyk1488g1pozh8pzy9xcnacmnx1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diāna Spertāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593165</id>
    <revision>
      <id>4510571</id>
      <parentid>4378508</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T02:52:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4538" sha1="nhf0k5o6l7snkm08w458lag7jlrefz4" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|               vārds = Diāna Spertāle
|          vārds_orig =
|              attēls =
|          att_izmērs =
|       att_nosaukums =
|             dz_gads = 1955
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 03
|            dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valmiera|td=Latvija}}
|              m_gads =
|           m_mēnesis =
|             m_diena =
|             m_vieta =
|        dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}}
|           pilsonība =
|             tautība =
|        nodarbošanās = [[žurnālists|žurnāliste]]
|            ienākumi =
|       darbības_gadi =
|             dzimums = S
|              vecāki =
|               brāļi =
|               māsas =
|        dzīvesbiedrs =
|          alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|               bērni = 1
|            piezīmes =
}}
'''Diāna Spertāle''' (dzimusi {{dat|1955|11|03}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir latviešu [[žurnāliste]], redaktore un sabiedrisko attiecību speciāliste.

== Dzīvesgājums ==
Mācījusies [[Rīgas 36. vidusskola|Rīgas 36. vidusskolā]], [[Rīgas 20. vidusskola|20. vidusskolā]] un [[Rīgas 6. vidusskola|6. vidusskolā]], absolvējusi Rīgas 7. vakara (maiņu) vidusskolu (1974) un [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte|P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes]] [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātes]] Žurnālistikas nodaļu neklātienē (1981).

No 1970. gada līdz 2003. gadam strādājusi par korespondenti laikrakstos &quot;[[Padomju Jaunatne]]&quot;, &quot;[[Rīgas Balss]]&quot;, &quot;[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]&quot; (vēlāk pārdēvēts par &quot;[[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgā Cīņa]]&quot;), &quot;Izglītība&quot; un [[Radio Brīvā Eiropa|Radio &quot;Brīvā Eiropa&quot;]] Latvijas redakcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/sound/101281|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2025-03-02}}&lt;/ref&gt; Laikrakstos &quot;Padomju Jaunatne&quot;, &quot;Rīgas Balss&quot; un &quot;Izglītība&quot; ilgākus gadus vadījusi kultūras nodaļas.

Pēc 2003. gada darbojusies kā redaktore apgādā &quot;[[Zvaigzne ABC]]&quot;, kā arī tūrisma un vēlāk arī novadpētniecības muzeja speciāliste [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]], turpinot publicēties kā ārštata žurnāliste. Publikācijas veikusi laikrakstos &quot;[[Tēvzemes Avīze]]&quot;, &quot;Lauku Avīze&quot; (vēlāk — &quot;[[Latvijas Avīze]]&quot;),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/author/author918|title=LA.LV|website=LA.LV|access-date=2025-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; &quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;, &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot;, žurnālos &quot;Liesma&quot;, &quot;[[Māksla (žurnāls)|Māksla]]&quot;, &quot;[[Skola un Ģimene]]&quot;, &quot;[[Zeltene]]&quot;, &quot;Oskars&quot;, &quot;Teātra Vēstnesis&quot; un &quot;Praktiskais Latvietis&quot;. Galvenie publikāciju temati Spertāles žurnālistes karjerā bijuši kultūra un izglītība. Karjeras laikā sagatavojusi aptuveni 3000 [[publikācija]]s, rakstus [[intervija]]s, [[reportāža]]s un portretus.

2003. gadā izdevniecībā &quot;[[Pētergailis]]&quot; izdota Diānas Spertāles grāmata &quot;Spoguļattēls. Uldis Dumpis&quot; par [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieri [[Uldis Dumpis|Uldi Dumpi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/127-131-Literatura.pdf|title=Arhivi.lv - Žurnāls Santa|access-date={{dat|2025|03|02||bez}}|archive-date={{dat|2025|09|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250928093428/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/127-131-Literatura.pdf}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā izdevniecībā — biedrībā &quot;Aleksandra Pelēča lasītava&quot; izdota Māras (Marijas) Varikas un Diānas Spertāles grāmata &quot;Tā bija... Ķekavā&quot; par [[kolhozs|kolhozu]] laikiem [[Ķekava|Ķekavā]].

Piedalījusies [[Barikāžu laiks|barikādēs]], saņēmusi [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/7536-par-apbalvosanu-ar-1991-gada-barikazu-dalibnieka-pieminas-zimi|title=Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2007. gada līdz 2018. gadam darbojusies Ķekavas amatierteātrī — Jaunajā Miltu teātrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.la.lv/author/author918/ Diānas Spertāles raksti vietnē ''La.lv'']

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Spertāle, Diāna}}
[[Kategorija:1955. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]</text>
      <sha1>nhf0k5o6l7snkm08w458lag7jlrefz4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leevon PPK</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596553</id>
    <revision>
      <id>4510473</id>
      <parentid>4505755</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:48:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Gunars1981 pārvietoja lapu [[Dalībnieks:LeevonPPK/Smilšu kaste]] uz [[Leevon PPK]]: Raksta pārvietošana no dalībnieka smilšu kastes uz pamatrakstu telpu.</comment>
      <origin>4505755</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15751" sha1="8m7c0g08obl2s71gavxax9t7g8p0myn" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''FK Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir amatieru [[Futbols|futbola]] klubs, kas bāzēts [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].

[[Futbola klubs|Klubs]] tika dibināts 2024. gadā, apvienojoties diviem klubiem – [[Leevon Saldus]] un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubiem apvienojoties, tika saglabāta abu klubu misija un devīze – &quot;Iedvesmot pilnveidoties&quot; un &quot;Futbols vispirms&quot;. Aizgūtas tika arī abu priekšteču krāsas – melns, sarkans, balts un dzeltens, bet kluba emblēma tika izveidota, izmantojot īstu foto, parādot, ka kluba sirds ir tā līdzjutējs.

Šobrīd klubs spēlē Latvijas 2. spēcīgākajā līgā – [[LVBET līga|LVBET līgā]], un kluba pasludinātais ilgtermiņa mērķis ir izveidot lielāko sporta komandu [[Komūna|komūnu]] Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-ppk-izvirza-ambiciozu-merki-izveidot-lielako-sporta-komandu-komunu-latvija/|title=Leevon PPK izvirza ambiciozu mērķi – izveidot lielāko sporta komandu komūnu Latvijā - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2024-12-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs savas mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parka]] mākslīgajā laukumā, kura ietilpība ir ap 1000 vietām (420 sēdvietas).

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai uzlabotu/ieviestu procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā, kas netika laists garām. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Pirmā sezona (2024.) ===

==== LNK Sporta parka incidents un RTU stadions ====

=== Leevon PPK komūnas izveide (2024.) ===

=== Atgriešanās LNK Sporta parkā (2025.) ===

== Krāsas un logo ==

== Stadions ==

== Līdzjutēji un sāncensības ==

=== Apmeklētība ===

=== Dziesmas un saukļi ===

=== Ordenis ===

=== Principiālākie pretinieki ===

== Kluba darbība ==

=== Futbola skola Leevon ===

=== Raidījums &quot;Pa Pāris Kausiem&quot; ===

=== Labdarība ===

== Statistika un rekordi ==

== Spēļu krekli un sponsori ==

== Spēlētāji ==

=== Iemūžinātie numuri ===

== Kluba personāls ==

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>8m7c0g08obl2s71gavxax9t7g8p0myn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510475</id>
      <parentid>4510473</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:49:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kluba darbība */</comment>
      <origin>4510475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15140" sha1="jm4fjce8s1sjuvhyhupsd8bmueivh8p" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''FK Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir amatieru [[Futbols|futbola]] klubs, kas bāzēts [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].

[[Futbola klubs|Klubs]] tika dibināts 2024. gadā, apvienojoties diviem klubiem – [[Leevon Saldus]] un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubiem apvienojoties, tika saglabāta abu klubu misija un devīze – &quot;Iedvesmot pilnveidoties&quot; un &quot;Futbols vispirms&quot;. Aizgūtas tika arī abu priekšteču krāsas – melns, sarkans, balts un dzeltens, bet kluba emblēma tika izveidota, izmantojot īstu foto, parādot, ka kluba sirds ir tā līdzjutējs.

Šobrīd klubs spēlē Latvijas 2. spēcīgākajā līgā – [[LVBET līga|LVBET līgā]], un kluba pasludinātais ilgtermiņa mērķis ir izveidot lielāko sporta komandu [[Komūna|komūnu]] Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-ppk-izvirza-ambiciozu-merki-izveidot-lielako-sporta-komandu-komunu-latvija/|title=Leevon PPK izvirza ambiciozu mērķi – izveidot lielāko sporta komandu komūnu Latvijā - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2024-12-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs savas mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parka]] mākslīgajā laukumā, kura ietilpība ir ap 1000 vietām (420 sēdvietas).

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai uzlabotu/ieviestu procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā, kas netika laists garām. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>jm4fjce8s1sjuvhyhupsd8bmueivh8p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510477</id>
      <parentid>4510475</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:51:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15182" sha1="mvoykc9dka387kc17vtkqhtdtagk8y3" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''FK Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir amatieru [[Futbols|futbola]] klubs, kas bāzēts [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]].

[[Futbola klubs|Klubs]] tika dibināts 2024. gadā, apvienojoties diviem klubiem – [[Leevon Saldus]] un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubiem apvienojoties, tika saglabāta abu klubu misija un devīze – &quot;Iedvesmot pilnveidoties&quot; un &quot;Futbols vispirms&quot;. Aizgūtas tika arī abu priekšteču krāsas – melns, sarkans, balts un dzeltens, bet kluba emblēma tika izveidota, izmantojot īstu foto, parādot, ka ilgtermiņa mērķis ir izveidot lielāko sporta komandu komūnu Latvijā.

Šobrīd klubs spēlē Latvijas 2. spēcīgākajā līgā – [[LVBET līga|LVBET līgā]], un kluba pasludinātais ilgtermiņa mērķis ir izveidot lielāko sporta komandu [[Komūna|komūnu]] Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-ppk-izvirza-ambiciozu-merki-izveidot-lielako-sporta-komandu-komunu-latvija/|title=Leevon PPK izvirza ambiciozu mērķi – izveidot lielāko sporta komandu komūnu Latvijā - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2024-12-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs savas mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parka]] mākslīgajā laukumā, kura ietilpība ir ap 1000 vietām (420 sēdvietas).

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai uzlabotu/ieviestu procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā, kas netika laists garām. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>mvoykc9dka387kc17vtkqhtdtagk8y3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510483</id>
      <parentid>4510477</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:16:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <origin>4510483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14319" sha1="tw3ve1lkhpoqw9t3lhxe4va6uo3ucpq" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai uzlabotu/ieviestu procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā, kas netika laists garām. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>tw3ve1lkhpoqw9t3lhxe4va6uo3ucpq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510485</id>
      <parentid>4510483</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:21:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4510485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14618" sha1="ncwe7nokbebqz037y2tbs2q7ojoso86" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai uzlabotu/ieviestu procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā, kas netika laists garām. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>ncwe7nokbebqz037y2tbs2q7ojoso86</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510489</id>
      <parentid>4510485</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:27:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4510489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15309" sha1="6axara9g6feu2pir6z4o40sp6rr497w" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai uzlabotu/ieviestu procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā, kas netika laists garām. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>6axara9g6feu2pir6z4o40sp6rr497w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510490</id>
      <parentid>4510489</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:30:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Leevon PPK */</comment>
      <origin>4510490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15853" sha1="0ntl1oqug8v9g5wr3u0nttxntkwlp0o" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai uzlabotu/ieviestu procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā, kas netika laists garām. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>0ntl1oqug8v9g5wr3u0nttxntkwlp0o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510492</id>
      <parentid>4510490</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:31:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Leevon Saldus */</comment>
      <origin>4510492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15844" sha1="qkee2o6te7nbue06qd281x96wqnmy1k" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai uzlabotu procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā, kas netika laists garām. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>qkee2o6te7nbue06qd281x96wqnmy1k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510493</id>
      <parentid>4510492</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:33:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Leevon Saldus */</comment>
      <origin>4510493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15837" sha1="91a8l0cjtehfnwxsc2gqt555rzl5plb" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>91a8l0cjtehfnwxsc2gqt555rzl5plb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510494</id>
      <parentid>4510493</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:34:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Leevon Saldus */</comment>
      <origin>4510494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15869" sha1="s7qmq8ws17ypxyoqmooozfl0rf7g7m3" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām soc. tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>s7qmq8ws17ypxyoqmooozfl0rf7g7m3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510495</id>
      <parentid>4510494</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:34:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apvienošanās */</comment>
      <origin>4510495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15873" sha1="nwi93l4agrncx4iwix4ybbit5116qwx" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām sociālo tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāji un citi resursi, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>nwi93l4agrncx4iwix4ybbit5116qwx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510496</id>
      <parentid>4510495</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:35:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apvienošanās */</comment>
      <origin>4510496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15873" sha1="ahrmy8zkqvdlt3p8fx48j19jp9v9sqb" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām sociālo tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors saredzēja pārāk daudz riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāju un citu resursu, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>ahrmy8zkqvdlt3p8fx48j19jp9v9sqb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510497</id>
      <parentid>4510496</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:35:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apvienošanās */</comment>
      <origin>4510497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15871" sha1="0vufwoz99fvad4d2ar2apadtf3ituts" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām sociālo tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors radīja pārāk lielus riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāju un citu resursu, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līga licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>0vufwoz99fvad4d2ar2apadtf3ituts</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510498</id>
      <parentid>4510497</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:35:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Leevon PPK */</comment>
      <origin>4510498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15872" sha1="itttu5qdklxln73d29xtwdd2h31pmw4" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām sociālo tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors radīja pārāk lielus riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāju un citu resursu, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs apmierināt savu līdzjutēju ambīcijas. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līgas licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>itttu5qdklxln73d29xtwdd2h31pmw4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510500</id>
      <parentid>4510498</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:36:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apvienošanās */</comment>
      <origin>4510500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15868" sha1="3ustzd12696h3fj0uenmfrb7em1zztr" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām sociālo tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors radīja pārāk lielus riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāju un citu resursu, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs sasniegt augstāku sportisko līmeni. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līgas licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>3ustzd12696h3fj0uenmfrb7em1zztr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510502</id>
      <parentid>4510500</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:41:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Leevon PPK */</comment>
      <origin>4510502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16220" sha1="sdh2mu6wmph84tqu78zqp77vz40pega" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām sociālo tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors radīja pārāk lielus riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāju un citu resursu, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs sasniegt augstāku sportisko līmeni. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līgas licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Kluba vadība ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Amats
!Persona
|-
|Prezidents
|'''[[Jurijs Žigajevs]]'''
|-
|Ģenerāldirektors
|'''[[Kristians Kareļins]]'''
|-
|Izpilddirektors
|'''Madars Zvagulis'''
|-
|Galvenais treneris
|'''[[Māris Landmanis]]'''
|-
|Trenera asistents
|'''[[Viktors Dobrecovs]]'''
|-
|Mārketinga direktors
|'''Aivars Baranovs'''
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>sdh2mu6wmph84tqu78zqp77vz40pega</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510504</id>
      <parentid>4510502</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:45:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kluba vadība */</comment>
      <origin>4510504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17883" sha1="kpofyimoegmkqqkfgjy4dfm03nu3bub" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām sociālo tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors radīja pārāk lielus riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāju un citu resursu, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs sasniegt augstāku sportisko līmeni. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līgas licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Komandas sastāvs ==
''Sastāvs 2026. gada 20. augustā.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=23405291|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

=== Vārtsargi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Edžus Harkins
|Latvija
|-
|Maikls Rūmanis
|Latvija
|-
|Helmuts Saulītis
|Latvija
|-
|Rūdolfs Oskars Soloha
|Latvija
|}

=== Aizsargi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Roberts Raivis Aršauskis
|Latvija
|-
|Aleksandrs Baturinskis
|Latvija
|-
|Artjoms Černovs
|Latvija
|-
|Kristiāns Ilenāns
|Latvija
|-
|Roberts Krists Jaunarājs-Janvāris
|Latvija
|-
|Gabriels Kirkils
|Latvija
|-
|Atis Ozols
|Latvija
|-
|Jeremiah Yomi Paul
|Nigērija
|-
|Daniels Pelcis
|Latvija
|-
|Dāvis Trapučka
|Latvija
|-
|Niklāvs Treimanis
|Latvija
|}

=== Pussargi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Sho Aogaki
|Japāna
|-
|Renē Baumanis
|Latvija
|-
|Maksims Fjodorovs
|Latvija
|-
|Ņikita Jankovskis
|Latvija
|-
|Olivers Kellers
|Latvija
|-
|Andrejs Kiriļins
|Latvija
|-
|Kristofers Dāvids Kravčenko
|Latvija
|-
|Roberts Krūms
|Latvija
|-
|Linards Liepiņš
|Latvija
|-
|Pēteris Palameiks
|Latvija
|-
|Patriks Putniņš
|Latvija
|-
|Dominiks Romenskis
|Latvija
|-
|Sho Saito
|Japāna
|-
|Vadims Sņegovs
|Latvija
|-
|Dāvis Sandis Strods
|Latvija
|}

=== Uzbrucēji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Rainers Buks
|Latvija
|-
|Viestards Gustavs Hibšmanis
|Latvija
|-
|Ričards Korzāns
|Latvija
|-
|Marks Kurtišs
|Latvija
|-
|Rafaels Lūsis
|Latvija
|-
|Rūdolfs Muižnieks
|Latvija
|-
|Daniels Romenskis
|Latvija
|}

== Kluba vadība ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Amats
!Persona
|-
|Prezidents
|'''[[Jurijs Žigajevs]]'''
|-
|Ģenerāldirektors
|'''[[Kristians Kareļins]]'''
|-
|Izpilddirektors
|'''Madars Zvagulis'''
|-
|Galvenais treneris
|'''[[Māris Landmanis]]'''
|-
|Trenera asistents
|'''[[Viktors Dobrecovs]]'''
|-
|Mārketinga direktors
|'''Aivars Baranovs'''
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>kpofyimoegmkqqkfgjy4dfm03nu3bub</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510508</id>
      <parentid>4510504</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:51:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rezultāti */</comment>
      <origin>4510508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18320" sha1="l2x10ke3z4dn4pfd2dy7bxf7xcwhmpc" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām sociālo tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors radīja pārāk lielus riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāju un citu resursu, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs sasniegt augstāku sportisko līmeni. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līgas licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Stadions ==
Kopš kluba izveidošanas 2024. gadā Leevon PPK mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parka]] mākslīgā seguma laukumā Rīgā. Latvijas Futbola federācijas spēļu protokolos tas norādīts kā LNK Sporta Parks (mākslīgais).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Komandas sastāvs ==
''Sastāvs 2026. gada 20. augustā.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=23405291|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

=== Vārtsargi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Edžus Harkins
|Latvija
|-
|Maikls Rūmanis
|Latvija
|-
|Helmuts Saulītis
|Latvija
|-
|Rūdolfs Oskars Soloha
|Latvija
|}

=== Aizsargi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Roberts Raivis Aršauskis
|Latvija
|-
|Aleksandrs Baturinskis
|Latvija
|-
|Artjoms Černovs
|Latvija
|-
|Kristiāns Ilenāns
|Latvija
|-
|Roberts Krists Jaunarājs-Janvāris
|Latvija
|-
|Gabriels Kirkils
|Latvija
|-
|Atis Ozols
|Latvija
|-
|Jeremiah Yomi Paul
|Nigērija
|-
|Daniels Pelcis
|Latvija
|-
|Dāvis Trapučka
|Latvija
|-
|Niklāvs Treimanis
|Latvija
|}

=== Pussargi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Sho Aogaki
|Japāna
|-
|Renē Baumanis
|Latvija
|-
|Maksims Fjodorovs
|Latvija
|-
|Ņikita Jankovskis
|Latvija
|-
|Olivers Kellers
|Latvija
|-
|Andrejs Kiriļins
|Latvija
|-
|Kristofers Dāvids Kravčenko
|Latvija
|-
|Roberts Krūms
|Latvija
|-
|Linards Liepiņš
|Latvija
|-
|Pēteris Palameiks
|Latvija
|-
|Patriks Putniņš
|Latvija
|-
|Dominiks Romenskis
|Latvija
|-
|Sho Saito
|Japāna
|-
|Vadims Sņegovs
|Latvija
|-
|Dāvis Sandis Strods
|Latvija
|}

=== Uzbrucēji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Rainers Buks
|Latvija
|-
|Viestards Gustavs Hibšmanis
|Latvija
|-
|Ričards Korzāns
|Latvija
|-
|Marks Kurtišs
|Latvija
|-
|Rafaels Lūsis
|Latvija
|-
|Rūdolfs Muižnieks
|Latvija
|-
|Daniels Romenskis
|Latvija
|}

== Kluba vadība ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Amats
!Persona
|-
|Prezidents
|'''[[Jurijs Žigajevs]]'''
|-
|Ģenerāldirektors
|'''[[Kristians Kareļins]]'''
|-
|Izpilddirektors
|'''Madars Zvagulis'''
|-
|Galvenais treneris
|'''[[Māris Landmanis]]'''
|-
|Trenera asistents
|'''[[Viktors Dobrecovs]]'''
|-
|Mārketinga direktors
|'''Aivars Baranovs'''
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>l2x10ke3z4dn4pfd2dy7bxf7xcwhmpc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510509</id>
      <parentid>4510508</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T19:51:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>/* Stadions */</comment>
      <origin>4510509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18642" sha1="owvvljz9ixssz4cfnfqs1p2pxj6s3tk" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = 000000
| bg_color = FFFFFF
| nos = Leevon PPK
| pilns = Futbola klubs Leevon PPK
| dib = 2024
| stad = [[LNK Sporta parks]]
| ietilp = 1000 (420 sēdvietas)
| krāsas = Melna, sarkana, balta, dzeltena
| īpašn = 
| prez = [[Jurijs Žigajevs]]
| tren = [[Māris Landmanis]]
| mediji = https://www.leevonppk.com
| body1 = 000000
| leftarm1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| body2 = 800000
| leftarm2 = 800000
| rightarm2 = 800000
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = 800000
| logo = Leevon PPK emblema.png
| pattern_la2 = 800000
| pattern_b2 = 800000
| līga = [[LVBET līga]]
| sez = [[2025. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2025]]
| poz = 7. vieta
}}

'''Leevon PPK''' (izrunā [līv'on pē-pē-kā]) ir Latvijas amatieru [[futbola klubs]] no Rīgas, kas dibināts 2024. gadā, apvienojoties klubiem Leevon Saldus un [[FK PPK]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-08|date=2024-02-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Klubs spēlē Latvijas futbola līgu sistēmas otrajā līmenī – [[LVBET līga|LVBET līgā]] – un mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parkā]]. Kluba prezidents ir Jurijs Žigajevs, bet galvenais treneris – [[Māris Landmanis]].

== Vēsture ==

=== Leevon Saldus ===
2013. gadā, [[Māris Landmanis]] un [[Klāvs Jurciks]] dibināja futbola skolu [[FS Leevon|Leevon]]. Kaut arī sākotnēji Leevon darbojās Rīgā un tikai bērnu līmenī, 2019. gadā tika panākta vienošanās ar [[Saldus novada dome|Saldus novada domi]] un Saldus Sporta skolu (''Saldus SS, tagad [[Saldus NSS]]'') par Leevon ienākšanu [[Saldus]] futbola dzīvē, lai pilnveidotu kluba darbības procesus, attīstot vietējo futbolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/futbola-jauna-sadarbiba-un-jaunas-iespejas/|title=Futbolā jauna sadarbība un jaunas iespējas|website=Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2025-04-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Tas pats gads ir uzskatāms arī par Leevon debijas gadu pieaugušo futbolā, kad zem nosaukuma Saldus SS/[[Brocēnu NBJSS]], Leevon startēja Latvijas [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (''[[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federācijas]] (LFF) mājaslapā atrodama zem [[Latvijas futbola 3. līga|3. līgas]] sadaļas'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=3788013|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Debijas sezonā tika izcīnīta uzvara 2. līgas [[Rietumu futbola līga|Rietumu zonā]] un, lai gan 2. līgas finālturnīrā netika pārvarēts pusfināls (''ceļazīmē uz Pirmo līgu pienācās tikai finālistēm, bet Ghetto FC atteicās''), pēc sezonas sekoja LFF uzaicinājums spēlēt Latvijas Pirmajā līgā un šī iespēja tika izmantota. Mainot kluba nosaukumu uz Saldus SS/Leevon un pastiprinot sastāvu, piesaistot arī bijušos [[Latvijas futbola izlase|Latvijas Nacionālas izlases]] spēlētājus - [[Gints Freimanis|Gintu Freimani]] un [[Artis Lazdiņš|Arti Lazdiņu]], 2020. gadā Leevon debitēja Latvijas 2. spēcīgākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/artis-lazdins-pievienojas-saldus-ss-leevon-komandai/|title=Saldus SS/Leevon turpina bruņoties – Saldū ierodas Artis Lazdiņš - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Pirms 2022. gada sezonas klubs vēlreiz mainīja nosaukumu un līdz pat pastāvēšanas beigām bija zināms kā [[Leevon Saldus]]. Rezultātu ziņā, klubs progresēja katru gadu, savu augstāko vietu sasniedzot savā pēdējā sezonā - 2023. gads, 5. vieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/?p=2023|title=Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms 2023. gada sezonas tika izziņots, ka par kluba ģenerālsponsoru kļūs RicFit - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] radīta futbola fitnesa platforma, kuras izveidotājs bija toreizējais Leevon Saldus spēlētājs, amerikānis Ēriks Ostins Frīdlanders (Eric Austin Friedlander). Vienlaikus, vienošanās paredzēja arī to, ka Ēriks kļūs par kluba līdzīpašnieku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-saldus-iegust-jaunu-generalsponsoru/|title=Leevon Saldus iegūst jaunu ģenerālsponsoru|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2023-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Kaut arī sākumā bija paredzēts turpināt attīstīt futbolu Saldū, sezonas gaitā kļuva zināms, ka Ēriks vēlas iegādāties Leevon Saldus piederošo līgas vietu un pārnest to uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], dibinot jaunu klubu - [[FA Jūrmala]]. Savukārt, Leevon plāns bija sākt visu no jauna, 2024. gada sezonā spēlējot Latvijas 3. līgā, darījuma summu investējot kluba attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/26112023-leevon_parpirkta_pirma_komanda_parcelas_u|title=Pārpirktā &quot;Leevon&quot; pirmā komanda pārceļas uz Jūrmalu, Saldū paliks 3. līga un jaunatne|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-09|date=2023-11-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

=== FK PPK ===
2019. gadā, bijušais Latvijas Nacionālās izlases spēlētājs un [[FK Ventspils]] leģenda [[Jurijs Žigajevs]], izveidoja [[YouTube]] kanālu – “Par futbolu”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Par futbolu. Jurijs Žigajevs|url=https://www.youtube.com/watch?v=Og48g5WkrKM|date=2019-04-16|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt; Kanāls sastāvēja no spēļu video reportāžām un ar Latvijas futbolu saistītiem vlogiem. Kanāls diezgan strauji ieguva atpazīstamību, nopelnot sev raidījumu [[Best4Sport TV]] kanālā. Veidojot kārtējo vlogu, Žigajevs viesojās arī Saldū, kur Leevon, 2. līgas ietvaros, uzņēma [[FK Karosta]]. Šī spēle tā arī paliks vēsturē kā Leevon Saldus apmeklētākā spēle – 870 skatītāji. Nepilnu gadu vēlāk, apvienojoties ar aktieri [[Kristians Kareļins|Kristianu Kareļinu]] un mākslinieku [[Aivars Baranovs|Aivaru Baranovu]], tika publicēta pirmā &quot;[[Pa Pāris Kausiem]]&quot; sērija.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Pa pāris kausiem #1|url=https://www.youtube.com/watch?v=IgZnPWiiagI&amp;t=20s|date=2020-02-27|accessdate=2025-04-09|last=Pa Pāris Kausiem}}&lt;/ref&gt;Jaunizveidotais raidījums kļuva par populārāko raidījumu par futbolu un vienu no skatītākajiem sporta raidījumiem Latvijā. Uz Patreon bāzes, Pa Pāris Kausiem, jeb plašākai sabiedrībai zināms kā vienkārši PPK, ap sevi izveidoja komūnu, kas apvienoja raidījuma atbalstītājus un daļu futbola sabiedrības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/papariskausiem|title=Get more from Pa Pāris Kausiem on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-10}}&lt;/ref&gt; PPK, strādājot pie jauna satura, kuru piedāvāt saviem skatītājiem, 2022. gadā izlēma izveidot savu futbola klubu - [[FK PPK]], un tā izveides procesu, kā arī sezonas gaitas, iemūžināt dokumentālajā filmā – “[[Futbols Vispirms]]”.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=“PPK/Betsafe” raidījums “Futbols vispirms!” kanālā TV4 plkst. 21:00|url=https://www.youtube.com/watch?v=4LpVNCMt62w|date=2022-11-29|accessdate=2025-04-10|last=Betsafe Sports}}&lt;/ref&gt; Spēlējot Latvijas Futbola piramīdas pašā apakšā – 3. līgā, FK PPK (''sponsora dēļ pilnais nosaukums bija FK PPK/[[Betsafe Latvija|Betsafe]]'') jau savā debijas sezonā izcīnīja tiesības spēlēt līgu augstāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/tresa-liga/?p=12207880|title=Dali Dali 3. līga|website=LFF.lv|access-date=2025-04-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, spēlējot 2. līgā, FK PPK finišēja 4. vietā, soļa attālumā no pārspēlēm par vietu Nākotnes līgā. Kopumā, FK PPK rindās spēlēja vairāki bijušie profesionālie spēlētāji, taču noteikti jāizceļ [[Māris Verpakovskis]], kurš 2022. gadā, pārstāvot PPK krāsas, aizvadīja savu līdz šim pēdējo spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-futbola-legenda-gatavojas-atgriezties-laukuma-oficiala-spele/|title=Latvijas futbola leģenda gatavojas atgriezties laukumā oficiālā spēlē|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-04-09|date=2022-10-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Apvienošanās ===
Pēc 2023. gada sezonas tika uzsākts darbs pie FA Jūrmala izveides. Iepriekš noslēgtā sadarbība paredzēja ne tikai Leevon Saldus licences nonākšanu amerikāņa rokās, bet arī Māra Landmaņa piesaisti kluba vadībai, lai palīdzētu sakārtot nepieciešamo dokumentāciju, spēlētāju piesaisti/pārejas un citus ar kluba pastāvēšanu saistītus procesus. Taču, pirmssezonas sagatavošanās posmam tuvojoties, Frīdlanders paziņoja, ka Landmaņa pakalpojumi vairs nebūs nepieciešami, jo pats spēs visu sakārtot, piesaistot savus cilvēkus. Tuvojoties sezonai, Frīdlanders turpināja ražot saturu priekš savām sociālo tīklu lapām, jautājot saviem sekotājiem pēc palīdzības, izvēloties jaunā kluba krāsas, logo un citas tamlīdzīgas lietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiktok.com/@ric.fit/video/7304307391561075969?_r=1&amp;_t=ZN-8vQfrTQo3mc|title=RicFit savā TikTok prasa pēc palīdzības izvelēties starp 5 krāsām|last=Friedlander|first=Eric Austin|access-date=11.04.2025.|date=22.11.2023.}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā, FA Jūrmala nebija nodrošinājusi nepieciešamo inventāru starpsezonai, nebija noslēgti nepieciešamie līgumi un izdarītas citas vitāli svarīgas lietas, lai klubs spētu iziet LFF akreditāciju un pienācīgi uzsākt savu debijas sezonu. Kad līdz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam nebija atlicis daudz laika, kļuva skaidrs, ka FA Jūrmala projekts ir beidzies, tam nesākoties. Frīdlanders nebija panācis nekādu vienošanos ar Jūrmalas pilsētu un citām iesaistītajām pusēm, tāpēc investors radīja pārāk lielus riskus un izlēma vairs neatbalstīt Ērika ieceri, izveidot profesionālu klubu, kas nākotnē cīnītos par ceļazīmi uz Eiropu. FA Jūrmala projekta izjukšana nozīmēja to, ka Nākotnes līgas vieta atgriezās pie Leevon, taču klubam vairs nebija spēlētāju un citu resursu, lai izietu licencēšanas procesu un pilnvērtīgi aizvadītu sezonu. Pēc šī atgadījuma, visu radušos situāciju, [[Edmunds Novickis|Edmunda Novicka]] Patreon kanālā komentēja Māris Landmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.patreon.com/Edmunds|title=Get more from Edmunds on Patreon|website=Patreon|access-date=2025-04-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Savukārt, Frīdlanders atrada citu Latvijas klubu, caur kuru mēģināt apmierināt savas ambīcijas. Tika noslēgta sadarbība ar [[FK Metta|Metta]] un Frīdlanders kļuva par [[Skanstes SK]] ģenerālmenedžeri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/13042024-divreiz_uz_viena_grabekla_neuzkapsi_fridl|title=Divreiz uz viena grābekļa neuzkāpsi? Frīdlanders atkal sola Virslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Frīdlanders apgalvoja, ka Landmanis ir tikai uz viņu apvainojies un ar saviem nepatiesajiem apgalvojumiem grib viņam atriebties, ka nesanāca izdevīgs darījums. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/23042024-fridlanders_parmet_leevon_ppk_trenerim_ve|title=Frīdlanders pārmet &quot;Leevon PPK&quot; trenerim vēlmi atriebties: &quot;Viņš zaudēja mūža darījumu&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;Pēc tam sekoja Sportacentrs.com intervija ar vārtsargu [[Helmuts Saulītis|Helmutu Saulīti]], kurš bija viens no Leevon Saldus spēlētājiem, kuri gaidīja pāreju uz FA Jūrmala. Intervijā Saulītis atzina, ka FA Jūrmala netika tālāk par [[WhatsApp|Whatsapp]] grupu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/15042024-saulitis_jurmala_nekur_talak_par_i_whatsa|title=Saulītis: &quot;Jūrmalā nekur tālāk par WhatsApp grupu netikām&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-04-11|date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

Paralēli notikumiem ap Leevon, 2024. gada sākumā FK PPK saņēma pārsteidzošu ziņu, ka iepriekšējais partneris Betsafe neturpinās sadarbību, kas klubu nostādīja gaužām bēdīgā situācijā, brīdī, kad sagatavošanās posms jau bija uzsākts. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, kuras klubs steidza risināt, FK PPK, spēlējot 2. līgā, bija sasnieguši reālos griestus, jo, ja klubam neeksistē atbilstoša jaunatnes sistēma, ilgtermiņā tam ir teju neiespējami spēlēt augstākā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubiem/licencesana/|title=Licencēšana|website=LFF.lv|access-date=2025-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, nemainot kluba struktūru, FK PPK nebija spējīgs sasniegt augstāku sportisko līmeni. Leevon puse, vēloties saglabāt savu Nākotnes līgas licenci un zinot, kādās grūtībās nonācis FK PPK, izlēma to uzrunāt, aicinot apvienoties, lai kopā spēlētu Nākotnes līgā. Laikā, kad līdz LFF licencēšanas procesa nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanas gala termiņam bija atlikušas tikai dažas dienas, 2024. gada 1. februārī abas puses tikās FK PPK sadarbības partnera &quot;[[Lauvas Alus]]&quot; telpās, lai izrunātu iespējamo sadarbību un nekavējoties pieņemtu lēmumu par apvienošanos un jauna kluba izveidi - Leevon PPK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/leevonppk/posts/pfbid0eEdRN58Y8TBoQYirgsGe1HibpEZvS92pB6McBGGHk9ofJkq1NMjFAh83BnKfsUj5l|title=Leevon PPK Facebook lapa|access-date=2025-04-14|date=2025-02-01}}&lt;/ref&gt; Tas pats datums ir uzskatāms par kluba dzimšanas dienu.

=== Leevon PPK ===
2024. gada sezonā Leevon PPK debitēja Nākotnes līgā un čempionātu noslēdza 8. vietā, 26 spēlēs izcīnot 31 punktu un gūto un zaudēto vārtu attiecību 36:38. Latvijas kausa izcīņā komanda sasniedza ceturtdaļfinālu. Turnīrā Leevon PPK ar 4:0 pārspēja [[Upesciema Warriors]], pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā uzvarēja [[Skanstes SK]], bet astotdaļfinālā ar 2:1 pārspēja Virslīgas klubu Grobiņa. Ceturtdaļfinālā komanda ar 0:4 zaudēja [[Riga FC]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

2025. gada Nākotnes līgas sezonā Leevon PPK ierindojās 7. vietā, 26 spēlēs izcīnot 36 punktus un sezonu noslēdzot ar vārtu attiecību 40:40. Latvijas kausa izcīņā klubs sasniedza astotdaļfinālu, kur ar 2:4 piekāpās [[BFC Daugavpils]].

2026. gada Latvijas kausa izcīņā Leevon PPK atkārtoti sasniedza astotdaļfinālu. 10. jūlijā komanda ar 2:3 zaudēja Riga FC. 2026. gada LVBET līgas sezona raksta papildināšanas laikā vēl turpinājās, tāpēc gala vieta čempionātā nebija noteikta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Stadions ==
Kopš kluba izveidošanas 2024. gadā Leevon PPK mājas spēles aizvada [[LNK Sporta parks|LNK Sporta parka]] mākslīgā seguma laukumā Rīgā. Latvijas Futbola federācijas spēļu protokolos tas norādīts kā LNK Sporta Parks (mākslīgais).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=17559406|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Kluba izmantotais laukums ir 105 × 68 metrus liels mākslīgā seguma futbola laukums ar skatītāju tribīni. Tas ir viens no vairākiem futbola laukumiem LNK Sporta parka kompleksā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnksportaparks.lv/|title=LNK Sporta Parks|website=lnksportaparks.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Sezona
!Līga
! align=&quot;right&quot; |Vieta
!Latvijas kauss
|-
|2024
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |8.
|Ceturtdaļfināls
|-
|2025
|Nākotnes līga
| align=&quot;right&quot; |7.
|Astotdaļfināls
|-
|2026
|LVBET līga
| align=&quot;right&quot; |sezona turpinās
|Astotdaļfināls
|}

== Komandas sastāvs ==
''Sastāvs 2026. gada 20. augustā.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/leevon-ppk-37823/?cid=23405291|title=Leevon PPK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

=== Vārtsargi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Edžus Harkins
|Latvija
|-
|Maikls Rūmanis
|Latvija
|-
|Helmuts Saulītis
|Latvija
|-
|Rūdolfs Oskars Soloha
|Latvija
|}

=== Aizsargi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Roberts Raivis Aršauskis
|Latvija
|-
|Aleksandrs Baturinskis
|Latvija
|-
|Artjoms Černovs
|Latvija
|-
|Kristiāns Ilenāns
|Latvija
|-
|Roberts Krists Jaunarājs-Janvāris
|Latvija
|-
|Gabriels Kirkils
|Latvija
|-
|Atis Ozols
|Latvija
|-
|Jeremiah Yomi Paul
|Nigērija
|-
|Daniels Pelcis
|Latvija
|-
|Dāvis Trapučka
|Latvija
|-
|Niklāvs Treimanis
|Latvija
|}

=== Pussargi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Sho Aogaki
|Japāna
|-
|Renē Baumanis
|Latvija
|-
|Maksims Fjodorovs
|Latvija
|-
|Ņikita Jankovskis
|Latvija
|-
|Olivers Kellers
|Latvija
|-
|Andrejs Kiriļins
|Latvija
|-
|Kristofers Dāvids Kravčenko
|Latvija
|-
|Roberts Krūms
|Latvija
|-
|Linards Liepiņš
|Latvija
|-
|Pēteris Palameiks
|Latvija
|-
|Patriks Putniņš
|Latvija
|-
|Dominiks Romenskis
|Latvija
|-
|Sho Saito
|Japāna
|-
|Vadims Sņegovs
|Latvija
|-
|Dāvis Sandis Strods
|Latvija
|}

=== Uzbrucēji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Valsts
|-
|Rainers Buks
|Latvija
|-
|Viestards Gustavs Hibšmanis
|Latvija
|-
|Ričards Korzāns
|Latvija
|-
|Marks Kurtišs
|Latvija
|-
|Rafaels Lūsis
|Latvija
|-
|Rūdolfs Muižnieks
|Latvija
|-
|Daniels Romenskis
|Latvija
|}

== Kluba vadība ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Amats
!Persona
|-
|Prezidents
|'''[[Jurijs Žigajevs]]'''
|-
|Ģenerāldirektors
|'''[[Kristians Kareļins]]'''
|-
|Izpilddirektors
|'''Madars Zvagulis'''
|-
|Galvenais treneris
|'''[[Māris Landmanis]]'''
|-
|Trenera asistents
|'''[[Viktors Dobrecovs]]'''
|-
|Mārketinga direktors
|'''Aivars Baranovs'''
|}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
[https://lff.lv/sacensibas/viriesi/nakotnes-liga/ Latvijas Futbola federācija - Nākotnes līga]</text>
      <sha1>owvvljz9ixssz4cfnfqs1p2pxj6s3tk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ayam Cemani</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596968</id>
    <revision>
      <id>4510323</id>
      <parentid>4465441</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T12:07:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9105" sha1="52lrgr5mc5lmu20q19yq6b6skpvjodq" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Dzīvnieka šķirnes infokaste
| nosaukums        = 
| attēls           = Poule cemani.jpg
| at_izm           = 260px
| izcelsme         = [[Indonēzija]]
| svars            = 
| svars_tēv        = 2.0–2.5 kg 
| svars_māt        = 1.5–2.0 kg kg
&lt;!-- lietot tikai vienu: 1) &quot;svars&quot; 2) &quot;svars_tēv&quot; un &quot;svars_māt&quot; (no šiem var būt arī tikai viens) --&gt;
| augums           = 
| augums_tēv       =  
| augums_māt       =  
&lt;!-- lietot tikai vienu: 1) &quot;augums&quot; 2) &quot;augums_tēv&quot; un &quot;augums_māt&quot; (no šiem var būt arī tikai viens) --&gt;
| krāsa            = Melns ar tirkīza mirdzumu gaiļa kakla pusē un astē
| piezīmes         = 
| vernacular_name  = [[Mājas vista]] (''Gallus gallus domesticus'')
}}
'''''Ayam Cemani''''' ir reta [[Mājas vista|vistu]] šķirne no [[Indonēzija]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/maja/154851-majas-milulis-melnais-majputnu-lamborghini.htm |title= MĀJAS MĪLULIS: Melnais &quot;mājputnu Lamborghini&quot;|accessdate=2025-04-13 |website=nra.lv |publisher= |date=2015-11-8 }}&lt;/ref&gt; Šīm vistām ir dominējošs gēns, kas izraisa hiperpigmentāciju (fibromelanozi), padarot vistas lielākoties melnas, ieskaitot spalvas, knābi un iekšējos orgānus. ''Cemani'' šķirnes putni ir ļoti populāri, ko izmanto [[Gaiļu cīņas|gaiļu cīņām]] [[Bali|Bali salā]], jo to augšstilbiem ir daudz vairāk muskuļu salīdzinājumā ar citām vistām, kā rezultātā tās ir daudz ātrākas un spēcīgākas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Lukasiewicz|first=Monika|date=23 August 2014|title=Meat quality and the histological structure of breast and leg muscles in Ayam Cemani chickens, Ayam Cemani × Sussex hybrids and slow-growing Hubbard JA 957 chickens|journal=Journal of the Science of Food and Agriculture|volume=95|issue=8|pages=1730–1735|doi=10.1002/jsfa.6883|pmid=25155871|via=SCI}}&lt;/ref&gt; Šis šķirnes putni ir ārkārtīgi dārgi salīdzinājumā ar citām šķirnēm un to cena var sasniegt [[USD]] 9000 par pieaugušo putnu un USD 16 par [[ola|olu]].

== Vārda nozīme ==
Vārds '''''Ayam''''' nozīmē &quot;vista&quot; [[Indonēziešu valoda|indonēziešu valodā]], savukārt '''''cemani''''' (sākotnēji [[javiešu valoda]]s vārds) nozīmē &quot;pilnīgi melns&quot; (līdz kaulam).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Arti kata cemani - Kamus Besar Bahasa Indonesia (KBBI) Online|url=https://kbbi.web.id/cemani|access-date=2020-07-08|website=kbbi.web.id}}&lt;/ref&gt;

== Šķirnes izcelsme ==
Kā tīra [[Indonēzija]]s šķirne, tā cēlusies no [[Java (sala)|Javas]] salas Indonēzijā un, iespējams, kopš 12. gadsimta tiek izmantota reliģiskiem un mistiskiem rituāliem.&lt;ref name=&quot;Smithsonian Jet Black&quot;&gt;{{Citation
 | last = Solly
 | first = Meilan
 | title = These Chickens Have Jet Black Hearts, Beaks and Bones
 | date = September 19, 2019
 | url = https://www.smithsonianmag.com/smart-news/chicken-breed-boasts-black-bones-muscles-and-organs-180973179/
 | access-date = May 18, 2020 }}&lt;/ref&gt;

Šķirni pirmie aprakstīja Nīderlandes kolonisti&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title=Fibromelanosis in domestic chickens|journal=Agricultural Sciences and Technology|volume=5|issue=3|date=September 2013|last1=Lukanov|first1=H.|last2=Genchev|first2=A.|url=http://tru.uni-sz.bg/ascitech/3_2013/001-Fibromelanosis%20in%20domestic%20chickens.pdf|pages=239–246|access-date={{dat|2025|04|13||bez}}|archive-date={{dat|2015|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150205193016/http://tru.uni-sz.bg/ascitech/3_2013/001-Fibromelanosis%20in%20domestic%20chickens.pdf}}&lt;/ref&gt; un pirmo reizi Eiropā to ieveda 1998. gadā nīderlandiešu selekcionārs Jans Stīverinks. Šobrīd šīs šķirnes cāļus tur [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[ASV]] un [[Čehija|Čehijā]]. Iespējams, ka ''Ayam Cemani'' putnus uz Eiropu atveduši arī Nīderlandes jūrnieki.

== Izskats ==
[[Attēls:Ayam cemani.jpg|thumb|''Ayam Cemani'' šķirnes gailis]]
Šķirnes standartā knābis, mēle, [[sekste]] un [[āda]]s bārda ir melnā krāsā, un pat viņu gaļa un orgāni ir melni vai pelēki. Tomēr pretēji plaši izplatītam uzskatam šo vistu kauli patiesībā nav melni arī asinis parasti ir dabiskā krāsā. Putni ir vidēja izmēra, un ir pazīstami ar savu skaisto un unikālo izskatu. Putnu melnā krāsa rodas pārmērīgas audu pigmentācijas rezultātā, ko izraisa ģenētisks stāvoklis, kas pazīstams kā [[fibromelanoze]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|journal=Genetics|date=February 2012|volume=190|issue=2|pages=627–638|doi= 10.1534/genetics.111.136705|pmc=3276631|title=Gene Duplication of endothelin 3 Is Closely Correlated with the Hyperpigmentation of the Internal Organs (Fibromelanosis) in Silky Chickens|last1=Shinomiya |first1=Ai |last2=Kayashima|first2=Yasunari |last3=Kinoshita|first3=Keiji |last4=Mizutani|first4=Makoto |last5=Namikawa|first5=Takao |last6=Matsuda|first6=Yoichi |last7=Akiyama|first7=Toyoko |pmid=22135351}}&lt;/ref&gt; Fibromelanoze ir sastopama arī dažās citās melnās vai zilās ādas vistu šķirnēs, piemēram, [[Ķīnas zīda vista]]i.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Dorshorst|first1=Ben |last2=Molin|first2=Anna-Maja |last3=Rubin|first3=Carl-Johan  |last4=Johansson|first4=Anna M. |last5=Strömstedt|first5=Lina |last6=Pham|first6=Manh-Hung |last7=Chen|first7=Chih-Feng |last8=Hallböök |first8=Finn |last9=Ashwell|first9=Chris |last10=Andersson|first10=Leif |authorlink10=Leif Andersson (animal geneticist) |date=December 2011|title= A Complex Genomic Rearrangement Involving the Endothelin 3 Locus Causes Dermal Hyperpigmentation in the Chicken|journal=PLOS Genetics |volume=7|issue=12|page= e1002412|doi=10.1371/journal.pgen.1002412|pmid=22216010|pmc=3245302 |doi-access=free }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|journal=British Poultry Science|year=2011 |volume=52|issue=6|pages=675–685|doi=10.1080/00071668.2011.635637|title=Genetics of hyperpigmentation associated with the Fibromelanosis gene (Fm) and analysis of growth and meat quality traits in crosses of native Indian Kadaknath chickens and non-indigenous breeds|last1=Arora|first1=G. |last2=Mishra|first2=S. K.|last3=Nautiyal|first3=B. |last4=Pratap|first4=S. O.|last5=Gupta|first5=A. |last6=Beura|first6=C. K. |last7=Singh|first7=D. P.|pmid=22221233 |s2cid=25423912 }}&lt;/ref&gt; [[Gailis|Gaiļi]] sver 2—2,5 kg, bet vistas — 1,5—2 kg. Vistas dēj tumšas vai krēmkrāsas olas, lai gan tās ir sliktas perētājas un reti izperē savu perējumu. [[Ola]]s sver vidēji 45 g.

== Izmantošana ==
Indonēzijā putnus izmanto, lai ražotu olas un gaļu vietējam patēriņam. Tos izmanto arī reliģiskajos rituālos un tautas medicīnā, tostarp asinsrites un elpošanas orgānu ārstēšanai. [[Taizeme|Taizemē]] tiek uzskatīts, ka šķirnei piemīt mistiskas spējas. Bali salā ''Ayam Cemani'' putnus izmanto arī gaiļu cīņās.

''Ayam Cemani'' ir viena no daudzajām vietējām Indonēzijas šķirnēm, kas interesē mājputnu audzētājus, jo vietējās šķirnes ir labāk pielāgojušās tropiskajam klimatam un ir mazāk uzņēmīgas pret slimībām (jo īpaši ''Ayam Cemani'' ir augsta rezistence pret [[putnu gripa]]s vīrusu. Viņu gaļa un olas tiek novērtētas arī to garšas dēļ, un arī to ražošana ir lētāka.

Šī šķirne tiek uzskatīta par lēni augošu. Augšanas perioda pagarināšana ietekmē ķīmisko komponentu koncentrāciju gaļā, kā rezultātā produkts iegūst pievilcīgāku smaržu un garšu. ''Ayam Cemani'' vistas gaļa ir bagāta ar olbaltumvielām, ar zemu tauku saturu, un tās retuma un oriģinalitātes dēļ tā varētu būt pieprasīta delikatešu cienītāju vidū. Piemēram, ASV mazumtirdzniecības veikalos bieži atrodamas melnas ādas (zīdainas) vistas, kas ir ļoti populāras sava neparastā izskata dēļ. Attīstītajās valstīs (Vācijā, Francijā) lēni augošu cāļu produkcija veido 10 līdz 40% no tirgus, un šī produkta popularitāte nepārtraukti pieaug.

Eiropā ''Ayam Cemani'' uzskata par dekoratīvu šķirni.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* ''Indrawati Yudha Asmara'' [http://espace.cdu.edu.au/eserv/cdu:39090/Thesis_CDU_39090_Asmara_I.pdf Risk status of selected indigenous chicken breeds in Java, Indonesia : challenges and opportunities for conservation. PhD Thesis] / Indrawati Yudha Asmara. — Darwin, NT, Australia : Charles Darwin University, 2014. — 263 pp.
* ''Dr. Muladno'' [http://www.fao.org/docrep/013/al695e/al695e00.pdf Local chicken genetic resources and production systems in Indonesia] / Muladno Muladno // GCP/RAS/228/GER Working Paper No. 6 — Rome : Food and Agiculture Organization of the United Nations, 2008. — 16 pp.
* [http://www.feathersite.com/Poultry/CGK/Kedu/BRKKeduEdited.html Kedu a.k.a. Cemani, Kedu, Hsian, Langya]{{ref-en}}
* [https://web.archive.org/web/20141029222732/http://www.indiez.de/html/gefluegel/Cemani.html Cemani]{{de ikona}}

[[Kategorija:Mājas vista]]</text>
      <sha1>52lrgr5mc5lmu20q19yq6b6skpvjodq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egīls Hermanovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597358</id>
    <revision>
      <id>4510714</id>
      <parentid>4467977</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:32:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2930" sha1="6cq8u7w7310n3om9ovhzru3twgll3vo" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Egīls Hermanovskis''' (1918—1992) bija [[latvieši|latviešu]] [[arhitekts]] un [[gleznotājs]].

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Zvejnieka dēls (1939) plakāts.jpg|thumb|200px|Filmas &quot;Zvejnieka dēls&quot; plakāts]]
Dzimis 1918. gada 13. martā [[Viljandi|Vīlandē]] inženiera [[Teodors Hermanovskis|Georga Teodora Hermanovska]] un viņa sievas Paulīnes, dzimušas Milleres, ģimenē. Tēvs Teodors Hermanovskis bija pirmās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes un darbu ministrs]]. Brāļi [[Askolds Hermanovskis|Askolds]] (sportists, 1912—1967), [[Gunārs Hermanovskis|Gunārs]] (gleznotājs, 1914—1969) un Vidvars (arhitekts, 1922—1990) Hermanovski.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_xala1967n0900{{!}}article:DIVL425{{!}}query:Askolds%20Hermanovskis%20Hermanovska{{!}}issueType:P |title=Austrālijas Latvietis. - 1967. gada 22. septembris |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_xala1967n0900{{!}}article:DIVL425{{!}}query:Askolds%20Hermanovskis%20Hermanovska{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Gunars-Hermanovskis |title=Gunārs Hermanovskis |access-date={{dat|2025|04|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191023002520/https://timenote.info/lv/Gunars-Hermanovskis }}&lt;/ref&gt;

Mācījās [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] un Berkovica mākslas klasē Rīgā, tad studēja [[Latvijas Universitāte]]s Arhitektūras fakultātē (1938—1944) un [[Štutgarte]]s Tehniskajā augstskolā. Darināja plakātu mākslas filmai &quot;[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]&quot;. Bija Latvijas meistars slalomā (1940).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gadā Hermanovskis bija [[Atpūta (žurnāls)|žurnāla &quot;Atpūta&quot;]] ilustrāciju nodaļas vadītājs, vācu okupācijas laikā viņu ieslodzīja [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometnē]].

1944. gada rudenī viņš devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. 1947. gadā izceļoja uz [[ASV]], kur turpināja arhitekta darbu, izveidoja savu arhitekta biroju ''Studio H. Gallery'', plānoja biroju celtnes, restorānus, klubus un modernas dzīvojamās mājas.

Miris 1992. gada 7. augustā [[Ņujorka|Ņujorkā]].&lt;ref&gt;[https://www.literatura.lv/personas/egils-hermanovskis literatura.lv]&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* ''101 Original Award Homes &amp; Innovations'' (1982).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Hermanovskis, Egīls}}
[[Kategorija:1918. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijā dzimušie]]
[[Kategorija:1992. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]</text>
      <sha1>6cq8u7w7310n3om9ovhzru3twgll3vo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Meļķisis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>599342</id>
    <revision>
      <id>4510674</id>
      <parentid>4499481</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T08:48:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3721" sha1="tgriieqmrf5802dy91i4c7jiq177wo4" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Edgars Meļķisis''' (1929—2009) bija [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]], [[Latvijas Universitāte]]s profesors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1929. gada 27. augustā [[Skaņkalnes pagasts|Skaņkalnes pagasta]] &quot;Cīrulīšos&quot; zemnieka Ādama Meļķiša ģimenē. 1949. gadā beidza mācības [[Mazsalacas vidusskola|Mazsalacas vidusskolā]], no 1950. līdz 1960. gadam dienēja Padomju armijā, 1951. gadā uzņemts [[PSKP]]. Līdztekus no 1956. līdz 1962. gadam studēja tieslietas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], pēc tam bija LVU Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību zinātņu katedras mācībspēks. 1967. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu “Tautas kontroles organizatoriski tiesisko formu attīstība Latvijas PSR”, 1975. gadā Maskavas Valsts universitātē zinātņu doktora disertāciju par dabu “Progresīvā politiskā doma Latvijā feodālisma sairšanas sākuma periodā (18. gs. otrajā pusē–19. gs. sākumā)”.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Viņš vadīja LVU Padomju tiesību katedru (1975—1980), 1976. gadā viņu ievēlēja par profesoru, 1979. gadā piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā jurista nosaukumu. No 1980. līdz 1988. gadam Meļķisis bija LVU mācību prorektors.&lt;ref&gt;[https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/45311 Profesors Edgars Meļķisis: personālais bibliogrāfiskais rādītājs]&lt;/ref&gt;

1988. gadā piedalījās [[Latvijas Tautas fronte]]s 1. kongresā, kur teica runu par tiesiskas valsts izveidošanu.&lt;ref&gt;[https://www.barikadopedija.lv/raksti/837036 Edgars Meļķisis. Runa LTF 1. kongresā] grāmatā &quot;Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais&quot;. Latvijas Tautas fronte, 1989&lt;/ref&gt; 1990. gada martā piedalījās deklarācijas [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] koncepcijas apspriešanā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/02.05.2025-vai-zini-ka-4-maija-deklaracija-patiesam-tapa-ari-kompartijas-sekretara-kabineta.a594224/ Vai zini, ka 4. maija deklarācija patiešām tapa arī kompartijas sekretāra kabinetā?] lsm.lv 2025. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

Miris 2009. gada 25. jūnijā Rīgā, apglabāts [[Mazsalaca]]s Pilsētas kapos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Edgars-Melkisis#:~:text=Edgars%20Me%C4%BC%C4%B7isis%20dzimis%2027.08.1929,autorit%C4%81ti%20studentu%20un%20kol%C4%93%C4%A3u%20vid%C5%AB. |title=timenote.info |access-date=02.05.2025 |archive-date=27.08.2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250827130107/https://timenote.info/lv/Edgars-Melkisis#:~:text=Edgars%20Me%C4%BC%C4%B7isis%20dzimis%2027.08.1929,autorit%C4%81ti%20studentu%20un%20kol%C4%93%C4%A3u%20vid%C5%AB. }}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* Vispārīgās tiesību teorijas un valstszinātnes atziņas: zinātniski metodiskie raksti. Latvijas Universitāte, 1997. — 128 lpp.
* Tiesību normu iztulkošana. Rīga: Latvijas Universitāte, 1999. — 47 lpp.
* Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Edgars Meļķisis, [[Egils Levits]], Jautrīte Briede. Tiesu namu aģentūra, 1999. — 145 lpp.
* Juridiskās metodes pamati. Ratio iuris, 2003. — 249 lpp.
* Latvijas tiesiskās sistēmas ceļš uz demokrātisku tiesisku valsti. Rakstu krājums. Tiesu namu aģentūra, 2014. — 334 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Meļķisis, Edgars}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1929. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2009. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]</text>
      <sha1>tgriieqmrf5802dy91i4c7jiq177wo4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tripanofobija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604558</id>
    <revision>
      <id>4510611</id>
      <parentid>4304127</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T04:30:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1944" sha1="0yqcx2g5h1scpqiomu0mpikapjkawph" xml:space="preserve">[[Attēls:Melawan Takut.jpg|thumb|Pacients]]
'''Tripanofobija''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu ar adatu, piemēram, [[vakcinācija|vakcināciju]], asins analīzes vai intravenozas injekcijas. Šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras. Termins &quot;tripanofobija&quot; veidots no grieķu vārda ''trypano'' (τρυπανώ — &quot;durts, caurdurt&quot;) un ''phobos'' (φόβος — &quot;bailes&quot;).

Cilvēkiem ar tripanofobiju bieži rodas vēlme izvairīties no jebkādas situācijas, kas saistīta ar adatām vai medicīniskām manipulācijām. Šāda izvairīšanās var radīt nopietnas sekas veselībai — piemēram, atteikšanos no vakcīnām vai nepieciešamās ārstēšanas. Simptomi var ietvert bālumu, svīšanu, paātrinātu sirdsdarbību, nelabumu, ģīboni un pat asinsspiediena pazemināšanos (vazovagālu reakciju), kas bieži vien ir raksturīga tieši šai fobijai.

Tripanofobija bieži attīstās bērnībā un var būt saistīta ar sāpīgu vai traumatisku pieredzi medicīniskās procedūras laikā. Dažos gadījumos tā var būt arī mantota reakcija, ja bērns novēro pieaugušo baiļu izpausmes. Šī fobija pieder pie [[specifiskas fobijas|specifisko fobiju]] kategorijas un var būt saistīta ar citiem [[trauksmes traucējumi]]em.

Ārstēšana var ietvert [[kognitīvi biheiviorālā terapija|kognitīvi biheiviorālo terapiju]], pakāpenisku desensibilizāciju, relaksācijas tehnikas un dažkārt arī medikamentozu atbalstu ļoti smagos gadījumos. Īpašas pieejas, piemēram, lietojot bezadatu injekcijas vai pielāgojot vidi medicīnas iestādēs, var palīdzēt mazināt trauksmi pacientiem ar šo fobiju.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fobijas]]</text>
      <sha1>0yqcx2g5h1scpqiomu0mpikapjkawph</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604730</id>
    <revision>
      <id>4510614</id>
      <parentid>4305269</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T04:52:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1587" sha1="okhcvu0jeucpue44zwtbbnrn17431zz" xml:space="preserve">[[Attēls:Marae, Raiatea 2.jpg|thumb|Taputapuāteas marae [[Raiātea]]s salā, UNESCO Pasaules mantojuma objekts]]
'''Marae''' ([[maoru valoda|maoru]] un {{val|ty|marae}}, {{val|to|malaʻe}}, {{val|mrq|meʻae}}, {{val|sm|malae}}) ir kopienas sanāksmju vai ceremoniāla vieta, kas [[Polinēzija]]s sabiedrībās kalpo reliģiskiem un sociāliem mērķiem. Visās polinēziešu valodās šis termins nozīmē arī no zāles vai kokiem attīrītu un brīvu klajumu. Marae parasti sastāv no taisnstūrveida attīrītas zemes platības, ko ieskauj akmens vai koka stabi ''au'', iespējams, ar ''paepae'' terasēm, ko tradicionāli izmantoja ceremoniju nolūkos; un dažos gadījumos, piemēram, [[Lieldienu sala|Lieldienu salā]], centrā tiek novietots akmens ''ahu'' jeb ''aʻu''. Lieldienu salas rapanujiešu kultūrā termins ''ahu'' ir kļuvis par sinonīmu visam marae kompleksam.

Dažās mūsdienu Polinēzijas sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, marae joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā, bet dažas ir kļuvušas par tūristu apskates vai [[Arheoloģija|arheologu]] izpētes objektiem. Tomēr vieta, kur šīs marae tika uzceltas, lielākajā daļā šo kultūru joprojām tiek uzskatīta par [[tabu]] (svētu).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polinēzija]]
[[Kategorija:Reliģiozas būves]]</text>
      <sha1>okhcvu0jeucpue44zwtbbnrn17431zz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hibatulla Ahundzada</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604855</id>
    <revision>
      <id>4510618</id>
      <parentid>4374554</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:08:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5179" sha1="hzda5fzkx4fxgtd3ws9k0rod5to60vg" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Hibatulla Ahundzada
 |       vārds_orģ = ''هبت الله اخندزاده''
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Afganistānas augstākais vadītājs]]
 |     term_sākums = {{dat|2021|08|15|N}}
 |     term_beigas = 
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = 
 |        premjers = [[Hasans Ahunds]]
 |     priekštecis = 
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = 
 |    term_sākums2 = 
 |    term_beigas2 = 
 | viceprezidents2 = 
 |   vicepremjers2 = 
 |      vietnieks2 = 
 |     prezidents2 = 
 |       premjers2 = 
 |    priekštecis2 = 
 |       pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1967|10|19}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Afganistāna|Kandahāras vilajets}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = ''[[Taliban]]''
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = 
 |      alma_mater = 
 |        reliģija = [[islāms]]
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Hibatulla Ahundzada''' ({{Val|ps|هبت الله اخندزاده}}, dzimis {{Dat|1967|10|19}}) ir [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks, kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā. Viņš vada ''Taliban'' kopš 2016. gada un nonāca pie varas pēc uzvaras pār [[ASV]] atbalstītajiem spēkiem [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas karā]]. Ahundzada ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām.

Atšķirībā no daudziem citiem ''Taliban'' līderiem viņam nav bijusi kaujas pieredze, lai gan viens no viņa dēliem bijis pašnāvnieks spridzinātājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voanews.com/a/unseen-taliban-leader-wields-godlike-powers-in-afghanistan-/7026112.html|title=Unseen Taliban Leader Wields Godlike Powers in Afghanistan|website=Voice of America|access-date=2025-07-10|date=2023-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 1996.—2001. gada ''Taliban'' valdīšanas laikā viņš bija islāmisko ([[Šariats|šariata]]) tiesu tiesnesis. ''[[Al-Qaida]]'' līderis [[Aimans az Zavāhirī]] atklāti atbalstīja Ahundzadu kā ''Amir al-Mu'minin'' (ticīgo vadoni), kas nostiprināja viņa autoritāti [[Džihādisms|džihādistu]] vidū un ''Taliban'' sabiedroto acīs. 2019. gadā Ahundzada iecēla [[Abduls Gani Baradars|Abdulu Gani Baradaru]] par ''Taliban'' pārstāvi miera sarunās ar ASV, kas noveda pie 2020. gada [[Dohas vienošanās]] parakstīšanas, kas paredzēja pilnīgu ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/taliban-appoints-new-political-leader-amid-peace-talks-with-u-s-/29729268.html|title=Taliban Brings Released Leader Into Peace Talks With U.S.|work=Radio Free Europe/Radio Liberty|access-date=2025-07-10|date=2019-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/asia-pacific/20210819-who-are-the-taliban-leaders-ruling-afghanistan|title=Who are the Taliban leaders ruling Afghanistan?|website=France 24|access-date=2025-07-10|date=2021-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā, kamēr vēl notika ASV karaspēka izvešana, Ahundzadas vadībā ''Taliban'' īstenoja [[Taliban ofensīva (2021)|militāru ofensīvu]], kas beidzās ar uzvaru pār Afganistānas valdību. Pēc tam viņš kļuva par Afganistānas faktisko absolūto valdnieku un izveidoja [[Totalitārisms|totalitāru]] islāmisku valdību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fairobserver.com/region/central_south_asia/omar-sadr-afghanistan-taliban-rule-totalitarianism-human-rights-news-2441/|title=Afghanistan’s Public Intellectuals Fail to Denounce the Taliban|last=Sadr|first=Omar|website=Fair Observer|access-date=2025-07-10|date=2022-03-23|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mei.edu/publications/dysfunctional-centralization-and-growing-fragility-under-taliban-rule|title=Dysfunctional centralization and growing fragility under Taliban rule|website=Middle East Institute|access-date=2025-07-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa valdīšana ir plaši kritizēta par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, īpaši attiecībā uz sieviešu tiesībām strādāt un iegūt izglītību. Pēc viņa rīkojuma ''Taliban'' administrācija ir aizliegusi lielākajai daļai pusaudžu meiteņu atgriezties vidusskolās.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Afganistāna-aizmetnis}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Ahundzada, Hibatulla}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Afganistānas politiķi]]
[[Kategorija:Afganistānas valdnieki]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]]</text>
      <sha1>hzda5fzkx4fxgtd3ws9k0rod5to60vg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bierants Ignāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610311</id>
    <revision>
      <id>4510367</id>
      <parentid>4378832</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:55:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9910" sha1="7vbiw4nyr9p8tt05h76b3hfvrmz7bsj" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Bierants Ignāts
 | vārds_orig              = Bierands
 | attēls                  = Bierants Ignats.jpg
 | attēla izmērs           = 180px
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1904|04|21}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Nīcas pagasts|td=Latvija}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1983|12|6|1904|4|21}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = [[režisors]], [[aktieris]]
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = Monika Vaska (dzim. Vaivode)
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Bierants Ignāts''', sākotnēji '''Bierands Ignāts''' (dzimis {{dat|1904|04|21}}, [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastā]] [[Nīca|Nīcā]], miris&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:520941&amp;#124;article:DIVL421&amp;#124;query:BIERANTS%20IGNATS%20|title=&quot; Rīgas Balss&quot; Sēru Sludinājums|last=Ignāts|first=Bierants|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=1983.12.08}}&lt;/ref&gt; {{dat|1983|12|6}}, [[Rīga|Rīgā]]) bija Latvijas Darba Kameras teātra režisors&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1271274&amp;#124;article:DIVL94&amp;#124;query:Ignats%20rezisors%20|title=&quot;Pādomas par Kuldīgas teātri&quot; Jaunais Kurzemnieks, Nr.48|last=Ignāts|first=Bierants|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=29.11.1939}}&lt;/ref&gt;, kino [[aktieris]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm6717744/|title=Bierants Ignats IMDb profis (angl.)|last=Ignāts|first=Bierants|website=IMDb|access-date=2025-09-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt;, skulptors&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:747336&amp;#124;article:DIVL182&amp;#124;query:Ign%C4%81ta%20kokgriezums%20|title=&quot;Stabulētājs&quot; B. Ignāta kokgriezums, &quot; Atpūta&quot;|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=1938.04.22}}&lt;/ref&gt;, Aizsargu organizācijas biedrs.

Latvijas brīvvalsts periodā apguvis aktierprasmes; kā aktieris uzstājies Radiofonā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1247715&amp;#124;article:DIVL115&amp;#124;query:Ignats%20|title=Hallo, Latvija (Radiofona programma)|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=1937.09.19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1247706&amp;#124;article:DIVL155&amp;#124;query:%C4%ABg%C5%86%C4%81ts%20|title=Hallo, Latvija (Radiofona programma)|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=1937.03.28|||}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1247722&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:Latvijas%20|title=Hallo, Latvija (Radiofona programma)|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=1937.08.15|||}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1254786&amp;#124;article:DIVL192&amp;#124;query:Ignats%20|title=Hallo, Latvija (Radiofona programma)|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=1939.01.15|||}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1247810&amp;#124;article:DIVL105&amp;#124;query:Ignats%20|title=Hallo, Latvija (Radiofona programma)|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=1938.01.30|||}}&lt;/ref&gt;, darbojoties Čehova grupā. Strādājis kā Latvijas Darba Kameras teātra izrāžu un pasākumu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:762015&amp;#124;article:DIVL126&amp;#124;query:re%C5%BEisors%20B%20Ignats%20b%20|title=Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, Nr.81|last=Igmāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=16.08.1939}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:759966&amp;#124;article:DIVL135&amp;#124;query:LDK%20re%C5%BEisors%20|title=&quot;Jau gatavojas 15.Maija svinībām&quot; Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, Nr.49|last=Igmāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=15.04.1939}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:862256&amp;#124;article:DIVL455&amp;#124;query:IGNATS%20LDK%20|title=&quot;Rīdzinieki līgo Bauskā&quot;, Darba Dzīve, Nr.8|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=02.07.1938}}&lt;/ref&gt; režisors kopš 1934. gada. Plašākai publikai tapis pazīstams ar savu kinoaktiera karjeru, filmējoties [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] 20. gadsimta 50.— 60. gados.

== Režija ==

* Osvalda Kolija 3 cēl. komēdija &quot;Nepārspējamais sievas tēvs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:917244&amp;#124;article:DIVL619&amp;#124;query:B%20Ignata%20re%C5%BEisora%20|title=Zemgales Balss, Nr.117|last=Ignāts|first=B.|date=26.05.1936}}&lt;/ref&gt;&quot;;
* [[Rūdolfs Blaumanis|R. Blaumaņa]] “Maija&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:741565&amp;#124;article:DIVL197&amp;#124;query:%20B%20Ignata%20|title=&quot;Dramatiskā kopa uz skatuves&quot; Darba Dzīve, Nr.32|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=17.12.1938}}&lt;/ref&gt;;
* Jūlija Lāča 3 cēl. komēdija &quot;Tēvoča joks&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:768084&amp;#124;article:DIVL94&amp;#124;query:LDK%20Ignata%20|title=Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, Nr.48|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=06.04.1939}}&lt;/ref&gt;;
* E. Zālītes „Mūžīgi vīrišķais&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:740445&amp;#124;article:DIVL132&amp;#124;query:LDK%20Ignats%20|title=Talsu Vārds, Nr.21|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=04.04.1939}}&lt;/ref&gt;;
* A. Avotiņa 2. cēl. drāma &quot;Lāsts*&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:884293&amp;#124;article:DIVL142&amp;#124;query:LDK%20Ignats%20|title=Darba Dzīve, Nr.31|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=10.12.1938}}&lt;/ref&gt;,
* V. Zonberga luga &quot;Seržants Vīksna*&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1047874&amp;#124;article:DIVL101&amp;#124;query:LDK%20Ignata%20|title=Ventas Balss, Nr.130|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=19.11.1938}}&lt;/ref&gt;
* [[Jānis Akuraters|Akuratera]] komēdija „Ķēniņa meita&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1016647&amp;#124;article:DIVL334&amp;#124;query:LDK%20Ignata%20|title=Zemgales Balss, Nr.35|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=11.02.1939}}&lt;/ref&gt;&quot;;
* [[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] 4 cēli. luga &quot;Visi mani radi raud&quot;,
* [[Vilis Plūdons|V.Plūdoņa]] &quot;Kauja pie Saules&quot;;
* [[Rainis|Raiņa]] luga &quot;Krauklītis&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:806714&amp;#124;article:DIVL58&amp;#124;query:re%C5%BEisora%20Ignata%20|title=Latvijas Kareivis, Nr.185|last=Ignāts|first=B.|access-date=01.10.2025|date=21.08.1934}}&lt;/ref&gt;;
* [[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:826623&amp;#124;article:DIVL218&amp;#124;query:LDK%20Ignata%20|title=Rīgas Jūrmalas Vēstnesis, Nr.79|last=Ignāts|first=B.|website=periodika.lv|access-date=2025-09-27|date=09.08.1939}}&lt;/ref&gt;.

== Filmogrāfija ==

* [[Rita (filma)|&quot;Rita&quot;(]]1957.g) — ''Epizode.''
* [[Latviešu strēlnieka stāsts|&quot;Latviešu Strēlnieka stāsts&quot;(]]1958.g) — [[Latviešu strēlnieka stāsts|''Celmiņš''.]]
* &quot;[[Šķēps un roze]]&quot;(1959.g) — ''Epizode.''
* [[Vētra (filma)|&quot;Vētra&quot;]](1960.g) — ''Epizode.''
* [[Noktirne (filma)|&quot;Noktirne&quot;]](1966.g) — ''Epizode.''
* &quot;[[Mērnieku laiki (1968. gada filma)|Mērnieku laiki]]&quot;(1968.g) — ''Epizode.''
* [[Puika (filma)|&quot;Puika&quot;]] (1977.g) — Proves ''Klibā Jurka'' loma&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Puika. Filmas arheoloģija - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/89458/puika-filmas-arheologija|date=2017-01-25|accessdate=2025-09-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;i.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1904. gada 21. aprīlī, Nīcas pagastā, Nīcā, miris 1983. gada 6. decembrī, Rīgā.
Piektais dēls Jēkaba un Margrietas Ignātu deviņu bērnu ģimenē.

No 1928. gada līdz 1929. gadam dienējis Latvijas Armijas Jūras spēkos uz kuģa &quot;[[Virsaitis (karakuģis)|Virsaitis]]&quot;, matroža pakāpē.

1940. gada 18. novembrī [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas specdienests [[NKVD]] Bierantu Ignātu arestē, inkriminējot pretpadomju darbību un dzimtenes nodevības pantus.

1941. gada 25. jūnijā līdz ar [[Vērmahts|Vērmahta]] karaspēka tuvošanos etapēts pa dzelzceļu kopā ar pārējiem Jelgavas cietuma ieslodzītajiem tālāk uz Sibīriju.

1956. gada jūlijā kopā ar savu otro sievu Moniku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Monika-Ignate|title=Monika Ignāte|website=timenote.info|access-date=2025-09-28|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un diviem dēliem atgriezās atpakaļ Latvijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1904. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:1983. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas aktieri]]</text>
      <sha1>7vbiw4nyr9p8tt05h76b3hfvrmz7bsj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alberts Šmits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>613301</id>
    <revision>
      <id>4510682</id>
      <parentid>4492799</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:09:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-41499-25</username>
        <id>148309</id>
      </contributor>
      <comment>E</comment>
      <origin>4510682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11929" sha1="6b78nxobqaif47tvxv53jphgl4wlzt8" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
| vārds = Alberts Šmits
| attēls = 2026-03-15 Eisbären Berlin gegen EHC Red Bull München (Deutsche Eishockey-Liga 2025-26) by Sandro Halank–002.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Alberts Šmits 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|12|2}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Valmiera}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = {{mērvienība|cm=193}}&lt;ref&gt;[https://www.iihf.com/en/events/2026/olympic-m/teams/roster/68583/latvia IIHF. LV roster 2026]&lt;/ref&gt;
| svars = {{mērvienība|kg=93}}
| iesauka = 
| poz = [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]
| tvēriens = kreisais
| kar_sāk = 2025
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| numurs = 23
| amats = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| b_klubs = 
| drafts = 5., 1. kārtā
| dr_gads = [[2026. gada NHL drafts|2026]]
| dr_līga = [[NHL]]
| dr_kom = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;| kl_sez 1 = 2025—2026
| klubs 1 = {{flaga|Somija}} [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
| kl_sez 2 = 2026
| klubs 2 = {{flaga|Vācija}} {{īre}} [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]]
| kl_sez 3 = 2026-'pašlaik'
| klubs 3 = Ņujorkas 'Rangers'
| taut_sez 1 = 2025—''pašlaik''
| taut 1 = {{ih|Latvija}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| sasniegumi = 
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = V
| atjaunots = &lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
| klubs 4 = 
}}

'''Alberts Šmits''' (dzimis {{dat|2007|12|2}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik pārstāv [[Vācijas hokeja līga]]s (DEL) komandu [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]], kas viņu īrē no [[Somija]]s kluba [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]. [[2026. gada NHL drafts| 2026. gada NHL draftā]] pirmajā kārtā ar kopējo 5. numuru Šmitu izraudzījās [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]], spēlētājam kļūstot par visu laiku augstāk izraudzīto latvieti [[NHL drafts|NHL drafta]] vēsturē.

== Spēlētāja karjera ==
=== Klubi ===
A. Šmits ar hokeju sāka nodarboties Valmieras HK, vēlāk spēlēja &quot;Baltu Vilki&quot; rindās. 2021.—2022. gada sezonas vidū tikai 14 gadu vecumā viņš pārcēlās uz [[Somija|Somiju]] un pievienojās ''[[Karhu-Kissat]]'' U-16 komandai. 2022.—2023. gada sezonā Šmits bija komandas vicekapteinis. Sezonas vidū viņš tika izīrēts uz [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] U-16 SM sērijas komandu. Nākamajā sezonā atkal pārstāvēja ''Karhu-Kissat'' dažādu vecumu jauniešu komandas.

2024. gadā Šmits pārcēlās uz [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]. Sezonas sākumā viņš galvenokārt spēlēja kluba U-18 komandā, bet vēlāk sāka spēlēt U-20 komandā. {{dat|2025|2|14||bez}}, tikai 17 gadu vecumā, viņš debitēja pieaugušo hokejā [[Somijas hokeja līga|Somijas augstākajā līgā]] izbraukuma spēlē pret Helsinku IFK.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://hokejazinas.com/musejie-arzemes/17-gadus-vecs-latvijas-aizsargs-piedzivo-debiju-somijas-augstakaja-liga/ |title=17 gadus vecs Latvijas aizsargs piedzīvo debiju Somijas augstākajā līgā |website=hokejazinas.com |date={{dat|2025|3|9|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šmits tika iekļauts trešajā aizsargu pārī kopā ar Nīlo Rompanenu. Pirmajā spēlē laukumā viņš pavadīja 15 minūtes un 7 sekundes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liiga.fi/fi/peli/2025/386/tilastot?koti=hifk&amp;vieras=jukurit&amp;paiva=14022025 |title=Kausi 2024-25 HIFK – Jukurit 14.2.2025 Ottelutilastot |website=liiga.fi |language=fi |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Karjeras pirmos vārtus Somijas līgā Šmits guva savā regulārās sezonas sestajā spēlē {{dat|2025|3|8||bez}} pret [[Kuopio &quot;KalPa&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://www.sportazinas.com/17-gadus-vecais-latvijas-aizsargs-gust-pirmos-vartus-somijas-liga/ |title=17 gadus vecais Latvijas aizsargs gūst pirmos vārtus Somijas līgā |website=sportazinas.com |date={{dat|2025|3|9|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sezonas laikā viņš Somijas augstākajā līgā nospēlēja deviņas regulārās sezonas spēles, gūstot divus rezultativitātes punktus (1+1) un piecas spēles par vietas saglabāšanu līgā, kurās punktus neguva.

2025. gada aprīlī Šmits ar &quot;Jukurit&quot; parakstīja 1+2 gadu līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/hokejs/latvijas-u18-hokeja-izlases-kandidats-smits-pagarina-ligumu-ar-somijas-virsligas-klubu-jukurit/ |title=Latvijas U18 hokeja izlases kandidāts Šmits pagarina līgumu ar Somijas virslīgas klubu “Jukurit” |website=tv3.lv |date={{dat|2025|4|14|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}} |archive-date={{dat|2026|02|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260202123050/https://tv3.lv/sports/hokejs/latvijas-u18-hokeja-izlases-kandidats-smits-pagarina-ligumu-ar-somijas-virsligas-klubu-jukurit/ }}&lt;/ref&gt; 2025.—2026. gada sezonā jau regulāri sāka spēlēt kluba pieaugušo komandā, izceļoties ar rezultatīvu spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/31102025-17_gadus_vecais_smits_turpina_priecet_un_ |title=17 gadus vecais Šmits turpina priecēt un gūst uzvaras vārtus pagarinājumā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|31|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viens no Ziemeļamerikas lielākajiem sporta medijiem ''The Athletic'' [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafta]] prognozēs iekļāva Šmitu pirmajā desmitniekā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29102025-prestizais_medijs_the_athletic_jaunakajas |title=Prestižs medijs jaunākajās NHL drafta prognozēs Šmitam paredz vietu Top 10 |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|29|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada novembrī klubs pagarināja līgumu ar viņu līdz 2028. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/06112025-somijas_klubs_izmanto_iespeju_un_lidz_202 |title=Somijas klubs izmanto iespēju un līdz 2028. gadam pagarina līgumu ar Šmitu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|6|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2026. gada februārī &quot;Jukurit&quot; viņu līdz sezonas beigām izīrēja [[Vācijas hokeja līga]]s komandai [[Minhenes &quot;Red Bull&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/26.02.2026-hokeja-izlases-aizsargu-smitu-izire-vacijas-specigakas-ligas-klubam-minhenes-red-bull.a636542/ |title=Hokeja izlases aizsargu Šmitu izīrē Vācijas spēcīgākās līgas klubam Minhenes «Red Bull» |website=lsm.lv |date={{dat|2026|2|26|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2026. gada NHL drafts| 2026. gada NHL draftā]] pirmajā kārtā ar kopējo 5. numuru Šmitu izraudzījās [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]], spēlētājam kļūstot par visu laiku augstāk izraudzīto latvieti [[NHL drafts|NHL drafta]] vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062026-talantigais_smits_izvelets_labako_piecien|title=Rekords kritis: talantīgais Šmits izvēlēts labāko pieciniekā un dosies uz Ņujorku |website=Sportacentrs.com |date={{dat|2026|6|27|N|bez}} |access-date={{dat|2026|6|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas izlase ===
A. Šmits spēlēja 2025. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā jauniešiem]] (U-18). Treneri viņu izvēlējās par vienu no trim labākajiem Latvijas izlases spēlētājiem turnīrā. Viņš tika atzīts arī par savas komandas labāko spēlētāju grupu turnīra spēlē pret Norvēģiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://www.iihf.com/pdf/995/ihm995000_85k_28_0 |title=Best player of the game selected by the team |website=iihf.com|language=en|access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā viņš tika iekļauts ''Deutschland Cup'' turnīrā 2025. gada novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/30102025-talantigais_aizsargs_smits_debites_latvij |title=Talantīgais aizsargs Šmits debitēs Latvijas pieaugušo izlasē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|10|30|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Latvijas izlasē debitēja 6. novembrī spēlē pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_izlases/06112025-latvija_noturas_prieksa_vien_34_sekundes_ |title=Latvija noturas priekšā vien 34 sekundes, Šmits pamanāms debijas spēlē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|11|6|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2026. gada Pasaules čempionātā junioriem]] Šmits guva vienus vārtus un atdeva četras rezultatīvas piespēles. Viņš tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā {{oss|Z=2026|L=D}}. [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Olimpiskajā hokeja turnīrā]] viņš izcēlās ar divām rezultatīvām piespēlēm. 18 gadu vecumā Šmits bija jaunākais spēlētājs vīriešu hokeja turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce  |url=https://www.profootballnetwork.com/nhl/youngest-players-2026-winter-olympics-hockey/ |title=10 Youngest Hockey Players at 2026 Winter Olympics Ranked, Featuring Canada’s Macklin Celebrini |website=profootballnetwork.com|language=en |date={{dat|2026|2|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Bija Latvijas izlases sastāvā arī [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā]], kur astoņās spēlēs atdeva četras rezultatīvas piespēles.

== Karjeras statistika ==

=== Klubu statistika ===
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | 
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | 
! colspan=&quot;5&quot; | Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; | 
! colspan=&quot;5&quot; | Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 2024—25
| [[Mikeli &quot;Jukurit&quot;]]
| [[Somijas hokeja līga|Somija]]
| 9 || 1 || 1 || 2 || 4
| 5 || 0 || 0 || 0 || 4
|}

=== Izlase ===
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|&lt;nowiki&gt;#&lt;/nowiki&gt;|Vieta}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 2025
| Latvija
| [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|U18]]
| 8.
| 5 || 1 || 2 || 3 || 2
|-
| [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2026]]
| Latvija
| [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U20]]
| 7.
| 5 || 1 || 4 || 5 || 2
|-
| [[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2026]]
| [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]
| [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|OS]]
| 10.
| 4 || 0 || 2 || 2 || 2
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-ach}}
{{succession box | before = [[E. Dž. Emerijs]] | title = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2026. gada NHL drafts|2026]] | after = nav}}
{{kastes beigas}}

{{Latvija 2026 ZOS}}

{{DEFAULTSORT:Šmits, Alberts}}
[[Kategorija:2007. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmierā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>6b78nxobqaif47tvxv53jphgl4wlzt8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cloudflare</title>
    <ns>0</ns>
    <id>614503</id>
    <revision>
      <id>4510548</id>
      <parentid>4464701</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T21:59:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65675" sha1="dqeiyz5idl3lzef07pmkcx3goou39ib" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|mašīntulkojums. Jāpārskata kādam tēmu pārzinošam cilvēkam}}
{{infokaste+}}
{{nosaukums slīprakstā}}

'''Cloudflare, Inc.''' ir amerikāņu uzņēmums, kas nodrošina satura piegādes tīkla pakalpojumus, [[Kiberdrošība|kiberdrošību]], [[Pakalpojumatteices uzbrukums|DDoS mazināšanu]], [[Teritoriālais tīkls|plaša apgabala tīkla]] pakalpojumus, reversos starpniekserverus, [[DNS (protokols)|domēna vārdu pakalpojumu]], [[Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija|ICANN]] akreditētu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.icann.org/en/accredited-registrars|title=List of Accredited Registrars|website=www.icann.org|access-date=2023-04-25}}&lt;/ref&gt; domēna reģistrāciju un citus pakalpojumus.&lt;ref name=&quot;CNBC&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnbc.com/2020/10/06/cloudflares-election-security-services-used-by-most-states-ceo-says.html|title=Cloudflare CEO: Dozens of U.S. states are using Athenian Project for election security|publisher=[[CNBC]]|access-date=25 January 2021|date=6 October 2020|last=Clifford|first=Tyler}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;thinking-big&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://seekingalpha.com/article/4348730-cloudflare-thinking-big|title=Cloudflare: Thinking Big|publisher=[[Seeking Alpha]]|access-date=25 January 2021|date=19 May 2020|last=Durant|first=Richard}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2018/09/27/cloudflare-launches-a-low-cost-domain-registrar/|title=Cloudflare launches a low-cost domain registrar|last=Lardinois|first=Frederic|website=TechCrunch|access-date=2023-04-25|date=2018-09-27}}&lt;/ref&gt; ''Cloudflare'' galvenā mītne atrodas [[Sanfrancisko]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kalifornija|Kalifornijā]].&lt;ref name=&quot;CNBC&quot; /&gt;

Saskaņā ar ''W3Techs'' datiem, 2025. gada janvārī aptuveni 19,3% no visām tīmekļa vietnēm [[Internets|Internetā]] izmantoja ''Cloudflare'' tīmekļa drošības pakalpojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://w3techs.com/technologies/details/cn-cloudflare|title=Usage statistics and market share of Cloudflare|website=w3techs.com|access-date=2025-01-14}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Uzņēmumu ''Cloudflare'' 2009. gada 26. jūlijā dibināja [[Metjū Prinss]], Lī Holovejs un Mišela Zatlina.&lt;ref name=&quot;inc-2020&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.inc.com/christine-lagorio/what-i-know-cloudflare-matthew-prince.html|title=Why the CEO of a $350 Million Internet Security Company Practices Radical Transparency|publisher=[[Inc. (magazine)|Inc.]]|date=6 November 2020|last=Lagorio-Chafkin|first=Christine}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2019/08/15/cloudflare-has-a-third-cofounder-lee-holloway-whos-credited-with-making-the-company-what-is-today/|title=Cloudflare, in its IPO filing, thanks a third co-founder: Lee Holloway|website=[[TechCrunch]]|access-date=2021-05-06|date=August 15, 2019|language=en}}&lt;/ref&gt; Prinss un Holovejs iepriekš bija sadarbojušies pie projekta ''Honey Pot — Unspam Technologies'' produkta, kas daļēji iedvesmoja ''Cloudflare'' pamatu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/business-37348016|title=The firm that protects both banks and the Eurovision Song contest|work=[[BBC News]]|access-date=4 September 2022|date=25 September 2016|last=Kleinman|first=Zoe}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā uzņēmums saņēma riska kapitāla finansējumu. 2019. gada 15. augustā ''Cloudflare'' iesniedza savu S-1 pieteikumu sākotnējam publiskajam piedāvājumam [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas Fondu biržā]] ar biržas indeksu NET.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://techcrunch.com/2019/08/15/cloudflare-files-for-initial-public-offering/|title=Cloudflare files for initial public offering|last=Shieber|first=Jonathan|website=[[TechCrunch]]|access-date=August 22, 2019|date=August 15, 2019|language=en}}&lt;/ref&gt; Tas tika atvērts publiskai tirdzniecībai 2019. gada 13. septembrī ar 15 USD par akciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://techcrunch.com/2019/09/13/cloudflare-cofounder-michelle-zatlyn-on-the-companys-successful-ipo-and-whats-next/|title=Cloudflare co-founder Michelle Zatlyn on the company's IPO today, its unique dual class structure, and what's next|last=Loizos|first=Connie|website=[[TechCrunch]]|access-date=September 16, 2019|date=September 13, 2019|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā par prezidenti tika iecelta ''Cloudflare'' līdzdibinātāja un operāciju direktore Mišela Zatlina.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fastcompany.com/90587133/exclusive-cloudflare-promotes-michelle-zatlyn-to-president-a-gain-for-women-in-tech|title=Exclusive: Cloudflare promotes Michelle Zatlyn to president, a gain for women in tech|last=Mehta|first=Stephanie|website=[[Fast Company]]|access-date=December 20, 2020|date=December 17, 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;

''Cloudflare'' ir iegādājies daudzus citus tīmekļa pakalpojumu un drošības uzņēmumus, tostarp ''StopTheHacker'' (2014. gada februārī),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bizjournals.com/sanfrancisco/news/2020/01/07/fresh-off-its-ipo-this-high-profile-bay-area-cloud.html|title=Fresh off IPO, this high-profile Bay Area cloud company just snapped up a browser isolation company|website=[[bizjournals.com]]|access-date=2021-05-12|date=2020-01-07}}&lt;/ref&gt; ''CryptoSeal'' (2014. gada jūnijā),&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.zdnet.com/article/cloudflare-acquires-vpn-service-cryptoseal-shuts-it-down/|title=CloudFlare acquires VPN service CryptoSeal, shuts it down|publisher=[[ZDNet]]|date=19 June 2014|last=Tung|first=Liam}}&lt;/ref&gt; ''Eager Platform Co.'' (2016. gada decembrī),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/2016/12/13/cloudflare-acquires-app-platform-eager-will-sunset-service-in-q1-2017/|title=Cloudflare acquires app platform Eager, will sunset service in Q1 2017|website=[[VentureBeat]]|access-date=2021-05-12|date=2016-12-13|language=en|archive-date=2017-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20170821215441/https://venturebeat.com/2016/12/13/cloudflare-acquires-app-platform-eager-will-sunset-service-in-q1-2017/}}&lt;/ref&gt; ''Neumob'' (2017. gada novembrī),&lt;ref name=&quot;tech_Neum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2017/11/14/cloudflare-expands-into-mobile-performance-with-neumob-acquisition/|title=Neumob acquisition gives Cloudflare missing mobile component – TechCrunch|last=Miller|first=Ron|website=[[TechCrunch]]|access-date=September 18, 2020|date=November 14, 2017}}&lt;/ref&gt; ''S2 Systems'' (2020. gada janvārī),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2020/01/07/cloudflare-acquires-stealthy-startup-s2-system-announces-cloudflare-for-teams/?guccounter=1|title=Cloudflare acquires stealthy startup S2 Systems, announces Cloudflare for Teams – TechCrunch|last=Miller|first=Ron|website=[[TechCrunch]]|access-date=September 17, 2020|date=January 7, 2020}}&lt;/ref&gt; ''Linc'' (2020. gada decembrī),&lt;ref name=&quot;vent_Clou&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/2020/12/22/cloudflare-acquires-linc-to-automate-web-app-deployment/|title=Cloudflare acquires Linc to automate web app deployment|last=Wiggers|first=Kyle|website=[[VentureBeat]]|access-date=December 22, 2020|date=December 22, 2020|archive-date={{dat|2020|12|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201222162720/https://venturebeat.com/2020/12/22/cloudflare-acquires-linc-to-automate-web-app-deployment/}}&lt;/ref&gt; ''Zaraz'' (2021. gada decembrī),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/enterprise/cloudflare-acquires-zaraz-to-speed-up-websites-and-solve-third-party-bloat/|title=Cloudflare acquires Zaraz to speed up websites and solve third-party bloat|last=Sawers|first=Paul|website=[[VentureBeat]]|date=2021-12-08}}&lt;/ref&gt; ''Vectrix'' (2022. gada februārī),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://itsecuritywire.com/news/cloudflare-acquires-vectrix-to-help-businesses-gain-visibility-and-control-of-their-applications/|title=Cloudflare Acquires Vectrix to Help Businesses Gain Visibility and Control of Their Applications|website=ITSecurityWire|access-date=2022-02-11|date=2022-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Area 1 Security'' (2022. gada februārī),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.computerworld.com/article/3646533/noteworthy-tech-acquisitions-2022.html?page=2|title=Noteworthy tech acquisitions 2022|last=Charlotte Trueman|website=[[Computerworld]]|access-date=March 25, 2022|date=March 23, 2022}}&lt;/ref&gt; ''Nefeli Networks'' (2024. gada martā), ''BastionZero'' (2024. gada maijā),&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.databreachtoday.com/cloudflare-buys-bastionzero-to-guard-critical-infrastructure-a-25365|title=Cloudflare Buys BastionZero to Guard Critical Infrastructure|work=Data Breach Today|access-date=2024-05-31|date=2024-05-30|last=Novinson|first=Michael}}&lt;/ref&gt; un ''Kivera'' (2024. gada oktobrī).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://finance.yahoo.com/news/cloudflare-acquires-kivera-deliver-simple-130000704.html|title=Cloudflare Acquires Kivera to Deliver Simple, Preventive Cloud Security|work=Yahoo Finance|access-date=2025-01-30|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Lava_Lamps_at_Cloudflare_1_2022-12-04.jpeg|thumb|Lavas lampas Cloudflare birojā]]
Vismaz kopš 2017. gada ''Cloudflare'' savā Sanfrancisko galvenajā mītnē kā šifrēšanas atslēgu nejaušības avotu izmanto [[Lavas lampa|lavas lampu]] sienu, kā arī dubultus svārstus Londonas birojos un [[Geigera skaitītājs|Geigera skaitītāju]] Singapūras birojos.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fastcompany.com/90137157/the-hardest-working-office-design-in-america-encrypts-your-data-with-lava-lamps|title=The Hardest Working Office Design In America Encrypts Your Data–With Lava Lamps|last=Schwab|first=Katharine|website=[[Fast Company]]|access-date=2022-04-16|date=2017-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Lavas lampu instalācijā tiek izmantota Lavaranda metode, kur kamera pārveido neparedzamās &quot;lavas&quot; pilienu formas digitālā attēlā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.cloudflare.com/lavarand-in-production-the-nitty-gritty-technical-details/|title=LavaRand in Production: The Nitty-Gritty Technical Details|website=The Cloudflare Blog|access-date=2022-04-16|date=2017-11-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 4. kvartālā ''Cloudflare'' sniedza maksas pakalpojumus 162 086 klientiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barrons.com/articles/cloudflare-earnings-stock-price-9aefd34a|title=Cloudflare Sales Guidance Looks Good. But It's Still Contending With a Spending Slowdown.|last=Palumbo|first=Angela|website=[[Barron's]]|access-date=2023-10-15|date=2023-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024. gada oktobrī ''Cloudflare'' uzvarēja tiesas prāvā pret [[Patentu trollis|patentu trolli]] ''Sable Networks''. ''Sable'' samaksāja ''Cloudflare'' 225 000 ASV dolāru, piešķīra tai bezatlīdzības licenci uz tās patentu portfeli un, atsakoties no savām patentu tiesībām, piešķīra tās patentus publiskai lietošanai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theregister.com/2024/10/03/patent_shakedown_fails_as_troll/|title=Cloudflare beats patent troll so badly it basically gives up|work=[[The Register]]|access-date=2025-08-22|date=2024-10-03|last=Claburn|first=Thomas|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Produkti ==
''Cloudflare'' nodrošina tīkla un drošības produktus patērētājiem un uzņēmumiem, izmantojot perifērijas skaitļošanu, reversos starpniekserverus tīmekļa datplūsmai, datu centru savienojumus un satura izplatīšanas tīklu, lai apkalpotu saturu visā tā serveru tīklā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2010/09/27/cloudflare-wants-to-be-a-cdn-for-the-masses-and-takes-five-minutes-to-set-up/|title=Cloudflare Wants To Be A CDN For The Masses (And Takes Five Minutes To Set Up)|last=Kincaid|first=Jason|website=[[TechCrunch]]|access-date=September 26, 2020|date=September 27, 2010}}&lt;/ref&gt; Tas atbalsta [[Transporta slānis|transporta slāņa]] protokolus [[TCP]], [[Lietotāja datogrammu protokols|UDP]], QUIC un daudzus [[Lietojumslānis|lietojumprogrammu slāņa]] protokolus, piemēram, DNS pār HTTPS, [[SMTP]] un HTTP/2 ar atbalstu ''HTTP/2 Server Push''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.zdnet.com/article/cloudflare-offers-http2-server-push-to-boost-internet-speeds/|title=Cloudflare figured out how to make the Web one second faster|work=[[ZDNet]]|access-date=May 17, 2016|date=April 28, 2016|last=Osborne|first=Charlie}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā ''Cloudflare'' apstrādāja vidēji 45 miljonus HTTP pieprasījumu sekundē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sdxcentral.com/articles/news/attackers-target-microsoft-exchange-according-to-cloudflare-application-security-report/2023/03/|title=Attackers Target Microsoft Exchange, According to Cloudflare Application Security Report|last=Kerner|first=Sean Michael|website=SDX Central|access-date=30 March 2023|date=14 March 2023}}&lt;/ref&gt;

Sākot ar 2024. gadu, ''Cloudflare'' serverus darbina [[Advanced Micro Devices|AMD]] EPYC 9684X procesori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tomshardware.com/pc-components/cpus/cloudflare-switches-to-epyc-9684x-genoa-x-cpus-with-3d-v-cache-145-faster-than-previous-gen-milan-servers|title=Cloudflare switches to EPYC 9684X Genoa-X CPUs with 3D V-Cache — 145% faster than previous-gen Milan servers|last=Aaron Klotz|website=Tom's Hardware|access-date=2025-02-21|date=2024-09-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

''Cloudflare'' sniedz arī analīzi un pārskatus par liela mēroga elektroapgādes pārtraukumiem, tostarp [[Verizon]] 2024. gada oktobra elektroapgādes pārtraukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techradar.com/pro/scale-of-verizon-outage-impact-laid-bare-in-cloudflare-report|title=Scale of Verizon outage impact laid bare in Cloudflare report|last=Kelly|first=Ross|website=TechRadar|access-date=25 February 2025|date=7 October 2024|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslīgais intelekts ===
2023. gadā ''Cloudflare'' laida klajā “''Workers AI''” — ietvaru, kas ļauj izmantot [[Nvidia]] [[Grafiskais procesors|GPU]] ''Cloudflare'' tīklā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.datacenterdynamics.com/en/news/cloudflare-to-deploy-nvidia-gpus-at-the-edge-for-generative-ai-inference-in-up-to-300-data-centers/|title=Cloudflare to deploy Nvidia GPUs at the Edge for generative &quot;AI&quot; &quot;inference&quot; - in up to 300 data centers|last=Moss|first=Sebastian|website=Datacenter Dynamics|access-date=9 July 2024|date=29 September 2023}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā ''Cloudflare'' laida klajā rīku, kas neļauj robotiem nolasīt tīmekļa vietnes. Lai izveidotu automātiskus robotu detektoru modeļus, uzņēmums analizēja &quot;mākslīgā intelekta&quot; robotus un rāpuļprogrammu trafiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/07/03/cloudflare-launches-a-tool-to-combat-ai-bots/|title=Cloudflare launches a tool to combat &quot;AI&quot; bots|last=Wiggers|first=Kyle|website=TechCrunch|access-date=2024-07-16|date=2024-07-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums arī laida klajā &quot;mākslīgā intelekta&quot; palīgu, lai ģenerētu diagrammas, pamatojoties uz vaicājumiem, izmantojot &quot;darbinieku mākslīgo intelektu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.securityweek.com/cloudflare-introduces-ai-security-solutions/|title=Cloudflare Introduces &quot;AI&quot; Security Solutions|last=Arghire|first=Ionut|website=SecurityWeek|access-date=2025-02-09|date=2024-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Cloudflare'' 2024. gada septembrī paziņoja par plāniem izveidot tirgu, kurā tīmekļa vietņu īpašnieki var pārdot &quot;mākslīgā intelekta&quot; modeļu sniedzējiem piekļuvi, lai nolasītu viņu vietņu saturu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2024/09/23/cloudflares-new-marketplace-will-let-websites-charge-ai-bots-for-scraping/?guccounter=1&amp;guce_referrer=aHR0cHM6Ly93d3cuZ29vZ2xlLmNvbS8&amp;guce_referrer_sig=AQAAAL8WG2Lq-W2DW05kMfkZ1P08HjvrIi6NXrNMHgSYsxv30Hjip68ZE6CSlLLl3QHER9xRuoqSlhziAt2ulIsM-pMHnEzpwyvuYIKg2DALgn8SqjR4V92oUkFqatBTiB7B83IA0yIYMKz7KlCceZ3ZPereJdjamPHN8iJGOgjfksHX|title=Cloudflare's new marketplace will let websites charge &quot;AI&quot; bots for scraping|last=Zeff|first=Maxwell|website=TechCrunch|access-date=2025-03-25|date=2024-09-23|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Cloudflare'' laida klajā arī AI auditu, kas nodrošina analīzi par &quot;mākslīgā intelekta&quot; modeļiem, kas nolasa viņu vietņu saturu (kopā ar iespēju tos pilnībā bloķēt).&lt;ref name=&quot;AIscraper&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://siliconangle.com/2024/09/23/cloudflare-debuts-tools-website-owners-charge-ai-companies-scrape-content/|title=Cloudflare debuts tools for website owners to charge &quot;AI&quot; companies that scrape their content|last=Wheatley|first=Mike|website=SiliconANGLE|access-date=14 May 2025|date=23 September 2024}}&lt;/ref&gt;

2025. gada martā ''Cloudflare'' paziņoja par jaunu funkciju ar nosaukumu “AI labirints”, kas cīnās pret neatļautu AI datu ieguvi, LLM robotiem sniedzot viltotu “AI” ģenerētu saturu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/ai/2025/03/cloudflare-turns-ai-against-itself-with-endless-maze-of-irrelevant-facts/|title=Cloudflare turns &quot;AI&quot; against itself with endless maze of irrelevant facts|last=Edwards|first=Benj|website=Ars Technica|access-date=2025-07-02|date=2025-03-21|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/news/634345/cloudflare-ai-labyrinth-web-scraping-bots-training-data|title=Cloudflare is luring web-scraping bots into an 'AI Labyrinth'|last=Davis|first=Wes|website=The Verge|access-date=2025-07-02|date=2025-03-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== DDoS mazināšana ===
''Cloudflare'' nodrošina bezmaksas un maksas DDoS mazināšanas pakalpojumus, kas aizsargā klientus no izkliedētiem [[Pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojuma atteikuma]] (DDoS) uzbrukumiem. ''Cloudflare'' saņēma plašsaziņas līdzekļu uzmanību 2011. gada jūnijā par DDoS mazināšanas nodrošināšanu hakeru grupas uzbrukumā LulzSec tīmekļa vietnei.&lt;ref name=&quot;allthingsd1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://allthingsd.com/20110610/web-security-start-up-Cloudflare-gets-buzz-courtesy-of-lulzsec-hackers/|title=Web Security Start-Up Cloudflare Gets Buzz, Courtesy of LulzSec Hackers|last=Hesseldahl|first=Arik|website=[[All Things Digital]]|access-date=August 15, 2011|date=June 10, 2011}}&lt;/ref&gt;

2013. gada martā projekts [[Spamhaus]] tika pakļauts DDoS uzbrukumam, kas, pēc ''Cloudflare'' ziņojuma, pārsniedza 300{{Spaces}}[[Gigabits|gigabitus]] sekundē (Gbit/s).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.computerworld.com/article/2474809/cybercrime-hacking/biggest-ddos-attack-in-history-slows-internet--breaks-record-at-300-gbps.html|title=Biggest DDoS attack in history slows Internet, breaks record at 300 Gbps|work=[[Computerworld]]|access-date=August 22, 2019|date=March 27, 2013|last=Storm|first=Darlene}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/03/27/technology/internet/online-dispute-becomes-internet-snarling-attack.html|title=Online Dispute Becomes Internet-Snarling Attack|work=[[The New York Times]]|access-date=August 22, 2019|date=March 26, 2013|last=Markoff|first=John}}&lt;/ref&gt; Patriks Gilmors no Akamai paziņoja, ka tolaik tas bija &quot;lielākais publiski paziņotais DDoS uzbrukums interneta vēsturē&quot;. Cenšoties aizstāvēt ''Spamhaus'' pret DDoS uzbrukumiem, uzbrukumam tika pakļauts arī ''Cloudflare''; [[Google]] un citi uzņēmumi piebiedrojās ''Spamhaus'' aizstāvībai un palīdzēja absorbēt vēl nebijušu uzbrukumu datplūsmas apjomu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://theweek.com/articles/466160/biggest-cyberattack-internet-history-happening-right-now|title=The biggest cyberattack in Internet history is happening right now|publisher=[[The Week]]|date=9 January 2015|last=Gayomali|first=Chris}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā ''Cloudflare'' sāka nodrošināt bezmaksas DDoS apdraudējumu mazināšanas pakalpojumus māksliniekiem, aktīvistiem, žurnālistiem un cilvēktiesību grupām ar nosaukumu &quot;Project Galileo&quot;. 2017. gadā viņi paplašināja pakalpojumu, iekļaujot vēlēšanu infrastruktūru un politiskās kampaņas ar nosaukumu &quot;Athenian Project&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fastcompany.com/90515280/amid-pandemic-and-protests-cloudflare-is-defending-vulnerable-websites|title=Amid pandemic and protests, Cloudflare is defending vulnerable websites|publisher=[[Fast Company]]|access-date=3 February 2021|date=11 June 2020|last=Melendez|first=Steven}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://techcrunch.com/2018/07/19/cloudflare-athenian-project/|title=Cloudflare Recruits State and Local Governments for Free Election Site Security Programs|publisher=[[TechCrunch]]|access-date=28 January 2021|date=19 July 2018|last=Hatmaker|first=Taylor}}&lt;/ref&gt; Līdz 2025. gadam projektā ''Galileo'' piedalījās vairāk nekā 2900 lietotāju un organizāciju, tostarp 31 ASV štats.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fastcompany.com/90515280/amid-pandemic-and-protests-cloudflare-is-defending-vulnerable-websites|title=Amid pandemic and protests, Cloudflare is defending vulnerable websites|last=Melendez|first=Steven|website=[[Fast Company]]|access-date=2021-05-12|date=2020-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cloudflare.com/galileo/|title=Project Galileo|website=www.cloudflare.com|access-date=2025-07-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/tech/security/states-look-secure-election-results-websites-ahead-midterms-rcna50441|title=After a series of cyberattacks, states look to secure election results websites|website=NBC News|access-date=2023-08-09|date=2022-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2014. gada februārī ''Cloudflare'' apgalvoja, ka ir mazinājis NTP atstarošanas uzbrukumu pret nenosauktu Eiropas klientu, kas, viņuprāt, sasniedza maksimumu 400 Gbit/s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnet.com/news/privacy/record-breaking-ddos-attack-in-europe-hits-400gbps/|title=Record-breaking DDoS attack in Europe hits 400&amp;nbsp;Gbit/s|publisher=[[CNET]]|date=11 February 2014|last=Musil|first=Steven}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://arstechnica.com/security/2014/02/biggest-ddos-ever-aimed-at-cloudflares-content-delivery-network/|title=Biggest DDoS ever aimed at Cloudflare's content delivery network|work=[[Ars Technica]]|access-date=May 17, 2016|date=February 11, 2014|last=Gallagher|first=Sean}}&lt;/ref&gt; 2014. gada novembrī tika ziņots par 500 Gbit/s DDoS uzbrukumu Honkongā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/parmyolson/2014/11/20/the-largest-cyber-attack-in-history-has-been-hitting-hong-kong-sites/#5b0c02b13fc4|title=The Largest Cyber Attack in History Has Been Hitting Hong Kong Sites|work=[[Forbes]]|access-date=August 22, 2019|date=November 20, 2014|last=Olson|first=Parmy}}&lt;/ref&gt; 2021. gada jūlijā uzņēmums apgalvoja, ka ir absorbējis DDoS uzbrukumu, kas ir trīs reizes lielāks nekā jebkurš iepriekš reģistrētais, un viņu korporatīvais emuārs norādīja, ka tas bija vairāk nekā 1,2 Tbit/s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zdnet.com/article/cloudflare-says-it-stopped-the-largest-ddos-attack-ever-reported/|title=Cloudflare says it stopped the largest DDoS attack ever reported|last=Greig|first=Jonathan|website=[[ZDNet]]|access-date=2021-11-19|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada februārī ''Cloudflare'' ziņoja par 71 miljona pieprasījumu sekundē DDoS uzbrukuma bloķēšanu, kas, pēc uzņēmuma teiktā, bija lielākais HTTP DDoS uzbrukums vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.securityweek.com/record-breaking-71-million-rps-ddos-attack-seen-by-cloudflare/|title=Record-Breaking 71 Million RPS DDoS Attack Seen by Cloudflare|last=Arghire|first=Ionut|website=SecurityWeek|access-date=18 February 2023|date=14 February 2023}}&lt;/ref&gt;

''Cloudflare'' bloķēja lielāko publiski reģistrēto DDoS uzbrukumu 2025. gada augustā, apjomīgajiem uzbrukumiem sasniedzot maksimumu 11,5[[Bits|terabitu]] sekundē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bleepingcomputer.com/news/security/cloudflare-blocks-record-breaking-115-tbps-ddos-attack/|title=Cloudflare blocks largest recorded DDoS attack peaking at 11.5 Tbps|last=Gatlan|first=Sergiu|website=BleepingComputer|access-date=2025-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Perifērijas skaitļošana ===
2017. gadā ''Cloudflare'' laida klajā ''Cloudflare Workers'' — bezserveru skaitļošanas platformu jaunu lietojumprogrammu izveidei un esošo lietojumprogrammu papildināšanai, nekonfigurējot vai neuzturot infrastruktūru. Tā ir paplašināta, iekļaujot ''Workers KV'' — zema latentuma atslēgu un vērtību datu krātuvi; ''Cron Trigers'' [[Cron]] uzdevumu plānošanai un papildu rīkus izstrādātājiem, lai izvietotu un mērogotu savu kodu visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://datacenternews.asia/story/cloudflare-creates-workers-unbound-platform-for-serverless-development|title=Cloudflare creates Workers Unbound platform for serverless development|website=datacenternews.asia|access-date=2021-05-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā ''Cloudflare'' izlaida ''JAMstack'' platformu izstrādātājiem, lai izvietotu tīmekļa vietnes ''Cloudflare Edge'' infrastruktūrā ar nosaukumu “Pages”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2020/12/17/cloudflare-launches-cloudflare-pages-a-platform-to-deploy-and-host-jamstack-sites/|title=Cloudflare launches Cloudflare Pages, a platform to deploy and host JAMstack sites|last=Dillet|first=Romain|publisher=[[TechCrunch]]|access-date=2021-05-26|date=17 December 2020|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā ''Cloudflare'' paziņoja par ''Edge'' [[SQL]] datubāzi D1, kas ir veidota uz [[SQLite|SQLite bāzes]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2022/05/11/with-new-serverless-database-cloudflare-gets-serious-about-infrastructure-services/|title=Cloudflare gets serious about infrastructure services|website=[[TechCrunch]]|access-date=2022-05-12|date=May 11, 2022|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada augustā ''Cloudflare'' un [[IBM]] paziņoja par partnerību, kas nodrošina botu pārvaldības iespējas, lai aizsargātu ''IBM Cloud'' klientus no ļaunprātīgiem botiem un automatizētiem draudiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sdxcentral.com/articles/news/ibm-and-cloudflare-partner-to-protect-user-sites-against-malicious-bots/2023/08/|title=IBM and Cloudflare partner to protect user sites against malicious bots|last=Kerner|first=Sean Michael|website=SDX Central|access-date=13 June 2024|date=August 8, 2023}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā mēnesī [[SpaceX]] nolīga ''Cloudflare'', lai uzlabotu [[Starlink]] veiktspēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://finance.yahoo.com/news/spacex-working-cloudflare-speed-starlink-194833246.html|title=SpaceX working with Cloudflare to speed up Starlink service- The Information|website=Yahoo Finance|access-date=2024-05-17|date=2023-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Septembrī uzņēmums laida klajā ''Cloudflare Fonts'' kā ''Google Fonts'' konkurentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techradar.com/pro/cloudflare-launches-new-fight-against-google-overfonts|title=Cloudflare launches new fight against Google over...fonts?|last=Craig Hale|website=TechRadar|access-date=2024-09-06|date=2023-09-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Interneta drošība ===
2020. gada aprīlī ''Cloudflare'' paziņoja, ka atsakās no [[reCAPTCHA]] izmantošanas par labu [[Cilvēktests|hCaptcha]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thankyourobot.com/2020/04/cloudflare-moves-from-recaptcha-to.html|title=Cloudflare moves from reCAPTCHA to hCaptcha|website=Thank You Robot|access-date=2021-02-11|date=2020-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gada septembrī ''Cloudflare'' sāka testēt ''Turnstile'' — alternatīvu [[Cilvēktests|CAPTCHA]]. Produkts, tā vietā, lai lietotājam parādītu vizuālu ''CAPTCHA'', ko atrisināt, automatizē verifikācijas procesu, veicot pārlūkprogrammā uz [[JavaScript]] balstītas pārbaudes, lai noteiktu, vai lietotājs ir īsta persona vai automatizēta vienība. Tiek ziņots, ka algoritms procesa optimizēšanai izmanto mašīnmācīšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2022/9/28/23367035/cloudflare-turnstile-captcha-bot-blocker-beta|title=Turnstile is Cloudflare's latest attempt to rid the web of CAPTCHAs|last=Shakir|first=Umar|website=The Verge|access-date=28 September 2022}}&lt;/ref&gt; ''Turnstile'' atbilst [[Vispārīgā datu aizsardzības regula|GDPR]] prasībām, piedāvājot privātāku alternatīvu Google [[reCAPTCHA]], kas ir rūpīgi pārbaudīts datu vākšanas ziņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nexterwp.com/blog/cloudflare-turnstile-vs-google-recaptcha/#Pros-and-Cons-of-Cloudflare-Turnstile|title=Cloudflare Turnstile vs Google reCAPTCHA [5 Key Differences]|website=nexterwp.com|access-date=2025-04-15|date=2025-03-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar līgumu ar Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūru ''Cloudflare'' nodrošina reģistra un autoritatīvus DNS pakalpojumus.gov [[Augšējā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēnam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msspalert.com/cybersecurity-news/cloudflare-lands-7-2m-project-from-cisa-for-registry-dns-services/|title=Cloudflare Lands $7.2M Project from CISA for Registry, DNS Services|last=Kass|first=D. Howard|website=MSSP Alert|access-date=2023-04-12|date=2023-01-17|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Cloudflare'' arī 2020. gadā palaida ''Cloudflare for Campaigns'', lai piedāvātu bezmaksas kiberdrošības rīkus politiskajām kampaņām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2020/01/15/cloudflare-campaigns-security-protections/|title=Cloudflare is giving away its security tools to US political campaigns|last=Whittaker|first=Zack|website=TechCrunch|access-date=2025-07-14|date=2020-01-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Šie rīki tika paplašināti, iekļaujot drošas e-pasta sistēmas 2025. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apacnewsnetwork.com/2025/03/cloudflare-offers-free-email-security-for-political-parties-and-campaigns/|title=Cloudflare Offers Free Email Security for Political Parties and Campaigns|last=|first=|access-date=2025-07-24|date=2025-03-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembrī ''Cloudflare'' paziņoja par ''Cloudflare for Teams'', kas sastāv no DNS risinātāja un tīmekļa vārtejas ar nosaukumu “Gateway”, kā arī nulles uzticamības autentifikācijas pakalpojuma ar nosaukumu “Access”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.helpnetsecurity.com/2020/01/08/cloudflare-for-teams/|title=Cloudflare for Teams: Protecting corporations without sacrificing performance|website=Help Net Security|access-date=2021-02-11|date=2020-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt;

''Cloudflare'' 2022. gadā izlaida ''Oblivious HTTP'' releja pakalpojumu ar nosaukumu ''Privacy Gateway''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cloudflare.com/building-privacy-into-internet-standards-and-how-to-make-your-app-more-private-today/|title=Privacy Gateway: a privacy preserving proxy built on Internet standards|last=Galicer|first=Mari|last2=Wood|first2=Christopher|website=The Cloudflare Blog|access-date=2025-09-20|date=2022-10-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

''Cloudflare'' 2023. gada janvārī paziņoja par partnerību ar ''PhonePe'', lai nodrošinātu savu mobilo maksājumu sistēmu drošību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://venturebeat.com/data-infrastructure/digital-payments-leader-partners-with-cloudflare-to-accelerate-secure-monthly-mobile-payments/|title=Digital payments leader partners with Cloudflare to accelerate, secure monthly mobile payments|website=VentureBeat|access-date=2023-05-08|date=2023-01-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Februārī ''Cloudflare'' palaida ''Wildebeest'', lai [[Mastodon (programmatūra)|Mastodon]] lietotāji varētu iestatīt un darboties ''Cloudflare'' infrastruktūrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2023/2/10/23593966/cloudflare-mastodon-server-wildebeest-instance-fediverse|title=Cloudflare wants to help you set up your own Mastodon-compatible server in 'minutes'|last=Porter|first=Jon|website=The Verge|access-date=2023-07-05|date=2023-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada augustā ''Cloudflare'' uzsāka programmu “Project Cybersafe Schools” kā daļu no [[Amazon Web Services]] 20 miljonu dolāru grantu programmas, padarot 7 % valsts skolu rajonu Amerikas Savienotajās Valstīs tiesīgus saņemt bezmaksas kiberdrošības pakalpojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsnetmedia.com/story/50025852/k12-schools-improve-protection-against-online-attacks-but-are-vulnerable-to-ransomware|title=K-12 Schools Improve Protection Against Online Attacks, But Are Vulnerable to Ransomware|website=www.newsnetmedia.com|access-date=2024-06-27|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2024. gada martā viņi paziņoja par mākslīgā intelekta ugunsmūri (''Firewall for AI''), lai aizsargātu lietojumprogrammas, kurās darbojas [[Sarunbots|lieli valodu modeļi]] (LLM).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmagazine.com/brief/cloudflares-firewall-for-ai|title=Cloudflare's Firewall for AI|last=Staff|first=S. C.|website=SC Media|access-date=2024-08-19|date=2024-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Septembrī ''Cloudflare'' paziņoja par īslaicīgiem identifikatoriem (''Ephemeral ID''), kas identificē krāpnieciskas darbības, sasaistot rīcību ar klientu, izmantojot īslaicīgu, ģenerētu identifikatoru, nevis tradicionālos IP adreses izmantošanas veidus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoq.com/news/2024/10/cloudflare-ephemeral-id/|title=Ephemeral IDs: Cloudflare's Latest Tool for Fraud Detection|website=InfoQ|access-date=2025-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā mēnesī uzņēmums arī paziņoja, ka visi interneta pakalpojumu sniedzēji un iekārtu ražotāji var bez maksas izmantot savus DNS risinātājus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.techradar.com/news/best-dns-server|title=Best free and public DNS server of 2025|last=Williams|first=Mike|website=TechRadar|access-date=14 March 2025|date=6 November 2024|language=en}}&lt;/ref&gt;

''Cloudflare'' ieviesa ''Cloudforce One'' apdraudējumu notikumu platformu 2025. gada martā, piedāvājot reāllaika ieskatu kiberuzbrukumos, izmantojot datus, kas apkopoti no ''Cloudflare'' tīkla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.helpnetsecurity.com/2025/03/19/cloudforce-one-threat-events-platform/|title=Cloudforce One threat events platform provides a real-time view of threat activity|website=Help Net Security|access-date=10 June 2025|date=19 March 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businesswire.com/news/home/20240924793509/en/Cloudflare-Introduces-Threat-Intel-Team-and-Commits-to-Making-Precise-and-Timely-Global-Threat-Research-Accessible-For-Anyone|title=Cloudflare Introduces Threat Intel Team and Commits to Making Precise and Timely Global Threat Research Accessible For Anyone|website=Businesswire|access-date=June 10, 2025|date=September 24, 2024}}&lt;/ref&gt;

=== SASE ===
''Cloudflare'' visaptverošā [[SASE]] platforma debitēja 2020. gada oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protocol.com/enterprise/cloudflare-network-security-zero-trust|title=Cloudflare expanding into zero-trust network security - Protocol|last=Alspach|first=Kyle|website=www.protocol.com|access-date=2023-05-22|date=July 27, 2022|language=en|archive-date=2023-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230522162519/https://www.protocol.com/enterprise/cloudflare-network-security-zero-trust}}&lt;/ref&gt;

''Cloudflare'' 2022. gada februārī paziņoja par ''Area 1 Security'' iegādi. ''Area'' ir uzņēmums, kas izstrādāja produktu, kas paredzēts cīņai pret pikšķerēšanas e-pasta uzbrukumiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-23/cloudflare-to-buy-area-1-security-in-biggest-acquisition|title=Cloudflare to Buy Area 1 Security in Push to Protect Against Phishing Emails|work=Bloomberg|access-date=6 May 2024|date=February 23, 2022|last=Williams|first=Joe}}&lt;/ref&gt;

Cloudflare 2024. gada martā iegādājās ''Nefeli Networks'', mākoņtīklu uzņēmumu, ko līdzdibināja datorzinātniece Silvija Ratnasamija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.datacenterdynamics.com/en/news/cloudflare-acquires-nefeli-networks-to-boost-multi-cloud-networking/|title=Cloudflare acquires Nefeli Networks to boost multi-cloud networking|last=Swinhoe|first=Dan|website=Data Center Dynamics|access-date=2025-08-22|date=2024-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== VPN ===
2019. gadā ''Cloudflare'' izlaida VPN pakalpojumu ar nosaukumu [[WARP]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.engadget.com/2019/04/01/cloudflares-privacy-focused-dns-app-adds-a-free-vpn/|title=Cloudflare's privacy-focused DNS app adds a free VPN|last=Khalid|first=Amrita|website=Engadget|access-date=April 2, 2019|date=April 2, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;warppcmag&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pcmag.com/news/370979/cloudflare-finally-launches-warp-but-its-not-a-mobile-vpn|title=Cloudflare Finally Launches Warp, But It's Not a Mobile VPN|last=Humphries|first=Matthew|website=[[PCMag]]|access-date=2022-11-19|date=September 26, 2019|language=en}}&lt;/ref&gt; un atvērtā pirmkoda ''WireGuard'' ieviešanu, kas rakstīta [[Rust]] valodā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cloudflare.com/boringtun-userspace-wireguard-rust/|title=BoringTun, a userspace WireGuard implementation in Rust|last=Krasnov|first=Vlad|website=Cloudflare Blog|access-date=2019-03-29|date=2018-12-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.phoronix.com/scan.php?page=news_item&amp;px=CloudFlare-BoringTun-WireGuard|title=CloudFlare Launches &quot;BoringTun&quot; As Rust-Written WireGuard User-Space Implementation|website=[[phoronix.com]]|access-date=29 March 2019}}&lt;/ref&gt;

=== Citi pakalpojumi ===
2021. gada janvārī uzņēmums sāka bez maksas nodrošināt savu digitālās rindas produktu “Waiting Room” COVID-19 vakcinācijas plānošanai ar nosaukumu “Project Fair Shot”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://techcrunch.com/2021/01/22/cloudflare-introduces-free-digital-waiting-rooms-for-any-organizations-distributing-covid-19-vaccines/|title=Cloudflare introduces free digital waiting rooms for any organizations distributing COVID-19 vaccines|publisher=[[TechCrunch]]|access-date=2021-05-12|date=22 January 2021|last=Etherington|first=Darrell|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, 2022. gadā “Project Fair Shot” ieguva ''Webby People's Choice'' balvu par pasākumu pārvaldību lietotņu un programmatūras kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://winners.webbyawards.com/2022/apps-and-software/software-services-platforms/event-management/220961/cloudflares-project-fair-shot|title=Cloudflare's Project Fair Shot|website=[[Webby Awards]]|access-date=26 May 2022|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada martā ''Cloudflare'' paziņoja, ka postkvantu kriptogrāfija būs brīvA un uz visiem laikiem pieejama [[Mākoņskaitļošana|mākoņpakalpojumiem]], lietojumprogrammām un interneta savienojumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cloudflare.com/post-quantum-crypto-should-be-free/|title=Post-quantum crypto should be free, so we're including it for free, forever|website=The Cloudflare Blog|date=March 16, 2023}}&lt;/ref&gt;

Cloudflare 2024. gada septembrī izlaida ''Speed Brain'' un ''Instant Purge'' funkcijas, lai ievērojami samazinātu lapas ielādes ILGumu, iepriekš ielādējot saturu un padarot kešatmiņā saglabāto saturu nederīgu mazāk nekā 150 [[Milisekunde|ms]].&lt;ref name=&quot;prefetch&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.debugbear.com/blog/cloudflare-speed-brain|title=Cloudflare Speed Brain: What You Need to Know|last=Hansa|first=Umar|website=DebugBear|access-date=19 June 2025|date=26 September 2024|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā ''Cloudflare'' paziņoja par plāniem ieviest jaunu maksāšanas metodi ar nosaukumu ''Stripe Link'', kas rudenī nonāca beta versijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.paymentsdive.com/news/stripe-partners-with-nvidia-pepsi-and-rivian/729594/|title=Stripe partners with Nvidia, Pepsi and Rivian {{!}} Payments Dive|website=www.paymentsdive.com|access-date=2025-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2010. gada ''Cloudflare'' sadarbojas ar ASV Nacionālo pazudušo un izmantoto bērnu centru, lai sniegtu datus, failus un papildu izmeklēšanu no viņu tīklā novērotajiem ļaunprātīgas izmantošanas ziņojumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cloudflare.com/the-csam-scanning-tool/|title=Announcing the CSAM Scanning Tool, Free for All Cloudflare Customers|last=Paine|first=Justin|last2=Graham-Cumming|first2=John|website=The Cloudflare Blog|access-date=2025-07-28|date=2019-12-18}}&lt;/ref&gt; ''Cloudflare'' izstrādāja jaunu NCMEC ziņošanas sistēmu 2024. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inhope.org/EN/articles/cloudflare-simplifying-the-fight-against-csam|title=Cloudflare: Simplifying the Fight Against CSAM|website=inhope.org|access-date=2025-07-28}}&lt;/ref&gt; atjauninot to 2025. gadā, integrējot ''Cloudflare'' darbplūsmas un padarot CSAM skenēšanas rīku pieejamu globāli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riklewis.com/2020/01/cloudflare-csam-scanning-tool/|title=Cloudflare CSAM Scanning Tool – Rik Lewis|website=www.riklewis.com|access-date=2025-07-28}}&lt;/ref&gt;

== Drošības un privātuma problēmas ==

=== Ielaušanās ===
2012. gada 1. jūnijā hakeru grupa ''UGNazi'' uzlauza dažus ''Cloudflare'' izpilddirektora Metjū Prinsa kontus un novirzīja vietnes [[4chan]] apmeklētājus uz ''UGNazi'' piederošu [[Twitter]] kontu. Viņi, iespējams, izmantoja [[Sociālā inženierija|sociālo inženieriju]], lai apmānītu [[AT&amp;T]] atbalsta personālu, lai iegūtu piekļuvi Prinsa balss pastam, un pēc tam izmantoja ''Cloudflare'' Google divfaktoru autentifikācijas sistēmas ievainojamību. Iegūstot kontroli pār Prinsa e-pasta kontu, ''UGNazi'' spēja novirzīt 4chan domēnu, izmantojot ''Cloudflare'' datubāzi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.macleans.ca/society/technology/the-4chan-breach-how-hackers-got-a-password-through-voicemail/|title=The 4chan breach: How hackers got a password through voicemail|last=Simcoe|first=Luke|website=[[Maclean's]]|access-date=August 22, 2019|date=June 14, 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.networkworld.com/community/blog/hacktivists-ugnazi-attack-4chan-Cloudflare-and-wounded-warrior-project|title=Hacktivists UGNazi attack 4chan, Cloudflare and Wounded Warrior Project|last=Smith|first=Ms.|publisher=[[NetworkWorld]]|website=Privacy and Security Fanatic|access-date=August 22, 2019|date=June 3, 2012|archive-date={{dat|2013|11|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131112193000/http://www.networkworld.com/community/blog/hacktivists-ugnazi-attack-4chan-Cloudflare-and-wounded-warrior-project}}&lt;/ref&gt;

=== 2016.—2017. gada datu noplūde ===
No 2016. gada septembra līdz 2017. gada februārim nopietna ''Cloudflare'' kļūda ar iesauku ''Cloudbleed''&lt;ref name=&quot;USA Today&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/tech/talkingtech/2017/02/28/cloudfare-cloudbleed-bug-change-your-passwords/98519794/|title=Cloudfare bug: Yes, you should change your passwords|work=[[USA Today]]|access-date=March 1, 2017|date=February 28, 2017|last=Molina|first=Brett}}&lt;/ref&gt; nopludināja sensitīvus datus, tostarp paroles un autentifikācijas žetonus, no klientu tīmekļa vietnēm, nosūtot papildu datus, atbildot uz tīmekļa pieprasījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2017/02/23/major-cloudflare-bug-leaked-sensitive-data-from-customers-websites/|title=Major Cloudflare bug leaked sensitive data from customers' websites|last=Conger|first=Kate|publisher=[[TechCrunch]]|access-date=August 22, 2019|date=February 23, 2017}}&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada novembra pārtraukums ===
2025. gada 18. novembrī ''Cloudflare'' piedzīvoja nopietnu globālu darbības pārtraukumu, kas izslēdza pieeju daudzām tīmekļa vietnēm un tiešsaistes pakalpojumiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/technology/tech-news/cloudflare-down-what-the-it-services-company-has-to-say-on-mass-outage/articleshow/125412391.cms|title=Cloudflare down: What the company's status page has to say on mass outage|work=The Times of India|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18|issn=0971-8257}}&lt;/ref&gt; Traucējumus izraisīja plaši izplatītas 500. kļūdas, padarot daudzas platformas lēnas, nesasniedzamas vai pilnībā nedarbojošas lietotājiem visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hindustantimes.com/india-news/cloudflare-faces-outage-disrupting-services-for-thousands-of-users-101763467617603.html|title=Cloudflare down for several users globally; OpenAI, Perplexity among websites affected|website=Hindustan Times|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Cloudfare'' pārstāvis paziņoja, ka uzņēmums piedzīvoja &quot;neparastu datplūsmas pieaugumu&quot;, kā rezultātā daļai datplūsmas, kas plūda caur tā tīklu, radās kļūdas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnbc.com/2025/11/18/cloudflare-down-outage-traffic-spike-x-chatgpt.html|title=Cloudflare down: Company blames 'unusual' spike in traffic before outage errors|work=NBC News|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18|last=Palmer|first=Annie}}&lt;/ref&gt;

Ietekmētie pakalpojumi ietvēra [[Twitter|X]], [[ChatGPT]], [[Google Gemini|Gemini]], Perplexity AI, [[Spotify]], Canva, Quora, [[Discord]], Grindr, [[League of Legends]], [[IKEA]], [[Archive of Our Own]], vairākas ziņu un mediju vietnes un visus pakalpojumus, kas drošības pārbaudēm izmanto ''Turnstile''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/tech/2025/11/18/cloudflare-outage-twitter-x-down-websites/87333063007/#|title=Is X down? Cloudflare outage impacts ChatGPT, Spotify, more websites|work=USA Today|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18|last=Khan|first=Melina}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livemint.com/technology/tech-news/cloudflare-down-live-x-gemini-perplexity-and-other-platforms-face-widespread-outage-check-complete-details-11763467644089.html|title=Cloudflare Down: X, Gemini, Perplexity, ChatGPT and other platforms face widespread outage|last=Gupta|first=Aman|website=Mint|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2025/11/18/business/cloudflare-down-challenges-error.html|title=Outage at Cloudflare Disrupts Parts of the Internet|last=Mather|first=Victor|website=The New York Times|access-date=2025-11-18|date=2025-11-18}}&lt;/ref&gt;

== Strīdi ==
''Cloudflare'' ir ieviesis satura neitralitātes politiku un iebilst pret savu klientu uzraudzību, pamatojoties uz [[Vārda brīvība|vārda brīvību]], ja vien minētie klienti nepārkāpj likumu.&lt;ref name=&quot;Kashmir&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/kashmirhill/2014/07/30/cloudflare-protection/?sh=ac906f414555|title=The Company Keeping Your Favorite (And Least Favorite) Websites Online|work=[[Forbes]]|access-date=15 September 2021|date=17 August 2014|last=Hill|first=Kashmir}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BI17&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.businessinsider.com/the-daily-stormer-got-pushed-offline-by-hackers-2017-8|title=Cloudflare CEO explains his emotional decision to punt The Daily Stormer and subject it to hackers: I woke up 'in a bad mood and decided to kick them off the Internet'|work=[[Business Insider]]|access-date=15 September 2021|date=17 August 2017|last=Peterson|first=Becky}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums ir saskāries ar kritiku par to, ka tas neaizliedz naida runas vietnes un vietnes, kas, iespējams, ir saistītas ar teroristu grupējumiem,&lt;ref name=&quot;Guardian15&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2015/nov/19/cloudflare-accused-by-anonymous-helping-isis|title=Web services firm CloudFlare accused by Anonymous of helping Isis|work=[[The Guardian]]|access-date=15 September 2021|date=19 November 2015}}&lt;/ref&gt; taču ''Cloudflare'' ir apgalvojis, ka neviena tiesībaizsardzības iestāde nav lūgusi uzņēmumam pārtraukt šo pakalpojumu sniegšanu, un tas rūpīgi uzrauga savas saistības saskaņā ar ASV likumiem.&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theregister.com/2015/11/18/cloudflare_ceo_rubbishes_anonymous_claims_of_terrorist_support/|title=CloudFlare CEO blasts Anonymous claims of ISIS terrorist support|work=[[The Register]]|access-date=16 September 2021|date=18 November 2015}}&lt;/ref&gt;

Cloudflare vairākkārt ir nonācis spiediena ietekmē, jo tā pakalpojumi tiek izmantoti tai skaitā, lai piekļūtu radikālam saturam.&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/tech-policy/2017/12/cloudflares-ceo-has-a-plan-to-never-censor-hate-speech-again/|title=Cloudflare's CEO has a plan to never censor hate speech again|last=Lee|first=Timothy B.|website=[[Ars Technica]]|access-date=August 5, 2019|date=December 4, 2017}}&lt;/ref&gt;

=== Pakalpojumu pārtraukšana ===

==== ''The Daily Stormer'' ====
''Cloudflare'' nodrošināja [[DNS (protokols)|DNS]] maršrutēšanu un [[Pakalpojumatteices uzbrukums|DDoS]] aizsardzību baltās rases pārākuma aizstāvju un [[Neonacisms|neonacistu]] vietnei ''The Daily Stormer''. 2017. gadā, iepriekš atsakoties veikt jebkādas darbības pret vietni,&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; ''Cloudflare'' tomēr pārtrauca sniegt pakalpojumus vietnei ''The Daily Stormer'' pēc tam, kad vietnē tika publicēts paziņojums, ka ''Cloudflare'' vadītāji privāti atbalsta tās ideoloģiju.

Paziņojumā ''Business Insider'' Cloudflare izpilddirektors Metjū Prinss sacīja, ka viņam nepatīk ''The Daily Stormer'' saturs, vienlaikus paužot nožēlu par to, ka viņa lēmums apturēt pakalpojumus ir apturējis vietnes darbību: &quot;Kāda cilvēka spēja vienpersoniski izvēlēties izslēgt saturu neatbilst taisnīguma vai pienācīgas tiesas pamatidejām. Neatkarīgi no tā, vai uzbrukumus veic valsts valdība vai privātpersona.&quot;&lt;ref name=&quot;businessinsider&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/the-daily-stormer-got-pushed-offline-by-hackers-2017-8|title=Cloudflare CEO explains his emotional decision to punt The Daily Stormer and subject it to hackers: I woke up 'in a bad mood and decided to kick them off the Internet'|last=Peterson|first=Becky|website=Business Insider|access-date=2023-05-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pašpasludināts par &quot;vārda brīvības absolūtistu&quot;, Prinss apgalvoja, ka nevēlas atkārtot šo lēmumu un meklēja aizsardzību uzņēmumam, ja tas nākotnē saskartos ar līdzīgu situāciju.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; Prinss tālāk pievērsās briesmām, kas rodas, ja lielie uzņēmumi lemj par to, kas ir atļauts palikt tiešsaistē, un šīs bažas pauda arī vairākas pilsonisko brīvību grupas un privātuma eksperti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Citron|first=Danielle Keats|date=November 28, 2017|title=What to Do about the Emerging Threat of Censorship Creep on the Internet|url=https://object.cato.org/sites/cato.org/files/pubs/pdf/pa-828.pdf|journal=[[Policy Analysis (journal)|Policy Analysis]]|volume=282|pages=3–4|via=Cato.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyberlaw.stanford.edu/blog/2017/08/daily-stormer-online-speech-and-internet-registrars|title=The Daily Stormer, Online Speech, and Internet Registrars|last=Keller|first=Daphne|publisher=[[Stanford Law School]]|website=[[Stanford Center for Internet and Society]]|access-date=August 6, 2019|date=August 15, 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/the-switch/wp/2017/08/18/banning-neo-nazis-online-may-be-slippery-slope-tech-group-warns-silicon-valley/|title=Banning neo-Nazis online may be slippery slope, tech group warns Silicon Valley|work=[[The Washington Post]]|access-date=August 6, 2019|date=August 18, 2017|last=Shaban|first=Hamza}}&lt;/ref&gt; ASV digitālo tiesību grupa &quot; Electronic Frontier Foundation&quot; paziņoja, ka tādiem pakalpojumiem kā &quot;Cloudflare&quot; nevajadzētu lemt par to, kāda runa ir pieņemama, un ka nelegāls saturs būtu jārisina ar tiesu sistēmas starpniecību.

==== Masu apšaudes un 8chan ====
2019. gadā ''Cloudflare'' tika kritizēta par pakalpojumu sniegšanu radikālajam diskusiju un attēlu forumam [[8chan]]. Ziņojumu forums ir saistīts ar masu apšaušanām Amerikas Savienotajās Valstīs un [[Kraistčērčas mošeju apšaude|Kraistčērčas mošejas apšaudi]] Jaunzēlandē.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2019/08/04/technology/8chan-shooting-manifesto.html|title=8chan Is a Megaphone for Gunmen. 'Shut the Site Down,' Says Its Creator.|work=[[The New York Times]]|access-date=August 5, 2019|date=August 4, 2019|last=Roose|first=Kevin}}&lt;/ref&gt; Turklāt vairākas ziņu organizācijas, tostarp ''[[The Washington Post]]'' un ''The Daily Dot,'' ir ziņojušas par bērnu pornogrāfijas un bērnu seksuālas izmantošanas diskusiju forumu esamību.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailydot.com/layer8/8chan-pedophiles-child-porn-gamergate/|title=8chan, the central hive of Gamergate, is also an active pedophile network|last=O'Neill|first=Patrick Howell|website=[[The Daily Dot]]|access-date=August 5, 2019|date=November 17, 2014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/tech-policy/2015/08/8chan-hosted-content-disappears-from-google-searches/|title=8chan-hosted content disappears from Google searches: Domain-specific searches contain warning about &quot;suspected child abuse content&quot;|last=Machkovech|first=Sam|website=[[Ars Technica]]|access-date=August 5, 2019|date=August 17, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/the-intersect/wp/2015/01/13/this-is-what-happens-when-you-create-an-online-community-without-any-rules/|title=This is what happens when you create an online community without any rules|work=[[The Washington Post]]|access-date=August 22, 2019|date=January 13, 2015|last=Dewey|first=Caitlin}}&lt;/ref&gt; ''Cloudflare'' pārstāvis sacīja, ka platforma &quot;nemitina norādītās tīmekļa vietnes, nevar bloķēt tīmekļa vietnes un nenodarbojas kā slēpts uzņēmums, kas mitina nelegālu saturu&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/technology-50138970|title=Cloudflare embroiled in child abuse row|work=[[BBC News]]|access-date=November 15, 2019|date=October 22, 2019}}&lt;/ref&gt; ''Cloudflare'' nepārtrauca pakalpojumu sniegšanu ''8chan'', kamēr pēc 2019. gada Elpaso apšaudes neizveidojās publisks un juridisks spiediens, kurā 8chan tika publicēts saistīts manifests.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wgbh.org/news/national-news/2019/08/06/el-paso-when-freedom-of-speech-turns-violent|title=El Paso: When Freedom Of Speech Turns Violent|work=[[WGBH (FM)|WGBH]]|access-date=2021-06-06|date=August 6, 2019|last=Uebele|first=Hannah|archive-date=2021-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210606225920/https://www.wgbh.org/news/national-news/2019/08/06/el-paso-when-freedom-of-speech-turns-violent}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/us-news/investigators-reasonably-confident-texas-suspect-left-anti-immigrant-screed-tipped-n1039031|title=Investigators 'reasonably confident' Texas suspect left anti-immigrant screed|work=[[NBC News]]|access-date=August 22, 2019|date=August 4, 2019|last=Collins|first=Ben}}&lt;/ref&gt; Intervijā laikrakstam ''[[The Guardian|“The Guardian”]]'' tūlīt pēc apšaudes izpilddirektors Metjū Prinss aizstāvēja ''Cloudflare'' atbalstu ''8chan'', sakot, ka viņam ir “morāls pienākums” uzturēt ''8chan'' tiešsaistē.&lt;ref name=&quot;Matthew Prince&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2019/aug/04/mass-shootings-el-paso-texas-dayton-ohio-8chan-far-right-website|title=8chan: the far-right website linked to the rise in hate crimes|work=[[The Guardian]]|access-date=August 3, 2019|date=August 3, 2019|last=Wong|first=Julia Carrie|authorlink=Julia Carrie Wong|location=London}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 5. augustā ''Cloudflare'' pārtrauca pakalpojumu sniegšanu vietnei ''8chan'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cloudflare.com/terminating-service-for-8chan/|title=Terminating Service for 8Chan|website=The Cloudflare Blog|date=August 5, 2019}}&lt;/ref&gt; kā rezultātā vietne tika pārvietota uz ''Dark Web''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2019/8/5/20754943/8chan-epik-offline-voxility-service-cutoff-hate-speech-ban|title=8chan goes dark after hardware provider discontinues service|website=[[The Verge]]|date=August 5, 2019}}&lt;/ref&gt; ''Cloudflare'' paskaidroja, ka ''8chan'' &quot;ir pierādījuši, ka rīkojas nelikumīgi, un ka nelikumīgums ir izraisījis vairākus traģiskus nāves gadījumus. Pat ja ''8chan'', iespējams, nav pārkāpis likuma burtu, atsakoties regulēt savu naida pilno kopienu, viņi ir radījuši vidi, kas bauda tā gara pārkāpšanu.&quot;&lt;ref name=&quot;Matthew Prince&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2019/aug/04/mass-shootings-el-paso-texas-dayton-ohio-8chan-far-right-website|title=8chan: the far-right website linked to the rise in hate crimes|work=The Guardian|access-date=2023-04-30|date=2019-08-05|last=Wong|first=Julia Carrie|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2019/8/4/20754310/cloudflare-8chan-fredrick-brennan-ddos-attack|title=Cloudflare to revoke 8chan's service, opening the fringe website up for DDoS attacks|last=Kelly|first=Makena|website=The Verge|access-date=2023-06-16|date=2019-08-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmums atzina, ka, lai gan varētu būt populārāk noņemt vietnes, kuras ''Cloudflare'' komanda uzskata par aizskarošām, viņi paliek pie sava lēmuma to nedarīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protocol.com/bulletins/cloudflare-service-termination-kiwi-farms|title=Cloudflare probably won't terminate services for 'despicable' sites|last=Alspach|first=Kyle|website=[[Protocol (website)|Protocol]]|access-date=31 August 2022|date=August 31, 2022|archive-date={{dat|2022|08|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220831210230/https://www.protocol.com/bulletins/cloudflare-service-termination-kiwi-farms}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bnnbloomberg.ca/cloudflare-hints-it-won-t-cut-ties-to-site-linked-to-harassment-1.1812952|title=Cloudflare Hints It Won't Cut Ties to Site Linked to Harassment|last=D'Anastasio|first=Cecilia|website=[[BNN Bloomberg]]|access-date=31 August 2022|date=August 31, 2022}}&lt;/ref&gt; Uzņēmums arī aizstāvēja savu lēmumu, sakot, ka visus ieņēmumus no vietnēm, kas vērstas pret [[LGBTIQ+]], ziedoja organizācijai, kas aizstāv ''LGBTIQ+'' tiesības.&lt;ref name=&quot;guardian-trolling-site&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2022/sep/01/cloudflare-defends-providing-security-services-to-trans-trolling-website-kiwi-farms|title=Cloudflare defends providing security services to trans trolling website Kiwi Farms|last=Taylor|first=Josh|website=[[The Guardian]]|access-date=2 September 2022|date=September 1, 2022}}&lt;/ref&gt; Emuāra ierakstā tika minēti ''Cloudflare'' lietošanas noteikumi, kas ļauj tiem pārtraukt pakalpojumu &quot;satura dēļ, kas atklāj sensitīvu personas informāciju, [un] kūda uz vardarbību pret cilvēkiem vai izmanto to&quot;.&lt;ref name=&quot;guardian-trolling-site&quot; /&gt;

=== Terorisms ===
2015. gadā sniegtajā liecībā Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palātas Ārlietu komitejai tika ziņots, ka divus no trim populārākajiem tiešsaistes tērzēšanas forumiem un gandrīz četrdesmit citas tīmekļa vietnes, kas pieder [[Islāma valsts|Irākas un Levantes Islāma valstij]] (ISIL), aizsargāja ''Cloudflare''.&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://docs.house.gov/meetings/FA/FA18/20150127/102855/HHRG-114-FA18-Wstate-KohlmannE-20150127.pdf|title=Charlie Hebdo and the Jihadi Online Network: Assessing the Role of American Commercial Social Media Platforms|last=Kohlmann|first=Evan F.|publisher=[[United States House of Representatives]]|access-date=August 22, 2019|date=January 27, 2015}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā laikraksts ''“''[[The Huffington Post]]''”'' dokumentēja, ka Cloudflare sniedza pakalpojumus “vismaz 7 teroristu grupām”, kuras noteica [[ASV Valsts departaments]], tostarp [[Al-Šabāb|Al-Shabaab]], [[Taliban]], Palestīnas atbrīvošanas Tautas frontei, Al-Kudsas brigādēm, [[Kurdistānas Strādnieku partija]]i, Al-Aksas mocekļu brigādēm un [[Hamās|Hamas]]. Tobrīd ''Cloudflare'' ģenerālpadomnieks Dags Krāmers laikrakstam “The Huffington Post” sacīja, ka viņš nevar komentēt konkrētus gadījumus, kad ''Cloudflare'' tika informēts par iespējamām teroristu organizācijām, kas izmanto tā pakalpojumus, taču ''Cloudflare'' sadarbojas ar valdības iestādēm, lai izpildītu savas juridiskās saistības.

=== Atbilde uz Krievijas iebrukumu Ukrainā ===
Pēc tam, kad [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija 2022. gada februāra beigās iebruka Ukrainā]], [[Ukraina]]s premjerministra vietnieks, digitālās transformācijas ministrs Mihails Fjodorovs&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/technology/2022/03/04/russia-ukraine-internet-cogent-cutoff/|title=A new iron curtain is descending across Russia's Internet|work=[[The Washington Post]]|access-date=11 May 2022|date=4 March 2022|last=Timberg|first=Craig}}&lt;/ref&gt; un citi&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.barrons.com/articles/russia-ukraine-war-companies-51648143368|title=These Companies Haven't Left Russia. Behind Their Decisions to Stay.|work=[[Barron's (magazine)|Barron's]]|access-date=17 May 2022|date=25 March 2022|last=Moore|first=Logan}}&lt;/ref&gt; aicināja ''Cloudflare'' pārtraukt pakalpojumu sniegšanu [[Krievija]]s tirgū, jo parādījās ziņojumi, ka ar Krieviju saistītas tīmekļa vietnes, kas izplata dezinformāciju, izmanto uzņēmuma satura piegādes tīkla pakalpojumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-03-08/cloudflare-rebuffs-ukraine-requests-to-stop-working-with-russia|title=Cloudflare Rebuffs Ukraine Requests to Stop Working With Russia|work=[[Bloomberg News|Bloomberg]]|access-date=11 May 2022|date=8 March 2022|last=Stone|first=Jeff}}&lt;/ref&gt; ''Cloudflare'' izpilddirektors Metjū Prinss atbildēja, ka uzņēmums nolēma turpināt sniegt pakalpojumus Krievijas iedzīvotājiem, lai pretotos Krievijas mēģinājumiem pacelt “digitālo dzelzs priekškaru”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arstechnica.com/tech-policy/2022/03/cloudflare-wont-cut-off-russia-says-it-needs-more-internet-access-not-less/|title=Cloudflare refuses to pull out of Russia, says Putin would celebrate shutoff|last=Brodkin|first=Jon|website=Ars Technica|access-date=2023-07-05|date=2022-03-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.institute.global/insights/geopolitics-and-security/disrupters-and-defenders-what-ukraine-war-has-taught-us-about-power-global-tech-companies|title=Disrupters and Defenders: What the Ukraine War Has Taught Us About the Power of Global Tech Companies|website=www.institute.global|access-date=2023-07-05|language=en|archive-date=2023-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230705190635/https://www.institute.global/insights/geopolitics-and-security/disrupters-and-defenders-what-ukraine-war-has-taught-us-about-power-global-tech-companies}}&lt;/ref&gt; Prinss dalījās, ka “Pakalpojumu bezizšķiroša pārtraukšana maz kaitētu Krievijas valdībai, bet gan ierobežotu [Krievijas pilsoņu] piekļuvi informācijai ārpus valsts un padarītu ievērojami neaizsargātākus tos, kuri mūs ir izmantojuši, lai pasargātu sevi, kritizējot valdību.”&lt;ref name=&quot;Ars22&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://arstechnica.com/tech-policy/2022/03/cloudflare-wont-cut-off-russia-says-it-needs-more-internet-access-not-less/|title=Cloudflare refuses to pull out of Russia, says Putin would celebrate shutoff|work=[[Ars Technica]]|access-date=19 April 2022|date=8 March 2022|last=Brodkin|first=Jon}}&lt;/ref&gt; Vēlāk uzņēmums paziņoja, ka tam ir minimāla pārdošanas un komercdarbība Krievijā, un tas ir “pārtraucis līgumus ar visiem klientiem, kurus esam identificējuši kā saistītus ar sankcionētām vienībām”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/05/26/investing/premarket-stocks-trading/index.html|title=Crypto is dead. Long live crypto: Davos Dispatch|work=[[CNN]]|access-date=26 May 2022|date=26 May 2022|last=Morrow|first=Allison}}&lt;/ref&gt;

''Cloudflare'' projekts ''Galileo'', kas tika uzsākts 2014. gadā, piedāvā [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskajām organizācijām]] bezmaksas [[Pakalpojumatteices uzbrukums|DDoS]] aizsardzību. 2022. gadā viņi paplašināja bezmaksas aizsardzību [[Ukrainas valdība]]i un telekomunikāciju uzņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2014/06/12/cloudflare-teams-up-with-15-ngos-to-protect-citizen-journalists-and-activists-from-ddos-attacks/|title=CloudFlare Teams Up With 15 NGOs To Protect Citizen Journalists And Activists From DDoS Attacks|website=[[TechCrunch]]|access-date=2022-06-26|date=June 12, 2014|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Garson|first=Melanie|last2=Furlong|first2=Pete|date=May 2022|title=Disrupters and Defenders: What the Ukraine War Has Taught Us About the Power of Global Tech Companies|url=https://institute.global/policy/disrupters-and-defenders-what-ukraine-war-has-taught-us-about-power-global-tech-companies|journal=[[Tony Blair Institute for Global Change]]|language=en|access-date={{dat|2025|11|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230207043801/https://institute.global/policy/disrupters-and-defenders-what-ukraine-war-has-taught-us-about-power-global-tech-companies}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Ņujorkas fondu biržā kotētie uzņēmumi]]
[[Kategorija:Interneta pakalpojumu sniedzēji]]</text>
      <sha1>dqeiyz5idl3lzef07pmkcx3goou39ib</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vecmīlgrāvja 5. līnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616526</id>
    <revision>
      <id>4510522</id>
      <parentid>4399683</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:05:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4510522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3932" sha1="cn31b8871z2ewd5qf6fsi26hlxlfg6o" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā, Vecmīlgrāvja apkaimē|5. līnija|5. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Vecmīlgrāvja 5. līnija
|attēls           = [[Attēls:Vecmīlgrāvja 5. līnija (2).jpg|250px]]
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=240|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q117391128|zoom=15}}
|pilsēta          = [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]]
|apkaime          = [[Vecmīlgrāvis]]
|ielas garums     = 795 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1—2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]], bez seguma
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = {{Rīga sab|t=a|2|24|29|58}}
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}
__NOTOC__
'''Vecmīlgrāvja 5. līnija''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]], [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] apkaimē. Vecmīlgrāvja 5. līnija sākas krustojumā ar [[Gāles iela (Rīga)|Gāles ielu]], stiepjas ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Natālijas iela|Natālijas ielu]]. Līnijas apbūvē dominē mazstāvu dzīvojamas mājas.

Kopējais ielas garums ir 795 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot; /&gt; Gandrīz visā garumā Vecmīlgrāvja 5. līnija klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet tās pēdējam posmam (pie Natālijas ielas) seguma nav. Šis posms ir 160 metru garš strupceļš ar piekļuvi no Natālijas ielas. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa 5. līniju nekursē, bet [[Emmas iela|Emmas ielā]] ir [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29.]] un [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58.]] autobusu maršrutu pietura &quot;Vecmīlgrāvja 5. līnija&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vecmīlgrāvja 5. līnija |url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#stop/0348,0349 |publisher=[[Rīgas satiksme]] |accessdate={{dat|2025|12|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Iela izveidota Vecmīlgrāvja ciemata teritorijā 19.—20. gadsimtu mijā un attēlota 1912. gada Rīgas ostas plānā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=План части Рижского порта|url=http://www.lithuanianmaps.com/images/1912_plan_of_riga_port_books_eldorado.JPG |website=Lithuanianmaps.com |date=1912 |accessdate={{dat|2025|12|9||bez}} |archivedate={{dat|2017|06|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170616193101/http://www.lithuanianmaps.com/images/1912_plan_of_riga_port_books_eldorado.JPG}}&lt;/ref&gt; 1924. gadā Vecmīlgrāvis tika iekļauts Rīgas pilsētas sastāvā. Laika gaitā ielas nosaukums nav mainījies.

1938. gadā 5. līnijai pievienota Reimera iela (pašlaik — ielas posms starp Gāles un Rūpnīcas ielu).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vecmīlgrāvja ielu katalogs: T - Z |url=https://www.citariga.lv/lat/vecmilgravis/ielas/4/ |website=CitaRiga.lv |accessdate={{dat|2025|12|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Vecmīlgrāvja 5. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] (T veida krustojums)
* [[Rūpnīcas iela (Rīga)|Rūpnīcas iela]] (divi T veida krustojumi)
* [[Emmas iela]]
* [[Melīdas iela]]
* [[Natālijas iela]] (L veida krustojums)

== Ievērojami objekti ==
* Nr. 26 — [[Latvijas Jūras medicīnas centrs|Jūras medicīnas centra]] Ziemeļu diagnostikas centrs un Vecmilgrāvja slimnīca.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kā mūs atrast |url=https://ljmc.lv/kontakti/ |website=Latvijas Jūras medicīnas centrs |accessdate={{dat|2025|12|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}}

[[Kategorija:Vecmīlgrāvja līnijas]]
[[Kategorija:Ziemeļu rajons]]</text>
      <sha1>cn31b8871z2ewd5qf6fsi26hlxlfg6o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>IPad mini</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617917</id>
    <revision>
      <id>4510610</id>
      <parentid>4448403</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T04:23:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1373" sha1="6nv278w7wnf85x284xyv4qz606dhg1p" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:''iPad mini''}}
[[Attēls:IPadminiBlack.png|thumb|''iPad mini'' ]]
'''''iPad mini''''' ir ''[[Apple Inc.]]'' ražota kompakta izmēra [[planšetdators]] no ''[[iPad]]'' sērijas, kas pirmoreiz tika prezentēts 2012. gada oktobrī. Tas ir paredzēts lietotājiem, kuriem nepieciešama viegla, pārnēsājama ierīce ar lielāku ekrānu nekā [[Viedtālrunis|viedtālrunim]], bet mazāku nekā standarta ''iPad''.

''iPad mini'' sērija laika gaitā ir piedzīvojusi vairākas tehnoloģiskas izmaiņas, tostarp ''Retina'' displeja ieviešanu, pāreju uz ''Apple Silicon'' mikroshēmām un dizaina atjauninājumu ar šaurākām apmalēm. Jaunākās paaudzes modeļi darbojas ar ''[[iPadOS]]'' operētājsistēmu un atbalsta ''Apple Pencil'', paplašinot ierīces izmantošanas iespējas mācībām, piezīmju veikšanai un radošam darbam.

Dažādos periodos ''iPad mini'' ir bijis aprīkots ar ''[[Touch ID]]'' vai ''[[Face ID]]'' biometrisko autentifikāciju, kā arī atbalstījis mobilo sakaru tīklus līdz pat [[5G]]. Ierīce tiek pozicionēta kā augstas veiktspējas planšetdators kompaktā korpusā.

== Skatīt arī ==
* [[Apple tehnikas uzskaitījums|''Apple'' tehnikas uzskaitījums]]
* ''[[iPad Air]]''

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Planšetdatori]]
[[Kategorija:Apple ierīces]]</text>
      <sha1>6nv278w7wnf85x284xyv4qz606dhg1p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4510653</id>
      <parentid>4509926</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:12:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+attēls</comment>
      <origin>4510653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="138147" sha1="fb29efcq3g786yzo58bnhyx9nxd6gtp" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] Rīgā 2026. gada 20. augustā]]

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>fb29efcq3g786yzo58bnhyx9nxd6gtp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510654</id>
      <parentid>4510653</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:13:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4510654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="138147" sha1="s1nldo53bhzlyl9emmc00pl6k1h5tma" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]] Rīgā 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>s1nldo53bhzlyl9emmc00pl6k1h5tma</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4510465</id>
      <parentid>4510063</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:32:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4510465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8925" sha1="iscdwkpyux6iyzpfw0aj2kyjpo2y3wx" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[Zhongxing 4B]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[USSF-366]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>iscdwkpyux6iyzpfw0aj2kyjpo2y3wx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4510464</id>
      <parentid>4510072</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:32:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <origin>4510464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33606" sha1="cod5yl7amd6obb42hoy06xpgm3bft24" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. jūlijs]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.
* [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[21. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''.
* [[23. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''.
* [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi.
* [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]].
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''.
* [[30. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95'').

=== Augusts===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''.
* [[6. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13'');
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B'');
** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7'').
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista militārā krava ''[[USSF-366]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[18. augusts]]:
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>cod5yl7amd6obb42hoy06xpgm3bft24</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pūķa Lietošanas Instrukcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623573</id>
    <revision>
      <id>4510407</id>
      <parentid>4491203</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:10:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2110" sha1="p7i0u9ovq2oh072am68oax0msjcswka" xml:space="preserve">{{Albuma infokaste
| Background = #83ADC0
| Nosaukums = ''Pūķa Lietošanas Instrukcija''
| Vāks = PukaLietosanasInstrukcija.png
| Izpildītājs = [[Prāta Vētra]]s studijas albums
| Izdots = {{dat|2025|05|12|N|bez}}
| Garums = 40:36
| Ierakstu kompānija = SIA &quot;Prāta Vētras Skaņu ierakstu kompānija&quot;
| Iepriekšējais albums = ''[[Pagalmi]]''&lt;br /&gt;(2023)
| Šis albums = ''Pūķa Lietošanas Instrukcija''&lt;br /&gt;(2025)
| Nākamais albums = 
| Singls1 = Pirmajā Dienā
| Singls1 datums = {{dat|2025|03|07|N|bez}}
| Singls2 = Gribēju Būt Rokstārs
| Singls2 datums = {{dat|2025|05|12|N|bez}}
}}

'''&quot;Pūķa Lietošanas Instrukcija&quot;''' ir grupas &quot;[[Prāta Vētra]]&quot; trīspadsmitais studijas albums, kas izdots 2025. gada 12. maijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/muzika/prata-vetra-izdod-albumu-puka-lietosanas-instrukcija/|title=“Prāta vētra” izdod albumu “Pūķa lietošanas instrukcija”|website=tv3.lv|access-date=2026-02-19|date=2025-05-12|language=lv|archive-date=2025-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20250513085824/https://www.tv3.lv/izklaide/muzika/prata-vetra-izdod-albumu-puka-lietosanas-instrukcija/}}&lt;/ref&gt;

Albums radīts divu gadu laikā piecās radošajās sesijās [[Barselona|Barselonā]], ierakstīts studijās [[Stokholma|Stokholmā]] un [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Kritiķi uztvēruši albumu neviennozīmīgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/492208-recenzija-prata-vetra-puka-lietosanas-instrukcija.htm|title=Recenzija: Prāta Vētra – &quot;Pūķa lietošanas instrukcija&quot;|website=nra.lv|access-date=2026-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dziesmu saraksts ==

# &quot;Pirmajā Dienā&quot; — 2:51
# &quot;Pūķa Lietošanas Instrukcija&quot; — 3:41
# &quot;Mellužu Stacija&quot; — 3:43
# &quot;Tu Dejoji Naktī&quot; — 3:24
# &quot;Gribēju Būt Rokstārs&quot; — 5:00
# &quot;Nodziedi&quot; — 2:47
# &quot;No 7 Dienām Septiņas&quot; — 3:56
# &quot;Smilšu Milzis&quot; — 3:34
# &quot;Faraonu dziesma&quot; — 4:01
# &quot;Satiksimies Rīt&quot; — 4:14
# &quot;Krāces&quot; — 3:22

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{mūzikas albums-aizmetnis}}

[[Kategorija:Prāta Vētras albumi]]</text>
      <sha1>p7i0u9ovq2oh072am68oax0msjcswka</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gevgelijas dzelzceļa stacija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628798</id>
    <revision>
      <id>4510622</id>
      <parentid>4461167</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:15:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6979" sha1="d3os4dirq0qvuqfrhstt67f3xiqb0bf" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Gevgelijas stacija
| tips                = stacija
| attēls              = Zeleznicka_Stanica_-_Gevgelija.JPG
| attēla_apraksts     = Gevgelijas stacija 2011. gadā
| coordinates = {{coord|41.143723|22.5122362|type:railwaystation_region:MK|display=inline,title}}
| karte               = &lt;!-- ja koordinātas nav uzdotas, atstāt tukšu, bez kartes nosaukuma! --&gt;
| pushpin_label_position = 
| līnijā              = &lt;!-- kurā līnijā atrodas --&gt;
| atvērta             = 1874
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = 
| stacijas_tips       = 
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| arhitekts2          = &lt;!-- bez vikisaites --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 13 (tiek lietoti 10)
| adrese              = [[Gevgelija]], [[Ziemeļmaķedonija]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zk.mk/zheleznichka-stanica-gevgelija|title = Железничка станица-Гевгелија}}&lt;/ref&gt;
| latd  = | latm  = | lats  = | latNS  = N
| longd = | longm = | longs = | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = 
| tuvākie_pp_un_cp    = &lt;!-- tuvākie pieturas punkti un ceļu posteņi --&gt;
| attālums_līdz_Rīgai = &lt;!-- tikai skaitļi; km --&gt;
}}
'''Gevgelijas dzelzceļa stacija''' (''Железничка Станица Гевгелија'') ir galvenā dzelzceļa stacija [[Gevgelija|Gevgelijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]. Tā atrodas pilsētas austrumu malā, un to izmanto starptautiskie starppilsētu [[Vilciens|vilcieni]] uz [[Saloniki]]em, [[Skopje|Skopji]] un [[Belgrada|Belgradu]].

== Vēsture ==
Stacija tika uzcelta 1873. gadā, kad kompānija ''Chemins de fer Orientaux'' atklāja līniju no [[Skopje]]s uz [[Saloniki]]em, kas abas tolaik bija [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]s. Stacija tika atklāta 1874. gadā.&lt;ref&gt;[https://drnka.mk/%D0%B4%D0%BE-%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%98%D0%BE%D1%82-%D0%BD%D0%B0-%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%B2%D0%B0-%D1%9C%D0%B5-%D0%B7%D0%B0%D0%B2%D1%80%D1%88%D0%B8-%D1%80%D0%B5%D0%BA%D0%BE%D0%BD%D1%81/ До крајот на годинава ќе заврши реконструкцијата на Железничката станица во Гевгелија изградена во 1874 година]&lt;/ref&gt; Pēc Londonas līguma, kas 1913. gada 30. maijā izbeidza [[Pirmais Balkānu karš|Pirmo Balkānu karu]], Gevgelija tika [[Anketēšana|anektēta]] un iekļauta [[Serbijas Karaliste|Serbijas Karalistē]] kā viena no karalistes vistālāk dienvidos esošajām apdzīvotajām vietām, un stacija tika integrēta Serbijas dzelzceļos.

1929. gadā dzelzceļi kopā ar valsti tika pārdēvēti par Dienvidslāvijas Valsts dzelzceļiem. 1941. gada aprīlī, kad Dienvidslāviju anektēja [[Ass valstis]], dzelzceļš pārtrauca darbību. Neskatoties uz pievienošanos Ass valstīm, [[Bulgārija]]s armija nepiedalījās [[Iebrukums Dienvidslāvijā|iebrukumā Dienvidslāvijā]], tomēr bija gatava ieņemt iepriekš noteiktās teritorijas tūlīt pēc Dienvidslāvijas [[kapitulācija]]s.&lt;ref&gt;Jozo Tomasevich, War and Revolution in Yugoslavia: 1941 — 1945, Volume 2, Stanford University Press, 2002, {{ISBN|0804779244}}, p. 196.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Featherstone, K., et al., The Last Ottomans: The Muslim Minority of Greece 1940-1949, Springer, 2011, {{ISBN|0230294650}}, p. 83.&lt;/ref&gt; Dienvidslāvijas valdība kapitulēja 17. aprīlī; 19. aprīlī Dienvidslāvijā iebruka Bulgārijas sauszemes spēki. Pēc Dienvidslāvijas kapitulācijas Bulgārija okupēja lielāko daļu Dienvidslāvijas Maķedonijas, kas bija zaudēta Bulgārijai 1918. gadā. Dzelzceļi šajos reģionos tika iekļauti Bulgārijas Valsts dzelzceļos un pārveidoti, lai kalpotu [[Karš|kara]] vajadzībām.

Pēc Bulgārijas kapitulācijas Gevgelija tika atdota Dienvidslāvijai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dzelzceļš tika atjaunots. 1952. gadā tas tika pārdēvēts par Dienvidslāvijas dzelzceļu. 1991. gada septembrī toreizējā Maķedonijas Sociālistiskajā Republikā notika [[neatkarība]]s [[referendums]], un vēlāk tā pasludināja neatkarību no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Republikas]] un kļuva par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republiku]]. Līdz ar to Gevgelija un visa dzelzceļa [[infrastruktūra]] un aktīvi no Dienvidslāvijas dzelzceļa tika nodoti ''[[Makedonski Železnici]]''. 2020. gadā stacija bija viena no desmit reģionālajām stacijām, kurām tika piešķirti līdzekļi [[renovācija]]s darbiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faktor.mk/so-evropski-pari-k-e-se-menuva-likot-na-10/ova-se-profesii-na-idninata-|title=Со европски пари ќе се менува ликот на 10 железнички станици}}&lt;/ref&gt; Uzgaidāmā telpa, biļešu kase, tualetes un citas telpas stacijas ēkā tika renovētas, un ēkas [[fasāde]], kas pasludināta par [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekli]], tiek remontēta un renovēta.

== Iekārtas ==
Stacijā ir biļešu kase, [[tualete]]s un [[kafejnīca]]. Tā ir pēdējā stacija Ziemeļmaķedonijā vilcieniem uz [[Grieķija|Grieķiju]], un tajā ir [[Robežsardze|robežkontroles]] punkts un [[muita]]s postenis. Platformu līmenī stacija ir aprīkota ar ekrāniem pasažieru informācijai, sēdvietām un informācijas stendiem. Pašlaik stacijā nepiestāj [[Autobuss|autobusi]]. Tomēr stacijā ir pieejama autostāvvieta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mzt.mk/?page_id=3065&amp;lang=mk|title=Сите Железнички Станици – Железници на Република Северна Македонија Транспорт А.Д. Скопје|access-date={{dat|2026|04|11||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220529093600/https://mzt.mk/?page_id=3065&amp;lang=mk}}&lt;/ref&gt;

== Pakalpojumi ==
Staciju izmanto vairāki vietējie, tālsatiksmes un starptautiskie vilcieni.

== Migrantu krīze ==
2018. gada 12. aprīlī plkst. 18.05 jaukta patruļvienība, kurā bija muitas darbinieki un Maķedonijas dzelzceļa Gevgelijas reģionālās vienības pārstāvis, veica divu no Grieķijas ieradušos kravas vilciena vagonu kontrolpārbaudi. Tika ziņots, ka vilcienā tika pieķerti četri [[Iedzīvotāju migrācija|migranti]] no [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s, kuri slēpās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lider.com.mk/hronika/na-zeleznichka-stanica-gevgelija-fateni-chetvorica-migranti-od-avganistan-i-iran-vo-vozot-koj-pristignal-od-grcija/|title=На Железничка станица Гевгелија фатени четворица мигранти од Авганистан и Иран во возот кој пристигнал од Грција|access-date=2021-06-04}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas saimniecība]]
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>d3os4dirq0qvuqfrhstt67f3xiqb0bf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dmitrijs Poļakovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630679</id>
    <revision>
      <id>4510575</id>
      <parentid>4476860</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:17:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11163" sha1="g9uprus4akd5u6vkjqn78jsym0e71af" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Dmitrijs Poļakovs
| vārds_orig = ''Дмитрий Поляков''
| attēls =
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1921
| dz_mēnesis = 7
| dz_diena = 6
| dz_vieta = [[Starobiļska]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]]&lt;br&gt;(tagad {{UKR}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1988
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 15
| m_vieta = [[Maskava]], [[PSRS]] (tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = [[PSRS]]
| tautība = 
| nodarbošanās = izlūkdienesta darbinieks
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[file:RAF A F6MajGen since 2010par.svg|23px]] Ģenerālmajors (dienesta pakāpe atņemta)
|  dienesta_laiks = 1939—1980
|          valsts = [[PSRS]]  
|       struktūra = [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|GRU]]
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|     apbalvojumi = [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]], [[Tēvijas Kara ordenis]] (1988. gadā atņemti visi valsts apbalvojumi)
}}
}}
'''Dmitrijs Fjodorovičs Poļakovs''' ({{val|ru|Дмитрий Фёдорович Поляков}}; dzimis 1921. gada 6. jūlijā, miris 1988. gada 15. martā)&lt;ref&gt;[https://id.oclc.org/worldcat/entity/E39PBJv4qxYfwh8XGMGbwWH6Kd Dmitri Polyakov]. ''WorldCat''. Retrieved 1 Nov 2024.&lt;/ref&gt; bija [[Padomju Savienība]]s [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|GRU]] [[ģenerālmajors]] [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Pēc bijušā augsta ranga [[VDK]] virsnieka Sergeja Kondraševa teiktā, Poļakovs darbojās kā VDK dezinformācijas aģents [[FIB]] Ņujorkas lauka birojā, kad 1962. gadā tika norīkots uz Apvienoto Nāciju Organizācijas galveno mītni. Kondraševa draugs pēc Aukstā kara un bijušais augsta ranga CIP pretizlūkošanas virsnieks Tenents H. Beglijs saka, ka Poļakovs &quot;mainījās&quot; un sāka spiegot [[CIP]] labā, kad tika pārcelts uz [[Ranguna|Rangūnu]], Maskavu un [[Ņūdeli]]. Poļakovs pēkšņi tika atsaukts uz Maskavu 1980. gadā, un arestēts 1986. gadā, tiesāts un visbeidzot sodīts ar nāvi 1988. gadā.&lt;ref&gt;{{Cite journal |last=Bagley |first=Tennent H. |date=2014 |title=Ghosts of the Spy Wars: A Personal Reminder to Interested Parties |url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/08850607.2014.962362 |journal=International Journal of Intelligence and CounterIntelligence|volume=28 |pages=1–37 |doi=10.1080/08850607.2014.962362 }}&lt;/ref&gt;

CIP Poļakovs bija pazīstams ar segvārdiem &quot;Burbons&quot; un &quot;Klejotājs&quot;, savukārt FIB viņu dēvēja par &quot;Topāzu&quot;.&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Dmitri Polyakov (Soviet General and Cold War Spy) |url=https://www.onthisday.com/people/dmitri-polyakov |access-date=2024-08-14 |website=On This Day |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Biogrāfija ==
Dmitrijs Poļakovs piedzima [[Ukrainas PSR|Padomju Ukrainā]] [[Starobiļska]]s pilsētā 1921. gadā grāmatveža ģimenē. Viņš absolvēja Sumu artilērijas skolu 1941. gada jūnijā un Otrā pasaules kara laikā dienēja par artilērijas virsnieku, kura laikā saņēma apbalvojumu par drosmi.

Pēc studiju pabeigšanas M. V. Frunzes Militārajā akadēmijā un GRU apmācības kursos Poļakovs pievienojās Padomju Savienības ārējās militārās izlūkošanas aģentūrai (GRU). Poļakova pirmais uzdevums bija strādāt padomju delegācijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Militārā štāba komitejā no 1951. līdz 1956. gadam, vadot padomju spiegu tīklu. Viņa turpmākie ārvalstu uzdevumi ietvēra Rangunu (1965.–1969.) un Ņūdeli (1973.–1976. un 1979.–1980.), kur viņš bija [[Padomju Savienība]]s [[militārais atašejs]].
== GRU virsnieks un dubultaģents ==
Savā otrajā komandējumā uz [[Ņujorka|Ņujorku]] 1959.–1961. gadā Poļakovs vērsās pie [[FIB|Federālā izmeklēšanas biroja]] (FIB) pretizlūkošanas aģentiem, lai piedāvātu savus pakalpojumus kā informatoram. Poļakovs apgalvoja, ka viņš ir krievu patriots, kuru motivē kļūt par dubultaģentu, jo viņam nepatīk Komunistiskās partijas elites korupcija. Viņa CIP kontaktpersona no [[Deli]] uzskatīja, ka Poļakova dienests [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] bija faktors viņa lēmumā kļūt par dubultaģentu, savukārt cits CIP aģents, kurš piecpadsmit gadus risināja viņa lietu, teica: &quot;Viņš pauda sajūtu, ka viņam ir jāpalīdz mums, pretējā gadījumā padomju vara uzvarēs aukstajā karā, un viņš to nevarēja paciest. Viņš uzskatīja, ka mēs esam ļoti naivi un ka cietīsim neveiksmi šajā cīņā.&quot;&lt;ref name=TimeMag&gt;{{cite magazine|magazine=Time|date=2001-06-24|url=http://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html|title=Death of The Perfect Spy|author=Elaine Shannon|author-link=Elaine Shannon|access-date=2007-07-22|archive-date=2023-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230610045605/https://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html}}&lt;/ref&gt; PSRS izlūks [[Viktors Čerkašins]] norādīja, ka Poļakovs bija sarūgtināts, jo padomju vadība viņam liedza atļauju vest savu smagi slimo dēlu, vecāko no trim bērniem, uz slimnīcu Ņujorkā, kur viņš varētu saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību [[poliomelīts|poliomelīta]] ārstēšanai. Viņa dēls slimības rezultātā nomira, un drīz pēc tam Poļakovs vērsās pie amerikāņiem ar sadarbības piedāvājumu.&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://www.boston.com/ae/books/articles/2005/03/06/spooks_shadows_codes_and_moles/|work=The Boston Globe|title=Spooks, shadows, codes, and moles&amp;nbsp;— Spy wars, from inside the KGB|author=Ann Blackman|author-link=Ann Blackman|date=2005-03-06|access-date=2007-07-22}}&lt;/ref&gt;

Bijušais CIP pretizlūkošanas virsnieks Tenents H. Beglijs savā 2007. gada grāmatā “Spiegu kari: kurmji, mistērijas un nāvējošas spēles un citur” apgalvo, ka Poļakovs bija [[Kremlis|Kremlim]] lojāls trīskāršais aģents, kad 1961. gada beigās sazinājās ar FBI. Beglijs tālāk apgalvo, ka Poļakovs un vēl viens padomju izlūkdienestu virsnieks majors Aleksejs Kulaks, kurš dažas nedēļas pēc Poļakova burtiski iegāja biroja Ņujorkas lauka birojā, sniedza ASV izlūkdienestiem VDK dezinformāciju, kas sūtīja aģentūras “mežonīgās medībās” un novērsa uzmanību no VDK/GRU viltus pārbēdzējiem un īstiem “kurmjiem” ASV izlūkdienestos.

Apmēram gadu pēc sākotnējā kontakta ar FBI Poļakovs tika nosūtīts atpakaļ uz Maskavu, kur viņš varēja piekļūt GRU dokumentiem, lai identificētu dubultaģentus, atmaskojot Frenku Bosardu, vadāmo raķešu pētnieku Lielbritānijas aviācijas ministrijā, un ASV armijas seržantu Džeku Danlapu, [[Nacionālās drošības aģentūra|Nacionālās drošības aģentūras]] kurjeru. Sešdesmito gadu beigās, atrodoties Rangunā, Poļakovs sniedza CIP visu GRU rīcībā esošo informāciju par Vjetnamas un [[Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija|Ķīnas armiju]]. Ap šo laiku viņš arī nodeva informāciju par (it kā) pieaugošo Ķīnas un Padomju Savienības šķelšanos, ko vēlāk izmantoja [[Henrijs Kisindžers]] un [[Ričards Niksons]], uzsākot attiecības ar Ķīnu 1972. gadā.

Grāmatās “Spiegu kari”&lt;ref&gt;{{Cite book |last=Bagley |first=Tennent H. |title=Spy Wars: Moles, Mysteries and Deadly Games |url=https://archive.org/details/spywarsmolesmyst00bagl |publisher=Yale University Press |year=2007 |isbn=978-0-300-12198-8 |location=New Haven &amp; London |pages=[https://archive.org/details/spywarsmolesmyst00bagl/page/170 170]–174 |language=English}}&lt;/ref&gt; un “Spiegu meistars: satriecošas aukstā kara atklāsmes par padomju KGB vadītāju”,&lt;ref&gt;{{Cite book |last=Bagley |first=Tennent H. |title=Spymaster: Startling Cold War Revelations of a Soviet KGB Chief |url=https://archive.org/details/spymasterstartli0000bagl |publisher=Skyhorse Publishing |year=2013 |isbn=978-1-62636-065-5 |location=United States |pages=[https://archive.org/details/spymasterstartli0000bagl/page/212 213]–222 |language=English}}&lt;/ref&gt; kā arī savā tiešsaistes PDF failā “Spiegu karu spoki”&lt;ref&gt;[https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/08850607.2014.962362 Ghosts of the Spy Wars: A Personal Reminder to Interested Parties]&lt;/ref&gt; Beglijs stāsta, ka bijušais augsta ranga KGB virsnieks Sergejs Kondraševs viņam pastāstījis, ka Poļakovs 1962. gada sākumā tika nosūtīts uz FIB Ņujorkas lauka biroju, lai sniegtu tur dezinformāciju, un ka viņš to darīja līdz brīdim, kad 1962. gada beigās atgriezās Maskavā. Beglijs stāsta, ka Poļakovu CIP savervēja 1965. gadā pēc tam, kad viņš tika norīkots uz Rangunu, Birmā, un ka no tā laika viņš spiegoja aģentūras labā, līdz 1980. gadā tika atsaukts no Ņūdeli, Indijā, uz Maskavu, kad viņš pazuda no CIP “radara”. Beglijs stāsta, ka Kondraševs viņam esot stāstījis, ka kāds vārdā neminēts &quot;kurmis&quot; CIP ziņojis [[VDK]] galvenajai mītnei, ko Poļakovs stāstījis CIP, un ka Poļakovs ticis arestēts, tiesāts un sodīts ar nāvi, jo VDK sapratusi, ka viņš stāsta CIP vairāk, nekā viņam vajadzētu.
== Arests un nāvessods ==
VDK arestēja Poļakovu 1986. gadā, sešus gadus pēc viņa aiziešanas pensijā no GRU. Viņa kontaktpersonām CIP nebija nekādas informācijas par to, kas ar viņu bija noticis. Tikai vēlāk kļuva skaidrs, ka viņu, iespējams, nodeva divi padomju savervēti aģenti: [[Roberts Hansens]] no FBI un [[Oldričs Eimss]] no CIP. 1988. gadā Poļakovam tika piespriests nāvessods par nodevību un pēc tam izpildīts [[nāvessods]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [http://nvo.ng.ru/spforces/2003-04-18/7_gulev.html В единоборстве с «кротом»]{{Ref|ru}}
* [http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html Death of The Perfect Spy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130801171317/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html |date={{dat|2013|08|01||bez}} }} {{Wayback|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,164863,00.html |date=20130801171317 }}{{Ref|en}}
* [http://www.gwu.edu/~nsarchiv/coldwar/interviews/episode-21/grimes1.html Интервью с Сенди Граймс]{{Ref|en}}
* [https://web.archive.org/web/20081109081547/http://www.zn.ua/3000/3150/30497/ Шпион, за которым охотились четверть века // Владимир Галайко]
* https://pamyat-naroda.ru/heroes/podvig-chelovek_nagrazhdenie21663277/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151125094749/https://pamyat-naroda.ru/heroes/podvig-chelovek_nagrazhdenie21663277/ |date={{dat|2015|11|25||bez}} }}
* [https://lenta.ru/articles/2023/06/17/spyy/ «Я ходил по острию ножа». Генерал ГРУ выдал США сотни советских разведчиков и агентов. Почему его не могли поймать 25 лет?]

{{DEFAULTSORT:Poļakovs, Dmitrijs}}
[[Kategorija:1921. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1988. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS spiegi]]
[[Kategorija:Spiegi]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]]</text>
      <sha1>g9uprus4akd5u6vkjqn78jsym0e71af</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvis Ozoliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630735</id>
    <revision>
      <id>4510645</id>
      <parentid>4489695</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T06:56:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9950" sha1="dupe7ucdpv1exi9r0uobbd5clcafumh" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|atsauces}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Dāvis Ozoliņš
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1856|8|26}}|{{dat||8|14}}}}
| dz_gads = 1856
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 26
| dz_vieta = [[Bilskas pagasts]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1916
| m_mēnesis = 8
| m_diena = 23
| m_vieta = [[Ape]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = pedagogs, folkloras vācējs, pētnieks
| dzimums = 
| vecāki = Pēteris Ozoliņš. Luīze Jurģe
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 4
| paraksts = 
| kategorijas = 
}}
'''Dāvis Ozoliņš''' (dzimis 1856. gada 26. augustā [v.s. 14. augustā] [[Bilskas pagasts|Bilskas]] pagastā, Bānūžu muižā, miris 1916. gada 23. augustā [[Ape|Apē]]) bija latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks. Viņš ir viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta latviešu etnogrāfisko materiālu krājējiem, kura darbība Jaunrozē nodrošināja unikālu liecību saglabāšanu par Ziemeļvidzemes kultūrvidi.

Nosaukums &quot;Dāvja Ozoliņa valsts pamatskola” piešķirts jau t.s. Saliņa skolai 1938. gadā. Pašreizējai skolas ēkai šis nosaukums bija no tās uzcelšanas 1939. gadā līdz 1943. gadam. 1989. gadā Apes vidusskola atguva Dāvja Ozoliņa vārdu. Tagad skolas oficiālais nosaukums ir &quot;Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iestades.lursoft.lv/davja-ozolina-apes-pamatskola/40900000987|title=Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola - publiskā persona vai iestāde|last=IT|first=Lursoft|website=Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|access-date=2026-05-03|date=2026-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

1988. gadā Dāvim Ozoliņam Dauškānos (senāk Jaunrozes pagastā) tika atklāts piemiņas akmens.  

2003. gadā izdota Rasmas Harju veidotā grāmata '''&quot;'''Ar Dāvja Ozoliņa vārdu'''&quot;''' par Dāvi Ozoliņu, 2006. gadā izdots Dāvja Ozoliņa 150. jubilejai veltīts buklets. 2006. gads Apē bija Dāvja Ozoliņa gads. 

== Biogrāfija ==
Dzimis Bilskas pagasta &quot;Bānūžos&quot; zemnieka Pētera Ozoliņa ģimenē. Tēvs Pēteris bija pārnācis par kalpu no tēva mājām Miķēļiem [[Mēra pagasts|Mēra pagasta]] Palsmaņa draudzē. Tur Ozoliņu senči bijuši saimnieki kopš [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]], bet 19. gadsimta piecdesmitos gados Mēra muižas īpašnieks izlika tos no mājām.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Davis-Ozolins|title=Dāvis Ozoliņš|website=timenote.info|access-date=2026-05-04|language=lv|archive-date=2024-07-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20240723023434/https://timenote.info/lv/Davis-Ozolins}}&lt;/ref&gt;

No 1868. līdz 1871. gadam mācījies [[Smiltene|Smiltenes]] Mālavas skolā. 1871. g. rudenī iestājies Smiltenes draudzes skolā, kur par skolotājiem bijuši D. Dambergs un J. Miesiņš. Smiltenes draudzes skolā mācījies līdz 1874. gada pavasarim. Tur viņu  ievērojis Smiltenes mācītājs un toreizējais Vidzemes skolu padomnieks un ietekmīgs vācbaltiešu mācītājs H. Guleke (''Heinrich Guleke''), kas Dāvi Ozoliņu pieņēmis savā audzināšanā un skološanā. 

1874 - 1876. gada 23. jūnijā beidzis Tērauda skolotāju semināru ([[Valkas pagastskolu skolotāju seminārs|Valkas pagastskolu skolotāju semināru]]), kurā apmācība notika latviešu valodā.

No 1876. līdz 1908. gadam viņš strādāja par skolotāju Jaunrozē, kur izveidoja lokālu kultūras centru: nodibināja bibliotēku (vairāk nekā 1000 sējumu) un skolas muzeju. Bibliotēka bija bezmaksas un pieejama visiem pagasta iedzīvotājiem, kas tajā laikā bija retums. Tā saturēja unikālu krievu, vācu un latviešu literatūras kolekciju. 

Dāvis Ozoliņš nodibināja jauniešu jaukto kori, skatuves mākslas pulciņu, arī pats dziedāja korī. Kopā ar ragu pūtēju orķestri rīkojis zaļumsvētkus Lielanšu gravā pie [[Vaidavas pagasts|Vaidavas]]. No pašām pirmajām darba dienām viņš īpašu vērību veltījis skolas dārza un parka plānošanai, pats tos veidojis. Mudinājis bērnus stādīt puķes un kokus pie savām mājām. Apes muižas parks tika stādīts tiešā Dāvja Ozoliņa vadībā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/index.php?p=10&amp;id=984|title=Dāvim Ozoliņam – 150|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2026-05-04}}&lt;/ref&gt;

1881. gadā ﻿pēc [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] ieteikuma Dāvis Ozoliņš kļuva par Maskavas Dabas ﻿zinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības (''Императорское общество любителей естествознания, антропологии и этнографии'') līdzstrādnieku. Tiek minēts kā &quot;D. P. Ozolin&quot; (''Давид Петрович Озолин'').  

Jaunrozes pagastskolā Ozoliņš nostrādāja 32 gadus, bez palīgskolotāja mācot ap 45 skolēniem trīs grupās. 

Bez skolotāja darba viņš bija arī Jaunrozes pagasta tiesas [[skrīveris]]. Šis amats viņam deva piekļuvi visiem pagasta iedzīvotājiem un veicināja uzticību, kas palīdzēja iegūt retas [[tautasdziesmas]] un konfidenciālus [[Ticējums|ticējumus]]. 

Jaunrozes pagasta [[Dauškāni|Dauškānu]] parkā iestādīja trīs ozolus saviem dēliem Kārlim, Alfrēdam un Emīlam, bet  pāragri mirušajai meitiņai Konstancei – liepu. 2026. gada 1.maijā pie visiem trim ozoliem tika atjaunotas informatīvās zīmes ar dēlu vārdiem un no jauna tika iestādīta liepa ar Konstances informatīvo zīmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/multimedia/foto-ape-talka-godina-davi-ozolinu/|title=Foto: Apē talkā godina Dāvi Ozoliņu|last=Bērziņa|first=Agita|website=Aluksniesiem.lv|access-date=2026-05-04|date=2026-05-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nesaskaņu dēļ ar pagasta valdi 1908. gadā pārcēlās uz [[Seces pagasts|Seci]], tur strādāja par skolotāju un bibliotekāru, organizēja kori, spēlēja ērģeles.

No 1908. līdz 1912. gadam strādāja par skolotāju Secē. Pēc 36 nostrādātiem gadiem aizgāja pensijā.

1915. gadā pārcēlās atpakaļ uz Api, dzīvoja Avotu ielā 5.  

Miris 1916. gada 23. augustā pēc slimības. Apglabāts Jaunrozes kapsētā (tagad tā atrodas [[Igaunija|Igaunijas]] teritorijā) blakus pāragri mirušajai meitiņai Konstancei.

== Zinātniskā darbība un publikācijas ==
Folkloras vākšanu Dāvis Ozoliņš uzsāka 1875. gadā. Viņa devums ir aptuveni 70 000 folkloras vienību, no kurām saglabājušās un [[Latviešu folkloras krātuve|Latviešu folkloras krātuvē]] pieejamas 13 317 vienības (tostarp 5895 ticējumi, 1986 tautasdziesmas un 494 [[Teika|teikas]]).

Dāvis Ozoliņš bija viens no pirmajiem, kurš folkloras vākšanā ieviesa sistemātiskas aptaujas anketas. Viņš negaidīja, kad kāds kaut ko pastāstīs, bet mērķtiecīgi izjautāja par konkrētām tēmām (piemēram, tikai par [[Pūķis|pūķiem]] vai tikai par [[Ragana|raganām]]).

Viņa nozīmīgākie pētījumi publicēti izdevumā &quot;Etnogrāfiskas Ziņas par Latviešiem&quot; (EZL):

* &quot;Teniss&quot;, &quot;Pūķi&quot;, &quot;Vilkači&quot; (EZL 1. burtnīca, 1891).
* &quot;Jumis&quot; (EZL 2. burtnīca, 1892).
* &quot;Raganas&quot; (EZL 3. burtnīca, 1893).
* &quot;Svētku laiki māņticības atliekās&quot; (EZL 1.–4. burtnīca, 1891–1894).
Zudušais mantojums: 35 sējumi &quot;Pagātnes atmiņas&quot; gāja bojā 1915. gadā, kad [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrības]] [[Arhīvs|arhīvu]] mēģināja evakuēt uz [[Tērbata|Tērbatu]], bet pajūgs ar to pazuda kara jukās.

== Personīgā dzīve un ģimene ==
Dāvis Ozoliņš apprecējās ar Luīzi Ozoliņu no &quot;Skripjiem&quot; (dzim. Jurģe,  23.10.1857. - 18.11.1935., apglabāta [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]). Ģimenē izauga četri bērni:

Kārlis Aleksandrs Ozoliņš (29.07.1882- 10.12.1960) — pedagogs un izglītības sistēmas darbinieks. Pateicoties viņam, 1929. gadā LFK tika nodots tēva rokrakstu arhīvs (35 sējumi &quot;Pagātnes atmiņas&quot;);

Alfrēds Ozoliņš (26.08.1894. - 29.04.1956.);

Emīls Ozoliņš;

Konstance Ozoliņa (29.02.1888. - 02.07.1888.), mira 4 mēnešu vecumā.

Dāvja Ozoliņa mazbērni no Alfrēda Ozoliņa puses ir Raimonds Ozoliņš, Gastons Ozoliņš, [[Leopolds Ozoliņš]] un [[Jānis Ozoliņš (neiroķirurgs)|Jānis Ozoliņš]]

== Nozīme ==
Dāvja Ozoliņa darbs izceļas ar stingru metodoloģiju – viņš materiālus ne tikai pierakstīja, bet arī klasificēja un analizēja, balstoties uz antropoloģiskās skolas principiem. Viņš bija viens no ražīgākajiem [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]], [[Ansis Lerhis-Puškaitis|Anša Lerha-Puškaiša]] un [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] līdzstrādniekiem.

Ozoliņš pirmais klasificēja raganu darbības (piena atņemšana, skaušana) un saistīja tās ar konkrētiem kalendāra svētkiem ([[Jurģi]], [[Jāņi]])

Dāvis Ozoliņš Kr. Baronam iesūtījis vairāk nekā 3000 tekstu. LD sējumos Ozoliņa iesūtītie materiāli apzīmēti ar šifru &quot;21&quot; (Jaunroze).

Krišjānis Barons LD 1. sējuma priekšvārdā īpaši izceļ Dāvi Ozoliņu kā vienu no ražīgākajiem līdzstrādniekiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.literatura.lv/personas/davis-ozolins Dāvis Ozoliņš (1856–1916), ''literatura.lv'']
* ''Latviešu folkloras krātuve'', digitālais arhīvs garamantas.lv.
* &quot;Etnogrāfiskas Ziņas par Latviešiem&quot;, 1891–1894.
* [https://www.vietas.lv/index.php?id=984&amp;p=10 Dāvim Ozoliņam – 150]
* [https://research.lu.lv/lv/publications/d%C4%81vis-ozoli%C5%86%C5%A1-un-vi%C5%86a-p%C4%93t%C4%ABjums-raganas-1893-par-skolot%C4%81ju-un-folk/ Dāvis Ozoliņš un viņa pētījums &quot;Raganas&quot; (1893)]
* [https://lfk.lv/Davim-Ozolinam-160 Dāvim Ozoliņam - 160]
* LFK a2﻿ 910, 10970 Valkas Jaunroze, Alūksnes rajons, Ozoliņa krājums, 1930.

{{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Dāvis}}</text>
      <sha1>dupe7ucdpv1exi9r0uobbd5clcafumh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Brēmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632106</id>
    <revision>
      <id>4510709</id>
      <parentid>4472360</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:14:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510709</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2539" sha1="r2bnijhyoo6jng8ieixttc35pgd5gz3" xml:space="preserve">{{Personas infokaste|vārds=Edgars Brēmanis|attēls=|attēla_paraksts=|dz_dat_alt=[[1935]]. gada [[20. decembris]]|dz_vieta=[[Cēsis]], [[Latvija]]|m_dat_alt=[[2023]]. gada [[3. oktobris]] (87 gadu vecumā)|m_vieta=[[Rīga]], [[Latvija]]|pilsonība={{LVA}}|nodarbošanās=[[Neiroķirurģija|Neiroķirurgs]], augstskolas pasniedzējs, sporta ārsts, gids|dzīvesbiedrs=[[Silvija Skulme]]}}

'''Edgars Brēmanis''' (dzimis {{dat|1935|12|20}} [[Cēsis|Cēsīs]], miris {{dat|2023|10|3}} [[Rīga|Rīgā]]) bija latviešu neiroķirurgs, sporta ārsts, fiziologs, medicīnas zinātņu doktors un augstskolas docētājs. Viņš bija [[Latvijas Ārstu biedrība]]s (LĀB) Goda biedrs, kā arī vairāku grāmatu autors, kultūrvēstures entuziasts un gids.&lt;ref name=&quot;LAB&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arstubiedriba.lv/muziba-devies-lab-goda-biedrs/|title=Latvijas Ārstu biedrība}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Edgars Brēmanis dzimis 1935. gada 20. decembrī Cēsīs. Viņš ieguva augstāko izglītību medicīnā un specializējās neiroķirurģijā. Karjeras sākumā strādāja Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā, kur bija viens no pirmajiem darbiniekiem jaunizveidotajā 30. neiroķirurģiskajā nodaļā.&lt;ref name=&quot;LAB&quot; /&gt;

No 1968. līdz 1993. gadam E. Brēmanis strādāja par docētāju un docentu [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā]], kur pasniedza anatomiju un sporta fizioloģiju.&lt;ref name=&quot;LAB&quot; /&gt;

Papildu medicīnas un akadēmiskajam darbam viņš bija aktīvs dzīvesveida piekritējs — noskrējis 17 [[Maratons|maratonus]]. Brēmanis darbojās arī kā tūristu gids vācu valodā, vadot ekskursijas pa Baltijas valstīm. Viņš mira 2023. gada 3. oktobrī 87 gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;LAB&quot; /&gt;

== Privātā dzīve ==
Bija precējies ar basketbolisti un sporta zinātnieci [[Silvija Skulme|Silviju Skulmi]]. Ģimenē izaudzināti divi bērni — Inese un [[Rūdolfs Brēmanis|Rūdolfs]].&lt;ref name=&quot;LAB&quot; /&gt;

== Zinātniskie darbi un publikācijas ==
Edgars Brēmanis ir autors un līdzautors vairākām mācību grāmatām un metodiskajiem materiāliem sporta fizioloģijā un medicīnā, tostarp:&lt;ref name=&quot;LAB&quot; /&gt;

* &quot;Sporta fizioloģija&quot;
* &quot;Sirds un tās trenēšana&quot;
* &quot;Fiziskā audzināšana un medicīna&quot;

== Apbalvojumi ==

* [[Latvijas Ārstu biedrība]]s Goda biedrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Brēmanis, Edgars}}
[[Kategorija:1935. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>r2bnijhyoo6jng8ieixttc35pgd5gz3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džefrijs Sakss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632719</id>
    <revision>
      <id>4510398</id>
      <parentid>4472597</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:51:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4510398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2102" sha1="1z9qennaf54sc8241yrpij7ge62fgjr" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Jeffrey Sachs 2025.jpg|thumb|Džefrijs Sakss]]
'''Džefrijs Deivids Sakss''' ({{val|en|Jeffrey David Sachs}}, dzimis 1954. gada 5. novembrī [[Detroita|Detroitā]]) ir amerikāņu ekonomists, radikālās neoliberālās ekonomikas teorētiķis, [[Kolumbijas Universitāte]]s profesors.

No 1985. gada viņš darbojās kā padomnieks Bolīvijā, no 1989. gada Polijā un Dienvidslāvijā un no 1991. gada Krievijā, kas saskārās ar ekonomiskām problēmām.
Viņa ieteiktā straujās privatizācijas politika jeb “šoka terapija” veicināja [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] ekonomisko sabrukumu. No 1994. gada Sakss darbojās Indijā, no 1995. gada Āfrikas valstīs.
No 2001. līdz 2018. gadam viņš bija [[ANO ģenerālsekretārs|ANO ģenerālsekretāru]] īpašais padomnieks. [[COVID-19 pandēmija]]s laikā Sakss paziņoja, ka COVID-19 radies ASV biotehnoloģijas laboratorijās.

Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]] 2022. gadā Džefrijs Sakss paziņoja, ka [[NATO]] paplašināšanās bijis neveiksmīgs ASV solis. 2023. gadā Džefrijs Sakss piedalījās [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā. 2025. gada decembrī Sakss publicēja atklātu vēstuli Vācijas kancleram Frīdriham Mercam, aicinot censties īstenot “patiesu diplomātiju, kas iekļauj Krieviju, nevis to izslēdz”, ka sankcijas “nav nesušas mieru un ir nodarījušas nopietnu kaitējumu Eiropas ekonomikai”, un tās būtu “jāatceļ kā daļa no sarunu ceļā panākta risinājuma”. Viņš arī aicināja “nepārprotami pārtraukt NATO paplašināšanos uz austrumiem” un uzsvēra [[EDSO]] nozīmi Eiropas drošības kārtībā.&lt;ref&gt;Jeffrey D. Sachs: Offener Brief von Jeffrey Sachs: „Lernen Sie Geschichte, Herr Bundeskanzler!“ In: ''berliner-zeitung.de''. 17. Dezember 2025&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Sakss, Džefrijs}}
[[Kategorija:1954. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Detroitā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV ekonomisti]]
[[Kategorija:ASV ebreji]]</text>
      <sha1>1z9qennaf54sc8241yrpij7ge62fgjr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heizena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634480</id>
    <revision>
      <id>4510327</id>
      <parentid>4484207</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T12:33:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3485" sha1="g5oq7fgwgmrch77d80346iyon4k1lez" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Heizena
| official_name            = ''Huizen''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = Huizen haven 17juni2006.jpg
| image_caption            = Heizenas osta (2006)
| image_flag   = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Nīderlande
| latd  = 52| latm  = 17| lats  = 50| latNS  = N
| longd = 05| longm = 14| longs = 30| longEW = E
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{NLD}}
| subdivision_type1        = Province
| subdivision_name1        = [[Ziemeļholande]]
| subdivision_type2        =
| subdivision_name2        =
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 23.32
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 41200
| population_as_of         = 2023
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 2
| timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset               = +1
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 1270–1277
| website                  = {{url|https://www.huizen.nl/}}
| footnotes                =
}}
'''Heizena''' ({{val|nl|Huizen}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Ziemeļholande]]s provincē. Tā atrodas valsts centrālajā daļā, vēsturiskajā Hetgojas (''Het Gooi'') reģionā, [[Goimērs|Goimēra]] ezera krastā.

== Vēsture ==
Apdzīvotās vietas nosaukums nīderlandiešu valodā burtiski nozīmē &quot;mājas&quot;. Vēsturiski reģionā dominēja ēkas ar salmu jumtiem, taču ap 14. gadsimtu šeit tika uzbūvētas pirmās akmens mūra mājas, kas izceļas apkārtējā ainavā un deva vieta tās pašreizējo nosaukumu.

Gadsimtiem ilgi Heizena attīstījās kā zvejnieku ciemats [[Zeiderzē]] līča krastā. Šeit bija ievērojama [[Zveja|zvejas]] flote, un vietējā saimniecība balstījās uz siļķu zveju un to apstrādi. Situācija krasi mainījās 1932. gadā līdz ar [[Afsleitdeiks|Afsleitdeika]] (''Afsluitdijk'') dambja izbūvi, kas noslēdza pieeju atklātai jūrai un pārvērta līci par saldūdens ezeru. Zvejniecība panīka, un pilsēta pārorientējās uz [[Siers|siera]] tirdzniecību, kaļķu ražošanu un telekomunikāciju industriju. 20. gadsimta otrajā pusē Heizena tika noteikta par reģionālo izaugsmes centru, piedzīvojot strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu un jaunu dzīvojamo rajonu būvniecību.

== Saimniecība ==
Mūsdienās Heizena ir pārticīga un labiekārtota dzīvojamā pilsēta, kas ietilpst [[Amsterdama]]s metropoles zonā. Lai gan pilsētā vairs nenotiek komerciālā zveja, tās vēsturiskā osta ir pārveidota par modernu jahtu piestātni un tūrisma zonu. Pilsētā darbojas pakalpojumu sektors, kā arī vairāki augsto tehnoloģiju un ražošanas uzņēmumi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīderlandes pilsētas]]
[[Kategorija:Ziemeļholande]]</text>
      <sha1>g5oq7fgwgmrch77d80346iyon4k1lez</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kinoja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635524</id>
    <revision>
      <id>4510551</id>
      <parentid>4493478</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T22:49:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Kvinoja]] uz [[Kinoja]], pārrakstot pāradresācijas lapu: [[Diskusija:Kvinoja#Nosaukums]]</comment>
      <origin>4493478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3410" sha1="9xfpt59m3fgaulbrfheta6iegpwj5zh" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        platums = 
|       binomial = Chenopodium quinoa
|         autors = [[Carl Ludwig Willdenow|Willdenow]], 1798
|         attēls = Chenopodium quinoa before flowering.jpg
|  att_nosaukums = 
|         valsts = Plantae
|      valsts_lv = Augi
|     nodalījums = Magnoliophyta
|  nodalījums_lv = Segsēkļi
|          klase = Magnoliopsida
|       klase_lv = Divdīgļlapji
|          rinda = Caryophyllales
|       rinda_lv = Neļķu rinda
|         dzimta = Amaranthaceae
|      dzimta_lv = Amarantu dzimta
|    apakšdzimta = Chenopodioideae
| apakšdzimta_lv = Balandu apakšdzimta
|          ģints = Chenopodium
|       ģints_lv = Balandas
|           suga = C. quinoa
|        suga_lv = Kvinoja
|    kategorijas = nē
}}

'''Kvinoja''' (''Chenopodium quinoa'') ir [[viengadīgi augi|viengadīgs]] [[lakstaugs]], ko audzē galvenokārt ēdamo [[sēkla|sēklu]] dēļ. Lai gan kulinārijā kvinoju bieži izmanto līdzīgi [[labība|graudaugiem]], botāniski tā nav [[graudzāļu dzimta|graudzāle]], bet gan [[pseidograudaugs]]. Augs pieder [[balandas|balandu]] ģintij (''Chenopodium'') un [[amarantu dzimta]]i (''Amaranthaceae''); tradicionālajā klasifikācijā tas tika pieskaitīts [[balandu dzimta|balandu dzimtai]] (''Chenopodiaceae''), ko mūsdienu [[sistemātika|sistemātikā]] parasti uzskata par amarantu dzimtas [[balandu apakšdzimta|balandu apakšdzimtu]] (''Chenopodioideae''). Kvinojas izcelsme ir [[Dienvidamerika]]s [[Andi|Andu]] reģionā, kur tā tika [[augu domesticēšana|pieradināta]] pirms vairākiem tūkstošiem gadu un bija viens no nozīmīgākajiem pārtikas augiem senajām Andu civilizācijām. Tās tradicionālais izplatības un audzēšanas areāls aptver Andu augstkalnu apgabalus no [[Ekvadora]]s līdz [[Argentīna]]s ziemeļrietumiem, īpaši [[Peru]] un [[Bolīvija]]s teritorijas, kā arī Ekvadoras un [[Čīle]]s augstkalnu apvidus. Mūsdienās kvinoju audzē ne tikai tās vēsturiskajā areālā Dienvidamerikā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs.

Kvinojas sēklas var būt dažādās krāsās, tostarp baltas, sarkanas vai melnas, un tās izmanto [[putra|putrās]], [[salāti (ēdiens)|salātos]], [[zupa|zupās]], [[maize]]s un citu pārtikas produktu gatavošanā. Tās tiek augstu vērtētas uzturā, jo satur daudz [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]], [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[šķiedrvielas|šķiedrvielu]], [[minerālvielas|minerālvielu]] un citu [[uzturviela|uzturvielu]]. Kvinoja ir piemērota arī [[bezglutēna diēta|bezglutēna uzturam]]. Īpaša nozīme tai ir arī tāpēc, ka sēklu olbaltumvielās ir visas cilvēkam [[neaizstājamās aminoskābes]]. [[Lauksaimniecība|Lauksaimniecībā]] kvinoja ir vērtīga ar spēju pielāgoties dažādiem, arī salīdzinoši nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem, tostarp augstkalnēm, sausākam [[klimats|klimatam]], mazāk auglīgām un sāļainākām [[augsne|augsnēm]]. Šo īpašību dēļ kvinoja tiek uzskatīta par nozīmīgu [[kultūraugi|kultūraugu]] [[pārtikas nodrošinājums|pārtikas nodrošinājuma]], uztura daudzveidības un [[ilgtspējīga lauksaimniecība|ilgtspējīgas lauksaimniecības]] kontekstā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{botānika-aizmetnis}}
{{pārtika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Balandas]]
[[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]]</text>
      <sha1>9xfpt59m3fgaulbrfheta6iegpwj5zh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510555</id>
      <parentid>4510551</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T22:53:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3401" sha1="k8dubixxzskpyro2pneep3jufj4qdap" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        platums = 
|       binomial = Chenopodium quinoa
|         autors = [[Carl Ludwig Willdenow|Willdenow]], 1798
|         attēls = Chenopodium quinoa before flowering.jpg
|  att_nosaukums = 
|         valsts = Plantae
|      valsts_lv = Augi
|     nodalījums = Magnoliophyta
|  nodalījums_lv = Segsēkļi
|          klase = Magnoliopsida
|       klase_lv = Divdīgļlapji
|          rinda = Caryophyllales
|       rinda_lv = Neļķu rinda
|         dzimta = Amaranthaceae
|      dzimta_lv = Amarantu dzimta
|    apakšdzimta = Chenopodioideae
| apakšdzimta_lv = Balandu apakšdzimta
|          ģints = Chenopodium
|       ģints_lv = Balandas
|           suga = C. quinoa
|        suga_lv = Kinoja
|    kategorijas = nē
}}

'''Kinoja''' (''Chenopodium quinoa'') ir [[viengadīgi augi|viengadīgs]] [[lakstaugs]], ko audzē galvenokārt ēdamo [[sēkla|sēklu]] dēļ. Lai gan kulinārijā kinoju bieži izmanto līdzīgi [[labība|graudaugiem]], botāniski tā nav [[graudzāļu dzimta|graudzāle]], bet gan [[pseidograudaugs]]. Augs pieder [[balandas|balandu]] ģintij (''Chenopodium'') un [[amarantu dzimta]]i (''Amaranthaceae''); tradicionālajā klasifikācijā tas tika pieskaitīts [[balandu dzimta|balandu dzimtai]] (''Chenopodiaceae''), ko mūsdienu [[sistemātika|sistemātikā]] parasti uzskata par amarantu dzimtas [[balandu apakšdzimta|balandu apakšdzimtu]] (''Chenopodioideae''). Kinojas izcelsme ir [[Dienvidamerika]]s [[Andi|Andu]] reģionā, kur tā tika [[augu domesticēšana|pieradināta]] pirms vairākiem tūkstošiem gadu un bija viens no nozīmīgākajiem pārtikas augiem senajām Andu civilizācijām. Tās tradicionālais izplatības un audzēšanas areāls aptver Andu augstkalnu apgabalus no [[Ekvadora]]s līdz [[Argentīna]]s ziemeļrietumiem, īpaši [[Peru]] un [[Bolīvija]]s teritorijas, kā arī Ekvadoras un [[Čīle]]s augstkalnu apvidus. Mūsdienās kinoju audzē ne tikai tās vēsturiskajā areālā Dienvidamerikā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs.

Kinojas sēklas var būt dažādās krāsās, tostarp baltas, sarkanas vai melnas, un tās izmanto [[putra|putrās]], [[salāti (ēdiens)|salātos]], [[zupa|zupās]], [[maize]]s un citu pārtikas produktu gatavošanā. Tās tiek augstu vērtētas uzturā, jo satur daudz [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]], [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[šķiedrvielas|šķiedrvielu]], [[minerālvielas|minerālvielu]] un citu [[uzturviela|uzturvielu]]. Kinoja ir piemērota arī [[bezglutēna diēta|bezglutēna uzturam]]. Īpaša nozīme tai ir arī tāpēc, ka sēklu olbaltumvielās ir visas cilvēkam [[neaizstājamās aminoskābes]]. [[Lauksaimniecība|Lauksaimniecībā]] kinoja ir vērtīga ar spēju pielāgoties dažādiem, arī salīdzinoši nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem, tostarp augstkalnēm, sausākam [[klimats|klimatam]], mazāk auglīgām un sāļainākām [[augsne|augsnēm]]. Šo īpašību dēļ kinoja tiek uzskatīta par nozīmīgu [[kultūraugi|kultūraugu]] [[pārtikas nodrošinājums|pārtikas nodrošinājuma]], uztura daudzveidības un [[ilgtspējīga lauksaimniecība|ilgtspējīgas lauksaimniecības]] kontekstā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{botānika-aizmetnis}}
{{pārtika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Balandas]]
[[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]]</text>
      <sha1>k8dubixxzskpyro2pneep3jufj4qdap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kīnoja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635526</id>
    <redirect title="Kinoja" />
    <revision>
      <id>4510558</id>
      <parentid>4493481</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T23:57:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Kvinoja]] to [[Kinoja]]</comment>
      <origin>4510558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="e2bnok49508im45c0gvidsggk397nz4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kinoja]]</text>
      <sha1>e2bnok49508im45c0gvidsggk397nz4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kvinojbalanda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635527</id>
    <redirect title="Kinoja" />
    <revision>
      <id>4510559</id>
      <parentid>4493482</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T23:57:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Kvinoja]] to [[Kinoja]]</comment>
      <origin>4510559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="e2bnok49508im45c0gvidsggk397nz4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kinoja]]</text>
      <sha1>e2bnok49508im45c0gvidsggk397nz4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Chenopodium quinoa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635528</id>
    <redirect title="Kinoja" />
    <revision>
      <id>4510560</id>
      <parentid>4493483</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T23:57:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Kvinoja]] to [[Kinoja]]</comment>
      <origin>4510560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="e2bnok49508im45c0gvidsggk397nz4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kinoja]]</text>
      <sha1>e2bnok49508im45c0gvidsggk397nz4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kinoja</title>
    <ns>1</ns>
    <id>635565</id>
    <revision>
      <id>4510553</id>
      <parentid>4493705</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T22:49:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Kvinoja]] uz [[Diskusija:Kinoja]]: [[Diskusija:Kvinoja#Nosaukums]]</comment>
      <origin>4493705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="390" sha1="swgmnuve6e2f1h9v135i2whx1ag4c35" xml:space="preserve">== Nosaukums ==

Tēzaurā [https://tezaurs.lv/kvinoja:1 kvinoja] pāradresē uz [https://tezaurs.lv/kinoja:1 kinoju]. Tas pats ir [https://skrivanek.lv/kinoja-pret-kvinoja/ Skrivanek] ar atsaukšanos uz Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 11.00 (EEST)</text>
      <sha1>swgmnuve6e2f1h9v135i2whx1ag4c35</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rietumdanbārtonšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635743</id>
    <revision>
      <id>4510352</id>
      <parentid>4495473</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:13:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4248" sha1="bmi672n47pllz0y0p7gcw26gad2k1of" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rietumdanbārtonšīra
| official_name = ''West Dunbartonshire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Dhùn Bhreatann an Iar''
| settlement_type = pašvaldības apgabals
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Duncolm and Loch Lomond from the air - geograph.org.uk - 5628741.jpg
| image2 = The Old Burgh Hall (geograph 5785538).jpg
| image3 = Rothesay Dock West from the air - geograph.org.uk - 7625654.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Apgabala augstākais pakalns Dankolms; Dambārtonas Vecais rātsnams; Klaidbenkas doki
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = West Dunbartonshire in Scotland.svg
| map_caption1 = Rietumdanbārtonšīras apgabals Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Dambārtona]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1996
| established_title1 = Lielpilsēta
| established_date1 = 
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 159
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2024
| population_total = 89120
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 55
| latm = 59
| lats = 
| latNS = N
| longd = 4
| longm = 31
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 401
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = GB-WDU
| website = {{URL|http://west-dunbarton.gov.uk/}}
}}

'''Rietumdanbārtonšīra''' ({{val|en|West Dunbartonshire}}, {{val|sco|Wast Dunbartanshire}}, {{val|gd|Siorrachd Dhùn Bhreatann an Iar}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas vidusdaļā, robežojas rietumos ar [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailu un Bjūtu]], ziemeļaustrumos — ar [[Stērlinga (apgabals)|Stērlingu]], dienvidaustrumos — ar [[Austrumdanbārtonšīra|Austrumdanbārtonšīru]] un [[Glazgova|Glazgovu]], bet dienvidos pa [[Klaida|Klaidu]] un [[Fērtofklaids|Fērtofklaidu]] — ar [[Renfrūšīra|Renfrūšīru]]. Apgabala administratīvais centrs ir [[Dambārtona]] ({{sk|20480}} iedzīvotāji), bet lielākā pilsēta — [[Klaidbenka]] ({{sk|25620}} iedzīvotāji).

== Vēsture ==
Danbārtonšīras vai Dambārtonas grāfiste zināma kopš 12. gadsimta beigām; tās nosaukums cēlies no [[Dambārtona]]s pilsētas, kuras nosaukums nācis no gēlu valodas ''Dùn Breatainn'' — ‘Britu cietoksnis’.

1975. gada administratīvajā reformā Danbārtonšīru sadalīja piecos distriktos (Dambārtona, Bērsdena un Malgaja, Klaidbenka, Kambernolda un Kilsaita, Stratkelvina), ko iekļāva Stratklaidas reģionā. 1996. gada 1. aprīlī apvienoja Klaidbenkas distriktu ar lielāko daļu Dambārtonas distrikta, izveidojot Rietumdanbārtonšīras apgabalu,&lt;ref&gt;[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]&lt;/ref&gt; bet pirms tam referendumā [[Helensboro]] pilsēta ar Dambārtonas distrikta rietumdaļu izlēma pievienoties Ārgailas un Bjūtas apgabalam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas apgabali}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>bmi672n47pllz0y0p7gcw26gad2k1of</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdis Lokenbahs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636351</id>
    <revision>
      <id>4510447</id>
      <parentid>4500534</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:59:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2981" sha1="pg9kh5nh5r9568ortb58saetvixz6mo" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| dz_gads = 1951
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 6
| dz_vieta = 
| m_gads = 2026
| m_mēnesis = 07
| m_diena= 19
| m_vieta = 
| pilsonība = [[Latvija]]
| tautība = [[latvietis]]
| darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]
| alma_mater = [[N. Baumaņa Maskavas Valsts tehniskā universitāte]]
| zinātne = informācijas tehnoloģijas
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = [[Eižena Āriņa balva]]
| paraksts =
| piezīmes = 
}}
'''Valdis Lokenbahs''' (1951—2026) bija latviešu inženieris un uzņēmējs, viens no a/s “Dati” un vēlāk ar “Exigen” saistīto [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] (IT) uzņēmumu līdzdibinātājiem un vadītājiem.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1951. ɡadā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Automehānikas fakultātē, 1975. ɡadā absolvēja studijas Maskavas N. Baumaņa Augstākajā tehniskajā auɡstskolā (''Московское высшее техническое училище им. Н. Э. Баумана'').
Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Lokenbahs piedalījās a/s [[SWH Rīga]] dibināšanā (viņam piederēja 25% uzņēmuma akciju), bija šī uzņēmuma viceprezidents (1991—1994), SWH Informatīvās sistēmas prezidents, valdes priekšsēdētājs. 2001. gadā viņš atbalstīja E. Repšes dibināto partiju &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://nra.lv/ekonomika/16408-vid-nozagti-algu-parskati.htm VID nozagti algu pārskati] Arnis Kluinis, nra.lv 16. februāris 2010&lt;/ref&gt;

Vadīja Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūtu (RITI) un līdz 2007. gadam bija a/s ''Exigen Services DATI'' prezidents. No 2007. līdz 2009. ɡadam Valdis Lokenbahs bija ''[[Lattelecom]] Technology'' valdes priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://db.lv/zinas/lokenbahs-pametis-lattelecom-technology-vaditaja-amatu-206079 Lokenbahs pametīs Lattelecom Technology vadītāja amatu] db.lv 04.02.2009&lt;/ref&gt; Darbojās arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadībā (1995—2011) un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] Atbalsta biedrības valdē.

Pirms došanās pensijā 2011.—2016. ɡadā viņš pildīja [[Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija]]s (SPRK) padomes priekšsēdētāja pienākumus.&lt;ref&gt;[https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2600-in-memoriam-valdis-lokenbahs-06-12-1951-19-07-2026#:~:text=Valdis%20Lokenbahs%20(06.12.1951. In memoriam. Valdis Lokenbahs (06.12.1951.—19.07.2026.)] &lt;/ref&gt;
Miris 2026. ɡadā.

== Apbalvojumi un paɡodinājumi ==
* [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktors informācijas tehnoloģiju jomā (2003),
* LZA [[Eižena Āriņa balva]] (2016).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Lokenbahs, Valdis}}
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>pg9kh5nh5r9568ortb58saetvixz6mo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Gunars1981</title>
    <ns>3</ns>
    <id>636522</id>
    <revision>
      <id>4510350</id>
      <parentid>4501779</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T15:00:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <origin>4510350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1942" sha1="65v8rkowjml8yyi8ns03mbsr39ymihr" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Gunars1981}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. augusts, plkst. 21.40 (EEST)

== Iekavas (20.08.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4510346 šis labojums] lapā [[Baltijas Sieviešu basketbola līga]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Baltijas Sieviešu basketbola līga|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
]
{{!}} dibin = [[1994. gads{{!}}1994]]
{{!}} moto = 
{{!}} komandas = 
{{!}} valsts = &amp;#123;&amp;#123;LAT&amp;#125;&amp;#125;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;#123;&amp;#123;LTU&amp;#125;&amp;#125;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;#123;&amp;#123;EST&amp;#125;&amp;#125;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#60;&lt;/span&gt;br
{{!}} čempions_km = &amp;#123;&amp;#123;flaga{{!}}Lietuva&amp;#125;&amp;#125; [[Kauņas &amp;quot;VIČI-Aistės&amp;quot;{{!}}TEO Vilnius]]
{{!}} mlapa = [http://
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 0, 1) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. augusts, plkst. 18.00 (EEST)</text>
      <sha1>65v8rkowjml8yyi8ns03mbsr39ymihr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klāss Vāvere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>636956</id>
    <revision>
      <id>4510329</id>
      <parentid>4509369</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T13:18:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4510329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4156" sha1="au9p6v038vlbl5idcj31gsijuahor63" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Klāss Vāvere''' (dzimis {{dat|1964|3|4}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/volfa-dziesma-strawberry-fields-forever-klasa-vaveres-dzimsanas-dienu-sagaidot.a226325/|title=Volfa dziesma: «Strawberry Fields Forever», Klāsa Vāveres dzimšanas dienu sagaidot|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; miris {{dat|2026|7|31}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/08.08.2026-muziba-devies-muzikas-zurnalists-klass-vavere.a658026/|title=Mūžībā devies mūzikas žurnālists Klāss Vāvere|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;) bija latviešu mūzikas apskatnieks, populārās mūzikas pētnieks, grāmatu autors un tulkotājs. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem publicējies Latvijas presē, vadījis mūzikai veltītus radioraidījumus un sastādījis mūzikas ierakstu izlases. Vāvere bija vairāku populārajai un rokmūzikai veltītu grāmatu autors un [[Nacionālā enciklopēdija (Latvija)|Nacionālās enciklopēdijas]] Nozaru redakcijas kolēģijas pārstāvis populārās mūzikas jomā.

== Darbība ==
Vāvere ar mūzikas aprakstīšanu nodarbojās kopš 20. gadsimta 80. gadu vidus. Viņš publicējās laikrakstos un žurnālos &quot;[[Padomju Jaunatne]]&quot;, &quot;[[Liesma (žurnāls)|Liesma]]&quot;, &quot;[[Latvijas Jaunatne]]&quot;, &quot;[[Labrīt]]&quot;, &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot;, &quot;Nakts&quot;, &quot;[[Klubs]]&quot;, &quot;[[Mūzikas Saule]]&quot;, &quot;[[9Vīri]]&quot; un citos izdevumos. 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē žurnālā &quot;Liesma&quot; Vāvere sāka veidot Latvijas [[rokmūzika|roka]] enciklopēdiju.

Vāvere vadījis autorraidījumu &quot;Šūpuļdziesmas pieaugušajiem&quot; radiostacijā [[Radio SWH]]. Viņš arī sastādījis [[kompaktdisks|CD]] izlašu sēriju &quot;Lullabies/Šūpuļdziesmas&quot;. 2004. gadā izdeva šajā sērijā viņa sastādīto izlasi &quot;Film Lullabies/Kino šūpuļdziesmas&quot;, kurā apkopota dažādu [[kinofilma|kinofilmu]] mūzika.

2009. gadā izdevniecībā &quot;[[Dienas Grāmata]]&quot; iznāca Vāveres grāmata &quot;101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai&quot;, kurā autors aprakstījis 101 [[populārā mūzika|populārās mūzikas]] albumu, aptverot dažādus izpildītājus un mūzikas žanrus.

2016. gadā apgāds &quot;Mansards&quot; izdeva Vāveres grāmatu &quot;Šūpuļdziesmas pieaugušajiem&quot;. Tā veidota kā autobiogrāfisks stāsts, kurā autora dzīves pieredze aplūkota caur attiecībām ar populāro mūziku. 2017. gadā Vāvere publicēja grāmatas audiopielikumu &quot;Šūpuļdziesmu radio&quot; — 333 skaņdarbu izlasi no 29 albumiem.

== Darbība Nacionālajā enciklopēdijā ==
Vāvere bija [[Nacionālā enciklopēdija (Latvija)|Nacionālās enciklopēdijas]] Nozaru redakcijas kolēģijas pārstāvis populārās mūzikas jomā. Viņš koordinēja un veidoja enciklopēdijas saturu par ārvalstu populāro mūziku. Līdz 2020. gadam Vāvere enciklopēdijai bija sagatavojis vairāk nekā 100 šķirkļu.

Viņš sarakstījis šķirkļus par populārās mūzikas žanriem un stilistiku, tostarp par populāro mūziku, popmūziku, [[rokenrols|rokenrolu]], [[kantrimūzika|kantrimūziku]] un [[šlāgermūzika|šlāgermūziku]], kā arī daudzus šķirkļus par starptautiski pazīstamiem mūziķiem un grupām, tostarp ''[[ABBA]]'', ''[[Bee Gees]]'' un ''[[The Rolling Stones]]''.

== Nāve ==
Dzīves beigās Klāss Vāvere ilgāku laiku dzīvoja [[Meksika|Meksikā]]. 2026. gada 31. jūlijā viņš devās pārgājienā kalnos, kur pazuda. Viņa līķi atrada 2. augustā kādā ūdenstilpē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.08.2026-meksikas-mediji-klass-vavere-gajis-boja-pargajiena-laika-kalnos.a658141/|title=Meksikas mediji: Klāss Vāvere gājis bojā pārgājiena laikā kalnos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
* &quot;101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai&quot; (2009)
* &quot;Šūpuļdziesmas pieaugušajiem&quot; (2016)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vāvere, Klāss}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mūzikas kritiķi]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]</text>
      <sha1>au9p6v038vlbl5idcj31gsijuahor63</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bendžamins Beruē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637246</id>
    <revision>
      <id>4510413</id>
      <parentid>4508671</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T17:25:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4872" sha1="ly2rabl9hgj6dossj7jt1d4ne8ahkxo" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
| vārds = Bendžamins Jānis Beruē
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{ddv|2010|6|10}}
| dz_viet = {{vieta|ASV|Teksasa}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| tautība = 
| garums = {{mērvienība|cm=203}}&lt;ref name=&quot;fiba2026&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Player Spotlight: How Benjamin Berrouet is taking over FIBA U16 EuroBasket |url=https://www.fiba.basketball/en/events/fiba-u16-eurobasket-2026/news/player-spotlight-how-benjamin-berrouet-is-taking-over-fiba-u16-eurobasket |website=www.fiba.basketball |language=en |date={{dat|2026|8|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| svars = {{mērvienība|kg=104}}&lt;ref name=&quot;fiba2026&quot; /&gt;
| poz = 
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| alga = 
| iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
| vidusskola = ''McKinney Boyd High School'' ([[Teksasa]])&lt;br&gt;''Dynamic Prep'' ([[Teksasa]])
| koledža = 
| augstskola = 
| universitāte = 
| izgl iest1 = 
| izgl iest1_nos = 
| izgl iest2 = 
| izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = 
| numurs = 
| līga = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 
| taut 1 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| balv = 
| sasniegumi = 
| aģenti = 
| slavz = 
| dzimums = 
| atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = j
| headercolor = 
| medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas U-16 čempionāts]]}}
{{Medal|Gold|[[2026. gada Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Rumānija 2026]]|}}
}}
'''Bendžamins Jānis Beruē''' ({{val|en|Benjamin Berrouet}}; dzimis {{dat|2010|6|10}} [[Teksasa|Teksasā]]) ir [[ASV]] dzimis [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā viņš mācās un spēlē basketbolu ''Dynamic Prep'' vidusskolā [[Dalasa|Dalasā]] Teksasā. 2026. gada Eiropas U-16 čempions un turnīra labākais spēlētājs Latvijas izlases sastāvā.

Dzimis un audzis [[Teksasa|Teksasā]], [[ASV]], latviešu basketbolistes [[Lāsma Jēkabsone|Lāsmas Jēkabsones]] un [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētāja Ričarda Beruē ģimenē.&lt;ref name=&quot;jauns&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas basketbola jaunā zvaigzne Bendžamins Jānis Beruē: &quot;Visvairāk man garšo jāņogas!&quot; |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/672563-latvijas-basketbola-jauna-zvaigzne-bendzamins-janis-berue-visvairak-man-garso-janogas |website=https://jauns.lv |accessdate={{dat|2026|8|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''Dynamic Prep'' audzēknis, tiek uzskatīts par vienu no sava izlaiduma gada labākajiem basketbolistiem.&lt;ref name=&quot;meet-benjamin-berrouet-the-dallas&quot; /&gt;

Ir ASV un [[Latvija]]s dubultpilsonība, tomēr izvēlējās pārstāvēt Latviju starptautiskajās sacensībās.&lt;ref name=&quot;jauns&quot; /&gt; Latvijas jaunatnes izlašu sastāvā divas reizes piedalījies [[Eiropas U-16 čempionāts basketbolā|Eiropas U-16 čempionātā]] (2025, 2026). 2025. gada turnīrā tika izcīnīta 6. vieta. 2026. gada turnīrā izlases sastāvā kļuva par Eiropas čempionu, pats spēlētājs tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju. Bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs, spēlētājs ar visvairāk izcīnītajām bumbām, bloķētajiem metieniem un ar lielāko efektivitātes rādītāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Beruē atzīts par Eiropas čempionāta MVP, simboliskajā izlasē arī Jahovičs |url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/15082026-berue_atzits_par_eiropas_cempionata_mvp_s |website=Sportacentrs.com |accessdate={{dat|2026|8|16||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|8|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tāpat kļuva par 3. spēlētāju U-16 turnīru vēsturē, kas vienā spēlē guvis vismaz 30 punktus un izcīnījis vismaz 20 atlēkušās bumbas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas jaunajam talantam Beruē vēsturisks sasniegums, kas padevies tikai diviem citiem |url=https://www.apollo.lv/8524259/latvijas-jaunajam-talantam-berue-vesturisks-sasniegums-kas-padevies-tikai-diviem-citiem |website=Basketbols |accessdate={{dat|2026|8|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|8|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;meet-benjamin-berrouet-the-dallas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nbabigboard.com/p/meet-benjamin-berrouet-the-dallas |title=Meet Benjamin Berrouet: The Dallas Prospect Dominating the FIBA U16 EuroBasket |website=www.nbabigboard.com |author=Rafael Barlowe |date=2026-08-13 |access-date=2026-08-15}}&lt;/ref&gt;
}}


{{Latvijas basketbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Beruē, Bendžamins}}

[[Kategorija:2010. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Teksasā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]</text>
      <sha1>ly2rabl9hgj6dossj7jt1d4ne8ahkxo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lāsma Jēkabsone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637459</id>
    <revision>
      <id>4510646</id>
      <parentid>4508225</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:00:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4510646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6839" sha1="2coh0pt7b2uhlx0u9dj8jxobh2upnrw" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Lāsma Jēkabsone
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|30}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Smiltene|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latviete]]
 |           garums = 191 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 
 |              poz = [[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2007
 |         kar_beig = 2009
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Rīgas N. Draudziņas vidusskola]]
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Floridas Starptautiskā Universitāte]]
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2007
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 2 = 2007—2008
 |          klubs 2 = {{flaga|Itālija}} ''[[Phard Napoli]]''
 |         kl_sez 3 = 2008—2009
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK Cēsis]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2007—2009
 |           taut 1 = {{Bkw|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[LSBL]] čempione &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = S
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Lāsma Jēkabsone-Beruē''' (dzimusi {{dat|1985|1|30}} [[Smiltene|Smiltenē]]) ir bijusī [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlēja [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece.

== Dzīvesgājums ==
L. Jēkabsone dzimusi Smiltenē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.eurobasket.com/player/Lasma-Jekabsone/92317?Women=1|title=Lāsma Jēkabsone|last=EuroBasket}}&lt;/ref&gt; bet augusi [[Strenči|Strenčos]]. Tēvs [[Ainārs Jēkabsons]] 1984. gadā bijis Padomju Savienības čempions [[Volejbols|volejbolā]] [[Rīgas “Radiotehniķis”|Rīgas “Radiotehniķa”]] sastāvā un 1983. gadā [[PSRS Tautu spartakiāde|Tautu spartakiādes]] čempions ar Latvijas izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://u16v.basket.lv/u16-zelta-izlases-formula-latvijas-regioni-riga-asv/|title=U16 zelta izlases formula: Latvijas reģioni + Rīga + ASV|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=u16v|access-date=2026-08-21|date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Basketbolu sākusi spēlēt 8. klases beigās, kad Strenču skolā ieradās vēlākais direktors Jānis Pētersons un izveidoja tur basketbola komandu. Skolas gaitas pabeigusi [[Rīga|Rīgā]] — [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Natālijas Draudziņas vidusskolā]], trenējusies &quot;Rīdzenes&quot; sistēmā pie trenera [[Ainārs Čukste|Aināra Čukstes]], kura mamma bija L. Jēkabsones pirmā skolotāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/arhivs/esmu-starp-savejiem/|title=Esmu starp savējiem|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-08-16|date=2005-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc vidusskolas beigām no 2003. līdz 2007. gadam L. Jēkabsone studēja biznesu [[Floridas Starptautiskā Universitāte|Floridas Starptautiskajā Universitātē]] [[Maiami]], kuras komandu pārstāvēja [[NCAA]] čempionātā ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fiusports.com/sports/womens-basketball/roster/lasma-jekabsone/489|title=Lasma Jekabsone - 2006-07 - Women's Basketball|website=FIU Athletics|access-date=2026-08-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam spēlējusi basketbolu profesionāli Eiropā, pārstāvot [[Itālija]]s un [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] klubu ''[[Phard Napoli]]'' (2007—2008),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/20070718_lasma_jekabsone_speles_eiroliga|title=Lāsma Jēkabsone spēlēs Eirolīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-16|date=2007-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu līgas]] klubus [[Rīgas TTT]] (2007) un [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK Cēsis]] (2008—2009).

Spēlējusi Latvijas jaunatnes izlasēs, piedaloties piecos Eiropas jauniešu čempionātos. Kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnījusi 3. vietu [[2005. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2005]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas U-20 čempionātā]]. No 2007. gada pārstāvēja pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/nacionala_izlase/speletaji/lasma_jekabsone|title=Lāsma Jēkabsone – Nacionàlà izlase – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2026-08-16}}&lt;/ref&gt; Aizvadījusi 14 spēles sieviešu valstsvienības sastāvā.

Pēc profesionālā basketbola karjeras beigām kļuvusi par basketbola treneri ''Live Oak Ridge Middle School'' vidusskolā [[Teksasa|Teksasā]] un dzīvo ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/11082009-jekabsone_trenes_teksasas_bernus|title=Jēkabsone trenēs Teksasas bērnus|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-16|date=2009-08-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

L. Jēkabsone ir precējusies ar [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētāju Ričardu Beruē. Pārim ir divi dēli. Vecākais dēls [[Bendžamins Jānis Beruē]] pārstāv Latvijas U-16 izlasi, kuras sastāvā kļuva par 2026. gada Eiropas čempionu un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [https://www1.basket.lv/nacionala_izlase/speletaji/lasma_jekabsone Lāsma Jēkabsone] LSBL


{{Latvija siev basket 2005 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Jēkabsone, Lāsma}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Smiltenē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]]</text>
      <sha1>2coh0pt7b2uhlx0u9dj8jxobh2upnrw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510647</id>
      <parentid>4510646</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:01:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6826" sha1="3fbj3djb4vper8g6834e7vn4x0stfik" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Lāsma Jēkabsone
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|30}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Smiltene|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latviete]]
 |           garums = 191 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 
 |              poz = [[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2007
 |         kar_beig = 2009
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Rīgas N. Draudziņas vidusskola]]
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = [[Floridas Starptautiskā Universitāte]]
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = 
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2007
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 2 = 2007—2008
 |          klubs 2 = {{flaga|Itālija}} ''[[Phard Napoli]]''
 |         kl_sez 3 = 2008—2009
 |          klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK Cēsis]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2007—2009
 |           taut 1 = {{Bkw|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[LSBL]] čempione &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = S
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Lāsma Jēkabsone-Beruē''' (dzimusi {{dat|1985|1|30}} [[Smiltene|Smiltenē]]) ir bijusī [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], spēlēja [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā, [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece.

== Dzīvesgājums ==
L. Jēkabsone dzimusi Smiltenē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.eurobasket.com/player/Lasma-Jekabsone/92317?Women=1|title=Lāsma Jēkabsone|last=EuroBasket}}&lt;/ref&gt; bet augusi [[Strenči|Strenčos]]. Tēvs [[Ainārs Jēkabsons]] 1984. gadā bijis Padomju Savienības čempions [[Volejbols|volejbolā]] [[Rīgas “Radiotehniķis”|Rīgas “Radiotehniķa”]] sastāvā un 1983. gadā [[PSRS Tautu spartakiāde|Tautu spartakiādes]] čempions ar Latvijas izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://u16v.basket.lv/u16-zelta-izlases-formula-latvijas-regioni-riga-asv/|title=U16 zelta izlases formula: Latvijas reģioni + Rīga + ASV|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=u16v|access-date=2026-08-21|date=2026-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Basketbolu sākusi spēlēt 8. klases beigās, kad Strenču skolā ieradās vēlākais direktors Jānis Pētersons un izveidoja tur basketbola komandu. Skolas gaitas pabeigusi [[Rīga|Rīgā]] — [[Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola|Natālijas Draudziņas vidusskolā]], trenējusies &quot;Rīdzenes&quot; sistēmā pie trenera [[Ainārs Čukste|Aināra Čukstes]], kura mamma bija L. Jēkabsones pirmā skolotāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/arhivs/esmu-starp-savejiem/|title=Esmu starp savējiem|website=ZiemelLatvija.lv|access-date=2026-08-16|date=2005-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc vidusskolas beigām no 2003. līdz 2007. gadam L. Jēkabsone studēja biznesu [[Floridas Starptautiskā Universitāte|Floridas Starptautiskajā Universitātē]] [[Maiami]], kuras komandu pārstāvēja [[NCAA]] čempionātā ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fiusports.com/sports/womens-basketball/roster/lasma-jekabsone/489|title=Lasma Jekabsone - 2006-07 - Women's Basketball|website=FIU Athletics|access-date=2026-08-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam spēlējusi basketbolu profesionāli Eiropā, pārstāvot [[Itālija]]s un [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] klubu ''[[Phard Napoli]]'' (2007—2008),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/20070718_lasma_jekabsone_speles_eiroliga|title=Lāsma Jēkabsone spēlēs Eirolīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-16|date=2007-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu līgas]] klubus [[Rīgas TTT]] (2007) un [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK Cēsis]] (2008—2009).

Spēlējusi Latvijas jaunatnes izlasēs, piedaloties piecos Eiropas jauniešu čempionātos. Kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnījusi 3. vietu [[2005. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā sievietēm|2005]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas U-20 čempionātā]]. No 2007. gada pārstāvēja pieaugušo [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/nacionala_izlase/speletaji/lasma_jekabsone|title=Lāsma Jēkabsone – Nacionàlà izlase – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2026-08-16}}&lt;/ref&gt; Aizvadījusi 14 spēles sieviešu valstsvienības sastāvā.

Pēc profesionālā basketbola karjeras beigām kļuvusi par basketbola treneri ''Live Oak Ridge Middle School'' vidusskolā [[Teksasa|Teksasā]] un dzīvo ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/11082009-jekabsone_trenes_teksasas_bernus|title=Jēkabsone trenēs Teksasas bērnus|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-16|date=2009-08-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

L. Jēkabsone ir precējusies ar [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētāju Ričardu Beruē. Pārim ir divi dēli. Vecākais dēls [[Bendžamins Jānis Beruē]], pārstāvot Latvijas U-16 izlasi, kļuva par 2026. gada Eiropas čempionu un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [https://www1.basket.lv/nacionala_izlase/speletaji/lasma_jekabsone Lāsma Jēkabsone] LSBL


{{Latvija siev basket 2005 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Jēkabsone, Lāsma}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Smiltenē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]
[[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]]</text>
      <sha1>3fbj3djb4vper8g6834e7vn4x0stfik</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zibsnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637497</id>
    <revision>
      <id>4510577</id>
      <parentid>4508558</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:34:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4510577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2382" sha1="heipugxf5fyx9fsbcisgotvhrlzbh4x" xml:space="preserve">[[Attēls:SDCC 2011 - Steampunk Flash (5973074587).jpg|thumb|''Steampunk Flash'']]
'''Zibsnis''' ({{val|en|Flash}}) ir vairāku ''[[DC Comics]]'' izdoto [[komikss|komiksu]] supervaroņu vārds. Tēliem piemīt pārcilvēcisks ātrums, kas ļauj tiem ārkārtīgi ātri pārvietoties, reaģēt un domāt. Zibsnis ir viens no pazīstamākajiem ''DC Comics'' supervaroņiem un bieži ir [[Taisnības līga (DC Comics)|Taisnības līgas]] dalībnieks.

Pirmais Zibsnis — Džejs Gariks ({{val|en|Jay Garrick}}) — debitēja 1940. gadā komiksā ''Flash Comics #1''. Tēlu radīja rakstnieks Gārdners Fokss un mākslinieks Harijs Lamperts.

1956. gadā komiksā ''Showcase #4'' debitēja jauna tēla versija — Berijs Allens ({{val|en|Barry Allen}}), kuru radīja Roberts Kanigers un Karmains Infantīno. Šī versija kļuva par pazīstamāko Zibšņa iemiesojumu un palīdzēja aizsākt tā saukto komiksu [[Sudraba laikmets (komiksi)|Sudraba laikmetu]].

Vēlāk Zibšņa identitāti izmantoja arī Volijs Vests ({{val|en|Wally West}}), kurš sākotnēji darbojās kā Zibšņa palīgs ''Kid Flash''. Pēc Berija Allena nāves 1985.—1986. gada komiksu sērijā ''[[Crisis on Infinite Earths]]'' Volijs kļuva par galveno Zibsni. Zibšņa vārdu izmantojis arī Bārts Allens.

== Spējas ==
Zibšņa galvenā spēja ir pārcilvēcisks ātrums. Daudzos ''DC Comics'' darbos viņa spējas ir saistītas ar tā saukto Ātruma spēku ({{val|en|Speed Force}}) — īpašu enerģijas lauku, kas ir vairāku DC visuma ātruma varoņu spēju avots.

Zibsnis spēj ne tikai pārvietoties ārkārtīgi lielā ātrumā, bet arī paātrināti domāt un reaģēt, vibrēt cauri cietiem objektiem un noteiktos stāstos pārvietoties laikā un starp paralēlām realitātēm.

== Citās mediju formās ==
Zibsnis ir adaptēts animācijas seriālos, videospēlēs, televīzijā un kino. Berijs Allens ir galvenais varonis televīzijas seriālā ''[[The Flash (2014. gada seriāls)|The Flash]]'', kur viņu atveido [[Grānts Gastins]].

''[[DC Extended Universe]]'' Beriju Allenu atveido [[Ezra Millers]]. Tēls parādījies vairākās filmās, tostarp &quot;[[Taisnības līga]]&quot; (2017) un &quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot; (2023).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Supervaroņi]]
[[Kategorija:Komiksu tēli]]</text>
      <sha1>heipugxf5fyx9fsbcisgotvhrlzbh4x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510578</id>
      <parentid>4510577</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:37:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Zibsnis (tēls)]] uz [[Zibsnis]]: pagaidām pamatnozīme....</comment>
      <origin>4510577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2382" sha1="heipugxf5fyx9fsbcisgotvhrlzbh4x" xml:space="preserve">[[Attēls:SDCC 2011 - Steampunk Flash (5973074587).jpg|thumb|''Steampunk Flash'']]
'''Zibsnis''' ({{val|en|Flash}}) ir vairāku ''[[DC Comics]]'' izdoto [[komikss|komiksu]] supervaroņu vārds. Tēliem piemīt pārcilvēcisks ātrums, kas ļauj tiem ārkārtīgi ātri pārvietoties, reaģēt un domāt. Zibsnis ir viens no pazīstamākajiem ''DC Comics'' supervaroņiem un bieži ir [[Taisnības līga (DC Comics)|Taisnības līgas]] dalībnieks.

Pirmais Zibsnis — Džejs Gariks ({{val|en|Jay Garrick}}) — debitēja 1940. gadā komiksā ''Flash Comics #1''. Tēlu radīja rakstnieks Gārdners Fokss un mākslinieks Harijs Lamperts.

1956. gadā komiksā ''Showcase #4'' debitēja jauna tēla versija — Berijs Allens ({{val|en|Barry Allen}}), kuru radīja Roberts Kanigers un Karmains Infantīno. Šī versija kļuva par pazīstamāko Zibšņa iemiesojumu un palīdzēja aizsākt tā saukto komiksu [[Sudraba laikmets (komiksi)|Sudraba laikmetu]].

Vēlāk Zibšņa identitāti izmantoja arī Volijs Vests ({{val|en|Wally West}}), kurš sākotnēji darbojās kā Zibšņa palīgs ''Kid Flash''. Pēc Berija Allena nāves 1985.—1986. gada komiksu sērijā ''[[Crisis on Infinite Earths]]'' Volijs kļuva par galveno Zibsni. Zibšņa vārdu izmantojis arī Bārts Allens.

== Spējas ==
Zibšņa galvenā spēja ir pārcilvēcisks ātrums. Daudzos ''DC Comics'' darbos viņa spējas ir saistītas ar tā saukto Ātruma spēku ({{val|en|Speed Force}}) — īpašu enerģijas lauku, kas ir vairāku DC visuma ātruma varoņu spēju avots.

Zibsnis spēj ne tikai pārvietoties ārkārtīgi lielā ātrumā, bet arī paātrināti domāt un reaģēt, vibrēt cauri cietiem objektiem un noteiktos stāstos pārvietoties laikā un starp paralēlām realitātēm.

== Citās mediju formās ==
Zibsnis ir adaptēts animācijas seriālos, videospēlēs, televīzijā un kino. Berijs Allens ir galvenais varonis televīzijas seriālā ''[[The Flash (2014. gada seriāls)|The Flash]]'', kur viņu atveido [[Grānts Gastins]].

''[[DC Extended Universe]]'' Beriju Allenu atveido [[Ezra Millers]]. Tēls parādījies vairākās filmās, tostarp &quot;[[Taisnības līga]]&quot; (2017) un &quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot; (2023).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Supervaroņi]]
[[Kategorija:Komiksu tēli]]</text>
      <sha1>heipugxf5fyx9fsbcisgotvhrlzbh4x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Video tiesneša asistents</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637570</id>
    <revision>
      <id>4510396</id>
      <parentid>4509927</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:47:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4510396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35633" sha1="n04yaukgapsmnxaolvz7qple85qfh1o" xml:space="preserve">{{Labošanā}}[[File:Colo-Colo v Palestino 20200128 03.jpg|thumb|right|VAR monitors ''[[Estadio Monumental David Arellano]]'' stadionā [[Santjago]], Čīlē]]
[[File:VAR System Logo.svg|thumb|VAR simbols, kas tika izmantots [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], un pārskatīšanas procesa laikā tika attēlots ekrānā]]
'''Video tiesneša asistents''' ({{Val-en|Video assistant referee}} (''VAR'')) ir [[Futbols|futbola]] spēles [[Tiesneša asistents|tiesnešu brigādes]] loceklis, kurš palīdz tiesnesim, pārskatot lēmumus, izmantojot videoierakstus, un pēc pārskatīšanas sniedzot tiesnesim ieteikumus.

'''Video tiesneša asistenta palīgs''' (a''ssistant video assistant referee'' (''AVAR'')) ir spēles tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR videooperāciju telpā un ap laukumu. Ir trīs AVAR — AVAR1, AVAR2 (dažkārt saukts par '''atbalsta video tiesneša asistentu''') un AVAR3. Viņiem ir uzticēti dažādi spēles aspekti, kas jāuzrauga, un viņi pastāvīgi sazinās ar VAR par iespējamām situācijām, kuras varētu būt nepieciešams pārskatīt. AVAR1 uzrauga galveno kameras skatu un ziņo par dažiem acīmredzamākiem spēles noteikumu pārkāpumiem. AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā un palīdz VAR noteikt aizmugures stāvokļa situācijas, kā arī ziņo par iespējamām nepamanītām aizmugures stāvokļa epizodēm. AVAR3 uzrauga televīzijas programmas un palīdz nodrošināt saziņu starp AVAR2 un VAR, jo AVAR2 atrodas aizmugures stāvokļa pārbaudes vietā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/innovation/world-cup-2022/video-assistant-referee-var|title=Video Assistant Referee (VAR)|website=inside.fifa.com|access-date=2026-08-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildus VAR un AVAR ir arī trīs video atkārtojumu operatori, kuri palīdz VAR un AVAR izvēlēties kameras ar vispiemērotāko skata leņķi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc plašiem izmēģinājumiem vairākās nozīmīgās sacensībās, 2018. gada 3. martā [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB) oficiāli iekļāva VAR sistēmu [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/historic-step-for-greater-fairness-in-football/|title=Historic step for greater fairness in football {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-17}}&lt;/ref&gt; Sistēma darbojas pēc principa “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44508993|title=World Cup 2018: VAR helps tournament reach 10 penalties - so is it working?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-17|date=2018-06-20|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsvideo.org/2018/10/12/evs-xeebra-replay-system-facilitates-var-implementation-for-copa-do-brasil-tournament/|title=EVS Xeebra Replay System Facilitates VAR Implementation for Copa do Brasil Tournament - Sports Video Group|access-date=2026-08-17|date=2018-10-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; un tās mērķis ir nodrošināt iespēju labot “skaidras un acīmredzamas kļūdas” un “nopietnus nepamanītus incidentus”.

== Procedūra ==
Ir četras lēmumu kategorijas, kuras var pārskatīt.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures|title=VAR protocol|website=theifab.com|access-date=August 17, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190508041140/http://theifab.com/laws/var-protocol/chapters/protocol-principles-practicalities-and-procedures}}&lt;/ref&gt;

* '''Vārti/nav vārtu''' — [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)|uzbrūkošās komandas pārkāpums]], bumba ārpus spēles, bumbas nonākšana vārtos, aizmugures stāvoklis, spēle ar roku, pārkāpumi un priekšlaicīga ieskriešana soda laukumā 11 metru soda sitiena izpildes laikā.
* '''[[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiens/nav 11 metru soda sitiena]]''' — uzbrūkošās komandas pārkāpums, bumba ārpus spēles, pārkāpuma vieta, kļūdaini piešķirts 11 metru soda sitiens vai pārkāpums, par kuru 11 metru soda sitiens nav piešķirts.
* '''Tiešā [[Pārkāpumi un nesportiska rīcība (futbols)#Sarkan%C4%81 kart%C4%ABte (noraid%C4%ABjums)|sarkanā kartīte]]''' — acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas apturēšana, rupjš pārkāpums, vardarbīga uzvedība, košana vai spļaušana, kā arī aizvainojošu, aizskarošu vai rupju vārdu vai žestu izmantošana.
* '''Kļūdaina spēlētāja identificēšana''', piešķirot sarkano vai [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]].

Tiesneša sākotnēji pieņemtais lēmums netiek mainīts, ja vien videoieraksta pārskatīšana skaidri neparāda, ka pieņemtais lēmums ir bijusi “skaidra un acīmredzama kļūda”. Galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis — vai nu pamatojoties uz VAR sniegto informāciju, vai arī pēc tam, kad pats tiesnesis ir veicis “pārbaudi laukumā” (OFR — ''on-field review'').

=== Pārbaude ===
[[File:VAR decision.jpg|thumb|VAR lēmums FA kausa spēlē ''[[City of Manchester Stadium]]'' stadionā, Mančestrā.]]
VAR un AVAR automātiski pārbauda katru laukumā pieņemto tiesneša lēmumu, kas ietilpst vienā no četrām pārskatāmajām kategorijām. VAR var veikt “kluso pārbaudi”, paziņojot tiesnesim, ka kļūda nav pieļauta, neradot spēles aizkavēšanos. Savukārt dažkārt VAR pārbaude var izraisīt spēles apturēšanu vai aizkavēšanos, kamēr VAR noskaidro, vai, iespējams, ir pieļauta kļūda. Tiesnesis var atlikt spēles atsākšanu, lai to būtu iespējams izdarīt, un par notiekošu pārbaudi signalizē, pieliekot roku pie auss.

Ja VAR konstatē iespējamu skaidru un acīmredzamu kļūdu, pastāv trīs iespējamie scenāriji:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/|title=VIDEO ASSISTANT REFEREES (VAR)|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521235046/http://football-technology.fifa.com/en/media-tiles/video-assistant-referee-var/}}&lt;/ref&gt;

* Lēmums tiek mainīts pēc VAR ieteikuma
* Tiek ieteikts veikt pārbaudi laukumā (OFR)
* Tiesnesis izvēlas neņemt vērā VAR ieteikumu

Parasti lēmumu var mainīt bez OFR, ja tas attiecas uz faktisku apstākli. Piemēram, VAR var noteikt, vai ir bijis aizmugures stāvoklis vai vai pārkāpums noticis soda laukumā vai ārpus tā, un par to informēt tiesnesi, neveicot pārbaudi laukumā. Savukārt VAR ieteiks veikt OFR, ja jāpieņem subjektīvs lēmums, piemēram, jāizvērtē, vai pārkāpums vispār ir noticis vai vai par konkrēto pārkāpumu būtu jāpiešķir sarkanā kartīte. Visos gadījumos galīgo lēmumu pieņem tiesnesis, un viņš var izvēlēties pilnībā neņemt vērā VAR ieteikumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup|website=FIFA|access-date=Aug 18, 2026|language=en|archive-date={{dat|2021|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116111503/https://football-technology.fifa.com/en/innovations/VAR-at-the-World-Cup/}}&lt;/ref&gt;

=== Pārbaude laukumā (OFR) ===
[[File:Baldomero Toledo checks VAR - Seattle Sounders vs. Sporting Kansas City.jpg|thumb|right|''[[Major League Soccer]]'' tiesnesis pārskata spēles epizodi, izmantojot monitoru laukuma malā]]
Pārbaudi laukumā (OFR) var veikt tikai pēc VAR ieteikuma. Tas nodrošina, ka galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis pats laukumā un ka OFR netiek izmantota katra apšaubāma lēmuma gadījumā. OFR var veikt, kad bumba atrodas ārpus spēles, vai arī tad, ja tiesnesis aptur spēli tieši šādas pārbaudes veikšanai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Tiesnesis signalizē par OFR, ar rokām iezīmējot taisnstūri, tādējādi norādot uz videoekrānu. OFR notiek īpaši norādītā tiesneša pārbaudes zonā (RRA — ''referee review area''), kas atrodas blakus spēles laukumam un ir redzama skatītājiem, lai nodrošinātu procesa pārredzamību. Palēninātus video atkārtojumus izmanto tikai, lai noteiktu kontakta vietu fizisku pārkāpumu un spēles ar roku gadījumos. Savukārt, lai noteiktu pārkāpuma intensitāti vai to, vai spēle ar roku vispār ir notikusi, tiek rādīti atkārtojumi normālā ātrumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}&lt;/ref&gt; OFR laikā VAR pārraida tiesnesim vairākus video atkārtojumus no dažādiem kameras leņķiem, lai palīdzētu pieņemt lēmumu.

Kad OFR ir pabeigta, tiesnesis vēlreiz parāda video pārbaudes signālu un pēc tam norāda pieņemto lēmumu. Ja bumba pārbaudes brīdī atradās ārpus spēles, spēle tiek atsākta atbilstoši sākotnējam lēmumam vai jaunajam lēmumam, ja lēmums laukumā tika mainīts. Ja spēle tika apturēta tieši OFR veikšanai un lēmums netiek mainīts, spēle tiek atsākta ar strīdus bumbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/the-start-and-restart-of-play/|title=Law 8 - The Start and Restart of Play {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-18}}&lt;/ref&gt;

=== Pārkāpumi ===
Spēles noteikumos ir noteikti vairāki pārkāpumi, kas saistīti ar VAR procedūru. Gan spēlētājs, gan komandas amatpersona var saņemt dzelteno kartīti, ja pārmērīgi protestē pret laukumā pieņemtu lēmumu, ar rokām rādot video pārbaudes (TV) signālu. Dzelteno kartīti saņem arī jebkurš spēlētājs vai komandas amatpersona, kas ieiet tiesneša pārbaudes zonā (RRA). Savukārt ieiešana videooperāciju telpā (VOR — ''video operation room'') nozīmē spēlētāja vai komandas amatpersonas noraidīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/football-rules-governance/lawsandrules/laws/football-11-11/law-12---fouls-and-misconduct|title=Law 12 - Fouls and Misconduct|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2026-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;[[File:VAR AVAR.jpg|thumb|right|Video tiesneša asistenta palīgi darbībā [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas Profesionālās līgas]] spēles laikā]]

=== Atrašanās vieta ===
VAR un AVAR bieži atrodas stadionā, kurā notiek spēle. Tomēr dažas līgas ir sākušas izmantot centralizētas pārbaudes vietas. Piemēram, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] VAR brigādes atrodas videooperāciju telpā (VOR) [[Stokliparka|Stokliparkā]], [[Londona|Londonā]], savukārt [[Vācijas Futbola asociācija]] savas VAR brigādes izvieto [[Deica|Deicā]], [[Ķelne|Ķelnē]].&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=So funktioniert der Video-Assistent {{!}} Exklusiver Einblick ins Video-Assist-Center in Köln|url=https://www.youtube.com/watch?v=UlT1UTOTztk|date=2019-02-20|accessdate=2026-08-18|last=DFB}}&lt;/ref&gt; 2022. gada sezonā ASV ''[[Major League Soccer]]'' izveidoja Video pārbaudes centru [[Atlanta|Atlantā]], kur darbojas visas tās VAR brigādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/what-to-know-about-mls-s-new-video-review-center-in-atlanta|title=What to know about MLS's new Video Review Center in Atlanta {{!}} MLSSoccer.com|last=mlssoccer|website=mlssoccer|access-date=2026-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kameru sistēma ===
VAR sistēma sastāv no 42 kamerām, tostarp palēninātas un īpaši palēninātas (''ultra slow motion'') kameras, kā arī kamerām, ko izmanto aizmugures stāvokļa noteikšanas tehnoloģijā. Sistēmā tiek izmantotas arī visas FIFA oficiālā televīzijas raidītāja kameras pārraides, lai VAR varētu iegūt vislabāko iespējamo skata leņķi katrā spēles epizodē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Terminu skaidrojumi ==
Saistībā ar VAR sistēmu tiek izmantoti vairāki tehniskie termini un saīsinājumi:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/video-assistant-referee-var-protocol/#procedures|title=Video Assistant Referee (VAR) protocol {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

* '''Pārbaude (''Check'')''' — process, kurā VAR automātiski pārbauda visus lēmumus, uz kuriem attiecas video pārskatīšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190924025924/https://www.mlssoccer.com/video-review/faq|title=Video Review: Answering all your Frequently Asked Questions|website=mlssoccer.com|access-date=Aug 19, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; Pārbaudes rezultātā var tikt apstiprināts laukumā pieņemtais lēmums (“klusā pārbaude”), mainīts lēmums par faktisku apstākli (piemēram, aizmugures stāvoklis/nav aizmugures stāvokļa) vai ieteikts veikt OFR.
* '''Skaidra un acīmredzama kļūda (''Clear and obvious error'')''' — kļūdas pakāpe, kas nepieciešama, lai laukumā pieņemto lēmumu varētu mainīt.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42604127|title=VAR: Willian 'dive', Iheanacho goal - how does the system work?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2018-01-08|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
* '''OFR (''On-field review'') — pārbaude laukumā''' — pārskatīšanas process, ko veic pēc VAR ieteikuma. To izmanto gadījumos, kad saistībā ar subjektīvu lēmumu, iespējams, pieļauta skaidra un acīmredzama kļūda.
* '''RO (''Replay operator'') — video atkārtojumu operators''' — tiesnešu brigādes loceklis, kas palīdz video tiesnešiem, pārvaldot televīzijas pārraidi un meklējot piemērotākos kameras leņķus, lai būtu iespējams pieņemt pareizu lēmumu.
* '''RRA (''Referee review area'') — tiesneša pārbaudes zona''' — zona, kurā tiek veikta OFR. Tā atrodas blakus spēles laukumam un vienmēr ir skatītājiem redzama.
* '''VAR (''Video Assistant Referee'') — video tiesneša asistents''' — galvenais video tiesnešu brigādes loceklis, kura galvenais uzdevums ir pārbaudīt visas epizodes, uz kurām attiecas video pārskatīšana, un ieteikt OFR veikšanu, ja, iespējams, pieļauta skaidra un acīmredzama kļūda. VAR ir pašreizējais vai bijušais kvalificēts tiesnesis.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
** '''AVAR (''Assistant VAR'') — VAR asistents''' — tiesnešu brigādes loceklis, kurš palīdz VAR, vērojot spēles norisi laukumā laikā, kad VAR veic &quot;pārbaudi&quot; vai &quot;pārskatīšanu&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
*** '''Aizmugures stāvokļa VAR (''Offside VAR'')''' — AVAR, kurš paredz un pārbauda iespējamās aizmugures stāvokļa situācijas epizodēs, kas var būtiski ietekmēt spēles gaitu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20221125222514/https://issuu.com/fifa/docs/eng_2c8fb978b3932c|title=The technology of football: Coaching and officiating tools for the big stage|publisher=FIFA|website=issuu.com|access-date=Aug 19, 2026|date=Aug 15, 2018|pages=15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://football-technology.fifa.com/en/innovations/var-at-the-world-cup/|title=VAR at the 2018 FIFA World Cup™|website=Football Technology|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;
*** '''Atbalsta VAR (''Support VAR'')''' — AVAR, kurš koordinē saziņu starp VAR brigādes locekļiem un galvenokārt uzrauga televīzijas pārraides signālu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
* '''Video tiesnesis (''Video official'')''' — spēles tiesnešu brigādes kategorija līdzās laukumā esošajiem tiesnešiem. Tajā ietilpst VAR un visi AVAR.
* '''VOR (''Video operation room'') — videooperāciju telpa''' — telpa, kurā atrodas VAR brigāde. VOR var atrasties stadionā vai tā tuvumā, kā arī centralizētā vietā, piemēram, televīzijas apraides centrā.

== Vēsture ==
2006. gadā bijušais tiesnesis Ahmeds Kaids Saifs spēles laukuma malā izmantoja video monitoru, lai noteiktu, vai strīdīgie vārti spēlē starp ''Al-Tilal'' un ''Al-Saqr'' [[Adena|Adenā]] bija jāieskaita. Lai gan tolaik tas bija pretrunā ar vispārpieņemtajiem noteikumiem, spēlētāji un [[Jemenas Futbola asociācija]] šo rīcību atzinīgi novērtēja. Šis gadījums tiek uzskatīts par vienu no agrākajiem zināmajiem piemēriem, kad tiesnesis sacensību spēlē izmantoja video tehnoloģiju, lai pieņemtu pareizu lēmumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://yemeniamerican.com/en/a-duty-to-fairness-yemeni-soccer-referee-used-video-replays-long-before-var/|title=A duty to fairness: Yemeni soccer referee used video replays long before VAR|website=The Yemeni American|access-date=2026-08-19|date=2018-06-24|language=ar}}&lt;/ref&gt;

Pēc šī incidenta Jemenā oficiāli standartizētā VAR sistēma tika izstrādāta, izmantota un pārbaudīta Starptautiskās Futbola asociācijas valdes (IFAB) — institūcijas, kas nosaka Spēles noteikumus — pārraudzībā. Tās pamatā bija princips “minimāla iejaukšanās, maksimāls ieguvums”. Sistēma pirmo reizi tika izmantota oficiālā spēlē 2016. gada 21. septembrī [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kausa]] spēlē starp ''[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]'' un ''[[Willem II (futbola klubs)|Willem II]]''. Pasaules mērogā tā debitēja 2018. gada FIFA Pasaules kausā Krievijā. Video tehnoloģiju, kas mūsdienās nodrošina VAR sistēmas darbību, lielākoties piegādā un patentē tādi uzņēmumi kā ''Hawk-Eye Innovations'' (pieder ''[[Sony]]''), kas darbojas saskaņā ar licences līgumiem ar FIFA.{{Nepieciešama atsauce}}

[[File:Samsunspor-Manisa maçı (05.09.22) VAR penaltı.webm|thumb|Brīdis, kad tiesnesis pēc VAR pārbaudes pieņem lēmumu piešķirt 11 metru soda sitienu [[Turcijas futbola 1. līga|Turcijas 1. līgā]].]]
VAR sistēma tika izstrādāta ''Refereeing 2.0'' projekta ietvaros 2010. gadu sākumā, un tās izstrādi vadīja [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlandes Karaliskā Futbola asociācija]] (KNVB).&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190701175627/https://www.wired.co.uk/article/var-football-world-cup|title=The inside story of how FIFA's controversial VAR system was born|access-date=2026-08-19|last=Medeiros|first=João}}&lt;/ref&gt; Sistēmu [[2012.–2013. gada Eredivisie sezona|2012.–13. gada sezonā]] izmēģināja simulētās pārbaudēs Nīderlandes augstākās līgas ''[[Eredivisie]]'' spēlēs. 2014. gadā KNVB vērsās pie [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskās Futbola asociācijas valdes]] (IFAB) ar lūgumu grozīt Spēles noteikumus, lai sistēmu varētu izmantot plašākos izmēģinājumos. IFAB 2016. gada ģenerālajā sanāksmē apstiprināja izmēģinājumu veikšanu un noteica ceļu sistēmas pilnīgai ieviešanai.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20200424203218/https://static-3eb8.kxcdn.com/documents/644/124828_140218_2016AGM_Minutes_v1.0.pdf|title=Minutes of the 130th Annual General Meeting of the International Football Association Board|website=IFAB|access-date=Aug 19, 2026|pages=13-17|language=en}}&lt;/ref&gt; IFAB sekretārs Lukass Brūds sacīja, ka, ņemot vērā to, ka mūsdienu stadionos ir pieejami [[4G]] un [[Wi-Fi]], bija skaidrs, ka tiesneši ir jāpasargā no kļūdām, kuras visi skatītāji var uzreiz pamanīt. Kā piemēru viņš minēja [[Tjerī Anrī]] spēli ar roku, kuras dēļ [[Īrijas futbola izlase|Īrija]] tika izslēgta no kvalifikācijas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausam]], lai gan laukuma tiesneši nebija tādā pozīcijā, lai šo pārkāpumu varētu pamanīt.

Priekšlikumi ieviest jebkāda veida video pārbaudi tika konsekventi noraidīti [[FIFA prezidentu uzskaitījums|FIFA prezidenta]] [[Zeps Blaters|Zepa Blatera]] laikā. Savas prezidentūras laikā Blaters stingri iebilda pret jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas ļautu apšaubīt tiesnešu spēles laikā pieņemtos lēmumus. Viņš dažkārt pat iejaucās vai draudēja iejaukties vietējo sacensību jautājumos. Pēc Blatera piespiedu aiziešanas no amata 2015. gadā cita korupcijas skandāla dēļ, VAR priekšlikums viņa pēcteča [[Džanni Infantīno]] vadībā tika uzņemts daudz labvēlīgāk.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Pirmais VAR sistēmas izmēģinājums spēles laikā notika 2016. gada jūlijā [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] starp [[PSV Eindhoven|PSV]] un ''[[FC Eindhoven]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knvb.nl/nieuws/themas/arbitrage-20/22846/het-jaar-van-de-videoscheidsrechter|title=Het jaar van de videoscheidsrechter|website=www.knvb.nl|access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Nākamais VAR sistēmas izmēģinājums spēles laikā sākās 2016. gada augustā, kad ''[[United Soccer League]]'' spēlē tikās divas ''[[Major League Soccer]]'' rezerves komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/media/2016/08/19/mls-virtual-assistant-referees-debut|title=MLS makes soccer history with debut of video assistant referees|website=SI|access-date=2026-08-19|date=2016-08-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Spēles tiesnesis Ismails Elfats pārskatīja divus pārkāpumus un pēc konsultēšanās ar video tiesneša asistentu [[Alens Čepmens|Alenu Čepmenu]] attiecīgajās epizodēs piešķīra vienu sarkano un vienu dzelteno kartīti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ghostarchive.org/archive/g5UKT|title=Video assistant referees edge closer after successful trial in United States {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Nākamajā mēnesī video pārbaudes tika izmantotas starptautiskā draudzības spēlē starp [[Francijas futbola izlase|Franciju]] un [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ghostarchive.org/archive/FB9e8|title=Video replays used for first time during France's 3-1 friendly win over Italy as 'football history' made {{!}} Ghostarchive|website=ghostarchive.org|access-date=2026-08-19}}&lt;/ref&gt;

Pirmā profesionālā oficiālā spēle, kas nebija draudzības spēle, bija KNVB kausa pirmās kārtas mačs starp ''Ajax'' un ''Willem II'' 2016. gada 21. septembrī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/sep/22/anouar-kali-first-player-sent-off-video-assistant-referee|title=Willem II’s Anouar Kali sent off in Dutch cup tie by video assistant referee|work=The Guardian|access-date=2026-08-19|date=2016-09-22|last=Reuters|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā spēle, kurā tika izmantots &quot;monitors laukuma malā&quot;, kas ļāva tiesnesim pašam pārskatīt videoierakstu no laukuma. Lai gan VAR tika izmantots, bet pieejamais monitors nē, dzeltenā kartīte tika nomainīta uz sarkano. Tādējādi tas kļuva par pirmo profesionālajā futbolā fiksēto noraidījumu, kas balstīts uz VAR.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Atsauce|title=Highlights Ajax - Willem II|url=https://www.youtube.com/watch?v=iUCXSzVZtK4|date=2016-09-22|accessdate=2026-08-19|last=AFC Ajax}}&lt;/ref&gt; Interesanti, ka šī profesionālā un oficiālā kausa spēle notika pirms oficiālajiem FIFA noteikumu grozījumiem. Televīzijas skatītāji tika informēti par pieņemto lēmumu, taču skatītāji stadionā un, mazākā mērā, arī spēlētāji nesaprata, kas īsti bija noticis. Galvenā atziņa no šī pirmā būtiskā lēmuma maiņas gadījuma bija tāda, ka VAR lēmumi ir skaidri jāpaziņo spēlētājiem, skatītājiem stadionā un televīzijas auditorijai.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Nākamais turnīrs, kurā VAR tika izmantots kopā ar monitoru laukuma malā, bija [[2016. gada FIFA klubu Pasaules kauss]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38245174|title=Video replays: Referees to use pitch-side monitors at Fifa's Club World Cup|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2016-12-07|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Pusfināla spēlē, kurā ''[[Kashima Antlers]]'' ar 3–0 pārspēja ''[[Atlético Nacional]]'', pēc video pārbaudes ''Kashima Antlers'' tika piešķirts 11 metru soda sitiens.

Austrālijas ''[[A-League]]'' kļuva par pirmajām augstākās līgas profesionālo klubu sacensībām, kas izmantoja VAR sistēmu. Tas notika 2017. gada 7. aprīlī, kad ''[[Melbourne City FC|Melbourne City]]'' spēlēja pret ''[[Adelaide United FC|Adelaide United]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20170829161652/http://www.a-league.com.au/article/hyundai-a-league-first--to-use-video-assistant-referees/1g3x9yaxih0dp1aaokfqi2uihy|title=Hyundai A-League first to use Video Assistant Referees|access-date=Aug 19, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt; tomēr šajā spēlē VAR intervence nebija nepieciešama.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/39537545|title=Video Assistant Referee: Australia's A-League uses system during trial|work=BBC Sport|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Pirmā VAR intervence profesionālās nacionālās līgas spēlē notika 8. aprīlī, kad ''[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]'' savā laukumā uzņēma ''[[Sydney FC]]''. VAR konstatēja neatļautu spēli ar roku soda laukumā, un ''Sydney FC'' tika piešķirts 11 metru soda sitiens. Spēle noslēdzās ar rezultātu 1–1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://foxsports.com.au/football/a-league/wellington-phoenix-v-sydney-fc-video-highlights-sky-blues-concede-late-after-var-call/news-story/ccf02f63ebdfdeec76d6a0cfffc76265|title=Wellington Phoenix v Sydney FC video, highlights: Sky Blues concede late after VAR call|website=Fox Sports|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/apr/08/aleague-round-26-match-reports|title=World first as video assistant referee called into action in Wellington and Sydney FC stalemate|work=The Guardian|access-date=2026-08-19|date=2017-04-08|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[File:Chelsea_0_Valencia_1_(48768869141).jpg|right|thumb|VAR izmantošana [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] grupu turnīrā 2019. gadā — tiesnesis [[Džinejts Čakirs]] ]]
''[[Major League Soccer]]'' (MLS) Amerikas Savienotajās Valstīs VAR ieviesa [[2017. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2017. gada sezonā]], pēc [[2017. gada MLS Visu zvaigžņu spēle|2017. gada MLS Visu zvaigžņu spēles]], kas notika 2. augustā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/post/2016/12/10/mls-will-seek-introduce-video-assistant-referees-var-during-2017|title=MLS will seek to introduce Video Assistant Referees (VAR) during 2017|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-08-20|date=2016-12-10|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.oregonlive.com/timbers/index.ssf/2017/03/mls_leads_the_way_in_rolling_o.html|title=MLS leads the way among soccer leagues worldwide as it prepares to roll out video replay|work=OregonLive.com|access-date=2026-08-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi sistēma oficiāli tika izmantota spēlē starp ''[[Philadelphia Union]]'' un ''[[FC Dallas]]'', kad pēc video pārbaudes tika anulēti ''Dallas'' komandas vārti par kontaktu starp ''Dallas'' spēlētāju un ''Philadelphia'' vārtsargu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/major-league-soccer/story/3173385/video-review-debuts-in-mls-rules-out-goal-in-fc-dallas-loss-to-philadelphia|website=www.espn.com|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt; Starptautiskā līmenī VAR tika izmantots [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]], jūnijā. Sistēma tika atzinīgi novērtēta, taču pēc tiesneša lēmuma turnīra finālspēlē tika apšaubīta tās praktiskā lietderība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/soccer/blog/the-match/60/post/3151551/var-creates-as-much-confusion-as-clarity-in-confederations-cup-final|website=www.espn.com|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20170701124126/http://www.fifa.com/confederationscup/news/y=2017/m=7/news=russia-2017-var-praised-at-closing-press-conference-2899588.html|title=Russia 2017, VAR praised at closing press conference|work=FIFA.com|access-date=2026-08-20|date=2017-07-01|last=FIFA.com|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Arī 2017. gadā [[Portugāles Futbola federācija]] (FPF) aizvadīja savu pirmo oficiālo spēli ar VAR — Portugāles kausa finālu starp ''[[SL Benfica]]'' un ''[[Vitória SC]]'' 2017. gada 28. maijā, ''[[Estádio Nacional|Jamor Stadium]]'' laukumā. Portugāles Futbola federācija kļuva par pirmo pasaulē, kas VAR izmantoja sieviešu sacensībās: nedēļu pēc vīriešu kausa fināla tajā pašā stadionā VAR oficiāli tika izmantots sieviešu spēlē starp ''[[Sporting CP (sievietes)|Sporting CP]]'' un ''[[SC Braga (sievietes)|SC Braga]]''.

Pēc VAR ieviešanas Eiropas kausu spēlēs 2016. gadā, sistēmu ieviesa arī augstākās līgas sacensībās kā [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] un [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]], [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017.–18. gada sezonas]] sākumā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2017/07/04/football/video-assistant-referee-technology-var-chris-foy/index.html|title=VAR: The good, the bad and the ugly {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-08-20|date=2017-07-04|last=Kohli|first=Siddharth|language=en}}&lt;/ref&gt; bet ''[[La Liga]]'' to ieviesa [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018.–19. gada sezonas]] sākumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/spanish-football/2018/03/02/5a996dfc22601de9518b464f.html|title=LaLiga Santander: Tebas: With VAR, there will be more fairness in football|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-08-20|date=2018-03-02|language=en}}&lt;/ref&gt; VAR tika izmantots arī [[2017. gada FIFA U-20 Pasaules kauss|2017. gada FIFA U-20 Pasaules kausā]], oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/video-assistant-referee-system-fifa-trial-technology-a7621151.html|title=Introduction of Video Assistant Referees may change football forever|website=The Independent|access-date=2026-08-20|date=2017-03-09|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 8. janvārī VAR pirmo reizi tika izmēģināts Anglijā, [[2017.–2018. gada FA kauss|2017.–18. gada FA kausa]] spēlē starp ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]'' un ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2017-12-07|title=FA Cup trial for Video Assistant Referee|url=https://www.rte.ie/sport/soccer/2017/1207/925792-fa-cup-trial-for-video-assistant-referee/|language=en}}&lt;/ref&gt; Nākamajā dienā tas pirmo reizi tika izmēģināts Francijā — [[2017.–2018. gada Francijas Līgas kauss futbolā|2017.–18. gada Francijas Līgas kausa]] spēlē starp ''[[OGC Nice|Nice]]'' un ''[[AS Monaco FC|Monaco]]''. Tika atzīts, ka sistēma darbojusies labi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20190701003324/https://www.eurosport.fr/football/coupe-de-la-ligue/2017-2018/nice-monaco-la-video-a-tres-bien-fonctionne_sto6469811/story.shtml|title=Nice-Monaco: la vidéo &quot;a très bien fonctionné&quot;|work=Eurosport|access-date=2026-08-20|date=2018-01-10}}&lt;/ref&gt;

2018. gada janvārī Itālija izveidoja pasaulē pirmo VAR apmācības centru [[Florence|Florencē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/114538/italy-host-first-var-training-centre|title=Italy host first VAR training centre {{!}} Football Italia|website=www.football-italia.net|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

Pašlaik izmantoto VAR sistēmu izveidoja ''Hawk-Eye Innovations Limited'', un tā tika pārbaudīta saskaņā ar ''FIFA'' ''Kvalitātes programmu'', izmantojot neatkarīgu trešo pusi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2018. gada 3. martā IFAB VAR sistēmu pastāvīgi iekļāva Spēles noteikumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/news/historic-step-for-greater-fairness-in-football/|title=Historic step for greater fairness in football {{!}} IFAB|website=www.theifab.com|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt; Tās izmantošana sacensībās joprojām bija fakultatīva, un nebija paredzēts, ka [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] un [[UEFA Čempionu līga]] VAR ieviesīs [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.–19. gada sezonā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/43269186|title=VAR: Video assistant referees set to be used at 2018 World Cup in Russia|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-03-03|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tomēr Premjerlīgas izpilddirektors [[Ričards Skudamors]] VAR ieviešanu Premjerlīgā raksturoja kā “neizbēgamu”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44023461|title=VAR in Premier League is inevitable, says Richard Scudamore|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-05-06|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 27. septembrī [[UEFA]] paziņoja, ka, sākot ar [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019.–20. gada UEFA Čempionu līgas sezonu]], VAR tiks izmantots sacensībās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/45665012|title=Champions League: VAR to be introduced in 2019-20 season|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-09-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Lai gan 2018.–19. gada sezonas grupu turnīrā VAR vēl netika izmantots, UEFA 2018. gada 3. decembrī paziņoja, ka tas tiks izmantots izslēgšanas spēļu posmā, kas sākās 2019. gada februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/024c-0f8e663255eb-684192980f0b-1000--var-to-be-used-in-uefa-champions-league-knockout-phase/|title=VAR to be used in UEFA Champions League knockout phase|website=UEFA|access-date=Aug 20, 2026|date=December 3, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 15. novembrī [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubi principā nobalsoja par VAR ieviešanu Premjerlīgā, sākot ar 2019.–20. gada sezonu, ja to apstiprinātu [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|IFAB]] un [[FIFA]]. Šāds lēmums tika pieņemts pēc pretrunīga tiesneša [[Saimons Hūpers|Saimona Hūpera]] lēmuma neieskaitīt ''[[Southampton FC]]'' uzbrucēja [[Čārlijs Ostins|Čārlija Ostina]] gūtos vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/46224473|title=VAR: Video assistant referees set to be used in Premier League next season|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2018-11-15|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 1. janvārī [[2019. gada Imperatora kauss futbolā|Imperatora kausa]] fināls kļuva par pirmo Japānas futbola spēli, kurā tika izmantots VAR. Tas vienlaikus bija sagatavošanās VAR ieviešanai [[Futbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|olimpiskajā futbolā]].

2023. gadā tika paziņots, ka [[2023. gada FIFA Pasaules kauss sievietēm|2023. gada FIFA Pasaules kausā sievietēm]] pirmo reizi tiesnesis skaidros VAR lēmumu skatītājiem stadionā tiešraidē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66230294|title=Women's World Cup 2023: How will VAR work at the tournament?|work=BBC Sport|access-date=2026-08-20|date=2023-07-18|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Vēlāk šāda prakse tika izmantota arī 2024. gada Austrālijas ''[[A-League]]'' finālsērijā un MLS. Savukārt Anglijas Premjerlīga paziņojumus stadionā ieviesa, sākot ar [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.–26. gada sezonu]].

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola noteikumi]]
[[Kategorija:Futbola tiesneši]]
[[Kategorija:Video]]</text>
      <sha1>n04yaukgapsmnxaolvz7qple85qfh1o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bjūtšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637655</id>
    <revision>
      <id>4510342</id>
      <parentid>4509399</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T14:05:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4510342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5259" sha1="fbeujb9rim5aia6caejeod6mn0ot70i" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Bjūtšīra
| official_name = ''Buteshire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Bhòid''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Cìr Mhòr seen from Glen Rosa (cropped).jpg
| image2 = Town Hall &amp; Sheriff Court, Rothesay (geograph 3571144).jpg
| image3 = Cumbrae Parish Church, Millport, Cumbrae, Scotland 02.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Glenrosas ieleja Eranas salā; Grāfistes padomes ēka Rotsejā; Milportas baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 65px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Buteshire - Scotland.svg
| map_caption1 = Bjūtšīras grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Ārgaila un Bjūta]], [[Ziemeļēršīra]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Rotseja]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1385
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 583
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 1971
| population_total = 13312
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 55
| latm = 45
| lats = 
| latNS = N
| longd = 5
| longm = 15
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 875
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Bjūtšīra''' ({{val|en|Buteshire}}, {{val|gd|Siorrachd Bhòid}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] un [[Ziemeļēršīra]]s pašvaldību apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atrodas Skotijas dienvidrietumu daļā, aizņem vairākas salas [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līcī starp [[Ārgaila|Ārgailu]] rietumos un ziemeļos un [[Ēršīra|Ēršīru]] austrumos. Galvenās salas ir [[Erana]] (432 km², {{sk|4618}} iedzīvotāji), [[Bjūta]] (122 km², {{sk|6047}} iedzīvotāji), Lielā Kambreja (12 km², {{sk|1293}} iedzīvotāji), Holiailenda (2,6 km², 17 iedzīvotāji) un neapdzīvotās Mazā Kambreja (3,1 km²) un Inšmārnoka (2,7 km²). Grāfistes galvenā pilsēta un lielākā apdzīvotā vieta bija [[Rotseja]] ({{sk|4207}} iedzīvotāji).

== Vēsture ==
Bjūtšīru kā patsta'vīgu širu (šerifa pārvaldītu apgabalu) izveidoja [[Roberts II]] ap 1385. gadu; līdz tam Fērtofklaida salas nepiederēja nevienai širai, bet vēsturiski piederēja [[Salu Karaliste]]i. Bjūtas šerifa amats sākotnēji tika piešķirts Roberta ārlaulības dēlam Džonam Stjuartam un pēc tam tika nodots Džona pēctečiem, kuri kļuva par Bjūtas grāfiem 1703. gadā.&lt;ref&gt;[https://books.google.com/books?id=lh7ofHb6IMIC&amp;pg=PA28 Chalmers, George (1894). ''Caledonia''. Paisley: Alexander Gardner.]&lt;/ref&gt;

Mantotās šerifa pašvaldības tika atceltas ar 1746. gada Mantojamo jurisdikciju likumu, pēc kura šerifus amatā iecēla kronis. Pēc tam ar 1747. gada Šerifu likumu Bjūtšīra tika pakļauta kopīgam šerifam ar kaimiņos esošo [[Ārgaila|Ārgailu]].

1890. gada reformā Bjūtšīru reorganizēja par administratīvo grāfisti ar vēlētu grāfistes padomi.&lt;ref&gt;[https://archive.org/details/bub_gb_meygAAAAMAAJ/page/n189/mode/2up Shennan, Hay (1892). ''Boundaries of counties and parishes in Scotland as settled by the Boundary Commissioners under the Local Government (Scotland) Act 1889.'' Edinburgh: W. Green]&lt;/ref&gt;

1975. gada reformā Bjūtšīras grāfiste tika likvidēta, tās teritoriju iekļaujot Stratklaidas reģionā. Bjūtas salu iekļāva Ārgailas distriktā, bet Eranu un Kambrejas salas — Kaningemas distriktā.

1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja; Ārgailas distrikts kopā ar Bjūtas salu kļuva par [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] pašvaldības apgabalu, bet Kaningemas distrikts ar Eranu un Kambrejas slām — par [[Ziemeļēršīra]]s apgabalu.&lt;ref&gt;[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made &quot;The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996&quot;, ''legislation.gov.uk'', The National Archives]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>fbeujb9rim5aia6caejeod6mn0ot70i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510343</id>
      <parentid>4510342</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T14:19:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4510343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5259" sha1="a3nvhnxre1h1s1d5yw1tqb8npnriyqk" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Bjūtšīra
| official_name = ''Buteshire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Bhòid''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Cìr Mhòr seen from Glen Rosa (cropped).jpg
| image2 = Town Hall &amp; Sheriff Court, Rothesay (geograph 3571144).jpg
| image3 = Cumbrae Parish Church, Millport, Cumbrae, Scotland 02.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Glenrosas ieleja Eranas salā; Grāfistes padomes ēka Rotsejā; Milportas baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 65px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Buteshire - Scotland.svg
| map_caption1 = Bjūtšīras grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Ārgaila un Bjūta]], [[Ziemeļēršīra]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Rotseja]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1385
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 583
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 1971
| population_total = 13312
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 55
| latm = 45
| lats = 
| latNS = N
| longd = 5
| longm = 15
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 875
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Bjūtšīra''' ({{val|en|Buteshire}}, {{val|gd|Siorrachd Bhòid}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] un [[Ziemeļēršīra]]s pašvaldību apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atrodas Skotijas dienvidrietumu daļā, aizņem vairākas salas [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līcī starp [[Ārgaila|Ārgailu]] rietumos un ziemeļos un [[Ēršīra|Ēršīru]] austrumos. Galvenās salas ir [[Erana]] (432 km², {{sk|4618}} iedzīvotāji), [[Bjūta]] (122 km², {{sk|6047}} iedzīvotāji), Lielā Kambreja (12 km², {{sk|1293}} iedzīvotāji), Holiailenda (2,6 km², 17 iedzīvotāji) un neapdzīvotās Mazā Kambreja (3,1 km²) un Inšmārnoka (2,7 km²). Grāfistes galvenā pilsēta un lielākā apdzīvotā vieta bija [[Rotseja]] ({{sk|4207}} iedzīvotāji).

== Vēsture ==
Bjūtšīru kā patstāvīgu širu (šerifa pārvaldītu apgabalu) izveidoja [[Roberts II]] ap 1385. gadu; līdz tam Fērtofklaida salas nepiederēja nevienai širai, bet vēsturiski piederēja [[Salu Karaliste]]i. Bjūtas šerifa amats sākotnēji tika piešķirts Roberta ārlaulības dēlam Džonam Stjuartam un pēc tam tika nodots Džona pēctečiem, kuri kļuva par Bjūtas grāfiem 1703. gadā.&lt;ref&gt;[https://books.google.com/books?id=lh7ofHb6IMIC&amp;pg=PA28 Chalmers, George (1894). ''Caledonia''. Paisley: Alexander Gardner.]&lt;/ref&gt;

Mantotās šerifa pašvaldības tika atceltas ar 1746. gada Mantojamo jurisdikciju likumu, pēc kura šerifus amatā iecēla kronis. Pēc tam ar 1747. gada Šerifu likumu Bjūtšīra tika pakļauta kopīgam šerifam ar kaimiņos esošo [[Ārgaila|Ārgailu]].

1890. gada reformā Bjūtšīru reorganizēja par administratīvo grāfisti ar vēlētu grāfistes padomi.&lt;ref&gt;[https://archive.org/details/bub_gb_meygAAAAMAAJ/page/n189/mode/2up Shennan, Hay (1892). ''Boundaries of counties and parishes in Scotland as settled by the Boundary Commissioners under the Local Government (Scotland) Act 1889.'' Edinburgh: W. Green]&lt;/ref&gt;

1975. gada reformā Bjūtšīras grāfiste tika likvidēta, tās teritoriju iekļaujot Stratklaidas reģionā. Bjūtas salu iekļāva Ārgailas distriktā, bet Eranu un Kambrejas salas — Kaningemas distriktā.

1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja; Ārgailas distrikts kopā ar Bjūtas salu kļuva par [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] pašvaldības apgabalu, bet Kaningemas distrikts ar Eranu un Kambrejas slām — par [[Ziemeļēršīra]]s apgabalu.&lt;ref&gt;[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made &quot;The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996&quot;, ''legislation.gov.uk'', The National Archives]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>a3nvhnxre1h1s1d5yw1tqb8npnriyqk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cocteau Twins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637730</id>
    <revision>
      <id>4510549</id>
      <parentid>4509868</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T22:00:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4510549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5390" sha1="q5tvve6t7y21cth0bd9wkqoh53nin0r" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Cocteau Twins''
| Attēls = Cocteau Twins - Los Angeles Times (1985) (cropped2).jpg
| Att_izm = 230 px
| Apraksts = Grupa 1985. gadā
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Skotija|Greindžmuta}}
| Žanrs = [[drīmpops]]&lt;br /&gt;[[gotiskais roks]]&lt;br /&gt;[[postpankroks]]
| Gadi = 1979—1997
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = [http://cocteautwins.com/ cocteautwins.com]
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = * [[Elizabete Freizere]]
* [[Robins Gatrijs]]
* [[Saimons Reimonds]]
* [[Vills Hegijs]]
}}
'''''Cocteau Twins''''' bija [[Skoti|skotu]] [[rokgrupa]], kas darbojās no 1979. līdz 1997. gadam. To [[Greindžmuta|Greindžmutā]] izveidoja [[Robins Gatrijs]] (ģitāras, bungu mašīna) un [[Vills Hegijs]] (basģitāra), bet 1981. gadā grupai pievienojās [[Elizabete Freizere]] (vokāls). 1983. gadā Hegiju nomainīja multiinstrumentālists [[Saimons Reimonds]]. Grupa izpelnījās kritiķu atzinību ar savu ēterisko, skaņu efektiem piesātināto skanējumu un Freizeres [[Soprāns|soprāna]] vokālu, kura dziesmu tekstos bieži izvairījās no jebkādas atpazīstamas valodas.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/artist/cocteau-twins-mn0000140499|title=Cocteau Twins — Biography, Discography, Albums &amp; Expert Reviews|website=AllMusic|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņi bija vieni no 1980. gadu alternatīvā mūzikas apakšžanra [[Drīmpops|drīmpopa]] aizsācējiem un palīdzēja definēt vēlāk izveidojušos [[Šūgeizs|šūgeiza]] žanru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/style/dream-pop-ma0000012303|title=Dream Pop Music Style Overview|website=AllMusic|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1991/12/01/arts/pop-view-dream-pop-bands-define-the-times-in-britain.html|title=POP VIEW; 'Dream-Pop' Bands Define the Times in Britain|work=The New York Times|access-date=2026-08-19|date=1991-12-01|last=Reynolds|first=Simon|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cocteautwins.com/cocteau-twins-uncut-ultimate-genre-guide-shoegaze.html|title=Cocteau Twins featured in new Uncut's 'Ultimate Genre Guide: Shoegaze'|website=cocteautwins.com|access-date=2026-08-19|language=en|archive-date=2023-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230323055034/https://cocteautwins.com/cocteau-twins-uncut-ultimate-genre-guide-shoegaze.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.berklee.edu/news/berklee-now/do-you-shoegaze-primer-underground-genre|title=Shoegaze Music: 17 Songs That Chart the Genre's History—and Its Future {{!}} Berklee|website=www.berklee.edu|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

1982. gadā grupa noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju ''[[4AD]]'' un izdeva savu debijas albumu ''Garlands''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Reimonda pievienošanās 1983. gadā nostiprināja grupas pazīstamāko sastāvu, kas drīz vien radīja singlu &quot;Pearly-Dewdrops' Drops&quot;, kurš Apvienotās Karalistes topā sasniedza 29. vietu un kļuva par grupas visaugstāk ierindojušos singlu Lielbritānijā. Trio savu drīmpopa stilu pilnībā izkristalizēja 1984. gada albumā ''Treasure'', kas kļuva par pirmo grupas albumu, kurš iekļuva Apvienotās Karalistes top 40.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pastemagazine.com/music/best-albums/dream-pop-albums-of-all-time-cocteau-twins|title=The 25 Best Dream Pop Albums of All Time|last=|first=|website=Paste Magazine|access-date=2026-08-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/search/albums/treasure/|title=treasure {{!}} full Official Chart History {{!}} Official Charts Company|website=www.officialcharts.com|access-date=2026-08-19|language=en}}&lt;/ref&gt; 1986. gada aprīlī grupa izdeva savu ceturto albumu ''Victorialand'', kas kļuva par tās pirmo albumu Apvienotās Karalistes topa desmitniekā.

Grupas piektais albums ''Blue Bell Knoll'' (1988) Lielbritānijā sasniedza 15. vietu, bet ASV ''[[Billboard 200]]'' topā — 109. vietu. Viņu sestais albums ''Heaven or Las Vegas'' (1990) kļuva par komerciāli veiksmīgāko grupas albumu Lielbritānijā, sasniedzot 7. vietu albumu topā.

Līdz 1993. gadam grupa bija aizgājusi no ''4AD'' un noslēgusi līgumu ar ''[[Fontana Records]]'', izdodot savu septīto albumu ''Four-Calendar Café'' (1993). ''Four-Calendar Café'' kļuva par grupas visaugstāk ierindojušos albumu ASV ''Billboard 200'' topā, sasniedzot 78. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/artist/cocteau-twins/|title=Cocteau Twins {{!}} Biography, Music &amp; News|website=Billboard|access-date=2026-08-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 1996. gada aprīlī grupa izdeva savu astoto un pēdējo albumu ''Milk &amp; Kisses'', ko papildināja divi singli — &quot;Tishbite&quot; un &quot;Violaine&quot;. Pēc gandrīz 20 gadu kopīgas darbības grupa 1997. gadā izjuka, daļēji Freizeres un Gatrija romantisko attiecību izjukšanas izraisīto problēmu dēļ.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Mūzikas grupa-aizmetnis}}
[[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes drīmpopa grupas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes gotiskā roka grupas]]
[[Kategorija:Skotijas postpanka grupas]]</text>
      <sha1>q5tvve6t7y21cth0bd9wkqoh53nin0r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637733</id>
    <revision>
      <id>4510546</id>
      <parentid>4509876</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T21:25:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Manager816</username>
        <id>125491</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas kārta */ 1. spēle</comment>
      <origin>4510546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11471" sha1="8oy752kr933b7zzrl8t4orn6t9pvqqp" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona
| league           = [[UEFA Eiropas līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Commerzbank-Arena (Haupttribüne).JPG
| pixels           = 
| caption          = ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadions [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], kur notiks fināls
| duration         = '''Kvalifikācija''': &lt;br /&gt;2026. gada 9. jūlijs — 27. augusts&lt;br /&gt;'''Pamatturnīrs''': &lt;br /&gt;2026. gada 16. septembris — 2027. gada 26. maijs
| no_of_teams      = 36 (līgas fāze)&lt;br /&gt;76 (ieskaitot kvalifikāciju)
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s
| pag_sez          = [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&amp;nbsp;2025.—2026.]]
| nak_sez          = ''[[2027.—2028. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2027.—2028.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas [[futbols|futbola]] klubu otro nozīmīgāko sacensību 56. sezona un 18. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|9||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|16||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|5|26||bez}} ar finālu ''[[Deutsche Bank Park]]'' stadionā (pazīstams arī kā ''Waldstadion'') [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], [[Vācija|Vācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d7a0ce22a3-00fac1a69d7f-1000--2027-uefa-europa-league-final-frankfurt/ |title=2027 UEFA Europa League final: Frankfurt |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20d57d095740-e1e0b3de85df-1000--2026-27-europa-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Europa League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|19||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 16. jūnijs
|2026. gada 9. jūlijs
|2026. gada 16. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 17. jūnijs
|2026. gada 23. jūlijs
|2026. gada 30. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 20. jūlijs
|2026. gada 6. augusts
|2026. gada 13. augusts
|-
|''Play-off''
|''Play-off'' kārta
|2026. gada 3. augusts
|2026. gada 20. augusts
|2026. gada 27. augusts
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|Līgas fāze
|1. kārta
|rowspan=&quot;8&quot;|2026. gada 28. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 16.—17. septembris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 15. oktobris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 22. oktobris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 5. novembris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 26. novembris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 10. decembris
|-
|7. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 21. janvāris
|-
|8. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 28. janvāris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1. izslēgšanas kārta
|2027. gada 29. janvāris
|2027. gada 18. februāris
|2027. gada 25. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|rowspan=&quot;4&quot;|2027. gada 26. februāris
|2027. gada 11. marts
|2027. gada 18. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|2027. gada 8. aprīlis
|2027. gada 15. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2027. gada 29. aprīlis
|2027. gada 6. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 26. maijs ''[[Deutsche Bank Park|Waldstadion]]'', [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurte]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df98688ab5-6d1e6644990c-1000--uefa-europa-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League first qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 16. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 2. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 2. kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|0–0 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|6–0|[[Vestri]]|ISL|3–0|3–0}}
{{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–2|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|2–0|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|5–3|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|3–2|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|1–0|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|0–3}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a6-20df986c481c-c6f50cdfcae5-1000--uefa-europa-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League second qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 30. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s 3. kvalifikācijas kārtā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|2-4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|1–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|0–0 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR|1–4|'''[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]'''|CZE|0–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED|3−4|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|1–2|2−2}}
{{TwoLegResult|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|3–0|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|1–0|2–0}}
{{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|2–4|'''[[Pafos FC|Pafos]]'''|CYP|2-0|0–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|0–6|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–5|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|2–6|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|2–1|0–5}}
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|2–5|'''[[PAOK FC|PAOK]]'''|GRE|2–3|0–2}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-211a52dae2c1-7f4984de0afd-1000--uefa-europa-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en |date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11.—14. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Eiropas līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[UEFA Konferences līga]]s ''play-off'' kārtā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|1–2|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|1–2|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|1–1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|2–3|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|1–2}}
{{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|4–6|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|3–1|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–0|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|1–0|5–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Thun|Thun]]'''|SUI|5–3|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|3–0|2–3}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Līgas zars
{{TwoLegResult|[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|0–2|'''[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]'''|TUR|0–1|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Jagiellonia Białystok]]'''|POL|3–2|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|2–1|1–1}}
{{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–1|2–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'''|AUT|4–3|[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|1–0|3–3}}
{{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|6–1|1-1}}
{{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|3–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0−3|3–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1–0|1–1}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/02a7-2133e89302a0-0f089a6fa056-1000--uefa-europa-league-play-off-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=uefa.com |language=en |date=3 August 2026 |access-date={{dat|2026|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notiks 20. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 27. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies Eiropas līgas pamatturīram jeb līgas fāzei, bet zaudētāji sezonu turpinās [[UEFA Konferences līga]]s pamatturnīrā (līgas fāzē).

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[Trabzonspor]]|TUR||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|0–1|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU||[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|1–1|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|BEL||[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Belgradas &quot;Crvena zvezda&quot;|Crvena zvezda]]|SRB||[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|3–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|0–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Jagiellonia Białystok]]|POL||[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|4–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE||[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|AUT|0–1|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ||[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|0–3|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL||[[FC Thun|Thun]]|SUI|7–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|TUR||[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|3–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR||[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|3–1|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[OFI Crete F.C.|OFI]]|GRE||[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|3–0|27. augustā}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Eiropas līgas sezonas}}

[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]]
[[Kategorija:UEFA Eiropas līga]]</text>
      <sha1>8oy752kr933b7zzrl8t4orn6t9pvqqp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Ēriks Pozemkovskis/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>637740</id>
    <revision>
      <id>4510692</id>
      <parentid>4509901</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T09:48:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45573-23</username>
        <id>149367</id>
      </contributor>
      <comment>atsauces</comment>
      <origin>4510692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9273" sha1="doik3uryovj0u8biy7f8wmr9t6g3un0" xml:space="preserve">'''''Austrasbērni'' kā kultūras fenomens''' 

''Austrasbērni'' bija Latvijas dziesminieku, aktieru, dzejnieku un mūziķu apvienība (jeb domubiedru grupa), kas izveidojās 20. gadsimta 70. gadu vidū ap leģendāro dziesminieci Austru Pumpuri. Apvienības (domubiedru grupas) vēsturiskais posms aptver laika periodu no tās pirmsākumiem līdz A. Pumpures aizsaukšanai mūžībā 2017. gada janvārī. Domubiedru grupas pamatā bija Imanta Kalniņa dziesmu, latviešu tautasdziesmu, bērniem rakstīto dziesmu, arī latviešu ziņģu un pašu dalībnieku autordziesmu izpildīšana, popularizēšana un kopīga muzicēšanas gara uzturēšana. 

Precīzu apzīmējuma ''Austrasbērni'' rašanās brīdi ir grūti noteikt, taču pati A. Pumpure kā idejas autori minēja tā laika Liepājas teātra trupas vadītāju Dzidru Locenieci. Pirms koncertiem, kuros Austra uzstājās kopā ar saviem jaunajiem ģitāristiem, Dz. Loceniece ikreiz jautāja: ''Austra, cik bērnu brauks tev līdzi? Pasaki, kā viņus sauc.'' Savu bērnu Austrai nebija, tāpēc viņas plašā sirds par ''Austrasbērniem'' dēvēja ikvienu, kurš tolaik dalījās mīlestībā pret mūziku un Imanta Kalniņa dziesmām. 

Tā laika īstenie ''Austrasbērni'' nav vienkārši muzikāls ansamblis, bet gan unikāls Latvijas kultūras fenomens, kas aizsākās 1975. gadā Liepājā. Sākotnēji ap Austru nepulcējās cilvēki, kas gribēja mācīties ģitāru. A. Pumpure spēlēja viena, pārējie nāca tik dziesmas mācīties un izdziedāties, vēlāk tie bija jaunieši, kuri pulcējās ap Austru, lai mācītos spēlēt ģitāru, taču neoficiāli šī domubiedru grupa izauga par veselu brīvdomātāju un Latvijas dziesminieku paaudzi. 

'''Vēsture un sastāvs''' 

Apvienības (jeb domubiedru grupas) pirmsākumi meklējami 1975. gadā Rīgā, Mākslas darbinieku namā, kad, pateicoties leģendārā latviešu ilggadējā Liepājas teātra režisora, aktiera un skatuves mākslas pedagoga Oļģerta Krodera (1921–2012) pamudinājumam Austra Pumpure pirmo reizi izpildīja Imanta Kalniņa dziesmu programmu un aicināja klausītājus no zāles nākt uz skatuves dziedāt līdzi. Domubiedru grupa ''Austrasbērni'' nekad netika oficiāli reģistrēta vai ierobežota ar stingriem dalībnieku sarakstiem. Pati A. Pumpure šo apzīmējumu savos koncertos dāvināja ikvienam līdzdomātājam un līdzdziedātājam.

“Pasaciņa”

Apvienības (jeb domubiedru grupas) vēsturiskā gaita un tās dalībnieku atmiņas ir apkopotas pašu ''Austrasbērnu'' 2010. gadā izdotajā grāmatā ''Austra Pumpure. Mana un tava'' (sastādītāji Signe Sniedze un Ēriks Pozemkovskis), kuras atvēršanas svētki, piedaloties pašai A. Pumpurei un kuplam ''Austrasbērnu'' pulkam, norisinājās 2010. gada 23. decembrī Liepājas pārstāvniecībā Rīgā (Jēkaba kazarmās). Skanīgie un emocionālie grāmatas atvēršanas svētki, kurus pati Austra ar ''Austrasbērniem'' pārvērta par kopīgu sadziedāšanos, Liepājā tika aizvadīti 2011. gadā Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centra ''Namīns'' telpās. 

2011. gadā tika izdota vēl viena, šoreiz Agneses Oses grāmata ''Leģendārā Austra'', kas veltīta dziesminiecei. Grāmatas autore ir pazīstama Liepājas teātra aktrise un režisore, kas bija tuva Austras laikabiedre un draugs. Grāmatas saturs nav vienkārši sausi biogrāfiski dati. Tā tapa ilgstošās, sirsnīgās un personīgās sarunās starp Agnesi Osi un Austru Pumpuri, fiksējot dziesminieces atmiņas, dzīvesstāstu un viņas īpašo filozofiju, tostarp ilgstošo sadarbību ar neskaitāmiem ''Austrasbērniem''. 

Austra Pumpure ar savu ikonisko ģitāru un līdzdziedāšanas kustību aktīvi apceļoja visu Latviju. Īpaši aktīva koncertdarbība ārpus Rīgas un Liepājas noritēja Latvijas reģionu kultūras namos, skolās, muzejos un brīvdabas estrādēs, kur viņa uzstājās gan viena, gan kopā ar Liepājas teātra aktieriem un ''Austrasbērniem''. 

Jebkuru Austras koncertu jebkurā vietā dēvēja par ''līdzdziedāšanas'' vakariem tādēļ, ka viņas priekšnesumu galvenais mērķis nebija vienvirziena uzstāšanās, bet gan kopīga, vienojoša dziedāšana ar visu zāli. Austra pati sevi nekad neuzskatīja par primāro skatuves zvaigzni, bet gan par starpnieku un iedvesmotāju, protams, kopā ar ''Austrasbērniem'' Austra bija pedagoģe pēc aicinājuma. No šiem līdzdziedāšanas vakariem dabiski izauga domubiedru grupa ''Austrasbērni''. Skatītāji, kas sākumā tikai kautrīgi dungoja līdzi zālē, vēlāk paši ņēma rokās ģitāras un kāpa uz skatuves. 

Vēsturisko ''Austrasbērnu'' sastāvu, kas bija kopā ar A. Pumpuri līdz 2017. gadam (Austras aizsaukšanai mūžībā), veidoja vairākas paaudzes un domubiedru grupas: 

'''Liepājas teātra aktieru paaudze (paši pirmie ''Austrasbērni'')''' 

70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, ciešā saiknē ar Liepājas teātra muzikālajām izrādēm, ap A. Pumpuri pulcējās toreizējie jaunie aktieri un mākslinieki, tostarp Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Ieva Akuratere, Māris Putniņš, Ināra un Aivars Kalnarāji, Anda Albuže, Nauris Klētnieks, Dace Nesenberga, Vēsma Lēvalde (iepriekš ''Pujēna'') un citi. 

'''''Pieklīdeņi'' jeb ''atradeņi'':''' 

Kā tos labestīgi dēvēja pati A. Pumpure, tie bija spilgti, neatkarīgi un jau savu muzikālo ceļu gājuši mākslinieki, kuri cieši pieslējās domubiedru grupai ''Austrasbērni'' (paši par tādiem īsti nekļūdami), piemēram – Valdis Atāls un Haralds Sīmanis, kā arī Uldis Kākulis, Dinārs Gulbis un citi, kļūdami par domubiedru grupai piederīgiem. 

'''80. un vēlāko gadu ''Austrasbērnu'' kodols:''' 

Apvienībai (jeb domubiedru grupai) attīstoties un paplašinoties gan Liepājā, gan Rīgā, tajā iekļāvās un gadu desmitiem darbojās plašs dziesminieku un radošo personību loks: ''Inga Andersone, Jānis Vītols'' (saukts par ''Johanu), Uldis Ozols, Juris Hiršs, Silvija Silava, Mārtiņš Zemžāns, Andris Mičulis, Ēriks Pozemkovskis, Ziedonis Stutiņš, Agita Stutiņa, Ingrīda Gūtmane'' (iepriekš ''Pavītola'')'', Kristaps Sudmalis, Kristīne Locika'' (iepriekš – līdz 1999. gadam ''Sudmale'', ar Austru kopš 15 gadu vecuma)'', Gunārs Lociks, Beata Paškevica, Dace Milzere, Antra Medne, Edgars Mednis, Laine Ligere-Stengrevica'' (iepriekš – līdz 1999. gadam ''Ligere'')'', Laura Liberte, Dzintra Lagzdiņa, Agita Kaužēna, Anta Eņģele, Zane Šmite, Vita Krūmiņa, Dainis Baldzēns, Arnis Miltiņš, Sintija Grava, Laila Ilze Purmaliete'' (iepriekš – līdz 2004. gadam ''Ilze'')'', Eduards Cauna, Laura Vītola, Dzintars Vītols, Simona Rača-Rūce'' (iepriekš ''Rača'')'', Jānis Rūcis, Inese Muižniece'' (iepriekš ''Sērdiene''), ''Agita Draguna'' un citi. 

Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs ''Vaduguns'' (iepriekš ''Mākslinieciskās jaunrades centrs'') ir viena no nozīmīgākajām vietām Austras Pumpures mūža nogalē, kurā dabiski veidojās un auga jaunākā ''Austrasbērnu'' paaudze. Sākot ar 1990. gadiem, Austra tur ilgstoši strādāja par ģitāras skoliņas skolotāju. Šī sadarbība radīja īpašu fenomenu. Tieši ''Vadugunī'' skolotie bērni burtiski ''liptin lipa'' pie Austras. Šī vieta nodrošināja to, ka viņas aizsāktā tradīcija neapsīka, bet gan pārgāja pie pilnīgi jaunas paaudzes, kura pārņēma stafeti. ''Vaduguns'' bija tā vieta, kurā leģendārā dziesminiece savu gadu desmitos uzkrāto mīlestību pret mūziku un ģitāru nodeva pašiem mazākajiem un jaunākajiem ''Austrasbērniem''. 

Austras un ''Austrasbērnu'' uzstāšanās vietas Liepājā: 

''Liepājas teātrī'', mākslas galerijā ''Romas dārzs/Berči zāle'', Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centrā ''Namīns'', ''Liepājas Latviešu biedrības namā'', koncertzālē ''Lielais dzintars''. 

Koncerti notikuši arī galvaspilsētā: 

''Anglikāņu baznīcā'' (arī ''Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca''), ''Mākslas darbinieku namā'', ''Rīgas Latviešu biedrības namā'', kultūras centrā ''Imanta'', kultūras pilī ''Ziemeļblāzma'', koka ēku renovācijas centrā ''Koka Rīga'' un citviet Latvijā. 

'''Piemiņas saglabāšana''' 

Pēc Austras Pumpures došanās mūžībā 2017. gada janvārī, viņas piemiņa un ''Austrasbērnu'' tradīcijas tiek uzturētas Liepājā. Mākslas galerijas ''Romas dārzs'' pagrabstāvā ir izveidota ''Austras istaba''. Pirmoreiz ''Austras istaba'' tika ieskandināta 2018. gada 3. martā (aptuveni gadu pēc Austras aizsaukšanas mūžībā), kad tajā notika ''Austrasbērnu'' sadziedāšanās. Tās centrālais vizuālais elements ir uz sienas palielinājumā izvietotie vārdi pašas A. Pumpures rokrakstā no Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa (Vika) dziesmas teātra izrādei ''Trīs musketieri'': '''Viss vienalga, mierā neliks''' (no dziesmas ''Dziesma, ar ko tu sāksies?'') no neīstenotā cikla ''Cilvēks, kas smeja_''. To pirmatskaņoja grupa ''Menuets'' 1979. gada 21. janvārī, un tā kļuva par vienu no spēcīgākajiem latviešu rokmūzikas simboliem. Vēlākos gados šo dziesmu izpildīja Austra Pumpure ar saviem līdzgaitniekiem – ''Austrasbērniem''.</text>
      <sha1>doik3uryovj0u8biy7f8wmr9t6g3un0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510710</id>
      <parentid>4510692</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T10:14:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45573-23</username>
        <id>149367</id>
      </contributor>
      <comment>īsinājumi</comment>
      <origin>4510710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9119" sha1="289dezjof0syaxdcvs396ndir8wdbym" xml:space="preserve">'''''Austrasbērni'' kā kultūras fenomens''' 

''Austrasbērni'' bija Latvijas dziesminieku, aktieru, dzejnieku un mūziķu apvienība (jeb domubiedru grupa), kas izveidojās 20. gadsimta 70. gadu vidū ap leģendāro dziesminieci Austru Pumpuri. ''Austrasbērnu'' vēsturiskais posms aptver laika periodu no tās pirmsākumiem līdz A. Pumpures aizsaukšanai mūžībā 2017. gada janvārī. ''Austrasbērnu'' pamatā bija Imanta Kalniņa dziesmu, latviešu tautasdziesmu, bērniem rakstīto dziesmu, arī latviešu ziņģu un pašu dalībnieku autordziesmu izpildīšana, popularizēšana un kopīga muzicēšanas gara uzturēšana. 

Precīzu apzīmējuma ''Austrasbērni'' rašanās brīdi ir grūti noteikt, taču pati A. Pumpure kā idejas autori minēja tā laika Liepājas teātra trupas vadītāju Dzidru Locenieci. Pirms koncertiem, kuros Austra uzstājās kopā ar saviem jaunajiem ģitāristiem, Dz. Loceniece ikreiz jautāja: ''Austra, cik bērnu brauks tev līdzi? Pasaki, kā viņus sauc.'' Savu bērnu Austrai nebija, tāpēc viņas plašā sirds par ''Austrasbērniem'' dēvēja ikvienu, kurš tolaik dalījās mīlestībā pret mūziku un Imanta Kalniņa dziesmām. 

Tā laika īstenie ''Austrasbērni'' nav vienkārši muzikāls ansamblis, bet gan unikāls Latvijas kultūras fenomens, kas aizsākās 1975. gadā Liepājā. Sākotnēji ap Austru nepulcējās cilvēki, kas gribēja mācīties ģitāru. A. Pumpure spēlēja viena, pārējie nāca tik dziesmas mācīties un izdziedāties, vēlāk tie bija jaunieši, kuri pulcējās ap Austru, lai mācītos spēlēt ģitāru, taču neoficiāli šī domubiedru grupa izauga par veselu brīvdomātāju un Latvijas dziesminieku paaudzi. 

'''Vēsture un sastāvs''' 

''Austrasbērnu'' pirmsākumi meklējami 1975. gadā Rīgā, Mākslas darbinieku namā, kad, pateicoties leģendārā latviešu ilggadējā Liepājas teātra režisora, aktiera un skatuves mākslas pedagoga Oļģerta Krodera (1921–2012) pamudinājumam Austra Pumpure pirmo reizi izpildīja Imanta Kalniņa dziesmu programmu un aicināja klausītājus no zāles nākt uz skatuves dziedāt līdzi. ''Austrasbērni'' nekad netika oficiāli reģistrēta vai ierobežota ar stingriem dalībnieku sarakstiem. Pati A. Pumpure šo apzīmējumu savos koncertos dāvināja ikvienam līdzdomātājam un līdzdziedātājam. 

''Austrasbērnu'' vēsturiskā gaita un tās dalībnieku atmiņas ir apkopotas 2010. gadā izdotajā grāmatā ''Austra Pumpure. Mana un tava (sastādītāji Austrasbērni –Signe Sniedze un Ēriks Pozemkovskis),'' kuras atvēršanas svētki, piedaloties pašai A. Pumpurei un kuplam ''Austrasbērnu'' pulkam, norisinājās 2010. gada 23. decembrī Liepājas pārstāvniecībā Rīgā (Jēkaba kazarmās). Skanīgie un emocionālie grāmatas atvēršanas svētki, kurus pati Austra ar ''Austrasbērniem'' pārvērta par kopīgu sadziedāšanos, Liepājā tika aizvadīti 2011. gadā Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centra ''Namīns'' telpās. 

2011. gadā tika izdota vēl viena, šoreiz Agneses Oses grāmata ''Leģendārā Austra'', kas veltīta dziesminiecei. Grāmatas autore ir pazīstama Liepājas teātra aktrise un režisore, kas bija tuva Austras laikabiedre un draugs. Grāmatas saturs nav vienkārši sausi biogrāfiski dati. Tā tapa ilgstošās, sirsnīgās un personīgās sarunās starp Agnesi Osi un Austru Pumpuri, fiksējot dziesminieces atmiņas, dzīvesstāstu un viņas īpašo filozofiju, tostarp ilgstošo sadarbību ar neskaitāmiem ''Austrasbērniem''. 

Austra Pumpure ar savu ikonisko ģitāru un līdzdziedāšanas kustību aktīvi apceļoja visu Latviju. Īpaši aktīva koncertdarbība ārpus Rīgas un Liepājas noritēja Latvijas reģionu kultūras namos, skolās, muzejos un brīvdabas estrādēs, kur viņa uzstājās gan viena, gan kopā ar Liepājas teātra aktieriem un ''Austrasbērniem''. 

Jebkuru Austras koncertu jebkurā vietā dēvēja par ''līdzdziedāšanas'' vakariem tādēļ, ka viņas priekšnesumu galvenais mērķis nebija vienvirziena uzstāšanās, bet gan kopīga, vienojoša dziedāšana ar visu zāli. Austra pati sevi nekad neuzskatīja par primāro skatuves zvaigzni, bet gan par starpnieku un iedvesmotāju, protams, kopā ar ''Austrasbērniem'' Austra bija pedagoģe pēc aicinājuma. No šiem līdzdziedāšanas vakariem dabiski izauga domubiedru grupa ''Austrasbērni''. Skatītāji, kas sākumā tikai kautrīgi dungoja līdzi zālē, vēlāk paši ņēma rokās ģitāras un kāpa uz skatuves. 

Vēsturisko ''Austrasbērnu'' sastāvu, kas bija kopā ar A. Pumpuri līdz 2017. gadam (Austras aizsaukšanai mūžībā), veidoja vairākas paaudzes un domubiedru grupas: 

'''Liepājas teātra aktieru paaudze (paši pirmie ''Austrasbērni'')''' 

70. gadu otrajā pusē un 80. gadu sākumā, ciešā saiknē ar Liepājas teātra muzikālajām izrādēm, ap A. Pumpuri pulcējās toreizējie jaunie aktieri un mākslinieki, tostarp Indra Briķe, Juris Bartkevičs, Ieva Akuratere, Māris Putniņš, Ināra un Aivars Kalnarāji, Anda Albuže, Nauris Klētnieks, Dace Nesenberga, Vēsma Lēvalde (iepriekš ''Pujēna'') un citi. 

'''''Pieklīdeņi'' jeb ''atradeņi'':''' 

Kā tos labestīgi dēvēja pati A. Pumpure, tie bija spilgti, neatkarīgi un jau savu muzikālo ceļu gājuši mākslinieki, kuri cieši pieslējās ''Austrasbērniem'' (paši par tādiem īsti nekļūdami), piemēram – Valdis Atāls un Haralds Sīmanis, kā arī Uldis Kākulis, Dinārs Gulbis un citi, kļūdami par ''Austrasbērniem'' piederīgiem. 

'''80. un vēlāko gadu ''Austrasbērnu'' kodols:''' 

''Austrasbērniem'' attīstoties un paplašinoties gan Liepājā, gan Rīgā, tajā iekļāvās un gadu desmitiem darbojās plašs dziesminieku un radošo personību loks: ''Inga Andersone-Penčuka'' (iepriekš ''Andersone'')'', Jānis Vītols'' (saukts par ''Johanu), Uldis Ozols, Juris Hiršs, Silvija Silava, Mārtiņš Zemžāns, Andris Mičulis, Ēriks Pozemkovskis, Ziedonis Stutiņš, Agita Stutiņa, Ingrīda Gūtmane'' (iepriekš ''Pavītola'')'', Kristaps Sudmalis, Kristīne Locika'' (iepriekš – ''Sudmale'')'', Gunārs Lociks, Beata Paškevica, Dace Milzere, Antra Medne, Edgars Mednis, Laine Ligere-Stengrevica'' (iepriekš – ''Ligere'')'', Laura Liberte, Dzintra Lagzdiņa, Agita Kaužēna, Anta Eņģele, Zane Šmite, Vita Krūmiņa, Dainis Baldzēns, Arnis Miltiņš, Sintija Grava, Laila Ilze Purmaliete'' (iepriekš – ''Ilze'')'', Eduards Cauna, Laura Vītola, Dzintars Vītols, Simona Rača-Rūce'' (iepriekš ''Rača'')'', Jānis Rūcis, Inese Muižniece'' (iepriekš ''Sērdiene''), ''Agita Draguna'' un citi. 

Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs ''Vaduguns'' (iepriekš ''Mākslinieciskās jaunrades centrs'') ir viena no nozīmīgākajām vietām Austras Pumpures mūža nogalē, kurā dabiski veidojās un auga jaunākā ''Austrasbērnu'' paaudze. Sākot ar 1990. gadiem, Austra tur ilgstoši strādāja par ģitāras skoliņas skolotāju. Šī sadarbība radīja īpašu fenomenu. Tieši ''Vadugunī'' skolotie bērni burtiski ''liptin lipa'' pie Austras. Šī vieta nodrošināja to, ka viņas aizsāktā tradīcija neapsīka, bet gan pārgāja pie pilnīgi jaunas paaudzes, kura pārņēma stafeti. ''Vaduguns'' bija tā vieta, kurā leģendārā dziesminiece savu gadu desmitos uzkrāto mīlestību pret mūziku un ģitāru nodeva pašiem mazākajiem un jaunākajiem ''Austrasbērniem''. 

'''Austras un ''Austrasbērnu'' uzstāšanās vietas Liepājā:''' 

''Liepājas teātrī'', mākslas galerijā ''Romas dārzs/Berči zāle'', Liepājas aktrišu folkloras apvienības ''Atštaukas'' folkloras centrā ''Namīns'', ''Liepājas Latviešu biedrības namā'', koncertzālē ''Lielais dzintars''. 

'''Koncerti notikuši arī galvaspilsētā:''' 

''Anglikāņu baznīcā'' (arī ''Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca''), ''Mākslas darbinieku namā'', ''Rīgas Latviešu biedrības namā'', kultūras centrā ''Imanta'', kultūras pilī ''Ziemeļblāzma'', koka ēku renovācijas centrā ''Koka Rīga''

un citviet Latvijā. 

'''Piemiņas saglabāšana''' 

Pēc Austras Pumpures došanās mūžībā 2017. gada janvārī, viņas piemiņa un ''Austrasbērnu'' tradīcijas tiek uzturētas Liepājā. Mākslas galerijas ''Romas dārzs'' pagrabstāvā ir izveidota ''Austras istaba''. Pirmoreiz ''Austras istaba'' tika ieskandināta 2018. gada 3. martā (aptuveni gadu pēc Austras aizsaukšanas mūžībā), kad tajā notika ''Austrasbērnu'' sadziedāšanās. Tās centrālais vizuālais elements ir uz sienas palielinājumā izvietotie vārdi pašas A. Pumpures rokrakstā no Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa (Vika) dziesmas teātra izrādei ''Trīs musketieri'': '''Viss vienalga, mierā neliks''' (no dziesmas ''Dziesma, ar ko tu sāksies?'') no neīstenotā cikla ''Cilvēks, kas smejas''. To pirmatskaņoja grupa ''Menuets'' 1979. gada 21. janvārī, un tā kļuva par vienu no spēcīgākajiem latviešu rokmūzikas simboliem. Vēlākos gados šo dziesmu izpildīja Austra Pumpure ar saviem līdzgaitniekiem – ''Austrasbērniem''.</text>
      <sha1>289dezjof0syaxdcvs396ndir8wdbym</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637779</id>
    <revision>
      <id>4510629</id>
      <parentid>4510185</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T05:31:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izslēgšanas kārta */</comment>
      <origin>4510629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21267" sha1="o5ft7i1682uf8t6l4vne8z13208yjtv" xml:space="preserve">{{notiek sports|futbols}}
{{Sporta sezonas infokaste
| title            = 2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona
| league           = [[UEFA Konferences līga]]
| sport            = [[futbols]]
| logo             = Vodafone Park.jpg
| pixels           = 
| caption          = [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls
| duration         = '''Kvalifikācija''':&lt;br /&gt;2026. gada 7. jūlijs — 27. augusts&lt;br /&gt;'''Pamatturnīrs''':&lt;br /&gt;2026. gada 15. oktobris — 2027. gada 2. jūnijs
| no_of_teams      = 36 (pamatturnīrā)&lt;br /&gt;165 (ieskaitot kvalifikāciju)
| season           = 
| season_champs    = 
| season_champ_name= 
| league_champs    = 
| league_champ_name= 
| top_scorer       = 
| seasonslistnames = [[UEFA Konferences līga]]s
| pag_sez          = [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&amp;nbsp;2025.—2026.]]
| nak_sez          = ''[[2027.—2028. gada UEFA Konferences līgas sezona|2027.—2028.&amp;nbsp;→]]''
}}
'''2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona''' ir sestā [[UEFA Konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 27. augustam. Pamatturnīrs jeb līgas fāze sāksies {{dat|2026|10|15||bez}}, bet sezona noslēgsies ar finālu {{dat|2027|6|2||bez}} [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d7a01c1842-c736fd0f40c0-1000--2027-uefa-conference-league-final-istanbul/ |title=2027 UEFA Conference League final: Istanbul |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

== Kalendārs ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+2026.—2027. gada UEFA Konference līgas kalendārs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20d57d15f093-a90cf54c928f-1000--2026-27-conference-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Conference League: Teams, dates, draws, format, final |date={{dat|2026|8|10|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;
|-
!Posms
!Kārta
!Izlozes datums
!Pirmā spēle
!Otrā spēle
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|Kvalifikācija
|1. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 16. jūnijs
|2026. gada 9. jūlijs
|2026. gada 19. jūlijs
|-
|2. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 17. jūnijs
|2026. gada 23. jūlijs
|2026. gada 30. jūlijs
|-
|3. kvalifikācijas kārta
|2026. gada 20. jūlijs
|2026. gada 6. augusts
|2026. gada 13. augusts
|-
|''Play-off''
|Izslēgšanas kārta
|2026. gada 3. augusts
|2026. gada 20. augusts
|2026. gada 27. augusts
|-
|rowspan=&quot;6&quot;|Līgas fāze
|1. kārta
|rowspan=&quot;6&quot;|2026. gada 28. augusts
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 15. oktobris
|-
|2. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 22. oktobris
|-
|3. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 5. novembris
|-
|4. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 26. novembris
|-
|5. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 10. decembris
|-
|6. kārta
|colspan=&quot;2&quot;|2026. gada 17. decembris
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|Izslēgšanas spēles
|1. izslēgšanas kārta
|2027. gada 15. janvāris
|2027. gada 18. februāris
|2027. gada 25. februāris
|-
|Astotdaļfināli
|rowspan=&quot;4&quot;|2027. gada 26. februāris
|2027. gada 11. marts
|2027. gada 18. marts
|-
|Ceturtdaļfināli
|2027. gada 8. aprīlis
|2027. gada 15. aprīlis
|-
|Pusfināli
|2027. gada 29. aprīlis
|2027. gada 6. maijs
|-
|Fināls
|colspan=&quot;2&quot;|2027. gada 2. jūnijs, [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadions]], [[Stambula]]
|}

== Kvalifikācija ==
=== 1. kvalifikācijas kārta ===
1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 16. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98709704-bdef1bc28610-1000--uefa-conference-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League first qualifying round draw |date={{dat|2026|6|16|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 7.—9. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—16. jūlijā.

{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]'''|BIH|2–1|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|1–1|1–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|2–0|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|GIB|2–0|0–0}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|4–2|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|0–1|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Connah's Quay Nomads F.C.|Connah's Quay Nomads]]|WAL|2–3|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–0|2–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Zira FK|Zira]]'''|AZE|6–0|[[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]]|GEO|3−0|3–0}}
{{TwoLegResult|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–3|'''[[Tamperes &quot;Ilves&quot; (futbols)|Ilves]]'''|FIN|0–0|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Sileks|Sileks]]|MKD|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|3–1|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–0|2–1}}
{{TwoLegResult|[[AF Elbasani|Elbasani]]|ALB|1–1 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]'''|BLR|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Glentoran F.C.|Glentoran]]|NIR|1–4|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|1–2|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Atlètic Club d'Escaldes]]'''|AND|4–2|[[FK Mornar|Mornar]]|MNE|2–1|2–1}}
{{TwoLegResult|[[US Mondorf–les–Bains|Mondorf–les–Bains]]|LUX|2–3|'''[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]'''|GEO|1–2|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[OFK Petrovac|Petrovac]]|MNE|2–5|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–3|1–2}}
{{TwoLegResult|[[Caernarfon Town F.C.|Caernarfon Town]]|WAL|0–10|'''[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]'''|EST|0–5|0–5}}
{{TwoLegResult|[[Marsaxlokk F.C.|Marsaxlokk]]|MLT|0–4|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|0–3|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FC Hegelmann|Hegelmann]]|LTU|1–4|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|1−1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Alashkert|Alashkert]]'''|ARM|3–3 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Yelimay|Yelimay]]|KAZ|1–1|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Stjarnan]]'''|ISL|5–3|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|3–1|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Dila Gori|Dila Gori]]'''|GEO|3–2|[[AC Virtus|Virtus]]|SMR|3−1|0–1}}
{{TwoLegResult|[[FK Sarajevo|Sarajevo]]|BIH|2–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|1–2}}
{{TwoLegResult|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|0–6|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|0–5|0–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]'''|EST|3–2|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|1−0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[Penybont F.C.|Penybont]]|WAL|0–4|'''[[FC Santa Coloma]]'''|AND|0–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–2|[[Hamrun Spartans F.C.|Hamrun Spartans]]|MLT|1–1|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]'''|LUX|3–0|[[SP La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–0|2–0}}
{{TwoLegResult|[[KF Vllaznia|Vllaznia]]|ALB|2–6|'''[[KF Malisheva|Malisheva]]'''|KOS|2–1|0–5}}
|}

=== 2. kvalifikācijas kārta ===
2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2026. gada 17. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a6-20df98748570-c0cad182ec88-1000--uefa-conference-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2026|6|17|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 21.—23. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 28. līdz 30. jūlijam.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|'''[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]'''|SMR|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|''bez spēles''|N/A||—|—}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|6–3|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|3–0|3–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|3–7|'''[[Győri ETO FC|ETO Győr]]'''|HUN|2−6|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]'''|BLR|5–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|3–0|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Flora|Flora]]'''|EST|1−1 (4−2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–0|0−1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|2−3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1−1|1−2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|4–8|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–3|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–0|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|1–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|1–3|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|1–1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|6–1|[[KF Dukagjini|Dukagjini]]|KOS|1–0|5–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|8–0|[[Coleraine F.C.|Coleraine]]|NIR|5–0|3–0}}
{{TwoLegResult|[[FCSB]]|ROU|3–7|'''[[FK Auda|Auda]]'''|LVA|2–3|1–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|5–2|[[Vestri]]|ISL|4–1|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|7–1|[[Valletta F.C.|Valletta]]|MLT|3–1|4–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|1–5|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|0−2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Debreceni VSC|Debrecen]]'''|HUN|1–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|1–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[GAIS]]|SWE|1–6|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|1–0|0–6}}
{{TwoLegResult|'''[[IFK Göteborg]]'''|SWE|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|1−2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[MŠK Žilina|Žilina]]|SVK|3–4|'''[[GKS Katowice]]'''|POL|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[NK Varaždin (2012)|Varaždin]]|CRO|3–4|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|3–2|0–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|0–7|'''[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]'''|CYP|0–4|0–3}}
{{TwoLegResult|[[NK Bravo|Bravo]]|SVN|3−4|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|2–1|1–3}}
{{TwoLegResult|[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|ROU|3–5|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|2–2|1–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]'''|IRL|6–4|[[Nõmme Kalju FC|Nõmme Kalju]]|EST|5–2|1–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Valur]]'''|ISL|3–2|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH|1–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Zimbru Chișinău|Zimbru Chișinău]]|MDA|2–3|'''[[FC Noah|Noah]]'''|ARM|1–1|1–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|5–7|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|2–7}}
{{TwoLegResult|[[NK Aluminij|Aluminij]]|SVN|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|4–0|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|1–0|3–0}}
{{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|1–5|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|1–1|0–4}}
{{TwoLegResult|[[Stjarnan]]|ISL|2–2 (4–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Tamperes &quot;Ilves&quot; (futbols)|Ilves]]'''|FIN|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|5–0|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–0|3–0}}
{{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|2–2 (2–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[KF Malisheva|Malisheva]]|KOS|3–4|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–0|1–4}}
{{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE|3–4|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|2–4|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Paksi FC|Paks]]|HUN|3–4|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|1–2|2–2}}
{{TwoLegResult|[[FK Železničar Pančevo|Železničar Pančevo]]|SRB|0–5|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|0−1|0–4}}
{{TwoLegResult|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]|SRB|2–8|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|1–4|1–4}}
{{TwoLegResult|[[FC Polissya Zhytomyr|Polissya Zhytomyr]]|UKR|4–5|'''[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]'''|DEN|3–3|1–2}}
{{TwoLegResult|[[FC LNZ Cherkasy|LNZ Cherkasy]]|UKR|0–0 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[FC Santa Coloma]]|AND|3–9|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1–3|2–6}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|4–2|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|1–4|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|1–1|0–3}}
{{TwoLegResult|'''[[Bohemian F.C.|Bohemians]]'''|IRL|4–4 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|2–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–1|[[Zira FK|Zira]]|AZE|1–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|6–0|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|4–0|2–0}}
{{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]'''|BUL|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[NSÍ Runavík|NSÍ]]'''|FRO|3–3 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Koper|Koper]]|SVN|0–2|3–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]'''|ISR|0–1|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–0|[[FC UNA Strassen|UNA Strassen]]|LUX|4–0|1–0}}
|}

=== 3. kvalifikācijas kārta ===
3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-211a532e4696-3c0037cb8ac0-1000--uefa-conference-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 4.—6. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas no 11. līdz 13. augustam.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–9|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–4|0–5}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]'''|BIH|2–2 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND|6–0|[[FC Flora|Flora]]|EST|2–0|4–0}}
{{TwoLegResult|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|2–1|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|1–1}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|'''[[FC Inter Turku|Inter Turku]]'''|FIN|4–3|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|2–1|2–2}}
{{TwoLegResult|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|2–9|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|2–5|0–4}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|SRB|5–1|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|3–0|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]'''|GRE|3–2|[[FC CSKA 1948 Sofia|CSKA 1948]]|BUL|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|5–3|[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]|IRL|3–1|2–2}}
{{TwoLegResult|[[FK Auda|Auda]]|LVA|1–4|'''[[FC Dinamo City|Dinamo City]]'''|ALB|1−0|0–4}}
{{TwoLegResult|[[FC Noah|Noah]]|ARM|3−4|'''[[FC Sion|Sion]]'''|SUI|2−2|1−2}}
{{TwoLegResult|'''[[S.C. Braga|Braga]]'''|POR|1–0|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|1–0|0–0}}
{{TwoLegResult|[[Valur]]|ISL|0–7|'''[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]'''|DEN|0–2|0–5}}
{{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–8|'''[[FC St. Gallen|St. Gallen]]'''|SUI|1–3|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[GKS Katowice]]|POL|2–0|1–2}}
{{TwoLegResult|[[Beitar Jerusalem F.C.|Beitar Jerusalem]]|ISR|3–3 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|1–2|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|[[CFR Cluj]]|ROU|1–7|'''[[Tromsø IL|Tromsø]]'''|NOR|0–5|1–2}}
{{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR|1–2|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[SK Brann|Brann]]'''|NOR|4–3|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|0–1|4–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Lugano|Lugano]]'''|SUI|4–2|[[NSÍ Runavík|NSÍ]]|FRO|2–0|2–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|1–0|[[Hammarby Fotboll|Hammarby IF]]|SWE|0–0|1–0}}
{{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–3|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|1−1|0–2}}
{{TwoLegResult|'''[[Hibernian F.C.|Hibernian]]'''|SCO|2–1|[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|2–1|0–0}}
{{TwoLegResult|[[IFK Göteborg]]|SWE|1–2|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|0–1|1–1}}
{{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST|1–6|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1−4|0–2}}
{{TwoLegResult|[[Bohemian F.C.|Bohemians]]|IRL|2–5|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|0–2|2–3}}
{{TwoLegResult|[[Debreceni VSC|Debrecen]]|HUN|1–8|'''[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]'''|DEN|0–3|1–5}}
{{TwoLegResult|'''[[FK Jablonec|Jablonec]]'''|CZE|4–1|[[FK RFS|RFS]]|LVA|2−0|2–1}}
{{TwoLegResult|'''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'''|CRO|2–1|[[Tamperes &quot;Ilves&quot; (futbols)|Ilves]]|FIN|1–0|1–1}}
{{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|9–3|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]|SVK|6–0|3–3}}
|}

=== Izslēgšanas kārta ===
Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaconferenceleague/news/02a7-2133e65400fc-ca9e3993d13c-1000--uefa-conference-league-play-off-draw/ |title=UEFA Conference League play-off round draw |date={{dat|2026|8|3|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|20||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt; Pirmās spēles notika 20. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 26. un 27. augustā.

{{TwoLegStart}}
|+Čempionu zars
{{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–3|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL||[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1–1|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Drita|Drita]]|KOS||[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|2–2|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO||[[Riga FC|Riga]]|LVA|0–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB||[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–2|27. augustā}}
|}
{{TwoLegStart}}
|+Pamata zars
{{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO||[[SC Freiburg]]|GER|1–3|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Górnik Zabrze]]|POL||[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|2–3|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN||[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|DEN|0–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|2–2|26. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Tromsø IL|Tromsø]]|NOR||[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]|ENG|0–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Raków Częstochowa]]|POL|2–2|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE||[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|CZE|2–2|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[KAA Gent|Gent]]|BEL||[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|SCO|0–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE||[[SK Brann|Brann]]|NOR|1–1|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Atalanta BC|Atalanta]]|ITA||[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]|ISR|0–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN||[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|2–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO||[[FK Jablonec|Jablonec]]|CZE|1–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN||[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|SUI|1–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Dinamo City|Dinamo City]]|ALB||[[Pafos FC|Pafos]]|CYP|1–1|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Sion|Sion]]|SUI||[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|2–4|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[S.C. Braga|Braga]]|POR||[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT|2–0|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED||[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE|	0–1|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[Getafe CF|Getafe]]|ESP||[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|3–1|27. augustā}}
{{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR|2–1|27. augustā}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}

{{UEFA Eiropas konferences līga}}

[[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Konferences līga]]
[[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Konferences līga]]
[[Kategorija:UEFA Konferences līga]]</text>
      <sha1>o5ft7i1682uf8t6l4vne8z13208yjtv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mindaugs Sinkevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637791</id>
    <revision>
      <id>4510532</id>
      <parentid>4510320</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:26:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4510532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2671" sha1="75ipapdy9o8vc6ypbfilub0qrgflm68" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mindaugs Sinkevičs
| attēls = Mindaugas Sinkevicius 2017.jpg
| amats = 20. [[Lietuvas premjerministrs]]
| prezidents = [[Gitans Nausēda]]
| partija = [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]
| vārds_orģ = ''Mindaugas Sinkevičius''
| apraksts = Mindaugs Sinkevičs 2017. gadā
| term_sākums = {{dat|2026|07|14|N}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| priekštecis = [[Inga Ruģiniene]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|6|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|Lietuvas PSR|Jonava}}
| profesija = politiķis
}}'''Mindaugs Sinkevičs''' (lietuviešu: ''Mindaugas Sinkevičius'', dzimis 1984. gada 20. jūnijā [[Jonava|Jonavā]]) ir [[Lietuva]]s politiķis, [[Lietuvas sociāldemokrātu partija]]s priekšsēdētājs un kopš 2026. gada 14. jūlija — [[Lietuvas premjerministrs]].&lt;ref name=&quot;CV&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lrv.lt/en/about-government/prime-ministers-cv/|title=Prime Minister's CV|publisher=Lietuvas Republikas valdība|access-date=2026-08-20}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Sinkevičs studējis [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātē]], Mikola Romera Universitātē un ISM Vadības un ekonomikas universitātē. 2015. gadā viņš ieguva sociālo zinātņu doktora grādu.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

Politisko darbību Sinkevičs sāka [[Jonavas rajona pašvaldība|Jonavas rajona pašvaldībā]]. No 2011. līdz 2016. gadam un no 2019. līdz 2026. gadam viņš bija Jonavas rajona pašvaldības mērs. 2016. gada decembrī kļuva par Lietuvas ekonomikas ministru, amatā paliekot līdz 2017. gada oktobrim.&lt;ref name=&quot;CV&quot; /&gt;

2026. gada 1. maijā Sinkevičs kļuva par Lietuvas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bns.lt/naujiena/mindaugas-sinkevicius-isrinktas-socialdemokratu-partijos-pirmininku-vadovaus-iki-2029-uju-papildytas-lr0x4vez|title=Mindaugas Sinkevičius išrinktas Socialdemokratų partijos pirmininku, vadovaus iki 2029-ųjų (papildytas) {{!}} Naujiena {{!}} BNS.lt|website=bns.lt|access-date=2026-08-20|language=lt}}&lt;/ref&gt; 2026. gada jūlijā viņš tika apstiprināts par Lietuvas premjerministru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2962109/lithuania-has-a-new-prime-minister-what-do-we-know-about-him|title=Lithuania has a new prime minister – what do we know about him?|publisher=LRT|access-date=2026-08-20|date=2026-06-XX}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas politiķi]]</text>
      <sha1>75ipapdy9o8vc6ypbfilub0qrgflm68</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Danbārtonšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637793</id>
    <revision>
      <id>4510353</id>
      <timestamp>2026-08-20T15:20:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Danbārtonšīra | official_name = ''Dunbartonshire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Dhùn Breatann'' | settlement_type = grāfiste | other_name =  | image_skyline = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Loch Lomond 2013 2.JPG | image2 = Dumbarton Sheriff Court - geograph.org.uk - 2033514.jpg | image3 = Rhu Parish Church....</comment>
      <origin>4510353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5414" sha1="r1sn0b7w3uin3bjypmv53ascv0l06hn" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Danbārtonšīra
| official_name = ''Dunbartonshire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Dhùn Breatann''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Loch Lomond 2013 2.JPG
| image2 = Dumbarton Sheriff Court - geograph.org.uk - 2033514.jpg
| image3 = Rhu Parish Church.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = [[Lomonda ezers]]; Dambārtonas šerifa tiesas ēka; Rū baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 65px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Dunbartonshire-Scotland.svg
| map_caption1 = Danbārtonšīras grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Ārgaila un Bjūta]], [[Austrumdanbārtonšīra]], [[Rietumdanbārtonšīra]], [[Ziemeļlanarkšīra]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Dambārtona]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 12. gadsimts
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 624
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 1975
| population_total = 240000
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 55
| latm = 58
| lats = 
| latNS = N
| longd = 4
| longm = 32
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 943
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Danbārtonšīra''' ({{val|en|Dunbartonshire}}, {{val|gd|Siorrachd Dhùn Breatann}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]], [[Austrumdanbārtonšīra]]s, [[Rietumdanbārtonšīra]]s un [[Ziemeļlanarkšīra]] pašvaldību apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals. Atrodas Skotijas centrālajā daļā ziemeļos no [[Klaida]]s upes un [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līča. Grāfistes teritorija veidojās no rietumu pamatdaļas un [[Kērkintiloha]]s un Kambernoldas eksklāva austrumos. Robežojās ar [[Pērtšīra|Pērtšīru]] ziemeļrietumos, [[Stērlingšīra|Stērlingšīru]] ziemeļos, [[Lanarkšīra|Lanarkšīru]] dienvidaustrumos, [[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīru]] dienvidos un [[Ārgaila|Ārgailu]] rietumos. Grāfistes galvenā pilsēta bija [[Dambārtona]] ({{sk|20480}} iedzīvotāji), bet lielākā apdzīvotā vieta — [[Klaidbenka]] ({{sk|25620}} iedzīvotāji).

== Vēsture ==
Dambārtonas šīra izveidota 12. gadsimta beigās un sākotnēji tās teritorija bija identiska vēsturiskajai Lenoksas provincei starp [[Klaida]]s upi un [[Lomonda ezers|Lomonda ezeru]]. 13. gadsimtā teritoriju ziemeļaustrumos no Lenoksa ezera nodeva Stērlingšīrai, bet Danbārtonšīrai pievienoja [[Kērkintiloha|Kērkintilohu]] un Kambernoldu, neskatoties uz to, ka tās ģeogrāfiski ar pārējo teritoriju nebija savienotas.

1890. gada reformā Danbārtonšīru reorganizēja par administratīvo grāfisti ar vēlētu grāfistes padomi.&lt;ref&gt;[https://archive.org/details/bub_gb_meygAAAAMAAJ/page/n189/mode/2up Shennan, Hay (1892). ''Boundaries of counties and parishes in Scotland as settled by the Boundary Commissioners under the Local Government (Scotland) Act 1889.'' Edinburgh: W. Green]&lt;/ref&gt;

1975. gada reformā Danbārtonšīras grāfiste tika likvidēta, tās teritoriju sadalīja piecos distriktos (Dambārtona, Bērsdena un Malgaja, Klaidbenka, Kambernolda un Kilsaita, Stratkelvina), ko iekļāva Stratklaidas reģionā.

1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja un bijusī grāfistes teritorija iekļāvās četros pašvaldības apgabalos:&lt;ref&gt;[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made &quot;The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996&quot;, ''legislation.gov.uk'', The National Archives]&lt;/ref&gt;
* [[Ārgaila un Bjūta]] — pievienota Dambārtonas distrikta [[Helensboro]] pilsēta un Lomonda ezera rietumu piekrastes daļa;
* [[Rietumdanbārtonšīra]] — apvienota Dambārtonas distrikta austrumdaļa un Klaidbenkas distrikts;
* [[Austrumdanbārtonšīra]] — apvienoja Bērsdenas un Malgajas distriktu ar lielāko daļu Stratkelvinas distrikta;
* [[Ziemeļlanarkšīra]] — Kambernoldas un Kilsaitas distrikts un daļa Stratkelvinas distrikta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>r1sn0b7w3uin3bjypmv53ascv0l06hn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dunbartonshire</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637794</id>
    <redirect title="Danbārtonšīra" />
    <revision>
      <id>4510354</id>
      <timestamp>2026-08-20T15:21:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Danbārtonšīra]]</comment>
      <origin>4510354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="nt23por3dk9xy70duwusamnjxa58mi1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Danbārtonšīra]]</text>
      <sha1>nt23por3dk9xy70duwusamnjxa58mi1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dambārtonšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637795</id>
    <redirect title="Danbārtonšīra" />
    <revision>
      <id>4510355</id>
      <timestamp>2026-08-20T15:21:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Danbārtonšīra]]</comment>
      <origin>4510355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="nt23por3dk9xy70duwusamnjxa58mi1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Danbārtonšīra]]</text>
      <sha1>nt23por3dk9xy70duwusamnjxa58mi1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siorrachd Dhùn Breatann</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637796</id>
    <redirect title="Danbārtonšīra" />
    <revision>
      <id>4510356</id>
      <timestamp>2026-08-20T15:21:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Danbārtonšīra]]</comment>
      <origin>4510356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="nt23por3dk9xy70duwusamnjxa58mi1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Danbārtonšīra]]</text>
      <sha1>nt23por3dk9xy70duwusamnjxa58mi1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juzefs Hlopickis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637797</id>
    <revision>
      <id>4510376</id>
      <timestamp>2026-08-20T16:12:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45517-84</username>
        <id>149340</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste |          vārds = Juzefs Hlopickis |     vārds_orig = ''Józef Grzegorz Chłopicki'' |         attēls = Józef Chłopicki by Wojciech Stattler.jpg |     att_izmērs = |  att_nosaukums = |     dz_dat_alt = |        dz_gads = 1771 |     dz_mēnesis = 3 |       dz_diena = 14 |       dz_vieta = Kapustina, [[Volīnija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Ukraina]]) |      m_dat_alt = |         m_gads = 1854 |     m_mēnesis = 9 |       m_diena = 30 |        m_vieta = [[Krakova]],...</comment>
      <origin>4510376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1525" sha1="nj4oyy6hlx1a1l7jo9rqq1xz9u1auot" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Juzefs Hlopickis
|     vārds_orig = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
|         attēls = Józef Chłopicki by Wojciech Stattler.jpg
|     att_izmērs =
|  att_nosaukums =
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1771
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = Kapustina, [[Volīnija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Ukraina]])
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1854
|     m_mēnesis = 9
|       m_diena = 30
|        m_vieta = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
|   dzīves_vieta =
|      pilsonība =
|      tautība = [[polis]]
|   nodarbošanās = ģenerālis
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs =
|          bērni =
|       paraksts =
|       piezīmes =
|    kategorijas =
|    citas daļas =
}}
'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Košciuško sacelšanās]] un [[Napoleona kari]] dalībnieks, kā arī [[Novembra sacelšanās]] pirmais diktators. Viņš dienēja [[Polijas leģioni]]s, [[Varšavas hercogiste]]s un [[Polijas Karaliste (1815—1918)|Polijas Karalistes]] armijā. Novembra sacelšanās laikā 1830. gada decembrī viņš kļuva par sacelšanās vadītāju un diktatoru, bet 1831. gada janvārī no amata atkāpās. [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]] viņš tika smagi ievainots.

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>nj4oyy6hlx1a1l7jo9rqq1xz9u1auot</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510377</id>
      <parentid>4510376</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:12:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45517-84</username>
        <id>149340</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1525" sha1="a1erre5ygvy499ghkgrh4vw88nfsptq" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Juzefs Hlopickis
|     vārds_orig = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
|         attēls = Józef Chłopicki by Wojciech Stattler.jpg
|     att_izmērs =
|  att_nosaukums =
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1771
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = Kapustina, [[Volīnija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Ukraina]])
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1854
|     m_mēnesis = 9
|       m_diena = 30
|        m_vieta = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
|   dzīves_vieta =
|      pilsonība =
|      tautība = [[polis]]
|   nodarbošanās = ģenerālis
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs =
|          bērni =
|       paraksts =
|       piezīmes =
|    kategorijas =
|    citas daļas =
}}
'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Košthuško sacelšanās]] un [[Napoleona kari]] dalībnieks, kā arī [[Novembra sacelšanās]] pirmais diktators. Viņš dienēja [[Polijas leģioni]]s, [[Varšavas hercogiste]]s un [[Polijas Karaliste (1815—1918)|Polijas Karalistes]] armijā. Novembra sacelšanās laikā 1830. gada decembrī viņš kļuva par sacelšanās vadītāju un diktatoru, bet 1831. gada janvārī no amata atkāpās. [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]] viņš tika smagi ievainots.

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>a1erre5ygvy499ghkgrh4vw88nfsptq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510379</id>
      <parentid>4510377</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:13:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45517-84</username>
        <id>149340</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1525" sha1="nj4oyy6hlx1a1l7jo9rqq1xz9u1auot" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Juzefs Hlopickis
|     vārds_orig = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
|         attēls = Józef Chłopicki by Wojciech Stattler.jpg
|     att_izmērs =
|  att_nosaukums =
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1771
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = Kapustina, [[Volīnija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Ukraina]])
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1854
|     m_mēnesis = 9
|       m_diena = 30
|        m_vieta = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
|   dzīves_vieta =
|      pilsonība =
|      tautība = [[polis]]
|   nodarbošanās = ģenerālis
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs =
|          bērni =
|       paraksts =
|       piezīmes =
|    kategorijas =
|    citas daļas =
}}
'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Košciuško sacelšanās]] un [[Napoleona kari]] dalībnieks, kā arī [[Novembra sacelšanās]] pirmais diktators. Viņš dienēja [[Polijas leģioni]]s, [[Varšavas hercogiste]]s un [[Polijas Karaliste (1815—1918)|Polijas Karalistes]] armijā. Novembra sacelšanās laikā 1830. gada decembrī viņš kļuva par sacelšanās vadītāju un diktatoru, bet 1831. gada janvārī no amata atkāpās. [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]] viņš tika smagi ievainots.

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>nj4oyy6hlx1a1l7jo9rqq1xz9u1auot</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510380</id>
      <parentid>4510379</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:15:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45517-84</username>
        <id>149340</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2236" sha1="ikyaw1m0zjqrye9acfvhuyqohza636n" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Juzefs Hlopickis
|     vārds_orig = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
|         attēls = Józef Chłopicki by Wojciech Stattler.jpg
|     att_izmērs =
|  att_nosaukums =
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1771
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = Kapustina, [[Volīnija]]&lt;br /&gt;(tagad [[Ukraina]])
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1854
|     m_mēnesis = 9
|       m_diena = 30
|        m_vieta = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
|   dzīves_vieta =
|      pilsonība =
|      tautība = [[polis]]
|   nodarbošanās = ģenerālis
|        dzimums = V
|         vecāki =
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs =
|          bērni =
|       paraksts =
|       piezīmes =
|    kategorijas =
|    citas daļas =
}}
'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Kostjuško sacelšanās]] dalībnieks, [[Napoleona kari]] dalībnieks un [[Novembra sacelšanās]] laikā — Polijas sacelšanās vadītājs un diktators.

Hlopickis 1794. gadā piedalījās [[Kostjuško sacelšanās|Kostjuško sacelšanās]] pret [[Krievijas impērija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s varu. Vēlāk viņš dienēja [[Polijas leģioni]]s un [[Varšavas hercogiste]]s armijā, kā arī piedalījās [[Napoleona kari]]s, tostarp [[Pussalas karš]] un [[Krievijas karagājiens (1812)|Napoleona iebrukumā Krievijā]].

Pēc [[Varšavas hercogiste]]s likvidēšanas Hlopickis dienēja [[Polijas Karaliste (1815—1918)|Polijas Karalistes]] armijā. [[Novembra sacelšanās]] sākumā 1830. gadā viņš sākotnēji ieņēma neitrālu nostāju, bet decembrī tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Viņš centās panākt mierīgu vienošanos ar Krievijas imperatoru [[Nikolajs I (Krievijas imperators)|Nikolaju I]], taču sarunas bija neveiksmīgas. 1831. gada janvārī viņš atkāpās no diktatora amata. [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]] 1831. gada 25. februārī Hlopickis tika smagi ievainots un pēc tam vairs aktīvi nepiedalījās karadarbībā.

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>ikyaw1m0zjqrye9acfvhuyqohza636n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510381</id>
      <parentid>4510380</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:17:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45517-84</username>
        <id>149340</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3179" sha1="89qg9obdw68kne3rvt7l8mjgsmhex4t" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 | vārds            = Juzefs Hlopickis
 | vārds_orig       = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
 | attēls           = Józef Chłopicki by Wojciech Stattler.jpg
 | att_izmērs       =
 | att_nosaukums    =
 | dz_dat_alt       =
 | dz_gads          = 1771
 | dz_mēnesis       = 3
 | dz_diena         = 14
 | dz_vieta         = Kapustina, [[Volīnija]] (tagad [[Ukraina]])
 | m_dat_alt        =
 | m_gads           = 1854
 | m_mēnesis        = 9
 | m_diena          = 30
 | m_vieta          = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
 | dzīves_vieta     =
 | pilsonība        =
 | tautība          = [[polis]]
 | nodarbošanās     = ģenerālis
 | dzimums          = V
 | vecāki           =
 | brāļi            =
 | māsas            =
 | dzīvesbiedrs     =
 | bērni            =
 | paraksts         =
 | piezīmes         =
 | kategorijas      =
 | citas daļas      =
}}

'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Kostjuško sacelšanās]] dalībnieks un [[Napoleona kari]] dalībnieks. [[Novembra sacelšanās]] laikā viņš bija Polijas bruņoto spēku virspavēlnieks un sacelšanās diktators.

Hlopickis 1794. gadā piedalījās [[Kostjuško sacelšanās|Kostjuško sacelšanās]] pret [[Krievijas impērija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s varu. Pēc sacelšanās apspiešanas viņš devās uz Itāliju un pievienojās [[Polijas leģioni]]em. Viņš piedalījās kaujās Itālijā un vēlāk dienēja [[Varšavas hercogiste]]s armijā. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hlopickis piedalījās karadarbībā Spānijā [[Pussalas karš|Pussalas kara]] laikā un 1812. gada [[Napoleona iebrukums Krievijā|Napoleona karagājienā uz Krieviju]], kur tika smagi ievainots [[Smoļenskas kauja (1812)|Smoļenskas kaujā]].

Pēc [[Varšavas hercogiste]]s likvidēšanas Hlopickis atgriezās Polijā un dienēja [[Polijas Karaliste (1815—1918)|Polijas Karalistes]] armijā. 1818. gadā viņš pēc konflikta ar lielkņazu [[Konstantīns Pavlovičs|Konstantīnu Pavloviču]] atvaļinājās no dienesta.

[[Novembra sacelšanās]] sākumā 1830. gada novembrī Hlopickis sākotnēji atteicās pievienoties sacelšanās dalībniekiem. Tomēr decembrī viņš pieņēma Polijas bruņoto spēku virspavēlnieka amatu un 5. decembrī tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Hlopickis centās panākt mierīgu vienošanos ar Krievijas imperatoru [[Nikolajs I (Krievijas imperators)|Nikolaju I]], taču sarunas bija neveiksmīgas. 1831. gada 17. janvārī viņš atkāpās no diktatora amata, bet turpināja piedalīties karadarbībā kā Polijas armijas virsnieks.

1831. gada februārī Hlopickis piedalījās [[Vāveres kauja|Vāveres kaujā]] un [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]]. Grohovas kaujas laikā 25. februārī viņš tika smagi ievainots kājās un pēc tam vairs aktīvi nepiedalījās karadarbībā. Pēc [[Novembra sacelšanās]] sakāves viņš apmetās Krakovā, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1854. gadā.

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
```0</text>
      <sha1>89qg9obdw68kne3rvt7l8mjgsmhex4t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510383</id>
      <parentid>4510381</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:17:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45517-84</username>
        <id>149340</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3125" sha1="ro54o5ac43tahn57p2zuvmu79ueneyj" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 | vārds            = Juzefs Hlopickis
 | vārds_orig       = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
 | attēls           =
 | att_izmērs       =
 | att_nosaukums    =
 | dz_dat_alt       =
 | dz_gads          = 1771
 | dz_mēnesis       = 3
 | dz_diena         = 14
 | dz_vieta         = Kapustina, [[Volīnija]] (tagad [[Ukraina]])
 | m_dat_alt        =
 | m_gads           = 1854
 | m_mēnesis        = 9
 | m_diena          = 30
 | m_vieta          = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
 | dzīves_vieta     =
 | pilsonība        =
 | tautība          = [[polis]]
 | nodarbošanās     = ģenerālis
 | dzimums          = V
 | vecāki           =
 | brāļi            =
 | māsas            =
 | dzīvesbiedrs     =
 | bērni            =
 | paraksts         =
 | piezīmes         =
 | kategorijas      =
 | citas daļas      =
}}

'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Kostjuško sacelšanās]] dalībnieks un [[Napoleona kari]] dalībnieks. [[Novembra sacelšanās]] laikā viņš bija Polijas bruņoto spēku virspavēlnieks un sacelšanās diktators.

Hlopickis 1794. gadā piedalījās [[Kostjuško sacelšanās|Kostjuško sacelšanās]] pret [[Krievijas impērija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s varu. Pēc sacelšanās apspiešanas viņš devās uz Itāliju un pievienojās [[Polijas leģioni]]em. Viņš piedalījās kaujās Itālijā un vēlāk dienēja [[Varšavas hercogiste]]s armijā. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hlopickis piedalījās karadarbībā Spānijā [[Pussalas karš|Pussalas kara]] laikā un 1812. gada [[Napoleona iebrukums Krievijā|Napoleona karagājienā uz Krieviju]], kur tika smagi ievainots [[Smoļenskas kauja (1812)|Smoļenskas kaujā]].

Pēc [[Varšavas hercogiste]]s likvidēšanas Hlopickis atgriezās Polijā un dienēja [[Polijas Karaliste (1815—1918)|Polijas Karalistes]] armijā. 1818. gadā viņš pēc konflikta ar lielkņazu [[Konstantīns Pavlovičs|Konstantīnu Pavloviču]] atvaļinājās no dienesta.

[[Novembra sacelšanās]] sākumā 1830. gada novembrī Hlopickis sākotnēji atteicās pievienoties sacelšanās dalībniekiem. Tomēr decembrī viņš pieņēma Polijas bruņoto spēku virspavēlnieka amatu un 5. decembrī tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Hlopickis centās panākt mierīgu vienošanos ar Krievijas imperatoru [[Nikolajs I (Krievijas imperators)|Nikolaju I]], taču sarunas bija neveiksmīgas. 1831. gada 17. janvārī viņš atkāpās no diktatora amata, bet turpināja piedalīties karadarbībā kā Polijas armijas virsnieks.

1831. gada februārī Hlopickis piedalījās [[Vāveres kauja|Vāveres kaujā]] un [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]]. Grohovas kaujas laikā 25. februārī viņš tika smagi ievainots kājās un pēc tam vairs aktīvi nepiedalījās karadarbībā. Pēc [[Novembra sacelšanās]] sakāves viņš apmetās Krakovā, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1854. gadā.

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>ro54o5ac43tahn57p2zuvmu79ueneyj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510384</id>
      <parentid>4510383</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:17:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45517-84</username>
        <id>149340</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3118" sha1="hwtbncimruz8ma0s37dk2puv8m4g5nd" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 | vārds            = Juzefs Hlopickis
 | vārds_orig       = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
 | attēls           =
 | att_izmērs       =
 | att_nosaukums    =
 | dz_dat_alt       =
 | dz_gads          = 1771
 | dz_mēnesis       = 3
 | dz_diena         = 14
 | dz_vieta         = Kapustina, [[Volīnija]] (tagad [[Ukraina]])
 | m_dat_alt        =
 | m_gads           = 1854
 | m_mēnesis        = 9
 | m_diena          = 30
 | m_vieta          = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
 | dzīves_vieta     =
 | pilsonība        =
 | tautība          = [[polis]]
 | nodarbošanās     = ģenerālis
 | dzimums          = V
 | vecāki           =
 | brāļi            =
 | māsas            =
 | dzīvesbiedrs     =
 | bērni            =
 | paraksts         =
 | piezīmes         =
 | kategorijas      =
 | citas daļas      =
}}

'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Kostjuško sacelšanās]] dalībnieks un [[Napoleona kai]]u dalībnieks. [[Novembra sacelšanās]] laikā bija Polijas bruņoto spēku virspavēlnieks un sacelšanās diktators.

Hlopickis 1794. gadā piedalījās [[Kostjuško sacelšanās|Kostjuško sacelšanās]] pret [[Krievijas impērija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s varu. Pēc sacelšanās apspiešanas viņš devās uz Itāliju un pievienojās [[Polijas leģioni]]em. Viņš piedalījās kaujās Itālijā un vēlāk dienēja [[Varšavas hercogiste]]s armijā. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hlopickis piedalījās karadarbībā Spānijā [[Pussalas karš|Pussalas kara]] laikā un 1812. gada [[Napoleona iebrukums Krievijā|Napoleona karagājienā uz Krieviju]], kur tika smagi ievainots [[Smoļenskas kauja (1812)|Smoļenskas kaujā]].

Pēc [[Varšavas hercogiste]]s likvidēšanas Hlopickis atgriezās Polijā un dienēja [[Polijas Karaliste (1815—1918)|Polijas Karalistes]] armijā. 1818. gadā viņš pēc konflikta ar lielkņazu [[Konstantīns Pavlovičs|Konstantīnu Pavloviču]] atvaļinājās no dienesta.

[[Novembra sacelšanās]] sākumā 1830. gada novembrī Hlopickis sākotnēji atteicās pievienoties sacelšanās dalībniekiem. Tomēr decembrī viņš pieņēma Polijas bruņoto spēku virspavēlnieka amatu un 5. decembrī tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Hlopickis centās panākt mierīgu vienošanos ar Krievijas imperatoru [[Nikolajs I (Krievijas imperators)|Nikolaju I]], taču sarunas bija neveiksmīgas. 1831. gada 17. janvārī viņš atkāpās no diktatora amata, bet turpināja piedalīties karadarbībā kā Polijas armijas virsnieks.

1831. gada februārī Hlopickis piedalījās [[Vāveres kauja|Vāveres kaujā]] un [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]]. Grohovas kaujas laikā 25. februārī viņš tika smagi ievainots kājās un pēc tam vairs aktīvi nepiedalījās karadarbībā. Pēc [[Novembra sacelšanās]] sakāves viņš apmetās Krakovā, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1854. gadā.

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>hwtbncimruz8ma0s37dk2puv8m4g5nd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510387</id>
      <parentid>4510384</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T16:20:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45517-84</username>
        <id>149340</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4510387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3047" sha1="irkmf2z4kjz2tk6h8gqhh6cmatcvbij" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 | vārds            = Juzefs Hlopickis
 | vārds_orig       = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
 | attēls           =
 | att_izmērs       =
 | att_nosaukums    =
 | dz_dat_alt       =
 | dz_gads          = 1771
 | dz_mēnesis       = 3
 | dz_diena         = 14
 | dz_vieta         = Kapustina, [[Volīnija]] (tagad [[Ukraina]])
 | m_dat_alt        =
 | m_gads           = 1854
 | m_mēnesis        = 9
 | m_diena          = 30
 | m_vieta          = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
 | dzīves_vieta     =
 | pilsonība        =
 | tautība          = [[polis]]
 | nodarbošanās     = ģenerālis
 | dzimums          = V
 | vecāki           =
 | brāļi            =
 | māsas            =
 | dzīvesbiedrs     =
 | bērni            =
 | paraksts         =
 | piezīmes         =
 | kategorijas      =
 | citas daļas      =
}}

'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Kostjuško sacelšanās]] dalībnieks un [[Napoleona kari|Napoleona karu]] dalībnieks. [[Novembra sacelšanās]] laikā bija Polijas bruņoto spēku virspavēlnieks un sacelšanās diktators.

Hlopickis 1794. gadā piedalījās [[Kostjuško sacelšanās|Kostjuško sacelšanās]] pret [[Krievijas impērija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s varu. Pēc sacelšanās apspiešanas viņš devās uz Itāliju un pievienojās Polijas leģionam un vēlāk dienēja [[Varšavas hercogiste]]s armijā. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hlopickis piedalījās karadarbībā Spānijā [[Pussalas karš|Pussalas kara]] laikā un 1812. gada [[Napoleona iebrukums Krievijā|Napoleona karagājienā uz Krieviju]], kur tika smagi ievainots [[Smoļenskas kauja (1812)|Smoļenskas kaujā]].

Pēc [[Varšavas hercogiste]]s likvidēšanas Hlopickis atgriezās Polijā un dienēja [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] armijā. 1818. gadā viņš pēc konflikta ar lielkņazu Konstantīnu Pavloviču atvaļinājās no dienesta.

[[Novembra sacelšanās]] sākumā 1830. gada novembrī Hlopickis sākotnēji atteicās pievienoties sacelšanās dalībniekiem. Tomēr decembrī viņš pieņēma Polijas bruņoto spēku virspavēlnieka amatu un 5. decembrī tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Hlopickis centās panākt mierīgu vienošanos ar Krievijas imperatoru [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaju I]], taču sarunas bija neveiksmīgas. 1831. gada 17. janvārī viņš atkāpās no diktatora amata, bet turpināja piedalīties karadarbībā kā Polijas armijas virsnieks.

1831. gada februārī Hlopickis piedalījās [[Vāveres kauja|Vāveres kaujā]] un [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]]. Grohovas kaujas laikā 25. februārī viņš tika smagi ievainots kājās un pēc tam vairs aktīvi nepiedalījās karadarbībā. Pēc [[Novembra sacelšanās]] sakāves viņš apmetās Krakovā, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1854. gadā.

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>irkmf2z4kjz2tk6h8gqhh6cmatcvbij</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510451</id>
      <parentid>4510387</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T18:05:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4510451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3047" sha1="milrd6xd38stagsjsrcry3j8nuds6iq" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 | vārds            = Juzefs Hlopickis
 | vārds_orig       = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
 | attēls           =
 | att_izmērs       =
 | att_nosaukums    =
 | dz_dat_alt       =
 | dz_gads          = 1771
 | dz_mēnesis       = 3
 | dz_diena         = 14
 | dz_vieta         = Kapustina, [[Volīnija]] (tagad [[Ukraina]])
 | m_dat_alt        =
 | m_gads           = 1854
 | m_mēnesis        = 9
 | m_diena          = 30
 | m_vieta          = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
 | dzīves_vieta     =
 | pilsonība        =
 | tautība          = [[polis]]
 | nodarbošanās     = ģenerālis
 | dzimums          = V
 | vecāki           =
 | brāļi            =
 | māsas            =
 | dzīvesbiedrs     =
 | bērni            =
 | paraksts         =
 | piezīmes         =
 | kategorijas      =
 | citas daļas      =
}}

'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Kostjuško sacelšanās]] dalībnieks un [[Napoleona kari|Napoleona karu]] dalībnieks. [[Novembra sacelšanās]] laikā bija Polijas bruņoto spēku virspavēlnieks un sacelšanās diktators.

Hlopickis 1794. gadā piedalījās [[Kostjuško sacelšanās|Kostjuško sacelšanās]] pret [[Krievijas impērija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s varu. Pēc sacelšanās apspiešanas viņš devās uz Itāliju un pievienojās Polijas leģionam un vēlāk dienēja [[Varšavas hercogiste]]s armijā. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hlopickis piedalījās karadarbībā Spānijā [[Pireneju karš|Pussalas kara]] laikā un 1812. gada [[Napoleona iebrukums Krievijā|Napoleona karagājienā uz Krieviju]], kur tika smagi ievainots [[Smoļenskas kauja (1812)|Smoļenskas kaujā]].

Pēc [[Varšavas hercogiste]]s likvidēšanas Hlopickis atgriezās Polijā un dienēja [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] armijā. 1818. gadā viņš pēc konflikta ar lielkņazu Konstantīnu Pavloviču atvaļinājās no dienesta.

[[Novembra sacelšanās]] sākumā 1830. gada novembrī Hlopickis sākotnēji atteicās pievienoties sacelšanās dalībniekiem. Tomēr decembrī viņš pieņēma Polijas bruņoto spēku virspavēlnieka amatu un 5. decembrī tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Hlopickis centās panākt mierīgu vienošanos ar Krievijas imperatoru [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaju I]], taču sarunas bija neveiksmīgas. 1831. gada 17. janvārī viņš atkāpās no diktatora amata, bet turpināja piedalīties karadarbībā kā Polijas armijas virsnieks.

1831. gada februārī Hlopickis piedalījās [[Vāveres kauja|Vāveres kaujā]] un [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]]. Grohovas kaujas laikā 25. februārī viņš tika smagi ievainots kājās un pēc tam vairs aktīvi nepiedalījās karadarbībā. Pēc [[Novembra sacelšanās]] sakāves viņš apmetās Krakovā, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1854. gadā.

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>milrd6xd38stagsjsrcry3j8nuds6iq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510530</id>
      <parentid>4510451</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:21:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4510530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3071" sha1="21i3wa2o25ptyeu5memug7473op3irs" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 | vārds            = Juzefs Hlopickis
 | vārds_orig       = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
 | attēls           = Józef Chłopicki 1.PNG
 | att_izmērs       =
 | att_nosaukums    =
 | dz_dat_alt       =
 | dz_gads          = 1771
 | dz_mēnesis       = 3
 | dz_diena         = 14
 | dz_vieta         = Kapustina, [[Volīnija]] (tagad [[Ukraina]])
 | m_dat_alt        =
 | m_gads           = 1854
 | m_mēnesis        = 9
 | m_diena          = 30
 | m_vieta          = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
 | dzīves_vieta     =
 | pilsonība        =
 | tautība          = [[polis]]
 | nodarbošanās     = ģenerālis
 | dzimums          = V
 | vecāki           =
 | brāļi            =
 | māsas            =
 | dzīvesbiedrs     =
 | bērni            =
 | paraksts         =
 | piezīmes         =
 | kategorijas      =
 | citas daļas      =
}}

'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Kostjuško sacelšanās]] dalībnieks un [[Napoleona kari|Napoleona karu]] dalībnieks. [[Novembra sacelšanās]] laikā bija Polijas bruņoto spēku virspavēlnieks un sacelšanās diktators.

Hlopickis 1794. gadā piedalījās [[Kostjuško sacelšanās|Kostjuško sacelšanās]] pret [[Krievijas impērija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s varu. Pēc sacelšanās apspiešanas viņš devās uz Itāliju un pievienojās Polijas leģionam un vēlāk dienēja [[Varšavas hercogiste]]s armijā. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hlopickis piedalījās karadarbībā Spānijā [[Pireneju karš|Pussalas kara]] laikā un 1812. gada [[Napoleona iebrukums Krievijā|Napoleona karagājienā uz Krieviju]], kur tika smagi ievainots [[Smoļenskas kauja (1812)|Smoļenskas kaujā]].

Pēc [[Varšavas hercogiste]]s likvidēšanas Hlopickis atgriezās Polijā un dienēja [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] armijā. 1818. gadā viņš pēc konflikta ar lielkņazu Konstantīnu Pavloviču atvaļinājās no dienesta.

[[Novembra sacelšanās]] sākumā 1830. gada novembrī Hlopickis sākotnēji atteicās pievienoties sacelšanās dalībniekiem. Tomēr decembrī viņš pieņēma Polijas bruņoto spēku virspavēlnieka amatu un 5. decembrī tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Hlopickis centās panākt mierīgu vienošanos ar Krievijas imperatoru [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaju I]], taču sarunas bija neveiksmīgas. 1831. gada 17. janvārī viņš atkāpās no diktatora amata, bet turpināja piedalīties karadarbībā kā Polijas armijas virsnieks.

1831. gada februārī Hlopickis piedalījās [[Vāveres kauja|Vāveres kaujā]] un [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]]. Grohovas kaujas laikā 25. februārī viņš tika smagi ievainots kājās un pēc tam vairs aktīvi nepiedalījās karadarbībā. Pēc [[Novembra sacelšanās]] sakāves viņš apmetās Krakovā, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1854. gadā.

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>21i3wa2o25ptyeu5memug7473op3irs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510531</id>
      <parentid>4510530</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:24:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4510531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3452" sha1="n4y8u7sqx7pppf1x9j5ywgzeqsyu0uc" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 | vārds            = Juzefs Hlopickis
 | vārds_orig       = ''Józef Grzegorz Chłopicki''
 | attēls           = Józef Chłopicki 1.PNG
 | att_izmērs       =
 | att_nosaukums    =
 | dz_dat_alt       =
 | dz_gads          = 1771
 | dz_mēnesis       = 3
 | dz_diena         = 14
 | dz_vieta         = Kapustina, [[Volīnija]] (tagad [[Ukraina]])
 | m_dat_alt        =
 | m_gads           = 1854
 | m_mēnesis        = 9
 | m_diena          = 30
 | m_vieta          = [[Krakova]], [[Austrijas impērija]]
 | dzīves_vieta     =
 | pilsonība        =
 | tautība          = [[polis]]
 | nodarbošanās     = ģenerālis
 | dzimums          = V
 | vecāki           =
 | brāļi            =
 | māsas            =
 | dzīvesbiedrs     =
 | bērni            =
 | paraksts         =
 | piezīmes         =
 | kategorijas      =
 | citas daļas      =
}}

'''Juzefs Hlopickis''' ({{val|pl|Józef Grzegorz Chłopicki}}, 1771. gada 14. marts — 1854. gada 30. septembris) bija [[Polija]]s ģenerālis, [[Kostjuško sacelšanās]] dalībnieks un [[Napoleona kari|Napoleona karu]] dalībnieks. [[Novembra sacelšanās]] laikā bija Polijas bruņoto spēku virspavēlnieks un sacelšanās diktators.

Hlopickis 1794. gadā piedalījās [[Kostjuško sacelšanās|Kostjuško sacelšanās]] pret [[Krievijas impērija]]s un [[Prūsijas karaliste]]s varu. Pēc sacelšanās apspiešanas viņš devās uz Itāliju un pievienojās Polijas leģionam un vēlāk dienēja [[Varšavas hercogiste]]s armijā. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā Hlopickis piedalījās karadarbībā Spānijā [[Pireneju karš|Pussalas kara]] laikā un 1812. gada [[Napoleona iebrukums Krievijā|Napoleona karagājienā uz Krieviju]], kur tika smagi ievainots [[Smoļenskas kauja (1812)|Smoļenskas kaujā]].

Pēc [[Varšavas hercogiste]]s likvidēšanas Hlopickis atgriezās Polijā un dienēja [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] armijā. 1818. gadā viņš pēc konflikta ar lielkņazu Konstantīnu Pavloviču atvaļinājās no dienesta.

[[Novembra sacelšanās]] sākumā 1830. gada novembrī Hlopickis sākotnēji atteicās pievienoties sacelšanās dalībniekiem. Tomēr decembrī viņš pieņēma Polijas bruņoto spēku virspavēlnieka amatu un 5. decembrī tika pasludināts par sacelšanās diktatoru. Hlopickis centās panākt mierīgu vienošanos ar Krievijas imperatoru [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaju I]], taču sarunas bija neveiksmīgas. 1831. gada 17. janvārī viņš atkāpās no diktatora amata, bet turpināja piedalīties karadarbībā kā Polijas armijas virsnieks.

1831. gada februārī Hlopickis piedalījās [[Vāveres kauja|Vāveres kaujā]] un [[Grohovas kauja|Grohovas kaujā]]. Grohovas kaujas laikā 25. februārī viņš tika smagi ievainots kājās un pēc tam vairs aktīvi nepiedalījās karadarbībā. Pēc [[Novembra sacelšanās]] sakāves viņš apmetās Krakovā, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1854. gadā.
== Ārējās saites  ==
* [http://napoleon.org.pl/index.php/biografie/generalowie-ksiestwa-warszawskiego/362-chlopicki-grzegorz-jozef-1771-1854 Grzegorz Józef Chłopicki (1771-1854)] {{pl ikona}}
* [https://polona.pl/search/?filters=creator:%22Ch%C5%82opicki,_J%C3%B3zef_(1771--1854)%22,public:1 Odezwy Józefa Chłopickiego] w serwisie [https://polona.pl Polona.pl] {{pl ikona}}

[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>n4y8u7sqx7pppf1x9j5ywgzeqsyu0uc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Nightheight</title>
    <ns>3</ns>
    <id>637798</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Daviddd.flac" />
    <revision>
      <id>4510427</id>
      <timestamp>2026-08-20T17:31:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Mfield</username>
        <id>25789</id>
      </contributor>
      <comment>Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Nightheight]] uz [[Dalībnieka diskusija:Daviddd.flac]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Nightheight|Nightheight]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Daviddd.flac|Daviddd.flac]]&quot;</comment>
      <origin>4510427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" sha1="4bv7cqtdpdds9z1e1bcnrowj2radgxm" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Daviddd.flac]]</text>
      <sha1>4bv7cqtdpdds9z1e1bcnrowj2radgxm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:LeevonPPK/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>637799</id>
    <redirect title="Leevon PPK" />
    <revision>
      <id>4510474</id>
      <timestamp>2026-08-20T18:48:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gunars1981</username>
        <id>148639</id>
      </contributor>
      <comment>Gunars1981 pārvietoja lapu [[Dalībnieks:LeevonPPK/Smilšu kaste]] uz [[Leevon PPK]]: Raksta pārvietošana no dalībnieka smilšu kastes uz pamatrakstu telpu.</comment>
      <origin>4510474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="q0j5u6kody4w5ysab3ijrbv3dolcdkp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Leevon PPK]]</text>
      <sha1>q0j5u6kody4w5ysab3ijrbv3dolcdkp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inga Priede</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637800</id>
    <revision>
      <id>4510505</id>
      <timestamp>2026-08-20T19:46:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45506-94</username>
        <id>149349</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Inga Priede''' (dzimusi 1966. gada 29. jūlijā) ir Latvijas politiķe, sabiedriskā darbiniece ar ilggadēju pašvaldības darba pieredzi. Kopš 2026. gada ir 14. Saeimas deputāte, pārstāvot politisko partiju apvienības “Apvienotais saraksts” valdi. Ir Latvijas Zaļās partijas biedre un valdes locekle kopš 2014. gada. Iepriekš bijusi Kandavas novada domes priekšsēdētāja un Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece.&lt;ref&gt;https://titania.saeima.lv/personal...</comment>
      <origin>4510505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2375" sha1="50swituj0063w1217ah1nksm6tj3mm8" xml:space="preserve">'''Inga Priede''' (dzimusi 1966. gada 29. jūlijā) ir Latvijas politiķe, sabiedriskā darbiniece ar ilggadēju pašvaldības darba pieredzi. Kopš 2026. gada ir 14. Saeimas deputāte, pārstāvot politisko partiju apvienības “Apvienotais saraksts” valdi. Ir Latvijas Zaļās partijas biedre un valdes locekle kopš 2014. gada. Iepriekš bijusi Kandavas novada domes priekšsēdētāja un Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece.&lt;ref&gt;https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/88803A2B6A5DF896C22588E0002AE542?OpenDocument&amp;lang=LV&lt;/ref&gt;

=== Izglītība ===
 
Inga Priede ieguvusi izglītību iestāžu un uzņēmumu vadībā Liepājas Universitātē, specializējoties pašvaldību vadībā. 2008. gadā Biznesa augstskolā “Turība” ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrisko attiecību vadībā. Vidējā profesionālā izglītība iegūta Rīgas Kultūras un  izglītības darbinieku tehnikumā.&lt;ref&gt;https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87700-inga-priede/&lt;/ref&gt;

=== Profesionālā un politiskā darbība ===

Priede ilgstoši darbojusies pašvaldību pārvaldē un sabiedrisko attiecību jomā. No 2010. līdz 2017. gadam viņa vadīja Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļu. No 2013. līdz 2017. gadam bija SIA “Talsu televīzija” valdes locekle.
No 2017. līdz 2021. gadam Priede bija Kandavas novada domes priekšsēdētāja. Pēc administratīvi teritoriālās reformas no 2021. līdz 2025. gadam viņa bija Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece. 

No 2022. līdz 2023. gadam Priede bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka padomniece reģionālās attīstības jautājumos.
Priede ir politiskās gaitas uzsāka partijā “Sabiedrība Citai Politikai”, kas vēlāk kopā ar citām partijām apvienojās P/O “Vienotība”, bet kopš 2014. gada politisko darbību turpina Latvijas Zaļajā partijā.
Vadījusi kultūras iestādes Kandavā, strādājusi par žurnālisti reģionālajā laikrakstā “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” un vadījusi Kandavas biroju.

=== Darbība Saeimā ===
2026. gadā Priede uz laiku kļuva par 14. Saeimas deputāti no “Apvienotā saraksta” Zemgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta. Priede Saeimā pilda arī “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītāja vietnieces pienākumus.</text>
      <sha1>50swituj0063w1217ah1nksm6tj3mm8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510529</id>
      <parentid>4510505</parentid>
      <timestamp>2026-08-20T20:19:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4510529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2413" sha1="tgp2oxnyespmlci8up3oj6hp6i106zc" xml:space="preserve">'''Inga Priede''' (dzimusi 1966. gada 29. jūlijā) ir Latvijas politiķe, sabiedriskā darbiniece ar ilggadēju pašvaldības darba pieredzi. Kopš 2026. gada ir 14. Saeimas deputāte, pārstāvot politisko partiju apvienības “Apvienotais saraksts” valdi. Ir Latvijas Zaļās partijas biedre un valdes locekle kopš 2014. gada. Iepriekš bijusi Kandavas novada domes priekšsēdētāja un Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece.&lt;ref&gt;https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/88803A2B6A5DF896C22588E0002AE542?OpenDocument&amp;lang=LV&lt;/ref&gt;

=== Izglītība ===
 
Inga Priede ieguvusi izglītību iestāžu un uzņēmumu vadībā Liepājas Universitātē, specializējoties pašvaldību vadībā. 2008. gadā Biznesa augstskolā “Turība” ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrisko attiecību vadībā. Vidējā profesionālā izglītība iegūta Rīgas Kultūras un  izglītības darbinieku tehnikumā.&lt;ref&gt;https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87700-inga-priede/&lt;/ref&gt;

=== Profesionālā un politiskā darbība ===

Priede ilgstoši darbojusies pašvaldību pārvaldē un sabiedrisko attiecību jomā. No 2010. līdz 2017. gadam viņa vadīja Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļu. No 2013. līdz 2017. gadam bija SIA “Talsu televīzija” valdes locekle.
No 2017. līdz 2021. gadam Priede bija Kandavas novada domes priekšsēdētāja. Pēc administratīvi teritoriālās reformas no 2021. līdz 2025. gadam viņa bija Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece. 

No 2022. līdz 2023. gadam Priede bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka padomniece reģionālās attīstības jautājumos.
Priede ir politiskās gaitas uzsāka partijā “Sabiedrība Citai Politikai”, kas vēlāk kopā ar citām partijām apvienojās P/O “Vienotība”, bet kopš 2014. gada politisko darbību turpina Latvijas Zaļajā partijā.
Vadījusi kultūras iestādes Kandavā, strādājusi par žurnālisti reģionālajā laikrakstā “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” un vadījusi Kandavas biroju.

=== Darbība Saeimā ===
2026. gadā Priede uz laiku kļuva par 14. Saeimas deputāti no “Apvienotā saraksta” Zemgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta. Priede Saeimā pilda arī “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītāja vietnieces pienākumus.

[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>tgp2oxnyespmlci8up3oj6hp6i106zc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510660</id>
      <parentid>4510529</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T07:38:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4510660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2902" sha1="eugz1y0iaqehkuhnj7y9ha90ty8c0g6" xml:space="preserve">'''Inga Priede''' (dzimusi 1966. gada 29. jūlijā) ir Latvijas politiķe, sabiedriskā darbiniece ar ilggadēju pašvaldības darba pieredzi. Kopš 2026. gada ir 14. Saeimas deputāte, pārstāvot politisko partiju apvienības “[[Apvienotais saraksts]]” valdi. Ir [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedre un valdes locekle kopš 2014. gada. Iepriekš bijusi [[Kandavas novads|Kandavas novada]] domes priekšsēdētāja un [[Tukuma novads|Tukuma novada]] domes priekšsēdētāja vietniece.&lt;ref&gt;https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/88803A2B6A5DF896C22588E0002AE542?OpenDocument&amp;lang=LV&lt;/ref&gt;

=== Izglītība ===
 
Inga Priede ieguvusi izglītību iestāžu un uzņēmumu vadībā [[Liepājas universitāte|Liepājas Universitātē]], specializējoties pašvaldību vadībā. 2008. gadā [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolā “Turība”]] ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrisko attiecību vadībā. Vidējā profesionālā izglītība iegūta [[Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums|Rīgas Kultūras un  izglītības darbinieku tehnikumā]].&lt;ref&gt;https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87700-inga-priede/&lt;/ref&gt;

=== Profesionālā un politiskā darbība ===

Priede ilgstoši darbojusies pašvaldību pārvaldē un sabiedrisko attiecību jomā. No 2010. līdz 2017. gadam viņa vadīja [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu novada]] pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļu. No 2013. līdz 2017. gadam bija SIA “[[Talsu televīzija]]” valdes locekle.
No 2017. līdz 2021. gadam Priede bija Kandavas novada domes priekšsēdētāja. Pēc administratīvi teritoriālās reformas no 2021. līdz 2025. gadam viņa bija Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece. 

No 2022. līdz 2023. gadam Priede bija [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] [[Māris Sprindžuks|Māra Sprindžuka]] padomniece reģionālās attīstības jautājumos.
Priede ir politiskās gaitas uzsāka partijā “[[Sabiedrība citai politikai]]”, kas vēlāk kopā ar citām partijām apvienojās P/O “Vienotība”, bet kopš 2014. gada politisko darbību turpina [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]].
Vadījusi kultūras iestādes Kandavā, strādājusi par žurnālisti reģionālajā laikrakstā “[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas]]” un vadījusi Kandavas biroju.

=== Darbība Saeimā ===
2026. gadā Priede uz laiku kļuva par 14. Saeimas deputāti no “Apvienotā saraksta” Zemgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta. Priede Saeimā pilda arī “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītāja vietnieces pienākumus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{14. Saeima}}

[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>eugz1y0iaqehkuhnj7y9ha90ty8c0g6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kvinoja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637801</id>
    <redirect title="Kinoja" />
    <revision>
      <id>4510552</id>
      <timestamp>2026-08-20T22:49:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Kvinoja]] uz [[Kinoja]], pārrakstot pāradresācijas lapu: [[Diskusija:Kvinoja#Nosaukums]]</comment>
      <origin>4510552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="e2bnok49508im45c0gvidsggk397nz4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kinoja]]</text>
      <sha1>e2bnok49508im45c0gvidsggk397nz4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kvinoja</title>
    <ns>1</ns>
    <id>637802</id>
    <redirect title="Diskusija:Kinoja" />
    <revision>
      <id>4510554</id>
      <timestamp>2026-08-20T22:49:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Kvinoja]] uz [[Diskusija:Kinoja]]: [[Diskusija:Kvinoja#Nosaukums]]</comment>
      <origin>4510554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="fxbnu9gv4igod9iv6s63b9n3o4m6tv3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Kinoja]]</text>
      <sha1>fxbnu9gv4igod9iv6s63b9n3o4m6tv3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas—Baltās jūras kanāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637803</id>
    <redirect title="Baltās—Baltijas jūras kanāls" />
    <revision>
      <id>4510567</id>
      <timestamp>2026-08-21T01:44:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-45659-79</username>
        <id>149360</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Baltās—Baltijas jūras kanāls]]</comment>
      <origin>4510567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47" sha1="imf0du4m8ucuah2payaajw53phx150u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Baltās—Baltijas jūras kanāls]]</text>
      <sha1>imf0du4m8ucuah2payaajw53phx150u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nepasa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637804</id>
    <revision>
      <id>4510572</id>
      <timestamp>2026-08-21T02:59:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par pašvaldību Spānijā</comment>
      <origin>4510572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3409" sha1="9cn39hag0wfvb6fgl3afcegxq16wyo7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Nepasa
 | official_name            = ''Nepas''
 | settlement_type          = pašvaldība
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Kastīlija un Leona#Spānija#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ESP}}
 | subdivision_type1        = Autonomais apgabals
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Castile and León.svg}} [[Kastīlija un Leona]]
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Flag Soria province.svg}} [[Sorijas province]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 25.13
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2025. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 49
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 41 | latm = 31 | lats = 35 | latNS = N
 | longd = 2 | longm = 23 | longs = 59 | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 42218
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 1040
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Nepasa''' ({{val|es|Nepas}}) ir neliela [[pašvaldība]] [[Spānija|Spānijā]], [[Kastīlija un Leona]]s autonomajā apgabalā, [[Sorijas province|Sorijas provincē]]. Tā atrodas provinces dienvidu daļā, [[Almasana]]s apkārtnē, aptuveni 50 km no [[Sorija]]s pilsētas un vairāk nekā 1000 m augstumā virs jūras līmeņa. Pašvaldības teritorijas platība ir 25,13 km². Apkārtnei raksturīga [[Kastīlijas augstiene]]s lauku ainava ar plašām [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemēm]]. Cauri pašvaldības teritorijai tek Moralas strauts (''arroyo del Moral''). Nepasas nozīmīgākais vēsturiskais piemineklis ir [[Svētā Adriāna baznīca (Nepasa)|Svētā Adriāna baznīca]] (''Iglesia de San Adrián''), kuras senākās daļas celtas [[romānika]]s stilā un kurā saglabājusies romāniska [[apsīda]] un [[portāls (arhitektūra)|portāla]] elementi. Pašvaldībā atrodas arī [[Svētās Jaunavas ermitāža (Nepasa)|Svētās Jaunavas ermitāža]] (''Ermita de la Virgen de los Santos''). Nepasa ir viena no Sorijas provinces mazajām lauku pašvaldībām, kuras vēsturiskā attīstība un mūsdienu ainava cieši saistīta ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] un reģiona tradicionālo apdzīvojumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}

{{Sorijas provinces municipalitātes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sorijas provinces municipalitātes]]</text>
      <sha1>9cn39hag0wfvb6fgl3afcegxq16wyo7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nepas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637805</id>
    <redirect title="Nepasa" />
    <revision>
      <id>4510573</id>
      <timestamp>2026-08-21T03:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Nepasa]]</comment>
      <origin>4510573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="f870r3ca5o3ysi2v7xf5crhtfemuvxg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nepasa]]</text>
      <sha1>f870r3ca5o3ysi2v7xf5crhtfemuvxg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zibsnis (tēls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637806</id>
    <redirect title="Zibsnis" />
    <revision>
      <id>4510579</id>
      <timestamp>2026-08-21T03:37:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Baisulis pārvietoja lapu [[Zibsnis (tēls)]] uz [[Zibsnis]]: pagaidām pamatnozīme....</comment>
      <origin>4510579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="f7regem8fxdovn7jiqg4vulduz0ad5j" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zibsnis]]</text>
      <sha1>f7regem8fxdovn7jiqg4vulduz0ad5j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Flash</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637807</id>
    <redirect title="Zibsnis" />
    <revision>
      <id>4510580</id>
      <timestamp>2026-08-21T03:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Zibsnis]]</comment>
      <origin>4510580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="f7regem8fxdovn7jiqg4vulduz0ad5j" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zibsnis]]</text>
      <sha1>f7regem8fxdovn7jiqg4vulduz0ad5j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazā dzērve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637808</id>
    <revision>
      <id>4510581</id>
      <timestamp>2026-08-21T03:38:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par putnu sugu</comment>
      <origin>4510581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3453" sha1="l2nubfcvb37bjcdc3owpqz55yj3z1mo" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |        platums = 240px
 |      nosaukums = 
 |       binomial = Grus virgo
 |         attēls = Demoiselle Cranes at Tal Chappar.jpg
 |  att_nosaukums = 
 |         valsts = Animalia
 |      valsts_lv = Dzīvnieki
 |           tips = Chordata
 |        tips_lv = Hordaiņi
 |          klase = Aves
 |       klase_lv = Putni
 |          kārta = Gruiformes
 |       kārta_lv = Dzērvjveidīgie
 |         dzimta = Gruidae
 |      dzimta_lv = Dzērvju dzimta
 |    apakšdzimta = Gruinae
 | apakšdzimta_lv = Dzērvju apakšdzimta
 |          ģints = Grus
 |       ģints_lv = Dzērves
 |           suga = G. virgo
 |        suga_lv = Mazā dzērve
 |      izplatība = [[Attēls:AnthropoidesVirgoIUCNver2019 1.png|240px]]Zaļā krāsā ligzdošanas, tumši zilā krāsā pārziemošanas teritorijas
 |       sinonīmi = ''Anthropoides virgo''
 |    kategorijas = nē
}}

'''Mazā dzērve''' (''Grus virgo''; dažās klasifikācijās ''Anthropoides virgo'') ir [[dzērvju dzimta]]s (''Gruidae'') [[putni|putns]] un mazākā no mūsdienu [[dzērves|dzērvju]] sugām. Tai raksturīgs slaids ķermenis ar galvenokārt pelēku [[apspalvojums|apspalvojumu]], melns kakla priekšdaļas un krūšu apspalvojums, kā arī gari, balti [[spalva|spalvu]] pušķi, kas sākas aiz [[acs|acīm]] un stiepjas uz pakauša pusi. Pieauguša putna augstums ir ap 90 cm, bet masa parasti 2–3 kg. Mūsdienu putnu sistemātikā sastopami abi [[ģints (bioloģija)|ģints]] nosaukumi, piemēram, ''[[AviList]]'' un ''[[Clements Checklist of Birds of the World|Clements]]'' jaunākajās versijās suga iekļauta ģintī ''[[dzērves|Grus]]'', savukārt ''[[BirdLife International|BirdLife]]'' to joprojām klasificē kā ''Anthropoides virgo''. Mazā dzērve ligzdo plašā joslā [[Eirāzija]]s [[stepe|stepju]], sauso [[zālājs|zālāju]] un [[pustuksnesis|pustuksnešu]] reģionos, sākot no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] apkārtnes līdz [[Kazahstāna]]i, [[Mongolija]]i un [[Ķīna]]s ziemeļaustrumiem. Tas ir [[gājputni|gājputns]]. [[Centrālāzija]]s un [[Austrumāzija]]s populācijas lielākoties ziemo [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]], īpaši [[Indija|Indijā]], bet rietumu populāciju putni [[putnu migrācija|migrē]] uz [[Āfrika|Āfriku]], tostarp [[Sudāna|Sudānu]], [[Čada|Čadu]] un citām Āfrikas ziemeļaustrumu daļām. Atšķirībā no daudzām citām dzērvēm suga galvenokārt saistīta ar atklātām un samērā sausām [[ainava|ainavām]] — stepēm, zālājiem, pustuksnešiem un [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemēm]] —, lai gan parasti uzturas [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] tuvumā.

Mazā dzērve ir [[visēdāji|visēdāja]]. Tā pārtiek no [[sēkla|sēklām]], [[grauds|graudiem]] un citām augu daļām, kā arī [[kukaiņi]]em un citiem nelieliem [[dzīvnieki|dzīvniekiem]]. Globāli suga pašlaik klasificēta kā [[zema riska sugas|suga ar zemu izzušanas risku]], tomēr tās kopējā populācijas tendence tiek vērtēta kā samazinoša. Vēsturiski [[izplatības areāls]] ir ievērojami sarucis vairākās tā rietumu daļās, un atsevišķas populācijas, piemēram, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Turcija|Turcijā]], ir kļuvušas ārkārtīgi mazas vai, iespējams, [[izmiršana|izzudušas]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērves]]</text>
      <sha1>l2nubfcvb37bjcdc3owpqz55yj3z1mo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510597</id>
      <parentid>4510581</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:53:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>{{dzērvju dzimta}}</comment>
      <origin>4510597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3473" sha1="ose39p0hjagnlza26bfqheat61kudpe" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |        platums = 240px
 |      nosaukums = 
 |       binomial = Grus virgo
 |         attēls = Demoiselle Cranes at Tal Chappar.jpg
 |  att_nosaukums = 
 |         valsts = Animalia
 |      valsts_lv = Dzīvnieki
 |           tips = Chordata
 |        tips_lv = Hordaiņi
 |          klase = Aves
 |       klase_lv = Putni
 |          kārta = Gruiformes
 |       kārta_lv = Dzērvjveidīgie
 |         dzimta = Gruidae
 |      dzimta_lv = Dzērvju dzimta
 |    apakšdzimta = Gruinae
 | apakšdzimta_lv = Dzērvju apakšdzimta
 |          ģints = Grus
 |       ģints_lv = Dzērves
 |           suga = G. virgo
 |        suga_lv = Mazā dzērve
 |      izplatība = [[Attēls:AnthropoidesVirgoIUCNver2019 1.png|240px]]Zaļā krāsā ligzdošanas, tumši zilā krāsā pārziemošanas teritorijas
 |       sinonīmi = ''Anthropoides virgo''
 |    kategorijas = nē
}}

'''Mazā dzērve''' (''Grus virgo''; dažās klasifikācijās ''Anthropoides virgo'') ir [[dzērvju dzimta]]s (''Gruidae'') [[putni|putns]] un mazākā no mūsdienu [[dzērves|dzērvju]] sugām. Tai raksturīgs slaids ķermenis ar galvenokārt pelēku [[apspalvojums|apspalvojumu]], melns kakla priekšdaļas un krūšu apspalvojums, kā arī gari, balti [[spalva|spalvu]] pušķi, kas sākas aiz [[acs|acīm]] un stiepjas uz pakauša pusi. Pieauguša putna augstums ir ap 90 cm, bet masa parasti 2–3 kg. Mūsdienu putnu sistemātikā sastopami abi [[ģints (bioloģija)|ģints]] nosaukumi, piemēram, ''[[AviList]]'' un ''[[Clements Checklist of Birds of the World|Clements]]'' jaunākajās versijās suga iekļauta ģintī ''[[dzērves|Grus]]'', savukārt ''[[BirdLife International|BirdLife]]'' to joprojām klasificē kā ''Anthropoides virgo''. Mazā dzērve ligzdo plašā joslā [[Eirāzija]]s [[stepe|stepju]], sauso [[zālājs|zālāju]] un [[pustuksnesis|pustuksnešu]] reģionos, sākot no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] apkārtnes līdz [[Kazahstāna]]i, [[Mongolija]]i un [[Ķīna]]s ziemeļaustrumiem. Tas ir [[gājputni|gājputns]]. [[Centrālāzija]]s un [[Austrumāzija]]s populācijas lielākoties ziemo [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]], īpaši [[Indija|Indijā]], bet rietumu populāciju putni [[putnu migrācija|migrē]] uz [[Āfrika|Āfriku]], tostarp [[Sudāna|Sudānu]], [[Čada|Čadu]] un citām Āfrikas ziemeļaustrumu daļām. Atšķirībā no daudzām citām dzērvēm suga galvenokārt saistīta ar atklātām un samērā sausām [[ainava|ainavām]] — stepēm, zālājiem, pustuksnešiem un [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemēm]] —, lai gan parasti uzturas [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] tuvumā.

Mazā dzērve ir [[visēdāji|visēdāja]]. Tā pārtiek no [[sēkla|sēklām]], [[grauds|graudiem]] un citām augu daļām, kā arī [[kukaiņi]]em un citiem nelieliem [[dzīvnieki|dzīvniekiem]]. Globāli suga pašlaik klasificēta kā [[zema riska sugas|suga ar zemu izzušanas risku]], tomēr tās kopējā populācijas tendence tiek vērtēta kā samazinoša. Vēsturiski [[izplatības areāls]] ir ievērojami sarucis vairākās tā rietumu daļās, un atsevišķas populācijas, piemēram, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Turcija|Turcijā]], ir kļuvušas ārkārtīgi mazas vai, iespējams, [[izmiršana|izzudušas]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

{{dzērvju dzimta}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērves]]</text>
      <sha1>ose39p0hjagnlza26bfqheat61kudpe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4510602</id>
      <parentid>4510597</parentid>
      <timestamp>2026-08-21T03:56:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4510602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3496" sha1="qye9ydqdxkd027eq7nz83vm9aqr0k2g" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |        platums = 240px
 |      nosaukums = 
 |       binomial = Grus virgo
 |         attēls = Demoiselle Cranes at Tal Chappar.jpg
 |  att_nosaukums = 
 |         valsts = Animalia
 |      valsts_lv = Dzīvnieki
 |           tips = Chordata
 |        tips_lv = Hordaiņi
 |          klase = Aves
 |       klase_lv = Putni
 |          kārta = Gruiformes
 |       kārta_lv = Dzērvjveidīgie
 |         dzimta = Gruidae
 |      dzimta_lv = Dzērvju dzimta
 |    apakšdzimta = Gruinae
 | apakšdzimta_lv = Dzērvju apakšdzimta
 |          ģints = Grus
 |       ģints_lv = Dzērves
 |           suga = G. virgo
 |        suga_lv = Mazā dzērve
 |      izplatība = [[Attēls:AnthropoidesVirgoIUCNver2019 1.png|240px]]Zaļā krāsā ligzdošanas, tumši zilā krāsā pārziemošanas teritorijas
 |       sinonīmi = {{ubl|''Anthropoides virgo''|sējas dzērve}}
 |    kategorijas = nē
}}

'''Mazā dzērve''' (''Grus virgo''; dažās klasifikācijās ''Anthropoides virgo'') ir [[dzērvju dzimta]]s (''Gruidae'') [[putni|putns]] un mazākā no mūsdienu [[dzērves|dzērvju]] sugām. Tai raksturīgs slaids ķermenis ar galvenokārt pelēku [[apspalvojums|apspalvojumu]], melns kakla priekšdaļas un krūšu apspalvojums, kā arī gari, balti [[spalva|spalvu]] pušķi, kas sākas aiz [[acs|acīm]] un stiepjas uz pakauša pusi. Pieauguša putna augstums ir ap 90 cm, bet masa parasti 2–3 kg. Mūsdienu putnu sistemātikā sastopami abi [[ģints (bioloģija)|ģints]] nosaukumi, piemēram, ''[[AviList]]'' un ''[[Clements Checklist of Birds of the World|Clements]]'' jaunākajās versijās suga iekļauta ģintī ''[[dzērves|Grus]]'', savukārt ''[[BirdLife International|BirdLife]]'' to joprojām klasificē kā ''Anthropoides virgo''. Mazā dzērve ligzdo plašā joslā [[Eirāzija]]s [[stepe|stepju]], sauso [[zālājs|zālāju]] un [[pustuksnesis|pustuksnešu]] reģionos, sākot no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] apkārtnes līdz [[Kazahstāna]]i, [[Mongolija]]i un [[Ķīna]]s ziemeļaustrumiem. Tas ir [[gājputni|gājputns]]. [[Centrālāzija]]s un [[Austrumāzija]]s populācijas lielākoties ziemo [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]], īpaši [[Indija|Indijā]], bet rietumu populāciju putni [[putnu migrācija|migrē]] uz [[Āfrika|Āfriku]], tostarp [[Sudāna|Sudānu]], [[Čada|Čadu]] un citām Āfrikas ziemeļaustrumu daļām. Atšķirībā no daudzām citām dzērvēm suga galvenokārt saistīta ar atklātām un samērā sausām [[ainava|ainavām]] — stepēm, zālājiem, pustuksnešiem un [[lauksaimniecības zeme|lauksaimniecības zemēm]] —, lai gan parasti uzturas [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] tuvumā.

Mazā dzērve ir [[visēdāji|visēdāja]]. Tā pārtiek no [[sēkla|sēklām]], [[grauds|graudiem]] un citām augu daļām, kā arī [[kukaiņi]]em un citiem nelieliem [[dzīvnieki|dzīvniekiem]]. Globāli suga pašlaik klasificēta kā [[zema riska sugas|suga ar zemu izzušanas risku]], tomēr tās kopējā populācijas tendence tiek vērtēta kā samazinoša. Vēsturiski [[izplatības areāls]] ir ievērojami sarucis vairākās tā rietumu daļās, un atsevišķas populācijas, piemēram, [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Turcija|Turcijā]], ir kļuvušas ārkārtīgi mazas vai, iespējams, [[izmiršana|izzudušas]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

{{dzērvju dzimta}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērves]]</text>
      <sha1>qye9ydqdxkd027eq7nz83vm9aqr0k2g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grus virgo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637809</id>
    <redirect title="Mazā dzērve" />
    <revision>
      <id>4510583</id>
      <timestamp>2026-08-21T03:39:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mazā dzērve]]</comment>
      <origin>4510583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="hq9qucr08dy3qjc8xdz9ncr9m7c2p0z" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mazā dzērve]]</text>
      <sha1>hq9qucr08dy3qjc8xdz9ncr9m7c2p0z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anthropoides virgo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637810</id>
    <redirect title="Mazā dzērve" />
    <revision>
      <id>4510584</id>
      <timestamp>2026-08-21T03:39:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mazā dzērve]]</comment>
      <origin>4510584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="hq9qucr08dy3qjc8xdz9ncr9m7c2p0z" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mazā dzērve]]</text>
      <sha1>hq9qucr08dy3qjc8xdz9ncr9m7c2p0z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzērvju dzimta</title>
    <ns>10</ns>
    <id>637811</id>
    <revision>
      <id>4510594</id>
      <timestamp>2026-08-21T03:52:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna navigācijas veidne</comment>
      <origin>4510594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1277" sha1="3gan1k2awdhcbor36hupm0attetqrn8" xml:space="preserve">{{Navbox
| bodyclass = hlist
| name   = Dzērvju dzimta
| title  = [[Dzērvju dzimta]] (''Gruidae'')

| group1 = [[dzērvju dzimta|dzērvju apakšdzimta]]&lt;br/&gt;(''Gruinae'')
| list1  = {{Navbox subgroup
|group1= [[Antigones dzērves]] (''Antigone'')
|list1 = 
* [[Austrālijas dzērve]] (''A. rubicunda'')
* [[Daurijas dzērve]] (''A. vipio'')
* [[Indijas dzērve]] (''A. antigone'')
* [[Kanādas dzērve]] (''A. canadensis'')

|group2= [[baltā dzērve|baltās dzērves]] (''Leucogeranus'')
|list2 = 
* [[baltā dzērve]] (''L. leucogeranus'')

|group3= [[dzērves]] (''Grus'')
|list3 = 
* [[Amerikas dzērve]] (''G. americana'')
* [[Japānas dzērve]] (''G. japonensis'')
* [[mazā dzērve]] (''G. virgo'')
* [[melnā dzērve]] (''G. monacha'')
* [[melnkakla dzērve]] (''G. nigricollis'')
* [[paradīzes dzērve]] (''G. paradisea'')
* [[dzērve|pelēkā dzērve]] (''G. grus'')
* [[sekstainā dzērve]] (''G. carunculata'')
}}

| group2 = [[dzērvju dzimta|vainagdzērvju apakšdzimta]]&lt;br/&gt;(''Balearicinae'')
| list2  ={{Navbox subgroup
|group1= [[vainagdzērves]] (''Balearica'')
|list1 = 
* [[pelēkā vainagdzērve]] (''B. regulorum'')
* [[tumšā vainagdzērve]] (''B. pavonina'')
}}

}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}
[[Kategorija:Navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>3gan1k2awdhcbor36hupm0attetqrn8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sējas dzērve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637812</id>
    <redirect title="Mazā dzērve" />
    <revision>
      <id>4510601</id>
      <timestamp>2026-08-21T03:56:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mazā dzērve]]</comment>
      <origin>4510601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="hq9qucr08dy3qjc8xdz9ncr9m7c2p0z" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mazā dzērve]]</text>
      <sha1>hq9qucr08dy3qjc8xdz9ncr9m7c2p0z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Guļamistaba</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637813</id>
    <revision>
      <id>4510612</id>
      <timestamp>2026-08-21T04:37:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par dzīvojamo telpu mājās</comment>
      <origin>4510612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2389" sha1="6h5mit2a6v71bvmrgyjioeucfpxztg3" xml:space="preserve">[[Attēls:Juego de Bolas - Bedroom 01.jpg|thumbnail|upright=1.1|Tradicionālas [[Gomera]]s salas mājas guļamistabas rekonstrukcija [[Kanāriju salas|Kanāriju salās]]. Guļamistabu lielums un iekārtojums vēsturiski atšķīries atkarībā no dzīvesveida un materiālajiem apstākļiem]]
'''Guļamistaba''' ir [[dzīvojamā telpa|dzīvojamās telpas]] veids, kuras galvenā funkcija ir [[miegs|gulēšana]] un [[rekreācija|atpūta]]. Tā var būt paredzēta vienam cilvēkam vai būt kopīga diviem vai vairākiem cilvēkiem. Guļamistabas centrālais iekārtojuma elements parasti ir [[gulta]], bet citas raksturīgas [[mēbeles]] ir [[naktsgaldiņš]], [[drēbju skapis]] un [[kumode]]. Konkrētais iekārtojums var ievērojami atšķirties atkarībā no telpas lieluma un lietotāju vajadzībām. Guļamistaba parasti ir viena no privātākajām [[mājoklis|mājokļa]] telpām, un tās izmērus, [[telpu plānojums|plānojumu]] un lietojumu ietekmē [[ēka]]s veids, vietējās [[kultūra]]s tradīcijas, [[sabiedriskais stāvoklis|sabiedriskais]] un [[ekonomiskais stāvoklis]], kā arī iemītnieku [[vecums]] un [[dzīvesveids]]. Dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] atšķiras arī tas, cik izplatīta ir atsevišķa, tikai gulēšanai paredzēta telpa. Atsevišķa specializēta un privāta guļamistaba nav bijusi universāla mājokļa sastāvdaļa visos [[vēsture]]s periodos. Agrāk daudzās sabiedrībās gulēšana notika telpās, kas dienas laikā tika izmantotas arī [[ēšana]]i, [[strādāšana|darbam]], viesu uzņemšanai un citām [[sadzīve]]s vajadzībām, piemēram, 17. gadsimta [[Eiropa]]s mājokļos vienā telpā varēja vienlaikus norisināties vairākas [[mājsaimniecība]]s funkcijas. Attīstoties [[dzīvojamā ēka|dzīvojamo ēku]] plānojumam un pieaugot priekšstatam par [[privātums|personisko privātumu]], īpaši turīgākajos [[sabiedrības slānis|sabiedrības slāņos]] pakāpeniski izplatījās funkcionāli nodalītas telpas un atsevišķas guļamistabas. Tomēr šī attīstība dažādos [[reģions|reģionos]] un sociālajās grupās norisinājās atšķirīgi, un daudzfunkcionālas gulēšanas telpas saglabājušās arī mūsdienu laikmetā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mājas]]
[[Kategorija:Miegs]]</text>
      <sha1>6h5mit2a6v71bvmrgyjioeucfpxztg3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Guļamistabas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637814</id>
    <redirect title="Guļamistaba" />
    <revision>
      <id>4510613</id>
      <timestamp>2026-08-21T04:37:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Guļamistaba]]</comment>
      <origin>4510613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="ilizol3s7odonsdanaxvckd05c6hsi4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Guļamistaba]]</text>
      <sha1>ilizol3s7odonsdanaxvckd05c6hsi4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beratona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637815</id>
    <revision>
      <id>4510619</id>
      <timestamp>2026-08-21T05:10:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par pašvaldību Spānijā</comment>
      <origin>4510619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4719" sha1="n8rz4yeubv91jsclbhj807wg6hftx0o" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Beratona
 | official_name            = ''Beratón''
 | settlement_type          = pašvaldība
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Kastīlija un Leona#Spānija#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ESP}}
 | subdivision_type1        = Autonomais apgabals
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Castile and León.svg}} [[Kastīlija un Leona]]
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Flag Soria province.svg}} [[Sorijas province]]
 | subdivision_type3        = Komarka
 | subdivision_name3        = [[Monkajo komarka]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 41.15
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2025. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 38
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 41 | latm = 42 | lats = 58 | latNS = N
 | longd = 1 | longm = 48 | longs = 39 | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 42107
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 1391
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Beratona''' ({{val|es|Beratón}}) ir [[pašvaldība]] [[Spānija|Spānijā]], [[Kastīlija un Leona]]s autonomajā apgabalā, [[Sorijas province|Sorijas provincē]]. Tā atrodas provinces galējos austrumos pie [[Saragosas province]]s un [[Aragona]]s autonomā apgabala robežas, [[Monkajo]] (''Moncayo'') kalnu masīva dienvidrietumu daļā. Beratona atrodas 1391 m virs jūras līmeņa, tādēļ tā ir augstākā [[apdzīvota vieta]] Sorijas provincē un viena no visaugstāk novietotajām pašvaldībām Kastīlijā un Leonā. Pašvaldības teritorijā atrodas [[Aravjana]]s un [[Isvela]]s upju [[upes izteka|iztekas]]. Aravjana pieder [[Duero]] baseinam un tās ūdeņi nonāk [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], bet Isvela ietilpst [[Ebro]] baseinā un plūst [[Vidusjūra]]s virzienā. Beratonas apkārtnei raksturīga kalnaina Monkajo ainava ar [[ganības|ganībām]], [[parastais ozols|ozolu]] un [[akmensozols|akmensozolu]] audzēm un citām kalnu [[mežs|mežu]] un [[krūmājs|krūmāju]] ekosistēmām. Aptuveni puse pašvaldības teritorijas ir aizsargāta Eiropas Savienības ''[[Natura 2000]]'' tīklā, ietilpstot Monkajo [[aizsargājama dabas teritorija|aizsargājamajās teritorijās]]. Vietējā [[saimniecība]] tradicionāli balstījusies uz [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] un [[lopkopība|lopkopību]], īpaši [[aitkopība|aitkopību]]. Tāpat kā daudzās Sorijas provinces lauku pašvaldībās, 20. gadsimta otrajā pusē Beratona piedzīvoja izteiktu iedzīvotāju skaita samazināšanos. 2025. gada sākumā pašvaldībā bija reģistrēti tikai 38 iedzīvotāji, un tās iedzīvotāju vecumstruktūra ir izteikti novecojusi.

Nozīmīgākie Beratonas kultūrvēsturiskie objekti ir [[Sanmateo pilskalns|Sanmateo ķeltibēru pilskalns]] (''Castro de San Mateo''), kas saistīts ar [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] apdzīvotību un vēlāk izmantots arī [[viduslaiki|viduslaikos]], un [[Svētā apustuļa Pētera baznīca (Beratona)|Svētā apustuļa Pētera baznīca]] (''Iglesia de San Pedro Apóstol'') — neliela lauku [[gotika]]s celtne, kuras pirmsākumi meklējami 14. gadsimtā. Pašvaldības [[kultūras identitāte]] ir cieši saistīta arī ar Monkajo ainavu un [[Gustavo Adolfo Bekers|Gustavo Adolfo Bekera]] daiļradi. Rakstnieks Beratonu ar vēsturisko formu ''Veratón'' pieminējis leģendā ''[[La corza blanca]]'', un apkārtne mūsdienās ir iekļauta ar Bekeru saistītos [[kultūras tūrisms|kultūras]] un [[pārgājiens|pārgājienu]] maršrutos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}

{{Sorijas provinces municipalitātes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sorijas provinces municipalitātes]]</text>
      <sha1>n8rz4yeubv91jsclbhj807wg6hftx0o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beratón</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637816</id>
    <redirect title="Beratona" />
    <revision>
      <id>4510620</id>
      <timestamp>2026-08-21T05:11:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Beratona]]</comment>
      <origin>4510620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="2f0xt7250skgx1wzofaiowffhj1duf5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Beratona]]</text>
      <sha1>2f0xt7250skgx1wzofaiowffhj1duf5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beraton</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637817</id>
    <redirect title="Beratona" />
    <revision>
      <id>4510621</id>
      <timestamp>2026-08-21T05:11:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Beratona]]</comment>
      <origin>4510621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="2f0xt7250skgx1wzofaiowffhj1duf5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Beratona]]</text>
      <sha1>2f0xt7250skgx1wzofaiowffhj1duf5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ALEKSANDRS 19</title>
    <ns>3</ns>
    <id>637818</id>
    <revision>
      <id>4510658</id>
      <timestamp>2026-08-21T07:24:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4510658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="mesr58rdq41eega8fc54gdks3c24yav" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=ALEKSANDRS 19}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. augusts, plkst. 10.24 (EEST)</text>
      <sha1>mesr58rdq41eega8fc54gdks3c24yav</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Vilkinsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637819</id>
    <revision>
      <id>4510706</id>
      <timestamp>2026-08-21T10:04:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džeimss Vilkinsons | attēls = James Wilkinson (NPG).jpg | apraksts= Portrets ap 1820. gadu | amats = 6. un 9. [[Amerikas Savienoto Valstu armijas virspavēlnieks|ASV armijas vecākais virsnieks]] | term_sākums         =1800. gada 15. jūnijs | term_beigas         =1812. gada 27. janvāris | prezidents      =[[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]]&lt;br&gt;[[Tomass Džefersons]]&lt;br&gt;[[Džeimss Medisons]] | priekštecis         =Aleksa...</comment>
      <origin>4510706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14807" sha1="qbwjlwmvl4doaqrim61v44gdygsvelr" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Džeimss Vilkinsons
| attēls = James Wilkinson (NPG).jpg
| apraksts= Portrets ap 1820. gadu
| amats = 6. un 9. [[Amerikas Savienoto Valstu armijas virspavēlnieks|ASV armijas vecākais virsnieks]]
| term_sākums         =1800. gada 15. jūnijs
| term_beigas         =1812. gada 27. janvāris
| prezidents      =[[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]]&lt;br&gt;[[Tomass Džefersons]]&lt;br&gt;[[Džeimss Medisons]]
| priekštecis         =[[Aleksandrs Hamiltons]]
| pēctecis            =[[Henrijs Dīrborns]]
| amats2 = 
| term_sākums2         =1796. gada 15. decembris
| term_beigas2         =1798. gada 13. jūlijs
| prezidents2      =[[Džordžs Vašingtons]]&lt;br&gt;[[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]]
| priekštecis2         = [[Entonijs Veins]]
| pēctecis2            = [[Džordžs Vašingtons]]
| amats3 = 1. [[Luiziānas teritorija]]s gubernators
| term_sākums3         =1805. gada 4. jūlijs
| term_beigas3         =1807. gada 3. marts
| prezidents3      =[[Tomass Džefersons]]
| priekštecis3         = [[Viljams Herisons]] (kā Luiziānas apgabala gubernators)
| pēctecis3            = [[Merivezers Lūiss]]
| dzim_dati           ={{dat|1757|3|24|N}}
| dzim_vieta          ={{flaga|ASV}} [[Čarlza apgabals]], [[Mērilendas province]], [[Britu Amerika]]
| mir_dati            ={{miršanas datums un vecums|1825|12|28|1757|3|24}}
| mir_vieta           ={{vieta|Meksika|Mehiko}}
| partija             =[[Demokrātiskā-republikāņu partija]]
| dzīvesb             = Anna Bīdla Vilkinsone ​(prec. 1778; mirusi 1807)&lt;br&gt;Selestīne Levo Trudo (prec. 1810)
| profesija           = militārpersona (ģenerālis), politiķis, plantators
| reliģija            =[[Prezbiterisms|Prezbiterānis]]
| paraksts            = James Wilkinson Signature.svg
| piezīmes            =
| izglītība           = 
}}

'''Džeimss Vilkinsons''' ({{val|en|James Wilkinson}}; dzimis {{dat|1757|3|24}}, miris {{dat|1825|12|28}}) bija amerikāņu armijas [[virsnieks]] un [[politiķis]], kurš savas dzīves laikā bija saistīts ar vairākiem skandāliem un strīdiem, tostarp Bera sazvērestību.[2] Viņš dienēja [[Kontinentālā armija|Kontinentālajā armijā]] [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā, bet divreiz bija spiests atkāpties no amata. Viņš divreiz bija [[Amerikas Savienoto Valstu armijas virspavēlnieks|ASV armijas vecākais virsnieks]]; un tika iecelts par pirmo [[gubernators|gubernatoru]] jauniegūtajās [[ASV Rietumi|rietumu zemēs]] 1803. gada [[Luiziānas pirkums|Luiziānas pirkuma]] ietvaros, ko vēlāk [[ASV Kongress]] un ASV trešais prezidents [[Tomass Džefersons]] organizēja kā Luiziānas teritoriju 1804.–1812. gadā uz rietumiem no [[Misisipi upe]]s;&lt;ref&gt;{{cite book|title=Commanding Generals and Chiefs of Staff: Portraits and Biographical Sketches|chapter-url=http://www.history.army.mil/books/CG&amp;CSA/Wilkinson-J.htm|url=http://www.history.army.mil/books/CG%26CSA/CG-TOC.htm|first=William Gardner|last=Bell|publisher=[[United States Army Center of Military History]]|year=2005|pages=64–65|chapter=James Wilkinson|access-date=2010-06-14|archive-date=2021-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20210410203809/https://history.army.mil/books/cg%26csa/cg-toc.htm|url-status=}}&lt;/ref&gt; un komandēja divas neveiksmīgas armijas militārās iebrukuma kampaņas [[Sentlorensas upe]]s ielejas teātrī [[Kanāda|Kanādā]] [[Britu—amerikāņu karš|1812. gada kara]] laikā.

Viņš nomira, cenšoties kļūt par [[sūtnis|sūtni]] diplomātu [[Mehiko]], neatkarību ieguvušās [[Meksika]]s galvaspilsētā. Četras desmitgades vēlāk, 1854. gadā, pēc plašiem arhīvu pētījumiem Spānijas karaliskajā arhīvā [[Madride|Madridē]], amerikāņu vēsturnieks Čārlzs Gajarē atrada dokumentus, kas atmaskoja Vilkinsonu kā augsti apmaksātu Spānijas [[spiegošana|spiegu]].&lt;ref name=&quot;npr&quot;&gt;{{Cite news|title=The Man Who Double-Crossed The Founders|publisher=NPR|work=Morning Edition|url=https://www.npr.org/2010/04/28/126363998/the-man-who-double-crossed-the-founders|access-date=2017-04-04}}&lt;/ref&gt; Kopš Gajarē pētījuma publiskošanas Vilkinsonu ir bargi nosodījuši turpmākie amerikāņu akadēmiskie vēsturnieki un politiķi. ASV 26. prezidents [[Teodors Rūzvelts]] vēlāk apgalvoja: &quot;[Visā] mūsu vēsturē nav bijis nicināmāka personāža par Vilkinsonu.&quot;&lt;ref name=Stewart&gt;{{cite book|last=Stewart|first=David O.|title=American Emperor|year=2011|publisher=Simon &amp; Schuster|location=New York, NY|isbn=978-1-4391-5718-3|page=299|url=http://davidostewart.com/books/american-emperor}}&lt;/ref&gt;
== Biogrāfija ==
Džeimss Vilkinsons piedzima fermā Mērilendā. Kā otrais dēls ģimenē viņš nesaņēma mantojumu. Tomēr viņa finansiālā situācija uzlabojās 1778. gadā pēc apprecēšanās ar Annu Bīdlu, meiteni no turīgas [[Filadelfija]]s tirgotāju ģimenes.

No 1775. gada Vilkinsons dienēja Amerikas Neatkarības karā ģenerāļu Natenjela Grīna, Benedikta Arnolda un [[Horācijs Geitss|Horācija Geitsa]] vadībā. Kad Geitss un Arnolds 1777. gadā uzvarēja Saratogas kaujā, Džeimss Vilkinsons brīvprātīgi pieteicās ziņot par uzvaru [[Otrais Kontinentālais kongress|Kontinentālajam kongresam]]. Viņš līdzi paņēma arī Geitsa vēstuli, kurā tika ieteikts paaugstināt pulkvedi Vilkinsonu par brigādes ģenerāli. Tādējādi Vilkinsons jau 20 gadu vecumā kļuva par ģenerāli.

1777. gada beigās ģenerālis Tomass Konvejs centās [[Konveja sazvērestība|atcelt]] [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] no armijas virspavēlnieka amata un aizstāt viņu ar Geitsu. Vilkinsons, kurš nesa Geitsa vēstuli Konvejam, palika pie majora Stērlinga un pēc iedzeršanas atklāja Stērlingam vēstules saturu. Stērlings vēlāk izrāva vēstuli no guļošā Vilkinsona rokām, pārrakstīja to un devās uz Vašingtonu, kur ziņoja par Konveja sazvērestību, pievienojot arī vēstules kopiju. Tā rezultātā Konvejs bija spiests atkāpties no amata.

Armijas uzturēšanās laikā [[Veli Fordža|Velifordžā]] Vilkinsons, iecelts par ģenerālfinanšu pārvaldnieku, bija atbildīgs par formas tērpu, pārtikas krājumu, malkas u. c. iegādi armijai. Tomēr 1781. gadā tika atklāti viņa pārkāpumi, un viņš tika atlaists no armijas par &quot;nepiemērotību militārajam dienestam&quot;.

1782. gadā Vilkinsons piedalījās spekulācijās ar zemi [[Kentuki]]. 1785. gadā viņš neveiksmīgi kandidēja uz amatu Virdžīnijas likumdevēju sapulcē, aizstāvot Kentuki atdalīšanos no [[Virdžīnija]]s. Tomēr 1786. gadā viņš beidzot tika ievēlēts Virdžīnijas likumdevēju sapulcē.

1787. gada augustā [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]], toreiz Spānijas pilsētā, Vilkinsons pēc tam, kad viņu aizturēja Spānijas muitas darbinieki, parakstīja uzticības zvērestu Spānijas karalim un piekrita sniegt informāciju Spānijas varas iestādēm Luiziānā un Floridā. Viņš sāka sūtīt spāņiem ziņojumus par notikumiem Kentuki štatā, skaidrojot, kā manipulēt ar kuģošanas aizliegumu vai atļaušanu [[Misisipi (upe)|Misisipi upē]].

1791. gadā Vilkinsons atgriezās militārajā dienestā. Klīda baumas, ka Vilkinsons nodarbojas ar spiegošanu; šo aizdomu dēļ viņš sešas reizes tika izaicināts uz [[divkauja|dueli]], bet viņš katru reizi atteicās no tā.

Kad 1803. gadā Luiziāna [[Luiziānas pirkums|kļuva par ASV teritoriju]], Vilkinsons tika iecelts par tās gubernatoru. 1804. gada 26. martā Ņūorleānas pilsētas domes loceklis iesniedza Vilkinsonam vēstuli no Floridas Spānijas gubernatora. Kopā ar Vilkinsonu bija ASV prezidenta sūtnis Kleiborns, Misisipi teritoriālais sūtnis Klārks un vairāki virsnieki. Kleiborns jautāja, kas tā par vēstuli, un Vilkinsons bija spiests to atvērt visu klātbūtnē. Vēstulē bija teikts, ka Spānijas valdība atzinīgi uzņem amerikāņu karaspēku un personīgi Vilkinsonu Luiziānā un cer uz turpmāku ciešu sadarbību ar tiem. Vēstulei bija pievienots arī čeks 10 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā. Vilkinsonam izdevās paskaidrot, ka šīs summas saņemšana bija parāda samaksa par [[tabaka]]s piegādi Floridai.

1804. gada vasarā [[ASV viceprezidents]] [[Ārons Bers]] pastāstīja Vilkinsonam par saviem plāniem iekarot Spānijas Teksasu, Kaliforniju un Meksiku ([[Jaunspānija|Jaunspāniju]]). 1806. gadā Vilkinsons ieradās ASV prezidenta Džefersona priekšā un informēja viņu, ka Bers plāno atdalīt ASV rietumu štatus no austrumu štatiem, pasludināt tur monarhiju, ARĪ iekarot Meksiku un nostiprināties tur kā karalim. Par to Bers tika tiesāts, un Vilkinsons tika izsaukts kā liecinieks. Tomēr Bers tika attaisnots. Pats Vilkinsons pēc tam arī tika tiesāts, bet arī attaisnots.

Vēlāk viņš pārņēma amerikāņu karaspēka vadību Ņūorleānā, kur laikā no 1809. gada augusta līdz 1810. gada maijam gāja bojā 1113 viņa padotie (kamēr kopējais ASV armijas spēks tolaik bija tikai 3000 vīru). Pēc tam viņš tika atkal tiesāts, bet atkal attaisnots.

1811. gadā Vilkinsons tika tiesāts vēlreiz, šoreiz apsūdzībā par savu karavīru nelikumīgā izmantošanu parādu izspiešanai, bet atkal tika attaisnots.

[[Britu—amerikāņu karš|1812.–1814. gada Angļu-amerikāņu kara]] laikā Vilkinsons tika paaugstināts par ģenerālmajoru. Viņš bez cīņas, sarunu ceļā, ieņēma Spāņu Šarlotes fortu [[Mobila|Mobilā]] (Spānijas Rietumfloridā). Pēc tam viņš tika atsaukts uz Kanādas robežu, bet pēc sakāves Čatagavejas kaujā 1813. gada 26. oktobrī viņš sastrīdējās ar ģenerāli Veidu Hemptonu un atkāpās no armijas komandiera amata.

Pēc tam viņš tika atsaukts atpakaļ militārajā dienestā, bet pēc sakāves pie Lakolas dzirnavām [[Kvebeka|Kvebekā]] 1814. gada 30. martā pret britu armijas karavīriem un kanādiešu zemessargiem viņš atkal tika atlaists no armijas.

1815. gada janvārī Vilkinsons tika tiesāts vēlreiz par karaspēka nepareizu vadīšanu. Prokuratūra apgalvoja, ka viņš visus savus lēmumus pieņēmis dzērumā. Bet Vilkinsons atkal tika attaisnots.

Tad Vilkinsons kļuva par plantatoru Luiziānā. 1816. gadā viņš publicēja memuārus, kuros viņš ļoti centās sevi parādīt labvēlīgā gaismā. Iepriekš jau viņš bija iecelts par ASV sūtni Meksikā, kur tajā laikā plosījās [[Meksikas neatkarības karš|Neatkarības karš]].

1822. gadā viņš pievienojās [[Meksikas Impērija|Meksikas imperatora]] [[Agustīns I|Agustīna de Iturbides]] ministru padomei kā padomnieks. Drīz vien viņš ierosināja Iturbidem sadalīt Teksasas teritoriju uz pusēm un daļu no tās izmantot kā soda koloniju noziedzniekiem, kas izsūtīti no Eiropas un Dienvidamerikas. Viņš paziņoja par savu vēlmi kļūt par šīs nemierīgās Teksasas daļas gubernatoru un ierosināja to nosaukt par Iturbidi par godu imperatoram.

Pastāvīgās alkohola lietošanas dēļ Vilkinsons bieži cieta no [[podagra]]s lēkmēm, un, lai mazinātu sāpes, viņam ieteica košļāt un pēc tam smēķēt [[kokas augs|koka]]s lapas. Pēc tam viņš sāka lietot arī [[opijs|opiju]]. Līdz 1823. gadam Vilkinsons bija zaudējis 17 kg ķermeņa masas un kļuva par nedziedināmu narkomānu. Tā rezultātā Vilkinsons nomira Mehiko 1825. gadā.

1898. gadā pēc [[Puertoriko]] ieņemšanas amerikāņi ieguva piekļuvi Spānijas koloniālās administrācijas arhīviem Vestindijā, kuros bija sarakste no 1787. līdz 1804. gadam ar augsta ranga amerikāņu amatpersonu, kuru dēvēja par &quot;aģentu Nr. 13&quot;. 1908. gadā, Kubas otrās amerikāņu okupācijas laikā, no [[Havana]]s tika izvesti Spānijas arhīvi, atklājot vēl desmit sarakstes sējumus, no kuriem vienā bija pievienota Džeimsa Vilkinsona personīgā dienasgrāmata, kas aptver laika posmu no 1788. līdz 1801. gadam. Tādējādi Vilkinsons tika atmaskots pēc nāves, un atklājās viņa sadarbība ar Spāniju.
== Piemiņa ==
[[Frankforta]], Kentuki štatā, tika izveidota uz Vilkinsonam piederošas zemes, un viņš izstrādāja tās plānojumu. Galvenā pilsētas iela, kas ved gar vēsturisko Liberty Hall, tika nosaukta par Vilkinsona ielu.&lt;ref&gt;[http://www.frankfort.ky.gov/frankfort-history.html Frankfort.ky.gov] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101108011812/http://www.frankfort.ky.gov/frankfort-history.html |date=2010-11-08 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
*Bolton, Herbert E. (1918). &quot;[https://www.jstor.org/stable/2506101 General James Wilkinson as Advisor to Emperor Iturbide]&quot;. ''The Hispanic American Historical Review''. '''1''' (2): 163–180.
*Cox, Howard W. ''American Traitor: General James Wilkinson's Betrayal of the Republic and Escape From Justice''. Georgetown University Press, 2023.
*Jacobs, James Ripley. ''Tarnished Warrior: Major-General James Wilkinson''. New York: Macmillan Company, 1938.
* King, John D. &quot;Doctors Afield: General James Wilkinson&quot;. ''New England Journal of Medicine'', 279 (1968), 1043.
*  Linklater, Andro. ''An Artist in Treason: The Extraordinary Double Life of General James Wilkinson'', Walker Publishing Company, 2009.
* Narrett, David E. &quot;Geopolitics and Intrigue: James Wilkinson, the Spanish Borderlands, and Mexican Independence&quot;. ''William and Mary Quarterly'' 69 (January 2012), 101–46. [https://www.jstor.org/stable/10.5309/willmaryquar.69.1.0101 online]
* Nelson, Paul David. &quot;Wilkinson, James (1757–28 December 1825)&quot;. ''American National Biography'' (1999) 
* Posey, John Thornton. &quot;Rascality Revisited: In Defense of General James Wilkinson&quot;. ''Filson Club Historical Quarterly'' 74 (2000): 309–52.
== Ārējās saites ==
{{commons category}}
* [https://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Gazetteer/People/James_Wilkinson/home.html James Wilkinson, A&amp;nbsp;Study in Controversy]
* [http://history.hanover.edu/hhr/98/hhr98_1.html Spaniards, Scoundrels, and Statesmen: General James Wilkinson and the Spanish Conspiracy, 1787–1790]
* [http://www.tshaonline.org/handbook/online/articles/fwi87 Texas Handbook Online]
* [http://www.history.army.mil/books/cg&amp;csa/Wilkinson-J.htm Wilkinson Bio in ''Commanding Generals and Chiefs of Staff 1775–1995''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210306054930/https://history.army.mil/books/cg%26csa/Wilkinson-J.htm |date=2021-03-06 }}, a publication of the [[United States Army Center of Military History]]
* [https://web.archive.org/web/20040423185629/http://www.enlou.com/people/wilkinsonj-bio.htm Encyclopedia Louisiana]

{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Vilkinsons, Džeimss}}
[[Kategorija:1757. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1825. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mērilendā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV ģenerāļi]]
[[Kategorija:Spiegi]]</text>
      <sha1>qbwjlwmvl4doaqrim61v44gdygsvelr</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>